EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CN0042

Lieta C-42/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. februārī iesniedza Okresný súd Dunajská Streda (Slovākija) – Home Credit Slovakia a. s./Klára Bíróová

OV C 155, 11.5.2015, p. 8–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/8


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 2. februārī iesniedza Okresný súd Dunajská Streda (Slovākija) – Home Credit Slovakia a. s./Klára Bíróová

(Lieta C-42/15)

(2015/C 155/10)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Okresný súd Dunajská Streda

Pamatlietas puses

Prasītāji: Home Credit Slovakia a. s.

Atbildētāja: Klára Bíróová

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai jēdzieni “papīra forma” un “cits pastāvīgs informācijas nesējs”, kas ir paredzēti 10. panta 1. punktā [kas aplūkots kopā ar 3. panta m) punktu] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV, 22.05.2008., L 133, 66. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2008/48/EK”), ir interpretējami tādējādi, ka tajos ietilpst:

ne tikai līguma pušu parakstītā dokumenta teksts (fiziskā formā, “hard copy”), kurā ir paredzēts ietvert elementus (informāciju), kas ir prasīti direktīvas 10. panta 2. punkta a)–v) apakšpunktā, bet arī

jebkurš cits dokuments, uz ko minētajā tekstā ir atsauce un kas, pamatojoties uz valsts tiesībām, ir daļa no līgumiskas vienošanās (piemēram, kreditora sagatavots dokuments, kurā ir ietverti “vispārējie līguma nosacījumi”, “kredīta nosacījumi”, “izmaksu saraksts” un “atmaksāšanas grafiks”), pat ja šis dokuments pats par sevi neatbilst prasībai par “rakstisku formu” valsts tiesību izpratnē (piemēram, ciktāl to nav parakstījušas līguma puses)?

2)

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu:

vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 1. un 2. punkts, kas aplūkoti kopā ar tās 1. pantu, saskaņā ar kuru direktīvas mērķis ir attiecīgās nozares pilnīga saskaņošana, ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus vai praksi, kurā

ir prasīts, lai visi 10. panta 2. punkta a)–v) apakšpunktā paredzētie līguma elementi būtu ietverti vienā vienotā dokumentā, kas atbilst prasībai par “rakstisku formu” attiecīgās dalībvalsts tiesību izpratnē (t.i., principā vienā dokumentā, ko ir parakstījušas līguma puses), un

patēriņa kredītlīgumam nav atzītas pilnīgas tiesiskās sekas tikai tāpēc vien, ka daļa no minētajiem elementiem nav ietverta šajā parakstītajā dokumentā, arī tad, ja šie elementi (vai daļa no tiem) ir ietverti atsevišķā dokumentā (piemēram, kreditora sagatavotā dokumentā, kurā ir ietverti“vispārējie līguma nosacījumi”, “kredīta nosacījumi”, “izmaksu saraksts” un “atmaksāšanas grafiks”), pat ja: i) pašā rakstiskajā līgumā ir atsauce uz šo dokumentu, ii) ir izpildīti valsts tiesībās paredzētie nosacījumi šī dokumenta iekļaušanai līgumā un iii) šādā veidā noslēgtais patēriņa kredītlīgums kopumā atbilst prasībām par vienošanās sagatavošanu uz “cita pastāvīga informācijas nesēja” direktīvas 10. panta 1. punkta izpratnē?

3)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta h) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā prasītie dati (konkrēti: “maksājumu biežums”):

ir jāprecizē konkrētā līguma nosacījumos [principā norādot precīzus datus (diena, mēnesis, gads) par katra atsevišķa maksājuma termiņu], vai

pietiek, ka līgumā ir ietverta vispārēja atsauce uz objektīvi nosakāmiem parametriem, no kuriem var izrietēt šie dati (piemēram, ar klauzulu “ikmēneša maksājumi ir jāveic līdz katra kalendārā mēneši 15.odatumam”, “pirmais maksājums ir jāveic līdz tā mēneša beigām, kurā ir parakstīts līgums, un visi nākamie maksājumi vienmēr ir jāveic mēneša laikā no iepriekšējā maksājuma termiņa beigām”, vai ar citiem līdzīgiem formulējumiem)?

4)

Ja pareiza ir interpretācija, kas ir pausta trešā jautājuma otrajā ievilkumā:

vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta h) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā prasītā informācija (konkrēti: “maksājumu biežums”) var tikt ietverta arī atsevišķā dokumentā, uz ko līgumā, kurš atbilst prasībai par rakstisku formu, ir atsauce (direktīvas 10. panta 1. punkta izpratnē), bet kam pašam par sevi obligāti nav jāatbilst šai prasībai (proti, principā to obligāti nav jābūt parakstījušām līguma pusēm; piemēram, runa var būt par kreditora sagatavotu dokumentu, kurā ir ietverti “vispārējie līguma nosacījumi”, “kredīta nosacījumi”, “izmaksu saraksts” un “atmaksāšanas grafiks”)?

5)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta i) apakšpunkts kopā ar h) apakšpunktu ir interpretējami tādējādi, ka:

terminētā kredītlīgumā, kurā aizdevuma atmaksa/amortizācija tiek īstenota, veicot atsevišķus maksājumus, tā noslēgšanas brīdī obligāti nav jābūt precīzi noteiktai tai katra atsevišķa maksājuma daļai, kas ir paredzēta aizdevuma atmaksai, un tai maksājuma daļai, kura ir paredzēta likumisko procentu un izmaksu segšanai (proti, līgumā obligāti nav jābūt ietvertam detalizētam atmaksāšanas/amortizācijas grafikam), bet šādi dati var tikt ietverti atmaksāšanas/amortizācijas grafikā, ko kreditors iesniedz parādniekam pēc tā lūguma, vai arī tādējādi, ka

10. panta 2. punkta h) apakšpunkts parādniekam garantē papildu tiesības pieprasīt izrakstu no amortizācijas grafika attiecībā uz kādu precīzi noteiktu dienu kredītlīguma spēkā esamības laikā, tomēr šīs tiesības neatbrīvo līguma puses no pienākuma jau pašā līgumā ietvert individuāli saistībā ar konkrēto līgumu plānoto atsevišķo maksājumu (kas veicami, pamatojoties uz kredītlīgumu tā spēkā esamības laikā) sadalījumu starp aizdevuma atmaksu un likumisko procentu un izmaksu segšanu?

6)

Ja pareiza ir interpretācija, kas ir pausta piektā jautājuma pirmajā ievilkumā:

vai šis jautājums ietilpst pilnīgas saskaņošanas jomā, kas ir veikta ar Direktīvu 2008/48/EK, līdz ar to dalībvalsts direktīvas 22. panta 1. punkta izpratnē nevar prasīt, lai kredītlīgumā būtu precīzi noteikta tā katra atsevišķā maksājuma daļa, kas ir paredzēta aizdevuma atmaksai, un tā maksājuma daļa, kura ir paredzēta likumisko procentu un izmaksu segšanai (proti, ka detalizēts atmaksāšanas/amortizācijas grafiks ir līguma sastāvdaļa)?

7)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 1. panta noteikumi, saskaņā ar kuriem direktīvas mērķis ir pilnīga attiecīgās nozares saskaņošana, vai arī tās 23. panta noteikumi, saskaņā ar kuriem sankcijām ir jābūt samērīgām, ir interpretējami tādējādi, ka minētā direktīva nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru apstāklis, ka līgumā nav lielākās daļas Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktā prasīto kredītlīguma elementu, izraisa to, ka tiek uzskatīts, ka par piešķirto kredītu nav jāmaksā procenti un izmaksas, kā rezultātā parādniekam ir pienākums kreditoram atmaksāt tikai aizdevumu, kas ir saņemts saskaņā ar līgumu?


Top