This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62013CN0530
Case C-530/13: Request for a preliminary ruling from the Verwaltungsgerichtshof (Austria) lodged on 8 October 2013 — Leopold Schmitzer v Bundesministerin für Inneres
Lieta C-530/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 8. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — Leopold Schmitzer/Bundesministerin für Inneres
Lieta C-530/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 8. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — Leopold Schmitzer/Bundesministerin für Inneres
OV C 15, 18.1.2014, p. 3–5
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
18.1.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 15/3 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 8. oktobrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — Leopold Schmitzer/Bundesministerin für Inneres
(Lieta C-530/13)
2014/C 15/04
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Leopold Schmitzer
Atbildētāja: Bundesministerin für Inneres
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai — pagaidām neatkarīgi no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā — “harta”) 52. panta 1. punkta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK (1), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (turpmāk tekstā — “direktīva”), 6. panta — par (tiešu) diskrimināciju jeb atšķirīgu attieksmi (vecuma dēļ) hartas 21. panta vai attiecīgi direktīvas 2. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir uzskatāms tas, ka saistībā ar to, ka tiek ieviesta nediskriminējoša algu palielināšanas sistēma “jaunajiem ierēdņiem”, “vecais ierēdnis”, kas ticis diskriminēts iepriekšējā jeb vecā tiesiskā regulējuma apstākļos (algu palielināšanas sistēmas ietvaros netika ierēķināts laiks līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai), var uz iesnieguma pamata izvēlēties pāreju uz jauno [algas palielināšanas] sistēmu un tādējādi panākt nediskriminējoši aprēķināta algas palielināšanas atskaites datuma noteikšanu, tomēr saskaņā ar valsts tiesību normām šāda iesnieguma apmierināšana sekas ir tādas, ka jaunajā sistēmā, lai gan mainās (kļūst izdevīgāks) algas palielināšanas atskaites datums, tajā paredzētās lēnākas palielināšanas dēļ viņa atalgojuma tiesiskais statuss (un līdz ar to arī alga, kas viņam pienākas) neuzlabojas tādā mērā, lai viņš iegūtu tādu pašu atalgojuma tiesisko statusu kā vecā, diskriminējošā tiesiskā regulējuma ietvaros labvēlīgāk situētais vecais ierēdnis (kuram gan nevis pirms, bet pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir uzkrāts salīdzināms laiks, kas viņam vecā tiesiskā regulējuma ietvaros jau tika ierēķināts), kas nesaskata vajadzību izvēlēties pāreju uz jauno sistēmu? |
2) |
Ja atbilde būtu apstiprinoša: vai ierēdnis — trūkstot pamatojumam hartas 52. panta 1. punkta vai attiecīgi direktīvas 6. panta izpratnē (skat. 3. jautājumu) — tiesvedībā par atalgojuma tiesiskā statusa atzīšanu uz hartas 21. panta vai attiecīgi direktīvas 2. panta tiešu piemērojamību var atsaukties arī tad, ja viņš jau iepriekš uz atbilstoša iesnieguma pamata ir ieguvis izdevīgāku algas palielināšanas atskaites datumu (jaunās sistēmas ietvaros)? |
3) |
Ja atbilde uz 1. jautājumu būtu apstiprinoša: vai kā pārejas posma fenomens — pārvaldības ekonomijas un iegūto tiesību aizsardzības vai attiecīgi tiesiskās paļāvības aizsardzības apsvērumu dēļ — hartas 52. panta 1. punkta vai attiecīgi direktīvas 6. panta izpratnē ir pamatota saistībā ar jaunajiem ierēdņiem paredzētas, nediskriminējošas sistēmas ieviešanu arī turpmāk saglabāta diferencēšana attiecībā uz viņu atalgojuma tiesisko statusu — starp labvēlīgāk situētajiem vecajiem ierēdņiem, kas neizvēlas pāreju uz jauno sistēmu, no vienas puses, un neatkarīgi no šīs izvēles iespējas arī turpmāk nelabvēlīgāk situētajiem vecajiem ierēdņiem, no otras puses, arī ja
Ja atbilde uz 1. vai 2. jautājumu būtu noliedzoša vai ja atbilde uz 3. jautājumu būtu apstiprinoša: |
4) |
Ja atbilde uz 3. jautājumu būtu apstiprinoša: |
5) |
|
6. |
Ja atbilde uz 4.a) jautājumu būtu apstiprinoša, bet uz 4.b) jautājumu –noliedzoša un vienlaikus atbilde uz 3. jautājumu vai 5.a) jautājumu būtu apstiprinoša, bet uz 5.b) jautājumu — noliedzoša: Vai tad pastāvējušās jaunā regulējuma diskriminējošās iezīmes ir pamats tam, ka atšķirīgā attieksme pret vecajiem ierēdņiem kā pārejas posma fenomens vairs nav pamatota? |
(1) Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.)