Prasība, kas celta 2009. gada 26. februārī – Kadi/Komisija

(Lieta T-85/09)

2009/C 90/56

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Yassin Abdullah Kadi (pārstāvji – D. Anderson, QC, M. Lester, Barrister, G. Martin, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Šajā tiesvedībā prasītājs lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 28. novembra Regulu Nr. 1190/2008, ar kuru 101. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban  (1), tiktāl, ciktāl prasītājs ir iekļauts to fizisko un juridisko personu, grupu un organizāciju sarakstā, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi saskaņā ar šo tiesību normu ir iesaldēti. Kopienu tiesa atcēla Regulu Nr. 881/2002 ar spriedumu apvienotajās lietās C-402/05 un C-415/05 Kadi un al Barakaat/Padome un Komisija (2).

Savu prasījumu pamatojumam prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka apstrīdētajai regulai nav piemērota juridiskā pamata, jo tā, iespējams, groza Regulu Nr. 881/2002 bez Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmuma, kas, kā prasītājs uzskata, ir nosacījums šīs regulas grozīšanai.

Otrkārt, prasītājs uzskata, ka ar apstrīdēto regulu tiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz efektīvu tiesas sēdi un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī netiek atlīdzināti šo tiesību pārkāpumi, kurus ir konstatējusi Tiesa apvienotajās lietās C-402/05 un C-415/05. Prasītājs arī norāda, ka apstrīdētajā regulā nav paredzēta procedūra pierādījumu, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts lēmums iesaldēt viņa līdzekļus, paziņošanai prasītājam, kā arī iespēja viņam reāli sniegt komentārus par šiem pierādījumiem.

Treškārt, prasītājs uzskata, ka Komisija nav sniegusi pārliecinošus iemeslus, lai tiktu atstāta spēkā prasītāja līdzekļu iesaldēšana, tādējādi pārkāpjot tās EKL 253. pantā noteiktos pienākumus.

Ceturtkārt, prasītājs uzskata, ka Komisija nav izvērtējusi visus būtiskos faktus un apstākļus, pieņemot lēmumu, vai īstenot apstrīdēto regulu, un tādējādi ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Piektkārt, prasītājs uzskata, ka ar apstrīdēto regulu tiek nepamatoti un nesamērīgi ierobežotas viņa tiesības uz īpašumu un šis ierobežojums nav pamatots ar pārliecinošiem pierādījumiem.

(1)  OV L 322, 25. lpp.

(2)  Krājumā vēl nav publicēts.