EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62014CN0562
Case C-562/14 P: Appeal brought on 5 December 2014 by Kingdom of Sweden against the judgment delivered on 25 September 2014 in Case T-306/12 Darius Nicolai Spirlea and Mihaela Spirlea v European Commission
Lieta C-562/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedumu lietā T-306/12 Darius Nicolai Spirlea un Mihaela Spirlea /Eiropas Komisija 2014. gada 5. decembrī iesniedza Zviedrijas Karaliste
Lieta C-562/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedumu lietā T-306/12 Darius Nicolai Spirlea un Mihaela Spirlea /Eiropas Komisija 2014. gada 5. decembrī iesniedza Zviedrijas Karaliste
OV C 46, 9.2.2015, p. 31–32
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
9.2.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 46/31 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 25. septembra spriedumu lietā T-306/12 Darius Nicolai Spirlea un Mihaela Spirlea/Eiropas Komisija 2014. gada 5. decembrī iesniedza Zviedrijas Karaliste
(Lieta C-562/14 P)
(2015/C 046/37)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvis – C. Meyer-Seitz)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Darius Nicolai Spirlea un Mihaela Spirlea, Dānijas Karaliste, Somijas Republika, Čehijas Republika, Spānijas Karaliste
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 25. septembra spriedumu lietā Sprilea/Komisija (T-306/12); |
|
— |
atzīt par spēka neesošu Eiropas Komisijas 2012. gada 21. jūnija lēmumu, ar ko laulātajiem Sprilea liedz piekļuvi prasītajiem dokumentiem, un |
|
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt Zviedrijas Karalistes tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības atbalstam prasītāja norāda trīs pamatus.
Ar savu pirmo pamatu tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (Pārredzamības regula) 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu, uzskatot, ka, atsaukdamās uz izņēmumu par izmeklēšanas procedūrām, Komisija var balstīties uz vispārēju prezumpciju, ka piekļuve dokumentiem par EU Pilot procedūru ir jāatsaka, ciktāl tas ir iepriekšējais posms pirms iespējamās oficiālās procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi uzsākšanas, un ka Komisija, interpretējot šo Pārredzamības regulas normu tādā nozīmē, ka tā var noraidīt pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, par kuriem ir strīds un kuri saistīti ar EU Pilot procedūru, tos konkrēti un individuāli nepārbaudot, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi Pārredzamības regulas 4. panta 2. punktu, nospriežot, ka Komisijas vērtējums, ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses Pārredzamības regulas 4. panta 2. punkta izpratnē, atbilstoši šai normai nav kļūdains.
Trešajā pamatā tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojusi Savienības tiesības, uzskatot, ka prasības atcelt tiesību aktu atbilstoši LESD 263. pantam ietvaros, pat ja lieta izspriežama, ņemot vērā Pārredzamības regulu, apstrīdētā tiesību akta likumība jānovērtē atbilstoši faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem tiesību akta pieņemšanas datumā.