1.

Izskatāmās lietas priekšmets, pirmkārt, ir Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām ( 2 ) 24. panta interpretācija. Ar šo normu ir aizsargāta to personu labticība, kuras, nezinādamas par maksātnespējas procedūras uzsākšanu, izpilda saistību par labu parādniekam maksātnespējas procedūrā [tulk. piez.: turpmāk tekstā – “parādnieks”], kaut arī tās varēja šo saistību izpildīt par labu maksātnespējas administratoram.

2.

Pamatlietā maksātnespējas administratori pieprasīja bankai izmaksāt parādnieka sākotnējo noguldījumu summu, kuru banka, pret tās izdotu – pamatojoties uz parādnieka vēl pirms maksātnespējas uzsākšanas dotu rīkojumu – čeku, bija jau izmaksājusi trešajai personai. Banka nevēlas veikt atkārtotu maksājumu – šoreiz maksātnespējas administratoriem – un aizstāvībai atsaucas uz regulas 24. pantu.

3.

Regulas Nr. 1346/2000 24. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Saistību izpilde parādniekam

Ja dalībvalstī ir izpildīta kāda saistība par labu parādniekam, uz kuru attiecas maksātnespējas procedūra, kas sākta citā dalībvalstī un kurai būtu jābūt izpildītai par labu šīs procedūras likvidatoram, uzskata, ka persona, kas izpildījusi saistību, ir atbrīvota no pienākuma to pildīt, ja tā nav zinājusi par procedūras sākšanu.”

4.

2006. gada 11. maijāAssociation des Copropriétaires du Quartier des Arts lūdza Tribunal de commerce de Bruxelles [Briseles Komerctiesa] uzsākt sabiedrības GRONTIMMO SA ( 3 ) maksātnespējas procedūru.

5.

2006. gada 22. un 24. maijā divas sabiedrības izdeva čekus par labu Grontimmo kopsummā par EUR 1 400 000, lai daļēji izpildītu savas saistības pret Grontimmo.

6.

2006. gada 29. maijāGrontimmo tika iecelti jauni direktori. Tajā pašā dienā Grontimmo un KOSTNER DEVELOPMENT INC. ( 4 ) – īsi pirms tam saskaņā ar Panamas tiesībām dibināta sabiedrība – parakstīja vienošanos, atbilstoši kurai Grontimmo no Kostner ieguva pirkuma iespēju par EUR 1 400 000. Šīs pirkuma iespējas priekšmets bija saskaņā ar Luksemburgas tiesībām dibinātas sabiedrības, kā arī saskaņā ar Nīderlandes Antiļu tiesībām dibinātas sabiedrības akcijas.

7.

2006. gada 2. jūnijāGrontimmo jaunie direktori Dexia Internationale Luxembourg ( 5 ) deva rīkojumu i) atvērt kontu, lai iekasētu čekus kopsummā par EUR 1 400 000, un ii) Kostner izdot DEXIA bankas čeku EUR 1 400 000 no Grontimmo. 2006. gada 14. jūnijā no Grontimmo konta tika izrakstīti čeki kopsummā par EUR 1 399 900.

8.

2006. gada 4. jūlijāTribunal de Commerce de Bruxelles uzsāka Grontimmo maksātnespējas procesu. Atbilstoši iesniedzējtiesas sniegtajam faktu izklāstam parādniecei atbilstoši Beļģijas tiesībām tika atņemtas tiesības pārvaldīt visu tās mantu, un šī tiesību atņemšana juridiski stājās spēkā pirmajā minētās dienas stundā. Īpaši jāteic, ka atbilstoši Beļģijas tiesībām parādnieki trešās personas turpmāk vairs nedrīkstēja izpildīt saistības pret parādnieci, tādējādi panākot saistības nokārtošanu. Maksātnespējas administratori par procedūru paziņoja tikai Beļģijā, bet ne Luksemburgā.

9.

2006. gada 5. jūlijā, proti, nākamajā dienā pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas, banka, pamatojoties uz Grontimmo jau 2006. gada 2. jūnijā izdoto rīkojumu, izdeva Kostner čeku par pirkuma iespēju EUR 1 400 000 apmērā. Kostner šo čeku tajā pašā dienā iekasēja un banka summu atbilstoši atskaitīja no Grontimmo konta.

10.

Grontimmo maksātnespējas administratori savukārt pieprasīja bankai Kostner samaksāto summu iemaksāt Grontimmo kontā. Minētā izmaksa esot tikusi veikta, neievērojot parādniecei atņemtās tiesības pārvaldīt savu mantu un tādēļ to nevarot ieskaitīt īpašuma kopumā.

11.

Banka atsaucās uz Regulas Nr. 1346/2000 24. pantu un norādīja, ka tā, atbilstoši rīkojumam izdodot un izmaksājot čeku 2006. gada 5. jūlijā, neesot zinājusi par Grontimmo maksātnespēju, un tādējādi tai neesot pienākuma atmaksāt iepriekš minēto summu mantas kopumā, uz ko attiecas maksātnespējas procedūra. Tādēļ maksātnespējas administratori pret banku iesniedza samaksas pieprasījumu iesniedzējtiesā.

12.

Ar 2012. gada 26. aprīļa lēmumu iesniedzējtiesa apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

13.

Tiesvedībā tiesā mutvārdu un rakstveida apsvērumus ir iesnieguši Grontimmo maksātnespējas administratori, Banque Internationale à Luxembourg, Beļģijas valdība un Eiropas Komisija. Francijas un Portugāles valdības sniedza rakstveida apsvērumus. Mutvārdu procesā savukārt piedalījās arī Vācijas valdība.

14.

Iesniedzējtiesa vaicā Tiesai par Regulas Nr. 1346/2000 24. pantā lietotās frāzes “izpildīta [..] saistība par labu parādniekam” interpretāciju. Tā vēlas uzzināt, vai ar to ir saprotams arī maksājums, kurš veikts nevis parādniekam, bet gan, atbilstoši tā norādēm, parādnieka kreditoram, pie kam uz parādnieka rēķina un tam par labu.

15.

Pirms pievērsties 24. panta interpretācijai, es īsi novietošu šo normu regulas vispārējā regulatīvajā kontekstā. Regulā Nr. 1346/2000 ir paredzēta tūlītēja nolēmumu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu atzīšana ( 6 ). Automātiska atzīšana nozīmē, ka procedūras sekas, kas paredzētas procedūras sākšanas valsts tiesību aktos, attiecas arī uz visām citām dalībvalstīm ( 7 ). Regulā galvenokārt ir ietvertas kolīziju normas piemērojamo tiesību un kompetentās tiesas noteikšanai. Tā regulas 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka uz maksātnespējas procedūru un tās sekām attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā šāda procedūra ir sākta.

16.

Kolīdz ir uzsākta maksātnespējas procedūra, parādnieks atbilstoši dalībvalstu tiesībām principā zaudē tiesības pārvaldīt un rīkoties ar savu mantu. Tādējādi tas zaudē arī saistību izpildījuma pieņemšanas tiesības: parādnieka parādnieks (parādnieks trešā persona) vairs nevar izpildīt saistību parādnieka labā, tādējādi nokārtojot parādsaistību. Ja parādnieks trešā persona tomēr izpilda saistību parādnieka labā, šī izpilde nav atzīstama par parāda nokārtošanu. Tagad par izpildījuma pieņemšanu kompetentajam maksātnespējas administratoram saistību izpilde nav jāuzskata par notikušu. Tādēļ šādā gadījumā parādniekam trešajai personai ir pienākums vēlreiz sniegt saistības izpildījumu, šoreiz maksātnespējas administratoram.

17.

Tā kā regulā ir paredzēta automātiska nolēmumu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu atzīšana visās dalībvalstīs, parādnieki trešās personas tādējādi tiek konfrontēti ar risku, ka, nezinot par maksātnespējas procedūras uzsākšanu citā dalībvalstī, izpilda saistību nepareizajai personai. Šāds risks ir īpaši liels saistībā ar maksātnespējas procedūru uzsākšanu citās dalībvalstīs, jo parādniekiem trešajām personām ir visai neiespējami ik dienas gūt pārskatu par visās dalībvalstīs uzsāktajām maksātnespējas procedūrām. Parādnieks trešā persona nevar aprobežoties vienīgi ar savā dalībvalstī publicētajiem paziņojumiem par maksātnespējas procedūru uzsākšanu, jo regulā nav paredzēts pienākums par maksātnespējas procedūras uzsākšanu paziņot visās dalībvalstīs. Tādējādi arī šajā lietā par aplūkojamo Grontimmo maksātnespējas procedūras uzsākšanu Luksemburgā netika paziņots.

18.

Ņemot vērā minēto, 24. pantā runa ir par to parādnieku trešo personu aizsardzību, kuras labticīgi pretrunā jaunajam tiesiskajam regulējumam sniedz saistību izpildījumu pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas ( 8 ). Lai aizsargātu personas, kas izpilda saistību par labu parādniekam, nezinot, ka ir sāktas procedūras ārvalstīs, kad tām faktiski būtu jāveic saistību izpildījums ārvalsts likvidatoram, regulā ir paredzēts, ka ar šādu saistību izpildi var atlīdzināt parādu ( 9 ).

19.

Manuprāt, Regulas Nr. 1346/2000 24. panta piemērošanas jomā ietilpst ne vien saistību izpilde par labu parādniekam, kuras būtība ir tiešs maksājums vai citādu vērtību nodošana parādniekam, bet arī vispār vērtību nodošana trešajām personām, ja parādnieks trešā persona to veic, izpildot parādnieka rīkojumus un uz tā rēķina. Arī šāda vērtību nodošana ir uzskatāma par “izpildītu saistību par labu parādniekam” Regulas Nr. 1346/2000 24. panta izpratnē. Tas izriet no regulas 24. panta teksta, gan arī tā jēgas un mērķa interpretācijas.

20.

Prasītāji pamatlietā, kā arī Beļģijas, Vācijas un Portugāles valdības argumentē par labu tādai jēdziena “izpilde” interpretācijai, kurā ietverta arī bankas (parādnieks trešā persona) veikta vērtību nodošana parādnieka kreditoram, kas veikta atbilstoši parādnieka rīkojumam ( 10 ) vai attiecīgi ar tā piekrišanu ( 11 ).

21.

Šāda izpratne nav pretrunā regulas 24. panta tekstam. Vēl jo vairāk to cita starpā apstiprina arī regulas angļu, franču, spāņu un itāļu valodas redakcijas, kurās runa ir par “izpildi par labu parādniekam” ( 12 ). Proti, par labu parādniekam līgumsaistības izpilde notiek ne vien tad, kad parādnieks tās rezultātā saņem naudas summu vai kādu citu vērtību un tādējādi – ilustratīvi – ar saistības izpildi kaut kas nonāk tā rokas.

22.

“Izpilde par labu parādniekam” atbilstoši vispārējai vārdiskajai jēgai principā ir notikusi arī tad, kad parādnieks trešā persona nodod īpašumu trešajai personai, tādējādi izpildot savu pienākumu pret parādnieku. Piemēram, ja pienākums pret parādnieku ir nodot lietu trešajai personai, šī pienākuma izpilde par labu parādniekam notiek tieši ar nodošanu trešajai personai.

23.

Un arī vēl kādā aspektā ir konstatējama izpilde par labu parādniekam, kad tiek veikta nodošana trešajai personai. Proti, ja parādniekam ir izpildes pienākums pret kādu trešo personu, piemēram, pirkuma summas samaksa, parādnieks ar izpildi par labu trešajai personai tiek atbrīvots no šā pienākuma. Šajā ziņā parādnieka trešās personas veikta nodošana ir “par labu” parādniekam. Tā tas ir arī izskatāmajā lietā: maksājums Kostner notiek par labu Grontimmo, jo tā tādējādi tiek atbrīvota no pirkuma summas samaksas pienākuma pret Kostner.

24.

Regulas vācu valodas redakcijas 24. pantā ir izmantots formulējums “wer an einen Schuldner leistet”. Burtiski pārnesot uz, piemēram, franču valodu, tas būtu tulkojams drīzāk kā “celui qui exécute une obligation à l’égard du débiteur”. Tādējādi vācu valodas redakcija būtu šaurāka nekā citu valodu redakcijas, kurās lietota frāze “par labu parādniekam” [“zugunsten des Schuldners”]. Bet arī vācu valodas formulējums “wer an einen Schuldner leistet” nepārprotami pieļauj piedāvāto normas izpratni. Atbilstoši vispārējai valodas jēgai nodošana tiek “izpildīta” tad, ja nodošana notiek saistībā ar konkrētām līgumsaistībām. Tādēļ valodnieciski “izpilde par labu parādniekam” ir notikusi arī tad, ja parādnieks trešā persona, pamatojoties uz pastāvošajām līgumsaistībām starp to un parādnieku, veic nodošanu trešajai personai. Šīs līgumattiecības nodošanu trešajai personai pārveido par saistību izpildi par labu parādniekam.

25.

Šādu regulas 24. panta izpratni apstiprina arī tās preambulas 30. apsvērums, no kura izriet, ka izpildes jēdzienā ietilpst ne vien maksājumi, bet arī visi citi izpildījuma veidi par labu parādniekam ( 13 ). Saistības izpildei par labu parādniekam ir jābūt kam citam, nevis maksājumam, tomēr ne obligāti saistītam ar nodošanu šim parādniekam.

26.

Tas, vai šādas līgumattiecības starp parādnieku trešo personu un parādnieku ir pamatotas, ir atkarīgs no valsts tiesībām, kā to pareizi norādījusi Vācijas valdība. Izskatāmajā lietā nav rodams iemesls, kādēļ šādas attiecības nebūtu atzīstamas. Veicot nodošanu trešajai personai (Kostner), parādniece trešā persona (banka) par labu parādniecei (Grontimmo) veic saistību izpildījumu atbilstoši pienākumam, kas paredzēts starp to un parādnieci noslēgtajā līgumā. Atbilstoši līgumam bankai pret Grontimmo bija pienākums atbilstoši Grontimmo rīkojumam izmaksāt summas Grontimmo pašai vai trešajām personām, vai arī – kā tas ir izskatāmajā lietā – izdot un segt čekus no attiecīgā konta. Šo pienākumu pret Grontimmo banka vēlējās izpildīt, izdodot un sedzot čekus.

27.

Manuprāt, tādējādi uz tādu faktisko situāciju kā aprakstītā regulas 24. panta teksts nepārprotami ir attiecināms, un nav nepieciešams šo normu interpretēt paplašināti. Izdodot un sedzot čekus no attiecīgā konta par labu Kostner, banka izpilda saistības pret savu klientu – parādnieku.

28.

Kā jau tika norādīts, regulā ir paredzēta citā dalībvalstī uzsāktas maksātnespējas procedūras automātiska atzīšana, tomēr neizvirzot obligātu prasību paziņot par procedūras uzsākšanu visās dalībvalstīs. Šajā ziņā 24. pantā ir paredzēta to trešo personu aizsardzība, kuras labticīgi, pretrunā jaunajam tiesiskajam regulējumam, pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas vēl izpilda saistības par labu parādniekam, kurš vairs nav tiesīgs pieņemt šo izpildījumu. Šīm labticīgajām trešajām personām nav pienākuma sniegt atkārtotu izpildījumu – šoreiz maksātnespējas administratoram.

29.

Nepieciešamība aizsargāt labticīgas trešās personas, kuru izpildījums parādniekam izpaužas kā nodošana trešajām personām atbilstoši parādnieka rīkojumam, tiktāl neatšķiras no nepieciešamības aizsargāt tādu trešo personu, kura saistību izpilda tieši parādniekam. Abos gadījumos parādnieks trešā persona savu pienākumu pret parādnieku izpilda tikai tādēļ, ka tas nezina par parādnieka maksātnespēju.

30.

To apstiprina arī pamatlietas fakti. Ja banka nezina faktu, ka citā dalībvalstī par tās klienta īpašumu ir uzsākta maksātnespējas procedūra, tad, ja tā, pamatojoties uz vēl pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas radušos spēkā esošu pienākumu izdot un segt čekus, izmaksā naudas summu trešajai personai, nezinot par maksātnespējas procedūru, nav pamata to nostādīt neizdevīgākā pozīcijā kā gadījumā, ja izmaksa būtu tikusi veikta tieši parādniekam.

31.

Iesniedzējtiesa tiktāl ir pareizi norādījusi, ka bankai nevar prasīt ik dienas, pirms veikt maksājuma uzdevumu izpildi ārvalstu klientiem, pārbaudīt paziņojumus par maksātnespējas procedūrām citās dalībvalstīs, vai pieprasīt apstiprinājumu par maksātnespējas procedūras neesamību, kura tāpat būtu derīga tikai attiecībā uz tās izdošanas dienu. Citāda interpretācija, kā to pareizi norādījušas dažas dalībvalstis, ievērojami ietekmētu pārrobežu maksājumus.

32.

Apstāklis, ka šajā gadījumā konkrēti varētu būt runa par darījumu, ar ko parādnieks, iespējams, ar kaitniecisku vai krāpniecisku nolūku ir samazinājis mantas, par ko uzsākta maksātnespējas procedūra, apmēru, neattaisno regulas 24. panta sašaurinātu interpretāciju par sliktu bankai. Tieši tās labticība ir šīs normas aizsardzības priekšmets. Ja tā zinātu par parādnieka rīcības ļaunprātīgumu, banka vairs nebūtu rīkojusies labā ticībā un no regulas 24. panta tai neizrietētu nekādas tiesības.

33.

Nepārliecina arī Komisijas arguments, ka ar šādu izpratni tiktu veicināta īpašuma, par ko uzsākta maksātnespējas procedūra, samazināšana. Tiktāl nav atšķirības, vai parādnieks īpašumu samazina, liekot izmaksāt naudas summu sev un tad nododot to tālāk nesasniedzamai trešajai personai, vai arī maksājumiem izmanto bankas starpniecību. Abos gadījumos tas pārkāpj valsts tiesību normas, kas attiecīgā gadījumā nozīmē krimināltiesiskas vai cita veida sankcijas parādniekam. Tomēr nav redzama iemesla, kādēļ tikai otrajā gadījumā atbildība būtu jāuzņemas bankai.

34.

Komisijas nostāja, ka valsts tiesībās ir jānosaka, vai par labticīgu var uzskatīt situāciju, kad banka tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, var tikt atbrīvota no samaksas pienākuma, ir pretrunā Regulas Nr. 1346/2000 24. panta saskaņošanas idejai. Proti, regulas 24. pantā, atšķirībā no vairuma pārējo šīs regulas normu, nav norādes uz valsts tiesībām, bet ir nostiprināts patstāvīgs materiāltiesisks regulējums, kurš vienoti ir jāpiemēro arī visās dalībvalstīs. Tādēļ arī būtu jāakceptē iepriekš izklāstītā šīs Savienības tiesību normas autonomā interpretācija.

35.

Visbeidzot Komisija uzskata, ka 24. pants kā izņēmums no nolēmumu par maksātnespējas procedūru uzsākšanu automātiskas atzīšanas principa ir jāinterpretē šauri. Šajā gadījumā šis arguments tomēr neiztur kritiku, jo iepriekš izklāstītā interpretācija ir tieši secināma no normas teksta un tā nav nepieļaujama paplašināta interpretācija, kā to apgalvo Komisija.

36.

Tādējādi iesaku uz prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Maksājums parādnieka kreditoram ir izpilde “par labu parādniekam” Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 24. panta izpratnē, ja šis maksājums ir ticis veikts, izpildot pienākumu pret parādnieku.