13.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 118/13

1)

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir interpretējama tādējādi, ka pakalpojums “garantija patēriņa kredīta atmaksai pa daļām”, kura priekšmets ir patērētāja maksājamo kredīta daļu iekasēšana skaidrā naudā, ir galvenais pakalpojuma priekšmets patēriņa kredīta ietvaros, vai arī runa ir par atsevišķa līguma galveno priekšmetu?

2)

Vai Padomes 1986. gada 22. decembra Direktīva 87/102/EEK (2) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu, kas grozīta un papildināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/7/EK (3), ir interpretējama tādējādi, ka gada procentu likme (GPL) ietver arī atlīdzību par kredīta daļu vai kādas tā daļas iekasēšanu skaidrā naudā, ja atlīdzība ievērojami pārsniedz šāda papildu pakalpojuma nepieciešamās izmaksas, un vai šīs direktīvas 14. pants ir interpretējams tādējādi, ka tad, ja atlīdzība par papildu pakalpojumu ievērojami pārsniedz tā izmaksas un nav ierēķināta gada procentu likmē, GPL institūts tiek apiets?

3)

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir interpretējama tādējādi, ka, lai izpildītu prasību par papildu pakalpojuma (ja runa ir par papildu pakalpojumu, nevis par paša kredīta cenu/maksu par kredītu), par kuru tiek maksātas administratīvās maksas, pārskatāmību, ir pietiekami, ja šā administratīvā pakalpojuma cena (administratīvās maksas) ir skaidra un saprotama, kaut arī nav precizēts šī pakalpojuma priekšmets?

4)

Vai [Direktīvas 93/13] 4. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pats apstāklis, ka administratīvās maksas ir ietvertas GPL aprēķinā, nozīmē, ka runa ir par kredīta cenu/maksu par kredītu, un vai tas liedz veikt to pārbaudi tiesā šīs direktīvas izpratnē?

5)

Ja atbilde uz 3. jautājumu ir tāda, ka administratīvā pakalpojuma, par kuru jāmaksā administratīvās maksas, priekšmets ir pietiekami pārskatāms, vai tādā gadījumā administratīvais pakalpojums ar visām saistībām, kas no tā var izrietēt, ir patēriņa kredīta galvenais priekšmets?

6)

Vai [Direktīvas 93/13] 4. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka saskaņā ar šo direktīvu kredīta cenā/maksā par kredītu ir ietverti ne tikai procenti, bet arī kreditora izmaksas (kas ir noteiktas līgumā, vispārējos pārdošanas noteikumos vai tarifu sarakstā), un vai tādējādi šīs izmaksas, piemēram, iespējamā kredīta cena/maksa par kredītu, nevar tikt pārbaudītas saistībā ar to samērīgumu ar pakalpojumu, par kuru tās ir jāmaksā?