EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008CA0522

Lieta C-522/08: Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 11. marta spriedums ( Naczelny Sąd Administracyjny (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Telekomunikacja Polska S.A. w. Warszawie/Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej (Elektroniskie sakari — Telekomunikāciju pakalpojumi — Direktīva 2002/21/EK — Direktīva 2002/22/EK — Līguma par pakalpojumu saņemšanu noslēgšanas pakārtošana līguma par citu pakalpojumu saņemšanu noslēgšanai — Aizliegums — Platjoslas interneta tīkls)

OV C 113, 1.5.2010, p. 12–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/12


Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 11. marta spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Telekomunikacja Polska S.A. w. Warszawie/Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej

(Lieta C-522/08) (1)

(Elektroniskie sakari - Telekomunikāciju pakalpojumi - Direktīva 2002/21/EK - Direktīva 2002/22/EK - Līguma par pakalpojumu saņemšanu noslēgšanas pakārtošana līguma par citu pakalpojumu saņemšanu noslēgšanai - Aizliegums - Platjoslas interneta tīkls)

2010/C 113/16

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Telekomunikacja Polska S.A. w. Warszawie

Atbildētāja: Warszawie/Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Naczelny Sad Administracyjny — EKL 95. panta, kā arī 13. apsvēruma un 5. un 8. panta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar to saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (“piekļuves” direktīva) (OV L 108, 7. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (“atļaujas” direktīva) (OV L 108, 21. lpp.) noteikumu interpretācija, 1. un 28. apsvēruma, 1. panta 3. punkta un 3., 7., 8., 14., 15., 16. un 19. panta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“ietvardirektīva”) (OV L 108, 33. lpp.), un 26. apsvēruma un 16. un 17. panta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (“universālo pakalpojumu” direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru aizliedz visiem uzņēmumiem, kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, noteikt, ka līgumu slēgšana par pakalpojumu sniegšanu ir atkarīga no cita pakalpojuma pirkšanas — No līguma par telefonlīniju noslēgšanas atkarīga līguma par ātrgaitas internetu noslēgšanu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“pamatdirektīva”) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (“universālā pakalpojuma direktīva”) ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā 2004. gada 16. jūlija Telekomunikāciju likuma (ustawa — Prawo telekomunikacyjne) 57. panta 1. punkta 1. apakšpunkts, saskaņā ar kuru ir aizliegts līguma par pakalpojumu saņemšanu slēgšanu pakārtot līguma ar tiešo lietotāju par citu pakalpojumu saņemšanu noslēgšanai.

Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā, izņemot konkrētus gadījumus un neņemot vērā lietas īpašos apstākļus, pārdevējam tiek aizliegts sniegt patērētājam jebkādu saistīto piedāvājumus.


(1)  OV C 69, 21.03.2009.


Top