25.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/13

1)

Kā ir interpretējama Pamatlēmuma (1) 27. panta 2. punktā izmantotā frāze “nodarījum[s], […] kas nav nodarījums, par kuru tā nodota”, un precīzāk, kādi kritēriji ir jāņem vērā, izvērtējot, vai apsūdzības pamatā esošā nodarījuma apraksts tik ļoti atšķiras no nodarījuma, par kuru notikusi nodošana, apraksta, ka runa ir par “nodarījumu, kas nav [tas] nodarījums” 27. panta 2. punkta izpratnē un tādēļ ir nepieciešama piekrišana kriminālvajāšanas uzsākšanai 27. panta 3. punkta g) apakšpunkta un 4. punkta izpratnē?

2)

Vai Pamatlēmuma 27. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka piekrišanas procedūra saskaņā ar 27. panta 3. punkta g) apakšpunktu un 4. punktu ir jāpiemēro tad, kad gan apcietināšanas ordera, gan galīgās apsūdzības pamatā ir bijis (smags) noziegums saistībā ar narkotiskajām vielām, bet vēlāk apsūdzības pamatā esošā nodarījuma apstākļi ir mainījušies tādā veidā, ka apsūdzībā runa ir par citām narkotiskajām vielām, kuras nav apcietināšanas orderī minētās?

3)

Kā ir interpretējams Pamatlēmuma 27. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru nevar veikt nodoto personu kriminālvajāšanu, tās notiesāt vai tām atņemt brīvību par nodarījumu, kas veikts pirms to nodošanas un kas nav nodarījums, par kuru tās nodotas, it īpaši saistībā ar 27. panta 4. punktā paredzēto piekrišanas procedūru un ievērojot 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru specialitātes princips nav piemērojams, ja kriminālprocess neļauj piemērot pasākumus, kas ierobežotu personas brīvību?