—

Agrooikosystimata EPE vārdā – P. Giatagantzidis, dikigoros,

—

Ypourgos Oikonomikon un Ypourgos Agrotikis Anaptyxis kai Trofimon, kā arī Grieķijas valdības vārdā – I. Chalkias un E. Leftheriotou, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Aquilina un D. Triantafyllou, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām (OV L 215, 85. lpp.), un Komisijas 1996. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 746/96, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu Nr. 2078/92 (OV L 102, 19. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Agrooikosystimata EPE (turpmāk tekstā – “Agrooikosystimata”), no vienas puses, un Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon (ekonomikas un finanšu ministrs), Ypourgos Agrotikis Anaptyxis kai Trofimon (lauksaimniecības attīstības un pārtikas produktu ministrs) un Perifereia Thessalias (Perifereaki Enotita Magnisias) (Tesālijas reģions, Magnisijas reģionālā iestāde), no otras puses, par Agrooikosystimata nomātās lauksaimniecības zemes izslēgšanu no lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmas (turpmāk tekstā – “lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēma”).

3

Regulas Nr. 2078/92 preambulas otrais, ceturtais, desmitais, vienpadsmitais un divpadsmitais apsvērums bija izteikti šādā redakcijā:

“tā kā pasākumiem ar mērķi samazināt lauksaimniecisko ražošanu Kopienā labvēlīgi jāietekmē vide;

[..]

tā kā atbilstoša atbalsta shēma varētu rosināt lauksaimniekus kalpot sabiedrībai kopumā, ieviešot vai turpinot izmantot ražošanas metodes, kas atbilst pieaugošajai vajadzībai aizsargāt vidi un dabas resursus un saglabāt lauku ainavu un vidi;

[..]

tā kā, ņemot vērā problēmu mērogu, shēmām ir jābūt piemērojamām visiem Kopienas ražotājiem, kuri ir apņēmušies veikt lauksaimniecisko darbību tādā veidā, kas aizsargā, saglabā vai uzlabo vidi un lauku ainavu, un izvairīties no tālākas lauksaimnieciskās ražošanas pastiprināšanas;

tā kā [..] ir [..] lietderīgi ieviest shēmu, kas ļauj ilgtermiņā atstāt atmatā lauksaimniecības zemes ar vidi un dabas resursu aizsardzību saistītos nolūkos;

tā kā pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā, jāiedrošina lauksaimnieki uzņemties saistības attiecībā uz tādām lauksaimniecības metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām, un tādējādi veicināt tirgu līdzsvaru; tiem ir jākompensē lauksaimniekiem viņu ražošanas samazinājuma un/vai ražošanas izmaksu palielināšanās dēļ zaudētie ienākumi, kā arī jāparedz kompensācija par to ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanā”.

4

Regulas Nr. 2078/92 1. pantā ir noteikts:

“Tiek izveidota Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas līdzfinansēta Kopienas atbalsta shēma ar mērķi:

Šīs Kopienas atbalsta shēmas mērķis ir:

5

Šīs regulas 2. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ievērojot nosacījumu par labvēlīgo ietekmi uz vidi un lauku ainavu, shēmā var tikt iekļauts atbalsts lauksaimniekiem, kuri apņemas

[..]

[..].”

6

Minētās regulas 4. panta 1. punktā bija paredzēts:

“Lauksaimniekiem, kuri vismaz uz pieciem gadiem uzņemas vienu vai vairākas no 2. pantā minētajām saistībām, atbilstoši attiecīgajā apgabalā piemērojamajai shēmai tiek piešķirta ikgadēja piemaksa par hektāru vai par vienu atskaitītu mājlopu vienību”.

7

Regulas Nr. 2078/92 5. pantā bija paredzēts:

“1.   Lai sasniegtu šīs regulas mērķus saistībā ar 3. panta 4. punktā ietvertajiem vispārīgajiem noteikumiem un/vai apgabalu shēmām, dalībvalstis nosaka:

[..].

2.   Attiecībā uz platībām, uz kurām attiecas Kopienas shēma nepārtikas preču ražošanai izmantotās zemes atstāšanai atmatā, atbalsts atbilstoši šai regulai nevar tikt piešķirts.

[..]” [Neoficiāls tulkojums]

8

Regula Nr. 2078/92 tika atcelta ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 80. lpp.) 55. panta 1. punktu.

9

Tomēr atbilstoši Regulas Nr. 1257/1999 55. panta 3. punktam saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu attiecīgi atceltās regulas un svītrotos noteikumus turpina piemērot attiecībā uz pasākumiem, ko Eiropas Kopienu Komisija saskaņā ar šīm regulām apstiprinājusi līdz 2000. gada 1. janvārim.

10

Regulas Nr. 746/96 1. pantā bija noteikts:

“Regulas (EEK) Nr. 2078/92 2. panta 1. punktā paredzētais atbalsts lauksaimniekiem tiek piešķirts par saistībām, kurām ir labvēlīga ietekme uz vidi un lauku ainavu. Ņemot vērā minētās regulas 1. pantā norādītos mērķus, šīm saistībām ir jāpadara ražošanas metodes saderīgākas ar vides aizsardzības prasībām, un tādējādi jāpalīdz uzlabot labas lauksaimniecības prakses.” [Neoficiāls tulkojums]

11

Komisijas 1999. gada 24. novembra Lēmumā 2000/115/EK par vienību definīcijām, lauksaimniecības produktu sarakstiem, izņēmumiem definīcijās un reģioniem un rajoniem attiecībā uz lauku saimniecību struktūru apsekojumiem (OV 2000, L 38, 1. lpp.) I pielikumā “Definīcijas un paskaidrojumi, ko piemēro to vienību sarakstam, kuri izmantojami lauku saimniecību struktūras Kopienas apsekojumos” lauku saimniecība ir definēta šādi:

“Tehniski un ekonomiski atsevišķa vienība, kam ir vienota vadība un kas ražo lauksaimniecības produktus. Saimniecībā var arī ražot papildu (nelauksaimnieciskus) ražojumus un sniegt papildu (nelauksaimnieciskus) pakalpojumus.”

12

Saskaņā ar minētā pielikuma B/1. punktu:

“Saimniecības turētājs ir tā fiziskā persona, fizisko personu grupa vai juridiskā persona, uz kuras rēķina un kuras vārdā saimniecība darbojas, un kura juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību, t.i., uzņemas saimniecības ekonomiskos riskus. Saimniecība ir turētāja īpašumā vai arī viņš to nomā, vai ir tās ilgtermiņa nomas mantotājs, lietotājs vai pilnvarotais. Visus kopsaimniecības biedrus, kas piedalās saimniecības darbos, uzskata par turētājiem.”

13

Agrooikosystimata ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras darbības mērķis tostarp ir ar dabiskās vides un lauksaimniecības aizsardzību, atjaunošanu un veicināšanu saistītu programmu un darbību izstrāde un īstenošana, vides aizsardzības iniciatīvu un darbību izstrāde, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana, kā arī lauku attīstības programmu izstrāde un īstenošana.

14

1997. gadā Agrooikosystimata iznomāja zemi Magnisijas administratīvajā apgabalā 237,4 hektāru apmērā, lai tostarp izveidotu biotopu rezerves un dabas parkus.

15

1998. gada 26. janvārī starp Agrooikosystimata un minētā administratīvā apgabala Lauksaimniecības attīstības direkcijas vadītāju, kurš darbojās lauksaimniecības attīstības un pārtikas produktu ministra pārstāvja statusā, tika noslēgts apsaimniekošanas līgums saistībā ar Regulā Nr. 2078/92 paredzēto lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmu.

16

Attiecīgie zemes gabali, sākot no 1998. gada, tika iekļauti attiecīgajā shēmā uz 20 gadiem. Agrooikosystimata uzņēmās dažādas saistības attiecībā uz minētajā shēmā izvirzīto mērķu sasniegšanu, pastāvot uzraudzībai, un par to pretī saņēma finanšu atbalstu par katru hektāru, kā arī papildu atbalstu uz pieciem gadiem, lai izveidotu dabas parku.

17

2005. gada jūnijā lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmas Grieķijas teritorijā Centrālā uzraudzības komiteja atzina, ka, lai gan šis zemes gabals kvalificējas minētajai shēmai, Agrooikosystimata neatbilst nosacījumiem minētā atbalsta saņemšanai.

18

Šī komiteja uzskatīja, ka lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā var piedalīties tikai tās fiziskās vai juridiskās personas, kuras to lauksaimniecības zemes iekļaušanas šajā shēmā brīdī guva ienākumus no to lauksaimnieciskās darbības, kas tika veikta zemes gabalos, par kuriem tām bija tiesības saņemt atbalstu, kurus tās varēja zaudēt plānotās ražošanas samazināšanas vai ražošanas izmaksu pieauguma dēļ.

19

Savukārt minētajā shēmā nevarot piedalīties fiziskas vai juridiskas personas, kuras to lauksaimniecības zemes iekļaušanas šajā shēmā brīdī nebija cietušas nekādu ienākumu zudumu to saimniecības pārstrukturizācijas dēļ, nedz vēl jo vairāk juridiskas personas, kuras ir tikušas izveidotas ar komercmērķi piekļūt šajā shēmā paredzētajam finanšu atbalstam, pateicoties lauksaimniecības zemes, ko tās nomā vai plāno nomāt, iekļaušanai šajā shēmā.

20

Uzskatot, ka Agrooikosystimata ir tikusi izveidota kā komercsabiedrība, ka tai nebija radies nekāds ienākumu zudums saistībā ar attiecīgo zemes gabalu iekļaušanu lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā un ka šo zemes gabalu iznomāšanai un iekļaušanai šajā shēmā turklāt ir bijis komerciāls un ar peļņas gūšanu saistīts mērķis pretrunā Regulas Nr. 2078/92 noteikumiem, lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmas Centrālā uzraudzības komiteja atzina, ka minētie zemes gabali ir tikuši kļūdaini iekļauti šajā shēmā un ir izslēdzami no tās.

21

Līdz ar to ar Magnisijas prefektūras administrācijas lauksaimniecības attīstības direktora 2007. gada 14. novembra lēmumu starp lauksaimniecības attīstības un pārtikas produktu ministru un Agrooikosystimata noslēgtais apsaimniekošanas līgums tika izbeigts un attiecīgie zemes gabali tika izslēgti no lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmas.

22

Agrooikosystimata pārsūdzēja šo lēmumu. Dioikitiko Efeteio Larisas (Larisas Administratīvā tiesa) tā tostarp apgalvoja, ka gan no Regulas Nr. 2078/92 2. panta 1. punkta, gan no Regulas Nr. 746/96 2. panta 1. punkta, kā arī no Komisijas 1989. gada 26. oktobra Lēmuma 89/651/EEK par vienību definīcijām un lauksaimniecības produktu sarakstiem attiecībā uz lauku saimniecību struktūru Kopienas apsekojumiem 1988.-1997. gada laikposmā (OV L 391, 1. lpp.) un Lēmuma 2000/115 izriet, ka lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmu var izmantot jebkura – fiziska vai juridiska – persona, kuras turējumā kā īpašniekam vai valdītājam ir lauksaimniecības zeme, neraugoties uz to, vai lauksaimnieciskā darbība tiek veikta jau darbojošās zemnieku saimniecībās un vai tiek saņemts lauksaimniecības ienākums. Agrooikosystimata uzskata, ka tieši iespējas izmantot attiecīgos zemes gabalus atbilstoši to mērķim liegšana ir Regulā Nr. 2078/92 paredzētās finanšu kompensācijas izmaksas saimniecības turētājam iemesls.

23

Dioikitiko Efeteio Larisas uzskata, ka no Regulām Nr. 2078/92 un Nr. 746/96 izriet, ka lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmu var izmantot tikai personas, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisku darbību kā to galveno profesionālo darbību un kuras ir guvušas ienākumus no shēmā iekļauto zemes gabalu izmantošanas, kurus tās tādējādi zaudētu, izpildot pienākumus un saistības, ko tās ir uzņēmušās attiecīgajā laikposmā. Uzskatot, ka Agrooikosystimata neveica lauksaimniecisko darbību un attiecīgo zemes gabalu atstāšanas atmatā dēļ nebija zaudējusi nekādus lauksaimnieciskos ienākumus, minētā tiesa nosprieda, ka šī sabiedrība nebija izpildījusi kritērijus, lai varētu izmantot šo shēmu saistībā ar attiecīgajiem zemes gabaliem.

24

Līdz ar to Dioikitiko Efeteio Larisas noraidīja Agrooikosystimata celto prasību.

25

Prasītāja pamatlietā, kura kritizē minēto tiesu par to, ka tā ir balstījusies uz kļūdainu Regulas Nr. 2078/92 un Nr. 746/96 interpretāciju, iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

26

Uzskatīdama, ka pamatlietas iznākums ir atkarīgs no minēto regulu interpretācijas, Symvoulio tis Epikrateias (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai, lai pastāvētu tiesības izmantot Regulā Nr. 2078/92 un Regulā Nr. 746/96 paredzēto ilgtermiņa shēmu lauksaimniecības zemes atstāšanai atmatā, ir jābūt lauksaimnieka statusam vai arī pietiek ar to, ka attiecīgās personas uzņemas ekonomisko risku par shēmā iekļauto zemnieku saimniecību, par kuras pārvaldību tās ir atbildīgas?”

27

Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai ar Regulu Nr. 2078/92 ieviestās lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmas izmantotājiem ir jābūt lauksaimnieka statusam vai arī pietiek ar to, ka tie uzņemas ekonomisko risku par shēmā iekļauto zemnieku saimniecību, par kuras pārvaldību tie ir atbildīgi.

28

Iesniedzējtiesā Agrooikosystimata ir apstrīdējusi Regulas Nr. 2078/92 un Nr. 746/96 interpretāciju, ko ir veikusi Dioikitiko Efeteio Larisas un saskaņā ar kuru minēto shēmu var izmantot tikai personas, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisku darbību kā to galveno profesionālo darbību un kuras ir guvušas ienākumus no shēmā iekļauto zemes gabalu izmantošanas, kurus tās tādējādi zaudētu, izpildot pienākumus un saistības, ko tās ir uzņēmušās attiecīgajā laikposmā.

29

Agrooikosystimata uzskata, ka no Regulas Nr. 2078/92 2. panta 1. punkta, kurā grieķu valodas redakcijā ar regulu ieviestās atbalsta shēmas izmantotāji ir definēti kā “κατόχους γεωργικών εκμεταλλεύσεων” (saimniecības turētāji), izriet, ka lauksaimnieka statuss nav nepieciešams, lai varētu piedalīties lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā.

30

Agrooikosystimata šajā ziņā apgalvo, ka minētajā regulā jēdziens “γεωργοί” (lauksaimnieki) ir nošķirts no jēdziena “κατόχους γεωργικών εκμεταλλεύσεων” (saimniecības turētāji). Šim pēdējam minētajam jēdzienam, kurš ir plašāks nekā pirmais jēdziens, būtu jāatbilst Lēmuma 2000/115 I pielikuma B/1. punktā ietvertajai definīcijai, proti, “fiziskā persona, fizisko personu grupa vai juridiskā persona, uz kuras rēķina un kuras vārdā saimniecība darbojas, un kura juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību, t.i., uzņemas saimniecības ekonomiskos riskus”.

31

Jānorāda, ka starp dažādām Regulas Nr. 2078/92 2. panta 1. punkta valodu redakcijām pastāv atšķirības.

32

Kamēr šī noteikuma grieķu, franču, itāļu un nīderlandiešu valodu redakcijās ir ietverta atsauce uz jēdzienu “saimniecības turētājs”, lai noteiktu šajā regulā paredzētās atbalsta shēmas izmantotājus, minētā noteikuma spāņu, vācu un angļu valodas redakcijās ir ietverta atsauce uz jēdzienu “lauksaimnieks”.

33

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normas ir interpretējamas un piemērojamas vienveidīgi, ņemot vērā visu Savienības valodu redakcijas, un ka, ja dažādu valodu Savienības tiesību aktu redakcijas atšķiras, attiecīgā norma ir jāinterpretē saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst (skat. spriedumu GSV, C‑74/13, EU:C:2014:243, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Šajā gadījumā, lai arī Regulas Nr. 2078/92 2. panta 1. punkta grieķu, franču, itāļu un nīderlandiešu valodu redakcijās ir izmantots izteiciens “saimniecības turētājs”, nevis termins “lauksaimnieks”, lai apzīmētu attiecīgās atbalsta shēmas izmantotājus, šiem diviem jēdzieniem ir vienāda nozīme, kā tas izriet no šīs regulas vispārējās uzbūves.

35

Tas izriet gan no Regulas Nr. 2078/92 preambulas, kurā visās šī sprieduma 32. punktā minētajās valodu redakcijās ir izmantots termins “lauksaimnieks”, izslēdzot terminu “saimniecības turētājs”, tostarp tās ceturtajā un divpadsmitajā apsvērumā nosakot, ka “lauksaimnieki” ir ar to ieviestās atbalsta shēmas adresāti, gan no šīs regulas 1. panta, saskaņā ar kuru šīs atbalsta shēmas mērķis ir veicināt atbilstošu ienākumu nodrošināšanu “lauksaimniekiem”.

36

Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 2078/92 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurš attiecas uz pamestajām platībām un no kura izriet, ka šīs regulas 2. panta 1. punktā paredzēto atbalstu var piešķirt citām personām, nevis lauksaimniekiem tikai pamestās lauksaimniecības vai mežu zemes uzturēšanai lauksaimnieku nepieejamības gadījumā.

37

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izrietošā interpretācija, saskaņā ar kuru tikai personas, kurām ir lauksaimnieka statuss, var piedalīties lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā, atbilst arī Regulā Nr. 2078/92 izvirzītajiem mērķiem.

38

Kā izriet no minētās regulas preambulas otrā, desmitā un divpadsmitā apsvēruma, ar to ir tikusi izveidota Kopienu atbalsta shēma, kuras pamatmērķis ir reglamentēt lauksaimniecisko ražošanu (šajā ziņā skat. spriedumu Huber, C‑336/00, EU:C:2002:509, 35. punkts).

39

Tāds tostarp bija lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmas mērķis, atbilstoši kuram lauksaimniekiem, kuri ar vidi un dabas resursu aizsardzību saistītos nolūkos apņēmās atstāt atmatā daļu no to lauksaimniecības darbībā izmantotajām lauksaimniecības zemēm, tiek izmaksāta finanšu kompensācija.

40

Šajā ziņā ir jāprecizē, ka jēdziens “lauksaimnieciska darbība”, kurš ir definēts 2. panta c) punktā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp., un kļūdu labojums – OV 2004, L 94, 70. lpp.), un kurš ietver labu lauksaimniecības un vides apstākļu saglabāšanu zemē, nevar tikt izmantots Regulas Nr. 2078/92 interpretācijai, jo minētais jēdziens ir ticis definēts saistībā ar lauksaimnieciskās ražošanas atbalsta atsaistīšanu, tas ir, pilnīgi citādā kontekstā nekā tas, kurā ietilpst pamatlietas fakti. Minētajā kontekstā lauksaimniecības atbalsts vēl tika piešķirts, galvenokārt balstoties uz ražošanas apjomu.

41

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka tikai tās personas, kuras iepriekš ir veikušas lauksaimniecisko ražošanu, varēja piedalīties lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā.

42

Šo interpretāciju apstiprina Lēmuma 2000/115 I pielikums, saskaņā ar kuru “visus kopsaimniecības biedrus, kas piedalās saimniecības darbos, uzskata par turētājiem”, un lauku saimniecība ir definēta kā “tehniski un ekonomiski atsevišķa vienība, kam ir vienota vadība un kas ražo lauksaimniecības produktus”.

43

Turklāt, lai arī Tiesa ir nospriedusi, ka vides mērķi ir daļa no mērķiem, ko ir iecerēts sasniegt ar Regulu Nr. 2078/92, tā ir arī precizējusi, ka videi labvēlīgāku ražošanas veidu veicināšana – kas, nenoliedzami, ir faktisks kopējās lauksaimniecības politikas mērķis – ir pakārtots mērķis (šajā ziņā skat. spriedumu Huber, EU:C:2002:509, 32. un 36. punkts).

44

Šādos apstākļos nevar apgalvot, kā to mēģina darīt Agrooikosystimata, ka ar Regulā Nr. 2078/92 izvirzīto lauksaimniecības un vides mērķu īstenošanu pašu par sevi ir pietiekami, lai pamatotu to, ka tajā paredzētais atbalsts tiek piešķirts citām personām, nevis lauksaimniekiem.

45

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 2078/92 ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai personas, kuras iepriekš ir veikušas lauksaimniecisko ražošanu, var piedalīties lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā, kas ir paredzēta tās 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

46

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku ainavas saglabāšanas prasībām, ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai personas, kuras iepriekš ir veikušas lauksaimniecisko ražošanu, var piedalīties lauksaimniecības zemes ilgtermiņa atstāšanas atmatā shēmā, kas ir paredzēta tās 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā.