—

atcelt lēmumu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi pilnvaras, kas tai paredzētas Regulas Nr. 1083/2006 (1) 41. pantā, un ir pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu un samērīguma principu, piešķirot de facto saistošo iedarbību vēl neapstiprinātam direktīvas priekšlikumam, proti, NIZI direktīvas priekšlikumam (2). Prasītāja norāda, ka atteikums patiesībā ir balstīts nevis uz faktu, ka projektam trūka augsta līmeņa inovitātes kā pirmās paaudzes ražošanas iekārtai biodegvielas ražošanai no pārtikas kultūrām, bet uz to, ka projekts nebija saderīgs ar NIZI direktīvas priekšlikumu, kas veicina otrās paaudzes biodegvielas ražošanu no kultūrām, kas nav pārtikas kultūras. Tādējādi Komisija, lai atteiktu ieguldījumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, balstījās uz vēl nepieņemtu tiesisko regulējumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, uzskatot, ka NIZI direktīvas priekšlikums pasliktina piedāvātās rūpnīcas dzīvotspēju. Prasītāja norāda, ka Komisija kļūdījās, konstatējot, ka rūpnīcas ilgtermiņa ekonomiskā dzīvotspēja ir apšaubāma no 2020. gada, balstoties uz pieņēmumu, ka pēc 2020. gada finansiālo atbalstu saņems tikai biodegviela, kas ražota no kultūrām, kas nav pārtikas kultūras.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots procesuāls pārkāpums un samērīguma principa pārkāpums nesaskanīgo un mākslīgo pamatu dēļ, kurus Komisija ir norādījusi, lai atteiktu ieguldījumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1083/2006 41. panta pārkāpums, jo Komisija savā vērtējumā ir pārsniegusi attiecīgajā darbības programmā noteiktos kritērijus, tādējādi secinot, ka jāatbalsta ir tikai “tehnikas līmenim atbilstoši risinājumi” un “visinovatīvākie un jaunākie risinājumi”. Tomēr darbības programmā ir atsauce tikai uz jauniem un moderniem risinājumiem, kas būtu jāinterpretē atbilstoši pašreizējam ražošanas un komercijas attīstības līmenim Polijā un vispārējam mērķim veicināt attiecīgā reģiona attīstību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1083/2006 41. panta pārkāpums un labas pārvaldības un pienācīgas rūpības principa, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots procesuāls pārkāpums un saprātīgas kavēšanās un labas pārvaldības principu pārkāpums, kā arī Regulas Nr. 1083/2006 41. panta 2. punkta, kas nosaka triju mēnešu termiņu lēmumu pieņemšanai par lieliem projektiem, pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka Komisija nepārtraukti aicināja Poliju atsaukt savu pieteikumu un atkārtoja vienus un tos pašu jautājumus vai pievienoja jaunus vai nesaistītus jautājumus, kavējot procesu vairāk nekā par pusotru gadu, tādējādi mazinot iespējas ieviest piedāvāto projektu.