EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011TN0317

Lieta T-317/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā F-38/10 Vakalis /Komisija 2011. gada 14. jūnijā iesniedza Ioannis Vakalis

OV C 282, 24.9.2011, p. 24–25 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

24.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/24


Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā F-38/10 Vakalis/Komisija 2011. gada 14. jūnijā iesniedza Ioannis Vakalis

(Lieta T-317/11 P)

2011/C 282/52

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ioannis Vakalis (Luvinate, Itālija) (pārstāvis — S. A. Pappas, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

apmierināt pirmajā instancē iesniegtos prasījumus, izņemot to, ko Civildienesta tiesa pamatoti atzinusi par nepieņemamu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tiek lūgts atcelt Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā F-38/10 Vakalis/Komisija.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza četrus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesas argumentācija ir neloģiska, jo netiek izdarīti secinājumi no tās konstatācijām, tiktāl, ciktāl tā esot konstatējusi, ka Komisijai bija jāņem vērā maiņas kursa izmaiņas. Tomēr Komisija neesot ņēmusi vērā šo jautājumu. Tādēļ pārsūdzētajā spriedumā esot sniegts neloģisks pamatojums.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta esot pārpratusi tai uzdoto jautājumu. No pārsūdzētā sprieduma izrietot, ka Civildienesta tiesa esot sapratusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs tai jautā, vai atšķirīga attieksme pret ierēdņiem, kas ir pakļauti 1969. gada Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta vispārējām izpildes normām (turpmāk tekstā — “VIN”), un tiem, kas ir pakļauti attiecīgajām 2004. gada normām, ir prettiesiska, kaut gan Civildienesta tiesai uzdotais jautājums bija par to, vai “jaunās VIN ir diskriminējošas, jo tajās vienādi noteikumi tiek piemēroti dažādām situācijām”. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Civildienesta tiesa nepamatoti ir noraidījusi pamatu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir veikusi pamatojuma aizvietošanu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pirmkārt, apgalvo, ka VIN budžetārais pamatojums ir ticis izvirzīts vienīgi tiesas sēdē un, otrkārt, ka šis pamatojums atšķiroties no tā, kas ticis sniegts apelācijas sūdzības iesniedzējam, kad tika noraidīta tā sūdzība (pamatojums, kuru Civildienesta tiesa ir atzinusi par nepietiekamu). Saskaņā ar judikatūru Civildienesta tiesai nav jākompensē iespējamais pamatojuma trūkums vai jāpapildina šāds Komisijas pamatojums, pievienojot vai aizvietojot elementus, kas neizriet no paša apstrīdētā lēmuma.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo Civildienesta tiesa esot noraidījusi pamatu par vienlīdzīgas attieksmes principu, tādēļ, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot pierādījis, ka pastāvēja nepamatota atšķirīga attieksme. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzējs esot pierādījis, ka attiecīgā atšķirīgā attieksme neesot bijusi pamatota ar Euro ieviešanu, kura bija sākotnējais pamatojums sūdzības noraidīšanai.


Top