—

U. K. Radziejewski vārdā – E. Envall, socionom/utredare,

—

Kronofogdemyndigheten i Stokholm vārdā – A. C. Gustafsson un S. Höglund Westermark, pārstāves,

—

Zviedrijas valdības vārdā – A. Falk, C. Meyer-Seitz un C. Stege, pārstāves,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Enegren un G. Rozet, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 45. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp U. K. Radziejewski un Kronofogdemyndigheten i Stockholm (Stokholmas naudas piedzīšanas dienests, turpmāk tekstā – “KFM”) par lūgumu piešķirt parādu dzēšanu.

3

Saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 1. lpp.) preambulas devīto apsvērumu:

“[..] Maksātnespējas procedūras, uz kurām attiecas šī regula, ir uzskaitītas pielikumos. [..]”

4

Regulas Nr. 1346/2000 1. panta 1. punktā ir noteikts šādi:

“Šī regula attiecas uz kolektīvām maksātnespējas procedūrām, kas ir saistītas ar daļēju vai pilnīgu parādnieka mantas atsavināšanu un likvidatora iecelšanu.”

5

Regulas Nr. 1346/2000 2. panta a) punktā ir noteikts, ka “maksātnespējas procedūras” ir “kolektīvas procedūras, kas minētas 1. panta 1. punktā” – šīs procedūras ir uzskaitītas A pielikumā iekļautā sarakstā.

6

Regulas Nr. 1346/2000 3. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Tās dalībvalsts tiesas, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs, piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras. [..]”

7

Regulas Nr. 1346/2000 A pielikumā ir noteikts:

“Regulas 2. panta a) punktā minētās maksātnespējas procedūras

[..]

SVERIGE

[..]”

8

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 1. pantā šīs regulas darbības joma ir noteikta šādi:

“1.   Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas būtības. Tā neattiecas jo īpaši uz nodokļu, muitas vai administratīvajām lietām.

2.   Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:

[..]

[..].”

9

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:

[..].”

10

Regulas Nr. 44/2001 32. pants ir šāds:

“Šajā regulā “spriedums” ir jebkurš spriedums, ko pieņēmusi kādas dalībvalsts tiesa, neatkarīgi no sprieduma nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums, lēmums vai izpildraksts, kā arī izmaksu vai izdevumu noteikšana, ko veic tiesas ierēdnis.”

11

Saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 62. panta nosacījumiem:

“Zviedrijā saīsinātās tiesāšanās procedūrās par atgādinājumiem veikt maksājumus (betalningsföreläggande) un palīdzību (handräckning) termins “tiesa” ietver “Zviedrijas naudas piedzīšanas dienestu” (kronofogdemyndighet).”

12

2006. gada Likuma Nr. 548 par pilnīgu vai daļēju parādu dzēšanu (Skuldsaneringslagen (2006:548), turpmāk tekstā – “SSL”) 4. pantā ir noteikts:

“Pilnīgu vai daļēju parādu dzēšanu var nodrošināt parādniekam, kurš ir fiziska persona un dzīvo Zviedrijā, ja:

Piemērojot 1. apakšpunktu, ir jāuzskata, ka persona, kura ir reģistrēta Zviedrijas iedzīvotāju reģistrā, dzīvo Zviedrijā.

Piemērojot 2. apakšpunktu, īpaša uzmanība ir jāpievērš apstākļiem, kādos radās parādi, parādnieka izrādītajiem centieniem izpildīt viņa vai viņas pienākumus un tam, kā parādnieks ir sadarbojies jautājuma par parādu dzēšanu izskatīšanas gaitā.

Ja parādnieks ir tirgotājs, parādu var dzēst tikai tad, ja ar attiecīgo tirdzniecības jomu saistīto ekonomisko situāciju ir vienkārši izpētīt.”

13

SSL 13. pantā ir noteikts, ka pieteikums par parāda dzēšanu ir jānoraida, ja tas neatbilst 4. pantā iekļautajām prasībām.

14

SSL 14. pantā ir noteikts, ka KFM nepieciešamības gadījumā ir jālūdz informācija citām iestādēm par parādnieka personīgajiem un finansiālajiem apstākļiem.

15

SSL 17. pantā ir noteikts, ka KFM nepieciešamības gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa parādnieku un šādā gadījumā viņam personīgi ir jāierodas uz šādu tikšanos un jāsniedz nepieciešamā informācija.

16

U. K. Radziejewski ir Zviedrijas pilsonis, kurš kopš 2001. gada dzīvo un strādā Beļģijā. Viņa darba devējs ir Zviedrijas baznīca.

17

No 1971. līdz 1996. gadam viņš kopā ar sievu vadīja veselības aprūpes iestādi Zviedrijā. Šis uzņēmums tika likvidēts 1996. gadā, un tādējādi Radziejewski pāris kļuva maksātnespējīgs. Kopš 1997. gada viņu ieņēmumi ir pakļauti mantas apķīlāšanas rīkojumam, un šo procedūru vada KFM.

18

2011. gadā U. K. Radziejewski vērsās KFM, lūdzot dzēst viņa parādus. Ar 2011. gada 29. jūnija lēmumu viņa lūgums tika noraidīts, jo viens no nosacījumiem, lai parādniekam nodrošinātu parāda dzēšanu, ir tāds, ka parādniekam ir jādzīvo Zviedrijā. KFM neizskatīja jautājumu par to, vai U. K. Radziejewski citādi atbilda Zviedrijas tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem, lai varētu saņemt parādu dzēšanu.

19

U. K. Radziejewski iesniedza prasību Stockholms tingsrätt [Stokholmas Pirmās instances tiesā] par šo lēmumu par atteikumu, tostarp apgalvojot, ka Zviedrijas tiesību akti ir pretrunā [principam] par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Viņš lūdza Stockholms tingsrätt nodod lietu atpakaļ izskatīšanai KFM un likt tai uzsākt parādu dzēšanas procedūru.

20

Saskaņā ar Stockholms tingsrätt teikto parādu dzēšanas procedūra neietilpst Regulas Nr. 1346/2000 piemērošanas jomā. Tādējādi Zviedrijas valsts iestādes pasākums, kurš veikts saskaņā ar šo procedūru, vispārējā veidā nevar tikt īstenots ārpus Zviedrijas Karalistes.

21

Stockholms tingsrätt paskaidro, ka parāda dzēšanas procedūru var veikt tikai tad, ja parādnieks dzīvo Zviedrijā, un šai personai noteikti nav jābūt Zviedrijas pilsonim. Tādējādi persona, kura ir emigrējusi un dzīvo ārvalstī, nevar saņemt parādu dzēšanu Zviedrijā, kaut arī pastāv cieša saikne ar šo dalībvalsti, jo parādi ir radušies Zviedrijā un šīs personas darba devējs ir Zviedrijas pilsonis.

22

Šādos apstākļos Stockholms tingsrätt nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [SSL] 4. pantā ietvertais nosacījums par dzīvesvietu var tikt uzskatīts par tādu, kas var kavēt vai atturēt darba ņēmēju pamest Zviedriju, lai izmantotu savas tiesības uz pārvietošanās brīvību, un vai tādējādi to var uzskatīt par tādu, kas ir pretrunā LESD 45. pantā ietvertajam principam par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā?”

23

Sākotnēji ir konstatē, pirmkārt, kā Zviedrijas valdība norādījusi savos rakstveida apsvērumos, ka Zviedrijas parādu dzēšanas procedūra neietver parādnieka mantas atsavināšanu, tādējādi to nevar uzskatīt par maksātnespējas procedūru Regulas Nr. 1346/2000 1. panta izpratnē (šajā ziņā skat. 2006. gada 2. maija spriedumu lietā C-341/04 Eurofood IFSC, Krājums, I-3813. lpp., 46. punkts).

24

Turklāt Zviedrijas parādu dzēšanas procedūra nav ietverta Regulas Nr. 1346/2000 A pielikumā. Tā kā šī regula ir piemērojama tikai tām procedūrām, kas ir uzskaitītas minētajā pielikumā, pamattiesvedībā izskatītā parādu dzēšanas procedūra nav iekļauta tās piemērošanas jomā.

25

Otrkārt, attiecībā uz Regulu Nr. 44/2001 ir jānorāda, kā uzsvērusi arī ģenerāladvokāte savu secinājumu 41. punktā, ka tāds parādu dzēšanas lēmums, kāds izskatāms pamattiesvedībā, ir tādas administratīvas iestādes izdots akts, kura, izņemot gadījumos, kas ir ietverti šīs regulas 62. pantā, nav “tiesa” minētās regulas 32. panta izpratnē.

26

No minētā izriet, ka parādu dzēšanas lēmums, ko pieņēmusi tāda valsts iestāde kā KFM, neietilpst Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā.

27

Uz iesniedzējtiesas Tiesai uzdoto jautājumu ir jāatbild, ņemot vērā šos apsvērumus.

28

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamattiesvedībā, kurā ir noteikts, ka parādu dzēšanas saņemšana ir atkarīga no nosacījuma par dzīvesvietu attiecīgajā dalībvalstī izpildes.

29

Šajā saistībā ir jāatgādina, ka visu LESD noteikumu par personu brīvu pārvietošanos mērķis ir atvieglot dalībvalstu pilsoņiem jebkāda veida profesionālo darbību veikšanu Savienības teritorijā un ka šie noteikumi nepieļauj pasākumus, kas var būt nelabvēlīgi pilsoņiem, ja tie vēlas veikt saimniecisku darbību citas dalībvalsts teritorijā (skat. 2010. gada 16. marta spriedumu lietā C-325/08 Olympique Lyonnais, Krājums, I-2177. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Tādējādi valsts tiesību normas, kas kavē vai attur darba ņēmēju citas dalībvalsts pilsoni atstāt savu izcelsmes valsti, lai īstenotu savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ir šīs brīvības ierobežojumi, pat ja tie ir piemērojami neatkarīgi no attiecīgo darba ņēmēju pilsonības (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Olympique Lyonnais, 34. punkts).

31

Ir jākonstatē, ka pamattiesvedībā izskatāmais valsts tiesiskais regulējums, kas parādu dzēšanas saņemšanu padara atkarīgu no dzīvesvietas nosacījuma izpildes, var atturēt maksātnespējīgu darba ņēmēju, kura parāda summa ir tik liela, ka var pieņemt, ka paredzamā laika posmā viņam nebūs pietiekami daudz līdzekļu, lai atdotu savu parādu, īstenot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos. Tādējādi viņš tiktu atturēts pamest savu izcelsmes dalībvalsti, lai dotos strādāt citā dalībvalstī, ja tas viņam liedz saņemt parādu dzēšanu viņa izcelsmes valstī.

32

Tādējādi šāds valsts tiesiskais regulējums rada darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumu, kas principā ir aizliegts ar LESD 45. panta noteikumiem.

33

Pasākums, kas ierobežo darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, ir pieļaujams tikai tad, ja tam ir leģitīms ar Līgumu saderīgs mērķis, ko var pamatot primāri vispārējo interešu iemesli. Tomēr arī tādā gadījumā šāda pasākuma piemērošanai ir jābūt piemērotai, lai īstenotu attiecīgo mērķi un tā nevar pārsniegt šī mērķa sasniegšanai vajadzīgo (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Olympique Lyonnais, 38. punkts).

34

Zviedrijas valdība kā pamatojumu norāda, pirmkārt, ka no SSL sagatavošanas darbiem izriet – dzīvesvietas nosacījums ir saistīts ar faktu, ka noteikumi attiecībā uz parādu dzēšanu vispārīgi netiek atzīti ārvalstīs. Pieprasot saiknes ar Zviedrijas Karalisti pastāvēšanu, kas izpaužas kā nosacījums par dzīvesvietu, Zviedrijas likumdevējs ir vēlējies aizsargāt parādnieku pret ārvalstu kreditoriem, kuri nav Zviedrijas parādu piedziņas procedūras dalībnieki.

35

Šajā saistībā ir būtiski secināt, ka situācijā, kad tāds parādu dzēšanas lēmums, kādu ir izdevis KFM, neietilpst ne Regulas Nr. 1346/2000, ne Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, Savienības tiesībās nav paredzēts nekāda veida šāda lēmuma atzīšanas pienākums citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

36

Tā kā nav saskaņošanas noteikumu, dalībvalsts ir tiesīga vēlēties aizsargāt tās valsts iestāžu pieņemto parādu dzēšanas lēmumu efektivitāti.

37

Tomēr tāds nosacījums par dzīvesvietu, kāds ir izskatīts pamattiesvedībā, attiecībā uz šī mērķa sasniegšanu rada risku, ka tas atsevišķos gadījumos var būt neefektīvs un citos gadījumos – pārāk vispārīgs.

38

Pat ja tāds lēmums par parādu dzēšanu, kāds ir KFM pieņemtais, neietilpst Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, šī regula tomēr ietver noteikumus par starptautisko kompetenci, kas ir piemērojami tiesvedībām civillietās un komerclietās, kurās kreditori vēršas pret parādnieku.

39

Tādējādi, no vienas puses, parādnieku, kurš dzīvo Zviedrijā, viņa kreditori var iesūdzēt citas dalībvalsts tiesā, un nevar apgalvot, ka viņš var atsaukties uz tādu parādu dzēšanas pasākumu, ko īstenojusi KFM. Šāda situācija, piemēram, ir tad, kad šo parādnieku saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu viņa parādnieki iesūdz tiesā kādā dalībvalstī, kas nav Zviedrijas Karaliste un kur atrodas to līgumsaistību vieta, kas ir pamatā prasībai, kura bija vai būtu jāizpilda.

40

No minētā izriet, ka tāds nosacījums par dzīvesvietu, kāds ir izskatīts pamattiesvedībā, neizslēdz iespēju, ka Zviedrijā dzīvojoša parādnieka kreditori pieprasīs viņa parādu atmaksu nevis Zviedrijas Karalistē, bet kādā citā dalībvalstī, kurā KFM izdotu parādu dzēšanu neatzīst.

41

No otras puses, tādu parādnieku, kura dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis Zviedrijas Karalistē, saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu viņa kreditori var iesūdzēt Zviedrijas tiesās, kuras var atzīt, ka tās ir kompetentas izskatīt jautājumus par līgumsaistībām, ko bija vai ir jāpilda Zviedrijā.

42

Tomēr atšķirībā no parādnieka, kurš dzīvo Zviedrijā, tādam parādniekam kā U. K. Radziejewski ir liegta iespēja saņemt aizsardzību, ko viņam Zviedrijā sniedz parādu dzēšana, kādu piešķir KFM, attiecībā uz pret viņu vērstām prasībām, ko īsteno viņa kreditori šajā dalībvalstī.

43

No minētā izriet, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir izskatāms pamattiesvedībā, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šī sprieduma 34. pantā noteikto mērķi.

44

Zviedrijas valdība turklāt norāda, ka tāds nosacījums par dzīvesvietu, kādu paredz pamattiesvedībā izskatāmais valsts tiesiskais regulējums, ir nepieciešams, lai atbilstošā veidā varētu noteikt parādnieka personīgo un finanšu situāciju.

45

Tā paskaidro, ka, lai varētu saņemt parādu dzēšanu, SSL 4. pantā ir noteikts, ka KFM ne tikai ir pienākums pārbaudīt sākotnējo parādnieka sniegto informāciju, bet tam ir arī tiesības izmeklēt un pārbaudīt šo informāciju, kā arī sekot līdzi centieniem, ko parādnieks īstenojis, lai pildītu savus pienākumus un saistības. Turklāt parādu dzēšanas procedūra paredz arī parādnieka aktīvu līdzdalību, kas ir atvieglota, ja viņš dzīvo valstī, kurā šī procedūra tiek veikta. Tādējādi saskaņā ar Zviedrijas valdības teikto nosacījums par dzīvesvietu var arī būt noderīgs, lai nodrošinātu KFM pārbaužu efektivitāti.

46

Saistībā ar minēto ir likumīgi, ka dalībvalsts vēlas pārraudzīt parādnieka personīgo un finanšu situāciju, pirms piešķirt viņam pasākumu, kas paredz pilnīgu vai daļēju viņa parādu dzēšanu (pēc analoģijas skat. 2006. gada 18. jūlija spriedumu lietā C-406/04 De Cuyper, Krājums, I-6947. lpp., 41. punkts).

47

Tomēr Zviedrijas valdība tiesas sēdē atzina, ka uz tādu parādnieku, kurš dzīvo Zviedrijā tikai parādu dzēšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī, bet kurš pēc šīs dzēšanas saņemšanas nolemj doties strādāt un dzīvot citā dalībvalstī, paliekot reģistrēts Zviedrijas iedzīvotāju reģistrā, turpina attiekties šī parādu dzēšana. Tātad tāds nosacījums par dzīvesvietu, kāds ir paredzēts pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā un kas ir balstīts tikai uz pabalsta pieteikuma iesniegšanas datumu, nav nosacījums, kas saistīts ar KFM uzraudzības efektivitāti (šajā ziņā skat. 2006. gada 26. oktobra spriedumu lietā C-192/05 Tas-Hagen un Tas, Krājums, I-10451. lpp., 39. punkts). Tādējādi tas, ka persona dzīvo citā dalībvalstī, nerada šķērsli uzraudzībai, kas tiek veikta pēc parādu dzēšanas piešķiršanas.

48

Turklāt ir jānorāda, ka, lai noskaidrotu tāda parādnieka kā U. K. Radziejewski finanšu un personīgo situāciju, viņam nav noteikti jādzīvo Zviedrijā, ņemot vērā, ka viņam ir piemērota KFM vadīta mantas apķīlāšanas procedūra, ka viņa darba devējs ir zviedrs un ka saskaņā ar 1999. gada Likumu Nr. 1229 par ienākumu nodokli (Inkomstskattelagen (1999:1229)) viņš ir “nodokļu maksātājs”, kas visus nodokļus maksā Zviedrijā.

49

Tāpat arī KFM var uzaicināt tādu parādnieku kā U. K. Radziejewski ierasties Zviedrijā vai, ja viņš to nevar izdarīt, lūgt, lai viņš sniedz visu nepieciešamo informāciju par savu personīgo un finanšu situāciju, paredzot iespēju apturēt vai atcelt Zviedrijas parādu dzēšanas procedūru, ja konkrētais parādnieks nepamatoti atsakās veikt šīs darbības. Tāpat arī, pretēji Zviedrijas valdības norādītajam, fakts, ka daļa informācijas ir jāsagādā pašam parādniekam, pats par sevi neietekmē KFM spēju īstenot uzraudzību.

50

Tādējādi tāds nosacījums par dzīvesvietu, kāds ir izskatīts pamattiesvedībā, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šī sprieduma 44. punktā minēto mērķi.

51

Treškārt, Zviedrijas valdība tiesas sēdē norādīja, ka nosacījums par dzīvesvietu, kas noteikts pamattiesvedībā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā, ir paredzēta, lai efektīvi piemērotu Regulu Nr. 1346/2000.

52

Tomēr, kā tika konstatēts šī sprieduma 23. punktā, tāda parādu dzēšanas procedūra, kāda izskatīta pamattiesvedībā, nav maksātnespējas procedūra Regulas Nr. 1346/2000 1. panta izpratnē.

53

No minētā izriet, ka pamattiesvedībā izskatāmais tiesiskais regulējums nav tāds, kas varētu ietekmēt starptautiskās piekritības noteikumu, kas paredzēts Regulas Nr. 1346/2000 3. panta 1. punktā.

54

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir izskatīts pamattiesvedībā, kas parādu dzēšanas saņemšanu padara atkarīgu no nosacījuma par dzīvesvietu attiecīgajā dalībvalstī.

55

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir izskatīts pamattiesvedībā, kas parādu dzēšanas saņemšanu padara atkarīgu no nosacījuma par dzīvesvietu attiecīgajā dalībvalstī.