Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62012CA0589

    Lieta C-589/12: Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/GMAC UK PLC Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – PVN – Sestā direktīva 77/388/EEK – 11. panta C daļas 1. punkta pirmā daļa – Tieša iedarbība – Nodokļa bāzes samazināšana – Divu darījumu veikšana, kuri attiecas uz vienām un tām pašām precēm – Preču piegāde – Līzingā pārdotas, valdījumā atgūtas un tālāk izsolē pārdotas automašīnas – Tiesību ļaunprātīga izmantošana

    OV C 395, 10.11.2014, p. 9–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    10.11.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 395/9


    Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 3. septembra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs/GMAC UK PLC

    (Lieta C-589/12) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Sestā direktīva 77/388/EEK - 11. panta C daļas 1. punkta pirmā daļa - Tieša iedarbība - Nodokļa bāzes samazināšana - Divu darījumu veikšana, kuri attiecas uz vienām un tām pašām precēm - Preču piegāde - Līzingā pārdotas, valdījumā atgūtas un tālāk izsolē pārdotas automašīnas - Tiesību ļaunprātīga izmantošana)

    (2014/C 395/10)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Iesniedzējtiesa

    Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

    Pamatlietas puses

    Prasītājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

    Atbildētāja: GMAC UK PLC

    Rezolutīvā daļa

    Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 11. panta C daļas 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā dalībvalsts nodokļa maksātājam nevar aizliegt atsaukties uz šīs tiesību normas tiešo iedarbību attiecībā uz vienu darījumu, pamatojoties uz to, ka šis nodokļa maksātājs var atsaukties uz valsts tiesību normām attiecībā uz otru darījumu, kas ir saistīts ar tām pašām precēm, un ja abu tiesību normu piemērošana kopā radītu tādu kopējo fiskālo rezultātu, kāds nerastos un kādu nav paredzēts radīt, ja šiem darījumiem tiktu piemērotas tikai valsts tiesības vai Sestā Direktīva 77/388 atsevišķi.


    (1)  OV C 71, 9.3.2013.


    Top