—

B. Wagener vārdā – B. Hertrich, Rechtsanwalt,

—

Eiropas Komisijas vārdā – F. Schatz un M. Van Hoof, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1972. gada 21. marta Regulas Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 1. lpp.), kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV 1997, L 28, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Regulu (EK) Nr. 1386/2001 (OV L 187, turpmāk tekstā – “Regula Nr. 574/72”), 107. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 1. lpp.), 90. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp B. Wagener un Bundesagentur für Arbeit – Familienkasse Villingen‑Schwenningen (Federālā Darba aģentūra – Villingen-Schwenningen Ģimenes pabalstu kase, turpmāk tekstā – “Familienkasse”) par pabalsta par apgādībā esošiem bērniem piešķiršanu Vācijā.

3

Luksemburgā 1999. gada 21. jūnijā parakstītais Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (OV 2002, L 114, 6. lpp.; turpmāk tekstā – “Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos”) stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

4

Šī nolīguma 8. pantā ir paredzēts, ka līgumslēdzējas puses saskaņā ar minētā nolīguma II pielikumu sakārto sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanu.

5

Šī paša nolīguma II pielikuma 1. pantā, tā sākotnējā redakcijā, bija noteikts:

“1.   Līgumslēdzējas valstis savā starpā vienojas sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā piemērot Kopienu tiesību aktus, uz kuriem norādīta atsauce un kuri ir spēkā nolīguma parakstīšanas dienā, un kuros izdarīti grozījumi ar šī pielikuma A iedaļu [..].

2.   Jēdziens “dalībvalsts(is)”, kas lietots šī pielikuma A iedaļā minētajos tiesību aktos, līdztekus valstīm, uz kurām attiecas atbilstošie Kopienu tiesību akti, ir piemērojams arī Šveicei.”

6

Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos II pielikuma A iedaļas sākotnējā redakcijā bija norādīta atsauce uz Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EKK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), kas grozīta un atjaunināta ar Regulu (EK) Nr. 118/97, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1999. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 307/1999 (OV L 38, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1408/71”), un uz Regulu Nr. 574/72.

7

Saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu persona, kas ir nodarbināta kādā dalībvalstī (turpmāk tekstā – “nodarbinātības valsts”), principā ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem. Turklāt atbilstoši šīs regulas 73. pantam darba ņēmējam, kas ir pakļauts minētās valsts tiesību aktiem, ir tiesības par tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī (turpmāk tekstā – “dzīvesvietas valsts”), saņemt ģimenes pabalstus, ko paredz nodarbinātības valsts tiesību akti, it kā viņi tajā dzīvotu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti minētās regulas VI pielikuma noteikumi.

8

Saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

“Tiesības uz pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kas pienākas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuros tiesību iegūšana uz šiem pabalstiem vai piemaksām netiek pakļauta nosacījumam par apdrošināšanu, darbu vai pašnodarbinātību, tiek apturētas, ja tā paša laika posma laikā un par to pašu ģimenes locekli pienākas pabalsti vienīgi atbilstīgi citas dalībvalsts attiecīgajiem tiesību aktiem vai piemērojot Regulas [Nr. 1408/71] 73., 74., 77. vai 78. pantu, līdz šo pabalstu summai.”

9

Regulas Nr. 574/72 107. panta “Pārrēķins citā valūtā” redakcija ir šāda:

“1.   Piemērojot šādus noteikumus:

konvertējot citā valūtā noteiktās summas, lieto konversijas likmi, ko aprēķinājusi Komisija un kam pamatā ir 2. punktā noteiktā bāzes laika posma Eiropas Centrālās Bankas publicētā valūtu maiņas kursa mēneša vidējā likme.

2.   Bāzes laika posms ir:

4.   [Migrējošu darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma] administratīvā komisija pēc Revidentu padomes priekšlikuma nosaka datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamās konversijas likmes.

5.   Konversijas likmes, kas piemērojamas 1. punktā minētajos gadījumos, publicē Eiropas Kopienas Oficiālajā Vēstnesī priekšpēdējā mēnesī pirms tā mēneša, no kura pirmās dienas tās ir piemērojamas.

6.   Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. punkts, konversiju veic pēc oficiālā maiņas kursa maksāšanas dienā gan attiecībā uz pabalstu izmaksu, gan to kompensēšanu.”

10

Regula Nr. 1408/71 tika aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 1. lpp., un labojums OV L 200, 1. lpp.). Regula Nr. 574/72 tika aizstāta ar Regulu Nr. 987/2009. Šīs jaunās regulas atbilstoši Regulas Nr. 883/2004 91. pantam un Regulas Nr. 987/2009 97. pantam stājās spēkā 2010. gada 1. maijā.

11

Pēc šo regulu pieņemšanas ar Lēmumu Nr. 1/2012, ko 2012. gada 31. martā pieņēma Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, ar ko aizstāj minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju (OV L 103, 51. lpp.), sākot no 2012. gada 1. aprīļa, kas ir tā spēkā stāšanās datums, tika ieviesta jauna šī minētā nolīguma pielikuma redakcija. Šajā minētā pielikuma jaunās redakcijas A iedaļā ir atsauces uz Regulām Nr. 883/2004 un Nr. 987/2004 Regulu Nr. 1408/71 un Nr. 574/72 vietā.

12

Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 67. pantu personai ir tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem, tajā skaitā par savas ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī.

13

Minētās regulas 68. panta 2. punktā ir noteikts:

“Gadījumā, kad tiesības uz pabalstiem pārklājas, ģimenes pabalstus nodrošina saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir izraudzīti par prioritāriem atbilstoši 1. punktam. Tiesības uz ģimenes pabalstiem, ko nosaka citi pretrunā esošie tiesību akti, tiek atceltas līdz pat summai, ko paredz pirmie tiesību akti, un starpības piemaksu vajadzības gadījuma nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa. Tomēr šāda starpības piemaksa nav jānodrošina par bērniem, kas dzīvo citā dalībvalstī, ja šo tiesību uz attiecīgo pabalstu pamatā ir tikai dzīvesvieta.”

14

Šīs pašas regulas 87. panta 1. punktā ir ietverts šāds pārejas noteikums, kas atbilstoši Regulas Nr. 987/2009 93. pantam ir piemērojams arī gadījumos, kas ir reglamentēti ar šo pēdējo minēto regulu:

“Nekādas tiesības saskaņā ar šo regulu nav iegūstamas par laika posmu pirms tās piemērošanas dienas.”

15

Regulas Nr. 987/2009 90. pantā noteikts:

“Piemērojot pamatregulu [Nr. 883/2004] un īstenošanas regulu [Nr. 987/2009], valūtas kurss starp divām valūtām ir atsauces valūtas kurss, kuru ir publicējusi Eiropas Centrālā banka. Administratīvā [sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas] komisija nosaka datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu.”

16

Šī komisija 2009. gada 15. oktobrī pieņēma Lēmumu Nr. H3 par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Regulas Nr. 987/2009 90. pantā (OV 2010, C 106, 56. lpp.).

17

Likuma par ienākuma nodokli (Einkommensteuergesetz) 62. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts:

“Tiesības saņemt ģimenes pabalstus atbilstoši šim likumam par bērniem šī likuma 63. panta izpratnē ir personām:

18

Minētā likuma 65. panta “Citi pabalsti par bērniem” 1. punkta 2) apakšpunktā ir noteikts:

“Pabalsts par apgādībā esošu bērnu netiek maksāts par bērnu, par kuru tiek saņemts vai, iesniedzot attiecīgu pieprasījumu, varētu tikt saņemts viens no turpmāk minētajiem pabalstiem:

[..]

19

Laulātie Wagener dzīvo Vācijā ar saviem trim bērniem. B. Wagener neveic nekādu profesionālo darbību. Wagener k‑gs kā darba ņēmējs strādā Šveicē kopš 2006. gada 1. oktobra. Pamatojoties uz šīm darba attiecībām, viņš saņēma ģimenes pabalstu par saviem trim bērniem par laiku no 2006. gada oktobra līdz 2011. gada novembrim Šveices frankos.

20

Šajā pašā laikā Wagener k‑gs saņēma arī Vācijas pabalstu par apgādībā esošiem bērniem. Tā kā Familienkasse nebija informēta par Wagener k‑ga veikto profesionālo darbību, šie pabalsti tika izmaksāti pilnā apmērā.

21

Pēc tam, kad 2012. gada februārī Familienkasse tika informēta par šīs darbības veikšanu, tā ar 2012. gada 18. oktobra lēmumu atcēla minēto pabalstu piešķiršanu sākot no 2006. gada oktobra un pieprasīja atmaksāt to summas.

22

Tādējādi Familienkasse uzskatīja, ka B. Wagener saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu no Vācijas bija tiesības uz tā sauktajām pabalstu “starpībām” – apmērā, kas atbilst starpībai starp Vācijas pabalsta par apgādībā esošiem bērniem summu un Šveices ģimenes pabalsta summu. Līdz ar to Familienkasse aicināja B. Wagener iesniegt šādu pieteikumu.

23

Tomēr pēc precīzas Šveicē saņemtā ģimenes pabalsta summas paziņošanas Familienkasse ar 2012. gada 17. oktobra lēmumu noraidīja lūgumu piešķirt ģimenes pabalsta starpības piemaksu par laika posmu no 2006. gada oktobra līdz 2011. gada novembrim par diviem pirmajiem B. Wagener bērniem, pamatojot, ka Šveices pabalstu summas esot lielākas par Vācijas pabalstiem. Attiecībā uz trešo bērnu tā piešķīra B. Wagener ģimenes pabalsta starpības piemaksu par šo piecu gadu laika posmu EUR 39,42 apmērā.

24

Šveices ģimenes pabalstu pārrēķinos euro Familienkasse balstījās uz Bundesagentur für Arbeit (Federālā Darba aģentūra) 2012. gada ceturtajam ceturksnim noteikto valūtas maiņas kursu.

25

B. Wagener ar 2012. gada 8. novembra sūdzību apstrīdēja šī valūtas maiņas kursa piemērošanu. Ar 2012. gada 21. novembra lēmumu Familienkasse noraidīja šo sūdzību, precizējot, ka minētais pārrēķins tika veikts atbilstoši Regulas Nr. 574/72 107. panta 1. un 2. punktam.

26

Līdz ar to B. Wagener cēla prasību iesniedzējtiesā, tostarp norādot, ka minētais pārrēķins esot bijis jāveic, piemērojot Regulas Nr. 883/2004 un 987/2009 kopā ar Lēmumu Nr. H3.

27

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, pirmkārt, šīs regulas attiecībā uz Šveices konfederāciju ir piemērojamas tikai sākot no 2012. gada 1. aprīļa. Otrkārt, tā norāda uz dažādu valsts judikatūru jautājumā par valūtas pārrēķinu, lai aprēķinātu pabalsta par apgādībā esošiem bērniem starpības piemaksu. Faktiski, lai gan atsevišķas valsts tiesas ir piemērojušas Regulas Nr. 574/72 107. panta 6. punktu, citas, piemēram, Finanzgericht München (Minhenes Finanšu tiesa), ir balstījušās uz šīs regulas 107. panta 1. punktu, lai gan minētās regulas 10. pants šajā normā nav minēts.

28

Šīs pēdējās minētās tiesas ieskatā Regulas Nr. 574/72 107. panta 6. punkts nav paredzēts sociālās palīdzības valūtu pārrēķiniem, lai aprēķinātu ģimenes pabalsta starpības piemaksu saskaņā ar šīs regulas 10. pantu, jo tajā netiek precizēts datums, kurā šis pārrēķins ir jāveic. Turklāt minētās regulas 107. panta 6. punkta piemērošana sarežģītu praktisko kārtību, kādā kompetentās iestādes aprēķina vairākiem saņēmējiem ilgā laika posmā izmaksātos pabalstus, liekot šai iestādei aprēķināt šo pabalstu apmēru atkarībā no minētā pabalsta izmaksāšanas datuma katram saņēmējam individuāli. Tādējādi Savienības tiesībās esot juridiska nepilnība, kas būtu labojama, pēc analoģijas piemērojot šīs pašas Regulas 107. panta 1. punktu.

29

Šajos apstākļos Finanzgericht Baden‑Württemberg nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

30

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzēja būtībā vaicā, vai tādos apstākļos kā pamatlietā ģimenes pabalstu pārrēķins citā valūtā ir jāveic atbilstoši Regulas Nr. 574/72 107. panta 1. punktam vai arī šīs regulas 107. panta 6. punktam, vai arī Regulas Nr. 987/2009 90. pantam.

31

Šajā ziņā no Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos II pielikuma 1. panta 1. punkta, to lasot kopā ar Lēmumu Nr. 1/2012 izriet, ka Regulas Nr. 1408/71 un Nr. 574/72 ir piemērojamas laika posmā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2012. gada 31. martam. Turpretim Regulas Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 ir piemērojamas pabalstiem, kas atbilst laika posmam sākot no 2012. gada 1. aprīļa.

32

Pamatlietā Vācijas iestādēm ir jāveic Šveices izmaksāto ģimenes pabalstu, kas attiecās uz laika posmu no 2006. gada oktobra līdz 2011. gada novembrim, pārrēķins euro. Tiesības uz šiem pabalstiem tādējādi tiek reglamentētas ar Regulām Nr. 1408/71 un Nr. 574/72, precīzāk, ar Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 73. pantu, kā arī ar Regulas Nr. 574/72 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nevis ar Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 noteikumiem.

33

Šajos apstākļos minēto pabalstu pārrēķins citā valūtā ir jāveic saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 107. pantu, kas attiecas uz Regulu Nr. 1408/71 un Nr. 574/72 noteikumos minētajiem pabalstiem, nevis pamatojoties uz Regulas Nr. 987/2009 90. panta, jo saskaņā ar šo pēdējo minēto normu tā attiecas tikai uz Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 piemērošanu.

34

Lai noteiktu, kurš Regulas Nr. 574/72 107. panta punkts ir piemērojams pamatlietā, ir jāatgādina, ka ar šīs regulas 107. panta 1. punktu tiek noteikta pārrēķina citā valūtā kārtība vienīgi tajā skaidri minēto tiesību normu piemērošanas nolūkā (šajā ziņā skat. spriedumu Grisvard un Kreitz, C‑201/91, EU:C:1992:368, 23. un 25. punkts).

35

Minētās regulas 107. panta 1. punktā nav atsauces nedz uz Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nedz šīs regulas 73. pantu, nedz arī uz Regulas Nr. 574/72 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi to nevar piemērot pamatlietā.

36

Regulas Nr. 574/72 107. panta 6. punkts atbilstoši tā redakcijai ir jāpiemēro gadījumos, kas nav minēti šīs regulas 107. panta 1. punktā, – šī pirmā minētā norma reglamentē pabalstu pārrēķinu citā valūtā pamatlietā.

37

Šo secinājumu neliek apšaubīt arguments saskaņā ar kuru minētās regulas 107. panta 6. punkts neatvieglo pabalstu pārrēķina citā valūtā veikšanu, lai saskaņā ar šīs pašas regulas 10. pantu aprēķinātu ģimenes pabalsta starpības piemaksu.

38

Tā kā Regulas Nr. 574/72 107. panta redakcija ir skaidra attiecībā uz sakarību starp tā 1. un 6. punktu, tad argumenti, kas balstīti uz šīs regulas 107. panta 1. punktā minētās metodes ērtumu, šādai redakcijai nevar tikt pretnostatīti (šajā ziņā skat. spriedumu Grisvard un Kreitz, EU:C:1992:368, 23. un 25. punkts).

39

Attiecībā uz iespējamu šaubu pastāvēšanu saistībā ar pārrēķina citā valūtā datumu saskaņā ar minētās regulas 107. panta 1. punktu – ar tām nevar pamatot šīs tiesību normas nepiemērošanu. Gluži otrādi, atbildei uz šiem jautājumiem ir jāizriet no konkrētās tiesību normas interpretācijas.

40

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka tādos apstākļos kā pamatlietā ģimenes pabalstu pārrēķins citā valūtā ir jāveic atbilstoši Regulas Nr. 574/72 107. panta 6. punktam.

41

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 574/72 107. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu kā pamatlietā esošo ģimenes pabalstu pārrēķins citā valūtā nolūkā aprēķināt ģimenes pabalsta starpības piemaksu saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir jāveic pēc nodarbinātības valsts pabalsta maksāšanas dienas oficiālā valūtu maiņas kursa, vai arī tādējādi, ka tas ir veicams pēc oficiālā maiņas kursa dzīvesvietas valstī starpības izmaksāšanas dienā.

42

Šajā ziņā minētās regulas 107. panta 6. punktā ir paredzēts, ka pabalsta maksāšanas gadījumā pārrēķinu citā valūtā veic pēc oficiālā valūtu maiņas kursa maksājuma dienā.

43

Turklāt no Regulas Nr. 1408/71 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 73. panta, tos lasot kopā ar Regulas Nr. 574/72 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, izriet, ka darba ņēmējam ir tiesības saņemt nodarbinātības valsts tiesību aktos paredzētos ģimenes pabalstus pilnā apmērā, kamēr viņa tiesības uz dzīvesvietas tiesību aktos paredzētajiem pabalstiem tiek apturētas, tādā apmērā, kas atbilst pirmajiem minētajiem pabalstiem.

44

No tā izriet, ka tad, ja nodarbinātības valsts tiesību aktos paredzētie ģimenes pabalsti ir lielāki nekā dzīvesvietas valsts tiesību aktos paredzētie, darba ņēmēja tiesības uz pēdējiem minētajiem tiek apturētas visā to apmērā. Šāds darba ņēmējs tādējādi nesaņem nekādus maksājumus no dzīvesvietas valsts.

45

Lai gan saskaņā ar Regulas Nr. 574/72 107. panta 6. punkta formulējumu pabalstu pārrēķins pēc oficiālā maiņas kursa bez nosacījumiem tiek saistīts ar “maksāšanas” dienu, ir jāsaprot, ka ar to ir domāts nodarbinātības valstī maksāto pabalstu pārrēķins, ciktāl tiek pieņemts, ka šāds maksājums tiek veikts, savukārt dzīvesvietas valsts tiesību aktos paredzēto pabalstu maksājums tiek veikts tikai konkrētos apstākļos, un tas tātad ir pakārtots un nenoteikts.

46

Šāda interpretācija turklāt nodrošina lietderīgo iedarbību normām par pārklāšanās novēršanu, tādām kā Regulas Nr. 574/72 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā, kuru mērķis ir nodrošināt vairāku dalībvalstu maksātu pabalstu saņēmējam pabalsta kopējo apmēru, kas ir identisks saskaņā ar vienas no šīm valstīm tiesību aktiem tam maksājamā izdevīgākā pabalsta summai (šajā ziņā skat. spriedumu Romano, 98/80, EU:C:1981:104, 24. punkts).

47

Ir jānorāda, ka tādā lietā kā pamatlieta nodarbinātības valsts maksātā ģimenes pabalsta saņēmējs dzīvo dalībvalstī, kas piešķir ģimenes pabalsta starpības piemaksu, nodarbinātības valstij piešķirto pabalstu pārskaitot uz dzīvesvietas valsti. Tikai pēc šī nodarbinātības valsts pabalsta maksājuma un tā summas pārrēķina dzīvesvietas valsts valūtā ieinteresētā persona var saņemt šo starpības piemaksu no šīs pēdējās minētās valsts, ja pārrēķinātā summa ir mazāka par šī paša pabalsta, kas maksājams saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, summu.

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 574/72 107. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu ģimenes pabalstu kā pamatlietā esošie pārrēķins citā valūtā, lai saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu aprēķinātu ģimenes pabalsta starpības piemaksu, ir jāveic pēc oficiālā maiņas kursa nodarbinātības valsts pabalsta maksāšanas dienā.

49

Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, trešais un ceturtais jautājums nav jāizskata.

50

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: