PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2009. gada 30. septembrī

Lieta T‑193/08 P

Carina Skareby

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – 2004. gada novērtējums – Mērķu noteikšana un novērtējuma kritēriju paziņošana

Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 6. marta spriedumu lietā F‑46/06 Skareby/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 6. marta spriedumu lietā F‑46/06 Skareby/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.), ciktāl Civildienesta tiesa ir noraidījusi iebildumu par iepriekšēju mērķu noteikšanas, iepriekšēju novērtējuma kritēriju paziņošanas un Carina Skareby amata apraksta trūkumu. Atcelt 2005. gada 31. augusta lēmumu, ar kuru izveidots C. Skareby karjeras novērtējuma ziņojums laika posmam no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, ciktāl tas attiecas uz 6.1. punktu ar nosaukumu “Sniegums”. Civildienesta tiesā celto prasību ar numuru F‑46/06 pārējā daļā noraidīt. Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina visus šajā instancē un Civildienesta tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Pierādījumu sagrozīšana – No lietas materiāliem izrietošā faktu konstatējumu saturiskā nepareizība – Pieņemamība – Nepilnīga faktu pārbaude – Pieņemamība

(EKL 225. pants)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Novērtētāju rīcības brīvība

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Novērtētāju pilnvarās ietilpstošu uzdevumu deleģēšana novērtējamajai personai – Nepieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

5.      Apelācija – Pamati – Pierādījumu sagrozīšana – No lietas materiāliem izrietošā faktu konstatējumu saturiskā nepareizība – Pierādīšanas pienākums

(EKL 225. pants)

1.      Apelācijas stadijā iebildumi par pirmās instances tiesas veiktajiem faktu konstatējumiem ir pieņemami, ja ar tiem tiek apgalvots, ka šo konstatējumu nepilnības izriet no lietas materiāliem vai nepilnīgas faktu pārbaudes.

(skat. 48. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2002. gada 15. oktobris, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, I‑8375. lpp., 392.–405. punkts; Pirmās instances tiesa, 2008. gada 19. septembris, T‑253/06 P Chassagne/Komisija, Krājums, II‑0000. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Pārbaudot apelācijas sūdzības atbilstību Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punktam, ir jāpieņem, ka tādu apgalvojumu saturam, kas izteikti stadijā pēc procesa beigām, nav nozīmes.

(skat. 61. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2008. gada 19. maijs, T‑144/04 TF1/Komisija, Krājums, II‑761. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Ierēdņu novērtēšanas jomā novērtētājiem ir visplašākā rīcības brīvība, vērtējot novērtējamo personu darbu, un tiesai nav jāiejaucas šajā vērtējumā un jāpārbauda tā pamatotība, jo novērtētāju ziņojumu satura pārbaude tiesā attiecas tikai uz procesuālās likumības kontroli.

Saistībā ar šo procesuālās likumības kontroli gadījumos, kad kādai Kopienas iestādei ir rīcības brīvība, Kopienas tiesību sistēmā nodrošinātajām procesuālajām garantijām ir īpaši svarīga nozīme.

Tāpēc īpaši lielā rīcības brīvība, kas novērtētājiem ir dota, lai novērtētu ierēdņus, ir jālīdzsvaro ar īpaši rūpīgu to noteikumu ievērošanu, kuros ir regulēta šīs novērtēšanas organizēšana un tai paredzētās procedūras norise.

(skat. 68.–70. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1991. gada 21. novembris, C‑269/90 Technische Universität München, Recueil, I‑5469. lpp., 14. punkts; 2008. gada 6. novembris, C‑405/07 P Nīderlande/Komisija, Krājums, I‑8301. lpp., 56. un 57. punkts; Pirmās instances tiesa, 1992. gada 21. oktobris, T‑23/91 Maurissen/Revīzijas palāta, Recueil, II‑2377. lpp., 41. punkts; 1994. gada 26. oktobris, T‑18/93 Marcato/Komisija, Recueil FP, I‑A‑215. un II‑681. lpp., 45. punkts; 1995. gada 9. novembris, T‑346/94 France-aviation/Komisija, Recueil, II‑2841. lpp., 32.–34. punkts; 2000. gada 23. marts, T‑95/98 Gogos/Komisija, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑219. lpp., 37. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑144/03 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑101. un II‑465. lpp., 70. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Tikai novērtētāja būtiskajās pilnvarās ietilpstošu uzdevumu, kā, piemēram, novērtējamās personas mērķu noteikšana, deleģēšana novērtējamajai personai ir ne tikai pretrunā vispārīgo īstenošanas noteikumu, kurus Komisija pieņēmusi, piemērojot Civildienesta noteikumu 43. pantu, 8. panta 5. punkta ceturtās daļas b) apakšpunktam, bet arī principam, kas nosaka vienlīdzīgu attieksmi pret ierēdņiem novērtēšanas jomā. Tā kā karjeras novērtējuma ziņojumiem ir svarīga nozīme paaugstināšanas procedūrās, paaugstināmo ierēdņu izvēle galvenokārt notiek, pamatojoties uz salīdzinošu karjeras attīstības ziņojumu pārbaudi. Ņemot vērā minēto ziņojumu mērķi, vienlīdzīgas attieksmes princips pieprasa, lai visos gadījumos notiktu strikta novērtētāja un novērtējamās personas uzdevumu nošķiršana.

(skat. 80. un 81. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 2003. gada 19. marts, no T‑188/01 līdz T‑190/01 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑95. un II‑495. lpp., 97. un 98. punkts; 2004. gada 17. marts, T‑175/02 Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑73. un II‑313. lpp., 25. un 26. punkts.

5.      Piešķirot prioritāti Kopienas iestādes vienpusējiem un turklāt neprecīziem apgalvojumiem salīdzinājumā ar prasītājas skaidri izteiktu noliegumu jautājumā, kurā pierādīšanas pienākums ir iestādei, pirmās instances tiesa nav veikusi pilnīgu faktu pārbaudi un tāpēc pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta materiāla veikto konstatējumu neprecizitāte, kas izriet no lietas materiāliem.

(skat. 87. punktu)

Atsauce: Tiesa, 2007. gada 6. decembris, C‑59/06 P Marcuccio/Komisija, Krājumā nav publicēts, 67., 68. un 70. punkts.