—

Thurner Hotel GmbH vārdā – C. Linser un P. Linser, Rechtsanwälte,

—

Austrijas valdības vārdā – G. Eberhard, pārstāvis,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Kemper, pārstāvji,

—

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un E. Pedrosa, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – M. Wilderspin, pārstāvis,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2012. gada 4. oktobra Regulu (ES) Nr. 936/2012 (OV L 283, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1896/2006”), 20. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Thomas Cook Belgium NV (turpmāk tekstā – “Thomas Cook”), kas ir Beļģijā dibināta sabiedrība, un Thurner Hotel GmbH (turpmāk tekstā – “Thurner Hotel”), kas ir Austrijā dibināta sabiedrība, par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.

3

Regulas Nr. 1896/2006 preambulas 9. apsvērums ir formulēts šādi:

“Šīs regulas mērķis ir vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru [..].”

4

Šīs regulas preambulas 16. apsvērumā ir noteikts:

“Tiesai būtu jāizskata pieteikums, tostarp jurisdikcijas jautājums un pierādījumu apraksts, pamatojoties uz pieteikuma veidlapā norādīto informāciju. Tas ļautu tiesai prima facie izskatīt prasījuma apstākļus un inter alia neturpināt izskatīt skaidri nepamatotus vai nepieņemamus prasījumus. Izskatīšana nebūtu jāveic tiesnesim.”

5

Minētās regulas preambulas 25. apsvērumā ir noteikts:

“Pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā jāiesniedz paziņojums par iebildumu, konkrētos izņēmuma gadījumos atbildētājam vajadzētu būt tiesīgam lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu. Pārskatīšanai izņēmuma gadījumos nebūtu jānozīmē, ka atbildētājam ir dota otra iespēja iebilst pret prasījumu. Pārskatīšanas procedūras laikā prasījuma pamatojumu izvērtē, izskatot vienīgi iemeslus, kas izriet no atbildētāja norādītajiem ārkārtas apstākļiem. Citi ārkārtas apstākļi varētu ietvert situāciju, kad Eiropas maksājuma rīkojums bijis balstīts uz pieteikuma veidlapā norādītu nepatiesu informāciju.”

6

Saskaņā ar šīs pašas regulas preambulas 29. apsvērumu šīs regulas mērķis ir “izveidot vienotu ātru un efektīvu mehānismu, lai visā Eiropas Savienībā atgūtu neapstrīdētus finanšu prasījumus”.

7

Regulas Nr. 1896/2006 1. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Šīs regulas mērķis ir:

[..].”

8

Saskaņā ar šīs regulas 5. pantu “izcelsmes tiesa” ir definēta kā “tiesa, kura izdod Eiropas maksājuma rīkojumu”.

9

Minētās regulas 6. panta “Jurisdikcija” 1. punktā ir paredzēts:

“Šīs regulas piemērošanas nolūkos jurisdikciju nosaka saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši ar [Padomes 2000. gada 22. decembra] Regulu (EK) Nr. 44/2001 [par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.)].”

10

Šīs pašas regulas 7. panta 2. punktā ir noteikts:

“Pieteikumā [Eiropas maksājuma rīkojumam] norāda:

[..]

[..].”

11

Regulas Nr. 1896/2006 8. pants “Pieteikuma izskatīšana” ir formulēts šādi:

“Tiesa, kas saņēmusi pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam, pēc iespējas ātrāk un, pamatojoties uz pieteikuma veidlapu, pārbauda, vai [6. un 7. pantā] noteiktās prasības ir izpildītas un vai prasījums šķiet pamatots un pieņemams. Šī izskatīšana var notikt automatizētas procedūras veidā.”

12

Regulas Nr. 1896/2006 12. panta 1. un 3.–5. punkts ir formulēti šādi:

“1.   Ja 8. pantā minētās prasības ir izpildītas, tiesa pēc iespējas ātrāk un parasti 30 dienu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam, to izdod, izmantojot E standarta veidlapu, kā noteikts V pielikumā.

[..]

3.   Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētājam iesaka šādas iespējas:

vai

4.   Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētāju informē, ka:

[..]

5.   Tiesa nodrošina, ka rīkojumu piegādā atbildētājam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot minimālos standartus, kas noteikti 13., 14. un 15. pantā.”

13

Šīs regulas 16. panta 1.–3. punkts ir formulēti šādi:

“1.   Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā [..].

2.   Paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam.

3.   Atbildētājs paziņojumā par iebildumu norāda, ka viņš apstrīd prasījumu, bez pienākuma izskaidrot iemeslus.”

14

Šīs regulas 20. panta “Pārskatīšana izņēmuma gadījumos” 2. punktā ir noteikts:

“Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs arī lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.”

15

Regulas Nr. 44/2001 5. pantā ir paredzēts:

“Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:

[..].”

16

Šīs regulas 23. pants ir formulēts šādi:

“1.   Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir kādā dalībvalstī, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā dalībvalstī ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām. Tā ir izņēmuma jurisdikcija, ja vien puses nav vienojušās citādi. [..]

[..]”

17

2009. gada 3. septembrī ceļojumu aģentūra Thomas Cook ar Thurner Hotel noslēdza līgumu par viesnīcu pakalpojumu sniegšanu.

18

Thurner Hotel iesniedza Bezirksgericht für Handelssachen Wien (Vīnes apgabala Komerctiesa, Austrija) pieteikumu par Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanu pret Thomas Cook par summu EUR 15232,28 apmērā to rēķinu apmaksai, kas atbilst pakalpojumiem, ko šī pirmā sabiedrība ir sniegusi saistībā ar šo līgumu. Thurner Hotel apgalvoja, ka tiesai, kurā tā ir vērsusies, ir jurisdikcija šajā lietā kā minēto pakalpojumu izpildes vietas tiesai.

19

2013. gada 26. jūnijā Eiropas maksājuma rīkojums tika izsniegts Thomas Cook atbilstoši Regulas Nr. 1896/2006 tiesību normām.

20

Šī pēdējā sabiedrība 2013. gada 25. septembrī, proti, pēc Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā paredzētā paziņojuma par iebildumu iesniegšanas termiņa beigām, iesniedza iebildumu, lūdzot Bezirksgericht für Handelssachen Wien (Vīnes apgabala Komerctiesa) pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar šīs regulas 20. panta 2. punktu.

21

Šai nolūkā Thomas Cook apgalvoja, ka Thurner Hotel tai nebija iesniegusi, katrā ziņā ne savlaicīgi, atbilstošos rēķinus un ka strīdīgais prasījums bija balstīts uz kļūdainiem apgalvojumiem. Turklāt Thomas Cook izvirzīja iebildi par Austrijas tiesu jurisdikcijas neesamību, atsaucoties uz strīdīgā līguma vispārīgajos noteikumos ietverto jurisdikcijas noteikšanas klauzulu par labu Beļģijas tiesām. Atsaucoties uz Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punktu, Thomas Cook apgalvoja, ka izcelsmes tiesas jurisdikcijas neesamība ir pamats pārskatīšanai šīs tiesību normas izpratnē.

22

Ar 2013. gada 28. oktobra rīkojumu Bezirksgericht für Handelssachen Wien (Vīnes apgabala Komerctiesa) šo lūgumu noraidīja ar pamatojumu, ka šīs regulas 20. panta 2. punktā paredzētā pārskatīšanas iespēja ir jāinterpretē šauri. Šī tiesa uzskata, ka tas, ka Eiropas maksājuma rīkojumu izdevusi tiesa, kurai nav jurisdikcijas, nav apstāklis, kas parādniekam ļautu lūgt pārskatīt šo maksājuma rīkojumu, pamatojoties uz šo tiesību normu.

23

Thomas Cook šo rīkojumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā, apgalvojot, ka strīdā pirmās instances tiesā ir veikts kļūdains juridiskais vērtējums un ka Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punktam tai jāļauj lūgt pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu.

24

Saskaņā ar iesniedzējtiesas apalvoto Austrijas doktrīnā ir aizstāvēta šaura Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkta interpretācija, tomēr tajā ir dažādi viedokļi par to, vai Eiropas maksājuma rīkojuma izdošana tiesā, kurai nav jurisdikcijas, ir spēkā esošs pārskatīšanas iemesls šīs tiesību normas izpratnē. Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka šajā tiesību normā paredzētie “ārkārtas apstākļi”, kuru pastāvēšana ir Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanas nosacījums, šajā regulā nav definēti.

25

Šādos apstākļos Handelsgericht Wien (Vīnes Komerctiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Ar šiem abiem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā tas nepieļauj, ka atbildētājs, kuram atbilstoši šai regulai ir izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums, ir tiesīgs prasīt pārskatīt šo rīkojumu, apgalvojot, ka izcelsmes tiesa kļūdaini ir atzinusi, ka tai ir jurisdikcija, balstīdamās uz, kā tiek apgalvots, šī maksājuma rīkojuma veidlapā prasītāja sniegtu nepatiesu informāciju.

27

Vispirms ir jānorāda – kā izriet no Regulas Nr. 1896/2006 12. panta 3. punkta, ja atbildētājam ir izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums, saskaņā ar šo regulu atbildētājs tiek informēts, ka viņam ir iespēja vai nu samaksāt prasītājam šajā rīkojumā norādīto summu, vai arī pret to iebilst atbilstoši minētās regulas 16. pantam, iesniedzot izcelsmes tiesā paziņojumu par iebildumu, kas jānosūta 30 dienu laikā pēc tam, kad šis rīkojums ir piegādāts.

28

Kā Tiesa ir nospriedusi sava sprieduma Goldbet Sportwetten (C‑144/12, EU:C:2013:393) 30. punktā, šīs atbildētāja iespējas iesniegt iebildumu mērķis ir kompensēt, ka sistēmā, kas izveidota ar Regulu Nr. 1896/2006, nav paredzēta minētā atbildētāja piedalīšanās Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā, kas ļautu viņam apstrīdēt prasījumus pēc Eiropas maksājuma rīkojuma izdošanas.

29

Kas attiecas uz iespēju pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu pēc termiņa iebildumu iesniegšanai beigām, tad šī pārskatīšana, kā norādīts pašā šīs regulas 20. panta virsrakstā, var notikt tikai “izņēmuma gadījumos”.

30

Šajā ziņā no Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkta formulējuma izriet, ka gadījumos, kad nav ievērots termiņš iebildumu izteikšanai, Eiropas maksājuma rīkojums var tikt pārskatīts, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā Regulā Nr. 1896/2006 noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.

31

Tā kā Savienības likumdevējs ir vēlējies ierobežot pārskatīšanas procedūru ar ārkārtas situācijām, šī tiesību norma noteikti ir jāinterpretē šauri (pēc analoģijas skat. spriedumu Komisija/Padome, C‑111/10, EU:C:2013:785, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Pirmām kārtām, ir jānosaka, vai tādā situācijā kā pamatlietā ir “acīmredzami”, ka šis rīkojums ir izdots aplami, ņemot vērā Regulā Nr. 1896/2006 noteiktās prasības.

33

Atbilstoši šīs regulas 7. panta 2. punktam pieteikumā Eiropas maksājuma rīkojumam norāda tiesu, kura iesniedz maksājuma rīkojuma pieteikumu, kā arī šīs tiesas jurisdikcijas pamatu.

34

Saskaņā ar šīs regulas 8. pantu šī tiesa pēc iespējas ātrāk un, pamatojoties uz pieteikuma Eiropas maksājuma rīkojumam veidlapu (turpmāk tekstā – “pieteikuma veidlapa”), pārbauda, vai tostarp šīs pašas regulas 6. pantā – atbilstoši kuram jurisdikciju nosaka saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši ar Regulu Nr. 44/2001, – noteiktās prasības ir izpildītas un vai prasījums šķiet pamatots. Ja Regulas Nr. 1896/2006 8. pantā noteiktās prasības ir izpildītas, tiesa pēc iespējas ātrāk un parasti 30 dienu laikā no brīža, kad pieteikums iesniegts, izdod Eiropas maksājuma rīkojumu, izmantojot E standarta veidlapu, kā noteikts šīs regulas V pielikumā, atbilstoši tās 12. panta 1. punktam.

35

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Thomas Cook izvirzīja jautājumu par izcelsmes tiesas jurisdikcijas neesamību, atsaucoties uz to, ka Thurner Hotel noslēgtā strīdīgā līguma vispārīgajos noteikumos ir ietverta jurisdikcijas noteikšanas klauzula, kurā jurisdikcija ir noteikta Beļģijas tiesām.

36

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 44/2001 23. pantā ir noteikts, ka, ja puses, no kurām vismaz vienai domicils ir kādā dalībvalstī, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā dalībvalstī ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām un tā ir izņēmuma jurisdikcija, ja vien puses nav vienojušās citādi.

37

Tomēr, pieņemot, ka tādā situācijā kā pamatlietā šis pants ir piemērojams, ir jāuzsver – kā izriet no Regulas Nr. 1896/2006 preambulas 16. apsvēruma, tiesai, kurā pieteikums iesniegts, tas, tostarp jurisdikcijas jautājums un pierādījumu apraksts, būtu jāizskata, pamatojoties uz pieteikuma veidlapā norādīto informāciju. Saskaņā ar šīs regulas 8. pantu šī tiesa pēc iespējas ātrāk un, pamatojoties uz pieteikuma veidlapu, pārbauda, vai tostarp šīs regulas 6. un 7. pantā noteiktās prasības ir izpildītas un vai prasījums šķiet pamatots.

38

Turklāt Regulas Nr. 1896/2006 12. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētāju informē tostarp par to, ka rīkojums izdots, balstoties vienīgi uz prasītāja sniegto informāciju, un tiesa to nav pārbaudījusi, un šīs regulas 12. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka šis rīkojums kļūs izpildāms, ja vien tiesā netiks iesniegts paziņojums par iebildumu saskaņā ar 16. pantu. Tas arī skaidri izriet no Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanas atbildētājam, izmantojot E standarta veidlapu, kas ietverta Regulas Nr. 1896/2006 V pielikumā.

39

Tādējādi tādos apstākļos kā pamatlietā atbildētājam, ja tas vēlas izteikt iebildi par izcelsmes tiesas jurisdikcijas neesamību tāpēc, ka informācija, ko prasītājs sniedzis pieteikuma veidlapā, esot nepatiesa, ir jārīkojas Regulas Nr. 1896/2006 16. pantā noteiktajā termiņā iebildumu iesniegšanai.

40

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šo iespēju rīkoties sekmē tas, ka atbildētājam nav jānorāda apstrīdēšanas iemesli un atbilstoši šīs regulas 16. panta 3. punktam viņš var vienīgi apstrīdēt prasījumu.

41

Tā kā ar Regulu Nr. 1896/2006 izveidotās procedūras mērķis ir tiesas procedūras ātrumu un efektivitāti apvienot ar tiesību uz aizstāvību ievērošanu, atbildētājam savas tiesības ir jāizmanto tam noteiktajos termiņos un pēc tam viņam var būt vienīgi ierobežoti līdzekļi, lai iebilstu pret Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.

42

Turklāt jāatgādina, kā savu secinājumu 33. punktā norādījis ģenerāladvokāts, ka izcelsmes tiesas veikta jurisdikcijas pārbaude Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras ietvaros var radīt sarežģītus tiesību jautājumus, tādus kā klauzulas par jurisdikcijas noteikšanu spēkā esamība, kuru izvērtēšana varētu prasīt veikt pamatīgāku pārbaudi nekā Regulas Nr. 1896/2006 8. panta ietvaros veicamā pārbaude.

43

No tā izriet, ka pamatlietas īpašajos apstākļos nevar tikt uzskatīts, ka ir acīmredzami, ka pret atbildētāju izdotais Eiropas maksājuma rīkojums, ņemot vērā Regulā Nr. 1896/2006 noteiktās prasības, būtu ticis izdots aplami.

44

Otram kārtām, ir jānosaka, vai tādā situācijā kā pamatlietā ir “acīmredzami”, ka šis rīkojums ir izdots aplami citu “ārkārtas apstākļu dēļ” Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkta izpratnē.

45

Šajā ziņā ir jānorāda, ka no šīs regulas preambulas 25. apsvēruma, kas atspoguļo 25. apsvērumu grozītajā priekšlikumā regulai, COM(2006) 57, galīgā redakcija, uz kuru atsaucas iesniedzējtiesa, izriet, ka šie “citi ārkārtas apstākļi” varētu tostarp apzīmēt gadījumus, kad Eiropas maksājuma rīkojums ir balstīts uz kļūdainu informāciju, kuru prasītājs norādījis pieteikuma veidlapā.

46

Tomēr šajā gadījumā, kā atgādināts šī sprieduma 35. punktā, atbildētāja sava pārskatīšanas lūguma atbalstam ir atsaukusies uz izcelsmes tiesas jurisdikcijas neesamību, apgalvojot, ka abas līguma, par kuru ir runa pamatlietā, puses bija vienojušās, ka kompetentās tiesas būs Beļģijas tiesas.

47

Šādos apstākļos pēc tam, kad Eiropas maksājuma rīkojums tika izsniegts atbildētajai atbilstoši Regulai Nr. 1896/2006, šī pēdējā, tā kā tai nevarēja nebūt zināms par šādu jurisdikcijas noteikšanas klauzulu, varēja novērtēt prasītājas pieteikuma veidlapā norādītās informācijas apgalvoto kļūdaino raksturu, šajā gadījumā – attiecībā uz izcelsmes tiesas jurisdikciju. Tādējādi tai bija iespēja uz to atsaukties Regulas Nr. 1896/2006 16. pantā paredzētās iebildumu procedūras ietvaros.

48

Kā ir norādīts šīs regulas preambulas 25. apsvērumā, Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā paredzētajai rīkojuma pārskatīšanas iespējai atbildētājam nav jārada otra iespēja iebilst pret prasījumu.

49

No tā izriet, ka tādā situācijā kā pamatlietā nevar tikt uzskatīts, ka maksājuma rīkojums būtu izdots aplami “ārkārtas apstākļu” dēļ Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkta izpratnē.

50

Šādu šīs tiesību normas interpretāciju apstiprina šīs regulas mērķis. No šīs pašas regulas preambulas 9. apsvēruma un 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka tās mērķis ir vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru. Regulas Nr. 1896/2006 preambulas 29. apsvērumā ir piebilsts, ka tās mērķis ir izveidot vienotu ātru un efektīvu mehānismu šo prasījumu atgūšanai.

51

Taču šis mērķis tiktu apšaubīts, ja tādos apstākļos kā pamatlietā Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkts tiktu interpretēts tādējādi, ka tas ļauj atbildētājam lūgt pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikumu.

52

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā tas nepieļauj, ka atbildētājs, kuram saskaņā ar šo regulu ir izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums, būtu tiesīgs lūgt pārskatīt šo rīkojumu, apgalvojot, ka izcelsmes tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka tai ir jurisdikcija, pamatodamās uz pieteikuma veidlapā prasītāja norādīto, kā tiek apgalvots, kļūdaino informāciju.

53

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, kas grozīta ar Komisijas 2012. gada 4. oktobra Regulu (ES) Nr. 936/2012, 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā tas nepieļauj, ka atbildētājs, kuram saskaņā ar šo regulu ir izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums, būtu tiesīgs lūgt pārskatīt šo rīkojumu, apgalvojot, ka izcelsmes tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka tai ir jurisdikcija, pamatodamās uz pieteikuma šim maksājuma rīkojumam veidlapā prasītāja norādīto, kā tiek apgalvots, kļūdaino informāciju.