Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CN0431

    Lieta C-431/14 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 16. jūlija spriedumu lietā T-52/12 Grieķija/Komisija 2014. gada 19. septembrī iesniedza Grieķijas Republika

    OV C 395, 10.11.2014, p. 27–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    10.11.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 395/27


    Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2014. gada 16. jūlija spriedumu lietā T-52/12 Grieķija/Komisija 2014. gada 19. septembrī iesniedza Grieķijas Republika

    (Lieta C-431/14 P)

    (2014/C 395/32)

    Tiesvedības valoda – grieķu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji – I. Khalkias un A. Vasilopoulou)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    apmierināt šo apelācijas sūdzību;

    pilnībā atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu;

    atbilstoši sīkāk paskaidrotajiem jautājumiem apmierināt Grieķijas Republikas prasījumu;

    atcelt apstrīdēto Eiropas Komisijas lēmumu;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir par ES tiesību pārkāpumu jeb precīzāk – par būtisku formas prasību pārkāpumu. Konkrētāk, no pamata pirmās daļas var secināt, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktā esošo jēdzienu “piešķir no valsts līdzekļiem”, jeb Vispārējā tiesa esot pieļāvusi faktu kļūdu, kā šādus līdzekļus kvalificējot obligātās iemaksas, ko veica valsts atbalstu saņēmušie lauksaimnieki, kas bija apdrošināti Organismos Ellinikon Georgikon Asfaliseon (Grieķijas lauksaimnieku apdrošināšanas organizācijā); savukārt no otrās šī pamata daļas izriet, ka Vispārējās tiesas spriedums esot pasludināts, pārkāpjot būtiskas formas prasības, jo Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi vai konkrēti pamatojusi, kādā apmērā valsts atbalsta, kurš atzīts par pretlikumīgu, saņēmēju lauksaimnieku veiktās iemaksas tiem radīja negodīgu priekšrocību atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam, citiem vārdiem sakot, sniedza priekšrocību, kas draud radīt konkurences izkropļojumus, vai arī ka Vispārējā tiesa šo tiesību normu esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi, netieši noraidot attiecīgo argumentu.

    No otrā apelācijas sūdzības pamata ir secināms, ka pārsūdzētais spriedums ir pasludināts, pārkāpjot Savienības tiesības, un, proti, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi un interpretējusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka 2009. gada kompensācijas maksājumi sniedzot to saņēmējiem selektīvu saimniecisku priekšrocību, kas draudēja izkropļot konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, neņemot vērā izņēmuma apstākļus, kuros tajā laikā atradās Grieķijas ekonomika un kuros tā ir vēl joprojām.

    Trešajā apelācijas sūdzības pamatā tiek apgalvots, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo attiecībā uz 2009. gada maksājumiem tā ierobežoja šīs tiesību normas piemērošanas jomu, ietverot tajā tikai Paziņojumu par Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, neskatoties uz izņēmuma apstākļiem, kuros Grieķijas ekonomika bija faktu rašanās laikā (trešā pamata pirmā daļa); un, otrkārt, ka pārsūdzētais spriedums esot nepietiekami pamatots, jo tajā vispār neesot izskatīts Grieķijas Republikas prasījums, ka Eiropas Komisijas lēmums ir nesamērīgs, jo tajā tiek noteikts atgūt atbalstu 2011. gada decembrī (trešā pamata otrā daļa).


    Top