Prasība, kas celta 2011. gada 12. aprīlī — ADEDY u.c./Eiropas Savienības Padome

(Lieta T-215/11)

2011/C 186/54

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Anotati Dioikisi Enoseon Dimosion Ypallilon (ADEDY) (Atēnas, Grieķija), Sp. Papaspyros (Atēnas, Grieķija), Il. Iliopoulos (Atēnas, Grieķija), (pārstāvis — M. Tsipra, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāji lūdz atcelt Eiropas Savienības Padomes 2010. gada 20. decembra Lēmumu 2011/57/ES, ar ko groza Lēmumu 2010/320/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, kas ir publicēts 2011. gada 29. janvāraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2011, L 26, 15. lpp.).

Savu prasījumu pamatojumam prasītāji ir izvirzījuši šādus prasības pamatus tiesību akta atcelšanai.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir pārsniegtas Eiropas Komisijas un Padomes pilnvaras, kas tām ir paredzētas Līgumos. Konkrētāk, ar Līgumu 4. un 5. pantu ir ieviesti subsidiaritātes un samērīguma principi. Turklāt Līgumu 5. panta 2. punktā ir tieši paredzēts, ka kompetence, kuru dalībvalstis nav piešķīrušas Eiropas Savienībai, paliek dalībvalstīm. Saskaņā ar Līgumu 126. un nākamajiem pantiem pasākumi, kurus Padome var veikt pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros un kas tiek ietverti tās attiecīgajos lēmumos, nedrīkst tikt noteikti konkrētā, tiešā un saistošā veidā, jo šāda kompetence Padomei Līgumos nav tikusi piešķirta.

Otrkārt, prasītāji atzīmē, ka Līguma 126. panta 9. punkts un 136. pants ir norādīts kā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas juridiskais pamats. Tomēr apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pārsniedzot šajos iepriekš minētajos pantos paredzētās Eiropas Komisijas un Padomes pilnvaras, vienkārši kā pasākums, ar kuru tiek īstenots starp 15 euro zonas dalībvalstīm, kuras bija nolēmušas piešķirt divpusējos aizdevumus, un Grieķiju noslēgts divpusējs nolīgums. Tomēr šāda Padomes kompetence pieņemt tamlīdzīgu tiesību aktu Līgumos nav nedz atzīta, nedz arī paredzēta.

Treškārt, prasītāji apgalvo, ka, ieviešot ģimenes pabalstu samazinājumus un saistot tos ar atalgojuma kritērijiem, ar apstrīdēto lēmumu ir ietekmētas prasītāju jau iegūtās tiesības uz īpašumu un tādējādi šis lēmums ir ticis pieņemts, pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantu.