1.

Šī lieta ir iespēja Tiesai pirmo reizi skatīt jautājumu par “biocīdo produktu” jēdzienu un tādējādi par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (turpmāk tekstā – “biocīdu direktīva”) ( 2 ) piemērošanas jomu.

2.

Pamatlietas dalībniekiem Söll GmbH (turpmāk tekstā – “Söll”) un Tetra GmbH (turpmāk tekstā – “Tetra”) ir pretēji viedokļi par to, vai aļģu apkarošanas līdzeklis “TetraPond AlgoRem”, kura aktīvā viela ir alumīnija hidroksīda hlorīds, ir biocīds produkts Biocīdu direktīvas izpratnē. Iesniedzējtiesa Landgericht Hamburg [Hamburgas Apgabaltiesa] (Vācija) it īpaši vēlas uzzināt, kāds bioloģiska vai ķīmiska procesa iedarbības veids – tiešs vai netiešs – uz kaitīgo organismu ir noteikts šajā direktīvā. Iesniedzējtiesa uzskata, ka attiecīgais produkts aļģes neiznīcina, bet izraisa to aglutināciju, kas atvieglo to mehānisko izzvejošanu, kas paredzēta attiecīgā produkta lietošanas instrukcijā.

3.

Atbilstoši biocīdu direktīvā noteiktajai sistēmai dalībvalstīm jālemj, vai šī direktīva uz [konkrēto] produktu attiecas vai nē. Bieži tam nepieciešams ļoti sīks un komplekss attiecīgā produkta novērtējums ( 3 ). Tāpēc Tiesa nevar noskaidrot un precizēt konkrēto definīciju attiecībā uz visiem turpmākiem gadījumiem, tā tikai var iesniedzējtiesai un dalībvalstu iestādēm, kuras atbild par direktīvas īstenošanu, sniegt dažus noderīgus norādījumus par minētās direktīvas interpretāciju.

4.

Biocīdu direktīvas mērķis ir noteikt Kopienas režīmu attiecībā uz biocīdo produktu atļaušanu un laišanu tirgū izmantošanai.

5.

Minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a), d) un f) apakšpunktā ir noteikts:

“1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

Aktīvās vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, un lietotājam piegādātajā veidā paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi kontrolējami ķīmiski vai bioloģiski iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu.

V pielikumā sniegts izsmeļošs 23 produktu veidu saraksts ar norādošu katra veida aprakstu.

[..]

Viela vai mikroorganisms, ieskaitot vīrusus vai sēnītes, ar vispārīgu vai specifisku iedarbību uz kaitīgiem organismiem.

[..]

Jebkurš organisms, kura klātbūtne ir nevēlama vai kuram piemīt kaitīga iedarbība uz cilvēkiem, to darbībām vai produktiem, ko tie izmanto vai ražo, uz dzīvniekiem vai uz vidi.”

6.

Biocīdu direktīvas V pielikumā “Biocīdo produktu veidi un to apraksti, kā norādīts šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā” it īpaši ir paredzēts:

“Šie produktu veidi izslēdz produktus, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 1. panta 2. punktā minētās direktīvas un to turpmākās modifikācijas.

1. pamatgrupa: Dezinfekcijas līdzekļi un parastie biocīdie produkti

[..]

2. produktu veids: Privātā sektora un sabiedrības veselības sektora dezinfekcijas līdzekļi un citi biocīdie produkti

[..] kā arī par algicīdiem izmantotie produkti.

Lietošanas sektors ietver, inter alia, peldbaseinu, akvāriju, pir[t]u un citus ūdeņus; gaisa kondicionēšanas sistēmas; sienas un grīdas veselības aizsardzības un citās iestādēs; ķīmiskās tualetes, notekūdeņus, slimnīcu atkritumus, augsni vai citus substrātus (spēļu laukumos).

[..]”

7.

Saskaņā ar biocīdu direktīvas 16. panta 2. punktu ir jāizpilda darba programma, lai pārskatītu aktīvās vielas biocīdu, kuri jau ir tirgū 2000. gada 14. maijā, sastāvā (turpmāk tekstā – “esošās aktīvās vielas”). Esošo aktīvo vielu iekļaušana minētās direktīvas I, I A un I B pielikumā ir nosacījums, lai vielas, kuru sastāvā ir biocīdie produkti, būtu atļautas un tās laistu tirgū.

8.

Programmas sākumposms ir noteikts ar Komisijas 2000. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1896/2000 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK par biocīdajiem produktiem 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu ( 4 ).

9.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2000 3. panta 1. punktu ikviens esošās aktīvās vielas ražotājs, ja tā laista tirgū izmantošanai biocīdajos produktos, identificē šo aktīvo vielu, iesniedzot Eiropas Kopienu Komisijai šīs regulas I pielikumā minēto informāciju par šo aktīvo vielu.

10.

Minētās regulas 4. pantā ir paredzēts, ka ražotāji, formulatori un asociācijas, kas vēlas pieteikt iekļaušanai biocīdu direktīvas I vai I A pielikumā kādu esošu aktīvo vielu, kura ir viena vai vairāku produktu tipu sastāvā, paziņo par šo aktīvo vielu Komisijai.

11.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2000 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu jāpieņem regula, kas ietver to esošo aktīvo vielu visaptverošu sarakstu, attiecībā uz kurām Komisija pieņēmusi vismaz vienu paziņojumu pēc norādīšanas, kas minēta iepriekšējā punktā, atbilstoši biocīdu direktīvas 28. pantā noteiktajai kārtībai.

12.

Komisijas 2003. gada 4. novembra Regulas (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000 ( 5 ), 3. pantā ir atsauce uz trijiem pielikumiem attiecībā uz identificētām un izziņotām esošām aktīvām vielām. Regulas Nr. 2032/2003 I pielikumā iekļauts izsmeļošs to esošo aktīvo vielu saraksts, kas ir identificētas. Šīs regulas II pielikumā iekļauts izsmeļošs to esošo aktīvo vielu saraksts, par kurām Komisija ir akceptējusi vismaz vienu paziņojumu. Minētās regulas III pielikumā iekļauts to esošo aktīvo vielu saraksts, kuras ir identificētas, bet par kurām nav akceptēts paziņojums vai neviena dalībvalsts nav izrādījusi interesi.

13.

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regula (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā [Direktīvā 98/8/EK] ( 6 ), aizstāj Regulu Nr. 2032/2003, kas vairākkārt grozīta.

14.

Biocīdu direktīvas noteikumi ir transponēti Vācijas tiesību sistēmā ar 2002. gada 20. jūnija Likumu par biocīdajiem produktiem (Biozidgesetz) ( 7 ). No likumdošanas tehnikas viedokļa šie noteikumi tika ieviesti ar Likumu par aizsardzību pret kaitīgām vielām (Gesetz zum Schutz vor gefährlichen Stoffen, dēvētu par “Chemikaliengesetz”; turpmāk tekstā – “ChemG”) un galvenokārt ar šā likuma 3.b, 12.a un 12.j pantu.

15.

Biocīdo produktu juridiskā definīcija, kas ietverta Biocīdu direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Vācijas tiesību aktos ir transponēta ChemG 3.b panta 1. punkta 1. apakšpunktā.

16.

Iesniedzējtiesa konstatē, ka ChemG 3.b panta 1. punkta 1. apakšpunkta interpretācijā par pamatojumu jāizmanto Direktīvas 98/8/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija.

17.

Söll un Tetra ir konkurentes aļģu apkarošanas līdzekļu izplatīšanā, lai tos izmantotu dīķos, it īpaši mākslīgi izveidotos dārza dīķos, biotopos un pelddīķos, un tām ir pretēji viedokļi par viena no šiem produktiem kvalificēšanu par biocīdu produktu.

18.

Söll, prasītāja pamatprāvā, uzskata, ka aļģu apkarošanas līdzeklis “TetraPond AlgoRem” ir biocīds, kuru nevar laist tirgū. Tā uzskata, ka Tetra ir pārkāpusi godīgas konkurences noteikumus, neievērojot uzvedības tirgū noteikumus, laižot apgrozībā produktu aļģu apkarošanai “TetraPond AlgoRem”, lai gan tas nav laižams tirgū. Söll kā pamatojumu min Likuma pret negodīgu konkurenci (Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb) 3. pantu un 4. panta 11. punktu, kas jāskata kopā ar ChemG 12.a panta 1. punktu un 28. panta 8. punktu.

19.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, ja attiecīgais produkts ir kvalificējams kā “biocīds produkts” biocīdu direktīvas nozīmē, tā laišana tirgū būtu nelikumīga ( 8 ).

20.

Produkta īpatnība ir tā, ka tas tieši ķīmiski vai bioloģiski uz aļģēm neiedarbojas. Gluži otrādi, tas izraisa aļģu aglutināciju, tās neiznīcinot. Šī aglutinācija vai flokulācija atvieglo aļģu mehānisku izzvejošanu no ūdens.

21.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka attiecīgā aktīvā viela – alumīnija hidroksīda hlorīds – atbilstoši Regulas Nr. 1896/2000 3. pantam ir identificēta kā “esoša aktīva viela” un pašreiz ir iekļauta Regulas Nr. 1451/2007 ( 9 ) I pielikumā. Turpretī tādēļ, ka tā netika paziņota atbilstoši Regulas Nr. 1896/2000 4. pantam, tā netika uzskaitīta Regulas Nr. 1451/2007 II pielikumā un tālab zaudēja iespēju kā aktīvai biocīdai vielai tikt laistai tirgū atbilstoši šīs regulas 4. panta 1. punktam.

22.

Ņemot vērā, ka tā nespēj sniegt skaidru atbildi uz Kopienu tiesību interpretācijas un piemērošanas jautājumiem, kuri uzdoti izskatāmās lietas ietvaros, Landgericht Hambourg [Hamburgas Apgabaltiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika saņemts 2010. gada 23. augustā. Rakstveida apsvērumus iesniedza Söll, Tetra, Beļģijas Karaliste, kā arī Eiropas Komisija. Söll un Eiropas Komisija bija pārstāvētas 2011. gada 22. jūnija tiesas sēdē.

24.

Abi iesniedzējtiesas uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecas uz jēdziena “biocīdie produkti” definīciju. Iesniedzējtiesa vēlas rast atbildi uz jautājumu, vai attiecīgajai bioloģiskajai vai ķīmiskajai iedarbībai uz kaitīgo organismu, lai to iznīcinātu, atbaidītu vai padarītu nekaitīgu, kavētu tā iedarbību vai citādi kontrolējami uz to iedarbotos, jābūt tiešai vai pietiek ar netiešu iedarbību uz šo kaitīgo organismu.

25.

Citiem vārdiem, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai biocīdu direktīvas piemērošanas jomā ietilpst tikai tāds produkts, kurš tieši iedarbojas uz kaitīgo organismu, vai šīs direktīvas piemērošanas joma attiecas arī uz tādu produktu, kurš iedarbojas tikai uz minētā organisma vidi.

26.

Biocīdu direktīvā noteiktā biocīdā produkta definīcijā ir iekļauti trīs galvenie elementi, proti, nepieciešama aktīva viela, šai vielai jābūt paredzētai, lai kaitīgo organismu iznīcinātu, atbaidītu vai padarītu nekaitīgu, kavētu tā iedarbību vai citādi kontrolējami uz to iedarbotos, un, visbeidzot, minētās vielas iedarbībai ir jābūt ķīmiskai vai bioloģiskai.

27.

Šīs direktīvas tekstā jau ir apstiprinājums tam, ka direktīvas piemērošanas joma katrā ziņā attiecas uz produktiem, kuri paredzēti, lai tieši iedarbotos uz kaitīgo organismu. Pirmie biocīdu direktīvā sniegtie definīcijas elementi apraksta tiešās neitralizācijas iedarbību (aktīvās vielas un preparāti, kas paredzēti, lai “iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi kontrolējami [..] iedarbotos”). Ja produkts, kura sastāvā ir viena vai vairākas aktīvas vielas, ir domāts izmantošanai šādiem mērķiem, iedarbojoties bioloģiski vai ķīmiski, tas ir biocīds produkts.

28.

Taču kāda ir situācija attiecībā uz tiem produktiem, kuri iedarbojas tikai uz kaitīgā organisma vidi, nevis uz pašu kaitīgo organismu?

29.

Pirmais secinājums ir skaidrs, proti, biocīdu direktīvas formulējumā netiek izslēgta minētās direktīvas piemērošana attiecībā uz šādiem produktiem.

30.

Es uzskatu, ka šajā lietā ilgāk jāpakavējas pie definīcijas otrā elementa pēdējās daļas, kas attiecas uz minētās vielas pielietošanas mērķi, un jānoskaidro vārdkopas “vai citādi kontrolējami [..] iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu” nozīme.

31.

Šajā sakarā lietas dalībnieki pamatojas uz pastāvošajām atšķirībām biocīdu direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta dažādajās valodu versijās ( 10 ). Dažās versijās šis pēdējais kritērijs ir formulēts nedaudz ierobežojošāk, it īpaši vācu valodas versijā, uz kuru atsaucas iesniedzējtiesa (“in anderer Weise zu bekämpfen”), kā arī franču valodas versijā (“combattre de toute autre manière”) ( 11 ). Turpretī dažās citās valodu versijās ir atsauce uz plašākiem terminiem – veikt “kontroli” angļu valodas versijā (“exert a controlling effet”) līdzīgi versijai itāļu valodā (“esercitare altro effetto di controllo”) ( 12 ).

32.

Es uzskatu, ka biocīdu direktīvas mērķis – cilvēku, dzīvnieku un vides aizsardzība – nostiprina ideju, atbilstoši kurai attiecīgā formulējuma interpretācija, kas ļoti plaši attiecināma uz kaitīgo organismu “kontroli”, vairāk atbilst minētajai direktīvai situācijā, kad produkti tiek izšķīdināti vidē.

33.

Šo pieeju papildina aktīvās vielas definīcija. Atbilstoši biocīdu direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktam tā ir viela vai mikroorganisms, ieskaitot vīrusus vai sēnītes, ar vispārīgu vai specifisku iedarbību uz kaitīgiem organismiem. Tādējādi kāda produkta kvalificēšana par biocīdu produktu neattiecas tikai uz produktiem, kuros ir aktīvas vielas, kas iedarbojas uz kaitīgu organismu. Šī kvalifikācija attiecas arī uz aktīvām vielām, kuras vispārīgi vai specifiski aizsargā no kaitīgā organisma.

34.

Šajā sakarā Komisijas ieteiktais atšķirīgais formulējums šķiet atbilstošs. Komisija uzskata, ka, abstraktāk formulēts, jautājums būtu šāds: vai biocīdu direktīva attiecas arī uz produktu, kas var radīt risku videi, ņemot vērā tā ķīmisko vai bioloģisko iedarbību, taču kura tiešā iedarbība uz mērķorganismiem nav ne bioloģiska, ne ķīmiska?

35.

Citiem vārdiem, ir jānoskaidro, vai produkts izraisa cēloņsakarību ķēdi, kuras rezultātā kaitīgā organisma dzīve kļūtu grūtāka, tā klātbūtne samazinātos vai kaitīgais organisms kļūtu labāk kontrolējams. Šādā gadījumā attiecīgais produkts ir tāda procesa sastāvdaļa, kura mērķis ir tieši apkarot vai kontrolēt kaitīgo organismu. Tālab tas jākvalificē kā biocīds produkts pat tad, ja tā iedarbība, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku mehānismu, tieši neskar kaitīgo organismu.

36.

Turklāt jāpiebilst, ka biocīdu direktīvā netiek prasīta kaitīgo organismu iznīcināšana, ko izraisītu produkta aktīvā viela. Šajā konkrētajā gadījumā gan lietas dalībnieki, gan iesniedzējtiesa uzsvēra, ka apstrādes rezultātā aļģes neiznīkst, bet tās turpina fotosintēzi, un ka flokulācija, ko rada aktīvā viela, var tikt pārtraukta, sakuļot ūdeni. Šajā sakarā jānorāda, ka biocīdu direktīvas V pielikumā ar 19. numuru apzīmētais produktu veids (“repelenti un atraktanti”) it īpaši ir “produkti, kurus izmanto kaitīgu organismu [..] kontrolei, atvairot vai pievelkot”. Ja kaitīgos organismus atvairošs produkts minēts starp biocīdiem produktiem, tas nozīmē, ka kaitīgo organismu iznīcināšana nav obligāts priekšnosacījums, lai produktu kvalificētu kā biocīdu produktu.

37.

Tāpēc biocīdu direktīvā sniegtais jēdziens “biocīdie produkti” jāinterpretē plaši un tādējādi jāpieņem, ka minētais jēdziens neizslēdz produktus, kuru ķīmiskās vai bioloģiskās iedarbības mērķis ir kaitīgā organisma vide, nevis pats kaitīgais organisms.

38.

Lai gan biocīdu direktīvu paredzēts piemērot 2. panta 1. punktā a) apakšpunktā minētajiem “biocīdajiem produktiem”, tajā tomēr nav iekļauti produkti, kuri noteikti vai iekļauti citu 1. panta 2. punktā uzskaitīto direktīvu piemērošanas jomā. Tāpēc jāņem vērā, ka biocīdu direktīva ir skatāma kopā ar aptuveni divdesmit citām direktīvām. Tās piemērošanas joma jāinterpretē tā, lai neizraisītu pārklāšanos ar citām direktīvām, kuras minētas tās 1. panta 2. punktā ( 13 ).

39.

Turklāt biocīdu direktīvas piemērošanas joma konkrētos gadījumos būtu jādefinē, par pamatu ņemot objektīvus elementus. Šajā konkrētajā lietā jāatzīmē divi konkrēti elementi.

40.

Pirmkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka attiecīgā aktīvā viela ir iekļauta biocīdu direktīvas I pielikumā. No tā izriet, ka šī aktīvā viela ir identificēta kā esoša aktīva viela, ko izmanto biocīdos produktos.

41.

Otrkārt, jāmin, ka algicīdi kā produktu veids, uz kuru attiecas minētā direktīva, kā piemērs ir minēti biocīdu direktīvas V pielikumā (starp produktu veidiem, kuri minēti ar 2. numuru). Jākonstatē, ka Eiropas likumdevēja nodoms bija biocīdu direktīvas darbības jomā iekļaut produktus, kuri paredzēti aļģu apkarošanai. Lai interpretētu kritērijus, kuri nosaka piemērošanas jomu, pienācīgi jāņem vērā likumdevēja norādītie piemēri, kas skaidri izriet no direktīvas.

42.

Tomēr runa ir tikai par objektīviem kritērijiem, kurus mehāniski nevar piemērot ( 14 ). Jānorāda, ka biocīdu direktīvu paredzēts piemērot dažādās jomās, ko labi parāda dalībvalstu iestādēm paredzētajā Komisijas izstrādātajā lēmumu rokasgrāmatā biocīdu direktīvas piemērošanai ( 15 ) minētie piemēri. Pamatojoties uz minētajiem piemēriem, ir skaidrs, ka valstu iestādēm sīki jāizanalizē katrs gadījums ( 16 ).

43.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz Landgericht Hamburg (Vācija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: