—

Loutfi Management Propriété intellectuelle SARL vārdā – P. Péters, advocaat,

—

AMJ Meatproducts NV un Halalsupply NV vārdā – C. Dekoninck un K. Roox, advocaten,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

—

Somijas valdības vārdā – H. Leppo, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – F. Wilman un F. Bulst, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp Loutfi Management Propriété intellectuelle SARL (turpmāk tekstā – “Loutfi”) un AMJ Meatproducts NV (turpmāk tekstā – “Meatproducts”) un Halalsupply NV (turpmāk tekstā – “Halalsupply”) par apgalvotu Loutfi reģistrētu Kopienas preču zīmju pārkāpumu.

3

Regulas Nr. 207/2009 9. panta “Tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīme” 1. punktā ir noteiktas tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīmes īpašniekam. Šajā normā ir paredzēts:

“Kopienas preču zīme piešķir tās īpašniekam uz to ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešajām personām bez viņa piekrišanas darījumos izmantot:

[..].”

4

Loutfi ir šādu Kopienas preču zīmju īpašniece:

—

Kopienas preču zīme Nr. 10217198, pieteikta 2011. gada 24. augustā un reģistrēta 2012. gada 8. janvārī 29. klases precēm (tostarp gaļa, zivis, mājputni un medījumi) un 30. klases precēm (tostarp cukurs, maize, maizes izstrādājumi un medus) Nicas klasifikatora izpratnē, kurā apvienota sarkana, balta un zaļa krāsa:

5

2011. gada 3. novembrīMeatproducts, toreiz saukta “Deko Vleeswarenfabriek”, pieteica Beniluksa preču zīmi “EL BAINA” precēm, kas ietilpst:

6

Preču zīme “EL BAINA” tika reģistrēta 2012. gada 10. februārī ar numuru 909776 un attiecas uz šādu apzīmējumu bez krāsu kombinācijas (turpmāk tekstā – “attiecīgais apzīmējums”).

7

Halalsupply pārņēma Meatproducts uzņēmējdarbību, tajā skaitā tās preču zīmju portfeli.

8

Loutfi uzsāka pārkāpuma tiesvedību, vēršoties pie Rechtbank van koophandel te Brussel (Briseles Komerctiesa) priekšsēdētāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, prasot “aizliegt Deko, Halalsupply un jebkuram produktu[, kurus pārdod ar preču zīmi,] turētājam atbrīvoties no to iepakojuma un attiecīgajiem dokumentiem, pretējā gadījumā paredzot naudas sodu”.

9

Tās prasījums tika apmierināts ar 2012. gada 5. aprīļa rīkojumu.

10

Ar 2012. gada 31. jūlija rīkojumu Rechtbank van koophandel te Brussel priekšsēdētājs pēc Meatproducts un Halalsupply lūguma atcēla pagaidu aizsardzības pasākumus, par kuriem bija 2012. gada 5. aprīļa rīkojums.

11

Loutfi iesniedza apelācijas sūdzību par 2012. gada 31. jūlija rīkojumu Hof van beroep te Brussel (Briseles Apelācijas tiesa).

12

Savā spriedumā iesniedzējtiesa tostarp norāda, ka aplūkotais apzīmējums attiecas uz tām pašām precēm vai vismaz uz līdzīgām precēm, kādas identificē abas Kopienas preču zīmes.

13

Iesniedzējtiesa norāda turklāt, ka gan Loutfi, gan Meatproducts un Halalsupply tirgotās preces ir “halal”, izgatavotas atbilstoši musulmaņu reliģijā noteiktajam rituālam un tādēļ galvenokārt paredzētas musulmaņu sabiedrībai.

14

No tā iesniedzējtiesa secina, ka konkrētā sabiedrība šajā gadījumā ir jādefinē kā sabiedrība, ko veido arābu izcelsmes musulmaņu patērētāji, kuri Eiropas Savienībā patērē “halal” pārtikas preces un kuriem ir vismaz pamatzināšanas rakstveida arābu valodā.

15

Iesniedzējtiesa konstatē, ka vārdiskie elementi “EL BNINA”, “EL BENNA” un “EL BAINA”, kas ir arābu valodas vārdi latīņu transkripcijā, dominē gan Kopienas preču zīmēs, gan attiecīgajā apzīmējumā, tāpat kā to rakstība arābu valodā, lai gan pēdējie minētie elementi ir mazāk redzami nekā pirmie.

16

Iesniedzējtiesa uzsver, ka turklāt, lai gan arābu valodas vārdiem, kas latīņu valodas rakstībā un arābu valodas rakstībā ir uz abām Kopienas preču zīmēm un uz attiecīgā apzīmējuma, ir zināma līdzība vizuālā ziņā, tomēr šo vārdu izruna šajā valodā būtiski atšķiras, tāpat kā katra vārda nozīme. Tādēļ iesniedzējtiesa norāda, ka šajā valodā “el benna” nozīmē “garša”, “el bnina” – “maigums” un “el baina” – “skats”.

17

Ņemot vērā visus šos faktus, iesniedzējtiesa secina, ka sajaukšanas iespējas starp abām Kopienas preču zīmēm un attiecīgo apzīmējumu pārbaude varētu mainīties atkarībā no tā, vai tiek ņemta vērā vai netiek ņemta vērā vārdisko elementu, kas parādās gan latīņu, gan arābu valodā un ir katrā šajā Kopienas preču zīmē, kā arī attiecīgajā apzīmējumā, izruna arābu valodā.

18

Šādos apstākļos Hof van beroep te Brussel nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai, ņemot vērā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 22. panta normas, Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju starp Kopienas preču zīmi, kura ietver dominējošu arābu valodas vārdu un apzīmējumu, kas ietver citu, vizuāli līdzīgu, dominējošu arābu valodas vārdu, dalībvalstu kompetentās tiesas var pārbaudīt vai tām pat ir jāpārbauda un jāņem vērā šo vārdu izrunas un nozīmes atšķirības, lai arī arābu valoda nav kāda no Savienības vai dalībvalstu oficiālajām valodām?”

19

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, kas varētu būt starp Kopienas preču zīmi un apzīmējumu, kuri attiecas uz identiskām vai līdzīgām precēm un kuri abi ietver dominējošu arābu valodas vārdu latīņu valodas un arābu valodas rakstībā, šiem vārdiem vizuāli esot līdzīgiem, apstākļos, kad Kopienas preču zīmes un aplūkotā apzīmējuma konkrētajai sabiedrības daļai ir rakstveida arābu valodas pamatzināšanas, var tikt ņemta vai ir jāņem vērā šo vārdu nozīme un izruna.

20

Vispirms ir jānorāda, ka Regulā Nr. 207/2009 un, konkrētāk, tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā nav atsauces uz kādas konkrētas valodas vai konkrēta alfabēta lietojumu, kas ir ņemams vai nav ņemams vērā, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, kas varētu būt sabiedrībai.

21

Sajaukšanas iespēja ir jāvērtē saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, kas ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi šo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētāji (skat. šajā ziņā spriedumu Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Konkrētās sabiedrības daļas noteikšana un preču vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas Kopienas preču zīmes un attiecīgais apzīmējums, identiskuma vai līdzības konstatācija izriet no faktu vērtējuma, kas ir jāveic iesniedzējtiesai. Šajā gadījumā iesniedzējtiesa uzskata, ka konkrētā sabiedrības daļa ir jādefinē kā sabiedrība, ko veido arābu izcelsmes musulmaņu patērētāji, kuri Savienībā patērē “halal” pārtikas preces un kuriem ir vismaz pamatzināšanas rakstveida arābu valodā. Turklāt tā ir konstatējusi, kā tas izriet no šī sprieduma 12. punkta, preču, uz kurām attiecas abas Kopienas preču zīmes un attiecīgais apzīmējums, identiskumu vai vismaz līdzību.

23

Kas attiecas uz sajaukšanas iespēju sabiedrībai, kas varētu būt starp Kopienas preču zīmēm un attiecīgo apzīmējumu, atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai šādas iespējas visaptverošā vērtējumā ir jāņem vērā visi atbilstošie lietas fakti. Šim vērtējumam jāietver konfliktējošo apzīmējumu vizuāls, fonētisks vai konceptuāls salīdzinājums, it īpaši to atšķirošo un dominējošo elementu salīdzinājums (skat. šajā ziņā spriedumu Aceites del Sur-Coosur/Koipe, C‑498/07 P, EU:C:2009:503, 59. un 60. punkts, kā arī XXXLutz Marken/ITSB, C‑306/11 P, EU:C:2012:401, 39. punkts).

24

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa ir konstatējusi, ka vārdiskie elementi “EL BNINA”, “EL BENNA” un “EL BAINA” dominē gan abās Kopienas preču zīmēs, gan attiecīgajā apzīmējumā, tāpat kā, lai arī mazākā mērā, vārdi arābu valodas rakstībā. Tā ir arī norādījusi, ka, lai gan vizuālā ziņā šiem vārdiskajiem elementiem ir zināma līdzība, no lietas materiāliem, ko tai iesniegušas Meatproducts un Halalsupply, izriet, ka šo vārdisko elementu izruna un nozīme būtiski atšķiras.

25

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka ir jāņem vērā šīs fonētiskās un konceptuālās atšķirības, jo, to nedarot, sajaukšanas iespējas vērtējums būtu tikai daļējs un tāpēc netiktu ņemts vērā kopējais iespaids, ko Kopienas preču zīmes un attiecīgais apzīmējums atstāj uz konkrēto sabiedrības daļu.

26

Tādēļ uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, kas varētu būt starp Kopienas preču zīmi un apzīmējumu, kuri attiecas uz identiskām vai līdzīgām precēm un kuri abi ietver dominējošu arābu valodas vārdu latīņu valodas un arābu valodas rakstībā, šiem vārdiem vizuāli esot līdzīgiem, apstākļos, kad Kopienas preču zīmes un aplūkotā apzīmējuma konkrētajai sabiedrības daļai ir rakstveida arābu valodas pamatzināšanas, ir jāņem vērā šo vārdu nozīme un izruna.

27

Ņemot vērā to, ka atbildi uz prejudiciālo jautājumu var izsecināt no Regulas Nr. 207/2009 formulējuma un ar to saistītās Tiesas judikatūras, nav jāpārbauda Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumu iespējamā ietekme uz šo atbildi.

28

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, kas varētu būt starp Kopienas preču zīmi un apzīmējumu, kuri attiecas uz identiskām vai līdzīgām precēm un kuri abi ietver dominējošu arābu valodas vārdu latīņu valodas un arābu valodas rakstībā, šiem vārdiem vizuāli esot līdzīgiem, apstākļos, kad Kopienas preču zīmes un aplūkotā apzīmējuma konkrētajai sabiedrības daļai ir rakstveida arābu valodas pamatzināšanas, ir jāņem vērā šo vārdu nozīme un izruna.