1

Société nationale des chemins de fer (SNCF) (turpmāk tekstā – “SNCF” vai “prasītāja”), kas 1938. gadā tikusi izveidota kā akciju sabiedrība, no 1983. gada 1. janvāra, piemērojot 1982. gada 30. decembra Likumu Nr. 82‑1153 par iekšējo pārvadājumu orientāciju, ir kļuvusi par valsts rūpniecības un tirdzniecības iestādi (EPIC). Viss kapitāls (ko veido valsts dotācija, nevis akcijas) pieder valstij.

2

Uzņēmums Sernam darbojas paku un palešu tradicionālo sūtījumu un ekspressūtījumu jomā kopš 1970. gada, kad prasītāja to nodibināja kā savu iekšējo dienestu.

3

1993. gadā reorganizācijas rezultātā radās Sernam Domaine un meitasuzņēmums Sernam Transport SA. Sernam Domaine bija SNCF iekšējais dienests, bet Sernam Transport tika izveidots pilnībā kā SNCF meitasuzņēmums, kam savukārt bija 24 meitasuzņēmumi, ar kuru palīdzību tas īstenoja savu darbību autotransporta jomā.

4

2000. gada 1. februārī Sernam Domaine tika pārveidots par jaunu komandītsabiedrību – Sernam SCS, kura ir atsevišķa juridiska persona un pilnībā SNCF piederošs meitasuzņēmums. Sernam SCS tostarp piederēja Sernam Transport, kas pilnībā bija kļuvis par tās meitasuzņēmumu, līdzdalību apliecinošas daļas.

5

2001. gada decembrī Sernam SCS kļuva par Sernam SA. Sernam 2005. gadā bija desmit darbojošies meitasuzņēmumi, kā arī sabiedrība autotransporta pakalpojumu jomā – Sernam Transport Route (agrāk – Sernam Transport).

6

Savā 2001. gada 23. maija Lēmumā NN 122/00 (ex N 140/00) (turpmāk tekstā – “lēmums Sernam 1”) Eiropas Kopienu Komisija uzskatīja, ka Sernam SCS komerciālā atbalsta un atveseļošanas pasākumi, kurus bija īstenojusi prasītāja un kuriem bija jābūt veiktiem no 2001. gada sākuma līdz 2004. gada beigām, bija valsts atbalsts, kas ir saderīgs ar EK līgumu. Tā kopējā summa bija EUR 503 miljoni. Tā arī “pauda nožēlu, ka [Francijas Republika] attiecīgo atbalstu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu”.

7

Atbalsts EUR 503 miljonu apmērā tika atļauts ar nosacījumu, ka Francijas Republika apņemas nodrošināt uzņēmuma pārdošanu. Proti, 60 % Sernam SCS kapitāla bija jāpārņem Geodis SA. Tādējādi Geodis bija jāuzņemas pilnīga un neierobežota atbildība par Sernam SCS parādiem un jāsedz pārstrukturēšanas papildu izmaksas EUR 67 miljonu apmērā. Savukārt Sernam SCS no 1999. līdz 2004. gadam apņēmās samazināt uzņēmuma telpu skaitu no 107 uz 72, par 18 % samazināt apgrozījumu, samazināt darbinieku skaitu un veikt pārstrukturēšanu ar iepriekš minēto budžetu un paredzētajā laikā.

8

2002. gada 17. jūnija vēstulē Francijas iestādes informēja Komisiju, ka ar lēmumu Sernam 1 apstiprinātais atbalsts ir ticis īstenots ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, uz kuru pamata Komisija bija pieņēmusi savu lēmumu.

9

2003. gada 30. aprīļa vēstulē Komisija informēja Francijas Republiku par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo atbalstu (lēmums “Valsts atbalsts – Francija – Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu par atbalstu C 32/03 (ex NN 122/2000) – “Sernam 2 – pārstrukturēšanas atbalsta pārskatīšana””, OV C 182, 2. lpp.).

10

Komisija veica jaunu visas lietas analīzi, balstoties uz pilnīgu īstenotās pārstrukturēšanas plānu un atspoguļojot jaunos apstākļus. Tā analizēja jaunos faktus, lai konstatētu, cik lielā mērā tie atbilst vai neatbilst lēmumam Sernam 1, un pārbaudīja, cik lielā mērā jaunā faktiskā situācija lēmuma pieņemšanas dienā – salīdzinot ar lēmumu Sernam 1 – ir saderīga ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 1999, C 288, 2. lpp.), it īpaši attiecībā uz vienreizēja atbalsta principu.

11

Savā 2004. gada 20. oktobra Lēmumā 2006/367/EK par valsts atbalstu, ko daļēji īstenojusi Francija par labu uzņēmumam Sernam (OV 2006, L 140, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “lēmums Sernam 2”), Komisija secināja, ka nav ievērots lēmums Sernam 1, kas rada atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), 1. panta g) punkta un Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 43. punkta izpratnē.

12

Tomēr tā konstatēja, ka Francijas iestādes ir īstenojušas vairākus no saviem mērķiem saskaņā ar lēmumu Sernam 1 un ka izvērtētais atbalsts atbilst Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 3.2.4. punktā paredzētajiem kritērijiem attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna grozījumiem. Tādējādi Komisija apstiprināja, ka ar lēmumu Sernam 1 apstiprinātais atbalsts EUR 503 miljonu apmērā ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar jauniem nosacījumiem.

13

Tā arī konstatēja, ka papildu atbalsts EUR 41 miljona apmērā, kuru prasītāja sniegusi Sernam un kurš ir ar lēmumu Sernam 1 apstiprinātā atbalsta ļaunprātīgas izmantošanas tiešas sekas, ir jāatzīst par nesaderīgu ar kopējo tirgu un ir jāatgūst kopā ar procentiem.

14

Lēmuma Sernam 2 galīgā rezolutīvā daļa ir izteikta šādi:

“1. pants

1.   Valsts atbalsts, kas apstiprināts 2001. gada maijā 503 miljonu euro apmērā, uzņēmumam Sernam ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar 3. un 4. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   [Francijas Republikas] sniegtais valsts atbalsts uzņēmumam Sernam 41 miljona euro apmērā nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

1.   [Francijas Republikai] jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu no saņēmēja 1. panta 2. punktā minēto atbalstu, kas nelikumīgi jau ir nodots tā rīcībā.

2.   Atbalsts ir jāatgūst nekavējoties saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto kārtību ar nosacījumu, ka tā ļauj šā lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi. Atgūstamajā atbalstā ir iekļauti procenti, sākot no datuma, kad tas ticis nodots saņēmēja rīcībā, līdz tā atgūšanas datumam. Procenti ir aprēķināti, balstoties uz atsauces likmi, ko saistībā ar reģionālajiem atbalstiem izmanto līdzīgu subsīdiju aprēķināšanai.

3. pants

1.   Saskaņā ar šā lēmuma 2. punktu ir jāievēro šādi nosacījumi:

2.   Ja līdz 2005. gada 30. jūnijamSernam pilnībā pārdos savus aktīvus par tirgus cenu uzņēmumam, kas nav juridiski saistīts ar SNCF, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, 1. punkta nosacījumus nepiemēro.

4. pants

Jebkurai daļējai vai pilnīgai Sernam pārdošanai jānotiek par tirgus cenu, ievērojot attiecībā uz visiem konkurentiem pārskatāmu un atklātu procedūru. Šādos apstākļos uzņēmumam Sernam, ja tas turpina pastāvēt, jāatmaksā 41 M€ [EUR 41 miljona] atbalsts.

[..]”

15

Pēc lēmuma Sernam 2 pieņemšanas Francijas iestāžu pārstāvji 2004. gada 24. novembrī ieradās Komisijā un 2004. gada 21. decembrī tai nosūtīja oficiālu vēstuli, informējot par izvēli pārdot Sernam aktīvus vienā partijā atbilstoši lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktam.

16

Ar bankas (turpmāk tekstā – “X banka”) palīdzību prasītāja organizēja iepirkuma procedūru. Notika sazināšanās ar 34 grupām.

17

Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju Sernam ekonomiskās situācijas dēļ neizdevās saņemt piedāvājumus ar pozitīvu cenu. Visi piedāvājumi, kas tika iesniegti šīs procedūras ietvaros, bija izteikti negatīvi:

18

Neviens konkrēts piedāvājums netika iesniegts. Tomēr divi pretendenti – 4. kandidāts un 5. kandidāts, kurš ir apvienojies ar Sernam vadības komandu, – parādīja nopietnu ieinteresētību otrās kārtas beigās. Tika pieņemts lēmums turpināt sarunas vienīgi ar konsorciju, ko izveidojis 5. kandidāts, kurš ir apvienojies ar Sernam vadības komandu (turpmāk tekstā – “konsorcijs”).

19

Galu galā 2005. gada 15. jūnijā 5. kandidāts prasītājai mutvārdos darīja zināmu savu nespēju iesniegt pārņemšanas piedāvājumu pat nosacīti pirms 2005. gada 30. jūnija.

20

Tad Sernam vadības komanda, izmantojot vēl dibināmu uzņēmumu, kura sākotnējais nosaukums bija Bidco, bet pēc tam – Financière Sernam, nolēma izteikt autonomu pārņemšanas piedāvājumu, kurš prasītājai tika nodots 2005. gada 30. jūnijā un kuru prasītājas augstākā vadība principā pieņēma tajā pašā dienā.

21

Saprašanās memorands starp prasītāju, Sernam, SAS Sernam Xpress (viens no 10 Sernam pilnībā piederošajiem meitasuzņēmumiem, kurš ir dibināts 2002. gadā; turpmāk tekstā – “Sernam Xpress”) un vēl nenodibinātā uzņēmuma Financière Sernam vadītājiem tika parakstīts 2005. gada 21. jūlijā (turpmāk tekstā – “2005. gada 21. jūlija saprašanās memorands”).

22

Pārdošanas process norisinājās četros posmos:

23

Turklāt bija paredzēts cenas papildināšanas mehānisms gadījumā, ja pārdotās sabiedrības kapitāls vai aktīvi pilnīgi vai daļēji tiktu nodoti tālāk kādai trešajai personai, un noteikums par līgumsaistību izbeigšanu gadījumā, ja piecu gadu laikā pēc 2005. gada 21. jūlijā noslēgtā saprašanās memoranda Komisija pieņemtu negatīvu lēmumu.

24

Pārdošanas gaitā prasītāja sniedza arī garantijas.

25

Līgums par daļēju aktīvu nodošanu starp Sernam un Sernam Xpress ir datēts ar 2005. gada 14. septembri. 2005. gada 14. oktobrīFinancière Sernam tika reģistrēts komercreģistrā.

26

Dažādie pārdošanas procesa darījumi, kuri ir aprakstīti šī sprieduma 22. punktā, notika tajā pašā dienā – 2005. gada 17. oktobrī, proti, tā sauktajā “slēgšanas” (“closing”) dienā.

27

Sernam tika likvidēts tiesas ceļā 2005. gada 15. decembrī. Šīs likvidācijas pasīvos tika iekļauts EUR 41 miljons, kas saskaņā ar lēmumu Sernam 2 prasītājai ir jāatmaksā, tāpat arī finanšu pasīvi EUR 38,5 miljonu apmērā, kas ir izslēgti no nodošanas (skat. iepriekš 22. punkta otro ievilkumu).

28

2006. gada laikā kāds ieguldījumu fonds iesaistījās Sernam Xpress kapitālā 51,8 % apmērā.

29

2011. gada maijā Sernam Xpress veica Sernam zīmola nodošanu savam meitasuzņēmumam Sernam Services.

30

2011. gada 30. jūnijāSernam Xpress izbeidza savu darbību un Financière Sernam, vienīgais dalībnieks, pārņēma tā aktīvus (darījums, ko sauc par “vispārēju aktīvu pāreju”).

31

Sernam grupa apstrīdētā lēmuma datumā sastāvēja no Financière Sernam un darbību izbeigušā Sernam Xpress meitasuzņēmumiem – Sernam Services un Aster (agrāk saukts par Sernam Transport Route).

32

Financière Sernam un Sernam Services sanācijas process tika sākts 2012. gada 31. janvārī. 2012. gada 3. februārī tika uzsākta meitasuzņēmuma Aster likvidācijas procedūra, uz pagaidu laiku atļaujot turpināt tā darbību.

33

Uzskatot, ka Sernam grupas darbības turpināšanas plāns neliekas ticams, ieceltais maksātnespējas administrators uzsāka pārņemšanas kandidātu meklēšanu.

34

2005. gada 24. jūnijā pirmais sūdzības iesniedzējs (turpmāk tekstā – “pirmais sūdzības iesniedzējs”) iesniedza Komisijai sūdzību par to, ka lēmums Sernam 2 netiek piemērots pareizi.

35

2006. gada 22. februārī pirmais sūdzības iesniedzējs cēla prasību pret Komisiju sakarā ar bezdarbību.

36

Ar 2006. gada 10. aprīļa un 2007. gada 23. aprīļa vēstuli otra ieinteresētā persona (turpmāk tekstā – “otrais sūdzības iesniedzējs”) iesniedza citu sūdzību Komisijai.

37

Abi sūdzības iesniedzēji būtībā uzskatīja, ka lēmums Sernam 2 ir ticis piemērots nepareizi.

38

Ar savu 2008. gada 16. jūlija lēmumu “Valsts atbalsts – Francija – Valsts atbalsts C 37/08 – Lēmuma Sernam 2 piemērošana – Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar [LESD 108. panta 2. punktu]” (OV 2009, C 4, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “lēmums par procedūras uzsākšanu”) Komisija sāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru.

39

2009. gada 29. aprīlī Vispārējā tiesa saistībā ar prasību par bezdarbību, kuru pret Komisiju bija iesniedzis pirmais sūdzības iesniedzējs, izbeidza tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas (rīkojums, 2009. gada 29. aprīlis, HALTE/Komisija,T‑58/06, EU:T:2009:125).

40

2012. gada 9. martā Komisija pieņēma Lēmumu 2012/398/ES par valsts atbalstu SA. 12522 (C 37/08) – Francija – Lēmuma “Sernam 2” piemērošana (OV L 195, 19. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). 2012. gada 10. martā tas tika nosūtīts Francijas iestādēm. 2012. gada 26. martā Francijas iestādes to nosūtīja prasītājai.

41

Vispirms Komisija norādīja, ka šī procedūra ir uzsākta saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 16. pantu, jo Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pēc tam, kad Francijas Republika bija ļaunprātīgi izmantojusi atbalstu, kas, ievērojot nosacījumus, ticis atļauts ar lēmumu Sernam 2, tā arī ļaunprātīgi ir izmantojusi atbalstu, kas, ievērojot nosacījumus, ticis atļauts ar lēmumu Sernam 1.

42

Komisija uzskatīja, ka, tā kā Francijas iestādes ir apstiprinājušas, ka nosacījumi, kas minēti lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā, nav ievēroti, tai ir tikai jāpārbauda, vai Francijas Republika ir ievērojusi nosacījumus, kas minēti lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā.

43

Komisija uzskatīja, ka vairākas prasības, kas noteiktas lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā, nav tikušas ievērotas.

44

Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 3.2.1. punktā Komisija uzskatīja, ka darbība nav tikusi nodota 2005. gada 30. jūnijā.

45

Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 3.2.2. punktā Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā, ka cena bija negatīva, īstenotā darbības nodošana nav pārdošana un ka šī iemesla dēļ nav ievērots arī lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts.

46

Treškārt, apstrīdētā lēmuma 3.2.3. punktā Komisija uzskatīja, ka darbības nodošana ir nevis Sernam aktīvu pārdošana, bet gan tā (aktīvu un pasīvu) pilnīga nodošana, jo, pirmkārt, nodošana izpaudās kā aktīvu un pasīvu nodošana vienā partijā grupas iekšienē, pēc kā to saņēmējs meitasuzņēmums veica daļu pārdošanas darījumu (share deal) (apstrīdētā lēmuma 108.–112. apsvērums), un, otrkārt, nodošana ietvēra nevis tikai Sernam aktīvus, bet gan uzņēmumu kopumā (aktīvus un pasīvus) (apstrīdētā lēmuma 113.–116. apsvērums).

47

Ceturtkārt, apstrīdētā lēmuma 3.2.4. punktā Komisija uzskatīja, ka nodošana neietvēra tikai aktīvus, kas lēmuma Sernam 2 pieņemšanas brīdī piederēja Sernam, bet ka rekapitalizācija EUR 57 miljonu neto apmērā ir bijusi aktīvu palielināšana, kas nav atļauta lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā.

48

Piektkārt, apstrīdētā lēmuma 3.2.5. punktā Komisija uzskatīja, ka darbība nav tikusi nodota, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru.

49

Sestkārt, apstrīdētā lēmuma 3.2.6. punktā Komisija uzskatīja, ka aktīvu pārdošanas mērķis nav ticis ievērots.

50

Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka lēmuma Sernam 2 3. pants nav ticis ievērots un ka līdz ar to EUR 503 miljonu atbalsts ir izmantots ļaunprātīgi.

51

Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējs šo EUR 503 miljonu atbalstu izmantoja, pārkāpjot lēmumu Sernam 2, atbalsts saskaņā ar lēmumu Sernam 2 nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tā kā Francijas Republika nebija minējusi nevienu saderības iemeslu, Komisija uzskatīja, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ir jāatgūst gan atbalsta pamatsumma, gan procenti, kas aprēķināmi no atbalsta piešķiršanas dienas, no Financière Sernam, kā arī tā meitasuzņēmumiem, tostarp no Sernam Services un Aster, kuri, pēc Komisijas uzskata, veica saimniecisko darbību, kurai vispirms atbalstu piešķīra Sernam, bet vēlāk – Sernam Xpress (kura darbību pēc vispārējas aktīvu nodošanas 2011. gada 30. jūnijā pārņēma Financière Sernam).

52

Apstrīdētā lēmuma 132.–151. apsvērumā Komisija pārbaudīja, vai Francijas Republika ir pareizi atguvusi atbalstu EUR 41 miljona apmērā, kurš atzīts par nesaderīgu lēmumā Sernam 2 un kurš ir iekļauts Sernam likvidācijas pasīvos, un vai saistībā ar Savienības judikatūru atgūšanas jomā minētā atgūšana ir jāattiecina uz Financière Sernam un tā meitasuzņēmumiem – Sernam Services un Aster. It īpaši Komisija atsaucās uz 2003. gada 8. maija spriedumu Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija (C‑399/00 un C‑328/99, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums Seleco”, EU:C:2003:252), 2004. gada 29. aprīļa spriedumu Vācija/Komisija (C‑277/00, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums SMI”, EU:C:2004:238) un 2005. gada 19. oktobra spriedumu CDA Datenträger Albrechts/Komisija (T‑324/00, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums CDA”, EU:T:2005:364).

53

Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 144.–148. apsvērumā Komisija uzskatīja, ka pēc tam, kad Sernam bija nodevis savu darbību Sernam Xpress, Sernam Xpress saglabāja konkurences priekšrocību saistībā ar piešķirto atbalstu, jo starp abām sabiedrībām pastāv saimnieciskā pēctecība, un ka šī Sernam darbības nodošana Sernam Xpress ir izvairīšanās no atgūšanas rīkojuma, kas bija saistošs Sernam.

54

Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 149. apsvērumā tā atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru, nelikumīga atbalsta saņēmējas sabiedrības akcionāram šīs sabiedrības daļas pārdodot trešajai personai, netiek ietekmēts pienākums atgūt atbalstu no saņēmējas sabiedrības. Līdz ar to šajā lietā, pārdodot Sernam Xpress kapitāldaļas Financière Sernam, Sernam Xpress netika atbrīvots no pienākuma atmaksāt atbalstu EUR 41 miljona apmērā.

55

Treškārt, apstrīdētā lēmuma 150. apsvērumā Komisija uzskatīja, ka Sernam Xpress un Financière Sernam apvienošanās 2011. gada 30. jūnijā rezultātā atbalsts EUR 41 miljona apmērā un tādējādi atgūšanas pienākums ir ticis nodots Financière Sernam un tā meitasuzņēmumiem, proti, Sernam Services un Aster, kuri turpināja Sernam un Sernam Xpress darbību.

56

Komisija uzskatīja, ka 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā paredzētie pasākumi ir uzskatāmi par jaunu valsts atbalstu. Šie pasākumi ir prasītājas veiktā Sernam rekapitalizācija EUR 57 miljonu neto apmērā, atteikšanās no diviem prasītājas prasījumiem EUR 38,5 miljonu apmērā attiecībā uz Sernam un četras prasītājas garantijas, kuras sniegtas Sernam Xpress/Financière Sernam.

57

Vispirms Komisija apstrīdētā lēmuma 154.–158. apsvērumā izklāstīja iemeslus, kādēļ tā bija nolēmusi nepiemērot privātā ieguldītāja, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kritēriju šo pasākumu kvalificēšanai, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktu.

58

Pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 154. apsvērumā tā uzskatīja, ka atbalsta atgūšanas kontekstā nav jāpiemēro privātā ieguldītāja kritērijs.

59

Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumā Komisija uzskatīja, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka aktīvu pārdošana ir līdzvērtīga kompensācijas pasākumiem, kas paredzēti minētā lēmuma 3. panta 1. punktā. Taču saskaņā ar 40. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV 2004, C 244, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) zaudējumus nesošas darbības nodošana nevar tikt uzskatīta par kompensācijas pasākumu. Komisija atzīmēja, ka negatīvā cena norāda uz zaudējumus nesošas darbības nodošanu, kas nevar būt līdzvērtīga kompensācijas pasākumam, un ka šajā lietā negatīvā cena atbilst uzņēmumam sniegtam darbības atbalstam, kas līdz ar to pēc būtības neder konkurences izkropļojumu mazināšanai.

60

Attiecībā uz kvalificēšanu par valsts atbalstu Komisija apstrīdētā lēmuma 159. apsvērumā uzskatīja, ka pasākumi tika īstenoti par valsts uzņēmuma – prasītājas – līdzekļiem. Prasītāja ir publisko tiesību iestāde – EPIC –, ko cieši uzrauga valsts, tādējādi priekšrocības piešķiršana ir attiecināma arī uz valsti. Ņemot vērā, ka Sernam Xpress un Financière Sernam veic darbību autotransporta jomā, kurā var brīvi konkurēt Savienības robežās, minētā priekšrocība var radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Komisija norādīja, ka, ņemot vērā, ka Sernam Xpress un Financière Sernam vēlāk apvienojās, nav jāizdala šiem abiem uzņēmumiem piešķirtās priekšrocības.

61

Tā kā Francijas Republika nebija minējusi nevienu šī atbalsta saderības ar iekšējo tirgu iemeslu, lai gan uz to attiecās pierādīšanas pienākums, Komisija no tā secināja, ka šis atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ir jāatgūst gan atbalsta pamatsumma, gan procenti.

62

Apstrīdētā lēmuma rezolutīvā daļa ir izteikta šādi:

“1. pants

1.   Valsts atbalsts 503 miljonu euro apmērā, ko [Francijas Republika] piešķīra sabiedrībai Sernam SCS (kas kļuva par [Sernam]) un ko Komisija apstiprināja ar [lēmumu Sernam 2], ir īstenots nelikumīgi. Tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Sernam Xpress, kā arī sabiedrība Financière Sernam un tās meitassabiedrības – Sernam Services un Aster – arī guva labumu no minētā atbalsta.

2.   Valsts atbalsts 41 miljona euro apmērā, kuru [Francijas Republika] piešķīra Sernam SCS un kurš saskaņā ar lēmumu Sernam 2 ir atzīts par nesaderīgu, arī sniedza labumu gan Sernam Xpress, gan sabiedrībai Financière Sernam un tās meitassabiedrībām – Sernam Services un Aster.

3.   SNCF īstenotā [Sernam] rekapitalizācija 57 miljonu euro apmērā, SNCF atteikšanās no prasījuma tiesībām 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz [Sernam] un garantijas, ko SNCF sniedza brīdī, kad [Sernam] darbību nodeva Financière Sernam, izņemot dzelzceļa darbiniekiem sniegto garantiju, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. pants

1.   [Francijas Republikai] ir pienākums panākt, lai Financière Sernam un tās meitassabiedrības – Sernam Services un Aster – tai atmaksā 1. pantā minēto atbalstu.

2.   Atgūstamo summu apliek ar procentiem, sākot no dienas, kad to izsniedza saņēmējam, līdz dienai, kad tā ir faktiski atgūta.

3.   Procentus piemēro gan parāda pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar V nodaļu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004.

3. pants

1.   1. pantā minētais atbalsts jāatgūst nekavējoties un efektīvi.

2.   [Francijas Republikai] jānodrošina šā lēmuma īstenošana četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas.

3.   Īstenojot šo lēmumu, [Francijas Republika] var ņemt vērā summas, ko SNCF ir atguvis pēc sabiedrības [Sernam] likvidācijas, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus.

4. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas [Francijas Republika] iesniedz Komisijai šādu informāciju:

2.   [Francijas Republika] pastāvīgi informē Komisiju par to, kā tiek īstenoti valsts veiktie pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šo lēmumu līdz 1. pantā minētā atbalsta pilnīgai atgūšanai. Tā pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties nosūta visu informāciju par jau veiktajiem un paredzētajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei. Tā sniedz arī detalizētu informāciju par atbalsta un procentu summām, kas jau atgūtas no saņēmēja.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.”

63

Pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas Francijas iestādes 2012. gada 23. martā lūdza Komisiju apstiprināt, ka valsts atbalsta atmaksāšanas pienākums, kas Sernam grupas sabiedrībām uzlikts ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu, neesot jāattiecina uz Geodis grupas sabiedrībām (kuras pieder pie prasītājas grupas) un BMV gadījumā, ja tās pārņems daļu Sernam sabiedrību aktīvu saistībā ar to sanācijas procesu.

64

Savā 2012. gada 4. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu SA. 34547 (2012/N) – Francija – Sernam grupas aktīvu pārņemšana saistībā ar tās sanācijas procesu (turpmāk tekstā – “lēmums Sernam 4”) Komisija secināja, ka saimnieciskā pēctecība starp Sernam grupu un tās aktīvu daļas pārņēmējiem, proti, Geodis un BMV, nepastāv un ka atbalsta, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu apstrīdētajā lēmumā, atgūšana nav jāattiecina uz Geodis un BMV.

65

2012. gada 13. aprīlīFinancière Sernam un Sernam Services tika likvidēti ar tiesas nolēmumu. Tajā pašā dienā Geodis iesniedza piedāvājumu un tribunal de commerce de Nanterre [Nantēras Komerctiesa] (Francija) to iecēla par Sernam grupas aktīvu pārņēmēju.

66

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 4. jūnijā, prasītāja cēla šo prasību.

67

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 18. oktobrī, Francijas Republika lūdza atļauju iestāties lietā prasītājas atbalstam. Ar 2012. gada 26. novembra rīkojumu Vispārējās tiesas sestās palātas priekšsēdētājs minētajai valstij atļāva iestāties lietā. 2013. gada 11. februārī Francijas Republika iesniedza savu iestāšanās rakstu.

68

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 14. februārī, prasītāja lūdza pievienot lietas materiāliem jaunu pierādījumu piedāvājumu. 2013. gada 26. februārī sestās palātas priekšsēdētājs pievienoja lietas materiāliem jauno pierādījumu piedāvājumu. 2013. gada 14. martā Komisija iesniedza apsvērumus par jauno pierādījumu. Francijas Republika darīja zināmu, ka tai nav apsvērumu, ko iesniegt.

69

Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas septītajā palātā, kurai 2013. gada 23. septembrī attiecīgi tika nodota šī lieta.

70

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 25. novembrī, Mory SA, Mory Team un Superga Invest lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.

71

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 29. janvārī, prasītāja iesniedza pieteikumu par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz noteiktiem procesuālo dokumentu elementiem un daļām gadījumā, ja personu, kuras lūgušas atļauju iestāties lietā, lūgums piekļūt visiem procesuālajiem dokumentiem izņēmuma kārtā tiktu pieņemts. Šajā nolūkā prasītāja iesniedza attiecīgo procesuālo dokumentu nekonfidenciālu versiju.

72

Ar 2014. gada 23. maija rīkojumu Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs, pamatojoties uz Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 116. panta 6. punktu, atļāva Mory un Mory Team iestāties lietā un noraidīja Superga Invest pieteikumu par iestāšanos lietā. Lēmuma pieņemšana attiecībā uz prasītājas pieteikumu par konfidencialitātes ievērošanu tika atlikta.

73

Ar 2014. gada 23. oktobra vēstuli saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem, kuri paredzēti 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. pantā, Vispārējā tiesa uzdeva rakstveida jautājumus prasītājai, Komisijai un Francijas Republikai, aicinot tās atbildēt uz tiem rakstveidā, un aicināja prasītāju un Komisiju iesniegt noteiktus dokumentus. Šie lietas dalībnieki izpildīja šo lūgumu noteiktajā termiņā.

74

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 17. novembrī, prasītāja lūdza pievienot lietas materiāliem otru jaunu pierādījumu piedāvājumu. Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs to pievienoja lietas materiāliem 2014. gada 21. novembrī, aicinot Komisiju un Francijas Republiku iesniegt savus ar to saistītos apsvērumus tiesas sēdē.

75

Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2014. gada 27. novembrī, prasītāja iesniedza savus apsvērumus par Komisijas sniegtajām atbildēm uz jautājumiem. Ar 2014. gada 3. decembra lēmumu Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs nolēma nepievienot šo vēstuli lietas materiāliem.

76

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausīti 2015. gada 12. februāra tiesas sēdē.

77

Prasītājas, ko atbalsta Francijas Republika, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

78

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

79

Mory un Mory Team prasījumi Vispārējai tiesai ir noraidīt prasību kā nepieņemamu un, pakārtoti, kā nepamatotu.

80

Lai pamatotu savu prasību atcelt tiesību aktu, prasītāja izvirza sešus pamatus. Pirmais pamats ir saistīts ar prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā Komisija esot formulējusi savu nostāju attiecībā uz privātā ieguldītāja kritērija nepiemērojamību šajā lietā, kuras nebija lēmumā par procedūras uzsākšanu. Šajā ziņā Francijas Republika norāda, ka esot tikušas pārkāptas arī tās attiecīgās tiesības uz aizstāvību šo pašu iemeslu dēļ. Otrais pamats ir par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Trešais pamats ir saistīts ar pienākuma ievērot saprātīgu termiņu un tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu. Ceturtais pamats attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras esot pieļāvusi Komisija, jo tā esot uzskatījusi, ka saistībā ar Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā nav tikuši ievēroti nosacījumi, kas minēti lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā. Piektais pamats ir saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā, kuru esot pieļāvusi Komisija, jo tā esot uzskatījusi, ka pienākums atgūt valsts atbalstu EUR 41 miljona apmērā, kurš ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, ir ticis nodots Financière Sernam un tā meitasuzņēmumiem. Sestais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kuru esot pieļāvusi Komisija, jo tā esot uzskatījusi, ka 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā paredzētie pasākumi ir bijuši jauns valsts atbalsts par labu Sernam Xpress/Financière Sernam.

81

Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizvērtē trīs pēdējie minētie pamati un pēc tam – trīs pirmie minētie pamati, kuri ir saistīti ar Savienības tiesību vispārējo principu pārkāpumu, jo šajos pēdējos minētajos pamatos izvirzītie daudzie jautājumi ir atkarīgi no ceturtā, piektā un sestā pamata vērtējuma.

82

Prasītājas izvirzītais ceturtais pamats ir iedalāms sešās daļās. Pirmā daļa ir saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras esot pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 97. un 98. apsvērumā tā esot uzskatījusi, ka Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā nav notikusi līdz 2005. gada 30. jūnijam. Otrā daļa ir saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras esot pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 99.–102. apsvērumā tā esot uzskatījusi, ka Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā par negatīvu cenu nav pārdošana. Trešā daļa ir saistīta ar kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, kuru esot pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 103.–116. apsvērumā tā esot uzskatījusi, ka darījums ir Sernam“pilnīga” nodošana. Ceturtā daļa ir saistīta ar kļūdu tiesību piemērošanā, kuru esot pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 117. apsvērumā tā esot uzskatījusi, ka nodošana ietvēra ne tikai Sernam aktīvus, bet arī papildu ieguldījumu EUR 59 miljonu apmērā (jeb EUR 57 miljonus neto). Piektā daļa ir saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras esot pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 118. un 119. apsvērumā tā esot uzskatījusi, ka Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā nav notikusi, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru. Sestā daļa ir saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras esot pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 121.–123. apsvērumā tā esot uzskatījusi, ka aktīvu pārdošanas mērķis nav ticis ievērots.

83

Atbalsta ļaunprātīgas izmantošanas jautājumā no LESD 108. panta 2. punkta, skatot to kopā ar Regulas Nr. 659/1999 1. panta g) punktu un šīs pašas regulas 16. pantu, izriet, ka Komisijai principā ir jāpierāda, ka saņēmējs ir ļaunprātīgi izmantojis ar tās agrāku lēmumu iepriekš atļautu atbalstu vai tā daļu. Proti, nepastāvot šādiem pierādījumiem, ir uzskatāms, ka uz šo atbalstu attiecas iepriekšējais lēmums, ar kuru atbalsts atļauts (spriedums, 2005. gada 11. maijs, Saxonia Edelmetalle un ZEMAG/Komisija, T‑111/01 un T‑133/01, Krājums, EU:T:2005:166, 86. punkts).

84

Pirmkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 98. apsvērumā tā esot sagrozījusi lēmuma Sernam 2 tekstu, apgalvodama, ka “[Sernam] darbības nodošana Financière Sernam [nav notikusi] līdz 2005. gada 30. jūnijam, kā tas bija prasīts lēmumā Sernam 2”. Tā norāda, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā esot bijusi minēta tikai “pārdošana”, nevis pašas darbības “nodošana”. Otrkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 97. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka tas, ka SNCF priekšsēdētājs 2005. gada 30. jūnijā ir pieņēmis Financière Sernam galīgo piedāvājumu, nebija pietiekami saistībā ar Francijas tiesībām, lai noslēgtu pārdošanu. Tā norāda, ka saskaņā ar Francijas tiesībām vienošanās par preci un cenu, lai arī kāda ir tās juridiskā forma, starp pircēju un pārdevēju ļauj noslēgt neatsaucamu pārdošanas aktu pat tad, ja prece vēl nav piegādāta un cena vēl nav samaksāta.

85

Apstrīdētā lēmuma 97. un 98. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka prasītājas vadība 2005. gada 30. jūnijā tikai principā bija pieņēmusi Financière Sernam konkrēto piedāvājumu. Tā ir konstatējusi, ka saprašanās memorands, kas saista visas darījuma puses, tomēr tika parakstīts tikai 2005. gada 21. jūlijā un ka dažādie nodošanas darījumi tika veikti tikai 2005. gada 17. oktobrī. Komisija no tā ir secinājusi, ka Sernam darbības nodošana Financière Sernam nav notikusi līdz 2005. gada 30. jūnijam, kā tomēr tas ir prasīts lēmumā Sernam 2, un ka ar šo iemeslu vien jau ir pietiekami, lai secinātu, ka Francijas Republika ir ļaunprātīgi izmantojusi atbalstu, kas ar zināmiem nosacījumiem bija atļauts ar lēmumu Sernam 2.

86

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, Krājums, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2013. gada 21. februāris, RVS Levensverzekeringen, C‑243/11, Krājums, EU:C:2013:85, 23. punkts).

87

No pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka tiesību akta rezolutīvā daļa ir nedalāmi saistīta ar tā motīvu daļu, kas nozīmē, ka tā ir jāinterpretē, vajadzības gadījumā ņemot vērā pamatojumu, kura dēļ šis akts ticis pieņemts (spriedums, 1997. gada 15. maijs, TWD/Komisija,C‑355/95 P, Krājums, EU:C:1997:241, 21. punkts).

88

Attiecībā uz prasītājas pirmo argumentu par to, ka Komisija esot sagrozījusi lēmuma Sernam 2 tekstu, ir jānorāda, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts attiecas uz gadījumu, ja Sernam“līdz 2005. gada 30. jūnijam [..] pilnībā [vienā partijā] [pārdotu] savus aktīvus”.

89

Lēmuma Sernam 2 217. apsvērumā ir precizēts: “turpretī, ja Sernam aktīvi jāpārdod “vienā partijā”, Komisija atgādina, ka [divi 3. panta 1. punkta nosacījumi], kas attiecas uz uzņēmuma pārstrukturēšanu, netik[tu] piemēroti, zinot, ka Sernam vairs nedarbo[tos] pašreizējā juridiskajā formā un [būtu] atbrīvojis savas tirgus daļas par labu neatkarīgajam pircējam (kurš varē[tu] de facto turpināt savu darbību ar Sernam aktīviem).”

90

Līdz ar to, kā to uzsver Komisija, brīdis, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu, vai pārdošana ir notikusi, šajā lietā pavisam noteikti bija aktīvu faktiskās nodošanas brīdis, ņemot vērā, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā paredzētais mērķis, skatot to 217. apsvēruma gaismā, bija likt Sernam atteikties no visiem saviem aktīviem un atbrīvot savas tirgus daļas. Lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta pretēja un formāla interpretācija paralizētu tā iedarbību, radot risku, ka faktiskā aktīvu nodošana tiktu atlikta ilgi pēc “pārdošanas” noslēgšanas šī jēdziena juridiskajā izpratnē.

91

Tādēļ ir pietiekami konstatēt, ka Komisija pamatoti ir konstatējusi, ka dažādie nodošanas darījumi ir veikti tikai tā sauktajā “slēgšanas” (“closing”) dienā, proti, 2005. gada 17. oktobrī, un ka līdz ar to beigu termiņš, 2005. gada 30. jūnijs, kas noteikts lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā, nav ticis ievērots.

92

Tādējādi ir jānorāda, ka prasītājas otrais arguments attiecībā uz precīzo brīdi, kurā “pārdošana” ir notikusi, ņemot vērā Francijas tiesības, ir neefektīvs.

93

Līdz ar to ceturtā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

94

Prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, būtībā norāda, ka Komisija, apstrīdētā lēmuma 99.–102. apsvērumā uzskatīdama, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts ir ticis pārkāpts, jo līgums, kas noslēgts starp prasītāju un Financière Sernam, neietver pārdošanu, tāpēc ka cena bija negatīva, ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un faktos.

95

Apstrīdētā lēmuma 124. apsvērums, kuru arī ir kritizējusi prasītāja, attiecas nevis uz šeit minēto, bet uz citu minētā lēmuma 99.–102. apsvērumā izvirzītu jautājumu, jo tas ir par darījuma sadalīšanu divos posmos (Sernam nodošana Sernam Xpress, pēc kuras tika veikta Sernam Xpress kapitāldaļu pārdošana Financière Sernam) un faktu, ka Komisija būtībā ir atteikusies pieņemt, ka šie dažādie darījumi, skatot tos kopā, būtu uzskatāmi par līdzvērtīgiem “aktīvu vienā partijā” pārdošanai. Ņemot vērā, ka 124. apsvērumā ir izvirzīti analogi argumenti tiem, kuri attiecas uz apstrīdētā lēmuma 108.–112. apsvērumu, Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājas argumenti attiecībā uz šiem dažādajiem apsvērumiem ir jāizvērtē kopā šī pamata trešās daļas ietvaros (skat. tālāk 140.–149. punktu).

96

Apstrīdētā lēmuma 99. un 100. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka “pārdošana” sastāv no īpašuma tiesību nodošanas, par to saņemot samaksu, un šai cenai ir jābūt pozitīvai, un ka darījums, ar kuru persona vēlas nodot savas tiesības uz vienu vai vairākiem īpašumiem un piedāvā naudu personai, kas šīs īpašuma tiesības pārņem, nav pārdošana, bet cita veida nolīgums. Apstrīdētā lēmuma 101. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka šajā gadījumā prasītāja ir samaksājusi EUR 59 miljonus, attiecīgi veicot Sernam rekapitalizāciju EUR 57 miljonu apmērā un Sernam Xpress rekapitalizāciju EUR 2 miljonu apmērā, un ir piešķīrusi Financière Sernam dažādas garantijas. Tā ir uzskatījusi, ka maksājums EUR 2 miljonu apmērā, ko Financière Sernam veica par labu prasītājai un Sernam, nosedza Sernam Xpress rekapitalizāciju, taču nenosedza pārējos darījuma elementus. No tā Komisija apstrīdētā lēmuma 102. apsvērumā ir secinājusi, ka līgums, kas noslēgts starp prasītāju un Financière Sernam, neietver pārdošanu un ka arī tādēļ lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts nav ticis ievērots.

97

Šajā ziņā prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, būtībā izvirza trīs argumentus.

98

Pirmkārt, tā norāda, ka vispārējai termina “pārdošana” izmantošanai lēmumā Sernam 2 nav nozīmes saistībā ar noslēgtās vienošanās veidu, jo darījuma rezultāts bija gaidītais, proti, Sernam īpašuma tiesību uz aktīviem nodošana vienā partijā trešajai personai, kura ir neatkarīga no prasītājas. Otrkārt, tā paskaidro, ka tieši tādi Francijas tiesībās paredzētie ierobežojumi kā pārdošanas par negatīvu cenu aizliegums tai ir likuši strukturēt darījumu tā, kā tā to izdarīja, un vispirms rekapitalizēt Sernam un ka negatīvā cena tomēr bija tirgus cena, kas ir vienīgais nosacījums, kurš ir prasīts lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā. Treškārt, prasītāja un Francijas Republika atsaucas uz precedentiem, kuri liecina, ka savā lēmumu pieņemšanas praksē Komisija ir pieņēmusi “pārdošanas” kvalifikāciju attiecībā uz aktīvu vai akciju nodošanu, kas īstenota par negatīvu cenu.

99

Komisija apstrīd šos argumentus un, pirmkārt, uzskata, ka prasītāja netieši pieļauj, ka darījums nav pārdošana Francijas Civilkodeksa 1582. panta izpratnē, jo tā ir īstenojusi Francijas tiesībās paredzētā aizlieguma pārdot par negatīvu cenu apiešanas darījumus. Otrkārt, tā uzskata, ka darbības nodošanai par negatīvu cenu nav tāda pati ekonomiskā ietekme kā aktīvu pārdošanai par pozitīvu cenu, jo pirmajā gadījumā uzņēmējs ir maksājis, lai liktu izdzīvot darbībai un uzņēmumam, kuram būtu jāizzūd, bet otrajā gadījumā īpašums, kuram ir reāla pozitīva vērtība, tiek pārdots, lai tas tiktu izmantots ekonomiski racionāli. Šim jautājumam esot būtiska nozīme, it īpaši, ņemot vērā prasības par atbalsta disciplīnu un lēmuma Sernam 2 mērķi. Treškārt, Komisija atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse attiecībā uz citām lietām nevarot ietekmēt apstrīdētā lēmuma spēkā esamību, kura var tikt novērtēta vienīgi saistībā ar objektīviem Līguma noteikumiem. Tālāk tā būtībā norāda, ka lēmumi, uz kuriem ir atsaukušās Francijas Republika un prasītāja, šajā lietā nav piemērojami, it īpaši tāpēc, ka tie tika pieņemti vēlāk, nekā tika īstenots darījums, un tāpēc, ka tie attiecās uz akciju pārdošanu, lai gan šajā lietā izraudzītais scenārijs bija saistīts ar aktīvu pārdošanu.

100

Pirmkārt, ir jānorāda, ka, pamatojoties uz lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta gramatisko interpretāciju, bija prasīta Sernam“aktīvu pārdošana vienā partijā” un ka vienīgā prasība saistībā ar cenu bija prasība par tirgus cenu, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru.

101

Kā izriet no šī sprieduma 86. punkta, interpretējot lēmumu Sernam 2, ir jāņem vērā ne tikai tā teksts, bet arī tā konteksts un ar ekonomisko tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi.

102

Līdz ar to Komisija nevar pamatoties vienīgi uz juridiskajiem jēdzieniem vai formām, lai no tiem secinātu, ka pārstrukturēšanas atbalsta saderīguma nosacījumi, kuri noteikti kādā no tās lēmumiem, nav tikuši ievēroti. Turklāt ir jānorāda, ka pārdošanas juridiskais jēdziens ir katras dalībvalsts tiesībām raksturīgs jēdziens.

103

Tādējādi prasītāja pamatoti uzsver, ka valsts atbalsta tiesībās netiek risināts jautājums par juridiskajām formām, kādas var būt darījumiem, bet tiek aplūkota darījumu ekonomiskā realitāte.

104

Līdz ar to Komisijas formālie argumenti attiecībā uz Francijas tiesībām ir jānoraida.

105

Otrkārt, ir jākonstatē, ka prasītāja pārliecinoši norāda, ka rekapitalizācija pirms pārdošanas ir līdzeklis, kas ļauj neskart Francijas tiesībās paredzēto aizliegumu pārdošanas līgumā norādīt negatīvu cenu.

106

Jautājums par to, kāda šajā lietā ir šīs pārdošanas par negatīvu cenu ekonomiskā ietekme, tiks izvērtēts saistībā ar šī pamata trešo un sesto daļu.

107

Treškārt, ir jāuzsver, ka prasītājas un Francijas Republikas minētie lēmumi atspoguļo iespēju pārdot uzņēmuma akcijas par “negatīvu cenu”, proti, pārdevējam iepriekš veicot rekapitalizāciju (it īpaši skat. 2009. gada 13. jūlija Lēmumu par pārstrukturēšanas atbalstu Combus AS un 2009. gada 28. augusta Lēmumu par valsts atbalstu C 6/09 (ex N 663/08) attiecībā uz pasākumiem par labu Austrian Airlines).

108

Tādējādi ir jākonstatē, ka Komisijas argumentācija apstrīdētā lēmuma 99.–102. apsvērumā, no kuras izriet, ka, tā kā nodošanas cena bija negatīva, nav notikusi pārdošana un šī iemesla dēļ arī lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts nav ievērots, ir kļūdaina.

109

Līdz ar to ceturtā pamata otrā daļa ir jāapmierina.

110

Prasītāja izvirza divus iebildumus trešās daļas pamatošanai. Pirmkārt, tā pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 103. un 113.–116. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka nodošana, kuru prasītāja ir īstenojusi, neattiecas tikai uz aktīviem, bet ietver Sernam“pilnīgu” (aktīvu un pasīvu) nodošanu un ka arī šī iemesla dēļ nosacījums par Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā, kurš paredzēts lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā, nav ievērots. Otrkārt, tā būtībā pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 108.–112. un 124. apsvērumā tā ir mākslīgi sadalījusi Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā divos atsevišķos darījumos – pirmajā darījumā, kas ietver Sernam aktīvu daļēju nodošanu Sernam Xpress, un otrajā darījumā, kas ietver Sernam Xpress akciju pārdošanu Financière Sernam –, lai gan patiesībā runa bija par pilnīgi vienlaicīgu un nedalāmu, vienotu darījumu, kurš ir īstenots “pamatotā brīdī” ar vienu un to pašu aktu un kuram ir viens un tas pats mērķis, proti, Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā Financière Sernam.

111

Prasītāja būtībā izvirza trīs argumentus. Pirmkārt, tā uzskata, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktu, apstrīdētā lēmuma 103. apsvērumā pieņemot, ka aktīvu pārdošanai vienā partijā bija jāattiecas vienīgi uz Sernam aktīviem un bija jāizslēdz pasīvi. Otrkārt, tā atsaucas uz ierobežojumiem valsts tiesībās, lai paskaidrotu, ka bija jāpievieno noteikti pasīvi, it īpaši pamatdarbības pasīvi, kas veikts tikai tādēļ, lai kreditori neizmantotu iebildumu tiesības, kā tas ir paredzēts Francijas tiesību aktos. Treškārt, prasītāja norāda, ka pretēji Komisijas apgalvojumam apstrīdētā lēmuma 116. apsvērumā pārdošana neattiecās uz Sernam“kopumā” (aktīviem un pasīviem), kas esot apstiprināts apstrīdētā lēmuma pretrunīgajās daļās attiecībā uz precīza pārdošanas priekšmeta norobežošanu.

112

Pirmkārt, prasītāja norāda, ka aktīvu pārdošanas vienā partijā jēdziens pēc definīcijas prasot, lai pārdošana ietvertu visus Sernam aktīvus un lai tie tiktu pārdoti “vienā partijā”, proti, visi kopā vienam un tam pašam pircējam, taču tas nenozīmējot, ka šie aktīvi pavisam noteikti būtu jāpārdod vieni paši.

113

No apstrīdētā lēmuma 103. apsvēruma izriet, ka, “pat ja pieņem, ka [Sernam] darbības nodošana Financière Sernam ir pārdošanas darījums, 3. panta 2. punkts lēmumā Sernam 2 ir ievērots, ja šis pārdošanas darījums attiecas tikai uz [Sernam] aktīviem, nevis uzņēmumu kopumā (aktīviem un pasīviem)”, un ka “tas izriet no 217. apsvēruma lēmumā Sernam 2”. Apstrīdētā lēmuma 113. apsvērumā Komisija arī ir paskaidrojusi, ka “217. apsvērums lēmumā Sernam 2 skaidri nodala [Sernam] aktīvu pārdošanu no uzņēmuma pilnīgas (aktīvu un pasīvu) pārdošanas”.

114

Atbilstoši iepriekš 87. punktā minētajai judikatūrai tiesību akta rezolutīvā daļa ir nedalāmi saistīta ar tā motīvu daļu, kas nozīmē, ka tā ir jāinterpretē, vajadzības gadījumā ņemot vērā pamatojumu, kura dēļ šis akts ticis pieņemts.

115

Lēmuma Sernam 2 3. panta divi alternatīvie punkti ir formulēti šādi:

“1.   Atbilstīgi 2. punktam ir jāievēro šādi nosacījumi:

2.   Ja līdz 2005. gada 30. jūnijamSernam pilnībā pārdos savus aktīvus par tirgus cenu uzņēmumam, kas nav juridiski saistīts ar SNCF, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, 1. punkta nosacījumus nepiemēro.”

116

Lēmuma Sernam 2 217. apsvērums ir formulēts šādi:

“Komisija arī atgādina, ka Sernam kopuma pārdošanas gadījumā (aktīvu un pasīvu), ko plānojušas Francijas iestādes, katrā ziņā jāpiemēro lēmuma nosacījumi (citiem uzņēmumiem jāpārņem Sernam darbība uz ceļa un jāmaina Sernam darbība uz kravas dzelzceļa transportu). Turpretī, ja Sernam aktīvi jāpārdod “vienā partijā”, Komisija atgādina, ka divi iepriekš minētie nosacījumi, kas attiecas uz uzņēmuma pārstrukturēšanu, netiks piemēroti, zinot, ka Sernam vairs nedarbosies pašreizējā juridiskajā formā un būs atbrīvojis savas tirgus daļas par labu neatkarīgajam pircējam (kurš varēs de facto turpināt savu darbību ar Sernam aktīviem).”

117

No šīs redakcijas izriet, ka lēmumā Sernam 2 viena otrai skaidri ir pretstatītas “Sernam pilnīga (aktīvu un pasīvu) pārdošana” un Sernam“aktīvu pārdošana vienā partijā”.

118

Līdz ar to Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka aktīvu pārdošanai vienā partijā lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta izpratnē, skatot to šī paša lēmuma 217. apsvēruma gaismā, bija jāattiecas tikai uz aktīviem un bija jāizslēdz pasīvi.

119

Šīs tiesību normas pretēja interpretācija būtu līdzvērtīga tās atšķirības noliegšanai, kas pastāv starp lēmuma Sernam 2 3. panta 1. un 2. punktā minētajiem diviem alternatīvajiem nosacījumiem (un diviem pārdošanas scenārijiem, kuri ir paredzēti minētā lēmuma 217. apsvērumā). Proti, ir jānorāda, ka, ja aktīvu pārdošana vienā partijā tiktu interpretēta kā tāda, kas ietver arī pasīvus, tad kļūtu neloģiski un nekonsekventi sasaistīt lēmuma Sernam 2 3. panta 1. un 2. punkta dažādos nosacījumus.

120

Otrkārt, prasītāja norāda, ka, ja būtu jāpretstata kāds darījums aktīvu pārdošanai vienā partijā, tad tā būtu aktīvu pārdošana pa daļām, nevis Sernam“pilnīga” (aktīvu un pasīvu) pārdošana, kā to esot apstiprinājusi pati Komisija lietās, kurās tika pasludināti iepriekš 52. punktā minētie spriedumi SMI (EU:C:2004:238, 68. un 70. punkts) un CDA (EU:T:2005:364, 73. punkts).

121

Šis arguments ir jānoraida, jo Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse attiecībā uz citām lietām nevar ietekmēt apstrīdētā lēmuma spēkā esamību, kuru var novērtēt vienīgi saistībā ar Līguma objektīviem noteikumiem (spriedums, 2010. gada 20. maijs, Todaro Nunziatina & C., C‑138/09, Krājums, EU:C:2010:291, 21. punkts).

122

Šajā lietā lēmums Sernam 2 ir jāinterpretē atbilstoši tā paša pamatojumam, nevis atbilstoši Komisijas nostājai attiecībā uz citām lietām. Taču ir jākonstatē, ka aktīvu pārdošanas vienā partijā un aktīvu pārdošanas pa daļām pretstatījums lēmumā Sernam 2 nav atrodams.

123

Treškārt, prasītāja norāda, ka, ja tāds bija Komisijas nodoms, tad lēmumā Sernam 2 Komisijai bija skaidri jāprecizē, ka ar akciju pārdošanu vienā partijā ir izslēdzami pasīvi, un tiesas sēdē šajā ziņā tā atsaucās uz turpmākajiem lēmumiem, kuri šajā ziņā pieņemti tā sauktajā “Polijas kuģu būvētavas” lietā un kuri bija daudz detalizētāki attiecībā uz noteiktajiem nosacījumiem, proti, tā it īpaši atsaucās uz Komisijas 2008. gada 6. novembra Lēmuma par valsts atbalstu C 19/05 (ex N 203/05), ko Polija piešķīrusi uzņēmumam Stocznia Szczecińska (OV 2010, L 5, 1. lpp.), 349., 350. un 354. apsvērumu un uz Komisijas 2008. gada 6. novembra Lēmuma par valsts atbalstu C 17/05 (ex N 194/05 un PL 34/04), ko Polija piešķīrusi Stocznia Gdynia (OV 2010, L 33, 1. lpp.), 401.–410. apsvērumu.

124

Taču, izņemot to, ka lēmums Sernam 2 ir galīgs un nevar tikt apšaubīts šīs prasības ietvaros, no lēmuma Sernam 2 217. apsvēruma izriet, ka lēmums Sernam 2, pretstatot nosacījumus, kuri ir saistīti ar Sernam pilnīgu (aktīvu un pasīvu) pārdošanu, un nosacījumus, kuri ir saistīti ar Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā, bija pietiekami skaidrs attiecībā uz to, ka aktīvu pārdošana vienā partijā izslēdza pasīvus. Katrā ziņā, tā kā Komisijai ir jāveic katras lietas konkrēto apstākļu individuāla analīze, tai nav saistoši citi lēmumi, kur nu vēl vēlāk pieņemtie.

125

Tādējādi pirmais arguments ir jānoraida.

126

Prasītāja norāda, ka tā ir bijusi spiesta Sernam aktīviem pievienot pamatdarbības pasīvus, kas veikts tikai tādēļ, lai kreditori neīstenotu Francijas tiesību aktos paredzētās iebildumu tiesības. Tā apgalvo, ka Francijas tiesībās ir atļauts kreditoriem celt iebildumus attiecībā uz nodošanas vai pārdošanas darījumiem un saņemt vai nu savu prasījumu tūlītēju atlīdzinājumu, vai garantiju nodrošinājumu. Turklāt turpmāka kolektīvā procesa uzsākšanas gadījumā kreditori varot apšaubīt to debitora īpašuma stāvokļa pasliktināšanas darbības, kas īstenotas 18 mēnešus pirms kolektīvā procesa sākšanas. Tādējādi prasītāja uzskata, ka, ja tiktu pārdoti tikai Sernam aktīvi, Sernam kreditori kļūtu par sabiedrības, kurai nav nekādu aktīvu un kuru ļoti būtiski apgrūtina parādi, kreditoriem, kas viņiem atņemtu jebkādu atlīdzināšanas iespēju, un līdz ar to viņi, ļoti iespējams, iebilstu pret Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā vai, ja viņi būtu piekrituši šai tikai aktīvu pārdošanai, viņi pavisam noteikti to apstrīdētu sekojošās likvidācijas ietvaros. Pēc prasītājas uzskata, no tā esot izrietējusi nepieciešamība pievienot pamatdarbības pasīvus, lai varētu īstenot Sernam aktīvu pārdošanu.

127

Šajā ziņā, izņemot to, ka prasītāja nav pierādījusi, ka tikai aktīvu pārdošana kreditoriem būtu liegusi jebkādu atlīdzināšanas iespēju, jo šai pārdošanai parasti būtu jārada ienākumi Sernam, ir jānorāda, ka šāda veida arguments, kas attiecas uz valsts tiesību īpatnībām, ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka Komisija ir noteikusi ievērot nosacījumus, kuri minēti lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā, lai gan pastāvēja izvēles iespēja starp šī paša lēmuma 3. panta diviem punktiem.

128

Kā uzsver Komisija savā iebildumu rakstā, prasītājai un dalībvalstij saskaroties ar grūtībām lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta īstenošanā, ko rada praktiski šķēršļi vai šķēršļi saistībā ar valsts tiesībām, tām esot tikušas piedāvātas vairākas izvēles iespējas, proti, piemērot lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā minētos nosacījumus, vērsties Komisijā, lai darītu zināmas šīs grūtības un apspriestu šī nosacījuma iespējamus grozījumus atbilstoši Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, vai arī veikt nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta atgūšanu, ja tas būtu vajadzīgs, likvidējot Sernam.

129

Līdz ar to šajā lietā prasītāja nevar atsaukties uz ierobežojumiem, kas pastāv valsts tiesībās, lai pamatotu nosacījuma, kuru tā bija izvēlējusies, apiešanu.

130

Tādējādi prasītājas otrais arguments ir jānoraida.

131

Pirmkārt, prasītāja norāda, ka pretēji Komisijas apgalvojumam apstrīdētā lēmuma 116. apsvērumā nodošana neattiecās uz Sernam uzņēmumu “kopumā” (aktīviem un pasīviem), jo finanšu pasīvi un EUR 41 miljona atbalsta, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, atmaksāšanas pienākums netika nodoti Financière Sernam. Otrkārt, tā norāda uz apstrīdētā lēmuma pretrunīgajām daļām attiecībā uz precīzu pārdošanas priekšmeta norobežošanu, piemēram, “uzņēmums kopumā (aktīvi un pasīvi)” 3.2.3.2. punktā un minētā lēmuma 113. apsvērumā, “visi [Sernam] aktīvi un pasīvi ar šādiem izņēmumiem [..]” šī paša lēmuma 114. apsvērumā, “aktīvu un pasīvu lielākā daļa” apstrīdētā lēmuma 115. apsvērumā vai vēl “[Sernam] (aktīvu un pasīvu) pilnīga [nodošana] ar dažiem izņēmumiem” apstrīdētā lēmuma 116. apsvērumā.

132

Turklāt apstrīdētā lēmuma 114. un 115. apsvērumā Komisija ir norādījusi:

“[..] Financière Sernam, pārņemot Sernam Xpress, pilnībā pārņēma visus [Sernam] aktīvus un pasīvus ar šādiem izņēmumiem: no vienas puses, aktīvus palielināja, veicot iemaksu 57 miljonu euro apmērā par labu [Sernam] un 2 miljonu euro apmērā par labu Sernam Xpress [..], un, no otras puses, pasīvus samazināja par summu, kas ietver peļņas līdzdalības aizdevumu, ko sabiedrība [Sernam] saņēma no SNCF grupas, pasīvu, kas attiecas uz līguma “IBM – GPS” laušanu, un nesaderīgā 41 miljona euro atbalsta atmaksas pienākumu.

Taču šie apstākļi nevar apslēpt to, ka [Sernam] aktīvu un pasīvu lielāko daļu vispirms nodeva Sernam Xpress, bet pēc tam – Financière Sernam.”

133

Apstrīdētā lēmuma 116. apsvērumā Komisija no tā ir secinājusi, ka “darbības nodošana [nebija] Sernam aktīvu pārdošana, bet gan tā (aktīvu un pasīvu) pilnīga nodošana ar dažiem izņēmumiem” un ka “līdz ar to arī šī iemesla dēļ nosacījumi, kas minēti 3. panta 2. punktā lēmumā Sernam 2, [nebija] ievēroti”.

134

Pirmkārt, ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd, ka nodošanas ietvaros tā visiem Sernam aktīviem ir pievienojusi gandrīz visus tā pasīvus, izņemot atsevišķus finanšu pasīvus (kuru kopējā summa ir EUR 38,5 miljoni) un pienākumu atmaksāt valsts atbalstu EUR 41 miljona apmērā, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu.

135

Tas izriet arī no visiem lietas materiāliem. 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā bija paredzēts, ka Sernam ir jāiegulda Sernam Xpress“visi Sernam aktīvi un pasīvi, izņemot [finanšu pasīvus]”. No 2005. gada 14. septembra līguma par daļēju aktīvu nodošanu arī izriet, ka tostarp ir tikuši pievienoti (attiecībā uz būtiskākajiem pasīviem) sekojošā negatīvā iegādes starpība (badwill) (komercdarbības līdzekļu negatīvā vērtība), uzkrājumi attiecībā uz starpposma zaudējumiem, pamatdarbības parādi, dažādi parādi, kā arī ar līdzdalību saistītie parādi. Commission des participations et des transferts [Līdzdalības un nodošanas komisijas] 2005. gada 22. jūlija Atzinumā 2005‑AC 2 saistībā ar prasītājas īstenoto Sernam aktīvu nodošanu privātajam sektoram arī ir norādīts, ka prasītāja ir nolēmusi veikt “sabiedrības aktīvu un pamatdarbības pasīvu pārdošanu vienā partijā”. Turklāt X bankas ziņojumā skaidri ir izklāstīts, ka “praktiski pārdotā sabiedrība pārgrupēs visus [Sernam] (tostarp visu meitasuzņēmumu un zīmola) aktīvus un tā pamatdarbības pasīvus, izņemot finanšu pasīvus”.

136

Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ar finanšu pasīvu un pienākuma atmaksāt nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu EUR 41 miljona apmērā izslēgšanu no nodošanas nevar tikt apšaubīts secinājums, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts nav ticis ievērots, jo no šī sprieduma 118. punkta izriet, ka tikai ar to vien, ka netika pārdoti tikai Sernam aktīvi un ir pievienots vairākums pasīvu, pietiek, lai konstatētu šīs tiesību normas pārkāpumu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītājas uzsvērtās dažas apstrīdētā lēmuma redakcionālās variācijas minētā lēmuma 114., 115. vai 116. apsvērumā ir konsekventas un neietekmē apstrīdētā lēmuma spēkā esamību.

137

Tādējādi Komisija, apstrīdētā lēmuma 116. apsvērumā apgalvojot, ka darbības nodošana nav aktīvu pārdošana, bet gan Sernam (aktīvu un pasīvu) pilnīga nodošana ar dažiem izņēmumiem, nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā un faktos attiecībā uz darījumu priekšmetu.

138

Tādējādi trešais arguments ir jānoraida.

139

No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas pirmais iebildums ir jānoraida.

140

Ar saviem daudzajiem argumentiem, kuri ir izvirzīti arī otrās daļas ietvaros (skat. iepriekš 95. punktu), prasītāja būtībā vēlas pierādīt, ka Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā sadalīšana divos posmos (Sernam nodošana Sernam Xpress, pēc kuras tika veikta Sernam Xpress daļu pārdošana Financière Sernam), kā to analizējusi Komisija, esot mākslīga un neatbilstot tāda pilnīgi vienlaicīga un nedalāma vienota darījuma realitātei, kurš ir īstenots “pamatotā brīdī” un kuram ir viens un tas pats mērķis, proti, Sernam īpašuma tiesību uz aktīviem nodošana vienā partijā Financière Sernam. Šajā ziņā tā uzsver, ka daļēja aktīvu nodošana, pēc kuras to saņēmēja sabiedrība veic daļu pārdošanu, Francijas tiesībās tiek kvalificēta par “pārdošanu”.

141

Ir jānorāda, ka šie argumenti nav efektīvi, jo no pirmā iebilduma pārbaudes izriet, ka, pat analizējot īstenoto darījumu kā vienotu pārdošanas darījumu, kā to vēlas prasītāja, šo divu posmu galīgais “rezultāts” katrā ziņā neatbilst tikai aktīvu pārdošanai un, kā Komisija pareizi ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 103. un 113.–116. apsvērumā, pārdošanas mērķis nav ievērots.

142

Katrā ziņā ir jānorāda, ka savā analīzē Komisija nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka attiecībā uz šiem abiem darījumiem nebija izpildīti lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā minētie nosacījumi neatkarīgi no tā, vai apstrīdētā lēmuma 108.–112. apsvērumā tie ir analizēti atsevišķi vai apstrīdētā lēmuma 113.–116. apsvērumā tie ir analizēti kopumā.

143

Ir jāizvērtē, vai dažādo nodošanas darījumu rezultāts bija gaidītais, proti, Sernam aktīvu faktiska nodošana vienā partijā līdz 2005. gada 30. jūnijam par tirgus cenu sabiedrībai, kura nav juridiski saistīta ar prasītāju, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru. Izlasot apstrīdēto lēmumu, šķiet, ka Komisija pareizi ir izvērtējusi pārdošanas posmus attiecībā gan uz to individuālajām, gan kombinētajām sekām.

144

Proti, no pirmā iebilduma pārbaudes izriet, ka apstrīdētā lēmuma 109. un 110. apsvērumā Komisija pareizi ir konstatējusi, ka darījumu, sauktu par “daļēju aktīvu (faktiski aktīvu un pasīvu) nodošanu [..], nevar atzīt par aktīvu pārdošanu trešajai personai”, it īpaši tāpēc, ka tas attiecās ne “tikai uz aktīviem, bet arī uz visiem pasīviem, izņemot dažus [Sernam] parādus pret mātessabiedrību, [prasītāju, un] līdz ar to darījums ietvēra [Sernam] pilnīgu (aktīvu un pasīvu) nodošanu, nevis tikai aktīvu pārdošanu”, un ka “līdzekļus nodeva filiālei, kas pilnībā pieder uzņēmumam, kas līdzekļus nodeva, proti, [Sernam Xpress], [..] līdz ar to šos līdzekļus nenodeva trešajam uzņēmumam, kas ir neatkarīgs no [prasītājas]”.

145

Apstrīdētā lēmuma 108. un 111. apsvērumā Komisija arī pamatoti ir konstatējusi, ka Sernam Xpress akcijas tika pārdotas Financière Sernam, kas bija “share deal” vai akciju pārdošana.

146

Proti, runa bija par akciju vai, precīzāk, tādas īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības Sernam Xpress kapitāldaļu pārdošanu, kurā iepriekš bija ieguldīti visi Sernam aktīvi, kā arī tā pamatdarbības pasīvi, proti, gandrīz viss Sernam.

147

Līdz ar to Komisija nav pieļāvusi kļūdu apstrīdētā lēmuma 111. apsvērumā, uzskatot, ka šī akciju pārdošana arī nav aktīvu pārdošana trešajai personai.

148

Tādējādi Komisija nav pieļāvusi nekādu kļūdu faktos vai tiesību piemērošanā un apstrīdētajā lēmumā pareizi ir izanalizējusi visa darījuma ekonomiskās sekas, kā arī tā veidojošās daļas, lai pārbaudītu, vai lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā noteiktie saderīguma nosacījumi ir tikuši ievēroti.

149

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, arī otrais iebildums ir jānoraida.

150

Līdz ar to ceturtā pamata trešā daļa ir jānoraida.

151

Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā apstrīdētā lēmuma 117. apsvērumā ir uzskatījusi, ka summa EUR 57 miljonu neto apmērā tika iepludināta Sernam aktīvos. Pirmkārt, tā norāda, ka šeit Komisija esot radījusi sajukumu starp pārdošanas priekšmetu (aktīvi) un cenu, kas samaksāta par tiem, un ka šī negatīvā cena EUR 57 miljoni neto esot tirgus cena, kura izriet no atklātas, pārskatāmas, beznosacījumu un nediskriminējošas konkursa procedūras un kuru ir apstiprinājušas vairākas neatkarīgas ekspertīzes. Otrkārt, tā norāda, ka Komisijai, ļoti labi zinot, ka Sernam bija zaudējumus nesošs uzņēmums, savā lēmumā Sernam 2 esot bijis jāprecizē, ka tā aizliedz pārdošanu par negatīvu cenu.

152

Apstrīdētā lēmuma 117. apsvērumā Komisija būtībā ir uzskatījusi, ka, veicot Sernam un Sernam Xpress rekapitalizāciju, summa EUR 57 miljonu neto apmērā tika iepludināta Sernam aktīvos un ka šāda aktīvu palielināšana nav atļauta lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā.

153

Pirmkārt, pietiek konstatēt, ka Komisija nav radījusi nekādu sajukumu starp pārdošanas priekšmetu un pārdošanas cenu. Summa EUR 57 miljonu neto apmērā, prasītājai izmantojot Sernam un pēc tam Sernam Xpress secīgu rekapitalizāciju, papildināja Sernam un pēc tam Sernam Xpress aktīvus.

154

Otrkārt, no trešās daļas pārbaudes izriet, ka prasītāja kļūdaini uzskata, ka Komisijai esot bijis jāprecizē, ka tā nevēlējās negatīvu cenu, ņemot vērā Sernam zaudējumus nesošo situāciju, ciktāl negatīvā cena izriet no tā, ka pienākums pārdot tikai Sernam aktīvus bez pasīviem nav ticis ievērots.

155

Proti, prasītāja, tiesas sēdē atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, ir atzinusi, ka tad, ja aktīvs tiek pārdots atsevišķi, tam pēc definīcijas ir vērtība, kas var būt pozitīva vai nulle, bet šī vērtība nevar būt negatīva.

156

Šajā ziņā Komisija uzsver, ka pēc konkursa pirmās kārtas kandidātiem tika lūgts sniegt Sernam aktīvu novērtējumu “cash free, debt free”, proti, neņemot vērā skaidras naudas līdzekļus un parādus, kura rezultātā visi priekšlikumi bija ar pozitīvu cenu.

157

Prasītāja to nav apstrīdējusi, tomēr tā iebilst, ka šie sākotnējie piedāvājumi, kas nebija saistoši, atspoguļoja tikai vienkāršu vērtēšanas tehniku un ka tas nekādi nenozīmējot, ka darbība tiktu pārdota bez parādiem un skaidras naudas līdzekļiem, bet nozīmējot vienkārši to, ka kandidātiem tika lūgts atspoguļot savu vērtējumu par uzņēmuma vērtību neatkarīgi no mērķsabiedrības parādsaistību līmeņa un skaidras naudas līdzekļiem, lai ļautu veikt iesniegto piedāvājumu objektīvu salīdzināšanu.

158

Līdz ar to, kā uzsver Komisija, šie pozitīvie vērtējumi “cash free, debt free” (neņemot vērā skaidras naudas līdzekļus un parādus) liecina par to, ka, ja prasītāja būtu aprobežojusies tikai ar aktīvu pārdošanu bez pasīviem, to pārdošanas cena būtu bijusi pozitīva vai nulle, bet nebūtu negatīva.

159

Tādējādi ceturtā pamata ceturtā daļa ir jānoraida.

160

Prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, norāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas apstrīdētā lēmuma 118. un 119. apsvērumā. Prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, būtībā izvirza četrus iebildumus, bet Francijas Republika – vienu iebildumu.

161

Pirms tiek izskatīti šie iebildumi, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 118. un 119. apsvērums ir izteikti šādi:

“Sākumā Francijas iestādes īstenoja pārskatāmu un atklātu procedūru. Tomēr, tai beidzoties, [prasītāja] nebija saņēm[usi] nevienu saistošu piedāvājumu.

Ņemot vērā, ka pārskatāmā un atklātā procedūra bija neveiksmīga, līgumu par [Sernam] darbības dažādajiem nodošanas darījumiem noslēdza ar Financière Sernam. Ņemot vērā, ka [Financière Sernam] atsevišķi un neatkarīgi nepiedalījās pārskatāmajā un atklātajā procedūrā, darbības nodošana nenotika, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru.”

162

Prasītāja un Francijas Republika būtībā norāda, ka Sernam vadības komandas piedāvājums bija pārskatāmas un atklātas procedūras rezultāts, jo vadības komanda piedalījās konkursa procedūrā jau no tās sākuma konsorcija, kas izveidots kopā ar 5. kandidātu, sastāvā un pēc tam, kad tās partneris 2005. gada 15. jūnijā bija darījis zināmu savu nespēju iesniegt konkrētu piedāvājumu noteiktajā termiņā, viena pati iesniedza piedāvājumu, kas sākotnēji bija kopīgs ar 5. kandidātu.

163

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka tieši konsorcijs, kas izveidots kopā ar 5. kandidātu, un vadības komanda sākotnēji piedalījās konkursā un iesniedza sākotnējo piedāvājumu, nevis to locekļi individuāli.

164

Proti, ir jāuzsver, ka sākotnēji tika izraudzīts tā projekta saturs kopumā, kuru iesniedza 5. kandidāta pārvaldītais konsorcijs, salīdzinājumā ar 4. kandidāta projektu konkursa otrās kārtas beigās. Francijas iestādes to skaidri ir apliecinājušas savā 2012. gada 6. janvāra atbildē uz Komisijas jautājumiem:

“Runājot par [5. kandidāta] priekšlikumu, tas balstījās uz vairākiem būtiskiem principiem, proti, it īpaši to, ka [prasītāja] uzņemas Sernam naudas līdzekļu vajadzības, kuras [5. kandidāts] ir uzskatījis par [nozīmīgām], nepārņemot Sernam finanšu parādus (EUR [..] apmērā, kuri, papildinot tos ar naudas līdzekļu vajadzības [nozīmīgā apmērā] uzņemšanos, nozīmēja negatīvu cenu EUR 56,4 miljoni) un kapitāla partnerību ar Sernam vadības komandu.

Iepriekšējas rekapitalizācijas pieprasījuma no [5. kandidāta] puses perspektīvas bija zemākas nekā tā piedāvājuma perspektīvas, kuras paredzamas sarunās ar [4. kandidātu]. Proti, [4. kandidāts] bija netieši izdarījis atsauci uz nepieciešamību prasītājai iepriekš veikt Sernam rekapitalizāciju [par nozīmīgāku summu nekā 5. kandidāts], kas, papildinot to ar finanšu parādu uzņemšanos, nozīmēja negatīvu cenu EUR 65,2 miljoni.

Līdz ar to [prasītāja] pieņēma lēmumu tupināt sarunas tikai ar [5. kandidātu] un Sernam vadību.”

165

Otrkārt, ir jākonstatē, ka vadības komandas konkrētais piedāvājums ļoti atšķīrās no otrās kārtas piedāvājuma, ko iesniedza 5. kandidāta pārvaldītais konsorcijs, un bija daudz nelabvēlīgāks pārdevējam.

166

No šī sprieduma 164. punktā minētās Francijas iestāžu atbildes, kā arī no konsorcija 2005. gada 29. marta un 7. aprīļa elektroniskā pasta vēstulēm (7. aprīļa vēstulē ir pārņemti tā 29. marta piedāvājuma galvenie noteikumi, iekļaujot kopš minētā piedāvājuma nodošanas apspriestos grozījumus) izriet, ka konsorcija otrās kārtas piedāvājumā prasītājas veicamās rekapitalizācijas vajadzības šajā posmā bija novērtētas nozīmīgā apmērā, savukārt vadības komanda savā galīgajā piedāvājumā galu galā tās bija novērtējusi par daudz lielāku summu, t.i., EUR 59 miljoniem (vai EUR 57 miljoniem neto). Kā Komisija uzsvērusi tiesas sēdē, ir jāsalīdzina tieši šī nozīmīgā summa, kas paredzēta 5. kandidāta pārvaldītā konsorcija otrās kārtas piedāvājumā, un daudz lielākā summa EUR 57 miljonu apmērā, kas ietverta vadības komandas konkrētajā piedāvājumā, jo šīs abas summas atbilst ieplānotajām prasītājas uzņēmuma rekapitalizācijas vajadzībām. Šīm naudas līdzekļu vajadzībām vēl bija jāpievieno to prasījumu dzēšana, kuri konsorcija otrās kārtas piedāvājumā un vadības komandas konkrētajā piedāvājumā ir novērtēti relatīvi līdzīgos apmēros.

167

Līdz ar to 2005. gada aprīlī konsorcija otrās kārtas negatīvais piedāvājums (pat neņemot vērā nozīmīgo kapitālieguldījumu, ko piedāvāja veikt 5. kandidāts, izmantojot parakstīšanos uz kapitāla palielināšanu) maksimāli bija aptuveni EUR –56,4 miljoni (piedāvājums “viss ietverts”, proti, rekapitalizācija un prasītājas prasījumu dzēšana), turpretī vadības komandas piedāvājums bija aptuveni EUR –95,5 miljoni identiskā aspektā (proti, ar rekapitalizāciju EUR 57 miljonu neto apmērā, kurai pievienota prasītājas prasījumu dzēšana EUR 38,5 miljonu apmērā).

168

No iepriekš minētā izriet, ka Komisija pamatoti nav uzskatījusi par līdzvērtīgiem uzticamības un pamatīguma ziņā finanšu ieguldītāja – 5. kandidāta – piedāvājumu, kurš turklāt piedāvāja iepludināt nozīmīgu summu Sernam kapitālā, un 84 vadošo darbinieku un vadītāju piedāvājumu, kuri no saviem personīgajiem līdzekļiem finansēja nelielu summu, proti, EUR 2 miljonus no cenas.

169

Treškārt, prasītāja un Francijas Republika uzsver, ka procedūras pārskatāmais un atklātais raksturs nebeidzot pastāvēt pēc tam, kad galu galā ir izraudzīts labākais kandidāts un pārējie kandidāti pēc definīcijas ir noraidīti, un sarunas tiek turpinātas ar “pēdējo ieinteresēto pusi”.

170

No vienas puses, pārskatāmas un atklātas konkursa procedūras “pēdējā ieinteresētā persona” bija 4. kandidāts. Proti, no šī sprieduma 164. punkta izriet, ka vadības komandas konkrētais piedāvājums, t.i., piedāvājums EUR –95,5 miljonu apmērā, arī nebija tik interesants pārdevējam kā 4. kandidāta otrās kārtas sākotnējais piedāvājums, t.i., negatīvā cena EUR –65,2 miljoni identiskā aspektā (proti, ar rekapitalizāciju un prasītājas prasījumu dzēšanu). Taču, kā uzsver Komisija savos procesuālajos rakstos, pēc 5. kandidāta atkāpšanās tādējādi esot bijis jāvēršas pie 4. kandidāta, kurš piedalījās procedūrā kopš paša tās sākuma un arī bija izteicis savu ieinteresētību otrās kārtas beigās.

171

No otras puses, vadības komandas piedāvājums nevarot tikt uzskatīts par “pēdējās ieinteresētās puses” piedāvājumu, jo tā autonomi nav piedalījusies pārskatāmā un atklātā procedūrā.

172

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka neesot atbilstoši salīdzināt vadības komandas konkrēto piedāvājumu ar konsorcija, kurā tā ietilpa, piedāvājumu, kas nav saistošs, jo vienīgi konkrēts piedāvājums ir spēkā esošs, pat ja tas nav labākais.

173

Šis arguments ir jānoraida, jo šeit radušamies jautājums ir par to, vai vadības komandas konkrētais piedāvājums izrietēja no konkursa procedūras, un tas pavisam noteikti nozīmē izvērtēt piedāvājumus, kuri nav saistoši un kuri ir iesniegti konkursa procedūras laikā.

174

Tādējādi arguments, kura mērķis ir pierādīt, ka vadības komanda ir piedalījusies konkursā jau no paša konkursa sākuma, ir jānoraida, jo vadības komanda tajā nepiedalījās autonomi un viena pati neiesniedza piedāvājumu, kuru tā sākotnēji bija iesniegusi kopā ar 5. kandidātu. Tādēļ tās piedāvājums nevar tikt uzskatīts par tādu, kas izriet no pārskatāmas un atklātas procedūras.

175

Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida.

176

Prasītāja precizē, ka, pirmkārt, sabiedrības izveidošana pēc piedāvājuma pieņemšanas atbilstot ierastajai praksei konkursu jomā un, otrkārt, ka fiziskās personas, kuras veidoja vadības komandu, pašas par sevi bija juridiski atbilstīgas, ar ko ir pietiekami, lai iesniegtu piedāvājumu.

177

Ir jānorāda, ka šie argumenti nav efektīvi, jo no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka Komisija būtu pārmetusi Financière Sernam juridiskās personas statusa neesamību konkursa procedūras laikā, bet gan tas, ka tā pārmeta, ka vadības komandas piedāvājums un tādējādi Financière Sernam piedāvājums neizrietēja no pārskatāmas un atklātas konkursa procedūras.

178

Tādējādi otrais iebildums ir jānoraida.

179

Prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, norāda, ka no Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses un no judikatūras izriet, ka konkursa atklātais un pārskatāmais raksturs ļauj domāt, ka visām pusēm, kuras varētu būt ieinteresētas, ir iespēja iesniegt piedāvājumu un, lai to izdarītu, tām ir identiskas iespējas saņemt informāciju un identiski nosacījumi attiecībā uz termiņu, kas šajā lietā tā esot.

180

Šis arguments, kas ir saistīts ar vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, ir jānoraida, jo vadības komandas piedāvājums nebija šīs konkursa procedūras daļa.

181

Tādējādi trešais iebildums ir jānoraida.

182

Prasītāja norāda, ka iepriekš 52. punktā minētajos spriedumos SMI (EU:C:2004:238) un CDA (EU:T:2005:364) apstāklis, ka aktīvu pārdošana ir sekojusi pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem ar citu sabiedrību, esot “norāde, kas apstiprina, ka īstenotā procedūra ir bijusi pietiekami atklāta un pārskatāma” (spriedumi SMI, minēts 52. punktā, EU:C:2004:238, 95. punkts, un CDA, minēts 52. punktā, EU:T:2005:364, 110. punkts). Tā uzskata, ka tā tas esot arī šajā lietā, jo pārdošana vadības komandai sekojusi pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem ar konsorciju, kas izveidots kopā ar 5. kandidātu.

183

Ir jānorāda, ka, lai gan atsevišķos gadījumos šādi apstākļi var būt norāde par to, ka īstenotā procedūra ir bijusi pietiekami atklāta un pārskatāma, tas nav uzskatāms par izšķirošu pierādījumu. Šajā lietā Komisija nevarēja samierināties ar šādas norādes iespējamu esamību, lai pārbaudītu, vai nosacījums par pārskatāmu un atklātu procedūru, kurš nepārprotami ir noteikts lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā, ir izpildīts. Taču no pirmā iebilduma analīzes šī sprieduma 162.–175. punktā izriet, ka šis nosacījums nebija izpildīts.

184

Tādējādi ceturtais iebildums ir jānoraida.

185

Francijas Republika norāda, ka negatīvā cena esot apstiprināta sniegtajās ekspertīzēs, kurām judikatūrā esot atzīta vērtība, lai noteiktu, vai pārdošana ir veikta parastos tirgus apstākļos.

186

Šis iebildums ir jānoraida kā neefektīvs, jo šeit ir jāpārbauda lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta ievērošana, ciktāl tajā ir prasīta pārskatāma un atklāta procedūra, nevis ekspertīzē veiktā cenas pārbaude.

187

No iepriekš minētā izriet, ka ceturtā pamata piektā daļa ir jānoraida.

188

Prasītāja būtībā izvirza divus iebildumus. Savā pirmajā iebildumā prasītāja norāda, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta mērķis ir ievērots, jo Sernam darbība tika pārtraukta. Savā otrajā iebildumā tā uzskata, ka aktīvu pārdošanas vienā partijā jēdziens patiesībā esot ļāvis turpināt darbību.

189

No apstrīdētā lēmuma 121. un 122. apsvēruma izriet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka akciju pārdošanas mērķis, kāds tas ir paredzēts lēmuma Sernam 2 217. apsvērumā, bija atbrīvot Sernam tirgus daļas un aktīvus, kā arī ļaut trešajai personai izmantot šos aktīvus un ka tātad aktīvu pārdošana bija paredzēta Sernam saimnieciskās darbības pārtraukšanai. Apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka šajā lietā Sernam pilnībā pārņēma tās vadības struktūra, ko atjaunoja vēlāk dibinātajā Financière Sernam, un ka saimnieciskā pēctecība bija pilnīga. Turklāt tā ir uzskatījusi, ka uzņēmums atbrīvojās no ievērojamas parāda daļas un ieguva papildu kapitālu EUR 59 miljonu apmērā, no kuriem EUR 57 miljoni, raugoties no ekonomiskā aspekta, jāsedz prasītājai. Komisija no tā ir secinājusi, ka tādējādi – papildus tam, ka īstenotajā darījumā netika ievēroti nosacījumi, kas minēti lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā, – tas arī neļāva sasniegt šī lēmuma mērķus un, tieši pretēji, stiprināja uzņēmējdarbības vienību, kas var palielināt konkurences izkropļojumus, ko tieši bija mēģināts samazināt ar lēmumā Sernam 2 noteiktajiem pasākumiem.

190

Pirms tālāk šī sprieduma 196.–211. punktā tiek izvērtēti dažādi prasītājas argumenti, Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizvērtē lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta mērķis, ņemot vērā tā pamatojumu.

191

No lēmuma Sernam 2 200. un 208.–211. apsvēruma, kuri ir ietverti daļā “Konkurences kropļošanas novēršana – īpašas kompensācijas”, it īpaši izriet, ka vispirms Komisija ir uzskatījusi, ka bija jāveic pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu Sernam piešķirtā atbalsta EUR 503 miljonu apmērā nelabvēlīgo ietekmi uz konkurentiem, ka klātbūtnes piespiedu ierobežošana vai samazināšana minētajā tirgū vai tirgos, kur darbojas uzņēmums, bija kompensācija konkurentiem un ka varētu būt dažādu veidu kompensācija atkarībā no tā, vai uzņēmums darbojas pārslogotā tirgū vai nē. Turklāt, ņemot vērā šajā pašā lēmumā konstatēto atbalsta ļaunprātīgo izmantošanu un pārstrukturēšanas plāna paildzināšanu, Komisija ir uzskatījusi, ka Sernam bija jāsniedz īpaša kompensācija, ilgstoši atkāpjoties no būtiski pārslogotām tirgus nozarēm – šajā gadījumā – no darbības komplektēšanas un tradicionālo sūtījumu nozares, kas tiek nodrošināta, izmantojot autotransporta pārvadājumus –, lai attaisnotu pārstrukturēšanas atbalsta daļas piešķiršanu. Komisija ir uzsvērusi, ka, piešķirot valsts atbalstu tirgos, kas ir strukturālas pārslodzes, pat norieta stāvoklī, uzņēmums, kam būtu bijusi jāpārtrauc darbība pēc paziņotajām grūtībām, var nekavējoties mākslīgi aizņemt ārkārtīgi pieprasītu tirgu daļas, kaitējot konkurējošiem un finansiāli veseliem uzņēmumiem.

192

Šis pamatojums pamato lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, proti, ka citiem uzņēmumiem ir jāpārņem Sernam darbība uz ceļiem un Sernam darbība jāmaina uz kravas dzelzceļa transportu, kuru mērķis bija samazināt Sernam klātbūtni pārslogotā tirgū, lai novērstu jebkādu konkurences izkropļošanu, kas ir saistīta ar pārstrukturēšanas atbalsta EUR 503 miljonu apmērā piešķiršanu.

193

No lēmuma Sernam 2 217. apsvēruma, kurš ietverts šajā pašā daļā, kas veltīta konkurences izkropļojumu novēršanai, kā arī no iepriekš minētā 200. un 208.–211. apsvēruma izriet, ka, ja Sernam aktīvi būtu jāpārdod “vienā partijā”, divi iepriekš minētie nosacījumi, kas attiecas uz uzņēmuma pārstrukturēšanu, “netik[tu] piemēroti, zinot, ka Sernam vairs nedarbo[tos] pašreizējā juridiskajā formā un [būtu] atbrīvojis savas tirgus daļas par labu neatkarīgajam pircējam (kurš varē[tu] de facto turpināt savu darbību ar Sernam aktīviem)”.

194

Kā Komisija ir atgādinājusi tiesas sēdē, lēmuma Sernam 2 abos 3. panta punktos, kuri ir izteikti alternatīvi, bija noteikts pārstrukturēšanas atbalsts EUR 503 miljonu apmērā un tiem bija viens un tas pats mērķis – novērst konkurences izkropļojumus, ko izraisījis šis atbalsts. Tas, ka aktīvu pārdošanas vienā partijā gadījumā sabiedrībai vairs nebija jānosaka atkāpšanās no pārslogotās autopārvadājumu nozares, var tikt izskaidrots tikai ar to, ka Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā gadījumā par tirgus cenu sabiedrībai, kas nav juridiski saistīta ar prasītāju, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, Sernam, raugoties no ekonomiskā aspekta, izzustu no tirgus un līdz ar to izzustu ar Sernam piešķirto pārstrukturēšanas atbalstu saistītais konkurences izkropļojums. Līdz ar to “tirgus daļu atbrīvošana par labu neatkarīgajam pircējam”, kas minēta lēmuma Sernam 2 217. apsvērumā, ir analizējama kā tāda, ar ko tiek izbeigta konkurences izkropļošana, proti, Sernam subsidētā darbība.

195

No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētā lēmuma 122. apsvērumā Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā mērķis bija pārtraukt Sernam saimniecisko darbību.

196

Pirmkārt, prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, norāda, ka Sernam darbība tika pārtraukta, jo tā aktīvi ir tikuši pārdoti visi kopā vienam un tam pašam pircējam un vienā un tajā pašā brīdī, un ka Sernam nav ticis iegādāts kopumā, kā prasītāja to ir pierādījusi trešās daļas ietvaros.

197

Tomēr no ceturtā pamata trešās daļas pārbaudes izriet (skat. iepriekš 134.–137. punktu), ka prasītāja nav nodevusi tikai visus savus aktīvus kopā vienam un tam pašam pircējam, bet ir pārdevusi arī gandrīz visus savus pasīvus, kas ir pretrunā lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktam. Attiecībā uz argumentu, ka tā tomēr neesot pārdevusi pilnīgi visu Sernam, tas jau ir noraidīts šī sprieduma 136. un 137. punktā.

198

Otrkārt, prasītāja norāda, ka Sernam vairs nedarbojās tādā juridiskajā formā kā pirms pārdošanas, jo tieši Financière Sernam turpināja Sernam darbību, izmantojot pārdotos aktīvus.

199

Tomēr no lēmumā Sernam 2 noteiktās aktīvu pārdošanas vienā partijā mērķa, kas, raugoties no ekonomiskā aspekta, bija likt izzust no tirgus zaudējumus nesošai sabiedrībai, izriet, ka ar Sernam juridiskā nosaukuma maiņu vien nav pietiekami, lai tiktu konstatēta faktiska tā saimnieciskās darbības pārtraukšana.

200

Treškārt, prasītāja uzsver, ka tai nebija nekādas juridiskas saiknes ar vadības komandu un attiecīgi ar Financière Sernam un ka tādējādi tas, ka Sernam pārņēma vadības struktūra, nav saimnieciskās pēctecības apliecinājums.

201

Tā kā šis elements apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā ir minēts tikai kā papildu arguments attiecībā pret to, ka Sernam ir ticis iegādāts kopumā, šādi argumenti nav efektīvi.

202

Katrā ziņā ir jānorāda, ka 2005. gada 30. jūnijāSernam vadītāji, kuri bija iesnieguši piedāvājumu, vēl nebija atkāpušies no saviem Sernam priekšsēdētāja/ģenerāldirektora un deleģētā ģenerāldirektora pienākumiem (2005. gada 21. jūlija saprašanās memoranda 4. pantā bija precizēts, ka viņi atkāpšoties darījuma īstenošanas datumā) un tādējādi viņi vēl ietilpa prasītājas grupā.

203

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka Sernam tirgus daļas tika atbrīvotas par labu Financière Sernam, kas varēja turpināt darbību ar Sernam aktīviem.

204

Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka prasītājas īstenotā darījuma mērķis bija pārdot Sernam kopumā, lai turpinātu tā darbību un to atveseļotu, pretēji mērķim pārtraukt tā saimniecisko darbību un atbrīvot tā tirgus daļas par labu tā aktīvu pircējam.

205

Pirmkārt, ir jānorāda, ka prasītājas 2004. gada 29. novembra paziņojumā par konkursu bija norādīts, ka prasītāja ir uzsākusi tāda pircēja atlases procesu, kurš ir spējīgs “nodrošināt Sernam darbības pēctecību”, un ka prasītāja pievērsīšot uzmanību “Sernam darbības pēctecībai [un] nodarbinātības saglabāšanai”. Tāpat X bankas 2005. gada 21. jūlija ziņojumā Līdzdalības un nodošanas komisijai bija norādīts, ka “paredzētais darījums ir sabiedrības pārņemšana” un “Sernam grupas pārņemšana”.

206

Otrkārt, iepriekš minētajā Līdzdalības un nodošanas komisijas 2005. gada 22. jūlija Atzinumā 2005‑AC 2 ir apliecināts, ka “līdzekļi, kas nodoti jaunajai sabiedrībai, ir paredzēti, lai tai ļautu finansēt ar tās pārstrukturēšanu saistītās vajadzības, lai varētu atjaunot līdzsvarotu darbību”, un ka “jaunā Sernam rīcībā [būšot] līdzekļi, kuriem būtu jāļauj uzņēmumam pilnīgi neatkarīgi no [prasītājas] pārvarēt pirmos uzdevumus, kas joprojām [esot] grūti, lai tas viens pats vai ar ieguldītāju palīdzību atgrieztos normālas darbības situācijā”.

207

Treškārt, no visiem lietas materiāliem, it īpaši no X bankas ziņojuma un konkrētā pārņemšanas piedāvājuma, ko iesniegusi vadības komanda, izriet, ka divi galvenie elementi, lai sagatavotu pārņemšanas piedāvājumu, bija Sernam naudas līdzekļu vajadzība, lai finansētu tā atveseļošanas un rekapitalizācijas plānu, kas ir nepieciešams, ņemot vērā zaudējumus, kuri novērtēti attiecībā uz turpmāko laikposmu no 2005. gada līdz 2008. gadam, un ka negatīvā cena EUR 59 miljoni izrietēja no finansējuma vajadzībām ārkārtīgi nozīmīgā apmērā saistībā ar Sernam pārstrukturēšanu un no darbinieku skaita samazināšanas, kas paredzēta darbības plānā, īstenošanas izmaksu, kuras pārsniedz summas, kas šajā ziņā ir maksājamas, piemērojot likumu un piemērojamo darba koplīgumu, finansējuma vajadzībām nelielā apmērā. Šajā ziņā X bankas ziņojumā ir precizēts, ka “vadības komandas piedāvājums [..] šajā lietā ir saistīts ar rekapitalizāciju, kuru vadības komanda uzskata par nepieciešamu, lai īstenotu atveseļošanas plānu un tai sniegtu vajadzīgo paļāvību tās konkrētā pārņemšanas piedāvājuma formulēšanai, proti, rekapitalizāciju [EUR] 59 [miljonu apmērā]”.

208

Ceturtkārt, no iepriekš veiktās trešās un ceturtās daļas pārbaudes izriet, ka apstrīdētā lēmuma 123. apsvērumā Komisija pamatoti ir apgalvojusi, ka turklāt uzņēmums atbrīvojās no parāda daļas (proti, finanšu parādiem, kuri nav tikuši pievienoti nodošanai) un ieguva papildu kapitālu EUR 59 miljonu apmērā, no kuriem EUR 57 miljoni bija jāsedz prasītājai.

209

Piektkārt, ir arī jānorāda, ka lēmumā Sernam 2 nav paredzēts, ka Sernam saglabāšanas tirgū gadījumā, proti, vai nu prasītājas grupas ietvaros, vai izmantojot Sernam pilnīgu (aktīvu un pasīvu) pārdošanu, būtu jāpiemēro 3. panta 1. punktā minētie nosacījumi un ka šajā gadījumā Sernam būtu bijis jāatkāpjas no pārslogotā autopārvadājumu tirgus. Tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja nenorāda, ka ir tikuši īstenoti 3. panta 1. punktā minētie nosacījumi, lai gan tā ir pārdevusi gandrīz visu Sernam.

210

No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja kļūdaini norāda, ka Sernam saimnieciskā darbība tika pārtraukta, jo patiesībā gandrīz viss Sernam (aktīvi un pasīvi) tika nodots un tika saglabāta tā darbība tirgū ar spēcīgu rekapitalizācijas nepieciešamību, lai finansētu jaunu atveseļošanas plānu, un īstenotais darījums neļāva sasniegt lēmumā Sernam 2 izvirzītos mērķus novērst konkurences izkropļojumus, kuri saistīti ar lēmumā Sernam 2 apstiprinātā pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu, bet, gluži pretēji, varēja palielināt šos izkropļojumus, nostiprinot minētā atbalsta saņēmējas uzņēmējdarbības vienību, it īpaši pārslogotos tirgos.

211

Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida.

212

Prasītāja būtībā uzskata, ka, ja Komisijas nodoms, pieņemot lēmumu Sernam 2, bija likvidēt Sernam, tai esot bijis jāparedz cits darījums, nevis aktīvu pārdošana vienā partijā, kas patiesībā gan no juridiskā viedokļa, gan no ekonomiskā viedokļa esot Sernam darbības turpināšanas daļa. Līdz ar to tagad Komisija nevarot izteikt pārmetumus par noteikta veida saimnieciskās darbības pēctecību starp Sernam un Financière Sernam.

213

Vispirms ir jāatgādina, ka gadījumā, ja ar šo argumentāciju prasītāja mēģina apšaubīt lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta redakciju un atbilstību, tās argumenti ir jānoraida, jo, tā kā lēmums Sernam 2 nav ticis pārsūdzēts, tas ir kļuvis galīgs. Tādēļ nav iespējams izvērtēt tā tiesiskumu šīs prasības ietvaros. Līdz ar to apgalvojumi par kļūdām lēmuma Sernam 2 redakcijā nav pieņemami.

214

Tā kā šo argumentu mērķis ir pierādīt, ka lēmums Sernam 2 ļāva prasītājai aktīvu pārdošanas vienā partijā darījumu strukturēt tā, kā prasītāja to izdarīja, pamatojoties uz to, ka aktīvu pārdošana vienā partijā patiesībā esot darbības turpināšanas daļa, ir jānorāda, ka tie ir tiešā pretrunā iepriekšējiem prasītājas argumentiem par to, ka ar darījumu Sernam saimnieciskā darbība patiešām ir tikusi pārtraukta.

215

Vispirms prasītāja norāda, ka no iepriekš 52. punktā minētā sprieduma SMI (EU:C:2004:238) 68.–70. punkta un iepriekš 52. punktā minētā sprieduma CDA (EU:T:2005:364) 73. punkta izriet, ka aktīvu pārdošana vienā partijā gan no juridiskā viedokļa, gan no ekonomiskā viedokļa patiesībā ir darbības turpināšanas daļa, pretstatot to aktīvu pārdošanas pa daļām jēdzienam, kas savukārt nozīmējot darbības pilnīgu vai daļēju izbeigšanu.

216

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka šis arguments nav efektīvs, jo no trešās daļas pārbaudes izriet, ka patiesībā tika pārdots Sernam kopumā, nevis tikai tā aktīvi.

217

Otrkārt, prasītājas norādītie punkti attiecas uz argumentiem, kurus Komisija ir izvirzījusi Savienības tiesās īpašās lietās, nevis uz Savienības tiesu vispārēju vērtējumu par aktīvu pārdošanas vienā partijā jēdzienu. Tomēr apstrīdētais lēmums ir jāizvērtē attiecībā uz Līgumu un lēmumu Sernam 2, nevis attiecībā uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem strīdos saistībā ar citām lietām.

218

Šajā ziņā šī sprieduma 122. punktā jau ir konstatēts, ka lēmumā Sernam 2 nav “aktīvu pārdošanas vienā partijā” un “aktīvu pārdošanas pa daļām” pretstatījuma un ka lēmums Sernam 2 ir pietiekami skaidrs attiecībā uz to, ka pasīvi nebija jāpārdod gadījumā, ja tiktu īstenots aktīvu pārdošanas vienā partijā scenārijs. Turklāt saskaņā ar lēmuma Sernam 2 217. apsvēruma beigu daļu Sernam aktīvu vienā partijā pircējs varētu de facto turpināt savu paša darbību ar Sernam aktīviem. Lai gan tas var radīt priekšstatu par pārstrukturēšanas atbalsta, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, saņēmēja uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu, tomēr ir jānorāda, ka tai bija jābūt kāda cita tirgus dalībnieka, nevis Sernam darbībai, proti, tāda pircēja darbībai, kurš Sernam aktīvus ir integrējis savā paša tirdzniecības stratēģijā, bez kā atbalsta saņēmēja tirgus daļas nevarētu tikt uzskatītas par “atbrīvotām”.

219

Treškārt, no punktiem, uz kuriem atsaucas prasītāja (spriedumi SMI, minēts 52. punktā, EU:C:2004:238, 68.–70. punkts, un CDA, minēts 52. punktā, EU:T:2005:364, 73. punkts), saistībā ar jautājumiem par valsts atbalsta atgūšanas pienākuma apiešanu izriet, ka, lai gan Komisija tajos ir uzsvērusi, ka “savukārt lielas problēmas rastos, ja aktīvi [tiktu] pārdo[ti] “kopumā” [vienā partijā], ļaujot šo sabiedrību iegādāties, lai turpinātu atbalsta saņēmējas sabiedrības darbību, [un ka] šajā gadījumā subsidētās darbības turpināšana var saglabāt konkurences izkropļojumu un tādējādi ir vajadzīga īpaša modrība, lai atbalsta saņēmējas sabiedrības īpašuma cesija, “pasargājot” minētos aktīvus, neradītu būtisku izvairīšanos no atbalsta atmaksāšanas pienākuma”, tā tajos ir atgādinājusi, ka šādā gadījumā “šādu izvairīšanos varētu izslēgt tikai tad, ja papildus noteiktajai tirgus cenai atbalsta saņēmējas sabiedrības visa īpašuma kopumā cesiju veic beznosacījumu un atklātas procedūras ietvaros, kas pieejama visiem šīs sabiedrības konkurentiem, [un ka tādējādi] tikai šajā gadījumā pircējiem nebūtu jāatmaksā atbalsts” (spriedumi SMI, minēts 52. punktā, EU:C:2004:238, 70. punkts, un CDA, minēts 52. punktā, EU:T:2005:364, 73. punkts).

220

Lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā tieši bija paredzēta tirgus cena, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru. Tomēr no piektās daļas pārbaudes izriet, ka arī šī prasība nav ievērota šajā lietā.

221

Vēl prasītāja uzskata, ka, ja Komisijas mērķis bija pārtraukt Sernam darbību, tai esot bijis jāprecizē, ka tā vēlas vienīgi materiālu aktīvu, izņemot komercdarbības līdzekļus, pārdošanu, kas ļautu turpināt saimniecisko darbību.

222

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka, no vienas puses, lēmuma Sernam 2 217. apsvērumā nekādi nav nodalīti materiālie aktīvi un nemateriālie aktīvi un ka, no otras puses, apstrīdētajā lēmumā prasītājai tiek pārmests nevis tas, ka tā ir pievienojusi nemateriālos aktīvus, tostarp komercdarbības līdzekļus, bet gan tas, ka tā ir pievienojusi pasīvus.

223

Otrkārt, lai gan šī sprieduma 221. punktā minētajā argumentā prasītāja norāda uz negatīvo iegādes starpību jeb “badwill” saistībā ar komercdarbības līdzekļu negatīvo vērtību, no Francijas iestāžu apsvērumu par lēmumu par procedūras uzsākšanu 139. un 140. punkta izriet, ka “badwill” ir definēta kā starpība, kas var pastāvēt starp iegādes cenu, kas ir samaksāta naudā vai uzņēmuma daļās, un to aktīvu un pasīvu vērtību, kuri var tikt iegādāti, skatot atsevišķi. Francijas iestādes uzsver faktu, ka “badwill” nav noteikta autonomi, ka tā faktiski ir tikai grāmatvedības uzskaitē reģistrētās negatīvās tirgus vērtības EUR 57 miljonu neto apmērā rezultāts, kas izriet no konkursa procedūras, un ka tās summa parādījās a posteriori, ievērojot tirgus sniegto cenu attiecībā uz Sernam“aktīviem”; pati šī cena tika noteikta, izmantojot vienīgo konkrēto piedāvājumu. Francijas iestādes arī uzskata, ka tādējādi “badwill”“atspoguļo pircēja veikto turpmāko zaudējumu un pārstrukturēšanas izmaksu prognozi, un tas turklāt esot precizēts [X bankas] ziņojumā, tajā norādot, ka divi galvenie elementi, lai pareizi sagatavotu pārņemšanas piedāvājumu, ir sabiedrības naudas līdzekļu vajadzība, lai finansētu tās atveseļošanas un rekapitalizācijas plānu, kas ir nepieciešams, ņemot vērā novērtētos zaudējumus attiecībā uz laikposmu [no] 2005. gada līdz 2008. gadam” (ziņojuma 47. lpp.).

224

Līdz ar to no lietas materiāliem izriet, ka tas, ko prasītāja sauc par “komercdarbības līdzekļiem”, nav norāde uz nemateriāliem aktīviem, bet patiesībā atbilst vadības komandas rekapitalizācijas pieprasījuma izpausmei grāmatvedībā, kas lielā mērā radies tādēļ, ka ir ticis pārdots viss uzņēmums, kurš pazaudēja naudu, kopā ar tā pasīviem.

225

Visbeidzot prasītāja uzskata, ka patiesībā Komisija esot paredzējusi ierobežot Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā tikai attiecībā uz pārņēmējiem, kuri ir nozares ražotāji, un tas tomēr nav bijis norādīts lēmumā Sernam 2.

226

Tomēr no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka tas, ka pārņēmējs nav nozares ražotājs, ir bijis iemesls konstatējumam par lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta neievērošanu, jo šis konstatējums galvenokārt izrietēja no tā, ka ir ticis pārdots Sernam kopumā, bet lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā minētie nosacījumi, tostarp it īpaši nosacījums par atkāpšanos no pārslogotas nozares, nav tikuši ievēroti.

227

Tādējādi otrais iebildums arī ir jānoraida.

228

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ceturtā pamata sestā daļa ir jānoraida.

229

Prasītāja uzskata, ka tikai vienas kļūdas dēļ, kas ir Komisijas argumentācijā par lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta pārkāpumu, apstrīdētais lēmums var tikt atcelts.

230

No judikatūras izriet, ka, ciktāl atsevišķs lēmumā norādīts pamatojums pats par sevi to pietiekami pamato, kļūdas citā lēmuma pamatojuma daļā nekādā ziņā neietekmē tā rezolutīvo daļu. Turklāt, ja Komisijas lēmuma rezolutīvā daļa tiek pamatota ar vairākiem argumentācijas pīlāriem, no kuriem katrs atsevišķi ir pietiekams šīs rezolutīvās daļas pamatojumam, šis tiesību akts principā var tikt atcelts tikai tad, ja katrs no šiem pīlāriem tiek atzīts par prettiesisku. Tādā gadījumā ar kļūdu vai kādu citu nelikumību, kas ietekmē tikai vienu no pamatojuma pīlāriem, nepietiek, lai pamatotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ja šai kļūdai nav varējusi būt izšķiroša ietekme uz iestādes, šī lēmuma autores, pieņemto rezolutīvo daļu (skat. spriedumu, 2011. gada 20. oktobris, Eridania Sadam/Komisija,T‑579/08, EU:T:2011:608, 56. un 57. punkts un tajos minētā judikatūra).

231

Šajā lietā ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ciktāl konstatējums par lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta neievērošanu un tādējādi par EUR 503 miljonu valsts atbalsta nesaderību apstrīdētajā lēmumā ir pamatots ar vairākiem elementiem, no kuriem katrs atsevišķi ir pietiekams šīs rezolutīvās daļas pamatojumam, ir jākonstatē, ka ar to vien, ka viens no šiem elementiem ir kļūdains, proti, šajā lietā – elements par pārdošanas kvalifikāciju, kā ir norādīts šī sprieduma 108. punktā, nav pietiekami, lai tiktu atcelts apstrīdētais lēmums, ciktāl tas attiecas uz konstatējumu par valsts atbalsta EUR 503 miljonu apmērā, ko, ievērojot nosacījumus, apstiprinājusi Komisija lēmumā Sernam 2, ļaunprātīgu izmantošanu.

232

Līdz ar to ceturtais pamats ir jānoraida pilnībā.

233

Prasītāja būtībā norāda, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ar valsts atbalsta EUR 41 miljona apmērā, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, iekļaušanu Sernam likvidācijas pasīvos pietiekot, lai nodrošinātu no šī atbalsta izrietošās konkurences izkropļošanas novēršanu, un šajā ziņā tā apstrīd, ka minētā atbalsta atmaksāšanas pienākums ir ticis nodots Financière Sernam un tā meitasuzņēmumiem. Pirmkārt, tā apgalvo, ka neviens no saimnieciskās pēctecības kritērijiem iepriekš 52. punktā minētā sprieduma Seleco (EU:C:2003:252) izpratnē šajā lietā nav izpildīts, pretēji tam, ko apstrīdētā lēmuma 144.–148. apsvērumā apgalvo Komisija. Otrkārt, tā norāda, ka EUR 41 miljona iekļaušana Sernam likvidācijas pasīvos bija atbilstoša lēmuma Sernam 2 4. pantam.

234

Vispirms, kā Tiesa atkārtoti ir nospriedusi, prasījuma par attiecīgā atbalsta atgūšanu ierakstīšana prasījumu sarakstā ļauj izpildīt atgūšanas pienākumu vienīgi tad, ja gadījumā, kad valsts iestādes nevarētu pilnībā atgūt atbalsta summu, maksātnespējas procedūras rezultātā notiktu nelikumīgā atbalsta saņēmēja uzņēmuma likvidēšana, t.i., tā darbības galīga izbeigšana. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka ar iekšējo tirgu nesaderīga atbalsta atgūšanas mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus, kas radušies, šī atbalsta saņēmējam, salīdzinājumā ar tā konkurentiem, gūstot konkurences priekšrocības tirgū, atjaunojot stāvokli pirms minētā atbalsta izmaksas. Tā kā nelikumīgā atbalsta saņēmējs uzņēmums ir kļuvis maksātnespējīgs un ir izveidota sabiedrība, lai turpinātu daļu no šī maksātnespējīgā uzņēmuma darbības, šīs darbības turpināšana, neesot attiecīgajam atbalstam pilnībā atgūtam, var turpināt izraisīt konkurences izkropļojumus, kurus izraisījusi konkurētspējas priekšrocība, kura šai sabiedrībai ir bijusi tirgū salīdzinājumā ar tās konkurentiem. Tādējādi no šādas jaunizveidotas sabiedrības, ja tai turpina būt šāda priekšrocība, var tikt prasīts atmaksāt attiecīgo atbalstu. Tā tas it īpaši ir gadījumā, ja ir pierādīts, ka šī sabiedrība saglabā faktisku konkurētspējas priekšrocību saistībā ar šo atbalstu, it īpaši, ja tā iegūst likvidējamās sabiedrības aktīvus, nesamaksājot atlīdzību, kas atbilst tirgus nosacījumiem, vai ja ir pierādīts, ka šādas sabiedrības izveidošanas sekas ir minētā atbalsta atgūšanas apiešana. Tā tas it īpaši ir tad, ja ar cenas, kas atbilst tirgus nosacījumiem, samaksāšanu nepietiek, lai neitralizētu konkurētspējas priekšrocību, kas saistīta ar nelikumīgo atbalstu. Šādā gadījumā prasījuma saistībā ar atbalstu, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ierakstīšana prasījumu tabulā nav pietiekama, lai novērstu tādējādi radītu konkurences izkropļojumu (skat. spriedumus, 2012. gada 11. decembris, Komisija/Spānija,C‑610/10, Krājums, EU:C:2012:781, 104.–107. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2013. gada 24. janvāris, Komisija/Spānija, C‑529/09, Krājums, EU:C:2013:31, 107. un 109. punkts un tajos minētā judikatūra).

235

Atbilstoši judikatūrai aktīvu pārdošanas jomā, vērtējot, vai kādai grūtībās esošai sabiedrībai piešķirta atbalsta atgūšanas pienākums var tikt attiecināts uz jauno sabiedrību, kurai šī vecā sabiedrība ir nodevusi īpašuma tiesības uz daļu savu aktīvu, ja šī īpašuma tiesību nodošana ļauj konstatēt ekonomisko pēctecību starp abām sabiedrībām, var tikt ņemti vērā šādi faktori: īpašuma tiesību pārejas priekšmets (aktīvi un pasīvi, darbaspēka saglabāšana, grupētie aktīvi), īpašuma tiesību pārejas cena, pārņemošā uzņēmuma un uzņēmuma, kas nodod īpašuma tiesības, akcionāru vai īpašnieku identiskums, brīdis, kad notiek īpašuma tiesību nodošana (pēc izmeklēšanas uzsākšanas, procedūras uzsākšanas vai pēc galīgā lēmuma), vai arī darījuma ekonomiskā loģika (šajā ziņā skat. spriedumus Seleco, minēts 52. punktā, EU:C:2003:252, 78. punkts; 2010. gada 13. septembris, Grieķija u.c./Komisija,T‑415/05, T‑416/05 un T‑423/05, Krājums, EU:T:2010:386, 135. punkts, un 2012. gada 28. marts, Ryanair/Komisija,T‑123/09, Krājums, EU:T:2012:164, 155. punkts). Tomēr Komisijai nav pienākuma ņemt vērā visus šos faktorus (šajā ziņā skat. spriedumu Ryanair/Komisija, minēts iepriekš, EU:T:2012:164, 156. punkts).

236

Ir jānorāda, ka lietas dalībnieki apstrīd nevis šo saimnieciskās pēctecības analīzes struktūru, bet gan Komisijas veikto tās piemērošanu šajā lietā.

237

Prasītāja norāda, ka neviens no saimnieciskās pēctecības kritērijiem iepriekš 52. punktā minētā sprieduma Seleco (EU:C:2003:252) izpratnē, proti, īpašuma tiesību pārejas priekšmets, īpašuma tiesību pārejas cena, pārņemošā uzņēmuma un uzņēmuma, kas nodod īpašuma tiesības, akcionāru vai īpašnieku identiskums, brīdis, kad notiek īpašuma tiesību nodošana, vai arī darījuma ekonomiskā loģika, nav izpildīts šajā lietā, pretēji analīzei, ko Komisija veikusi apstrīdētā lēmuma 144.–148. apsvērumā.

238

Apstrīdētā lēmuma 144. apsvērums ir formulēts šādi:

“Attiecībā uz visu [Sernam] aktīvu un pasīvu, izņemot trīs finanšu pasīvus [..], pilnīgu nodošanu Sernam Xpress Komisija atzīmē, ka šis nodošanas darījums attiecās uz uzņēmumu kopumā (skatīt 3.2.3. sadaļu). Līdz ar to starp [Sernam] un Sernam Xpress ir saimnieciskā pēctecība. [..] Turklāt nodošanu veica grupas iekšienē. To veica pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi galīgo lēmumu, ar ko noteica pienākumu atgūt atbalstu, un tās vienīgais ekonomiskais pamatojums ir ļaut turpināt [Sernam] darbību, neievērojot nosacījumus, ko paredz 3. pants lēmumā Sernam 2. Līdz ar to ir spēkā visi kritēriji, kas pierāda saimniecisko pēctecību lēmuma un sprieduma lietā Seleco izpratnē.”

239

Prasītāja norāda, ka Financière Sernam netika pārdots Sernam kopumā.

240

Tomēr no ceturtā pamata trešās daļas pārbaudes un, it īpaši, no šī sprieduma 134.–137. punkta izriet, ka apstrīdētā lēmuma 144. apsvērumā Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka ir ticis pārdots uzņēmums kopumā, pārkāpjot lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktu.

241

Prasītāja norāda, ka visu Sernam aktīvu un pasīvu nodošana nav notikusi grupas iekšienē, pretēji tam, ko ir apgalvojusi Komisija apstrīdētā lēmuma 144. apsvērumā, jo Financière Sernam akcionāru identitāte un Sernam akcionāra identitāte ir dažādas, ciktāl Financière Sernam akcionāri ir bijušā Sernam vadības komanda, savukārt Sernam akcionāre bija pati prasītāja. Šajā ziņā prasītāja uzsver, ka tieši Financière Sernam in fine pieder īpašuma tiesības un tas izmanto Sernam aktīvus, kuri tika ieguldīti Sernam Xpress. Šādos apstākļos tā uzskata, ka kritērijs par pārņemošā uzņēmuma un uzņēmuma, kas nodod īpašuma tiesības, akcionāru vai īpašnieku identiskumu iepriekš 52. punktā minētā sprieduma Seleco izpratnē nav izpildīts.

242

Šis arguments ir jānoraida, ciktāl šajā Komisijas argumentācijas stadijā ir jāizvērtē saimnieciskā pēctecība starp Sernam un Sernam Xpress. Proti, tikai pēc tam, kad tika konstatēta saimnieciskā pēctecība starp Sernam un Sernam Xpress (apstrīdētā lēmuma 144.–148. apsvērumā), apstrīdētā lēmuma 150. apsvērumā Komisija ir secinājusi, ka nesaderīgais atbalsts in fine ir nodots Financière Sernam tā apvienošanās ar Sernam Xpress dēļ.

243

Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 144. apsvērumā Komisija pamatoti ir atgādinājusi, ka Sernam nodošana Sernam Xpress ir notikusi prasītājas grupas iekšienē.

244

Attiecībā uz aktīvu nodošanas vienā partijā brīdi prasītāja norāda, ka iepriekš 52. punktā minētajos spriedumos Seleco (EU:C:2003:252), SMI (EU:C:2004:238) un CDA (EU:T:2005:364) Komisijas apgalvotie “apiešanas” darījumi tika veikti vai nu formālās izmeklēšanas procedūras laikā, vai brīdī, kad kompetentās valsts iestādes gaidīja, lai Komisija uzsāktu izmeklēšanas procedūru. Taču šajā lietā Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā esot notikusi pēc lēmuma Sernam 2 pieņemšanas tā 3. panta 2. punktā noteiktajā termiņā un saskaņā ar šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem, un tas izslēdzot, ka pārdošana ir veikta ar mērķi izvairīties no atbalsta atgūšanas.

245

No apstrīdētā lēmuma 144. apsvēruma izriet, ka Komisija ir norādījusi, ka visu aktīvu un pasīvu nodošana ir notikusi pēc galīgā lēmuma Sernam 2 pieņemšanas, par kuru ir jāatgādina, ka tā 2. pantā ir noteikta atbalsta EUR 41 miljona apmērā atgūšana.

246

Ir jākonstatē, ka lēmuma par atbalsta saņēmēja aktīvu pārdošanas vienā partijā iespēju, kā arī par nelikumīga un nesaderīga atbalsta atgūšanas pienākumu īstenošanas brīdis atgūšanas pienākuma apiešanai šķiet vismaz tikpat izdevīgs kā formālās izmeklēšanas procedūras posms. Proti, ja formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšana saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu izriet no šaubām attiecībā uz valsts atbalsta esamību un saderību, tāda lēmuma pieņemšana, ar kuru noteikts pienākums atgūt valsts atbalstu, atceļ visas šaubas šajā ziņā.

247

Turklāt no ceturtā pamata pirmās, trešās, ceturtās un piektās daļas pārbaudes izriet, ka saistībā ar īstenoto darījumu nav ievērots ne termiņš (skat. iepriekš 84.–93. punktu), ne arī nosacījumi (skat. iepriekš 110.–187. punktu), kuri minēti lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā.

248

Attiecībā uz darījuma ekonomisko loģiku, pirmkārt, prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, norāda, ka tai bija jāatbrīvo no saistībām zaudējumus nesošs uzņēmums, ievērojot lēmumā Sernam 2 noteiktās prasības.

249

Otrkārt, tā uzsver, ka īpašiem nolūkiem dibinātās sabiedrības Sernam Xpress izmantošana neizrietēja no nodoma apiet atbalsta atgūšanas pienākumu, bet tās mērķis vienīgi bija ļaut Financière Sernam iegādāties Sernam aktīvus vienā partijā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, lai atbilstoši lēmumam Sernam 2 aktīvu pircējam nebūtu nekādas saiknes ar prasītāju. Šajā ziņā tā balstās uz konsultāciju Francijas tiesībās, ko sagatavojis Francijas tiesību zinātņu profesors, lai pierādītu, ka tā sauktā “daļējā aktīvu” nodošana bija vienīgais darījums, kas ļāva aktīviem pievienot pamatdarbības pasīvus, nelūdzot kreditoru individuālu piekrišanu (lai gūtu labumu no vispārējas aktīvu pārejas iedarbības saistībā ar šo darījumu). Taču prasība par pircēja neatkarību attiecībā pret prasītāju aizliedza veikt daļēju aktīvu nodošanu tieši Financière Sernam, bez kuras, atlīdzinot tās aktīvu nodošanu (atlīdzība uzņēmuma daļu veidā), prasītāja būtu kļuvusi par Financière Sernam akcionāru. Tas izskaidrojot, kāpēc vispirms bija jāveic daļēja aktīvu nodošana Sernam Xpress un pēc tam jāpārdod tā daļas Financière Sernam.

250

Apstrīdētā lēmuma 144. un 147. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka vienīgā ekonomiskā loģika bija atļaut turpināt Sernam darbību, neievērojot nosacījumus, kuri ir paredzēti lēmuma Sernam 2 3. pantā.

251

Pirmkārt, kā jau ir konstatēts šī sprieduma 247. punktā, no ceturtā pamata pirmās, trešās, ceturtās un piektās daļas pārbaudes izriet, ka lēmuma Sernam 2 3. pantā minētie nosacījumi nav tikuši ievēroti. Tāpat no ceturtā pamata sestās daļas pārbaudes (skat. it īpaši iepriekš 189.–211. punktu) izriet, ka, tā kā Sernam saimnieciskā darbība nav tikusi pārtraukta, lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta mērķis nav ievērots.

252

Otrkārt, no šī sprieduma 127.–129. punkta izriet, ka prasītāja nevar atsaukties uz valsts tiesībās paredzētajiem ierobežojumiem, lai pamatotu lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā paredzēto nosacījumu apiešanu. It īpaši ir jānorāda, ka šī sprieduma 249. punktā izklāstītās prasītājas argumentācijas pamatā ir apgalvotā nepieciešamība Sernam aktīviem pievienot pasīvus. No šī sprieduma 113.–119. punkta izriet, ka pasīvi nebija jāpievieno aktīvu pārdošanai vienā partijā lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta izpratnē.

253

Attiecībā uz īpašuma tiesību nodošanas cenu, pirmkārt, prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, norāda, ka negatīvā cena, ko Financière Sernam ir samaksājis par Sernam aktīviem vienā partijā, bija tirgus cena, ievērojot pārskatāmu un atklātu konkursu, pretēji tam, ko apgalvojusi Komisija apstrīdētā lēmuma 145. un 146. apsvērumā. Šo pašu iemeslu dēļ prasītāja uzskata, ka atsaucei apstrīdētā lēmuma 145. apsvērumā uz līgumisko līdzsvaru starp to un Financière Sernam nav nozīmes. Prasītāja un Francijas Republika uzskata, ka līdz ar to nekāda atbalsta atgūšana nevar tikt noteikta ne attiecīgo aktīvu saņēmējam, proti, Sernam Xpress, ne to pircējam – šajā gadījumā – Financière Sernam –, un norāda, ka atmaksāšana bija jāpieprasa no pārdevēja, proti, Sernam.

254

Apstrīdētā lēmuma 145. apsvērums ir formulēts šādi:

“Komisija turklāt norāda, ka nodošana Sernam Xpress neatbilst tirgus apstākļiem. Līdzekļus uzņēmumam Sernam Xpress nodeva par negatīvu cenu, neievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru (skatīt [apstrīdētā lēmuma] 3.2.5. sadaļu). Papildus negatīvajai cenai 57 miljonu euro apmērā, ko paredzēja kā darbības atbalstu, lai segtu Sernam Xpress zaudējumus laika posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam, jāpievieno atteikšanās no [prasītājas] prasījuma tiesībām 38,5 miljonu euro apmērā attiecībā uz [Sernam] (skatīt [apstrīdētā lēmuma] 27. apsvērumu). [..] Veicot kapitālieguldījumu 57 miljonu euro apmērā, [prasītāja] ļāva Sernam Xpress pilnībā nokārtot visas parādsaistības vismaz attiecībā uz laikposmu no 2005. gada līdz 2008. gadam. Ja turpretī [prasītāja] būtu pārdevusi tikai aktīvus par pozitīvu cenu, [Sernam] parādsaistības pret trešajām personām tiktu nokārtotas tikai tādā apjomā, kādu nodrošinātu pārdošanas ienākumi. Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka līgumiskais līdzsvars starp [prasītāju] un Financière Sernam neatbilst tirgus apstākļiem.”

255

Arguments, ka šajā lietā samaksātā negatīvā cena bija tirgus cena, kas izrietēja no pārskatāma un atklāta konkursa, ir jānoraida, jo no ceturtā pamata piektās daļas pārbaudes izriet, ka vadības komandas piedāvājums nevar tikt uzskatīts par tādu, kurš izriet no pārskatāmas un atklātas procedūras. Tādējādi šo pašu iemeslu dēļ kritika par atsauci uz līgumisko līdzsvaru starp prasītāju un Financière Sernam arī ir jānoraida.

256

No šī sprieduma 207. punkta izriet, ka vadības komandas pārņemšanas piedāvājums bija sagatavots tā, lai finansētu jaunu Sernam atveseļošanas plānu, kā arī rekapitalizāciju, kas bija vajadzīga, lai tiktu galā ar zaudējumiem, kuri novērtēti attiecībā uz turpmāko laikposmu no 2005. gada līdz 2008. gadam. Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 145. apsvērumā Komisija arī pamatoti ir uzsvērusi, ka negatīvā cena EUR 57 miljonu apmērā bija paredzēta kā darbības atbalsts, lai segtu Sernam Xpress zaudējumus laika posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam, turklāt tai jāpievieno atteikšanās no [prasītājas] prasījuma tiesībām EUR 38,5 miljonu apmērā attiecībā uz [Sernam].

257

Otrkārt, prasītāja sava prasības pieteikuma vairākās daļās un pamatos norāda uz to, ka negatīvā cena EUR 57 miljonu neto apmērā esot apstiprināta vairākās neatkarīgās ekspertīzēs, un šajā ziņā atsaucas uz 2005. gada 21. jūlija ziņojumu, ko sagatavojusi X bankas (tās padomdevēja banka, kura organizējusi konkursu) Revīzijas daļa, uz tās pasūtīto revīzijas uzņēmuma (turpmāk tekstā – “Y revīzijas uzņēmums”) 2005. gada 3. jūnija ziņojumu (kas atjaunots 2008. gadā), uz citas bankas – Z bankas – 2005. gada 18. jūlija ziņojumu, kuru ir pasūtījusi Līdzdalības un nodošanas komisija, kā arī uz Līdzdalības un nodošanas komisijas 2005. gada 22. jūlija Atzinumu 2005‑AC 2, kurā, ņemot vērā ekspertīžu saskaņotību, ir secināts, ka pārdošanas projekts bija “risinājums, kas, vienlaikus jaunajam Sernam nodrošinot samērīgas iespējas būt veiksmīgam, prasītājai [izmaksāja] mazāk”.

258

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka aktīvu pārdošana vienā partijā atbilstoši lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktam bija jāveic par tirgus cenu, “ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru”. Tāpat lēmuma Sernam 2 4. pantā ir precizēts, ka “jebkurai daļējai vai pilnīgai Sernam pārdošanai ir jānotiek par tirgus cenu, ievērojot attiecībā uz visiem konkurentiem pārskatāmu un atklātu procedūru”. Tādējādi lēmumā Sernam 2 Komisija ir prasījusi, lai tirgus cena izrietētu no pārskatāma un atklāta konkursa, kas nav ticis ievērots šajā lietā (skat. iepriekš 160.–187. punktu).

259

Katrā ziņā divi attiecīgie ziņojumi – Y revīzijas uzņēmuma un Z bankas ziņojumi – attiecas vienīgi uz jautājumu par privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu, proti, paredzētās pārdošanas izmaksu un iespējamās Sernam likvidācijas izmaksu salīdzinājumu, un tātad tie nav atbilstoši jautājumā par to, vai par Sernam aktīviem un pasīviem samaksātā cena bija tirgus cena. Tāpat Līdzdalības un nodošanas komisijas atzinumā norādītā daļa ir saistīta ar Sernam pārdošanas izmaksu un likvidācijas izmaksu salīdzinājumu. Turklāt attiecībā uz X bankas Revīzijas daļas 2005. gada 21. jūlija secinājumiem ir jākonstatē, ka runa bija par ekspertīzi, kura ir īstenota pēc vadības komandas piedāvājuma iesniegšanas un kuras pamatā ir šis piedāvājums (kā arī vadības komandas sagatavotais darbības plāns 2005.–2008. gadam).

260

Līdz ar to prasītāja kļūdaini norāda, ka sniegtajās ekspertīzēs esot apstiprināta ideja, ka pārdošanas cena bija tirgus cena.

261

Treškārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 145. apsvēruma divos pēdējos teikumos tā ir konstatējusi, ka, ja tā būtu pārdevusi tikai aktīvus par pozitīvu cenu, Sernam parādsaistības pret trešajām personām tiktu nokārtotas tikai tādā apjomā, kādu nodrošinātu pārdošanas ienākumi. Tā norāda, ka, tā kā atbilstoši valsts tiesībām attiecībā uz aktīvu pārdošanu vienā partijā tiek prasīts, lai tiktu nodoti ne tikai parādi, bet arī darbinieki atbilstoši Darba kodeksa L 1224‑1. pantam, neviens pārņēmējs nevarēja piedāvāt pozitīvu cenu, lai iegādātos šos aktīvus vienā partijā.

262

Prasītājas arguments, kas ir vērsts pret apstrīdētā lēmuma 145. apsvēruma pēdējiem diviem teikumiem, ir jānoraida kā neefektīvs. Proti, prasītājas kritizēto apgalvojumu Komisija ir sniegusi tikai pilnības labad salīdzinājumā ar pārējiem konstatējumiem, kuri ietverti šī paša apsvēruma sākumā, kā “vēl vienu pierādījumu” tam, ka līgumiskais līdzsvars starp prasītāju un Financière Sernam neatbilda tirgus apstākļiem. Tā kā ir konstatēts, ka apstrīdētā lēmuma 145. apsvēruma sākumā Komisija pamatoti bija secinājusi, ka līdzekļi uzņēmumam Sernam Xpress tika nodoti par negatīvu cenu, neievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, argumenti, kuri attiecas uz šī apsvēruma diviem pēdējiem teikumiem, nav tādi, kas ļautu atcelt apstrīdēto lēmumu.

263

Ceturtkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 146. apsvērumā tā ir konstatējusi, ka negatīvā cena EUR 57 miljoni bija lielāka nekā labākais piedāvājums, kas tika saņemts neveiksmīgā konkursa ietvaros, – negatīvā cena EUR 56,4 miljoni (5. kandidāta otrās kārtas piedāvājums), un šajā ziņā norāda, ka šis otrās kārtas piedāvājums nebija saistošs piedāvājums un tādēļ tas nav jāņem vērā.

264

No šī sprieduma 167. punkta izriet, ka apstrīdētā lēmuma 146. apsvērumā Komisija pamatoti ir apgalvojusi, ka negatīvais piedāvājums EUR 57 miljoni nebija tik interesants kā otrās kārtas negatīvais piedāvājums EUR 56,4 miljoni, kuru iesniedzis 5. kandidāta pārvaldītais konsorcijs. Šajā ziņā prasītājas argumenti, ka konsorcija, kas izveidots kopā ar 5. kandidātu, ieinteresētības izteikšana nav jāņem vērā salīdzinājumam, jo tā bija nesaistoša, pretēji vadības komandas piedāvājumam, ir neefektīvi, jo no ceturtā pamata piektās daļas pārbaudes izriet, ka vadības komandas piedāvājums arī nevar tikt ņemts vērā, jo tas neizriet no pārskatāmas un atklātas konkursa procedūras.

265

No iepriekš minētā izriet (skat. iepriekš 237.–264. punktu), ka apstrīdētā lēmuma 148. apsvērumā Komisija pamatoti ir izdarījusi secinājumu, ka pēc tam, kad Sernam bija nodevis savu darbību Sernam Xpress, Sernam Xpress saglabāja konkurences priekšrocību saistībā ar piešķirto atbalstu, jo starp abām sabiedrībām ir saimnieciskā pēctecība.

266

Turklāt Francijas Republika atsaucas uz judikatūru akciju pārdošanas jomā, saskaņā ar kuru, ja uzņēmums, kas ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu, tiek pārpirkts par tirgus cenu, proti, lielāko cenu, kuru privāts ieguldītājs, kas darbojas parastos konkurences apstākļos, būtu bijis gatavs maksāt par šo uzņēmumu, ņemot vērā uzņēmuma situāciju, proti, pēc valsts atbalsta saņemšanas, atbalsta elements ir novērtējams kā tirgus cena un iekļaujams pirkuma cenā. Šādos apstākļos nevar tikt uzskatīts, ka pircējs ir guvis priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem. Tomēr principā gadījumā, ja atbalstu saņēmusī sabiedrība ir tikusi pārdota par tirgus cenu, šī pārdošanas cena atspoguļo iepriekš saņemtā atbalsta sekas un šīs sabiedrības pārdevējs ir tas, kurš ir guvis labumu no attiecīgā atbalsta. Šādā gadījumā iepriekš pastāvošais stāvoklis vispirms ir jāatjauno ar pārdevēja veiktu atbalsta atmaksu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2001. gada 20. septembris, Banks, C‑390/98, Krājums, EU:C:2001:456, 77. un 78. punkts). Francijas Republika uzskata, ka, pienākuma atmaksāt nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu noteikšana pārdotajam uzņēmumam, proti, Sernam Xpress, nozīmētu in fine sodīt šī uzņēmuma pircēju, proti, Financière Sernam, kurš, par šo uzņēmumu samaksājot tirgus cenu, jau esot samaksājis par nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu. Francijas Republika uzskata, ka tas līdzinātos tam, ka pārdotā uzņēmuma akciju pircējam divas reizes būtu jāmaksā par minēto nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu.

267

Pirmkārt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 138. un 149. apsvēruma un 32. zemsvītras piezīmes, judikatūrā ir nošķirts akciju pircējs un nelikumīga atbalsta saņēmēja sabiedrība, kuras akcijas tiek pārdotas. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka akcionāra veiktā sabiedrības, kas ir nelikumīga atbalsta saņēmēja, akciju pārdošana trešajai personai neietekmē atgūšanas pienākumu (šajā ziņā skat. spriedumu Seleco, minēts 52. punktā, EU:C:2003:252, 83. punkts) un ka gadījumā, ja uzņēmums, kuram ir ticis piešķirts nelikumīgs valsts atbalsts, saglabā savu juridiskas personas statusu un pats turpina veikt ar valsts atbalstu subsidētās darbības, parasti šim uzņēmumam, kas turpina izmantot ar šo atbalstu saistītu konkurences priekšrocību, ir jāatmaksā summa, kura ir vienāda ar šo atbalstu. Līdz ar to pircējam nevar tikt prasīts atmaksāt šādu atbalstu (šajā ziņā skat. spriedumu SMI, minēts 52. punktā, EU:C:2004:238, 81. punkts).

268

Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 149. apsvērumā Komisija no šīs judikatūras pamatoti ir secinājusi, ka, pārdodot Sernam Xpress kapitāldaļas Financière Sernam, Sernam Xpress netika atbrīvots no pienākuma atmaksāt atbalstu EUR 41 miljona apmērā.

269

Francijas Republikas un prasītājas kritika par to, ka šāda argumentācija nozīmētu, ka akciju pircējam divas reizes būtu jāmaksā nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta cena, ir jānoraida. Proti, kā uzsver Komisija, šim akciju pircēja un pārdotās sabiedrības nošķīrumam var būt praktiskas sekas, jo šajā gadījumā akciju pircējam, izņemot īpašus apstākļus, nav pienākuma atmaksāt iegādātajam uzņēmumam piešķirto atbalstu, ciktāl tam pieder uzņēmums, kas iegādāts sabiedrības ar ierobežotu atbildību formā.

270

Otrkārt, pretēji tam, kas ierosināts Francijas Republikas argumentācijā, nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta EUR 41 miljona apmērā atmaksāšanas pienākums Financière Sernam tika nodots nevis kā Sernam Xpress kapitāldaļu pircējam, bet gan kā Sernam Xpress tiesību pārņēmējam 2011. gada 30. jūnija apvienošanās ar Sernam Xpress dēļ sakarā ar vispārējas aktīvu pārejas iedarbību saistībā ar šo darījumu (skat. apstrīdētā lēmuma 150. apsvērumu). Tā kā Komisija juridiski pietiekami ir pierādījusi saimniecisko pēctecību starp Sernam un Sernam Xpress (skat. iepriekš 237.–265. punktu) un tā kā prasītāja nav apstrīdējusi Sernam Xpress un Financière Sernam apvienošanos, šī argumentācija ir jāapstiprina.

271

Visbeidzot Francijas Republika norāda, ka šajā lietā privātā ieguldītāja kritērijs esot izpildīts, jo, kā tā esot izklāstījusi savās 2008. gada 8. oktobra un 2009. gada 5. maija vēstulēs, Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā izmaksas Financière Sernam esot bijušas zemākas nekā izmaksas, kuras rastos prasītājai Sernam likvidācijas ar tiesas nolēmumu gadījumā.

272

Tomēr ir jānorāda, ka šie Francijas Republikas argumenti par privātā ieguldītāja kritēriju nav saistīti ar EUR 41 miljona atgūšanas pienākumu, bet attiecas uz tā sauktā “jaunā” atbalsta kvalificēšanu apstrīdētajā lēmumā saistībā ar LESD 107. panta 1. punktu. Tādēļ šī pamata ietvaros šie argumenti nav efektīvi.

273

Līdz ar to atbilstoši judikatūrai, kas ir atgādināta iepriekš 234. punktā minētajā spriedumā Komisija/Spānija (EU:C:2012:781), Komisija pareizi ir uzskatījusi, ka šajā lietā ar atbalsta, kurš ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu, vienkāršu iekļaušanu likvidācijas pasīvos nav pietiekami, lai novērstu konkurences izkropļojumu, kas radīts ar šo atbalstu.

274

Līdz ar to prasītājas pirmais iebildums ir jānoraida.

275

Prasītāja norāda, ka atbalsta summas, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu, iekļaušana Sernam likvidācijas pasīvos bija atbilstoša lēmuma Sernam 2 4. pantam, kurā ir paredzēts, ka jebkurai daļējai vai pilnīgai Sernam pārdošanai ir jānotiek par tirgus cenu, attiecībā uz visiem konkurentiem ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, un uzņēmumam “Sernam, ja tas turpinā[tu] pastāvēt”, ir jāatmaksā EUR 41 miljona atbalsts. Prasītāja apgalvo, ka lēmuma Sernam 2 4. pantā nav izdarīta nekāda atsauce uz Sernam saimnieciskās darbības pārtraukšanu un ir tikai nošķirts tas, vai Sernam turpina pastāvēt vai nē.

276

Apstrīdētā lēmuma 135. apsvērumā Komisija apstiprina, ka “lēmuma [Sernam 2] 4. pantā nošķir to, vai Sernam saimnieciskā darbība ir vai nav tikusi pārtraukta, [un gadījumā], ja šī darbība ir tikusi pārtraukta, no uzņēmumiem, kas aktīvus saņēma par tirgus cenu pārskatāmas un atklātas procedūras ietvaros, atbalsta [summa] nav jāatgūst”.

277

Atbilstoši judikatūrai, kas atgādināta iepriekš 234. punktā minētajā spriedumā Komisija/Spānija (EU:C:2012:781), atbalsts ir jāatgūst no sabiedrības, kas turpina tā uzņēmuma saimniecisko darbību, kurš sākotnēji ir izmantojis priekšrocību saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu un kurš tādējādi ir saglabājis faktisko priekšrocību.

278

Valsts atbalsta atgūšanas kontekstā lēmuma Sernam 2 4. panta norāde uz Sernam turpmāko pastāvēšanu varēja tikai norādīt uz Sernam saimnieciskās darbības saglabāšanu.

279

Tādējādi prasītāja kļūdaini norāda, ka EUR 41 miljona iekļaušana Sernam likvidācijas pasīvos bija atbilstoša lēmuma Sernam 2 4. pantam, jo no pirmā iebilduma pārbaudes izriet, ka, raugoties no ekonomiskā aspekta, Sernam turpināja pastāvēt Sernam Xpress un pēc tam Financière Sernam ietvaros.

280

Līdz ar to otrais iebildums ir jānoraida.

281

No tā izriet, ka piektais pamats ir jānoraida kopumā.

282

Sestais pamats būtībā ir sadalāms divās daļās. Pirmajā daļā prasītāja pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 154.–158. apsvērumā tā ir atzinusi, ka privātā ieguldītāja kritērijs pārdošanas par negatīvu cenu situācijā nebija piemērojams saskaņā ar 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā paredzēto pasākumu, proti, rekapitalizācijas EUR 57 miljonu neto apmērā, prasījumu dzēšanas EUR 38,5 miljonu apmērā un garantiju (turpmāk tekstā – “strīdīgie pasākumi”), kvalificēšanu par valsts atbalstu. Otrajā daļā prasītāja pārmet Komisijai, ka apstrīdētā lēmuma 159.–171. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka strīdīgie pasākumi esot snieguši priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam.

283

Prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, būtībā uzskata, ka privātā ieguldītāja kritērijs bija piemērojams strīdīgajiem pasākumiem, ciktāl no judikatūras izriet, ka, lai noteiktu, vai kāda uzņēmuma privatizācija par negatīvu pārdošanas cenu ietver valsts atbalsta elementus, ir jānovērtē, vai līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, kura lielums ir salīdzināms ar attiecīgās publiskā sektora iestādes lielumu, varētu piekrist veikt tāda paša apmēra kapitālieguldījumus saistībā ar minētā uzņēmuma pārdošanu vai tas tomēr būtu izvēlējies izbeigt uzņēmuma darbību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2003. gada 28. janvāris, Vācija/Komisija, C‑334/99, Krājums, EU:C:2003:55, 133. punkts un tajā minētā judikatūra) (turpmāk tekstā – ““Gröditzer” veida privātā ieguldītāja kritērijs”).

284

Prasītāja un Francijas Republika uzskata, ka šajā lietā nekāds valsts atbalsts nav ticis piešķirts saistībā ar īstenoto pārdošanu, jo tās kopējās izmaksas bija zemākas par paredzamajām Sernam likvidācijas izmaksām, kā tās esot to pierādījušas, izmantojot Komisijas sniegto informāciju administratīvā procesa laikā.

285

Prasītājas, ko atbalsta Francijas Republika, argumenti būtībā ir vērsti pret diviem pamatojumiem, kurus Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 154. un 155. apsvērumā, lai noraidītu šī sprieduma 283. punktā aprakstītā “Gröditzer” veida privātā ieguldītāja kritērija piemērojamību.

286

Pirmais privātā ieguldītāja kritērija nepiemērošanas pamatojums ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 154. apsvērumā. Tajā Komisija ir uzskatījusi, ka atbalsta atgūšanas kontekstā nav jāpiemēro princips par privātu ieguldītāju, jo, valstij atgūstot atbalstu, tā rīkojas saskaņā ar pienākumiem, ko tai uzliek Savienības tiesību normas, nevis kā valsts – akcionārs.

287

Otrais privātā ieguldītāja kritērija nepiemērošanas pamatojums ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumā. Tajā Komisija būtībā ir uzskatījusi, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka aktīvu pārdošana ir līdzvērtīga kompensācijas pasākumiem, kuri paredzēti lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā, un ka saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 40. punktu zaudējumus nesošas darbības nodošana nevar tikt uzskatīts par kompensācijas pasākumu. Komisija ir norādījusi, ka negatīvā cena, par ko bija vienojušies prasītāja un Financière Sernam, norādīja uz zaudējumus nesošas darbības nodošanu, kas nevar būt līdzvērtīga kompensācijas pasākumam. Komisija no tā ir secinājusi, ka šajā lietā negatīvā cena atbilst uzņēmumam sniegtam darbības atbalstam, kas līdz ar to pēc būtības neder konkurences izkropļojumu mazināšanai.

288

No apstrīdētā lēmuma 155. apsvēruma izriet, ka Komisija, lai nepiemērotu privātā ieguldītāja kritēriju, ir atsaukusies uz lietas īpašo kontekstu saistībā ar to, ka prasītāja nav pareizi īstenojusi kompensācijas pasākumu attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta EUR 503 miljonu apmērā saderīgumu. Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizvērtē prasītājas argumenti par šo otro privātā ieguldītāja kritērija nepiemērošanas pamatojumu.

289

Attiecībā uz otro privātā ieguldītāja kritērija nepiemērošanas pamatojumu apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumā prasītāja būtībā izvirza divus iebildumus. Tā uzskata, pirmkārt, ka aktīvu pārdošana vienā partijā nebija lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā paredzēto kompensācijas pasākumu alternatīva un, otrkārt, ka kompensācijas pasākuma attiecībā uz atbalsta saderīgumu īstenošana nebija šķērslis privātā ieguldītāja kritērija piemērojamībai, jo valsts kā valsts varas īstenotāja parasti nav tā, kurai ir jāīsteno kompensācijas pasākums.

290

Saskaņā ar Tiesas judikatūru valsts atbalsta jēdziens atbilstīgi Līgumā sniegtajai definīcijai ir juridiskas iedabas jēdziens, kas ir interpretējams, pamatojoties uz objektīviem elementiem. Šī iemesla dēļ Savienības tiesai principā, ņemot vērā gan konkrētos tajā izskatāmās lietas apstākļus, gan Komisijas veiktā novērtējuma tehnisko vai sarežģīto raksturu, ir pienākums veikt pilnīgu pārbaudi attiecībā uz jautājumu par to, vai pasākums ietilpst LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas jomā (skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, British Aggregates/Komisija,C‑487/06 P, Krājums, EU:C:2008:757, 111. punkts un tajā minētā judikatūra).

291

Saskaņā ar judikatūru no vienlīdzīgas attieksmes pret valsts un privātiem uzņēmumiem principa izriet, ka kapitāls, ko valsts tieši vai netieši nodevusi uzņēmuma rīcībā tādos apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem, nav atzīstams par valsts atbalstu (spriedums, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija,C‑482/99, Krājums, EU:C:2002:294, 69. punkts un tajā minētā judikatūra). Šis novērtējums valsts uzņēmumu gadījumā principā notiek, piemērojot privātā ieguldītāja kritēriju (spriedums, 2012. gada 5. jūnijs, Komisija/EDF, C‑124/10 P, Krājums, EU:C:2012:318, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).

292

Tiesa ir nospriedusi, ka privātā ieguldītāja kritērija piemērojamība galu galā ir atkarīga no tā, ka attiecīgā dalībvalsts piešķir ekonomiskas priekšrocības tai piederošam uzņēmumam akcionāres statusā, nevis valsts varas īstenotājas statusā (spriedumi Komisija/EDF, minēts 291. punktā, EU:C:2012:318, 81. punkts, un 2014. gada 3. aprīlis, Komisija/Nīderlande un ING Groep, C‑224/12 P, Krājums, EU:C:2014:213, 31. punkts). Proti, valsts darbības, kas ir domātas tādu tās pienākumu izpildei, kuri tai ir valsts varas īstenotājas statusā, nevar tikt salīdzinātas ar privāta ieguldītāja darbībām tirgus ekonomikā (spriedums, 2009. gada 15. decembris, EDF/Komisija,T‑156/04, Krājums, EU:T:2009:505,228. punkts). Nozīme it īpaši ir šī pasākuma raksturam un priekšmetam, apstākļiem, kādos tas ir veikts, kā arī izvirzītajam mērķim un minētajam pasākumam piemērojamajiem noteikumiem (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/EDF, minēts iepriekš, EU:C:2012:318, 86. punkts).

293

Šī iebilduma pamatojumam prasītāja izvirza trīs argumentus.

294

Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka visu Sernam aktīvu pārdošana nevar tikt uzskatīta par līdzvērtīgu kompensācijas pasākumiem, kuri paredzēti lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā, proti, pārorientēšanai uz “Train Bloc Express” (turpmāk tekstā – “TBE”) darbību un darbības autotransporta jomā izbeigšanai.

295

Šajā ziņā ir jānorāda, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts atbilst viena no tiem diviem alternatīviem pārstrukturēšanas atbalsta saderīguma nosacījumiem īstenošanai, kuri ir noteikti lēmuma Sernam 2 3. pantā, atbilstoši konkurences izkropļojumu, kas radīti ar pārstrukturēšanas atbalstu, novēršanas pasākumiem un piedāvājot īpašas kompensācijas konkurentiem. Tas it īpaši izriet no lēmuma Sernam 2 3. panta nosacījumu pamatojumam veltītā punkta nosaukuma – 6.3.7. punkts “Konkurences kropļošanas novēršana – īpašas kompensācijas”, kurā ir ietverti jau šī sprieduma 191. un 193. punktā minētie lēmuma Sernam 2 200.–217. apsvērums.

296

Lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts ir alternatīva, kas ir līdzvērtīga šī panta 1. punkta nosacījumiem, jo tie ir piemērojami “saskaņā ar [..] 2. punktu”. Kā izriet no šī sprieduma 194. punkta, saskaņā ar lēmuma Sernam 2 217. apsvērumu Sernam tirgus daļu atbrīvošanai par labu neatkarīgajam pircējam, izmantojot Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā par tirgus cenu, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru, ir tāds pats mērķis kompensēt konkurences izkropļojumus kā atkāpšanās no pārslogotā autopārvadājumu tirgus gadījumā. Proti, šajā gadījumā tiek pilnībā izbeigta Sernam subsidētā darbība.

297

Tādējādi prasītāja kļūdaini norāda, ka šajā lietā visu Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā vienam un tam pašam pircējam nevar tikt uzskatīta par līdzvērtīgu pasākumiem saistībā ar pārorientēšanos uz TBE darbību un darbības autotransporta jomā izbeigšanu.

298

Otrkārt, prasītāja norāda, ka saskaņā ar lēmuma Sernam 2 217. apsvērumu lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā paredzēto kompensācijas pasākumu ievērošanu pamatojot Sernam turpmākā pastāvēšana tādā juridiskajā formā kā pirms pārdošanas.

299

Tomēr no šī sprieduma 191. un 192. punkta izriet, ka šis arguments ir jānoraida, jo tieši pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības saglabāšana tirgū pamato lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā minēto nosacījumu ievērošanu, nevis tikai tas, ka tiek saglabāts tā juridiskās personas statuss.

300

Treškārt, prasītāja uzskata, ka, ja Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā Komisija bija paredzējusi kā līdzvērtīgu kompensācijas pasākumiem, kuri noteikti lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā, minētajā lēmumā tai esot bijis jāprecizē, ka pārdošana par negatīvu cenu nav iespējama, jo tai pilnībā bija zināma Sernam finansiālā situācija un tai esot bijusi jāparedz šāda iespējamība.

301

Arī šis iebildums ir jānoraida. Tā kā nosacījums par aktīvu pārdošanu vienā partijā izslēdza pasīvus, iespējamība saņemt negatīvu cenu šajā lietā, kā tas izriet no šī sprieduma 154.–158. punkta, pēc definīcijas bija izslēgta.

302

Tādējādi pirmais iebildums, kas vērsts pret apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumu (skat. iepriekš 287. punktu), ir jānoraida.

303

Prasītāja norāda, ka katrā ziņā Komisijas lēmumā noteiktā kompensācijas pasākuma īstenošanas gadījumā kompensācijas pasākuma izmaksas sedz tieši uzņēmums, kurš ir guvis labumu no pārstrukturēšanas atbalsta, nevis valsts kā valsts varas īstenotāja.

304

Prasītāja un Francijas Republika arī apgalvo, ka, ja valsts uzņēmums, piemērojot Komisijas lēmumu, nolemj pārdot kādu no saviem meitasuzņēmumiem vai visus savus aktīvus vai to daļu, šis valsts uzņēmums un, vajadzības gadījumā, valsts ar šī uzņēmuma starpniecību rīkojas akcionāra statusā. Līdz ar to, ņemot vērā strīdīgo pasākumu raksturu, to priekšmetu un mērķi, tie esot ieguldījums, kas ir salīdzināms ar privātā ieguldītāja ieguldījumu.

305

Šajā lietā ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja un Francijas Republika, Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā, piemērojot lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktu, nebija lēmums, kādu privātais ieguldītājs uzskatītu par nepieciešamu pieņemt “parastos” tirgus apstākļos ar perspektīvu palielināt peļņu vai samazināt zaudējumus atbilstoši ekonomiskajai racionalitātei.

306

Proti, lēmuma Sernam 2 3. pantā noteikto kompensācijas pasākumu loģiskais pamats bija novērst jebkādu pārmērīgu konkurences izkropļojumu, ko izraisījusi tāda pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana, kurš lēmumā Sernam 2 saskaņā ar nosacījumiem atzīts par saderīgu.

307

Tādēļ šie kompensācijas pasākumi varēja piespiest gan atbalsta saņēmēju, gan tā akcionāru paredzēt risinājumu, kas nav optimāls tīri no finansiālā izdevīguma viedokļa, ko privātais ieguldītājs tā sauktajā “parastajā” tirgus situācijā neparedzētu.

308

Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā kompensācijas pasākumu ietvaros šajā lietā paredzēja, ka tiek pārdoti aktīvi, kuru vērtība ir pozitīva un kurus atbalsta saņēmējam, ņemot vērā apsvērumus saistībā ar ekonomisko racionalitāti, obligāti nebūtu bijis jāpārdod.

309

Tādējādi Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā kompensējošā loģika, kas ir atgādināta apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumā, atšķīrās no tāda privātā uzņēmēja loģikas, kurš mēģina palielināt savu peļņu vai, šajā gadījumā, samazināt savus zaudējumus.

310

Turklāt no iepriekš veiktās ceturtā pamata trešās, ceturtās un sestās daļas pārbaudes izriet, ka saskaņā ar lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktu runa bija nevis par zaudējumu nesošas sabiedrības pilnīgu pārdošanu, bet gan tikai par tādu aktīvu pārdošanu, kuriem ir pozitīva ekonomiskā vērtība. Šajā lietā vadības komandas piedāvājumā bija ietvertas prasības par rekapitalizāciju, prasījumu dzēšanu, kā arī par garantijām no pārdevēja puses, jo finansējuma nepieciešamības dēļ Sernam tika pārdots kopumā. Tādējādi strīdīgie pasākumi tieši izriet no lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkta pārkāpuma, un tādējādi tiem nav nekādas saiknes ar privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu.

311

Tādēļ otrais iebildums, kas vērsts pret apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumu, ir jānoraida.

312

Šajos apstākļos vairs nav jāizvērtē pārējie argumenti par Komisijas izvirzīto pirmo pamatojumu, kurš ir saistīts ar valsts atbalsta tā saukto “atgūšanas” kontekstu, privātā ieguldītāja kritērija nepiemērojamības pamatošanai.

313

Ņemot vērā iepriekš minēto, sestā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

314

Prasītāja būtībā apstrīd to, ka rekapitalizācija un prasījumu dzēšana ir sniegušas priekšrocības Sernam Xpress/Financière Sernam. Attiecībā uz garantijām tā vispirms norāda uz pamatojuma neesamību, jo apstrīdētajā lēmumā nekas nav teikts par to, vai ar šīm garantijām notiek atkāpšanās no parastajiem pārdošanas nosacījumiem, ko piemēro privāts pārdevējs. Tālāk tā pakārtoti norāda, ka katru garantiju esot piešķīris privāts pārdevējs. Visbeidzot tā būtībā norāda, ka šīs garantijas nav sniegušas priekšrocības Sernam Xpress/Financière Sernam, jo tās bija neliela apmēra un nav tikušas īstenotas.

315

Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka ar Sernam rekapitalizāciju, lai pārdotu tā aktīvus vienā partijā, nav piešķirta nekāda priekšrocība Financière Sernam vai jebkuram citam uzņēmumam, jo šī pārdošana ir tikusi īstenota par tirgus cenu.

316

Ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir lēmusi par jautājumu attiecībā uz priekšrocību Financière Sernam nevis kā Sernam Xpress daļu pircējam, bet gan kā Sernam Xpress tiesību pārņēmējam pēc to apvienošanās.

317

Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 159. apsvērumā Komisija ir precizējusi, ka, ņemot vērā, ka Sernam Xpress un Financière Sernam“vēlāk apvienojās, [nebija] jāizdala vienam vai otram uzņēmumam piešķirtais atbalsts [piešķirtās priekšrocības]”. Tā ir piemērojusi šo argumentāciju visiem strīdīgajiem pasākumiem, tostarp rekapitalizācijai.

318

Turklāt apstrīdētā lēmuma 172. apsvērums ir formulēts šādi:

“Lēmuma par procedūras uzsākšanu 164. apsvērumā Komisija izteica šaubas par to, vai negatīvā cena, ko “samaksāja” uzņēmums Financière Sernam, atbilst tirgus vērtībai. Šajā sakarā Komisija norāda, ka pa šo laiku uzņēmumi Sernam Xpress un Financière Sernam ir apvienojušies un ka iespējamais atbalsts Financière Sernam pārāk augstas negatīvas cenas izteiksmē nepārsniedz atbalstu 57 miljonu euro apmērā, ko Sernam Xpress saņēma kā jaunu atbalstu. Līdz ar to vairs nav nepieciešams lemt par to, vai pircējs ir saņēmis atbalstu.”

319

Sernam rekapitalizācija ietver neapšaubāmu finansiālu priekšrocību salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Turklāt no sestā pamata pirmās daļas pārbaudes izriet, ka lietas specifiskajā gadījumā Komisija pamatoti nav salīdzinājusi valsts rīcību ar privātā ieguldītāja rīcību parastos tirgus apstākļos. Tādējādi finansiālā priekšrocība, ko ietver šī rekapitalizācija, ir jāuzskata par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

320

Turklāt no piektā pamata pārbaudes izriet, ka pastāv saimnieciskā pēctecība starp Sernam un Sernam Xpress un ka līdz ar to priekšrocība saistībā ar rekapitalizāciju ir tikusi nodota Sernam Xpress. Katrā ziņā, pat pieņemot, ka pārdošanas cena ir bijusi tirgus cena, tas nerada šķērsli tam, lai Sernam Xpress, par ko iepriekš ir pierādīts, ka tas turpināja īstenot Sernam, uz kuru attiecas piešķirtais valsts atbalsts, darbību, saglabātu tās priekšrocības labumu, kas izriet no attiecīgo valsts atbalstu kopuma, tostarp no rekapitalizācijas EUR 57 miljonu neto apmērā (šajā ziņā skat. spriedumu SMI, minēts 52. punktā, EU:C:2004:238, 80. un 81. punkts).

321

Tādējādi ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 160. apsvērumā Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka, “[prasītājai] veicot [Sernam] rekapitalizāciju 57 miljonu euro apmērā, [Sernam] saņēma ievērojamu finansiālu priekšrocību, kādas [nebija] tā konkurentiem”, un ka “šo priekšrocību līdz ar citiem aktīviem un pasīviem nodeva Sernam Xpress”.

322

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī kļūdu faktos, apstrīdētā lēmuma 162. apsvērumā apgalvojot, ka ar prasītājas prasījumu pret Sernam dzēšanu EUR 38,5 miljonu apmērā esot piešķirta priekšrocība Sernam Xpress vai Financière Sernam, pamatojoties uz to, ka prasītāja iekļāva parādu Sernam likvidācijas pasīvos un ka tā nebija Sernam Xpress vai Financière Sernam kreditors.

323

Šis arguments ir jānoraida, jo prasītāja bija Sernam kreditors un no piektā pamata pārbaudes izriet, ka pastāv saimnieciskā pēctecība starp Sernam un Sernam Xpress, kā arī starp Sernam Xpress un Financière Sernam, kad tie vēlāk apvienojās. Šādos apstākļos šo prasījumu iekļaušana Sernam likvidācijas pasīvos ir līdzvērtīga priekšrocības piešķiršanai Sernam Xpress un pēc tam – Financière Sernam.

324

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pamatojusi savu argumentāciju apstrīdētā lēmuma 163.–171. apsvērumā saistībā ar garantijām, kuras prasītāja ir piešķīrusi tā sauktās Sernam“aktīvu vienā partijā” pārdošanas laikā, jo apstrīdētajā lēmumā nekas nav teikts par to, vai ar šīm garantijām notiek atkāpšanās no parastajiem pārdošanas nosacījumiem, ko piemēro privāts uzņēmējs. Šajā ziņā prasītāja precizē, ka cesijas (neatkarīgi no tā, vai tiek nodoti aktīvi vai uzņēmumi) sistemātiski tiek papildinātas ar garantijām un ka, izvērtējot šīs garantijas saskaņā ar valsts atbalstu, rodas jautājums par to, vai uz tām attiecas privātā uzņēmēja tirgus ekonomikā (šajā gadījumā “privātā pārdevēja” tirgus ekonomikā) rīcība. Prasītāja uzskata, ka saistību garantijas var ietvert valsts atbalstu tikai tad, ja tās tiek piešķirtas ar nosacījumiem, kuri nebūtu pieņemami privātam pārdevējam tirgus ekonomikā.

325

Atbilstoši Komisijas Paziņojumam par [LESD 107.] un [108.] panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV 2000, C 71, 14. lpp.) valsts tieši piešķirtās garantijas, kā arī garantijas, ko piešķir uzņēmumi valsts vai pašvaldību iestāžu ietekmē, tāpat kā citi potenciālā atbalsta veidi, var ietvert valsts atbalstu.

326

Vispirms ir jākonstatē, ka savu atteikumu piemērot privātā ieguldītāja kritēriju Komisija vispārīgi ir pamatojusi apstrīdētā lēmuma 152.–158. apsvērumā attiecībā uz visiem strīdīgajiem pasākumiem. Tādēļ nebija nepieciešams, lai Komisija pievienotu īpašu pamatojumu attiecībā uz garantijām. Līdz ar to nav konstatējama pamatojuma neesamība šajā ziņā. Turklāt katras šīs garantijas ietvertā priekšrocība par labu Sernam Xpress (un, pamatojoties uz apvienošanos, par labu Financière Sernam) ir pienācīgi pamatota apstrīdētā lēmuma 164.–171. apsvērumā.

327

Tālāk no šī sprieduma 293.–313. punkta izriet, ka Komisija pamatoti nav piemērojusi privātā ieguldītāja kritēriju strīdīgajiem pasākumiem, kuros ietilpst garantijas. Līdz ar to prasītājas argumentiem, kuri formulēti pakārtoti un kuru mērķis ir pierādīt, ka katru garantiju esot piešķīris privāts pārdevējs, nevar piekrist.

328

Visbeidzot pārējie prasītājas argumenti, kuru mērķis ir apstrīdēt, ka katra garantija ir varējusi piešķirt priekšrocību Sernam Xpress/Financière Sernam, ir jānoraida šādu iemeslu dēļ.

329

Prasītāja uzsver, ka garantija par telpu Valenton iekārtošanu, kuras ir nepieciešamas TBE apsaimniekošanai, darbu īstenošanas kavējuma gadījumā apņemoties maksāt soda naudu EUR 1 miljona apmērā, un garantija par jauno darbības telpu īres pieaugumu tādā apmērā, par kādu šī īre ir pieaugusi, nosakot šāda seguma maksimālo summu EUR 3 miljonu apmērā un ierobežotu termiņu – trīs gadus, bija ierobežota apmēra un nav tikušas īstenotas.

330

Vispirms apstrīdētā lēmuma 164. apsvērumā Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka šīs garantijas sniedza priekšrocību, jo, ja to nebūtu, Sernam Xpress/Financière Sernam attiecīgās izmaksas būtu jāsedz no saviem līdzekļiem.

331

Tālāk saistībā ar prasītājas argumentāciju, pamatojoties uz strīdīgā atbalsta nelielo apmēru, ir jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru atbalsta relatīvi nelielā nozīme vai uzņēmuma saņēmēja relatīvi pieticīgais lielums a priori neizslēdz iespējamību, ka tiek iespaidota tirdzniecība dalībvalstu starpā (skat. spriedumu, 2003. gada 24. jūlijs, Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg, C‑280/00, Krājums, EU:C:2003:415, 81. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā ziņā skat. arī spriedumu, 2001. gada 4. aprīlis, Regione Autonoma Friuli-Venezia Giulia/Komisija,T‑288/97, Krājums, EU:T:2001:115, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

332

Visbeidzot ir arī jānorāda, ka atbilstoši Paziņojuma par valsts atbalstu garantiju veidā, kas minēts šī sprieduma 325. punktā, 2.1.2. punktam faktam, ka šīs garantijas nav tikušas samaksātas, nav nozīmes saistībā ar priekšrocības kvalificēšanu, ņemot vērā, ka atbalsts tiek piešķirts brīdī, kad tiek sniegta garantija, nevis brīdī, kad garantija tiek izmantota vai kad tiek veikti maksājumi.

333

Turklāt prasītājas arguments, ka garantija saistībā ar telpu Valenton iekārtošanu izrietēja no tās vēlmes atgūt citu vietu, ir jānoraida, jo prasītāja varēja pieprasīt pārcelšanos uz Valenton (Francija), tomēr nesniedzot garantiju par šīs vietas iekārtošanas darbu izpildi.

334

Saistībā ar garantiju par TBE pēctecību un pieeju tam prasītāja norāda, ka tai nebija nekāda ekskluzīva rakstura un tādējādi tā neesot piešķīrusi nekādu priekšrocību Sernam Xpress salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

335

Tomēr ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 165. apsvērumā Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka šī garantija ievērojami samazināja Sernam Xpress/Financière Sernam risku, un tas ietver priekšrocību. Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja nemin to, ka citi uzņēmumi praktiski izmanto TBE. Turklāt no apstrīdētā lēmuma 163. apsvēruma izriet, ka saskaņā ar šo garantiju prasītāja faktiski ir samaksājusi Sernam Xpress EUR 3 miljonus, un tas nav apstrīdēts. Līdz ar to priekšrocības esamība par labu Sernam Xpress salīdzinājumā ar tā konkurentiem nerada šaubas.

336

Prasītāja uzskata, ka apstrīdētā lēmuma 169. apsvērums, kurā noteikts, ka darbinieku prasītājas grupas iekšienē pārkvalificēšanās garantijas pagarināšanas par trīs gadiem rezultātā attiecīgajā periodā bija izdevīgāk palikt nodarbinātam Sernam Xpress, ir atsaukšanās uz principu, kuram nav pamatojuma.

337

Tomēr ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 169. un 171. apsvērumā Komisija juridiski pietiekami ir pamatojusi tādas priekšrocības esamību Sernam Xpress, kura ir balstīta uz to, ka šīs garantijas rezultātā attiecīgajā periodā bija izdevīgāk palikt nodarbinātam Sernam Xpress un ka tā ļāva Sernam Xpress saglabāt darbiniekus, nesedzot papildizmaksas. Tādējādi priekšrocība neietvēra visas izmaksātās algas, bet gan ietvēra apmēru, par kādu palielinātos alga, kas Sernam Xpress būtu jāizmaksā šiem darbiniekiem bez šīs garantijas.

338

No tā izriet, ka sestā pamata otrā daļa ir jānoraida.

339

No iepriekš minētā izriet, ka sestais pamats ir jānoraida pilnībā.

340

Savā pirmajā pamatā prasītāja būtībā pārmet Komisijai, ka apstrīdētajā lēmumā tā ir ieņēmusi tādu nostāju, kuras nebija lēmumā par procedūras uzsākšanu un par kuru tai nav bijusi iespēja lietderīgi iesniegt savus apsvērumus. Tā atsaucas uz apstrīdētā lēmuma 154.–158. apsvērumu, kuros noteikts, ka šajā lietā privātā ieguldītāja princips nav jāpiemēro.

341

Francijas Republika autonomā pamatā norāda, ka šī atšķirība starp lēmumu par procedūras uzsākšanu un apstrīdēto lēmumu ietver arī tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

342

Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka Francijas Republikas izvirzītais pamats ir acīmredzami nepieņemams un katrā ziņā nepamatots.

343

Ja šķiet, ka personas, kas iestājusies lietā, izvirzītais pamats, kura saistība ar strīda priekšmetu ir apstrīdama, katrā ziņā ir jānoraida kā nepieņemams vai nu cita iemesla dēļ, vai kā nepamatots, tiesa ir tiesīga noraidīt šo pamatu, nespriežot par to, vai persona, kas iestājusies lietā, ir pārsniegusi savu viena no lietas pamatdalībniekiem prasījumu atbalstītājas lomu (skat. spriedumu, 2005. gada 15. jūnijs, Regione autonoma della Sardegna/Komisija,T‑171/02, Krājums, EU:T:2005:219, 155. punkts un tajā minētā judikatūra).

344

Šajā lietā procesuālās ekonomijas nolūkā Vispārējā tiesa uzskata, ka ir jāizvērtē Francijas Republikas izvirzītais pamats saistībā ar tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, iepriekš nespriežot par iebildumu par nepieņemamību, kuru ir izvirzījusi Komisija attiecībā uz šī pamata pieņemamību, jo turklāt un turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ tās argumenti neļauj pierādīt, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir pārkāpusi dalībvalsts tiesības uz aizstāvību. Tālāk tiks izvērtēts prasītājas pirmais pamats, kurā ir kritizēta šī pati atšķirība starp lēmumu par procedūras uzsākšanu un apstrīdēto lēmumu.

345

Francijas Republika būtībā kritizē to, ka, pieņemot lēmumu par procedūras uzsākšanu un arī visā administratīvā procesa laikā līdz tās pēdējam posmam, Komisija vispār nav ne uzskatījusi, ne pat ļāvusi saprast, ka šajā lietā privātā ieguldītāja kritērijs principā nav piemērojams. Francijas iestādes neesot varējušas iesniegt apsvērumus saistībā ar jautājumu par privātā ieguldītāja kritērija, kāds tas ir izklāstīts iepriekš 283. punktā minētajā spriedumā Vācija/Komisija (EU:C:2003:55), piemērojamību, bet, gluži pretēji, galvenokārt esot izjautāta par Sernam aktīvu pārdošanas izmaksu un tā likvidācijas izmaksu salīdzinājuma piemērošanas nosacījumiem. Taču apstrīdētajā lēmumā Komisija pēkšņi un negaidīti esot apgalvojusi, ka šim salīdzinājumam neesot nozīmes šajā lietā, jo privātā ieguldītāja kritērijs neesot piemērojams šīs lietas īpašajos apstākļos. Nepaziņojot Francijas Republikai par radikālajām izmaiņām savā vērtējumā procedūras laikā, Komisija formālās izmeklēšanas procedūras laikā neesot ļāvusi Francijas Republikai apstrīdēt iestādes nostāju attiecībā uz 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā paredzēto pasākumu par Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā kvalificēšanu par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

346

Prasītāja savos apsvērumos par Francijas Republikas iestāšanās rakstu ir norādījusi, ka tā atbalsta šīs pēdējās minētās pamatu, kas ir saistīts ar Francijas Republikas kā dalībvalsts tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

347

No judikatūras izriet, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana visā procesā, kurš uzsākts pret personu un kura rezultātā var tikt pieņemts personai nelabvēlīgs akts, ir Savienības tiesību pamatprincips un tas ir jānodrošina, pat ja nav īpaša tiesiskā regulējuma (skat. spriedumu, 1990. gada 21. marts, Beļģija/Komisija,C‑142/87, Krājums, EU:C:1990:125, 46. punkts un tajā minētā judikatūra). Tiesa jau ir nospriedusi, ka šis princips pieprasa, lai attiecīgā dalībvalsts varētu atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par faktiem, ar kuriem Komisija pamatojusi savu novērtējumu (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. spriedumu Beļģija/Komisija, minēts iepriekš, EU:C:1990:125, 47. punkts).

348

Atbilstoši Regulas Nr. 659/1999 6. pantam, ja Komisija nolemj uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, lēmums par procedūras uzsākšanu var aprobežoties ar to, ka tajā tiek apkopoti nozīmīgākie faktiskie un tiesiskie jautājumi, ietverts attiecīgā valsts pasākuma pagaidu novērtējums, kura mērķis ir noteikt, vai tam ir atbalsta raksturs, un izklāstīti iemesli, kas rada šaubas par šī pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu (spriedumi, 2002. gada 23. oktobris, Diputación Foral de Guipúzcoa u.c./Komisija,T‑269/99, T‑271/99 un T‑272/99, Krājums, EU:T:2002:258, 104. punkts, un 2008. gada 22. oktobris, TV2/Danmark u.c./Komisija, T‑309/04, T‑317/04, T‑329/04 un T‑336/04, Krājums, EU:T:2008:457, 138. punkts).

349

Ir jānorāda, ka formālā izmeklēšanas procedūra ļauj izpētīt un noskaidrot jautājumus, kuri ir norādīti lēmumā par procedūras uzsākšanu (spriedums, 2009. gada 4. marts, Itālija/Komisija,T‑424/05, EU:T:2009:49, 69. punkts).

350

Turklāt no Regulas Nr. 659/1999 7. panta izriet, ka formālās izmeklēšanas procedūras beigās Komisijas analīze var mainīties, jo tā galu galā var izlemt, ka pasākums nav valsts atbalsts vai ka šaubas par tā nesaderību ir kliedētas. No tā izriet, ka galīgajā lēmumā var būt zināmas atšķirības no lēmuma par procedūras uzsākšanu, bet tas tomēr neizraisa galīgā lēmuma spēkā neesamību (spriedumi Itālija/Komisija, minēts 349. punktā, EU:T:2009:49, 69. punkts, un 2010. gada 16. decembris, Nīderlande un NOS/Komisija, T‑231/06 un T‑237/06, Krājums, EU:T:2010:525, 50. punkts).

351

Šajā lietā ir jākonstatē, ka lēmumā par procedūras uzsākšanu, it īpaši minētā lēmuma 131.–133. un 166. punktā, Komisija ir norādījusi, ka, lai noteiktu, vai rekapitalizācija un prasījumu dzēšana ir valsts atbalsts, tā paredz piemērot “Gröditzer” veida privātā ieguldītāja kritēriju, veicot darījuma, kas īstenots atbilstoši lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktam, izmaksu salīdzināšanu ar izmaksām, kuras prasītājai būtu radušās Sernam likvidācijas gadījumā.

352

Tomēr, pirmkārt, ir jānorāda, ka lēmuma par procedūras uzsākšanu 141. un 142. punktā, kā to atspoguļo vārdu “šajā posmā” izmantošana, skaidri ir apliecināts šīs argumentācijas sākotnējais raksturs attiecībā uz jauna atbalsta kvalifikāciju. Ar to, ka citas daļas bijušas apstiprinošākas, nevar tikt atspēkots šis secinājums, it īpaši attiecībā uz lēmuma par procedūras uzsākšanu mērķi un tajā veiktās analīzes sākotnējo raksturu.

353

Tādējādi, lai gan Komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu apkopot informāciju par Sernam likvidācijas izmaksām, lēmuma par procedūras uzsākšanu 140. punktā izdarītais secinājums, ka būs jānosaka, vai rekapitalizācijas kopējās izmaksas ir augstākas vai zemākas nekā hipotētiskās Sernam likvidācijas izmaksas, ir jāapskata formālās izmeklēšanas procedūras un tās mērķu kontekstā, proti, lai ieinteresētās personas varētu paust savus uzskatus un Komisija varētu pilnībā pārzināt visu informāciju saistībā ar lietu pirms lēmuma pieņemšanas. Formālajai izmeklēšanas procedūrai nevar būt cits apjoms kā vien tas, kas ir izklāstīts iepriekš, un, konkrētāk, tajā nevar tikt galīgi nospriests par noteiktiem lietas aspektiem pirms galīgā sprieduma pasludināšanas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 1. jūlijs, ThyssenKrupp Acciai Speciali Terni/Komisija,T‑62/08, Krājums, EU:T:2010:268, 174. un 175. punkts un tajos minētā judikatūra).

354

Otrkārt, tā kā jautājums par privātā ieguldītāja kritēriju lēmumā par procedūras uzsākšanu ir minēts, lai izvērtētu, vai rekapitalizācija un prasījumu dzēšana bija priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tad līdz ar to dalībvalsts varēja norādīt visus argumentus, lai paskaidrotu, kāpēc kritērijs bija jāpiemēro, it īpaši, ņemot vērā lietas specifisko kontekstu. Šajā ziņā Komisija uzsver, ka privātā ieguldītāja kritērija piemērošanas precedentu nebija lēmuma par saderīgumu, kam tiek piemēroti nosacījumi, īstenošanas kontekstā.

355

Ir arī jānorāda, ka lēmuma par procedūras uzsākšanu 161. punktā Komisija ir minējusi, ka citi papildu līdzekļi, kuri ir Sernam Xpress rīcībā, it īpaši finanšu priekšrocības veidā, varētu izrietēt no SNCF garantijām.

356

Līdz ar to, ņemot vērā lēmumu par procedūras uzsākšanu, Francijas Republika ir varējusi uzzināt argumentāciju, kas Komisijai ir likusi provizoriski uzskatīt, ka rekapitalizācija, prasījumu dzēšana un garantijas varēja ietvert jaunu un nesaderīgu atbalstu, un lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par elementiem, uz kuriem Komisija ir balstījusi savu vērtējumu.

357

Treškārt, ne no normām par valsts atbalstu, ne no judikatūras neizriet, ka Komisijai būtu jāuzklausa valsts līdzekļu saņēmēja viedoklis par juridisko vērtējumu, ko tā veic saistībā ar attiecīgo pasākumu, vai ka tai pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts un a fortiori atbalsta saņēmējs par savu viedokli, jo ieinteresētās personas un dalībvalsts ir uzaicinātas iesniegt piezīmes (spriedums, 2010. gada 1. jūlijs, Itālija/Komisija,T‑53/08, Krājums, EU:T:2010:267, 123. punkts).

358

Ceturtkārt, ņemot vērā pamatojumu attiecībā uz privātā ieguldītāja kritērija nepiemērojamību šajā lietā, proti, valsts atbalsta atgūšanas kontekstu, apstrīdētā lēmuma 154. apsvērumā, un to, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts ir līdzvērtīgs pasākums kompensācijas pasākumiem, kuri ir paredzēti 1. punktā, kas nav ticis ievērots, apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumā, ir jākonstatē, ka lēmuma par procedūras uzsākšanu posmā Komisijai vēl bija jāpārbauda, vai lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts, kā arī nelikumīgā un nesaderīgā atbalsta EUR 41 miljona apmērā atgūšana ir tikuši piemēroti pareizi. Tādējādi lēmuma par procedūras uzsākšanu brīdī Komisija vēl nebija spējīga noteikt, ka privātā ieguldītāja kritērijs nebūs piemērojams šajā lietā.

359

No tā izriet, ka pamats saistībā ar Francijas Republikas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu ir jānoraida.

360

Prasītāja, ko atbalsta Francijas Republika, būtībā izvirza divus iebildumus. Savā pirmajā iebildumā prasītāja norāda, ka šī sprieduma 345. punktā minētā atšķirība starp lēmumu par procedūras uzsākšanu un apstrīdēto lēmumu ietver tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Savā otrajā iebildumā tā norāda, ka ar minēto atšķirību tiekot pārkāptas tās tiesības iesniegt apsvērumus kā ieinteresētajai personai par būtisku elementu, kas ir ļāvis secināt, ka pārdošanas kārtība ietver valsts atbalstu.

361

Attiecībā uz prasītājas procesuālajām tiesībām ir jāatgādina, ka tās katrā ziņā ir šaurākas par Francijas Republikas tiesībām, kura ir attiecīgā dalībvalsts formālajā izmeklēšanas procedūrā atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam. Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka citas ieinteresētās personas, kāda šajā gadījumā ir prasītāja, izņemot attiecīgo dalībvalsti, valsts atbalsta pārbaudes procedūrā var vienīgi paziņot Komisijai visu informāciju, lai paskaidrotu savu rīcību nākotnē, un tās nevar pašas iesaistīties sacīkstes procesā ar Komisiju, kāds tiek uzsākts par labu minētajai dalībvalstij (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 15. novembris, Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste, C‑106/09 P un C‑107/09 P, Krājums, EU:C:2011:732, 180. un 181. punkts un tajos minētā judikatūra). Ieinteresēto personu tiesības uz informāciju nepārsniedz tiesības tikt uzklausītām Komisijā. It īpaši nevar atsaukties uz vispārējām tiesībām izteikties par visiem iespējami būtiskajiem jautājumiem, kas izvirzīti formālās izmeklēšanas procedūras laikā (skat. spriedumu, 2009. gada 30. novembris, Francija/Komisija,T‑427/04 un T‑17/05, Krājums, EU:T:2009:474, 149. punkts un tajā minētā judikatūra).

362

Ņemot vērā šos principus, prasītājai, kura nevar izmantot tiesības uz aizstāvību, kādas pienākas tām personām, pret kurām ir uzsākts process, ir tikai tiesības būt iesaistītai attiecīgajā administratīvajā procesā, ņemot vērā šīs lietas apstākļus (spriedumi, 1998. gada 25. jūnijs, British Airways u.c./Komisija,T‑371/94 un T‑394/94, Krājums, EU:T:1998:140, 60. punkts, un 2003. gada 6. marts, Westdeutsche Landesbank Girozentrale un Land Nordrhein-Westfalen/Komisija, T‑228/99 un T‑233/99, Krājums, EU:T:2003:57, 125. punkts).

363

Tādējādi prasītājas iebildums, kas ir saistīts ar tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, ir jānoraida.

364

Attiecībā uz prasītājas iebildumu, kas ir saistīts ar tās kā ieinteresētās personas tiesību pārkāpumu, ir jānorāda, ka prasītājai bija iespēja iesniegt piezīmes Komisijai saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu, kurā strīdīgie pasākumi precīzi tikuši identificēti kā tādi, kas, iespējams, ietver nesaderīgu valsts atbalstu, proti, iespēja, kuru tā ir izmantojusi. Līdz ar to prasītāja bija pietiekami informēta par izmeklēšanas procedūru un varēja iesniegt visus apsvērumus, kurus tā kā ieinteresētā persona uzskatīja par lietderīgiem.

365

Tā kā norādītā atšķirība starp lēmumu par procedūras uzsākšanu un apstrīdēto lēmumu neietver Francijas Republikas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un tā kā prasītāja būtībā norāda tos pašus argumentus, kurus ir izvirzījusi Francijas Republika, ir jākonstatē, ka minētā atšķirība starp lēmumu par procedūras uzsākšanu un apstrīdēto lēmumu neietver arī prasītājas kā ieinteresētās personas procedūrā procesuālo tiesību pārkāpumu.

366

Tādējādi iebildums, kas saistīts ar prasītājas kā ieinteresētās personas tiesību iesniegt lietderīgus apsvērumus pārkāpumu, ir jānoraida.

367

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājas pirmais pamats ir jānoraida.

368

Prasītāja būtībā izvirza trīs iebildumus. Savā pirmajā iebildumā prasītāja norāda, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts un 4. pants tai ir radījuši pamatotas cerības attiecībā uz to, ka tai bija atļauts rīkoties tā, kā tā to ir darījusi aktīvu pārdošanas un atbalsta EUR 41 miljona apmērā, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, atgūšanas laikā. Savā otrajā iebildumā prasītāja norāda, ka ar Komisijas 2006. gada 14. marta informācijas pieprasījumu par Sernam likvidācijas izmaksu detaļām tā ir guvusi pārliecību, ka privātā ieguldītāja kritērijs tiks piemērots Sernam aktīvu pārdošanai vienā partijā un ka tādējādi šī pārdošana neietver valsts atbalstu. Savā trešajā iebildumā prasītāja būtībā apstrīd apstrīdētā lēmuma 126. un 177.–182. apsvērumu.

369

Prasītāja norāda, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts un 4. pants ietvēra “nepārprotamus principus” un “pieņemtās nostājas”, pamatojot tās tiesisko paļāvību par to, ka tai bija atļauts tos īstenot tā, kā tā to ir darījusi.

370

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ir katram indivīdam, kuram Savienības iestāde ir radījusi pamatotas cerības (spriedums, 1987. gada 11. marts, Van den Bergh en Jurgens un Van Dijk Food Products (Lopik)/EEK, 265/85, EU:C:1987:121, 44. punkts). Tas ietver trīs kumulatīvu nosacījumu izpildi. Pirmkārt, Savienības iestādei ir jābūt sniegušai ieinteresētajai personai konkrētas, beznosacījumu un saskanīgas garantijas no pilnvarotiem un ticamiem avotiem. Otrkārt, šīm garantijām ir jābūt tādām, kas var radīt tiesisku paļāvību personai, uz kuru tās attiecas. Treškārt, sniegtajām garantijām ir jābūt saderīgām ar piemērojamajām tiesību normām (skat. spriedumu, 2005. gada 30. jūnijs, Branco/Komisija,T‑347/03, Krājums, EU:T:2005:265,102. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedumi, 2006. gada 23. februāris, Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, T‑282/02, Krājums, EU:T:2006:64, 77. punkts, un 2009. gada 30. jūnijs, CPEM/Komisija,T‑444/07, Krājums, EU:T:2009:227, 126. punkts).

371

Ir jānorāda, ka lēmuma Sernam 2 1. pantā (skat. iepriekš 14. punktu) ir skaidri noteikts, ka valsts atbalsts, kas apstiprināts 2001. gada maijā EUR 503 miljonu apmērā, uzņēmumam Sernam ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar tā paša lēmuma 3. un 4. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

372

No šī sprieduma 118., 278 un 279. punkta izriet, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts un 4. pants bija pietiekami skaidri attiecībā uz to, ka saistībā ar Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā nebija atļauts pārdot tā pasīvus un ka tad, ja Sernam vai kāds cits subjekts, kas, no ekonomiskā aspekta raugoties, turpina Sernam darbību, turpinātu pastāvēt tirgū, tam būtu jāatmaksā EUR 41 miljons pat tirgus cenas gadījumā, attiecībā uz visiem konkurentiem ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru. Turklāt no ceturtā un piektā pamata pārbaudes izriet, ka prasītāja nav pareizi piemērojusi šīs abas lēmuma Sernam 2 normas.

373

Līdz ar to lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts un 4. pants nevarēja pamatot nekādu tiesisko paļāvību prasītājai par to, ka tā varēja Sernam aktīviem pievienot pasīvus un aprobežoties ar EUR 41 miljona iekļaušanu Sernam likvidācijas pasīvos, lai gan pastāvēja saimnieciskā pēctecība starp Sernam un Sernam Xpress.

374

Turklāt lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā un 4. pantā ir paredzēti nosacījumi, un līdz ar to tie nevarēja sniegt konkrētas un beznosacījumu garantijas par to, ka šie nosacījumi būtu uzskatāmi par ievērotiem. Kā to pareizi atzīmē Komisija, šis iebildums attiecas nevis uz tiesisko paļāvību kā tādu, bet gan drīzāk uz lēmumā Sernam 2 noteikto saderīguma nosacījumu ievērošanas pārbaudi.

375

No minētā izriet, ka pirmais iebildums ir jānoraida.

376

Prasītāja norāda, ka ar Komisijas 2006. gada 14. marta informācijas pieprasījumu par Sernam likvidācijas izmaksu detaļām tā ir guvusi pārliecību, ka Komisija piemēros “Gröditzer” veida privātā ieguldītāja kritēriju pārdošanas par negatīvu cenu jomā un ka līdz ar to Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā neietver valsts atbalstu.

377

Pirmkārt, ir jānorāda, ka 2006. gada 14. marta vēstule iekļaujas pārbaudes pasākumā par lēmuma Sernam 2 nosacījumu ievērošanu un tika nosūtīta pēc prasītājas organizētā darījuma, lai īstenotu lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktu. Līdz ar to šī vēstule nevarēja pamatot tiesisko paļāvību prasītājai par to, ka tās darījums, kas īstenots pirms minētās vēstules, neietver jaunu valsts atbalstu.

378

Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, šāda norāde 2006. gada 14. marta vēstulē nekādā gadījumā nebija tāda, kas tai sniegtu konkrētas, beznosacījumu un saskanīgas garantijas, ka, no vienas puses, Komisijas galīgajā lēmumā patiešām tiks piemērots privātā ieguldītāja kritērijs un ka, no otras puses, tas būtu uzskatāms par izpildītu šajā lietā. Proti, runa bija par vienkāršu Komisijas informācijas pieprasījumu, kas iekļaujas pārbaudes pasākumā, nevis pilnīgu un galīgu analīzi par attiecīgajiem pasākumiem.

379

No tā izriet, ka otrais iebildums ir jānoraida.

380

Prasītāja būtībā norāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu apstrīdētā lēmuma 177.–182. apsvērumā, atspēkojot faktu, ka Francijas Republikai vai atbalsta saņēmējiem tika radīta tiesiskā paļāvība par darījuma atbilstību lēmumam Sernam 2 sakarā ar Francijas iestāžu pasākumiem attiecībā uz Komisiju.

381

Vispārējā tiesa uzskata, ka saistībā ar šo iebildumu ir jāizvērtē arī atsevišķi argumenti, kuri ir izvirzīti ceturtā pamata sestās daļas ietvaros attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 126. apsvērumu un kuri lielā mērā sakrīt ar šī iebilduma ietvaros izvirzītajiem argumentiem.

382

Prasītāja būtībā norāda trīs argumentus sava trešā iebilduma pamatošanai.

383

No apstrīdētā lēmuma 126. un 177.–182. apsvēruma izriet, ka Komisija būtībā ir atspēkojusi to, ka tādi Francijas iestāžu pasākumi kā to pārstāvju 2004. gada 24. novembra vizīte Komisijā, 2004. gada 21. decembra vēstule, kā arī citi kontakti ar Komisiju ir radījuši tiesisko paļāvību attiecībā uz īstenotā darījuma atbilstību lēmumam Sernam 2 un Savienības tiesību normām. Apstrīdētā lēmuma 178.–181. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka Francijas iestādes ir informējušas Komisiju tikai par savu izvēli pārdot aktīvus vienā partijā, bet nav aprakstījušas Sernam aktīvu nodošanas darījuma būtiskos elementus un ka katrā ziņā Francijas iestādes nevar pieprasīt tiesisko paļāvību, jo tās 2004. gada 21. decembrī vai vēlāk brīvprātīgi nav informējušas Komisiju par šiem būtiskajiem elementiem. Apstrīdētā lēmuma 126. un 182. apsvērumā Komisija ir piebildusi, ka, ja Francijas iestādēm bija grūtības īstenot lēmumu Sernam 2, tām bija jāvēršas Komisijā un ar Komisiju jāvienojas par tādu risinājumu, kura pamatā ir cita shēma, saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas paredzēts LES 4. panta 3. punktā un Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 3.2.3. sadaļā, kurā noteikts, ka dalībvalsts nevar novirzīties no pārstrukturēšanas plāna, par to neinformējot Komisiju un nesaņemot tās iepriekšēju piekrišanu.

384

Pirmkārt, prasītāja norāda uz kontaktiem ar Komisiju, kas esot pamatojuši tās tiesisko paļāvību par to, ka īstenotais darījums bija atbilstošs lēmumam Sernam 2.

385

Saistībā ar sazināšanos pa tālruni 2004. gada 8. novembrī starp Agence des participations de l’État (APE) [Valsts līdzdalības aģentūra] ģenerāldirektoru un Enerģijas un transporta ĢD ģenerāldirektoru ir jākonstatē, ka prasītāja nenorāda nevienu šīs viedokļu apmaiņas protokolu un arī lietas materiālos nav oficiāla šīs viedokļu apmaiņas protokola. Tie paši konstatējumi attiecas uz 2004. gada 24. novembra sanāksmi, kurā piedalījās Enerģijas un transporta ĢD vispārējo lietu direktors un APE–SNCF delegācija, kā arī sazināšanos pa tālruni 2005. gada jūlijā starp SNCF priekšsēdētāju un Enerģijas un transporta ĢD direktoru. Dažas īsas norādes par šiem kontaktiem, kuras ietvertas lietas materiālos, neļauj nedz gūt skaidru un izsmeļošu priekšstatu par šīm notikušajām viedokļu apmaiņām, nedz arī secināt, ka Francijas iestādēm bija dota atļauja attiecībā uz strīdīgajiem darījuma elementiem.

386

Otrkārt, prasītāja norāda uz Francijas iestāžu 2004. gada 21. decembra elektroniskā pasta vēstuli Komisijai. Taču no šī dokumenta lasījuma izriet, ka apstrīdētā lēmuma 179. apsvērumā Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka minētā vēstule neļāva tai paredzēt precīzu veidu, kādā Francijas iestādes īstenos lēmumu Sernam 2, jo tajā nebija norādīti darījuma būtiskie un strīdīgie elementi, proti, tas, ka nodošanas darījums izpaudīsies kā aktīvu un pasīvu nodošana citai juridiskai personai (Sernam Xpress) grupas iekšienē, pēc tam pārdodot šo juridisko personu (daļu pārdošanas darījums share deal); tas, ka līdz ar aktīviem tiks nodots arī vairākums pasīvu un ka Sernam likvidācijas pasīvos paliks tikai EUR 41 miljona atbalsta atgūšanas rīkojums un SNCF prasījumi EUR 38,5 miljonu apmērā, vai arī tas, ka negatīva pārņemšanas piedāvājuma gadījumā Francijas Republika ir gatava rekapitalizēt Sernam un Sernam Xpress.

387

Proti, neviens no šiem elementiem skaidri nav norādīts šajā elektroniskā pasta vēstulē. Kā uzsver Komisija, “gluži pretēji, 2004. gada 21. decembra paziņojums ļauj noprast, ka pārdošanas darījumā pasīvus nenodala un darījumu veic par pozitīvu cenu, jo paziņojumā ir norādīts, ka, “līdzko pārdošanas darījums ir noticis, iegūtos līdzekļus izmanto, lai saskaņā ar ierastajām valsts procedūrām segtu juridiskās personas Sernam saistības, tostarp nesaderīgo atbalstu””.

388

Treškārt, prasītāja kritizē apstrīdētā lēmuma 126. un 182. apsvērumu, pamatojoties uz to, ka lēmums Sernam 2 esot piemērots pareizi un ka neesot bijis nekādu pārstrukturēšanas plāna grozījumu. Šī argumentācija ir jānoraida, jo no ceturtā pamata pārbaudes izriet, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts patiesībā nav ticis ievērots. Taču šis atbalsta saderīguma nosacījums ir pārstrukturēšanas plāna, kas ir apstiprināts ar lēmumu Sernam 2, neatņemama sastāvdaļa. Tādējādi atbilstoši Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 52. punktam Francijas iestādēm būtu bijis jālūdz Komisijai pieņemt pārstrukturēšanas plāna grozījumus.

389

No tā izriet, ka trešais iebildums ir jānoraida.

390

Ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

391

Prasītāja būtībā norāda, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu vairāk nekā septiņus gadus pēc darījuma, saukta “aktīvu pārdošana vienā partijā”, īstenošanas, Komisija ir pārkāpusi pienākumu ievērot saprātīgu termiņu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktu, skatot to kopā ar tās 52. panta 3. punktu, un tiesiskās noteiktības principu. Tās argumenti būtībā var tikt sadalīti trijos iebildumos.

392

Vispirms ir jāatgādina, ka saprātīga termiņa ievērošana administratīvā procesa laikā konkurences politikas jomā ir Savienības tiesību vispārējs princips, kura ievērošanu nodrošina Savienības tiesas, un tā ir noteikta kā tiesību uz labu pārvaldību sastāvdaļa Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā (spriedums, 2004. gada 13. janvāris, JCB Service/Komisija, T‑67/01, Krājums, EU:T:2004:3, 36. punkts).

393

Tomēr saprātīga termiņa principa pārkāpums būtu pamats atcelt administratīvajā procesā konkurences jomā pieņemtu lēmumu tikai tad, ja ar to būtu pārkāptas arī attiecīgā uzņēmuma tiesības uz aizstāvību. Proti, ja nav pierādīts, ka pārmērīgi ieilgusī norise ir ietekmējusi attiecīgo uzņēmumu spēju efektīvi aizstāvēties, saprātīga termiņa principa neievērošana neietekmē administratīvā procesa spēkā esamību un tādējādi tā nevar tikt uzskatīta par kaitējuma cēloni, kas var tikt norādīts Savienības tiesā. Katrā ziņā ir arī jāatgādina, ka LESD 108. panta 2. punktā noteiktā izmeklēšanas posma laikā ieinteresētajām personām, kā prasītājai šajā lietā, kuras nevar izmantot tiesības uz aizstāvību, kas pienākas personām, pret kurām ir uzsākts process, ir tikai tiesības būt iesaistītām attiecīgajā administratīvajā procesā, ņemot vērā šīs lietas apstākļus (šajā ziņā skat. spriedumu Eridania Sadam/Komisija, minēts 230. punktā, EU:T:2011:608, 80. un 81. punkts un tajos minētā judikatūra).

394

Prasītāja būtībā pārmet Komisijai pārmērīgo trīs gadu laikposmu, kas ir pagājis pēc Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā līdz formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanai 2008. gada 16. jūlijā. Prasītāja norāda vairākus elementus, lai pierādītu Komisijas ātru informēšanu par tās īstenotās Sernam aktīvu pārdošanas kārtību, piemēram, par pirmā sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību 2005. gada jūnijā, SNCF priekšsēdētāja 2005. gada 26. jūlijā sniegto interviju Les Echos, Enerģijas un transporta ĢD direktora informēšanu pa tālruni par pārdošanas kārtību kopš 2005. gada jūlija. Turklāt tā norāda, ka 2006. gada 22. februārī tika celta prasība par bezdarbību pret Komisiju un ka kopš 2006. gada 11. aprīļa Komisijas rīcībā esot bijusi visa informācija un visi dokumenti, kuri ir nepieciešami tās analīzei.

395

Kā jau ir atgādināts, labas pārvaldības princips nozīmē, ka Komisijai, administratīvo procesu noslēgumā pieņemot lēmumus konkurences politikas jomā, ir jāievēro saprātīgs termiņš (šajā ziņā skat. spriedumus, 2003. gada 27. novembris, Regione Siciliana/Komisija,T‑190/00, Krājums, EU:T:2003:316, 136. punkts un tajā minētā judikatūra, un JCB Service/Komisija, minēts 392. punktā, EU:T:2004:3, 36. punkts).

396

Saskaņā ar judikatūru tam, ka iepriekšējās izskatīšanas posms ir uzsākts ar sūdzību, nevis paziņojumu, nebūtu jārada situācija, ka Komisija, īstenojot savu rīcības brīvību, pagarina iepriekšējās izskatīšanas posmu. Kā jau tas ir nospriests, tiktāl, ciktāl Komisijai ir ekskluzīva kompetence valsts atbalsta saderības ar iekšējo tirgu izvērtēšanā, tai ir pienākums labas Līguma pamatnoteikumu attiecībā uz valsts atbalstu pārvaldības interesēs veikt rūpīgu un objektīvu sūdzības par atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu izskatīšanu un tā nevar uz nenoteiktu laiku atlikt to valsts pasākumu iepriekšēju izskatīšanu, par kuriem iesniegta sūdzība attiecībā uz valsts atbalstu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas, vai šāda administratīvā procesa ilgums ir bijis saprātīgs, ir novērtējams, ņemot vērā katras lietas konkrētos apstākļus un, it īpaši, tās kontekstu, dažādās procesuālās stadijas, kas Komisijai jāievēro, un lietas sarežģītību, kā arī tās nozīmi attiecībā uz dažādām ieinteresētajām personām (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 20. septembris, Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija,T‑394/08, T‑408/08, T‑453/08 un T‑454/08, Krājums, EU:T:2011:493, 98. un 99. punkts un tajos minētā judikatūra).

397

Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka Komisija bez kavēšanās ir izskatījusi tās rīcībā esošo informāciju attiecībā uz sūdzībām par atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši Regulas Nr. 659/1999 10. panta 1. punktam, kas saskaņā ar minētās regulas 16. pantu mutatis mutandis ir piemērojams ļaunprātīgi izmantotam atbalstam, un ka tā ir bijusi aktīva trīs gadu laikposmā pirms lēmuma par procedūras uzsākšanu.

398

Galvenie posmi ir bijuši šādi:

399

Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, 2006. gada 11. aprīlī Komisijai nebija pilnībā zināmi lietas materiāli, jo savos jaunajos 2006. gada 8. septembra jautājumos tā uzskatīja, ka no Francijas iestādēm saņemtās divas atbildes, kā arī jaunie fakti, kas tai tika iesniegti, ir radījuši papildu jautājumus.

400

Turklāt šis termiņš, ņemot vērā lietas faktisko un juridisko sarežģītību, nešķiet pārmērīgs.

401

Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida.

402

Prasītāja būtībā pārmet Komisijai, ka starp formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 2008. gada 16. jūlijā un 2011. gada 29. novembra informācijas pieprasījumu ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Francijas iestāžu pēdējās piezīmes par pirmā sūdzības iesniedzēja apsvērumiem attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu tika nosūtītas 2009. gada 7. maijā, proti, divarpus gadus pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Otrkārt, attiecībā uz 2011. gada 29. novembra informācijas pieprasījumu prasītāja ir pārsteigta par to, ka uzdotie jautājumi ir attiekušies vienīgi uz Sernam likvidācijas izmaksām, proti, problemātiku, kas tiks atmesta trīs mēnešus vēlāk, pieņemot apstrīdēto lēmumu, kā arī par sešu gadu laikposmu, kurš Komisijai bija vajadzīgs, lai pieprasītu konkursa procedūras laikā saņemto Sernam aktīvu vienā partijā pārņemšanas piedāvājumu kopijas.

403

Pirmkārt, ir jānorāda, ka pēc formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas 2008. gada 16. jūlijā galvenie procedūras posmi ir bijuši šādi:

404

Ir jānorāda, ka prasītājas kritizētais trīs gadu laikposms, kas ir pagājis starp formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu un 2011. gada novembra informācijas pieprasījumu, tomēr ir ticis pārtraukts ar dažādiem apsvērumiem, kuri saņemti saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu, un ar 2009. gada 25. novembra informācijas pieprasījumu.

405

Tādējādi Komisijai ir bijis jāapstrādā un jāanalizē apsvērumi, kas saņemti saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu, tostarp, it īpaši, atsevišķi dokumenti, kuri pievienoti Francijas Republikas 2008. gada 8. oktobra apsvērumu pielikumā, piemēram, Y revīzijas uzņēmuma atjaunotais ziņojums, kā arī Francijas tiesību zinātņu profesora sagatavotais ziņojums par valsts tiesībām.

406

Ņemot vērā lietas faktisko un juridisko sarežģītību, šis laikposms, kurā veikta analīze, nešķiet pārmērīgs. Proti, lietas konteksts bija īpašs, jo Komisijai jau divas reizes bija jāizvērtē nelikumīgi piešķirtais atbalsts un tā jau bija konstatējusi atbalsta, kas lēmumā Sernam 1 atzīts par nesaderīgu, ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt analizējamie pārdošanas darījumi bija sarežģīti un Komisijai bija jāizvērtē ne tikai lēmuma Sernam 2 saderīguma nosacījumu īstenošana, jautājumi par EUR 41 miljona atbalsta, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, atgūšanu un par saimniecisko pēctecību, kura pastāv starp vairākiem subjektiem, bet arī jautājums par jaunu atbalstu, kas ietverts 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā.

407

Turklāt ne prasītāja, ne Francijas Republika nenorāda, ka procedūras laikā tās būtu sūdzējušās par administratīvā procesa ilgumu.

408

Otrkārt, no vienas puses, ir jānorāda, ka Komisija pamatoti ir varējusi nogaidīt pirms konkursa laikā saņemto piedāvājumu kopiju pieprasīšanas. Proti, sākotnēji tā varēja uzskatīt par pietiekamiem Francijas iestāžu paskaidrojumus par šiem piedāvājumiem, kuri tai tika nosūtīti iepriekš, it īpaši 2006. gada 11. aprīļa un 2008. gada 6. maija elektroniskā pasta vēstulēs, 2008. gada 8. oktobra apsvērumos par lēmumu par procedūras uzsākšanu un 2009. gada 5. maija apsvērumos. No otras puses, ar to, ka 2011. gada 29. novembra informācijas pieprasījumā uzdotie jautājumi it īpaši, bet ne tikai ir attiekušies uz Sernam likvidācijas izmaksām, proti, problemātiku, kas tiks atmesta trīs mēnešus vēlāk, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav pietiekami, lai konstatētu saprātīga termiņa principa pārkāpumu, jo Komisija ir bijusi aktīva un pamatoti ir varējusi vēlēties precizēt savas pārdomas par jautājumu.

409

No tā izriet, ka otrais iebildums ir jānoraida un līdz ar to nav konstatējams tiesību uz saprātīgā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu pārkāpums.

410

Pirmkārt, prasītāja norāda, ka ar procedūras pārmērīgo ilgumu ir pārkāpts Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts. Šajā ziņā savā replikas rakstā tā uzsver, ka šajā tiesību normā, skatot to kopā ar minētās hartas 52. panta 3. punktu, ir noteikts, ka tādu pamattiesību kā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpuma gadījumā tiek garantēti efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi. Taču jebkura soda atcelšana un vajāšanas izbeigšana ir viens no iespējamiem kompensāciju veidiem par saprātīga termiņa principa pārkāpumu Pamattiesību hartas 41. panta izpratnē.

411

No šī sprieduma 409. punkta izriet, ka šajā lietā nav konstatējams tiesību uz saprātīgā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu pārkāpums. Līdz ar to iebildums par Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta pārkāpumu, skatot to kopā ar šīs pašas hartas 52. panta 3. punktu, arī ir jānoraida.

412

Otrkārt, prasītāja norāda, ka ar procedūras pārmērīgo ilgumu ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, kas Komisijai uzliek pienākumu rīkoties ar pienācīgu rūpību.

413

Saskaņā ar judikatūru tiesiskās noteiktības princips prasa, lai Savienības tiesību normas būtu skaidras un precīzas, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, ko regulē Savienības tiesības (skat. spriedumu, 2014. gada 30. aprīlis, Tisza Erőmű/Komisija,T‑468/08, EU:T:2014:235, 221. punkts un tajā minētā judikatūra).

414

Tā kā prasītāja tikai atsaucas uz to, ka ar procedūras ilgumu ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, bet nenorāda precīzus argumentus, no šī sprieduma 409. punkta izriet, ka šis iebildums ir jānoraida, jo no lietas materiāliem neizriet, ka Komisija būtu pārkāpusi savu pienākumu ievērot saprātīgu termiņu.

415

Šajā ziņā ir jānorāda, ka kopš 2008. gada 16. jūlija lēmuma par procedūras uzsākšanu prasītājai bija garantija, ka galīgo lēmumu Komisija pieņems par jautājumiem, kuri ir saistīti ar lēmuma Sernam 2 ievērošanu, EUR 41 miljona atbalsta, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, atmaksāšanu, kā arī ar jaunu valsts atbalstu. Tāpēc tā nevar apgalvot, ka Savienības tiesību normas šajā ziņā nebūtu skaidras un precīzas.

416

Iespējamā gadījumā, ja, brīnoties par to, ka 2011. gada 29. novembra informācijas pieprasījumā uzdotie jautājumi ir attiekušies vienīgi uz Sernam likvidācijas izmaksām, proti, problemātiku, kas vēlāk tiks atmesta, prasītāja ar to vēlētos norādīt uz tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu, pietiek norādīt, ka ar tādu informācijas pieprasījumu, kāds ir 2006. gada 14. marta informācijas pieprasījums, kā tas izriet no šī sprieduma 376.–379. punkta, nav pārkāpts ne tiesiskās noteiktības princips, ne arī tiesiskās paļāvības princips, jo tas ietilpa formālās izmeklēšanas procedūrā un, ja prasītājai bija garantija, ka lēmums tiks pieņemts tieši attiecībā uz 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā paredzēto pasākumu kvalifikāciju saistībā ar LESD 107. panta 1. punktu, tā nevarēja lūgt iepriekš uzzināt juridisko vērtējumu, kuru galu galā sniegs Komisija par minētajiem pasākumiem.

417

Tādējādi trešais iebildums ir jānoraida.

418

No tā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

419

No iepriekš minētā izriet, ka prasība ir jānoraida pilnībā un procesuālās ekonomijas nolūkā iepriekš nav jāspriež par tās pieņemamību (spriedumi, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, Krājums, EU:C:2002:118, 51. un 52. punkts, un Regione autonoma della Sardegna/Komisija, minēts 343. punktā, EU:T:2005:219, 155. punkts).

420

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā šajā lietā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies Komisijai, saskaņā ar pēdējās minētās prasījumiem.

421

Piemērojot Reglamenta 138. panta 1. punktu, Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

422

Piemērojot Reglamenta 138. panta 3. punktu, Mory un Mory Team sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)

nospriež:

Tiesvedības priekšvēsture

1. Par prasītāju un Sernam faktu norises laikā

2. Par lēmumu Sernam 1

3. Par lēmumu Sernam 2

4. Par Sernam aktīvu nodošanu vienā partijā Financičre Sernam un tai sekojošajiem notikumiem

5. Par procedūru, kuras rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums

6. Apstrīdētais lēmums

Par valsts atbalsta, kas atļauts ar lēmumu Sernam 2, ļaunprātīgu izmantošanu

Par atbalsta EUR 41 miljona apmērā atgūšanu

Par jaunu atbalstu, kas piešķirts Sernam Xpress/Financičre Sernam

7. Par faktiem pēc apstrīdētā lēmuma

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

1. Par ceturto pamatu, kas saistīts ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras ir pieļāvusi Komisija, jo tā ir uzskatījusi, ka saistībā ar Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā nav tikuši ievēroti nosacījumi, kas minēti lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktā

Par pirmo daļu, kas saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras ir pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 97. un 98. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā nav notikusi līdz 2005. gada 30. jūnijam

Par otro daļu, kas saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras ir pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 99.–102. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā par negatīvu cenu nav pārdošana

Par trešo daļu, kas saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras ir pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 103.–116. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka darījums ir bijis Sernam “pilnīga” (aktīvu un pasīvu) nodošana

Par pirmo iebildumu, kas saistīts ar to, ka apstrīdētā lēmuma 103. un 113.–116. apsvērumā Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka prasītājas īstenotā nodošana ietvēra ne tikai Sernam aktīvus, bet uzņēmumu kopumā (aktīvus un pasīvus)

– Par pirmo argumentu saistībā ar to, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punktu, pieņemot, ka Sernam aktīvu pārdošanai vienā partijā bija jāattiecas tikai uz Sernam aktīviem, izslēdzot pasīvus

– Par otro argumentu, kas saistīts ar to, ka ierobežojumi valsts tiesībās ir likuši prasītājai pievienot Sernam aktīviem atsevišķus tā pasīvus (izņemot finanšu pasīvus)

– Par trešo argumentu, kas ir saistīts ar to, ka nodošana patiesībā neattiecās uz Sernam uzņēmumu “kopumā” (aktīviem un pasīviem)

Par otro iebildumu, kas saistīts ar to, ka apstrīdētā lēmuma 108.–112. un 124. apsvērumā Komisija kļūdaini ir uzskatījusi, ka nodošana izpaužas kā aktīvu un pasīvu nodošana vienā partijā grupas iekšienē, pēc kuras to saņēmējs meitasuzņēmums veic daļu pārdošanas darījumu (share deal)

Par ceturto daļu, kas saistīta ar kļūdu tiesību piemērošanā, kuru ir pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 117. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka nodošana ietvēra ne tikai Sernam aktīvus, bet arī papildu ieguldījumu EUR 57 miljonu neto apmērā

Par piekto daļu, kas saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras ir pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 118. un 119. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka Sernam aktīvu pārdošana vienā partijā nav notikusi, ievērojot pārskatāmu un atklātu procedūru

Par pirmo iebildumu, kas saistīts ar to, ka vadības komanda piedalījās konkursā jau no paša tā sākuma

Par otro iebildumu, kas saistīts ar Financičre Sernam piedāvājuma spēkā esamību, lai gan vadības komandas piedāvājuma iesniegšanas brīdī tas vēl nebija izveidots

Par trešo iebildumu, kas saistīts ar to, ka visiem kandidātiem bija iespēja iesniegt piedāvājumu, pret tiem izturējās vienādi un tiem bija identiskas iespējas saņemt informāciju un identiski nosacījumi attiecībā uz termiņu

Par ceturto iebildumu, kas saistīts ar to, ka saskaņā ar judikatūru apstāklis, ka aktīvu pārdošana ir sekojusi pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem ar citu sabiedrību, kā tas ir šajā lietā, esot “norāde, kas apstiprina, ka īstenotā procedūra ir bijusi pietiekami atklāta un pārskatāma”

Par Francijas Republikas iebildumu, kas saistīts ar to, ka negatīvā cena EUR 57 miljoni sniegtajās ekspertīzēs esot apstiprināta kā tirgus cena

Par sesto daļu, kas saistīta ar kļūdām tiesību piemērošanā un faktos, kuras ir pieļāvusi Komisija, jo apstrīdētā lēmuma 121.–123. apsvērumā tā ir uzskatījusi, ka aktīvu pārdošanas mērķis nav ievērots

Par pirmo iebildumu, kas saistīts ar to, ka akciju pārdošanas vienā partijā mērķis bija ievērots, jo Sernam saimnieciskā darbība tika pārtraukta

Par otro iebildumu, kas saistīts ar to, ka aktīvu pārdošanas vienā partijā jēdziens patiesībā ļāva turpināt Sernam darbību

Secinājumi par ceturto pamatu

2. Par piekto pamatu, kas saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā, kuru ir pieļāvusi Komisija, jo tā ir uzskatījusi, ka pienākums atgūt valsts atbalstu EUR 41 miljona apmērā, kas ar lēmumu Sernam 2 atzīts par nesaderīgu, ir ticis nodots Financičre Sernam un tā meitasuzņēmumiem

Par pirmo iebildumu, kas saistīts ar to, ka neviens no saimnieciskās pēctecības kritērijiem šajā lietā nav izpildīts

Par īpašuma tiesību pārejas priekšmetu

Par pārņemošā uzņēmuma un uzņēmuma, kas nodod īpašuma tiesības, akcionāru vai īpašnieku identiskumu

Par īpašuma tiesību nodošanas brīdi

Par darījuma ekonomisko loģiku

Par īpašuma tiesību nodošanas cenu

Par otro iebildumu, kas saistīts ar to, ka summas EUR 41 miljona apmērā iekļaušana Sernam likvidācijas pasīvos bija atbilstoša lēmuma Sernam 2 4. pantam

3. Par sesto pamatu, kas saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā, kuru ir pieļāvusi Komisija, jo tā ir uzskatījusi, ka 2005. gada 21. jūlija saprašanās memorandā par Sernam aktīvu pārdošanu vienā partijā paredzētie pasākumi ir jauns valsts atbalsts par labu Sernam Xpress/Financičre Sernam

Par pirmo daļu, kas saistīta ar to, ka Komisija, atzīstot privātā ieguldītāja kritēriju par nepiemērojamu šajā lietā, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā

Par pirmo iebildumu, kas vērsts pret apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumu un kas saistīts ar to, ka aktīvu pārdošana vienā partijā nebija alternatīva lēmuma Sernam 2 3. panta 1. punktā paredzētajiem kompensācijas pasākumiem

Par otro iebildumu, kas vērsts pret apstrīdētā lēmuma 155. apsvērumu un kas saistīts ar to, ka kompensācijas pasākuma īstenošana bija jāveic atbalsta saņēmējam vai arī valstij akcionāres statusā, nevis valstij valsts varas īstenotājas statusā.

Par otro daļu, kas saistīta ar to, ka neviens no strīdīgajiem pasākumiem neveido priekšrocību Sernam Xpress/Financičre Sernam

Par garantiju saistībā ar telpu Valenton iekārtošanu un garantiju saistībā ar jauno darbības telpu īres pieaugumu

Par garantiju saistībā ar TBE pēctecību un pieeju tam

Par darbinieku prasītājas grupas iekšienē pārkvalificēšanās garantijas pagarināšanu par trīs gadiem

4. Par prasītājas pirmo pamatu un Francijas Republikas pamatu, kuri saistīti ar to attiecīgo tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

Par Francijas Republikas pamatu, kas saistīts ar tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

Par prasītājas pirmo pamatu, kas saistīts ar tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

5. Par otro pamatu, kas saistīts ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

Par pirmo iebildumu, kas saistīts ar to, ka lēmuma Sernam 2 3. panta 2. punkts un 4. pants prasītājai ir radījuši pamatotas cerības par to, ka tai bija atļauts rīkoties tā, kā tā to ir darījusi aktīvu pārdošanas un EUR 41 miljona atgūšanas laikā

Par otro iebildumu, kas saistīts ar 2006. gada 14. marta informācijas pieprasījuma par Sernam likvidācijas izmaksu detaļām saturu

Par trešo iebildumu, kas saistīts ar to, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu apstrīdētā lēmuma 126. un 177.–182. apsvērumā

6. Par trešo pamatu, kas saistīts ar pienākuma ievērot saprātīgu termiņu un tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu

Par pirmo iebildumu, kas saistīts ar to, ka pēc Sernam aktīvu pārdošanas vienā partijā līdz formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanai 2008. gada 16. jūlijā ir pagājuši trīs gadi

Par otro iebildumu, kas saistīts ar to, ka starp formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu 2008. gada 16. jūlijā un 2011. gada 29. novembra informācijas pieprasījumu ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi

Par trešo iebildumu, kas saistīts ar tiesiskās noteiktības principa, kurš Komisijai uzliek pienākumu rīkoties ar pienācīgu rūpību, un Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta pārkāpumu

Par tiesāšanās izdevumiem