Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CN0118

    Lieta C-118/10: Prasība, kas celta 2010. gada 3. martā — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

    OV C 113, 1.5.2010, p. 35–35 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    1.5.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 113/35


    Prasība, kas celta 2010. gada 3. martā — Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

    (Lieta C-118/10)

    2010/C 113/54

    Tiesvedības valoda — angļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, L. Flynn, K. Walkerová un A. Stobiecka-Kuik)

    Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt Padomes 2009. gada 16. decembra Lēmumu 2009/991/ES (1) par to, lai Latvijas Republikas iestādes varētu sniegt valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

    piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav ievērojusi Komisijas lēmumu, kas izriet no 2007. gada pamatnostādņu lauksaimniecības nozarē 196. punktā ierosinātajiem vajadzīgajiem pasākumiem un fakta, ka Latvija tiem ir piekritusi bez ierunām, un ar kuru minētajai valstij tiek uzlikts pienākums vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim izbeigt pastāvošo atbalsta shēmu saistībā ar lauksaimniecības zemes iegādi. Būtībā Padome, pamatojoties uz ārkārtas apstākļiem, ir atļāvusi Latvijai saglabāt šo shēmu līdz 2007. gada pamatnostādņu lauksaimniecības nozarē spēkā esamības beigām, proti, līdz 2013. gada 31. decembrim. Apstākļus, kurus Padome izvirzījusi, lai pamatotu savu lēmumu, acīmredzami nevar uzskatīt par tādiem ārkārtas apstākļiem, saistībā ar kuriem varētu pamatot pieņemto lēmumu un neņemt vērā attiecīgo Komisijas lēmumu saistībā ar šo shēmu. Lai pamatotu savu prasību atcelt tiesību aktu, Komisija izvirza četrus pamatus:

    a)

    pirmkārt, Komisija uzskata, ka Padomei nebija tiesības celt prasību saskaņā ar LESD 108. panta 2. punkta trešo daļu, jo atbalsts, kuru Padome bija apstiprinājusi, bija pastāvošs atbalsts, kuru Latvija, piekrītot Komisijas ierosinātajiem vajadzīgajiem pasākumiem, bija apņēmusies izbeigt līdz 2009. gada beigām;

    b)

    otrkārt, atļaujot atbalsta pasākumus līdz 2013. gadam, Padome ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, mēģinot izvairīties no konstatējuma, ka Latvijai bija tiesības atstāt spēkā savus atbalsta pasākumus vēlākais līdz 2009. gada beigām;

    c)

    turklāt, atbilstoši trešajam pamatam, apstrīdētais lēmums tika pieņemts pārkāpjot lojālas sadarbības principu, kas ir piemērojams dalībvalstīm, kā arī starp iestādēm. Ar savu lēmumu Padome ir atbrīvojusi Latviju no tās pienākuma sadarboties ar Komisiju saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem, kuriem šī dalībvalsts bija piekritusi attiecībā uz pastāvošo atbalstu saistībā ar lauksaimniecības zemes iegādi LESD 108. panta 1. punktā paredzētās sadarbības ietvaros;

    d)

    savā pēdējā pamatā Komisija apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā tiktāl, ciktāl tā ir atzinusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas pamato apstiprinātā pasākuma pieņemšanu.


    (1)  OV L 339, 34. lpp.


    Top