1.

Ar 2010. gada 23. septembra rīkojumu par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, ko Tiesa saņēmusi 2010. gada 23. novembrī, Bundesverwaltungsgericht (Federālā Administratīvā tiesa, Vācija) saskaņā ar LESD 267. pantu iesniedza Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem ( 2 ), kas grozīta ar Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 116/2010 ( 3 ) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1924/2006” vai “Regula”), 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktu, 4. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu.

2.

Lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Deutsches Weintor, vīna ražotāju kooperatīvu, un Land Rheinland-Pfalz (Reinzemes-Pfalcas federālā zeme) saistībā ar reklāmu, kurā vīns ir kvalificēts par bekömmlich (viegli sagremojamu, veselīgu, uzturvērtībām bagātu) kopā ar norādi uz maigām skābēm.

3.

Lai noskaidrotu, vai šāda kvalificēšana ir uzskatāma par “veselīguma norādi” – kas attiecībā uz tādiem alkoholiskajiem dzērieniem kā apskatāmais vīns ir vispārēji aizliegta saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punktu –, iesniedzējtiesa vēlas precizēt šī jēdziena nozīmi.

4.

Turklāt gadījumā, ja šāda kvalifikācija patiešām ir uzskatāma par veselīguma norādi saskaņā ar Regulu Nr. 1924/2006, ko vīna ražotājam vai izplatītājam līdz ar to ir aizliegs izmantot vīna noformējumā vai reklāmā, iesniedzējtiesa jautā, vai šāds aizliegums ir saderīgs ar brīvību izvēlēties profesiju un brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. panta 1. punktā un 16. pantā (turpmāk tekstā – “Harta”).

5.

Regulas Nr. 1924/2006 priekšmets un piemērošanas joma, ciktāl tie attiecas uz šo lietu, ir norādīti tās 1. pantā:

“1.   Šī regula saskaņo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētos noteikumus, kas attiecas uz pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

2.   Regulu piemēro pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm, kas sniegtas tirdzniecības informācijā marķējuma, noformējuma vai reklāmas veidā attiecībā uz pārtikas produktiem, ko piegādā galapatērētājam.

[..]”

6.

Regulas Nr. 1924/2006 2. panta ar nosaukumu “Definīcijas” 2. punktā ir noteikts:

“Piemēro arī šādas definīcijas:

[..]

[..].”

7.

Regulas Nr. 1924/2006 4. panta ar nosaukumu “Nosacījumi kā lietot uzturvērtības un veselīguma norādes” 3. punktā ir noteikts:

“Dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % alkohola, nedrīkst izmantot veselīguma norādes.

[..]”

8.

Regulas Nr. 1924/2006 5. pantā ar nosaukumu “Vispārēji nosacījumi”, ciktāl tas attiecas uz šo lietu, ir paredzēts:

“1.   Uzturvērtības un veselīguma norādes ir atļauts lietot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

[..].”

9.

Regulas Nr. 1924/2006 6. panta ar nosaukumu “Norāžu zinātniskais pamatojums” 1. punktā ir noteikts:

“Uzturvērtības un veselīguma norādes pamato ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem.”

10.

Veselīguma norāžu konkrētāks regulējums ir atrodams Regulas Nr. 1924/2006 IV nodaļā. Šīs nodaļas 10. pantā ar nosaukumu “Īpaši nosacījumi” ir noteikts:

“1.   Veselīguma norādes aizliedz, ja tās neatbilst regulas vispārējām prasībām un īpašajām prasībām un ja par tām nav izsniegtas atļaujas saskaņā ar šo regulu, un tās nav iekļautas 13. un 14. pantā paredzētajā sarakstā ar norādēm, par kurām izsniedz atļaujas.

[..]

3.   Atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu var izdarīt tikai kopā ar īpašu veselīguma norādi, kas ietverta 13. un 14. pantā minētajos sarakstos.

[..]”

11.

Deutsches Weintor ir vīna ražotāju kooperatīvs, kas reģistrēts Ibesheimā [Ibesheim], Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Tas tirgo vīnus no Dornfelder un pelēkajām/baltajām Burgundijas vīnogulāju šķirnēm ar apzīmējumu “Vieglais vīns” (“Edition Mild”) un ar norādi uz “sanfte Säure” (vieglas skābes).

12.

Uz marķējuma it īpaši ir norādīts: “Tam ir viegla garša mūsu īpašā LO3 saglabāšanas procesa dēļ, kura rezultātā tiek samazināts skābju daudzums”. Marķējums uz vīna pudeles kakliņa ietver norādi: “Edition Mild bekömmlich” (veselīgs/viegli sagremojams vieglais vīns). Cenu lapā vīns ir norādīts kā “Edition Mild – sanfte Säure/bekömmlich” (Vieglais vīns – satur maigas skābes/veselīgs).

13.

Lietas dalībniekiem pamattiesvedībā ir strīds par to, vai reklāma, kurā vīns ir nosaukts par bekömmlich (veselīgu, viegli sagremojamu) kopā ar norādi uz maigām skābēm, ir uzskatāma par veselīguma norādi Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, kas līdz ar to saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu nav atļauta attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem.

14.

Iestāde, kas Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē ir atbildīga par alkoholisko dzērienu tirdzniecību, iebilda pret apzīmējuma “bekömmlich” izmantošanu, jo tā esot uzskatāma par veselīguma norādi Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē, līdz ar to Deutsches Weintor cēla prasību Verwaltungsgericht (Administratīvā tiesa) atzīt, ka iepriekš minētā marķēšana un reklāma ir atļauta.

15.

Deutsches Weintor būtībā apgalvoja, ka apzīmējumā neesot norādes uz veselīgumu, tas attiecoties tikai uz vispārēju labsajūtu. Regulas mērķis neesot bijis regulēt šāda veida norādes, tāpēc jēdziens “veselīguma norāde” esot jāsaprot šauri.

16.

Verwaltungsgericht ar 2009. gada 23. aprīļa spriedumu noraidīja prasību.

17.

Pret šo spriedumu celto prasību Reinzemes-Pfalcas federālās zemes Oberverwaltungsgericht (Augstākā administratīvā tiesa) ar 2009. gada 19. augusta spriedumu noraidīja. Tā uzskatīja, ka veselīguma jēdziens katrā ziņā ietverot ar pārtikas produktu saistīto ietekmi uz patērētāja organismu un tā funkcijām. Taču atšķirībā no medikamentiem nozīme neesot mērķtiecīgai organisma funkcijas ietekmēšanai.

18.

Oberverwaltungsgericht uzskatīja, ka vīna apzīmēšana par bekömmlich liecināja par saikni ar procesiem organismā un nebija vienkārši norāde uz vispārēju labsajūtu. Kaut arī jēdzienu varēja saprast arī vispārīgi, tā nozīme tomēr bija dziļāka, proti, tas bija sinonīms vārdiem “veselīgs”, “viegli sagremojams” un “kuņģi aizsargājošs”.

19.

Oberverwaltungsgericht atzina, ka šis aspekts bija būtisks, patērējot vīnu, jo ar to vienmēr tiek saistītas sūdzības par galvas sāpēm un sāpēm kuņģī; noteiktos apstākļos vīns pat varot radīt kaitīgas sekas cilvēka organismam un izraisīt atkarību. Ja jēdzienu bekömmlich lieto kopā ar norādi uz īpašu skābju mazināšanas metodi un maigām skābēm, no patērētāja viedokļa tas radot saikni starp vīnu un no tā patēriņa dažkārt izrietošo ar gremošanas procesu saistīto negatīvo seku neesamību.

20.

Bundesverwaltungsgericht, kurā tiek izskatīta Deutsches Weintor iesniegtā apelācijas sūdzība, pēdējā minētā apgalvo, ka neesot tikusi pareizi piemērota Regula.

21.

Attiecībā, pirmkārt, uz atbilstošajiem faktiem – Bundesverwaltungsgericht rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu ir norādījusi, ka Oberverwaltungsgericht uzskatīja, ka labi informēts un piesardzīgs vidējais patērētājs secinātu, ka apzīmējums, kādu Deutsches Weintor izmantoja vīna noformējumā un reklāmā, bija atsauce uz skābēm, ko satur vīns. Tās tiek uzskatītas par īpaši bekömmlich (veselīgām), jo īpaša skābju samazināšanas procesa dēļ skābes, ko satur vīns, ir “maigas”. Tādējādi patērētājiem tiek uzsvērta vīna īpaši maigā ietekme uz kuņģi.

22.

Iesniedzējtiesa kā apelācijas tiesa norāda, ka tai ir saistoši secinājumi par faktiem, ko ir izdarījusi pirmās instances tiesa saistībā ar apzīmējumu “bekömmlich”. Turklāt Deutsches Weintor šajā ziņā izvirzītos iebildumus tā uzskata par nepārliecinošiem.

23.

Tomēr iesniedzējtiesai ir šaubas par zemāko instanču tiesu jēdzienam “veselīguma norāde” piešķirto plašo nozīmi un līdz ar to par to, vai secinājums, saskaņā ar kuru šī lieta ir par “veselīguma norādi”, atbilst konstatētajiem faktiem.

24.

Šajā ziņā Bundesverwaltungsgericht uzskata, ka, lai varētu runāt par veselīguma norādi Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē, ar apgalvojumu, ka tiek īslaicīgi nodrošināti fizioloģiskie procesi vai tiek nodrošināta cita īslaicīga ietekme uz organismu, nav pietiekami, lai konstatētu veselīguma norādes pastāvēšanu Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē. Drīzāk esot jāpieņem, ka atsauce uz veselīgumu ir tikai tad, ja ietekme uz fizisko stāvokli vai labsajūtu ir ilgtermiņa, nevis tikai ātri pārejoša iedarbība uz vielmaiņas procesiem, kas neietekmē ķermeņa uzbūvi – un līdz ar to patieso veselības stāvokli.

25.

Saskaņā ar Bundesverwaltungsgericht, norāde uz Deutsches Weintor ražotajiem vīniem kā bekömmlich, pateicoties maigajām skābēm, ko tas satur, attiecas vienīgi uz produktu sagremojamību un nozīmē vien apgalvojumu, ka gremošanas procesā vīnam nav negatīvas ietekmes uz kuņģi vai ka šī ietekme ir mazāka, nekā tā būtu parasti šāda veida un kvalitātes vīnam. Iesniedzējtiesa uzskata, ka būtu dīvaini runāt par konkrētu norādi uz veselīgumu vai pat par vienkāršu norādi uz to, ka vīna lietošana ir vispārīgi uzskatāma par “veselīgas” diētas sastāvdaļu.

26.

Tāpēc ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai pagaidu, tikai uz pārtikas līdzekļa patēriņa un sagremošanas laikposmu attiecināma labvēlīga ietekme pati par sevi var tikt uzskatīta par veselīguma norādi Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē.

27.

Ciktāl tas attiecas uz otro prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa uzsver, ka, pēc tās domām, Regulas mērķis ir aptvert vienīgi tās veselīguma norādes, kas norāda uz pārtikas vai sastāvdaļas labvēlīgo ietekmi, un ka līdz ar to vērā ņemamas ir vienīgi tās norādes, kas iesaka patērētājam, ka pārtikas lietošana uzlabos viņa veselību.

28.

Iesniedzējtiesa šaubas, vai šādu veselības uzlabošanu var izsecināt tikai no fakta, ka pārtikas ietekme uz veselību ir mazāk negatīva ietekmi nekā citiem līdzīgiem šīs pašas kategorijas produktiem, un, citiem vārdiem, ir vienīgi relatīva. Ja runa ir par pārtikas produktiem, kuros ir vielas, kas lielā mērā var izraisīt par kaitīgu uzskatāmu ietekmi (šajā gadījumā – vīna skābes), tad pat atbilstoši vispārīgam valodas lietojumam šķiet grūti saprotama tāda produkta patēriņa kvalificēšana par veselību veicinošu tikai tāpēc, ka tā kaitīgās sekas ir nedaudz mazākas nekā līdzīgiem produktiem.

29.

Visbeidzot, saskaņā ar Bundesverwaltungsgericht, ir jāizvērtē arī tas, vai aizliegums ir saderīgs ar pamattiesībām un it īpaši brīvību izvēlēties profesiju un brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas paredzētas Hartas attiecīgi 15. panta 1. punktā un 16. pantā. Ja tradicionālo apzīmējumu “bekömmlich”, kas tiek izmantots dzērienam, būtu jāuzskata par veselīguma norādi Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē un līdz ar to jāatzīst par neatļautu attiecībā uz vīnu, tas, pēc Bundesverwaltungsgericht domām, pārsniegtu to, kas nepieciešams Regulas mērķa sasniegšanai, un varētu nozīmēt minēto pamattiesību nesamērīgu ierobežošanu.

30.

Šādos apstākļos Bundesverwaltungsgericht nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

31.

Ar pirmajiem diviem jautājumiem, kuri jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai jēdziens “veselīguma norāde”, kā tas ir definēts Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz norādi, kura nozīmē tikai pagaidu labvēlīgu ietekmi uz fizisko stāvokli, proti, ietekmi, kas attiecas tikai uz pārtikas produkta patēriņa un sagremošanas laikposmu, un kura nozīmē vienīgi to, ka attiecīgās pārtikas kaitīgās sekas ir nedaudz mazākas, nekā tās parasti ir tāda veida produktiem.

32.

Šīs prejudiciālās tiesvedības ietvaros rakstveida apsvērumus iesniedza Deutsches Weintor, Reinzemes-Pfalcas federālā zeme, Čehijas, Igaunijas, Francijas, Ungārijas un Somijas valdības, kā arī Eiropas Parlaments un Komisija. Izņemot Igaunijas, Francijas, Ungārijas un Somijas valdības, šie lietas dalībnieki piedalījās arī 2012. gada 19. janvāra tiesas sēdē.

33.

Deutsches Weintor un Čehijas valdība apgalvo, ka jēdziens “veselīguma norāde” Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē esot jāinterpretē šauri. Šie lietas dalībnieki būtībā piedāvā atbildēt uz pirmajiem diviem jautājumiem tādējādi, ka šis jēdziens nozīmē labvēlīgu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, kuras mērķis drīzāk ir fiziskā stāvokļa pastāvīga uzlabošana, nevis vienīgi pagaidu labvēlīga ietekme. Turklāt saskaņā ar Deutsches Weintor teikto, nav pietiekami ar apgalvojumu, ka attiecīgās pārtikas kaitīgā ietekme ir mazāka, nekā tā parasti ir šāda veida pārtikai.

34.

Turpretim visi lietas dalībnieki, kas iesniedz apsvērumus par pirmo prejudiciālo jautājumu – it īpaši Reinzemes-Pfalcas federālā zeme, Francijas, Igaunijas, Somijas un Ungārijas valdības –, iesniedza argumentus par labu plašākai interpretācijai un apgalvo, ka pagaidu ietekme uz fizisko stāvokli, proti, it īpaši ietekme, kas attiecas tikai uz pārtikas produkta patēriņa un sagremošanas laikposmu, var būt pietiekama, lai tādu apzīmējumu kā šajā lietā esošo varētu uzskatīt par veselīguma norādi Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē.

35.

Runājot par otro prejudiciālo jautājumu, kas attiecas uz jautājumu par to, vai var uzskatīt par pietiekamu norādi, ka pārtika ir mazāk kaitīga veselībai nekā līdzīgi produkti, minētie lietas dalībnieki vai nu piedāvā atbildes, kas ir pretrunā tam, ko piedāvāja Deutsches Weintor, vai arī apgalvo, ka atsevišķa atbilde nav nepieciešama vai ir neatbilstoša.

36.

Vispirms ir jāuzsver, ka šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros Tiesai nav pienākuma noteikt, kas no patērētāja viedokļa patiešām tiek saprasts vai domāts ar vīnam izmantoto apzīmējumu “bekömmlich”, kurš ir apvienots ar norādi uz maigām skābēm, vai ar citu informāciju uz marķējuma, kas saistīta ar speciāliem procesiem skābju samazināšanai, kā tas ir minēts Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 16. apsvērumā; tāpat Tiesai nav pienākuma pieņemt galīgo lēmumu par to, vai attiecīgais apzīmējums ir uzskatāms par “veselīguma norādi” Regulas izpratnē.

37.

Drīzāk valsts tiesa ir tā, kurai jāizdara šie vērtējumi, ņemot vērā Regulas Nr. 1924/2006 atbilstošās normas, kā tās ir interpretējusi Tiesa.

38.

Šajā ziņā jāpiebilst, ka iesniedzējtiesa jau norādīja lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ka saskaņā ar Verwaltungsgericht konstatējumiem – pamatojoties uz kuriem iesniedzējtiesai, principā, ir jāpieņem lēmums – labi informēts un piesardzīgs vidējais patērētājs attiecīgo apzīmējumu sapratīs (pretēji Deutsches Weintor viedoklim) nevis kā atsauci uz vispārēju labsajūtu vienu pašu vai vispārēju raksturojumu šādi apzīmētam vīnam, piemēram, attiecībā uz tā garšu, bet gan kā atsauci uz maigām skābēm tā saturā, kas uzsver īpaši maigo vīna ietekmi uz kuņģi un tāpēc tā sagremojamību.

39.

Šis ir konteksts, kādā Tiesai ir jāinterpretē uzdotie jautājumi, no kuriem pirmais jautājums būtībā ir par to, vai jēdziens “veselīguma norāde”, kā tas ir definēts Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, attiecas arī uz apzīmējumiem vai norādēm, kas netieši nozīmē vai liek domāt tikai par pagaidu ietekmi uz fizisko stāvokli, piemēram, ietekmi uz kuņģi, kas ilgst vienīgi tik ilgi, kamēr vien tiek patērēts un sagremots.

40.

Šajā ziņā ir jāpiebilst, pirmkārt, ka veselīguma norādes definīcija, kas ietverta Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunktā, ir formulēta diezgan vispārīgi un nozīmē jebkādu norādi, kas pauž, liek domāt vai netieši norāda uz to, ka “pastāv saikne starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību”.

41.

Taisnība, kā to norādīja vairāki lietas dalībnieki, ka Regulā vairs nekur citur nav norādīts, ko saprast ar “veselīgumu”; taču var droši apgalvot, ka jēdziens vispārīgi attiecas uz personas fizisko un psiholoģisko stāvokli gan – un neapšaubāmi ar noteiktu divdomību – cilvēka ķermeņa un prāta noteikta līmeņa darbības un labsajūtas nozīmē (kas nozīmē, ka personai var būt “labs veselības stāvoklis” vai “slikts veselības stāvoklis”), gan pilnīgas fiziskas un garīgas labsajūtas ideālā stāvokļa nozīmē ( 4 ). It īpaši no Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 1. punkta izriet, ka Regulā ietvertais veselīguma jēdziens attiecas ne tikai uz ķermeņa funkcijām, bet arī uz personas psihes un uzvedības funkcijām.

42.

Otrkārt, attiecībā uz jēdziena “veselīguma norāde” nozīmi, no vairākām Regulas Nr. 1924/2006 normām izriet, ka šāda norāde ir balstīta uz pieņēmumu, ka produktam būs labvēlīga ietekme uz personas fizisko stāvokli (vai, bet tas nav atbilstoši šajā lietā, uz personas garīgo stāvokli).

43.

Šajā ziņā Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 6. apsvērumā vienīgi attiecībā uz uzturvērtības norādēm ir skaidri norādīts, ka šī regula neattiecas uz uzturvērtības norādēm par nelabvēlīgu ietekmi. Tomēr, manuprāt, ne tikai no Regulā paredzētās patērētāju aizsardzības vispārējā mērķa (skat. it īpaši 1. apsvērumu), bet arī no citām normām – it īpaši no preambulas 10. apsvēruma, kas attiecas uz “uzturvērtības, fizioloģiskām vai citām priekšrocībām”, 14. apsvēruma, kas attiecas vienīgi uz vielām, kuru labvēlīgā ietekme ir konstatēta, 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 5. panta 2. punkta, kuri arī attiecas uz konstatēto labvēlīgo ietekmi – skaidri izriet, ka “veselīguma norāde” Regulas izpratnē nozīmē pozitīvu, labvēlīgu ietekmi uz organisma funkcijām.

44.

Treškārt, ir svarīgi norādīt, ka no Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 1. apakšpunktā ietvertās “norādes” definīcijas skaidri izriet, ka, lai varētu runāt par veselīguma norādi šīs regulas izpratnē, apzīmējumam ir jānozīmē, ka attiecīgajai pārtikai ir “īpašs raksturojums”, proti, ka tai ir īpaša labvēlīga ietekme uz veselību vai fizioloģisko stāvokli. Līdz ar to, kā pareizi norādīja Komisija, nekonkrēta pozitīva fizioloģiska vai metaboliska ietekme (kāda ir minēta rīkojumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu), kas vispārīgā veidā ir saistīta vienīgi ar pārtikas uzņemšanu, kāda ir šajā lietā, kas ir vitāli nepieciešama organisma darbības nodrošināšanai, a priori ir izslēgta no jēdziena “veselīguma norāde” piemērošanas jomas.

45.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es neredzu pamatojumu Regulas Nr. 1924/2006 normās vai citu pārliecinošu iemeslu uzskatīt, ka papildus iepriekš minētajiem jēdziena elementiem (labvēlīgās) ietekmes uz fizisko stāvokli vai organisma funkcijām ilgums vai pastāvība būtu vai ir jāuzskata par jēdziena “veselīguma norāde” Regulas izpratnē elementu.

46.

Pirmkārt, šķiet mākslīgi jēdziena līmenī izslēgt pagaidu ietekmi uz fizisko labsajūtu no “veselīguma” jēdziena. Vispārējais veselības stāvoklis, no vienas puses, un īslaicīgāks, gadījuma rakstura labsajūtas stāvoklis – vai slimības stāvoklis –, no otras puses, patiesībā ir cieši saistīti. Tāpat, kā Komisija pareizi norādīja, vairāki medikamenti sniedz tikai īslaicīgu palīdzību vai tiem ir tikai īslaicīga ietekme uz cilvēka organismu, taču ir vispārēji pieņemts, ka šie medikamenti ir saistīti ar veselību.

47.

Otrkārt, kā jau tika minēts iepriekš, likumdevējs ir acīmredzami izvēlējies definēt “veselīguma norādes” jēdzienu plaši un saskaņā ar augsto patērētāju aizsardzības līmeni, ko ir paredzēts aizsargāt ar Regulu Nr. 1924/2006, kā tas ir minēts tās preambulas 1. apsvērumā.

48.

It īpaši, ņemot vērā pozitīvo iespaidu, kādu veselīguma norādes piešķir attiecīgajai pārtikai, un veicinošo ietekmi, kāda šādām norādēm līdz ar to var būt uz patērētāju, Regulas mērķis ir aizsargāt patērētāju no norādēm, kas ir maldinošas un/vai nepatiesas, būtībā par to, ka tām ir jābūt zinātniski pamatotām ( 5 ).

49.

Attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % alkohola, Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punktā ir vispārēji aizliegts – proti, neraugoties uz to, vai netiešā labvēlīgā ietekme ir patiesa un zinātniski pamatota – izmantot veselīguma norādes, kā arī (tā kā tās nozīmē konkrētu veselīguma norādi) atsauces uz vispārēju, nekonkrētu uzturvērtību vai pārtikas ietekmi uz vispārējo veselības stāvokli vai ar veselību saistīto labsajūtu minētās regulas 10. panta 3. punkta izpratnē. Ņemot vērā pieraduma un ļaunprātīgas izmantošanas risku, kas ir saistīts ar alkoholu, tālāks mērķis acīmredzot ir izvairīties no jebkādas pozitīvas [norādes] blakus nozīmes, kas varētu vispārēji veicināt alkohola patēriņu.

50.

Manuprāt, nebūtu saderīgi ar Regulas Nr. 1924/2006 mērķiem interpretēt “veselīguma norādes” jēdzienu tik šauri, ka tiktu izslēgtas norādes, kas nozīmē pagaidu labvēlīgu ietekmi uz fizisko stāvokli. Kā uzsvēra vairāki lietas dalībnieki, šāda pieeja izslēgtu no Regulas aizsardzības jomas ievērojamu skaitu produktu un ar tiem saistītu norāžu, kas, kaut arī nozīmē pozitīvu – kaut arī pagaidu – fizioloģisku ietekmi, tomēr var veicināt ar tām saistītas pārtikas vai vielu patēriņu.

51.

Visbeidzot, arī no praktiskā viedokļa 1) jautājumā piedāvātā nošķiršana radītu papildu ar ierobežošanu saistītas problēmas – attiecībā uz to, kad apgalvotā ietekme uz organisma funkcionēšanu beidz būt pagaidu un kļūst par ilgtermiņa vai pastāvīgu, – un līdz ar to apgrūtinātu Regulas Nr. 1924/2006 vienveidīgu un paredzamu piemērošanu.

52.

Turpinājumā, ciktāl runa ir par jautājumu, vai “veselīguma norādes” jēdziens Regulas Nr. 1924/2006 izpratnē attiecas uz norādi, kas tikai nozīmē, ka samazinātā vielas daudzuma dēļ attiecīgās pārtikas kaitīgā ietekme uz fizisko labsajūtu ir mazāka, nekā tā parasti ir šāda veida pārtikai, ir jānorāda, pirmkārt, ka – kā pareizi norādīja iesniedzējtiesa – no Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 15. apsvēruma un 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta skaidri izriet it īpaši tas, ka šis jēdziens attiecas arī uz norādēm, kas nozīmē ietekmi uz veselību, ko rada vielas neesamība vai samazināts daudzums pārtikā, piemēram, samazināts skābju daudzums šajā lietā apskatāmajā vīnā.

53.

Otrkārt, attiecībā, konkrētāk, uz jautājumu par to, vai šāda norāde var ietvert ieteikumu vai nozīmēt, ka pārtika ir tikai mazāk kaitīga nekā šīs pašas kategorijas vai veida līdzīgi produkti – šajā lietā vīni –, iepriekš tika norādīts, ka šis jēdziens ir balstīts uz pieņēmumu, ka tiks radīta pozitīva vai labvēlīga ietekme uz veselību vai organisma funkcijām. Apgalvotās ar veselību saistītās labvēlīgās ietekmes īpatnība līdz ar to ir salīdzinoša kritērija vai punkta esamība, proti, pielīdzināma produkta esamība.

54.

Manuprāt, tādējādi ir pilnīgi iespējams, ka apgalvotā labvēlīgā fizioloģiskā ietekme ir saistīta tikai ar relatīvu labvēlīgu ietekmi uz veselību, tostarp labvēlīgu ietekmi, kas ir saistīta ar faktu, ka attiecīgajai pārtikai ir vienīgi mazāka kaitīgā ietekme uz organisma funkcionēšanu, nekā parasti ir šāda veida pārtikai.

55.

Šajā kontekstā ir svarīgi atgādināt, ka, kā tika atzīts iepriekš, jēdziens “veselīguma norāde” ir jāinterpretē plaši; taču fakts, ka šis jēdziens prasa pozitīvu vai labvēlīgu ietekmi uz veselību, nenozīmē, ka ir jāprasa, lai notiek vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanās vai ir dziedinoša ietekme, kas ir līdzīga tai, kāda ir medikamentiem.

56.

Šāda interpretācija, manuprāt, ir saderīga arī ar Regulas Nr. 1924/2006 mērķi, kā tika minēts iepriekš, proti, sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

57.

Šajā ziņā taisnība ir arī par to, ka norāde uz vienīgi relatīvu ietekmi uz veselību, kas ietver solījumu par mazāk kaitīgu ietekmi uz noteiktām organisma funkcijām – tādām kā gremošana –, var ietekmēt patērētāju ieradumus un veicināt attiecīgās pārtikas patēriņu. Līdz ar to, runājot par vīniem, ieteikums par labāku sagremošanu var neapšaubāmi ne tikai ietekmēt patērētāju ieradumus, neizvēloties citus šāda veida dzērienus, kas citādi būtu pielīdzināmi, bet ir iespējams arī, ka šāda norāde var vispārīgi veicināt attiecīgā dzēriena patēriņu un pat piesaistīt jaunus patērētājus, it īpaši tos, kuriem ir jutīgi kuņģi.

58.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es piedāvāju uz pirmajiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt tādējādi, ka jēdziens “veselīguma norāde” Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tā, ka tas ietver arī tādas norādes, kas nozīmē pagaidu labvēlīgu ietekmi uz fizisko stāvokli, proti, ietekmi, kas attiecas tikai uz pārtikas produkta patēriņa un sagremošanas laikposmu, tostarp norādes, kas nozīmē, ka vielas samazinātā daudzuma saturā dēļ attiecīgās pārtikas kaitīgā ietekme uz fizisko labsajūtu ir mazāka, nekā tā ir parasti šāda veida pārtikai.

59.

Gadījumā, ja atbildes uz pirmajiem diviem jautājumiem ir apstiprinošas, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai vispārējs aizliegums saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punktu izmantot tādas veselīguma norādes, kādas ir šajā lietā attiecībā uz tādiem alkoholiskajiem dzērieniem kā vīns, ir saderīgs ar Hartu un it īpaši ar brīvību izvēlēties profesiju un brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā tas ir paredzēts Hartas attiecīgi 15. panta 1. punktā un 16. pantā.

60.

Pēc Deutsches Weintor domām, uz 3) jautājumu būtu jāsniedz noraidoša atbilde. Tas uzskata, ka aizliegums izmantot tādu veselīguma norādi, kāda ir pamatlietā, nozīmē nesamērīgu iejaukšanos vīna ražotāju un tirgotāju brīvībā izvēlēties profesiju un veikt uzņēmējdarbību.

61.

Turpretim citi lietas dalībnieki, kas iesniedza apsvērumus par 3) jautājumu, piedāvā atbildi, saskaņā ar kuru vispārējs aizliegums atbilstoši Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punktam izmantot veselīguma norādes attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem – ņemot vērā it īpaši risku, kas ir saistīts ar alkoholisko dzērienu patēriņu, – ir pamatots un samērīgs un līdz ar to atbilst Hartā paredzētajām prasībām. Tāpat arī Eiropas Parlaments, kas koncentrēja savus apsvērumus uz 3) jautājumu, secina, ka šī jautājuma izvērtēšana neliecina ne par vienu faktu, kas ietekmētu Regulas Nr. 1924/2006 spēkā esamību.

62.

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar LES 6. panta 1. punkta pirmo daļu Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Hartā, kurai “ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem”.

63.

Tāpēc ir jāizvērtē, vai – ciktāl Regulas 4. panta 3. punkts vispārīgi aizliedz izmantot “veselīguma norādes” iepriekš minētajā izpratnē uz alkoholiskajiem dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % alkohola, – Regula Nr. 1924/2006 ir saderīga ar Hartā ietvertajām pamattiesībām un it īpaši ar tās 15. panta 1. punktu un 16. pantu.

64.

Hartas 15. panta 1. punktā un 16. pantā ir paredzēta brīvība izvēlēties profesiju un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ko Tiesa jau ir atzinusi par Savienības tiesību vispārējiem principiem ( 6 ). Saskaņā ar judikatūru brīvība veikt uzņēmējdarbību faktiski atbilst brīvībai izvēlēties profesiju ( 7 ).

65.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka tiktāl, ciktāl attiecīgo veselīguma norāžu aizliegums attiecas uz marķēšanu, reklāmu un informāciju saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem un līdz ar to nosaka noteiktus ierobežojumus šādu produktu ražotājiem un tirgotājiem, ir jāuzskata, ka var tikt ietekmēta brīvība veikt uzņēmējdarbību un brīvība izvēlēties profesiju ( 8 ).

66.

Tomēr, kā Tiesa ir vairākkārt atzinusi, tādas pamattiesības, kādas pamatlietā paredzētas, nav absolūtas tiesības, bet ir jāvērtē, ņemot vērā to sociālo nozīmi. Līdz ar to ierobežojumi var tikt noteikti attiecībā uz šo tiesību izmantošanu, it īpaši tirgu kopējas organizācijas kontekstā, ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi faktiski atbilst Eiropas Savienības vispārējo interešu mērķiem un attiecībā uz izvirzīto mērķi nerada pārmērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas pārkāpj šādi nodrošināto tiesību būtību ( 9 ).

67.

Turklāt Hartas 52. panta 1. punktā ir pieļauts, ka tādām tiesībām, kādas ir paredzētas tās 15. un 16. pantā, var tikt noteikti izmantošanas ierobežojumi, ciktāl šie ierobežojumi ir noteikti tiesību aktos, tajos respektē šo tiesību un brīvību būtību un, ievērojot samērīguma principu, tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

68.

Ņemot vērā šos kritērijus, ir jānorāda, ka šajā lietā Regulas Nr. 1924/2006 mērķis – saskaņā ar tās preambulas 1. apsvērumu un kā minēts iepriekš – ir nodrošināt patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību; konkrētāk, ciktāl runa ir par 4. panta 3. punktā paredzēto aizliegumu, Regulas mērķis – kā izriet arī no preambulas 10. un 18. apsvēruma – ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību sabiedrības veselībai, paredzot novērst, ņemot vērā ar alkoholu saistīto kaitīgo ietekmi un ļaunprātīgas izmantošanas risku, jebkādas pozitīvas asociācijas starp veselību un alkoholisko dzērienu patēriņu neatkarīgi no tā, vai veselīguma norādes ir vai nav zinātniski pamatotas.

69.

Šajā ziņā Tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka pasākumi, kas ierobežo alkoholisko dzērienu reklāmu, lai cīnītos ar alkohola ļaunprātīgu izmantošanu, atspoguļos ar sabiedrības veselību saistītās problēmas un ka sabiedrības veselības aizsardzība ir uzskatāma, kā izriet no LESD 9. panta, par Eiropas Savienības atzītu vispārējo interešu mērķi ( 10 ).

70.

Tāpat jānorāda, ka, kaut arī šīs tiesības var ietekmēt attiecīgais aizliegums, nevar apgalvot, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību vai brīvības nodarboties ar tirdzniecību vai izvēlēties profesiju būtība tiktu negatīvi ietekmēta, jo aizliegums izmantot veselīguma norādes Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē attiecībā uz tādiem alkoholiskajiem dzērieniem kā vīns paredz ierobežojumus vienīgi skaidri definētā uzņēmējdarbības jomā, kurā darbojas šo dzērienu ražotāji un tirgotāji ( 11 ).

71.

Visbeidzot, aizliegums saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punktu, manuprāt, ir atbilstošs, lai sasniegtu mērķi aizsargāt sabiedrības veselību, kas minēts iepriekš, un, ņemot vērā ar alkohola patēriņu saistīto pieraduma risku un iespējamo kaitīgo ietekmi, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.

72.

Šajā ziņā ir jāatceras, ka Tiesa ir atzinusi, ka ar sabiedrības veselību saistīto mērķu nopietnība var pamatot ierobežojumus, kas negatīvi – pat ļoti negatīvi – ietekmē noteiktus saimnieciskās darbības veicējus ( 12 ).

73.

Turklāt ir jāuzsver, ka attiecīgais aizliegums tomēr ir ierobežots ar veselīguma norāžu izmantošanu Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, proti, apzīmējumu vai informācijas, kas norāda uz īpašu labvēlīgu ietekmi uz veselību, kā minēts iepriekš, izmantošanu. Turpretim ir iespējams izmantot arī citus paziņojumus un marķējumus, kuri neietver šādu konkrētu ietekmi, piemēram, informāciju par produkta vispārējo raksturojumu vai uzturvērtības norādes, pat attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem.

74.

Tādējādi, pat ja iesniedzējtiesai šķiet, ka attiecīgo vīnu apzīmējums, proti, jēdziena “bekömmlich” apvienošana ar norādi uz maigām skābēm un īpašu ražošanas procesu, iespējams, var nozīmēt no vidējā patērētāja viedokļa pozitīvu ietekmi uz organisma funkcionēšanu, kas ir pielīdzināma “veselīguma norādei” Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punkta izpratnē, tā tas ne vienmēr būs gadījumā, ja, piemēram, marķējumā ir ietverta vienīgi norāde uz mazu skābju daudzumu.

75.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punktā ietvertais vispārējais aizliegums izmantot šajā lietā apskatāmās veselības norādes attiecībā uz tādiem alkoholiskajiem dzērieniem kā vīns ir saderīgs ar LES 6. panta 1. punktu, skatot to kopā ar brīvību izvēlēties profesiju un brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas ir paredzētas Hartas attiecīgi 15. panta 1. punktā un 16. pantā.

76.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ es ierosinu uz Bundesverwaltungsgericht uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi: