—

Davitas GmbH vārdā – C. Sachs, Rechtsanwältin,

—

Stadt Aschaffenburg vārdā – A. Schellenberg, Rechtsanwältin,

—

Landesanwaltschaft Bayern vārdā – R. Käβ, pārstāvis,

—

Grieķijas valdības vārdā – I. Chalkias, kā arī O. Tsirkinidou un A. Vasilopoulou, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – S. Grünheid un K. A. Herbout‑Borczak, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulas (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (OV 1997, L 43, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009 (OV 2009, L 188, 14. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 258/97”), 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Davitas GmbH un Stadt Aschaffenburg (Ašafenburgas pilsēta, Vācija) par pēdējās minētās lēmumu aizliegt pārtikas produkta ar nosaukumu “De Tox Forte” (turpmāk tekstā – “De Tox Forte”) tirdzniecību.

3

Saskaņā ar Regulas Nr. 258/97 preambulas 1. un 2. apsvērumu:

4

Minētās regulas 1. pants ir formulēts šādi:

“1.   Šī regula attiecas uz jaunu pārtikas produktu vai jaunu pārtikas [produktu] sastāvdaļu laišanu tirgū [Savienībā].

2.   Šo regulu piemēro, laižot tirgū [Savienībā] pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras līdz šim [Savienībā] ievērojami nav izmantotas un kuras atbilst šādām kategorijām:

[..]”

5

Lebensmittel-, Bedarfsgegenstände- und Futtermittelgesetzbuch (Likums par pārtikas produktiem, plaša patēriņa precēm un dzīvnieku barību), tā 2013. gada 3. jūnijā publicētajā redakcijā (BGBl. 2013, I, 1426. lpp.), kas grozīts ar 2013. gada 7. augusta likumu (BGBl. 2013, I, 3154. lpp.), 39. panta 2. punktā ir noteikts:

“Kompetentās iestādes pieņem vajadzīgos lēmumus un īsteno pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai konstatētu pārkāpumu vai kliedētu nopietnas aizdomas par to, vai lai atlīdzinātu par konstatētiem pārkāpumiem, vai novērstu tos nākotnē, kā arī lai aizsargātu pret draudiem veselībai vai pret krāpšanas risku. It īpaši tās var:

[..]

6

Saskaņā ar Verordnung zur Durchführung gemeinschaftsrechtlicher Vorschriften über neuartige Lebensmittel und Lebensmittelzutaten (Noteikumi par Kopienu tiesību normu īstenošanu attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām), to 2000. gada 14. februārī publicētajā redakcijā (BGBl. 2000, I, 123. lpp.), kas grozīti ar 2008. gada 27. maija paziņojumu (BGBl. 2008, I, 919. lpp.), 3. panta 1. punktu:

“Izņemot 2. punktā norādītos gadījumus, persona, kas ir atbildīga par laišanu tirgū, nevar laist tirgū pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas Regulas Nr. 258/97 1. panta izpratnē bez atbilstoši Regulas Nr. 258/97 3. panta 2. punktā minētajai procedūrai piešķirtas atļaujas.”

7

No 2012. gada 1. augustaDavitas Vācijā tirgoja “De Tox Forte”, pārtikas produktu, kura vienīgā sastāvdaļa ir klinoptilolīts – minerālviela, kas sastāv no vulkāniskā akmens pulvera.

8

2013. gada janvārī Ašafenburgas pilsēta lūdza Bayerisches Landesamt für Gesundheit und Lebensmittelsicherheit (Bavārijas federālās zemes Veselības un pārtikas produktu nekaitīguma birojs, Vācija) veikt viena šā produkta parauga analīzi.

9

Savā 2013. gada 1. marta ekspertīzes ziņojumā minētais birojs konstatēja, ka klinoptilolīts ir uzskatāms par “jaunu pārtikas produkta sastāvdaļu” Regulas Nr. 258/97 izpratnē, jo nebija iesniegti nekādi pierādījumi par šīs sastāvdaļas ievērojamu izmantošanu pārtikā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija.

10

Pamatojoties uz šo ekspertīzes ziņojumu, Ašafenburgas pilsēta ar 2013. gada 6. jūnija lēmumu kvalificēja “De Tox Forte” kā “jaunu pārtikas produktu” minētās regulas izpratnē, ciktāl šis produkts sastāvēja tikai no klinoptilolīta. Šī iemesla dēļ tā aizliedza Davitas tā tirdzniecību, līdz tiks saņemta atļauja laist to tirgū atbilstoši šīs regulas noteikumiem.

11

Davitas iesniedza pieteikumu Bayerisches Verwaltungsgericht Würzburg (Bavārijas Administratīvā tiesa, Vircburga, Vācija) atcelt šo lēmumu. Savā pieteikumā Davitas neapstrīdēja faktu, ka līdz 1997. gada 15. maijam klinoptilolīta lietošana pārtikā Savienībā bija “neievērojama”. Tā tomēr uzsvēra, ka šī sastāvdaļa katrā ziņā nevar tikt kvalificēta kā “jauna”, jo tā neatbilst Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punktā paredzētajam otrajam nosacījumam, ciktāl tā neietilpst nevienā no minētā 2. punkta c)–f) apakšpunktā norādītajām kategorijām.

12

It īpaši, saistībā ar 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto kategoriju Davitas norādīja, ka klinoptilolītam nav “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra” šīs tiesību normas izpratnē, jo šī sastāvdaļa ar tādu pašu molekulāro struktūru kā “De Tox Forte” izgatavošanā izmantotā ir pastāvējusi dabā jau pirms 1997. gada 15. maija.

13

Ar 2014. gada 23. aprīļa nolēmumu Bayerisches Verwaltungsgericht Würzburg (Bavārijas Administratīvā tiesa, Vircburga) noraidīja Davitas prasību, norādot, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, nav nozīmes tam, ka klinoptilolīts ar līdzīgu molekulāro struktūru kā “De Tox Forte” izgatavošanā izmantotā ir pastāvējis dabā jau pirms 1997. gada 15. maija, jo bija pierādīts, ka šī sastāvdaļa tobrīd netika izmantota kā pārtikas produkts.

14

Izskatot Davitas apelācijas sūdzību par šo nolēmumu, Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Bavārijas Augstākā administratīvā tiesa) ir radušās šaubas par minētās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretāciju.

15

Šādos apstākļos Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Bavārijas Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

16

Ar saviem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka formulējums “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra” attiecas uz pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kas nav izmantotas pārtikā Savienības teritorijā pirms 1997. gada 15. maija, vai arī uz pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kuru molekulārā struktūra pirms šā datuma dabā kā tāda nav pastāvējusi.

17

Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka minētā regula attiecas uz jaunu pārtikas produktu un jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu laišanu tirgū (spriedums, 2005. gada 9. jūnijs, HLH Warenvertrieb un Orthica, C‑211/03, C‑299/03 un no C‑316/03 līdz C‑318/03, EU:C:2005:370, 81. punkts).

18

Minētās regulas 1. panta 2. punktā ir noteikta tās piemērošanas joma, it īpaši nosakot, kas ir jāuzskata par jauniem pārtikas produktiem un pārtikas produktu sastāvdaļām (spriedumi, 2005. gada 9. jūnijs, HLH Warenvertrieb un Orthica, C‑211/03, C‑299/03 un no C‑316/03 līdz C‑318/03, EU:C:2005:370, 82. punkts, kā arī, 2009. gada 15. janvāris, M‑K Europa, C‑383/07, EU:C:2009:8, 15. punkts).

19

No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka, lai pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas varētu kvalificēt par “jauniem” Regulas Nr. 258/97 izpratnē, tiem ir jāatbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem.

20

Pirmkārt, šo vielu izmantošanai pārtikā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija, kas ir minētās regulas spēkā stāšanās datums, ir jābūt bijušai “neievērojamai” (šajā ziņā skat. spriedumu, 2005. gada 9. jūnijs, HLH Warenvertrieb un Orthica, C‑211/03, C‑299/03 un no C‑316/03 līdz C‑318/03, EU:C:2005:370, 82. un 87. punkts).

21

Otrkārt, minētajām vielām ir jāietilpst arī kādā no šīs pašas regulas 1. panta 2. punkta c)–f) apakšpunktā tieši aprakstītajām kategorijām.

22

Šajā ziņā ir jānorāda, ka minētā 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādītā kategorija, kas ir uzdoto jautājumu priekšmets, tostarp ietver pārtikas produktus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar “jaunu [..] pirmatnējo molekulāro struktūru”.

23

No šī formulējuma izriet, ka minētajā tiesību normā norādītā kategorija atšķiras no pārējām Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punktā minētajām kategorijām ar to, ka tajā ir ietverta vispārēja atsauce uz pārtikas produkta vai pārtikas produkta sastāvdaļas “pirmatnējo molekulāro struktūru”, bet, pirmkārt, minētā 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā ir ietverta konkrētāka atsauce uz organiskām vielām, kurām ir īpašs sastāvs, un, otrkārt, šīs regulas 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā ir ietverta atsauce uz vielām, kurām ir piemērots jauns ražošanas process, kas izraisa ievērojamas izmaiņas to sastāvā vai struktūrā.

24

No tā izriet, ka minētās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādītajā kategorijā var tikt ietvertas dažādas vielas, neatkarīgi no to sastāva vai to ražošanas procesa, ciktāl tām ir “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra”.

25

Tomēr ir jākonstatē, ka šis formulējums nav definēts Regulā Nr. 258/97, kurā tādējādi nav ietvertas norādes, kas ļautu noteikt, vai minētās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādītā kategorija ietver pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas, kuras pirms 1997. gada 15. maija Savienībā nav izmantotas pārtikā, vai arī tā attiecas tikai uz pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kuru pirmatnējā molekulārā struktūra ir izveidota no jauna vai modificēta salīdzinājumā ar to, kas pirms šā datuma jau bija pastāvējusi dabā.

26

Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija, ir jānoskaidro saskaņā ar to ierasto nozīmi ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tie veido, sasniedzamos mērķus (spriedums, 2015. gada 24. jūnijs, Hotel Sava Rogaška, C‑207/14, EU:C:2015:414, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Šajā gadījumā formulējuma “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra” ierastā nozīme pati par sevi neļauj sniegt nepārprotamu tā interpretāciju. Kā savu secinājumu 30. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, šis formulējums sarunvalodā tikpat labi var norādīt gan uz pirmatnējo molekulāro struktūru, kas pirmoreiz tiek izmantota pārtikā, gan uz šādu cilvēka jaunradītu vai modificētu struktūru.

28

Tādēļ, interpretējot minēto formulējumu, ir jāņem vērā gan konteksts, kādā tiek izmantoti Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie termini, gan, plašāk raugoties, šīs regulas mērķis.

29

Attiecībā uz, pirmkārt, minētās tiesību normas kontekstu ir jākonstatē, kā savu secinājumu 39. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ka minētā regula ir vispārējs tiesiskais regulējums, ciktāl tā aptver visus jaunos pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas neatkarīgi no to veida, izņemot atsevišķas jomas, kas ir regulētas nozaru tiesību aktos.

30

Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija, saskaņā ar kuru formulējums “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra” attiecas uz pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kas nav bijušas izmantotas pārtikā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija, vienīgā ir saderīga ar šādu kontekstu. Interpretējot šos terminus citādāk, šai regulai tiktu atņemts tās vispārīgais raksturs, ciktāl šāda interpretācija nozīmētu izslēgt no tās piemērošanas jomas visus pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas, tostarp minerālas izcelsmes pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas, kas to pirmatnējā molekulārā struktūrā ir pastāvējušas dabā jau pirms 1997. gada 15. maija un kas nesastāv no šīs regulas 1. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā minētajām organiskajām vielām, vai kam netiek piemērots jauns ražošanas process minētās regulas 1. panta 2. punkta f) apakšpunkta izpratnē.

31

Otrkārt, saistībā ar Regulā Nr. 258/97 izvirzītajiem mērķiem ir jāatgādina, ka šai regulai ir dubults nolūks, kas ir ne tikai nodrošināt jauno pārtikas produktu iekšējā tirgus darbību, bet arī aizsargāt sabiedrības veselību no riskiem, ko šie produkti var radīt (šajā ziņā skat. spriedumu, 2009. gada 15. janvāris, M‑K Europa, C‑383/07, EU:C:2009:8, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šajā nolūkā šīs regulas mērķis ir ieviest Savienībā kopējus standartus jaunu pārtikas produktu un jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu jomā, ko tostarp dara, kā tas izriet no regulas preambulas otrā apsvēruma, ieviešot vienotu drošuma novērtēšanas procedūru pēc Savienības procedūras pirms to laišanas Savienības tirgū (spriedums, 2009. gada 15. janvāris, M‑K Europa, C‑383/07, EU:C:2009:8, 23. punkts).

33

Tomēr vienīgi tāda minētās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta interpretācija, saskaņā ar kuru formulējums “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra” attiecas uz pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kas nav bijušas izmantotas pārtikā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija, ir saderīga ar šādu mērķu sasniegšanu. Šī interpretācija būtībā ļauj nodrošināt efektīvu sabiedrības veselības aizsardzību pret iespējamajiem riskiem, ko var radīt jauni pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, ciktāl ikreiz, kad pārtikā ir paredzēts izmantot vielu, ko cilvēki iepriekš nav patērējuši kā pārtikas produktu, ir jāveic vienota drošuma novērtēšanas procedūra.

34

Savukārt, ja jēdziens “pārtikas produkti vai pārtikas produktu sastāvdaļas ar “jaunu pirmatnējo molekulāro struktūru”” būtu attiecināms tikai uz vielām, kas pirms 1997. gada 15. maija nav pastāvējušas dabā ar to pašu pirmatnējo molekulāro struktūru, visas šajā datumā pastāvošās vielas, kuras vēl nav tikušas izmantotas cilvēku pārtikā un kuras neietilpst nevienā no Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta d)–f) apakšpunktā minētajām īpašajām kategorijām, automātiski būtu atbrīvotas no pienākuma veikt šajā regulā paredzēto drošuma novērtēšanas procedūru pirms to laišanas Savienības tirgū, nepastāvot iespējai izvērtēt iespējamo veselības apdraudējumu.

35

Iesniedzējtiesai, ņemot vērā šos apstākļus, pamatlietā ir jāizvērtē, vai valsts kompetentās iestādes ir pareizi piemērojušas minētās regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ciktāl tās ir kvalificējušas “De Tox Forte” par jaunu “pārtikas produktu”.

36

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 258/97 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka formulējums “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra” attiecas uz pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kas nav tikušas izmantotas pārtikā Savienības teritorijā pirms 1997. gada 15. maija.

37

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulas (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 596/2009, 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka formulējums “jauna pirmatnējā molekulārā struktūra” attiecas uz pārtikas produktiem vai pārtikas produktu sastāvdaļām, kas nav tikušas izmantotas pārtikā Eiropas Savienības teritorijā pirms 1997. gada 15. maija.