1

2002. gada 8. augustā prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “VOM URSPRUNG HER VOLLKOMMEN”.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 32. un 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:

4

Ar 2004. gada 20. oktobra lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 38. pantu, pamatojoties uz to, ka vārdiskajam apzīmējumam neesot nekādas atšķirtspējas.

5

2004. gada 20. decembrī prasītāja atbilstoši Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantam par pārbaudītāja lēmumu iesniedza prasību ITSB.

6

Ar 2005. gada 17. novembra lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju otrā padome noraidīja šo apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka attiecīgais apzīmējums esot aprakstošs un tādējādi tam ir piemērojams Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

7

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

8

ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

9

Prasītāja izvirza divus atcelšanas pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

10

Attiecībā uz pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi neveido tikai norādes, kas apraksta preču, attiecībā uz kurām reģistrācijas pieteikums ir iesniegts, būtiskās īpašības.

11

Šajā sakarā tā norāda, ka strīdīgais vārdiskais apzīmējums ir neparastas un individuālas izdomas rezultāts un neveido vācu valodā ierastu vārdisku savienojumu.

12

Turklāt tā norāda, ka saistībā ar minētajām precēm attiecībā uz šo saukli nepastāv prasība par pieejamību nedz šobrīd, nedz arī nākotnē. Faktiski gan šāds vārdisks savienojums kopā, gan tā dažādie elementi neesot parasti izmantoti, lai apzīmētu dzērienus un it īpaši minerālūdeņus.

13

Visbeidzot prasītāja atsaucas uz strīdīgā saukļa pārprotamo raksturu vācu valodā. Iepriekš minētais izriet no vārda “ursprung” abstraktā rakstura un tā dažādām interpretācijām, kuras varētu veikt attiecīgo preču kontekstā, kā arī no vārda “vollkommen” pārprotamā rakstura un skaidras nozīmes neesamības dzērienu kontekstā. No tā izrietot, ka vārdiskam savienojumam “vom ursprung her vollkommen” arī neesot skaidras nozīmes un tas neesot tieši aprakstošs. Turklāt nozīmīgākie vārdi sauklī neaprakstot tieši un skaidri noteiktas attiecīgo preču būtiskās īpašības nedz paši par sevi, nedz savienotā veidā.

14

ITSB vispirms norāda, ka, lai novērtētu apzīmējuma aprakstošo raksturu, pietiek ar to, ka tas var tikt izmantots tirgū vai ikdienas valodā, un nav vajadzīgs, lai tas faktiski tiktu izmantots.

15

Turklāt ITSB uzsver, ka apzīmējuma reģistrāciju būtu jāatsaka, ja vismaz viena no tā nozīmēm norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību. Tomēr attiecīgā apzīmējuma nozīmīgākie vārdi zaudējot to skaidro nozīmi saukļa kontekstā, proti, ka preces, kuras tas apzīmē, esot sākotnēji pilnīgas.

16

Visbeidzot, no konceptuālā viedokļa ITSB uzskata, ka nav nozīmes jautājumam par to, vai no saimnieciskā viedokļa preces īpašības, kuras var aprakstīt, ir būtiskas vai papildinošas. Šajā gadījumā pamata izejvielas īpašības esot aprakstītas kā tādas, kas ir pilnīgas. Tātad nav jānoskaidro, vai šī īpašība patērētāja uztverē ir būtisks kritērijs izvēloties šīs preces, vai atsauce uz īpašību neapraksta noteiktu preču būtisko raksturu. Lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumus, pietiek ar to, ka sauklis kopumā būtu vispārēji pieejams vispirms jau attiecīgajiem patērētājiem, kuru uztverē tas nozīmē īpašības norādi, proti, sākotnējās pilnības īpašību.

17

Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”.

18

Aizliedzot kā Kopienas preču zīmi reģistrēt šādus apzīmējumus, šī panta mērķis ir aizsargāt vispārējās intereses, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot apzīmējumus vai norādes, kas apraksta to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums. Tādējādi tas nepieļauj situāciju, ka šie apzīmējumi vai norādes varētu tikt rezervēti tikai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie reģistrēti kā preču zīmes (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C-191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I-12447. lpp., 31. punkts).

19

Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie apzīmējumi ir tādi apzīmējumi, kas nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, sniedzot iespēju patērētājam, kurš ir iegādājies ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, nākamās iegādes gadījumā atkārtoti izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze ir bijusi pozitīva, vai izdarīt citādu izvēli, ja tā ir bijusi negatīva (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T-219/00 Ellos/ITSB (“ELLOS”), Recueil, II-753. lpp., 28. punkts; 2003. gada 27. novembraT-348/02 Quick/ITSB (“Quick”), Recueil, II-5071. lpp., 28. punkts).

20

Tātad Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie apzīmējumi un norādes ir tikai tās, kuras, izmantojot no patērētāja viedokļa, normālos apstākļos varētu kalpot vai nu tiešai to izstrādājumu vai pakalpojumu, par kuriem ir pieteikta reģistrācija, apzīmēšanai vai arī kādas no to būtiskāko pazīmju norādīšanai (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C-383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I-6251. lpp., 39. punkts). Apzīmējuma aprakstošā rakstura novērtējumu var veikt, no vienas puses, vienīgi saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un, no otras puses, attiecībā uz to, kā šo apzīmējumu uztver konkrētā sabiedrības daļa (Pirmās instances tiesas 2006. gada 16. marta spriedums lietā T-322/03 Telefon & Buch/ITSB — Herold Business Data (“WEISSE SEITEN”), Krājums, II-835. lpp., 90. punkts).

21

Visbeidzot, ir jāatgādina, ka judikatūrā iedibinātie kritēriji, lai noteiktu, vai vārdiska preču zīme, kuru veido vairāki vārdiskie elementi, ir vai nav aprakstoša, ir identiski tiem [kritērijiem], kas piemērojami vārdiska apzīmējuma, kuru veido tikai viens vārds, gadījumā.

22

Šajā gadījumā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētās preces ir 32. un 33. klasē ietilpstošie alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Runa ir par plaša patēriņa precēm, kas paredzētas plašai sabiedrības daļai un kas tiek izplatītas ne tikai ar mazumtirdzniecības starpnieku (lielveikali, tirdzniecības centri vai lielas tirgotavas) vai specializēto tirdzniecības vietu un tirdzniecības vietu, kas specializējušās piegādes tirdzniecībā, palīdzību, bet arī restorānos un kafejnīcās. Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti nolēma, ka bija jāņem vērā skatījums, kāds ir samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam (šajā sakarā skat. Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I-3819. lpp., 26. punkts, un Pirmās instances tiesas 2001. gada 7. jūnija spriedumu lietā T-359/99 DKV/ITSB (“EuroHealth”), Recueil, II-1645. lpp., 27. punkts).

23

Turklāt attiecīgo vārdisko apzīmējumu veido vārdi vācu valodā, un konkrētā mērķa sabiedrības daļa ir tā, kas runā vāciski. Tāpat, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktu, konkrētā sabiedrības daļa, saistībā ar kuru ir jāizvērtē absolūtais atteikuma pamatojums, ir vāciski runājošs vidusmēra patērētājs (šajā sakarā skat. iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā “ELLOS”, 31. punkts, un 2005. gada 12. janvāra spriedumu lietā T-334/03 Deutsche Post EURO EXPRESS/ITSB (“EUROPREMIUM”), Krājums, II-65. lpp., 28. punkts).

24

Attiecībā uz teiciena “vom ursprung her vollkommen” nozīmi no apstrīdētā lēmuma 34.–40. punkta, kā arī no ITSB atbildes rakstā un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka šis apzīmējums tieši uztveramā veidā izsaka, ka ar to apzīmētās preces ir pilnīgas pēc izcelsmes, proti, sākotnēji pilnīgas, un ka tādējādi tās ir pārākas, nevainojamas un tās neprasa nekādu apstrādi vai uzlabošanu. Tāpat sauklis skaidri paziņojot, ka preces augstā kvalitāte pamatojas uz izcelsmes preces kvalitāti. Faktiski ITSB uzskata, ka šajā sauklī lietvārds “ursprung” norāda uz avotu vai uz izcelsmi, turpretī īpašības vārds “vollkommen” min pilnību, tātad maksimālu kvalitāti.

25

Attiecībā uz saiknes, kas pastāv starp saukli un attiecīgajām precēm, raksturu — Apelāciju padome uzskata, ka ar to apzīmētie alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, kā arī pamata izejvielas un sagataves, kas paredzētas šo dzērienu pagatavošanai, no kvalitātes viedokļa ir sākotnēji pilnīgas, proti, jau no avota vai izcelsmes vietas.

26

Ņemot vērā pašu apzīmējumu, preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, un to, kā šo apzīmējumu saprot konkrētā sabiedrības daļa, Apelāciju padomes veiktais reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošā rakstura novērtējums ir pareizs.

27

Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, kas pamatots ar strīdīgā vārdiskā savienojuma neierasto raksturu, ko pierāda it īpaši fakts, ka, meklējot internetā, teicienam “vom ursprung her vollkommen” nav atrodama neviena atbilsme, tas nevar ietekmēt šo novērtējumu.

28

Faktiski, no vienas puses, šis sauklis no gramatiskā viedokļa ir pareizs un neveido neparastu vai uzkrītošu savienojumu vācu valodā. No otras puses, no judikatūras izriet, ka, lai reģistrāciju noraidītu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nav nepieciešams, lai šajā normā minētie apzīmējumi un norādes, kas veido preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī faktiski tiktu izmantotas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieteikums, vai aprakstītu šādu preču vai pakalpojumu īpašības. Kā jau to norāda minētās normas redakcija, pietiek ar to, ka apzīmējumus vai norādes var izmantot šādos nolūkos (Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums lietā C-363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I-1619. lpp., 97. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts, un Tiesas 2004. gada 5. februāra rīkojums lietā C-326/01 P Telefon & Buch/ITSB, Recueil, I-1371. lpp., 28. punkts).

29

Otrkārt, prasītāja kļūdaini norāda, ka nepastāv prasība par pieejamību attiecībā uz teicienu “vom ursprung her vollkommen” sakarā ar to, ka šis vārdiskais savienojums neesot ierasts, lai apzīmētu dzērienus.

30

Tomēr ir jāuzsver, ka nozīmīgie vārdi, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, jau ir izmantoti saukļos saistībā ar dzērieniem. ITSB šajā sakarā norāda šādus piemērus: “vollkommener genuß”, ko izmanto Efes Pilsener, “gerolsteiner. einfach vollkommen”, ko izmanto Gerolsteiner, “in jeder weise vollkommen”, ko izmanto Jacobs Kaffee, “ursprung des biers”, ko izmanto Weihenstephan, vai arī “so gesund wie sein ursprung”, ko izmanto Volvic. Faktam, ka nevar nosaukt nevienu saukļa piemēru, kas ietver abus nozīmīgos vārdus, kas veido strīdīgo apzīmējumu, nav nozīmes attiecībā uz ITSB secinājumu saistībā ar prasības par pieejamību esamību. No iepriekš 28. punktā minētās judikatūras izriet, ka pietiek ar to, ka apzīmējumi un norādes var tikt izmantotas aprakstīšanas nolūkā.

31

Turklāt ir jāatgādina, ka Tiesa ir uzskatījusi, ka Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 13. lpp.) 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kura redakcija ir identiska ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, piemērošana nav atkarīga no konkrētas, esošas un faktiskas prasības par pieejamību pastāvēšanas (Tiesas 1999. gada 4. maija spriedums apvienotajās lietās C-108/97 un C-109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I-2779. lpp., 35. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T-356/00 DaimlerChrysler/ITSB (“CARCARD”), Recueil, II-1963. lpp., 27. punkts). Lai piemērotu minēto 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir jāpārbauda tikai tas, vai, pamatojoties uz attiecīgā vārdiskā apzīmējuma konkrēto nozīmi, no mērķa sabiedrības viedokļa pastāv pietiekami tieša un konkrēta saistība starp apzīmējumu un precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-311/02 Lissotschenko un Hentze/ITSB (“LIMO”), Krājums, II-2957. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Treškārt, nav nozīmes prasītājas iebildumam, saskaņā ar kuru gan teiciens kopumā, gan tā veidojošie elementi prasa interpretāciju, tos var saprast dažādi un tiem nav arī skaidras un noteiktas nozīmes. Faktiski, ņemot vērā preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrācija ir pieteikta, Apelāciju padomes piešķirtā nozīme ir pareiza. Tomēr ir jāatgādina, no vienas puses, ka, lai atsauktos uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pietiek ar to, ka vārdiskais apzīmējums vismaz vienā no iespējamām nozīmēm apzīmē kādu no attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām (šajā sakarā pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 97. punkts). No otras puses, preču zīmes, kas sastāv no vairākiem elementiem, gadījumā ir jāņem vērā tā atbilstošā nozīme, kas iegūta, pamatojoties uz visiem elementiem, kas to veido, nevis tikai uz vienu no šiem elementiem.

33

Šajā sakarā, lai gan vārdam “ursprung” var būt vairākas nozīmes, no saukļa konteksta izriet viena skaidra nozīme, proti, “avots” vai “izcelsme”. Tāpat, ja vārdu “vollkommen” var uztvert gan kā īpašības vārdu, gan kā apstākļa vārdu, tomēr nešķiet, ka saukļa ietvaros to var uztvert tikai kā īpašības vārdu. Turklāt prasītājas arguments, saskaņā ar kuru teiciens kopumā ir pretrunīgs, ir pamatots tikai uz iespējamo to veidojošo atsevišķo elementu nozīmju aprakstu.

34

Šajā sakarā ITSB izmantotā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes semantiskā interpretācija ir apstiprināta ar prasītājas internetā veiktā pētījuma rezultātu, uz kuru tā atsaucas sava otrā pamata ietvaros. Runa ir par teikumu “wasser muss vom ursprung her vollkommen sein” (ūdenim ir jābūt pilnīgam jau sākotnēji), kas izriet no interneta lapas, kas saistīta ar pašas prasītājas tirgotajām precēm. Līdz ar to šis teiciens, šķiet, nekādi nav pretrunīgs.

35

Turklāt prasītāja kļūdaini norāda, ka sauklim attiecīgo patērētāju uztverē neesot nozīmes, jo neesot ūdeņu, alus, limonādes vai arī augļu sulas, kas jau sākotnēji būtu pilnīgas, tā kā šīm dažādajām precēm obligāti ir jāpiemēro dažādi filtrēšanas, attīrīšanas, mikrobioloģiskās apstrādes un gazifikācijas procesi, vai arī fermentācija, pirms tie tiek iepildīti pudelēs. Faktiski Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā absolūtā atteikuma pamatojuma novērtēšanas ietvaros jautājums par to, vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nozīme ir tehniski svarīga, nav būtisks.

36

Visbeidzot, Pirmās instances tiesa uzskata, ka šīs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes konceptuālajam saturam ir pietiekami tieša un konkrēta saikne ar reģistrācijas pieteikumā ietverto preču īpašībām, proti, 32. un 33. klasē ietilpstošajiem alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

37

Faktiski sauklis ir skaidri saistīts ar dzērienu pamata izejvielu un it īpaši ar izmantotā ūdens tīrību un pilnību. Turklāt pamata izejvielu tīrība un pilnība ir īpaši nozīmīga attiecībā uz 32. un 33. klasē ietilpstošajām precēm. Attiecībā uz minerālūdeņiem izmantotā avota ūdens sākotnējā pilnība ir izšķirošais faktors, lai noteiktu dzēriena kvalitāti gan no garšas, gan arī veselības viedokļa. Attiecībā uz augļu sulām, alu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, to pamata izejvielu izcelsme arī ir ļoti nozīmīgs faktors, lai noteiktu šo preču kvalitāti.

38

Tāpat Pirmās instances tiesa uzskata, ka vārdi gan paši par sevi, gan savienotā veidā tieši un skaidri ir saistīti ar norādīto preču īpašībām un ka tādējādi prasītāja kļūdaini apgalvo, ka apzīmējums norāda galvenokārt uz uztveri vai ļoti vispārējām pozitīvām izjūtām.

39

Ir jāpiebilst, ka saprātīgi var piekrist, ka dzērienu pamata izejvielu tīrība un pilnība jau no paša sākuma ir īpašības, kuras attiecīgais patērētājs ņem vērā izdarot izvēli.

40

Tādēļ no attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp attiecīgo vārdisko savienojumu un 32. un 33. klasē ietilpstošajām precēm.

41

Šādos apstākļos šķiet, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu argumentu, kas varētu pamatot apstrīdētā lēmuma, ar kuru Apelāciju padome ir noraidījusi pieteiktās preču zīmes reģistrāciju sakarā ar tās aprakstošo raksturu, atcelšanu.

42

No tā izriet, ka pirmais pamats, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, ir noraidāms.

43

Šādos apstākļos nav jāizvērtē pamats, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Faktiski saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, pietiek ar to, ka ir piemērojams viens no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C-104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I-7561. lpp., 29. punkts; Pirmās instances tiesas 2000. gada 26. oktobra spriedums lieta T-360/99 Community Concepts/ITSB (“Investorworld”), Recueil, II-3545. lpp., 26. punkts; 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T-331/99Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II-433. lpp., 30. punkts; 2002. gada 20. novembra spriedums apvienotajās lietās T-79/01 un T-86/01 Bosch/ITSB (“Kit Pro” un “Kit Super Pro”), Recueil, II-4881. lpp., 36. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “LIMO”, 49. punkts).

44

Turklāt atbilstoši judikatūrai vārdiskai preču zīmei, kas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir aprakstoša saistībā ar preču vai pakalpojumu īpašībām, šī iemesla dēļ attiecībā uz šīm pašām precēm vai pakalpojumiem noteikti nav atšķirtspējas tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (Pirmās instances tiesas 2005. gada 12. janvāra spriedums apvienotajās lietās no T-367/02 līdz T-369/02 Wieland-Werke/ITSB (“SnTEM”, “SnPUR”, “SnMIX”), Krājums, II-47. lpp., 46. punkts, un 2006. gada 10. oktobra spriedums lietā T-302/03 PTV/ITSB (“map & guide”), Krājums, II-4039. lpp., 33. un 34. punkts; pēc analoģijas skat. Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C-265/00 Campina Melkunie, Recueil, I-1699. lpp., 19. punkts).

45

Līdz ar to prasība ir noraidāma.

46

Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)

nospriež: