Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62012CN0586

Lieta C-586/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedumu lietā T-357/06 Koninklijke Wegenbouw Stevin /Komisija 2012. gada 13. decembrī iesniedza Koninklijke Wegenbouw Stevin BV

OV C 71, 9.3.2013, p. 6–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

9.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/6


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedumu lietā T-357/06 Koninklijke Wegenbouw Stevin/Komisija 2012. gada 13. decembrī iesniedza Koninklijke Wegenbouw Stevin BV

(Lieta C-586/12 P)

2013/C 71/11

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Koninklijke Wegenbouw Stevin BV (pārstāvis –E. Pijnacker Hordijk, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa tajā ir nolēmusi, ka Komisija juridiski pietiekami ir pierādījusi, ka Komisijas konstatētajā aizliegtajā vienošanās KWS ir bijusi vadītājas loma;

daļēji atcelt apstrīdētā lēmuma (1) 1. panta j) punktu, ciktāl Komisija KWS ir uzlikusi naudas sodu EUR 27,36 miljonu apmērā;

no jauna noteikt KWS uzliktā naudas soda summu EUR Formula miljonu apmērā;

piespriest Komisijai atlīdzināt KWS pirmajā instancē un apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus, kuru apmērs jāprecizē Tiesai.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un brīvības pārsūdzēt tiesas nolēmumus pamatprasības, jo pārsūdzētajā spriedumā, nenorādīdama nekādu, un noteikti ne — pārliecinošu, pamatojumu, tā pretrunīgā veidā ir ņēmusi vērā vienus un tos pašus pierādījumus gan attiecībā uz prasītāju, gan KWS un Shell Nederland Verkoop Maatschappij B.V. (turpmāk tekstā — “SNV”) (SNV prasība ir 2012. gada 27. septembra sprieduma lietā T-343/06 priekšmets), lai gan KWS un SNV atbilstoši apstrīdētajam lēmumam aizliegtās vienošanās ietvaros kopīgi bija viena loma.

KWS un SNV apgalvotās aizsācēju un vadītāju lomas vērtējums Vispārējai tiesai ir jāveic to kopsakarā, proti, Komisija savā lēmumā ir konstatējusi, ka KWS un SNV kopā ir bijušas aizliegtās vienošanās vadītājas.

Virknes pierādījumu, ko Komisija ir izvirzījusi pret KWS un SNV, pierādījumu spēku Vispārējā tiesa esot novērtējusi juridiski vāji un pretrunīgi.

Ievērojot visu minēto, nevar uzskatīt, ka konstatētās bitumena piegādātāju aizliegtās vienošanās ietvaros KWS vienīgajai ir bijusi vadītājas loma.

Otrais apelācijas sūdzības pamats

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi patvaļas aizliegumu, vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu, pārsūdzētajā spriedumā nolemjot, ka var atstāt spēkā naudas soda palielinājumu par 50 %, ko Komisija ir piemērojusi KWS tās aizsācējas un vadītājas lomas dēļ, kaut arī tā ir konstatējusi, ka nav pietiekams pamats, lai pieņemtu aizsācējas lomas esamību.

Tā kā nevar uzskatīt, ka KWS ir bijusi vienīgā vadītāja, tas ir attiecināms arī uz naudas soda palielināšanu.

Atstājot spēkā Komisijas veikto naudas soda palielinājumu, lai gan Komisija nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus par vienu no abiem naudas sodu palielinošajiem apstākļiem, Vispārējā tiesa esot “atalgojusi” Komisiju par nerūpīgiem apsvērumiem apstrīdētajā lēmumā.

Vienlīdzīgas attieksmes princips un samērīguma princips liedzot Vispārējai tiesai atstāt spēkā KWS naudas soda palielinājumu par 50 % (vismaz ne pilnā apmērā), ja paralēli notiekošajā tiesvedībā lietā T-343/06 SNV u.c. tā to ir pilnībā atcēlusi.

Ievērojot minēto, tāds naudas soda palielinājums, kāds ir piemērots attiecībā uz KWS, ir nepamatots.


(1)  Komisijas 2006. gada 13. septembra Lēmums C(2006) 4090 par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu (Lieta COMP/F/38.456 — Bitumens (NL)).


Top