24.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 282/15

1)

Vai, pamatojoties uz Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikuma 4. klauzulas 4. punktu (saskaņā ar kuru “darba stāža kritēriji attiecībā uz īpašiem darba nosacījumiem ir vienādi gan noteikta laika darba ņēmējiem, gan pastāvīgiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgi darba stāža kritēriji nav objektīvi pamatoti”), kā objektīvi pamatota ir piemērojama valsts tiesību norma (Likumdošanas dekrēta Nr. 112/08 75. panta 2. punkts), atbilstoši kurai pilnībā netiek ņemts vērā attiecīgo darbinieku darba stāžs, kurš iegūts, strādājot autonomās administratīvās iestādēs saskaņā ar darba līgumiem uz noteiktu laiku izņēmuma kārtā veiktās nodarbināšanas gadījumā, atkāpjoties no Likumdošanas dekrēta Nr. 165/01 36. panta 5. punktā minētā principa, pēc “atlases pārbaudījumiem”, kuri nav pielīdzināmi atklātajos konkursos organizētajiem parastajiem pārbaudījumiem (kuru mērķis ir optimāla pārbaudījumus sekmīgi nokārtojušo kandidātu pieņemšana darbā aizpildāmos amatos), bet kuri izņēmuma kārtā tomēr var radīt to, ko var uzskatīt par jaunām darba attiecībām, kuras ir spēkā ex nunc?

2)

Vai, tieši pretēji, pamatojoties uz šo pašu Direktīvu 1999/70/EK, nav pieļaujams — kas uzreiz nozīmē iepriekš minētās valsts tiesību normas nepiemērošanu — neņemt vērā ne tikai darba stāžu, bet arī gadu laikā gūto karjeras izaugsmi, kas iegūta nodarbināšanas brīdī un kura pilnībā vai daļēji pārsniedz vai nu darba stāžu, kas vajadzīgs, lai piedalītos iepriekš minētajos atlases pārbaudījumos, vai arī iespējamos aizsardzības pasākumus, kurus valsts likumdevējs saprātīgās robežās būtu tiesīgs pieņemt konkursu sekmīgi nokārtojušo kandidātu aizsardzības nodrošināšanai?