EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CN0491

Lieta C-491/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija rīkojumu lietā T-451/10 Fuchshuber Agrarhandel GmbH /Komisija 2011. gada 26. septembrī iesniedza Fuchshuber Agrarhandel GmbH

OV C 13, 14.1.2012, p. 3–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

14.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/3


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija rīkojumu lietā T-451/10 Fuchshuber Agrarhandel GmbH/Komisija 2011. gada 26. septembrī iesniedza Fuchshuber Agrarhandel GmbH

(Lieta C-491/11 P)

2012/C 13/07

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fuchshuber Agrarhandel GmbH (pārstāvis — G. Lehner, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

izskatīt lietu mutvārdu procesā;

piespriest Eiropas Komisijai 14 dienu laikā samaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējai EUR 2 623 282,31, pieskaitot procentu maksājumu ar likmi 6 % gadā no summas EUR 1 641 372,50 no 2007. gada 24. septembra, un procentu maksājumu ar likmi 6 % gadā no summas EUR 981 909,81 no 2007. gada 16. oktobra;

atzīt, ka Eiropas Komisijai ir pienākums apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt visus pārējos zaudējumus saistībā ar 2007. gada 3. septembrī piešķirto partiju KUK 459 un ar 2007. gada 17. septembrī piešķirto partiju KUK 465;

piespriest Eiropas Komisijai 14 dienu laikā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir jāsamaksā apelācijas sūdzības iesniedzējas pārstāvim.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir par Vispārējās tiesas rīkojumu, ar kuru tā kā juridiski nepamatotu ir noraidījusi prasību atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai — apelācijas sūdzības iesniedzējai ir radušies tāpēc, ka Komisija neesot pārbaudījusi īstenošanas nosacījumus saistībā ar pastāvīgu konkursu par Ungārijas intervences aģentūras pārziņā esošās labības, šajā gadījumā — kukurūzas, tālākpārdošanu Kopienu tirgū.

Vispārējās tiesas juridiskais vērtējums, saskaņā ar kuru Komisijai nevar pārmest pretlikumīgu rīcību, esot nepareizs, jo judikatūra (1), kuru ir minējusi Vispārējā tiesa, neesot attiecināma uz šo gadījumu.

Pretēji Vispārējās tiesas ieskatam no attiecīgajiem noteikumiem (2) izriet, ka pastāvīgu konkursu par dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošās labības tālākpārdošanu izsludināšana esot Komisijas kompetencē. Turklāt Komisijai esot lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kā arī kontroles pienākums (3). Minētajām aģentūrām neesot bijusi rīcības brīvība.

Komisijas kontroles pienākums esot paredzēts ne tikai Savienības finansiālo interešu aizsardzībai, bet arī atsevišķu tirgus dalībnieku interešu aizsardzībai. Regulā Nr. 884/2006 (4) kontroles pienākums esot precizēts tādējādi, ka maksājumu aģentūrām visās intervences krājumu noliktavās vismaz vienreiz gadā esot jāpārbauda intervences glabāšanā esošie produkti attiecībā uz labu saglabāšanu un intervences krājumu integritāti, turklāt tām pēc tam esot jāiesniedz Komisijai kontroles ziņojumu kopija[s]. Šie noteikumi strīdā aplūkotajā gadījumā esot rupji pārkāpti.

Līdz ar to, neizmantojot kontroles pilnvaras pirms strīdus priekšmetā aplūkotā konkursa, Komisija esot izdarījusi pārkāpumu, kas ir kvalificējama un nopietna pienākuma neizpilde.

Turklāt Vispārējā tiesa, apelācijas sūdzības iesniedzējas sniegto lietas apstākļu izklāstu bez pierādījumu savākšanas kvalificējot par nepareizu un lietu neizskatot mutvārdu procesā, esot pieļāvusi procesuālas kļūdas.


(1)  Tiesas 2001. gada 1. janvāra spriedums lietā C-247/98 Komisija/Grieķija, kā arī Vispārējās tiesas 2008. gada 13. novembra spriedums lietā T-224/04 Itālija/Komisija.

(2)  It īpaši Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1784/2003 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 6. un 24. pants (OV L 270, 78. lpp.).

(3)  Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 37. pants (OV L 209, 1. lpppar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.).

(4)  Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 884/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (OV L 171, 35. lpp.).


Top