Opinion of the Advocate-General

Opinion of the Advocate-General

I – Ievads

1. Ar šo tiesvedību Komisija vēršas pret minēto dalībvalsti, jo tā atbilstoši Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvai 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (2) (turpmāk tekstā – “Putnu aizsardzības direktīva”) ir nepietiekami noteikusi īpaši aizsargājamās teritorijas putniem (turpmāk tekstā – “ĪAT”). Komisija par līdzīgiem pārkāpumiem jau ir panākusi spriedumus pret Nīderlandi (3), Franciju (4), Somiju (5) un Itāliju (6) . Pašlaik tiek izskatītas tiesvedības pret Grieķiju (7) un Īriju (8) . Nākamo tiesvedību Komisija gatavo pret Portugāli (9) .

2. Šīs tiesvedības izšķirošais jautājums ir šobrīd pierādīt, ka dalībvalsts vēl nav noteikusi visas par ĪAT klasificējamās teritorijas. Komisija šajā lietā pamatojas uz ornitoloģiski nozīmīgo Spānijas teritoriju sarakstu, ko Spānijas Ornitoloģijas biedrība ( Sociedad Española de Ornitología , turpmāk tekstā – “ SEO/BirdLife ”) publicēja 1998.gadā (turpmāk tekstā – “ IBA 98 ”, IBA apzīmē “Important Bird Area” [nozīmīgs putnu areāls] vai “Important Bird Areas” [nozīmīgi putnu areāli]) (10) . Spānija apšauba šī saraksta kvalitāti.

II – Atbilstošās tiesību normas

3. Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā noteikts, kādas teritorijas dalībvalstīm jāklasificē kā ĪAT, bet 3. punktā – Komisijas informēšana par [teritoriju] klasifikāciju:

“1. Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

Šim nolūkam jāapzina:

a) sugas, kurām draud izzušana;

b) sugas, kuras ir jūtīgas pret dažām izmaiņām savās dzīvotnēs;

c) sugas, kuras savas skaitliski mazās populācijas vai ierobežotās vietējās izplatības dēļ uzskatāmas par retām sugām;

d) citas sugas, kuras īpaši jāsaudzē to dzīvotņu īpatnību dēļ.

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības.

Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2. Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai.

3. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju, kas tai ļauj paziņot attiecīgās koordinācijas iniciatīvas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka 1. un 2. punktā paredzētās teritorijas veido vienotu sistēmu saskaņā ar šo sugu aizsardzības prasībām ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas šī direktīva.”

4. Devītajā apsvērumā izskaidrots šis tiesiskais regulējums:

“tā kā, lai aizsargātu jebkuru putnu sugu, ir svarīgi pietiekamā mērā saglabāt, uzturēt vai atjaunot dzīvotņu daudzveidību un to teritoriju; tā kā, nodrošinot dažu putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā, ir jāveic īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi; tā kā šajos pasākumos jāiekļauj arī migrējošās sugas un tie jākoordinē ar mērķi izveidot vienotu sistēmu”.

5. Putnu aizsardzības direktīvas 10. pantā noteikts, ka dalībvalstis veicina ornitoloģiskos pētījumus:

“1. Dalībvalstis veicina zinātniskos pētījumus un citus darbus, kas nepieciešami visu 1. pantā minēto putnu sugu populāciju aizsardzībai, to pārzināšanai un izmantošanai.

2. Īpašu uzmanību pievērš pētījumiem un darbiem saistībā ar V pielikumā norādītajām tēmām. Dalībvalstis nosūta Komisijai visas nepieciešamās ziņas, lai tā varētu veikt attiecīgos pasākumus, koordinējot šajā pantā minētos zinātniskos pētījumus un darbus.”

6. V pielikumā minētas atsevišķas zinātniskās izpētes teritorijas, kurām jāvelta īpaša uzmanība.

7. Saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (11) (turpmāk tekstā – “Dabisko dzīvotņu direktīva”) 3. panta 1. punkta otro daļu ar šo direktīvu radītajā Natura 2000 tīklā ir iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Putnu aizsardzības direktīvu.

III – Pirmstiesas procedūra un prasījumi

8. Komisija 2000. gada 26. janvārī aicināja Spānijas valdību atbilstoši EKL 226. pantam sniegt savus apsvērumus (brīdinājuma vēstule). Komisija pārmet Spānijai, ka atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvas 4. pantam ir klasificētas pārāk maz ĪAT. Kā norāda Komisija, Spānija šajā datumā bija klasificējusi 175 teritorijas 33 582 kvadrātkilometru lielā platībā.

9. Lai pierādītu, ka ĪAT noteikšana ir nepietiekama, Komisija balstījās uz IBA 98 . Šajā sarakstā ir minēta 391 teritorija 15 862 567 hektāru lielā platībā, attiecīgi 31,5 % no Spānijas teritorijas.

10. Lai gan 2000. gadā Spānija apstrīdēja Komisijas celto iebildumu, tomēr vienlaikus noteica citas ĪAT.

11. Tāpēc argumentētajā atzinumā, kas datēts ar 2001. gada 31. janvāri, minēts, ka Spānijā ir 262 ĪAT 53 674 kvadrātkilometru lielā platībā. Šajā argumentētajā atzinumā Komisija noteica Spānijai beidzamo divu mēnešu termiņu papildu prasīto klasifikāciju veikšanai. Pēc Spānijas valdības lūguma Komisija šo termiņu pagarināja līdz 2001. gada 3. maijam. 2001. gada martā Spānija informēja Komisiju par pārējām 13 ĪAT 402 272 hektāru lielā platībā.

12. Nākamajos gados Spānija vairākās kārtās paaugstināja ĪAT skaitu uz 427 ĪAT, kas nosedz 79 778 kvadrātkilometru lielu platību, attiecīgi 15,8 % no Spānijas teritorijas.

13. Komisiju šāds progress neapmierināja, tāpēc tā 2004. gada 4. jūnijā cēla prasību.

14. Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

1) atzīt, ka, neklasificējot skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas kā īpaši aizsargājamas teritorijas putniem, lai nodrošinātu visu 1. pielikumā uzskaitīto savvaļas putnu sugu un 1. pielikumā neuzskaitīto migrējošo putnu sugu aizsardzību, Spānijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus, kas noteikti Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 1. un 2. punktā;

2) piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

15. Spānijas Karalistes prasījumi Tiesai ir šādi:

1) prasību noraidīt un

2) piespriest prasītājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16. Lai gan prasības pieteikums attiecas uz Spāniju kopumā, tā pamatojums aprobežojas ar Andalūzijas [ Andalusien ], Baleāru salu [ Balearen ], Kanāriju salu [ Kanaren ], Kastīlijas–Lamančas [ Kastilien‑La Mancha ], Katalonijas [ Katalonien ], Galīsijas [ Galizien ] un Valensijas [ Valencia ] autonomajām kopienām.

17. Kopš prasības celšanas Spānijas ĪAT skaits ir palielināts līdz 512. Tās ietver aptuveni 91 803 kvadrātkilometrus. Sauszemes ĪAT atbilst 18,2 % no Spānijas teritorijas. Turklāt jūrā atrodas 20 ĪAT daļas 574 kvadrātkilometru lielā platībā (12) .

18. Tiesas sēdē Komisija savu prasību attiecībā uz Estremadūras [ Estremadura ] autonomo kopienu atsauca.

IV – Vērtējums

19. Komisija pārmet Spānijai, ka ir klasificētas pārāk maz ĪAT. Tomēr prasības priekšmets pamatojumā tiks aprobežots ar septiņām Spānijas autonomajām kopienām (13) .

A – Par klasificēšanas pienākuma tiesisko pamatu

20. Klasificēšanas pienākuma tiesisko pamatu lietas dalībnieki nav apstrīdējuši.

21. Saskaņā ar Putnu aizsardzības 4. panta 1. punkta ceturto daļu I pielikumā minēto sugu aizsardzībai dalībvalstis kā ĪAT nosaka skaitliski un platības ziņā vispiemērotākās teritorijas. Turklāt ir jāņem vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. No šī pienākuma nevar izvairīties, veicot citus īpašās aizsardzības pienākumus (14) .

22. Dalībvalstis saskaņā ar 4. panta 2. punktu veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai.

23. No Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 3. punkta un devītā apsvēruma izriet, ka ĪAT ir jāveido vienota sistēma saskaņā ar šo sugu aizsardzības prasībām ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz ko attiecas direktīva.

24. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai dalībvalstīm, izvēloties īpaši aizsargājamās teritorijas, ir zināma rīcības brīvība, tomēr šo teritoriju klasifikācija un noteikšana ir veicama tikai saskaņā ar Direktīvā noteiktajiem ornitoloģiskajiem kritērijiem. Citiem, it īpaši ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem, nedrīkst būt nekādas nozīmes teritoriju klasificēšanā (15) .

25. Tiesa jau ir konstatējusi, ka Spānijas ĪAT klasificēšanas pienākumam bija jābūt pilnīgi izpildītam tās pievienošanās datumā, t.i., 1986. gada 1. janvārī (16) . Turpretim noteicošais datums pārkāpuma vērtējumam izskatāmajā tiesvedībā, kā zināms, ir termiņš, kuru Komisija ir noteikusi argumentētajā atzinumā (17) . Tā kā Komisija to vēlāk ir pagarinājusi līdz 2003. gada 3. maijam, ir jāpārbauda, vai Spānija līdz šim datumam ĪAT ir pietiekami klasificējusi.

B – Par prasībā izteiktā iebilduma daļēju atzīšanu

26. Spānija intensīvi apstrīd iebildumu, it īpaši attiecībā uz IBA 98 saraksta nozīmi klasifikācijas pienākuma novērtēšanā. Tomēr Spānija kopš 2003. gada 3. maija Andalūzijā, Baleāru salās, Kastīlijā–Lamančā, Katalonijā, Galīsijā un Valensijā ir klasificējusi citas ĪAT, attiecīgi, paplašinājusi esošās ĪAT. Attiecībā uz Kanāriju salām Spānija nav informējusi par jaunu klasificēšanu kopš šī datuma, tomēr Spānija savos procesuālajos rakstos attiecībā uz šo salu grupu atzīst vismaz 16 citu ĪAT klasificēšanas nepieciešamību un 11 esošo ĪAT paplašināšanas nepieciešamību. Arī Andalūzijā, Katalonijā, Galīsijā un Valensijā ir jāklasificē vēl citas ĪAT vai jāpaplašina ĪAT.

27. Dažās iepriekšējās tiesvedībās Tiesa šādus apstākļus ir noteikusi, lai attiecīgajā brīdī konstatētu teritoriju nepietiekamu klasificēšanu (18) . Proti, dalībvalsts, klasificējot ĪAT, atzīst, ka šī teritorija pieder pie putnu aizsardzībai vispiemērotākajām teritorijām (19) . Tādējādi varētu domāt, ka Spānija, klasificējot citas putnu aizsardzības teritorijas pēc argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām, ir atzinusi savu pienākumu klasificēt citas putnu aizsardzības teritorijas.

28. Tomēr visos gadījumos pastāvēja apstākļi, kuros pienākumu neizpilde varēja būt īpaši būtiska. Francijas gadījumā sešām I pielikumā minētajām sugām par ĪAT vispār nebija noteikta neviena teritorija (20), Somijas gadījumā vispār bija klasificētas piecpadsmit ĪAT, kas neapstrīdami bija nepietiekami (21), un Itālija ir atzinusi, ka teritoriju izvēlē bija ņemti vērā ekonomiskie un rekreācijas apsvērumi (22) . Turklāt nebija šaubu, ka Itālijas klasifikācija neatbilst IBA 89 (23) . Spriedums pret Spāniju balstījās vienīgi uz starplaikā klasificētajām ĪAT, tātad uz salīdzinoši nenozīmīgu pamatu.

29. Vispirms tomēr ilgstošam strīdam starp lietas dalībniekiem spriedums uz šāda pamata nebūtu taisnīgs. Prasība, ņemot vērā starplaikā notikušo klasifikāciju un paziņošanu, tomēr nav atsaukta. Spānija apstrīd, ka tai ir jāveic citas klasifikācijas, balstoties uz IBA 98 , tomēr Komisija acīmredzami ar līdzšinējo atzīšanu vēl nav apmierināta. Strīds par to, cik lielā mērā jābūt klasificētām pārējām teritorijām, sprieduma gadījumā pret Spāniju uz klasifikācijas un paziņošanas pamata tiesvedībā saskaņā ar EKL 228. pantu palika neatrisināts un, iespējams, šajā kontekstā atkārtoti varētu tikt iesniegts Tiesai (24) .

30. Šī neskaidrība būtībā ir par sliktu Spānijai, jo tās pienākumu loks no šāda varbūtēja sprieduma paliek neskaidrs, bet būtu jārēķinās, ka nākamajā tiesvedībā tiks piespriesta soda naudas un/vai kavējuma naudas samaksa. Šādas grūtības tāpēc būtu it īpaši nepiemērotas, nepamatotas un nepelnītas, jo uz starplaikā notikušo klasificēšanu, attiecīgi – paziņojumu par klasificēšanu, balstītais spriedums varētu pamatoties vienīgi uz to, ka Spānija pārkāpuma procedūras laikā ir centusies izpildīt savus pienākumus.

31. Tāpēc tiek ieteikts izlemt arī atlikušo strīdu starp lietas dalībniekiem (25) .

C – Par atlikušo strīdu starp lietas dalībniekiem

32. Komisija, lai pierādītu savus iebildumus, pamatojas, pirmkārt, uz to, ka Spānijas klasifikācijas minētajās autonomajās kopienās neietver lielu daļu no IBA 98 minētajām teritorijām, kā arī uz to, ka ne visi mitrāji, kurus Spānija ir atzinusi par teritorijām Ramsāras ([ Ramsar ], Irāna) konvencijas par starptautiskās nozīmes mitrājiem (26) nozīmē, tikuši klasificēti, kā arī uz nepietiekamu īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumu.

33. Īpaši aizsargājamo sugu nepietiekamo aizsardzību Komisija dara zināmu atkārtoti, tomēr gandrīz visur trūkst skaidra pamatojuma. Ar uzskaitījumu, kas atrodams attiecībā uz visām autonomajām kopienām, par attiecīgajām sugām un daļēju attiecīgo dzīvotņu minēšanu (stepes, mitrāji vai kalni) katrā ziņā nepietiek, lai pārliecinoši izklāstītu nepietiekamu aizsardzību. Šā iebilduma vienīgais netiešais pamatojums ir atrodams IBA 98 , kurā uzskaitītas vēl neklasificētas teritorijas, kuras ir vispiemērotākās šo sugu aizsardzībai. Tāpēc šajā iebildumā, salīdzinot ar atsauci uz IBA 98 , nav neviena jauna argumenta, bet tas noder tikai tā pierādījuma spēka izskaidrošanai attiecībā uz nepietiekamo klasificēšanu. Tādējādi nav atsevišķi jāvērtē šī argumentācija.

34. Kas attiecas uz tā dēvētajām Ramsāras teritorijām, Komisija prasībā min divas Andalūzijas teritorijas un vienu teritoriju Galīsijā, kuras attiecīgajā brīdī vēl nebija klasificētas kā ĪAT. Tā kā Spānija to neapstrīd, šim punktam ir jāpiekrīt.

35. Tādējādi pārbaudi var aprobežot ar IBA 98 pierādījuma spēku.

36. Komisija norāda, ka IBA 98 veido vislabāk dokumentēto un visprecīzāko pieejamo pamatu, lai noteiktu vispiemērotākās nozīmīgu sugu saglabāšanas teritorijas un sevišķi izdzīvošanas un vairošanās teritorijas. Šis saraksts ir balstīts uz līdzsvarotiem ornitoloģiskiem kritērijiem, dodot iespēju norādīt, kuras vietas ir vispiemērotākās, lai nodrošinātu visu I pielikumā minēto sugu un citu migrējošo sugu saglabāšanu, un tas nosaka prioritārās teritorijas putnu saglabāšanai Spānijā.

37. Salīdzinot IBA 98 datus ar Spānijas Karalistes noteiktajām īpaši aizsargājamām teritorijām putniem visā Spānijas teritorijā, un saskaņā ar vēl detalizētāku autonomo kopienu analīzi var secināt, ka to teritoriju skaits un lielums, kas ir klasificētas kā īpaši aizsargājamas teritorijas, ir mazāks nekā to teritoriju skaits un lielums, uz kurām kā vispiemērotākajām Putnu aizsardzības direktīvas 4. pantā norādīto putnu aizsardzības teritorijām norāda zinātniskie pierādījumi.

38. Spānija principā iebilst pret atsauci uz IBA 98 , jo ĪAT tīkla klasificēšanai jābūt balstītai uz informāciju, kas ir kompetento iestāžu rīcībā. Turpretim IBA 98 nevar būt šāda atsauce.

39. Šāds viedoklis ir atbilstošs tikai daļēji. Atbildīgas par ĪAT klasificēšanu ir vienīgi dalībvalstis. Tās nevar no savas atbildības atbrīvoties, vienkārši pārņemot un transponējot citu iestāžu, arī putnu aizsardzības organizāciju datus. Gluži otrādi, katra klasifikācija pieprasa, lai attiecīgā teritorija atbilstoši kompetento iestāžu pārliecībai, kas balstīta uz labākajiem pieejamajiem, zinātniski iegūtajiem faktiem (27), ietilpst putnu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju skaitā.

40. Tomēr no tā neizriet, ka klasificēšanas pienākums vispārīgi nepastāv, kamēr kompetentās iestādes jaunus zinātniskos datus nav pilnīgi pārbaudījušas un apstiprinājušas. Gluži otrādi, ir jāatgādina, ka klasificēšanas pienākums pastāv jau kopš Putnu aizsardzības direktīvas transponēšanai noteiktā termiņa beigām, Spānijas gadījumā kopš 1986. gada 1. janvāra (28) . Klasifikācijas pienākums neaprobežojas ar zinātniskajām atziņām, kādas pastāv konkrētā brīdī (29) .

41. Ar šo pienākumu ir saistīts cits pienākums, proti, identificēt vispiemērotākās teritorijas. Tāpēc Putnu aizsardzības direktīvas 10. pants kopā ar 5. pielikumu mudina dalībvalstis atbalstīt nepieciešamos zinātniskos pētījumus un darbus. Tādējādi Spānijai jau līdz 1986. gadam pašai bija jāuzsāk aptverošs zinātniskais apskats par putnu izplatību tās valsts teritorijā un jāklasificē no tā izrietošās ĪAT. Ja šis pienākums būtu pilnībā izpildīts, IBA 98 vai nu ietvertu sevī tikai ĪAT, vai arī Spānija varētu visas citas prasības par ĪAT noteikšanu viegli atspēkot. Citi klasifikācijas pienākumi varētu rasties tikai tad, ja mainītos putnu izplatība, ko šajā gadījumā neviens lietas dalībnieks neapgalvo.

42. Šajā kontekstā atklājas IBA 98 saraksta nozīme izskatāmajā strīdā. Tajā – arī kā uzskata Komisija – nav izsmeļoši aprakstīta klasificējamo ĪAT sistēma. Komisija negaida, ka Spānija katru sarakstā atsevišķi minēto teritoriju pilnā apjomā klasificēs kā ĪAT. Atbilstoši tam Komisija atteicās no iebilduma par nepietiekamu klasificēšanu attiecībā uz dažām autonomajām kopienām, kaut arī to klasificēšana palika ārpus IBA 98 (30), un arī akceptēja zinātniski pamatotu ĪAT noteikšanu IBA ietvaros, kaut arī tās lieluma ziņā ir mazākas nekā pēc IBA 98 datiem (31) . Gluži otrādi, IBA 98 kalpo tikai kā netiešs pierādījums tam, ka līdzšinējās klasifikācijas ir nepārprotami mazākas par Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta prasībām.

43. Principā teritoriju sarakstu ir iespējams izmantot šajā nozīmē. Tiesa par agrāko IBA 89 sarakstu konstatēja, ņemot vērā tā zinātnisko vērtību un neiesniedzot zinātnisku pierādījumu, ka Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā noteiktie pienākumi varētu tikt izpildīti tādējādi, ka citas, nevis šajā sarakstā minētās teritorijas ar mazāku kopējo platību nekā minētās teritorijas, tiek noteiktas par aizsargājamo teritoriju. Tiesa šo sarakstu varētu izmantot, kaut arī tas attiecīgajai dalībvalstij nav juridiski saistošs, atsaucoties uz to, lai izvērtētu, vai šī dalībvalsts skaitliski un lieluma ziņā pietiekamās teritorijas ir noteikusi par aizsargājamām teritorijām minēto Direktīvas noteikumu izpratnē (32) .

44. Komisija vairs neatsaucas uz šo agrāko sarakstu, kuru ir atzinusi Tiesa, bet uz IBA 98 . Tā uzskata, ka IBA 98 dokumentēja tajā brīdī labāko pieejamo zinātnisko informāciju par putnu aizsardzībai vispiemērotākajām teritorijām.

45. Spānija varētu šo netiešo pierādījumu atspēkot ar to, ka ir pieejami labāki zinātniskie dati, no kuriem izriet, ka arī ar klasificētajām ĪAT tiek pilnībā izpildīti pienākumi, kas noteikti Putnu aizsardzības direktīvas 4. pantā (33) . Šķiet, ka autonomās kopienas, kas vairs nav izskatāmās tiesvedības priekšmets, ir veikušas šo pierādīšanu, lai pārliecinātu Komisiju. Arī Spānija attiecībā uz citām dažādām autonomajām kopienām apgalvo, ka atbilstoši dati pastāv vai tiek izstrādāti. Šis apgalvojums tomēr parasti (34) netiek tiktāl pamatots, lai Tiesa varētu pārbaudīt, vai IBA 98 šajā ziņā tiek atspēkots.

46. Ciktāl tas ir svarīgi izskatāmajā lietā, Spānija drīzāk izmanto citu stratēģiju. Tā cenšas apšaubīt IBA 98 saraksta zinātnisko vērtību, lai kavētu tā – kā pierādījumu par nepietiekamu klasifikāciju – izmantošanu. Par to izteikta principiālas kritikas piezīmju virkne, kas vēršas pret izmantoto datu kvalitāti un arī kritizē dažus putnu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanas kritērijus.

1) Par principiālu IBA 98 kritiku

47. Spānijas valdība vispirms pauž dažas principiālas kritikas piezīmes par IBA 98 . Sarakstam ir pavisam cita kvalitāte nekā IBA 89 . IBA 89 pēc Komisijas pasūtījuma ir izstrādājusi Putnu aizsardzības starptautiskā padome, turpretim IBA 98 Spānijas putnu aizsardzības organizācija SEO/BirdLife viena pati. BirdLife International , Starptautiskās Putnu aizsardzības padomes pēctece, nav skaidri uzņēmusies atbildību par IBA 98 saturu.

48. Nav izskaidrots, kā IBA 98 tikai deviņus gadus pēc IBA 89 9,5 miljonu hektāru vietā varēja ietvert 16 miljonus hektāru. Turklāt, kā uzskata Komisija un Tiesa, jau IBA 89 bija pastāvīgs, precīzs un izsmeļošs. Kā šķiet, SEO/BirdLife pēc sprieduma lietā Komisija/Nīderlande (35) vēlējās vienpusēji paaugstināt ornitoloģiski nozīmīgo teritoriju skaitu un platību, lai iegūtu argumentus procesam par pienākumu neizpildi. IBA 98 ir ticis publiskots 1999. gada sākumā, un jau vienu gadu vēlāk tika uzsākta izskatāmā pienākumu neizpildes procedūra.

49. Tomēr, kā pareizi uzsver Komisija, IBA 98 izstrādāja tā pati organizācija, kura izstrādāja arī IBA 89 daļu attiecībā uz Spāniju – SEO/BirdLife . IBA 98 vēl ietver arī nosacījumu, ka BirdLife International , putnu aizsardzības organizāciju starptautiska federācija, neuzņemas atbildību, tomēr šī organizācija kopš IBA 98 ir uzņēmusies atbildību par putnu aizsardzībai svarīgo teritoriju Eiropas sarakstu – IBA 2000 , par ko tai ir jābūt atbildīgai (36) .

50. SEO/BirdLife ir atzīta autoritāte ornitoloģijas jautājumos attiecībā uz Spāniju. Spānija to skaidri atzīst. Komisijas minētie Spānijas iestāžu pasūtījumi šai organizācijai dod slēdzienu, Spānijas valsts iestāžu piedalīšanās IBA 98 (37), kā arī klasifikāciju papildināšana dažās autonomajās kopienās, balstoties uz IBA 98 , apliecina SEO/BirdLife zinātnisko autoritāti. Visbeidzot, arī Tiesa nesen ir skaidri balstījusies uz kādu SEO/BirdLife ziņojumu par strazdu sagūstīšanu (38) .

51. Arī metodiskā ziņā un attiecībā uz Komisijas piedalīšanos jaunais saraksts lielā mērā atbilst savam priekštecim. Tāpat kā tā priekštecī IBA 89 , IBA 98 ir izdarīts slēdziens, ka virkne ornitoloģisko kritēriju jāpiemēro vispiemērotāko teritoriju identificēšanai, balstoties uz apskatu par putnu izplatību.

52. Attiecībā uz teritorijas izvēles kritērijiem IBA 89 un IBA 98 lielākajā daļā sakrīt (39) . Spānijas uzsvērtā Komisijas piedalīšanās IBA 89 būtībā ir panākusi, ka ornitologu darbs norit pēc kritērijiem. Tā kā kritēriji lielā mērā tiek piemēroti plašāk, Komisija vismaz netieši atbild arī par IBA 98 . Turpretim datu apstrādi jau IBA 89 Komisija tikko varēja uzraudzīt, jo tā nevarēja apliecināt katras minētās putnu izplatības faktu un apjomu atsevišķi. Arī šajā ziņā starp IBA 89 un IBA 98 nepastāv nozīmīga atšķirība.

53. Cita starpā principiālie Spānijas valdības iebildumi par IBA 98 ir tikai pieņēmumi – gandrīz aizdomas – un tāpēc saraksta autoritāti pašu par sevi nevar apšaubīt. Ir ticams, ka progresējošie zinātniskie dati par putnu izplatību ļaus identificēt citas teritorijas, kuras ir vispiemērotākās putnu aizsardzībai. Arī tādai putnu aizsardzībai veltītai organizācijai kā SEO/BirdLife tā ir lietderīga stratēģija rūpēties par nozīmīgo teritoriju saraksta aktualizēšanu un papildināšanu pēc tam, kad Tiesa ir atzinusi tā kā pierādījuma vērtību attiecībā uz nepietiekamu ĪAT klasifikāciju. Līdzīgu stratēģiju, sadarbojoties ar citiem saviem partneriem Eiropas valstīs, izmanto arī BirdLife International , tāpēc 2000. gadā tika publicēts jauns Eiropas saraksts (40) .

54. Visbeidzot, nepārliecina Spānijas iebildums, ka jau ir veikta neproporcionāli augsta iemaksa par Kopienā klasificēto ĪAT. Nevar noliegt, ka ĪAT proporcija atbilstoši platībai prasības celšanas brīdī Spānijā bija pati augstākā. Atbilstoši tam Spānija uz minēto brīdi norādīja 35 % no Kopienas teritorijas, kas klasificētas kā ĪAT, kamēr tās rīcībā ir tikai vairāk nekā 16 % no Kopienas teritorijas.

55. Šim argumentam tomēr nav nekādas juridiskas vērtības. Putnu aizsardzības 4. pants neprasa, lai katra dalībvalsts klasificētu ĪAT, kas atbilstu tās platībai, bet lai dalībvalstis klasificētu vispiemērotākās teritorijas. Pēc to ģeogrāfiskās un bioloģiskās situācijas dalībvalstu rīcībā ir tādas teritorijas dažādās proporcijās. Tādējādi pa šo laiku Slovēnija un Slovākija noteikti lielāko daļu no savas platības ir klasificējušas par ĪAT (41) . Ja dalībvalstij būtu jādod neproporcionāls ieguldījums Natura 2000 veidošanai, klasificējot ĪAT, tad Kopienai saskaņā ar Kopienas iestāžu un dalībvalstu sadarbības principu tīkla veicināšanas ietvaros Kopienā tas būtu attiecīgi vairāk jāapsver (42) .

56. Principiālie Spānijas iebildumi pret IBA 98 tāpēc nevar atspēkot saraksta zinātnisko kvalitāti. Principā jaunākajam sarakstam, balstoties uz tā izcelsmi, jāpiešķir pielīdzināma zinātniskā kvalitāte, kāda bija tā priekštecim.

2) Par izmantotajiem datiem

57. Pārējie Spānijas iebildumi attiecas uz IBA 98 saturisko kvalitāti. Spānija prasa diskutēt par datu apstrādi un no tā izrietošo IBA 98 datu kvalitāti.

58. Spānija iebilst, ka saraksts nesatur nekādus avotus, lai varētu atsevišķi novērtēt minētās teritorijas. Līdz ar to tajā esošā informācija un teritoriju platība nevar tikt pārbaudīta. Turklāt Spānijas valdība neatzīst, ka zinātniskos datus par vietu, kas atrodas atsevišķā ĪAT, jebkurā brīdī var apstiprināt putnu izplatība un izmantotās platības. Cita starpā situācija ar avotiem arī iepriekšējā IBA 89 sarakstā nebija labāka. Neraugoties uz to, Tiesa šo sarakstu ir atzinusi.

59. Spānija iebilst arī, ka SEO/BirdLife ir atteikusies nodrošināt autonomajām kopienām neierobežotu pieeju savai IBA datu bāzei vienīgi ĪAT klasifikācijas veikšanai. Šajā datu bāzē par katru ĪAT var būt ietverta dažāda informācija, kas sarakstā nav atrodama, it īpaši atsauces uz literatūru un norādes par teritoriju noteikšanas datu kvalitāti (43) .

60. Nav zināms, vai attiecībā uz IBA 89 eksistē atbilstoši instrumenti, kas dalībvalstīm varētu atvieglot ĪAT klasifikāciju. Ir ļoti žēl, ja tas šodien ir citādi un kompetentās iestādes, iespējams, vēl arvien tiem nevar piekļūt. Tādējādi rodas iespaids, ka SEO/BirdLife savu mērķi attiecībā uz ĪAT pilnīgu klasifikāciju ar visiem spēkiem neatbalsta. Tomēr vienlaikus ir jāpiebilst, ka SEO/BirdLife ir liegusi tikai pilnīgi neierobežotu pieeju datu bāzei, bet acīmredzami ir gatava risināt sarunas par pieejas nosacījumiem.

61. Katrā ziņā pieejas atteikums neatspēko publicētā saraksta zinātnisko kvalitāti. Proti, saraksts neaprobežojas ar šajā datu bāzē aprakstītās literatūras novērtēšanu, bet visai būtiski pamatojas uz SEO/BirdLife vietējo grupu, reģionālo iestāžu, biologu, dabas aizsardzības grupu, ornitologu, pētnieku, dabas pētnieku, universitāšu profesoru, mežstrādnieku u.c. vispār nepublicētiem novērojumiem un pieredzi (44) . Līdz ar to atbilstošā informācija ĪAT izvēlei atrodama publikācijā, kamēr norādēm par literatūru ĪAT identificēšanai, kuras ir datu bāzē, ir mazāka nozīme.

62. Tāpēc varētu palīdzēt to personu identificēšana, kuras atbild par datu apstrādi katrā atsevišķā IBA . Šīs personas savas kompetences ietvaros varētu atbalstīt kompetentās iestādes ĪAT noteikšanā un klasificēšanā. Komisija tiesas sēdē tomēr ir pareizi uzsvērusi, ka šīm personām ir tiesības uz konfidencialitātes saglabāšanu no SEO/BirdLife puses, ja tā savu saistību dēļ saistībā ar ĪAT klasifikāciju baidās no piespiedu pasākumiem. Tas it īpaši nav izslēdzams tad, ja persona profesionālā ziņā strādā valsts iestādēs, kuru nostāja attiecībā uz ĪAT klasifikāciju ir noraidoša. Problēmas, apstrīdot ĪAT, var rasties arī vietējā līmenī.

63. Spānijas valdība nevar arī iebilst pret prasību, pret ko tai ir atteiktas aizstāvības tiesības attiecībā uz datu bāzē iekļauto informāciju. Prasība nav balstīta uz šo informāciju, bet tikai uz publicēto IBA 98 sarakstu.

64. Tāpat Spānija nevar norādīt uz neesošo atbalstu no Komisijas puses. Komisijas pienākums ir – cik vien iespējams atbalstīt dalībvalstis ĪAT klasifikācijā, tomēr tai nav tiesību nodot dalībvalstu rīcībā informāciju, kas ir privāto personu īpašumā. Tieši tas pats attiecas uz šo datu bāzi.

65. Neatkarīgi no pieejas atteikuma apjoma Spānijas valdībai katrā ziņā nav liegts veikt vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā izpildītu savu klasificēšanas pienākumu. Gluži otrādi – SEO/BirdLife klasifikāciju papildināšanu ievērojami ir atvieglojusi jau ar saraksta publicēšanu. Spānijas iestādēm līdz ar to nav jāpārbauda visa valsts teritorija, bet var koncentrēties uz IBA .

66. Turklāt Spānijas valdība apšauba izmantoto datu kvalitāti. SEO/BirdLife kvalificē datu kvalitāti 38 % kā augstu, 44 % kā vidēju un 18 % kā nenozīmīgu (45) . Attiecībā uz katru atsevišķās teritorijas ornitoloģiski aizsargājamo elementu IBA 98 novērtē datu kvalitāti A, B, C un U kategorijās. U nozīmē “nezināms”, C saistīts ar nenozīmīgu informāciju, B par nepilnīgu informāciju, tikai A kategorija paredz precīzu informāciju (46) .

67. Spānija uzskata, ka tikai A kategorijas informāciju drīkstētu ņemt vērā pienākumu neizpildes procedūrā. Katrā ziņā šī iebilduma rezultātam jābūt tādam, ka Spānija varētu neveikt nekādas darbības, kamēr Komisija vai privātās organizācijas sistemātiski un augstākajā zinātniskajā līmenī ietver putnu izplatību visā valsts teritorijā. Tomēr tas atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvai ir Spānijas uzdevums. Tik ilgi, kamēr nav labākas informācijas, līdz ar to arī vidējas vai nenozīmīgas kvalitātes informācija var kalpot kā pierādījums par tādu teritoriju esamību, kas ir vispiemērotākās putnu aizsardzībai.

68. Spānijas valdības iebildumi attiecībā uz IBA 98 datu kvalitāti tātad arī ir jānoraida.

3) Par putnu aizsardzībai vispiemērotākās teritorijas noteikšanas kritērijiem

69. Visbeidzot, Spānijas valdība kritizē dažus kritērijus par vispiemērotāko teritoriju putnu aizsardzībai, t.i., to piemērošanu, ko veikusi SEO/BirdLife .

70. Kritēriji ir aprakstīti IBA 98 un IBA 2000 sarakstos (47) . IBA ietver parasti globāli apdraudētas sugas nozīmīgu skaitu (C.1) (48) vai vismaz 1 % no ES apdraudētas sugas, t.i., no Putnu aizsardzības direktīvas 1. pielikumā minētas sugas (C.2) (49) vai citas migrējošās putnu sugas (C.3) (50) attiecīgās kopējās populācijas. IBA uzskaita arī lielus barus, kuros ir vairāk nekā 20 000 ūdensputnu vai vairāk nekā 10 000 jūras putnu (C.4), kā arī “pudeles kakla” reģionus, kurus parasti šķērso vairāk nekā 5000 stārķu, attiecīgi vairāk nekā 3000 piekūnveidīgo vai dzērves (C.5) (51) . Visbeidzot, atbilstoši kritērijam C.6 piecas svarīgākās teritorijas sugām, kas minētas I pielikumā, attiecīgajā Eiropas reģionā ir jāuzskata par ornitoloģiski nozīmīgām teritorijām (tā dēvētais “top 5” kritērijs) (52) Kritērijs C.7 iekļauj klasificētās ĪAT vai klasificēšanai paredzētās teritorijas, kuras ir izraudzītas, balstoties uz citiem kritērijiem.

71. Turklāt BirdLife pamatojas uz pamatprincipiem teritoriju noteikšanā. IBA atšķiras vai nu nepārprotami pēc savas vides – tā ir jau norobežota teritorija dabas aizsardzības mērķiem –, vai arī tā viena pati vai kopā ar citām IBA atbilst visām prasībām attiecībā uz novērtējamām sugām to parādīšanās brīdī (53) .

72. Tā kā IBA 89 un IBA 98 kritēriji putnu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju noteikšanai lielā mērā sakrīt, Tiesa tos jau principā ir atzinusi, kad tā attiecībā uz vecāko sarakstu IBA 89 konstatēja, ka tas ir (uz attiecīgās tiesvedības noteicošo brīdi) vienīgais dokuments, kurā jautājuma izvērtēšanai ietverti zinātniski pierādījumi par to, vai atbildētāja valsts ir izpildījusi savus pienākumus, pasludināt par ĪAT tās teritorijas, kas skaitliski un lieluma ziņā ir vispiemērotākās aizsargājamo sugu aizsardzībai (54) .

73. Tomēr dalībvalstīm nav šķēršļu izstrādāt kritērijus putnu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju identificēšanai un uz šāda pamata klasificēt savas ĪAT (55) . Kritērijiem, protams, ornitoloģiskā ziņā jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem kritērijiem, kādi ir IBA sarakstam.

74. Spānija tomēr nav izstrādājusi savus kritērijus, bet iebilst pret atlases kritēriju C.1 un C.6 piemērošanu IBA 98 ietvaros, kā arī pret daudzu identificēto teritoriju noteikšanu.

a) Par kritēriju C.1

75. Spānija uzskata, ka SEO/BirdLife , pretēji kritērija C.1 definīcijai, ir izraudzījusies teritorijas, kurās mitinās pavisam noteikti mazāk nekā 1 % aizsargājamo sugu reproduktīvā populācija. Tas it īpaši attiecas uz lielo sīgu. Spāniju apdzīvo aptuveni 23 000 sugas īpatņi, tātad limits būtu 230 sugas īpatņi. Tā vietā SEO/BirdLife izmanto 50 sugas īpatņu limitu.

76. Ar šo kritiku Spānijas valdība neatzīst minētā kritērija definīciju. Globāli apdraudēto sugu gadījumā attiecīgajā teritorijā ir jābūt tikai nozīmīgam skaitam. Šis nozīmīgais skaits var pavisam noteikti būt zemāks nekā 1 % robežvērtība, kas attiecas uz kritēriju C.2, t.i., uz sugām, kas ir apdraudētas tikai ES, nevis globāli.

77. Sugām, kuras ir apdraudētas visā pasaulē, BirdLife International izmanto to apdraudējuma dēļ pavisam noteikti zemāku robežvērtību, piemēram, 30 sugas īpatņu vērtību attiecībā uz Spānijas minēto lielo sīgu (56) . Turpretim SEO/BirdLife IBA 98 minēto robežvērtību – kā uzsver Komisija – ņemot vērā salīdzinoši lielo izplatību Spānijā, ir noteikusi augstāku nekā BirdLife International Eiropas sarakstā.

78. Šis kritērijs, cita starpā arī salīdzinot to ar Tiesas atzīto IBA 89 sarakstu, nav padarīts pastāvīgāks, bet pavājināts. IBA 89 kritērijs Nr. 5 līdz šim ietvēra visas reti sastopamo vai apdraudēto sugu vairošanās teritorijas.

79. Tātad šis Spānijas iebildums ir jānoraida.

b) Par kritēriju C.6

80. Spānija turklāt kritizē kritērija C.6, tā dēvētā “top 5” kritērija piemērošanu. Atbilstoši šim kritērijam uz katru sugu attiecas piecas labākās katra reģiona teritorijas kā vispiemērotākās putnu aizsardzībai. Reģioni attiecīgās dalībvalsts robežās tiek noteikti atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja [ Eurostat ] statistiskajam Eiropas zonējumam ( NUTS , Nomenclature des unités territoriales statistiques ). BirdLife dažādās dalībvalstīs ir izvēlējusies šim zonējumam atšķirīgus līmeņus, lai Eiropas reģionus aizsargātu salīdzinošā apjomā (57) . Spānijā tika izvēlēts otrais līmenis, kurš atbilst autonomajai kopienai un tāpēc ir sadalījums 17 reģionos.

81. Spānija neatzīst, ka autonomās kopienas ir jāatzīst par Eiropas reģioniem šā kritērija izpratnē. Autonomās kopienas nav noteiktas pēc ornitoloģiskajiem kritērijiem, tās ir pārvaldes vienības. Atbilstoši Spānijā pastāv 17 šādi reģioni, Itālijā – 20 un Francijā – 95 (58) . Gluži otrādi, jāpamatojas uz tā dēvētajiem bioģeogrāfiskajiem reģioniem, kuri tiek izmantoti Dabisko dzīvotņu direktīvas ietvaros.

82. Dabisko dzīvotņu direktīvas mērķiem Kopienas kopīgā teritorija ir sadalīta līdz šim brīdim septiņos bioģeogrāfiskajos reģionos: kontinentālais, Vidusjūras, alpīnais, Atlantijas, Makronēzijas, boreālais un panoniskais reģions. Spānijā atrodas četru šo reģionu daļas, proti, daļa no Atlantijas, Vidusjūras, alpīnā un Makronēzijas bioģeogrāfiskā reģiona.

83. Ja tikai bioģeogrāfisko reģionu Spānijas sastāvdaļu atzītu par “Eiropas reģionu” kritērija C.6 izpratnē, šim kritērijam atbilstošo teritoriju skaits ievērojami samazinātos. Maksimāli 85 labāko teritoriju katrai aizsargātajai sugai vietā Spānijā atrastos maksimāli tikai 20 labākās teritorijas katrai aizsargātajai sugai.

84. Šis Spānijas iebildums uzreiz nav jānoraida. Nesvarīga šajā kontekstā ir Komisijas argumentācija, tā kā Spānija līdz šim vienmēr ir uzstājusi, ka klasifikācijas pienākuma izpilde jāvērtē pēc vienīgajām kompetentajām autonomajām kopienām atsevišķi. Autonomo kopienu kompetence var būt izšķirošā jautājumā, kuras teritorijas ir jāklasificē. Teritoriju izvēlei jābalstās, kā zināms, uz zinātniskajiem kritērijiem (59) .

85. Pārliecinoši vairāk koncentrēts uz ornitoloģiju, bet, neraugoties uz to, tomēr ne izšķirošais ir Komisijas arguments par to, ka Dabisko dzīvotņu direktīvā noteiktie bioģeogrāfiskie reģioni nav orientēti uz putnu populācijām, bet primāri uz dzīvotņu veidu sadalījumu. Putni nav salīdzināmi ar sugām un dzīvotnēm, kuras aizsargā Dabisko dzīvotņu direktīva. Pat ja bioģeogrāfiskie reģioni tomēr nav domāti speciāli putnu aizsardzībai, drīkst taču noteikt stingrākus aspektus putnu aizsardzībai par administratīvi statistisko teritorijas iedalījumu.

86. BirdLife International piekrīt, ka orientēšanās uz NUTS zonējumu ornitoloģiski nozīmīgiem mērķiem nav ideāla, jo daudzas putnu sugas dod priekšroku apvidiem, kuros ir zems apdzīvotības līmenis. Turpretim NUTS orientējas uz apdzīvotību. Ja ir zems apdzīvotības līmenis, veidojas lielāki reģioni. Lai nodrošinātu, ka reģionus var salīdzināt, katrai dalībvalstij ir izraudzīti atšķirīgi NUTS līmeņi.

87. Šis pamatojums parāda īsto vērtību, kāda ir norādei uz ornitoloģiski indiferento NUTS zonējumu. Tas nosaka visās dalībvalstīs salīdzinošus atskaites parametrus “top 5” kritērija piemērošanai. Tas savukārt nodrošina daudzmaz vienmērīgu ĪAT sadalījumu Kopienā. Šāds sadalījums ir nosacījums, lai ĪAT nevis koncentrētos noteiktos apvidos, bet kopīgi izveidotu sistēmu, kas vairāk vai mazāk vienmērīgi noklāj Kopienu.

88. Šāds vienmērīgs noklājums it īpaši nepieciešams ornitoloģisku iemeslu dēļ, jo tas nodrošina sugu aizsardzību to kopējā izplatības areālā. Ģeogrāfiskās putnu izplatības nozīmi parāda sugu aizsardzības statusa definīcija Dabisko dzīvotņu direktīvas 1. panta i) punktā. Ar aizsardzības statusu apzīmē ietekmju kopumu, kas ilgtermiņā var ietekmēt šīs sugas populāciju izplatību un skaitlisko daudzumu. Šī definīcija attiecībā uz Putnu aizsardzības direktīvu nav tieši piemērojama, taču tā ilustrē zinātnisko viedokļu saskaņu, kurai ornitoloģiski pamatotas teritorijas izvēlē atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvai arī ir jābūt noteicošajai.

89. Turpretim, ja izvēlētos lielākus reģionus par atskaites parametru, piemēram, Spānijas ieteiktos bioģeogrāfiskos reģionus, ĪAT skaits būtu mazāks, pat ja teritoriju, kuras jāizraugās, skaits reģionā būtu vienāds. Tad pārklājums nebūtu tik blīvs. Turklāt rastos risks, ka šīs ĪAT ir mazāk vienmērīgi sadalītas, nekā pamatojoties uz mazākiem reģioniem. Šāds risks cita starpā rodas, ja lielākajos reģionos to teritoriju skaits, kuras jāizraugās, būtu paaugstināts. Abos gadījumos nevar izslēgt, ka labākās teritorijas koncentrējas noteiktos apvidos, kamēr citi apvidi, kuros kā pastāvīgā reģionā varētu noteikt piecas teritorijas, nav paredzēti.

90. Gadījumā, ja tādējādi NUTS zonējuma vietā gribētu izmantot citus atsauces reģionus, no tā izrietošajam kritērijam jābūt tādam, kas izveido līdzīgu, labi pārskatāmu ĪAT sistēmu. Attiecīgu Spānijas teritorijas sadalījumu atbilstoši ornitoloģiskiem principiem varētu panākt ar nepieciešamo zinātnisko ieguldījumu, ko pēc tam varētu izmantot ĪAT identificēšanai (60) . Tomēr Spānija šādas pūles nav uzņēmusies, bet atsaucas tikai uz bioģeogrāfiskajiem reģioniem, kas nav ar autonomajām kopienām salīdzināms pamats vienveidīgas sistēmas radīšanai.

91. Tātad Spānija arī attiecībā uz kritēriju C.6 nav pierādījusi, ka IBA 98 saraksts nav labākais zinātniskais dokuments putnu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju identificēšanai.

c) Par IBA noteikšanu

92. Spānija, visbeidzot, nav apmierināta ar IBA noteikšanu. Tas bieži ir kļūdains, jo atzīst acīmredzami nepiemērotas teritorijas, piemēram, apdzīvotas teritorijas. Bieži IBA ir arī par lielu, vidēji daudz lielāka nekā citās dalībvalstīs.

93. Tāpat kā putnu aizsardzības teritoriju izvēlei, arī tās noteikšanā jābalstās uz ornitoloģijas kritērijiem, kuri tiek minēti Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā (61) . Spānija kritizē IBA noteikšanu, bet ne noteikšanā izmantotos kritērijus. Tātad vēršas tikai pret to piemērošanu, attiecīgi – pret apkopotajiem datiem. Ar vispārīgām norādēm, piemēram, uz apdzīvotām vietām, tomēr nepietiek, lai pārbaudītu šos kritikas punktus. Noteiktas sugas noteiktos apstākļos ir tieši saistītas ar tāda veida dzīvotnēm. Piemēram, visā pasaulē apdraudētā Naumana piekūna ( Falco naumanni ) kolonijas neapstrīdami mitinās arī apdzīvotās teritorijās.

94. Tomēr Spānija pamatoti uzsver, ka Komisija attiecībā uz IBA , kuru ĪAT noklāj daļēji, atrodas pretrunā pati ar savu argumentāciju citā prasības daļā (62) . Tur Komisija izklāsta, ka tā ir akceptējusi Katalonijas, Valensijas, Galīsijas, kā arī Kastīlijas–Lamančas autonomo kopienu zinātniskos argumentus par to, ka to ĪAT noteikšana ļauj katrai IBA atsevišķi (“cada una”) nodrošināt Putnu aizsardzības direktīvas ievērošanu. Komisija min šo Spānijas argumentāciju replikā (63), bet pretruna nav izskaidrota ne replikā, ne, atbildot uz jautājumu mutvārdu procesā.

95. Atbilstoši Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām ar šādu Komisijas prasības pamatu izklāstu nepietiek. Saskaņā ar šo noteikumu izvirzītie prasības pamati jānorāda skaidri un precīzi, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu veikt kontroli. No tā izriet, ka faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuriem ir balstīta prasība, prasības pieteikumā ir jānorāda loģiskā un saprotamā veidā (64) . Attiecībā uz ĪAT IBA ietvaros minētajās autonomajās kopienās, ņemot vērā šo pretrunu prasības pieteikumā, nav skaidrs, vai Komisija iebildumu faktiski izvirza. Ne atbilstoša aizstāvība, ne Tiesas vērtējums līdz ar to nav iespējams.

96. Šajā punktā prasība tāpēc ir nepieņemama. Šis trūkums skar prasības celšanas brīdī noteiktos un Komisijai paziņotos ĪAT Kastīlijas–Lamančas, Katalonijas, Valensijas un Galīsijas autonomajās kopienās.

97. Līdz ar to iebildums, ka atsevišķas teritorijas ir jāatzīst par īpaši aizsargājamām teritorijām putniem diezgan mazas platības ziņā, turpmāk ir jāpārbauda tikai attiecībā uz Andalūziju, Baleāru salām un Kanāriju salām.

D – Par atsevišķām autonomajām kopienām

98. Visbeidzot, abiem lietas dalībniekiem vēl ir argumenti par atsevišķām autonomajām kopienām. Šie argumenti ir jāpārbauda atsevišķi kontekstā ar katru reģionu.

1) Par Andalūziju

99. Ņemot par pamatu salīdzinājumu starp IBA 98 un klasifikācijām Andalūzijā, Komisija norāda, ka pēc argumentētajā atzinumā norādītā termiņa beigām 37 no 60 IBA vispār nav atbilstošas ĪAT, ka 22 klasificētās ĪAT tikai daļēji saskan ar 23 IBA un ka vairākas sugas ir nepienācīgi aizsargātas, it īpaši Spānijas ērglis ( Aquila adalberti ), melnais stārķis ( Ciconia nigra ), paugurknābja laucis ( Fulica cristata ), marmora krīklis ( Marmaronetta angustirostris ), Naumana piekūns, sultānvistiņa ( Porphyrio porphyrio ), Oduāna kaija ( Larus audouinii ), mazā sīga ( Tetrax tetrax ), lielā sīga ( Otis tarda ), pļavu lija ( Circus pygargus ) un svītrainais ērglis ( Hieraaetus fasciatus ). Klasificētās teritorijas aptuveni viena miljona hektāru lielā platībā atbilst tikai vienai trešdaļai no IBA nosegtajām platībām.

100. Spānija šo iebildumu neapstrīd. Līdz ar to tas uzskatāms par atzītu. Tāpēc prasība attiecībā uz Andalūziju ir jāapmierina pilnībā.

2) Par Baleāru salām

101. Arī Baleāru salās uz attiecīgo brīdi bija klasificētas 40 ĪAT 121 015 hektāru platībā. 20 IBA 131 243 hektāru platībā tomēr bija nosegtas tikai par 54 %. Komisija it īpaši izvirza iebildumu par to, ka ir nepietiekami aizsargāta sarkanā klija ( Milvus milvus ).

102. Spānija iebilst, ka IBA 98 identificētās teritorijas, jau ņemot vērā mērogu 1:2 500 000, nav derīgas un turklāt ir novecojušas, bet atzīst, ka attiecībā uz sarkano kliju jābūt ĪAT, kas aizsargā labāk, un šim mērķim sugu aizsardzības plāna ietvaros klasificēs jaunu ĪAT un esošo ĪAT no jauna norobežos tā, lai būtu aizsargāti 70 % no sugas.

103. Tādējādi Spānija Komisijas iebildumus arī attiecībā uz Baleāru salām principā ir atzinusi. To, vai kompetento iestāžu jaunie atzinumi faktiski apšauba IBA 98 kā pierādījumu, nevar izvērtēt, jo šie atzinumi Tiesai nav iesniegti.

104. Tātad prasība attiecībā uz Baleāru salām ir jāapmierina pilnībā.

3) Par Kanāriju salām

105. Kanāriju salās attiecīgajā brīdī – laikam gan arī šodien – bija klasificētas 28 ĪAT 211 598 hektāru platībā. Tās iekļāva aptuveni 59,5 % no 65 IBA 133 443 hektāru platībā. 23 IBA pavisam netika noklātas, pārējās IBA – tikai daļēji. Komisija uzsver it īpaši nepietiekamo uzskaitījumu šādām sugām: apkakles sīga ( Chlamydotis undulata ), Ēģiptes grifs ( Neophron percnopterus ), Kanāriju čakstīte ( Saxicola dacotiae ), smilšu kurjerputns ( Cursorius cursor ) un Bulvera vētrasputns ( Bulweria bulwerii ).

106. Spānija atzīst, ka jāklasificē citas ĪAT un attiecīgi jāpaplašina esošās ĪAT. Tomēr kompetentajām iestādēm uz zinātniskiem pamatiem nebūtu jāpiekrīt visiem IBA pilnībā. Lai šo apgalvojumu pamatotu, Spānijas valdība ar atbildes raksta palīdzību ir iesniegusi detalizētu pētījumu par visām vēl pilnībā nenoteiktajām IBA Kanāriju salās, kurā tiek minēts, balstoties uz kādiem ornitoloģijas apsvērumiem, IBA kā ĪAT jākvalificē vai nē (65) . Šo pētījumu Komisija nav apstrīdējusi. Līdz ar to pētījuma saturs ir jāuzskata par atzītu un pretēji IBA 1998 tas ir aktuāls un precīzs pierādījums klasifikācijas neesamībai. Līdz ar to iebildums par nepietiekamu teritoriju klasifikāciju pastāv tikai tādā mērā, kādā atbilstoši Kanāriju salu pētījumam ĪAT jāklasificē vai jāpaplašina.

107. Prasība līdz ar to ir jāapmierina arī attiecībā uz Kanāriju salām.

4) Par Kastīliju–Lamanču

108. Arī Kastīlijas–Lamančas gadījumā Komisija salīdzina klasificētās ĪAT ar IBA 98 datiem. Desmit no 39 IBA 261 000 hektāru lielā platībā nav vispār noteiktas, pārējās kopumā sasniedz tikai 32,3 %. It īpaši Naumana piekūns un mazā sīga vēl nav pietiekami aizsargāti.

109. Kā jau konstatēts, iebildums attiecībā uz ĪAT demarkāciju IBA ietvaros ir nepieņemams (66) . Spānija turpretim attiecībā uz desmit IBA , kuras vispār nenosedz neviena ĪAT, pa šo laiku trijos gadījumos ir atzinusi, ka ir nepieciešama klasifikācija, un pa šo laiku patiešām to ir izdarījusi (67) . Vai noteikšana, kas atšķiras no IBA 98 , ir balstīta uz ornitoloģijas pamatiem, nevar vērtēt, jo Spānija nav iesniegusi paskaidrojumu. Turklāt strīdīgas ir vēl septiņas IBA .

110. Spānija noraida ĪAT klasifikāciju attiecībā uz piecām šādām IBA , jo Kastīlijas–Lamančas teritorijā atrodas tikai neliela daļa. Šīm daļām nav nekādas pastāvīgas ornitoloģiskas nozīmes, un līdz ar to tās nav jāklasificē.

111. Šī argumentācija tomēr nepārliecina. Apstāklis, ka noteiktu sugu aizsardzībai vispiemērotākā teritorija sniedzas pāri dažādu reģionu teritorijai, nepamato teritorijas daļu izslēgšanu. Ja šīs daļas ir kopējās teritorijas integrēta sastāvdaļa, tām arī jābūt klasificētām, jo pretējā gadījumā šajā platībā nekontrolēti varētu tikt veikti pasākumi, kas apdraudēs teritoriju kopumā. Turklāt Komisija bez ierunām uzsver, ka vismaz divās minētajās teritorijas daļās perē I pielikumā minētās sugas, proti, visā pasaulē apdraudētais Spānijas ērglis, melnais stārķis, svītrainais ērglis, klinšu ērglis ( Aquila chrysaetos ), baltgalvas grifs ( Gyps fulvus ), Ēģiptes grifs un lielais piekūns ( Falco peregrinus ).

112. Attiecībā uz IBA Nr. 185 “San Clemente‑Villarrobledo” Spānija iebilst, ka tā 103 000 hektāru platība ir pārāk liela. Uzskaitītās Naumana piekūna, lielās sīgas, garastes smilšvistiņas ( Pterocles alchata ) un mazās sīgas populācijas ir salīdzinoši mazas.

113. Šī argumentācija nepārliecina jau tāpēc vien, ka teritorija pati nav iekļauta IBA 98 kā viena no piecām labākajām teritorijām, kā arī tas, ka ir minēta visā pasaulē un Eiropā apdraudētu sugu nozīmīga populācija. Tādējādi iebildumi cita starpā varētu pamatot kādu citu noteikšanu, taču ne pilnīgu atteikšanos no klasificēšanas.

114. Atbilstoši tam Spānija tiesvedības laikā ir klasificējusi ĪAT ar līdzīgu nosaukumu, kas ietver vismaz 10 677,81 hektāru lielu platību, tādējādi principā atzīstot, ka arī šī teritorija bija jāklasificē. Vai noteikšana ir pareiza no ornitoloģijas viedokļa, nevar vērtēt, jo Spānija nav iesniegusi šīs noteikšanas pamatojumu.

115. Visbeidzot – Spānija noraida IBA Nr. 199 “Torrijos” ar 28 600 hektāru lielu platību noteikšanu, jo 150–200 lielo sīgu populācija, salīdzinot ar kopējo 3000 lielo sīgu populāciju autonomajā kopienā, ir niecīga. Šajā ziņā tomēr ir jāuzsver šīs pasaulē apdraudētās sugas izplatības nozīme Eiropai. Tas vairākkārt pārsniedz Spānijā jau sasniegto nozīmīgas populācijas, kurā ir 50 sugas īpatņi, slieksni. Turklāt IBA 98 atzīmē arī vēl kādu tāpat pasaulē apdraudētās mazās sīgas nozīmīgu 1200 sugas īpatņu izplatību, kur slieksnis ir 200 sugas īpatņi. Tāpēc šīs teritorijas klasifikācija, šķiet, ir obligāta.

116. Ciktāl Komisija iebilst pret Naumana piekūna un mazo sīgu aizsardzības trūkumu, kas secināms no IBA 98 , jau no iepriekš minētā izriet, ka abām sugām jānosaka citas ĪAT.

117. Tieši ņemot vērā mazās sīgas apdraudējumu, Spānija nevar pamatoti atsaukties uz grūtībām, kas izriet no mazo sīgu lielās mobilitātes, no niecīgās saistības ar noteiktu teritoriju, no atšķirīgajām dzīvotnes vajadzībām dažādos gada periodos un no precīzas populācijas novērtējuma neesamības. Šīs grūtības Spānijai ir jāpārvar, veicot citus pētījumus un pietiekamu lielu teritoriju, kurās ir atbilstoši elastīga apsaimniekošana, klasifikācijas, jo pretējā gadījumā ir jāuzmanās, ka šīs sugas izmirs.

118. Kļūdains ir arī viedoklis, ka Naumana piekūna kolonijas apdzīvotajās vietās nevarētu tikt klasificētas kā ĪAT. Ja Naumana piekūni šajās dzīvotnēs ir apzināti, tad tieši tur, klasificējot teritoriju, ir nepieciešama aizsardzība. Tikai tā var nodrošināt, ka, piemēram, pilsētapbūves pasākumi Naumana piekūnus nepadzīs. Arī pilsētapbūves attīstības intereses neļauj atteikties no klasifikācijas, jo, kā zināms, ekonomiskos un sociālos iemeslus klasifikācijai nevar pretstatīt. Ja šie apsvērumi gūst pārsvaru pār interesēm aizsargāt Naumana piekūnu, tad tie ir jāīsteno Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkta ietvaros, t.i., nepastāvot alternatīvai un veicot noteiktos kompensācijas pasākumus.

119. Tādējādi visi Spānijas iebildumi pret IBA , uz kuras pamata nav vēl noteiktas ĪAT Kastīlijā–Lamančā, ir jānoraida. Komisijas prasība šajā daļā ir jāapmierina.

5) Par Kataloniju

120. Arī attiecībā uz Kataloniju Komisija salīdzina IBA 98 ar faktisko klasifikāciju un secina, ka 10 no 21 IBA vispār nav noteiktas, pārējās tikai daļēji un tāpēc starp 62 Katalonijā izplatītajām, I pielikumā minētajām putnu sugām vairākas ĪAT ir aizsargātas nepietiekami: melnpieres čakste ( Lanius minor ), mednis ( Tetrao urogallus ), cekulainais jūras krauklis ( Phalacrocorax aristotelis ), mazā sīga, stepes cīrulis ( Melanocorypha calandra ), Dipona cīrulis ( Chersophilus duponti ), zaļā vārna ( Coracias garrulus ), īspirkstu cīrulis ( Calandrella brachydactyla ) un brūnspārnu bezdelīgtārtiņš ( Glareola pratincola ).

121. Kā jau konstatēts iepriekš, iebildums attiecībā uz ĪAT noteikšanu IBA ietvaros ir nepieņemams (68) . Attiecībā uz palikušajām 10 IBA , kuras nenosedz neviena ĪAT, IBA 98 nav atzīmēta ne melnpieres čakste, ne mednis, Dipona cīrulis vai brūnspārnu bezdelīgtārtiņš. Līdz ar to attiecībā uz šīm sugām nav pierādījumu par nepietiekamu teritorijas klasifikāciju.

122. Spānija turklāt apstrīd prasības pieņemamību sakarā ar minētajām putnu sugām, jo nav skaidrs, kurām sugām būtu jāklasificē citas ĪAT. Komisija min 62 sugas, kas noteiktas 1. pielikumā, kamēr atbilstoši Katalonijas tiesību aktiem jābūt aizsargātām 73 sugām. Komisija arī pirmstiesas procedūrā ne vienmēr ir atsaukusies uz tām pašām sugām.

123. Šis iebildums tomēr ir jānoraida. Pirmām kārtām Spānija pārprot atsauci uz putnu sugām: Komisija nosauc 62 sugu skaitu atbilstoši I pielikumam attiecībā uz Kataloniju, kamēr ar iepriekš skaidri minētajām sugām pamato tikai klasifikācijas neesamību. Šīs sugas vismaz netieši bija pirmstiesas procedūras priekšmets, jo Komisija vienmēr ir balstījusies uz IBA 98 un minētās sugas parāda atšķirību starp IBA 98 un ĪAT Katalonijā.

124. Tad vēl Spānija apgalvo, ka daļa no IBA jau Dabisko dzīvotņu direktīvas ietvaros ir ieteiktas kā Kopienā nozīmīga teritorija. Šādi priekšlikumi tomēr nevar no juridiskā viedokļa aizvietot ĪAT neklasificēšanu, jo ĪAT klasificēšana ir pamatota ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. pantu, turpretim teritorijas izvirzīšana ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. pantu, t.i., ar atšķirīgiem tiesiskajiem regulējumiem, kuriem ir dažādas tiesiskās sekas.

125. Replikā Spānija atsaucas uz to, ka gandrīz visas dzīvotnes, kas vēl nav klasificētas kā ĪAT, ir aizsargātas teritorijas plānojuma ietvaros atbilstoši reģionālajiem tiesību aktiem dabas interesēs vai kā īpaši aizsargātas dabas teritorijas. Neatkarīgi no jautājuma, vai šāda aizsardzība apmierina ĪAT aizsardzības prasības, tas nepamato atteikšanos no teritorijas klasificēšanas par ĪAT. Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā prasīta klasifikācija, lai teritorijas atbilstoši 3. punktam tiktu iekļautas Eiropas sistēmā. Šajā sistēmā aizsardzības kvalitāte tiek nodrošināta, pateicoties Eiropas standartiem. Tāpēc Tiesa ir jau nolēmusi, ka no klasifikācijas pienākuma nevar izvairīties, veicot citus pasākumus (69) . Arī aizsardzības kategorijas, kas attiecas vienīgi uz valsti, būtu tikai minētie citi pasākumi, kuri nevar aizstāt klasifikāciju (70) .

126. Visbeidzot – attiecībā uz Kataloniju Spānija replikā pirmoreiz diskutē par IBA 98 zinātnisko pamatu. Tiek salīdzināti IBA 98 dati par putnu izplatību IBA ar datiem par šā brīža kopējo populāciju Katalonijā pēc produktīvo putnu atlasa, kas pamatojas uz novērojumiem 1999.–2002. gadā. Šie skaitļi ir salīdzināmi tomēr tikai ierobežoti, jo sugu kopējā populācija visā Katalonijā visnotaļ būs lielāka nekā IBA populācija.

127. Atbilstoši tam jaunākie skaitļi rāda tikai attiecībā uz četrām sugām, kuras ir nozīmīgas šajā lietā konkrētākajā IBA , ka IBA 98 dati ir augstāki nekā sekojošie novērojumi, proti, attiecībā uz mazo vētrasburātāju ( Hydrobates pelagicus ) ar 0–10 pāriem 5–15 vietā, lielo dumpi ( Botaurus stellaris ) ar 1–5 pāriem 8–11 vietā, pļavu liju ar 5–10 pāriem 15–20 vietā, melnvēdera smilšvistiņu ( Pterocles orientalis ) ar 5–10 pāriem 10 pāru vietā. No tā nav secināms, ka IBA 98 datu bāze bija nepilnīga, bet nevar secināt ne vairāk par to, ka šīm sugām, kas Katalonijā ir jau ļoti reti sastopamas, drīz draud izzušana un tāpēc tām nepieciešama īpaša aizsardzība.

128. Cita starpā sugu, kas ir pārstāvētas šajā lietā konkrētākajās 10 IBA , kopējā populācija pārsniedz IBA populāciju. Daļēji no kopējās populācijas IBA ir uzskaitīta tikai produktīvā daļa, piemēram, attiecībā uz zivju dzenīti ( Alcedo atthis ), kurš parādās IBA ar 20–30 pāriem, bet, kopumā ņemot, fiksēta 1009–1420 pāru populācija vai attiecībā uz Teklas cīruli ( Galerida theklae ), kur IBA 100–200 pāri ir pretnostatīti 7300–18 400 pāru populācijai. Līdz ar to šis salīdzinājums nepierāda, ka nepastāv cita klasifikācijas vajadzība, bet, gluži otrādi, uzrāda, ka teritorijas jāklasificē atbilstoši IBA 98 .

129. Turklāt Spānija iesniedz tabulu, kura ataino sugu izķeršanu ĪAT. Spānija uzsver, ka ĪAT Katalonijā uzskaita daļēji lielāku populācijas daļu par IBA 98 . Spānija tomēr arī paskaidro, ka 16 sugas izķeršanas dēļ [skaita ziņā] neatbilst IBA 98 . Šīs sugas parādās 9 no 10 vēl neapstrīdētajiem IBA . Pēdējais IBA (Nr. 138, “Islas Medas”) dotu iespēju turklāt aizsargāt vismaz divas ļoti reti sastopamas sugas, kas līdz šim vēl nav Katalonijas ĪAT pārstāvētas, proti, mazo vētrasburātāju un cekulaino jūras kraukli. Arī šis arguments līdz ar to nav piemērots, lai atspēkotu Komisijas argumentus.

130. Tādējādi Spānija nav varējusi atspēkot Komisijas iebildumus attiecībā uz vēl IBA neiekļautajām ĪAT Katalonijā. Komisijas prasība šajā daļā ir jāapmierina.

6) Par Galīsiju

131. Attiecībā uz Galīsiju Komisija konstatē, ka 3 no 11 IBA nav klasificēti kā ĪAT, bet daži pārējie – tikai daļēji. Kopumā tikai 10 % no IBA uzskaitītajām teritorijām ir ĪAT. Līdz ar to lielais dumpis, pļavu lija, svītrainais ērglis, mednis, mazā sīga, ķīķis ( Pernis apivorus ) un laukirbes Ibērijas pasuga ( Perdix perdixhispaniensis ) nav pienācīgi aizsargāti.

132. Kā konstatēts iepriekš, iebildums attiecībā uz ĪAT noteikšanu IBA ietvaros nav pieņemams (71) . Atlikušajās 3 IBA , kuras ĪAT nenosedz, IBA 98 neatzīmē ne lielo dumpi, ne svītraino ērgli vai ķīķi. Attiecībā uz šīm sugām līdz ar to nav pierādījumu par nepietiekamu teritoriju klasifikāciju.

133. Viens no trim atlikušajiem IBA pa šo laiku ticis klasificēts kā ĪAT par 86 %, abus pārējos, balstoties uz šajā laikā veikto pētījumu, daļēji jāklasificē kā ĪAT. Līdz ar to Spānija atlikušo Komisijas iebildumu principā ir atzinusi un vismaz pamatoti IBA robežas nav apstrīdējusi. Tādējādi prasības attiecībā uz ĪAT vēl nenosegto IBA Galīsijā ir jāapmierina.

7) Par Valensiju

134. Attiecībā uz Valensiju Komisija nosauc 5 no 21 IBA , kurus ĪAT nenosedz, no pārējiem IBA nav noteikti daži. Līdz ar to lielais dumpis, dzeltenais gārnis ( Ardeola ralloides ), marmora krīklis, baltgalvas zilknābis ( Oxyura leucocephala ), paugurknābja laucis, pļavu lija un svītrainais ērglis ĪAT nav pienācīgi aizsargāti.

135. Kā konstatēts iepriekš, iebildums attiecībā uz ĪAT noteikšanu IBA ietvaros nav pieņemams (72) . Atlikušajos 5 IBA , kurus ĪAT nenosedz, IBA 98 atzīmē tikai svītraino ērgli. Līdz ar to attiecībā uz šīm sugām trūkst pierādījumu par nepietiekamu teritorijas klasifikāciju.

136. Attiecībā uz Valensiju Spānija prasību neapstrīd, bet paziņo par citām teritoriju klasifikācijām. Līdz ar to prasība attiecībā uz IBA , kura ar ĪAT Valensijā nav nosegta, ir jāapmierina.

E – Secinājums

137. Spānija Andalūzijas, Baleāru salu, Kanāriju salu, Kastīlijas–Lamančas, Katalonijas, Galīsijas, un Valensijas autonomajās kopienās nav pietiekami atzinusi teritorijas par īpaši aizsargājamām teritorijām putniem un dažas teritorijas Andalūzijas, Baleāru salu un Kanāriju salu autonomajās kopienās ir klasificējusi par īpaši aizsargājamām teritorijām putniem diezgan mazas platības ziņā.

V – Par tiesāšanās izdevumiem

138. Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Šajā gadījumā Komisija prasību attiecībā uz vienu autonomo kopienu pēc tam, kad Spānija ir izpildījusi Komisijas prasības, ir atsaukusi. Šajā daļā, tāpat kā attiecībā uz trijām autonomajām kopienām, kur Komisijai spriedums ir pilnībā labvēlīgs, Spānijai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

139. Turpretim attiecībā uz četrām citām autonomajām kopienām ir jānoraida nozīmīga daļa no prasības. Tāpēc tiesāšanās izdevumi šajā ziņā ir jāsadala.

140. Tātad Spānijai jāsedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un Komisijas tiesāšanās izdevumi, bet Komisijai jāsedz viena ceturtdaļa no Spānijas tiesāšanās izdevumiem un viena ceturtdaļa no saviem tiesāšanās izdevumiem.

VI – Secinājumi

141. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai lemt šādi:

1) atzīt, ka:

– Andalūzijas, Baleāru salu, Kanāriju salu, Kastīlijas–Lamančas, Katalonijas, Galīsijas, un Valensijas autonomajās kopienās nepietiekami klasificējot teritorijas par īpaši aizsargājamām teritorijām putniem un

– Andalūzijas, Baleāru salu un Kanāriju salu autonomajās kopienās dažas teritorijas klasificējot par īpaši aizsargājamām teritorijām putniem platības ziņā pārāk mazas,

lai nodrošinātu visu I pielikumā uzskaitīto savvaļas putnu sugu un 1. pielikumā neuzskaitīto migrējošo putnu sugu aizsardzību,

Spānijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus, kas noteikti Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 1. un 2. punktā;

2) pārējā daļā prasību noraidīt;

3) Spānijas Karaliste sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un trīs ceturtdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Komisija sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un vienu ceturtdaļu no Spānijas Karalistes tiesāšanās izdevumiem.

(1) .

(2)  – OV L 103, 1. lpp.

(3)  – Tiesas 1998. gada 19. maija spriedums lietā C‑3/96 ( Recueil , I‑3031. lpp.).

(4)  – Tiesas 2002. gada 26. novembra spriedums lietā C‑202/01 ( Recueil , I‑11019. lpp.).

(5)  – Tiesas 2003. gada 6. marta spriedums lietā C‑240/00 ( Recueil , I‑2187. lpp.).

(6)  – Tiesas 2003. gada 20. marta spriedums lietā C‑378/01 ( Recueil , I‑2857. lpp.).

(7)  – Skat. manus secinājumus ar šodienas datumu lietā C‑334/04.

(8)  – Skat. manus secinājumus ar šodienas datumu lietā C‑418/04.

(9)  – Komisijas 2005. gada 14. janvāra preses paziņojums IP/05/45.

(10)  – Áreas importantes para las aves en España . Carlota Viada (izdevējs), Madride, 1998.

(11)  – OV L 206, 7. lpp.

(12)  – Pēc Komisijas Natura barometra datiem stāvoklis 2006. gada jūnijā: ec.europa.eu/environment/nature/nature_conservation/useful_info/barometer/barometer.htm.

(13)  – Līdzīgi Tiesa ir konkretizējusi, piemēram, attiecībā uz Gibraltāru Komisijas prasības pieteikumu lietā C‑6/04, kas bija attiecināts kopumā uz Apvienoto Karalisti; skat. 2005. gada 20. oktobra spriedumu (Krājums, I‑9017. lpp., 79. punkts un rezolutīvās daļas ceturtais ievilkums).

(14)  – Spriedums lietā Komisija/Nīderlande (minēts iepriekš 3. zemsvītras piezīmē, 55. un turpmākie punkti).

(15)  – Tiesas 1993. gada 2. augusta spriedums lietā C‑355/90 Komisija/Spānija, saukts Santoña staignāju lieta [ Santoña‑Sümpfe ] ( Recueil , I‑4221. lpp., 26. punkts), 1996. gada 11. jūlija spriedums lietā C‑44/95 Royal Society for the Protection of Birds , saukts Lappel Bank ( Recueil , I‑3805. lpp., 26. punkts) un lietā Komisija/Nīderlande (iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē, 59. un turpmākie punkti).

(16)  – Spriedums Santoña staignāju lietā (iepriekš minēts 15. zemsvītras piezīmē, 11. punkts).

(17)  – Tiesas 2002. gada 4. jūlija spriedums lietā C‑173/01 Komisija/Grieķija ( Recueil , I‑6129. lpp., 7. punkts), 2003. gada 10. aprīļa spriedums lietā C‑114/02 Komisija/Francija ( Recueil , I‑3783. lpp., 9. pun kts) un 2006. gada 18. maija spriedums lietā C‑221/04 Komisija/Spānija, saukts “Medības ar slazdiem” (Krājums, I‑4515. lpp., 23. punkts).

(18)  – Spriedumi lietās Komisija/Francija (iepriekš minēts 4. zemsvītras piezīmē, 19. un turpmākie punkti), Komisija/Somija (iepriekš minēts 5. zemsvītras piezīmē, 28. un turpmākie punkti) un Komisija/Itālija (iepriekš minēts 6. zemsvītras piezīmē, 16. punkts).

(19)  – Tiesas 1991. gada 28. februāra spriedums lietā C‑57/89 Komisija/Vācija, saukts Leybucht ( Recueil , I‑883. lpp., 20. punkts).

(20)  – Spriedums lietā Komisija/Francija (iepriekš minēts 4. zemsvītras piezīmē, 20. punkts).

(21)  – Spriedums lietā Komisija/Somija (iepriekš minēts 5. zemsvītras piezīmē, 31. punkts).

(22)  – Spriedums lietā Komisija/Itālija (iepriekš minēts 6. zemsvītras piezīmē, 17. punkts).

(23)  – Ibidem , 18. punkts.

(24)  – Procedūras pret Franciju un Itāliju ilgāk nekā gadu saskaņā ar EKL 228. pantu atrodas argumentētā atzinuma stadijā (Komisijas 2005. gada 12. janvāra preses paziņojums IP/05/29 attiecībā uz Franciju un 2005. gada 18. janvāra preses paziņojums IP/05/56 attiecībā uz Itāliju). Tomēr Komisija tagad pārbauda, vai Francija, veicot citas klasifikācijas, pa šo laiku ir izpildījusi savus pienākumus (Komisijas 2006. gada 3. jūlija preses paziņojums IP/06/907).

(25)  – Skat. ģenerāladvokāta Albēra [ Alber ] 2002. gada 27. jūnija secinājumus lietā Komisija/Francija (iepriekš minēta 4. zemsvītras piezīmē, 25. punkts).

(26)  – 1971. gada 2. februāra konvencija, UNTS, 996. sējums, 245. lpp.

(27)  – Skat. Tiesas 1991. gada 17. janvāra spriedumu lietā C‑157/89 Komisija/Itālija, saukts “Medību periodi” ( Recueil , I‑57. lpp., 15. punkts) un 2006. gada 8. jūnija spriedumu lietā C‑60/05 WWF Italia  u.c. (Krājums, I‑5083. lpp., 27. punkts).

(28)  – Spriedums Santoña staignāju lietā, iepriekš minēts 15. zemsvītras piezīmē, 11. punkts).

(29)  – Tiesas 2006. gada 23. marta spriedums lietā C‑209/04 Komisija/Austrija, saukts Lauteracher Ried (Krājums, I‑2755. lpp., 44. punkts).

(30)  – Replikas raksta 38. punkts.

(31)  – Prasības 183. punkts, turklāt skat. turpmāk tekstā šo secinājumu 94. un turpmākos punktus.

(32)  – Spriedumi lietās Komisija/Nīderlande (iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē, 68.–70. punkts) un Komisija/Itālija (iepriekš minēts 6. zemsvītras piezīmē, 18. punkts).

(33)  – Skat. spriedumus par IBA 89 lietās Komisija/Nīderlande (iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē, 66. punkts) un Komisija/Itālija (iepriekš minēts 6. zemsvītras piezīmē, 18. punkts), kā arī ģenerāladvokāta Ležē [ Léger ] secinājumus lietā Komisija/Somija (iepriekš minēta 5. zemsvītras piezīmē, 42. punkts).

(34)  – Tikai attiecībā uz Katalonijas un Kanāriju salu autonomajām kopienām ir saskatāma zinātniski pamatotas argumentācijas pieeja, turklāt skat. turpmāk tekstā 126. un turpmākos punktus.

(35)  – Iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē.

(36)  – Heath, M. F. & Evans M. I., Important Bird Areas in Europe. Priority sites for conservation. Volume 2: Southern Europe , BirdLife Conservation Series, Nr. 8, II sējums, Kembridža, 2000, 515. un turpmākās lpp.

(37)  – Skat. uzskaitījumu IBA 98 14. lpp.

(38)  – Tiesas 2004. gada 9. decembra spriedums lietā C‑79/03 Komisija/Spānija (Krājums, I‑11619. lpp., 19. punkts).

(39)  – Skat. turpmāk šo secinājumu 70. un turpmākos punktus.

(40)  – IBA 2000 , iepriekš minēts 36. zemsvītras piezīmē.

(41)  – Pēc Komisijas Natura barometra stāvoklis 2005. gada jūnijā (iepriekš minēts 12. zemsvītras piezīmē) Slovēnijā ir 23 % un Slovākijā 25,2 % no platības.

(42)  – Patiešām – finansēšanas noteikumi Dabisko dzīvotņu direktīvas 8. pantā neatzīst ĪAT atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvai, tomēr Sestā vides rīcības programma kā galveno darbību kvalificē “ Natura 2000 tīkla veidošanu un nepieciešamo tehnisko un finanšu instrumentu un pasākumu piemērošanu, kas ir nepieciešama tās pilnīgai transponēšanai un atbilstoši Dabisko dzīvotņu direktīvas un Putnu aizsardzības direktīvas aizsargājamo sugu aizsardzībai ārpus Natura 2000 teritorijām” (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmuma Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas Vides rīcības programmu, 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta septītais ievilkums (OV L 242, 1. lpp.).

(43)  – IBA 98 , 363. un turpmākās lpp.

(44)  – IBA 98 , 39. lpp.

(45)  – IBA 98 , 43. lpp., 5. tabula.

(46)  – IBA 98 , 364. un turpmākās lpp.

(47)  – Kritēriji, kas ir IBA 89 pamatā, ir aprakstīti IBA 2000 , 2. sējums, 776. un turpmākās lpp., un konfrontēti ar jaunajā sarakstā izmantotajiem kritērijiem, skat. IBA 98 , 368. lpp.

(48)  – Šis kritērijs atbilst IBA 89 kritērijam Nr. 5.

(49)  – Šis kritērijs atbilst IBA 89 kritērijam Nr. 1.

(50)  – Šis kritērijs neatbilst nevienam IBA 89 kritērijam.

(51)  – C.4 un C.5 kritēriji attīsta IBA 89 kritēriju Nr. 9. Tas aptver atpūtas teritorijas vairāk nekā 20 000 ūdensputniem, attiecīgi – vairāk nekā 5000 piekūnveidīgajiem.

(52)  – Kritērijs C.6 nebija skaidri minēts IBA 89 kritēriju sarakstā, bet gan tā paskaidrojumos, skat. prasības pieteikumu lietā Komisija/Nīderlande, 7. pielikums, 2. lpp., un prasības pieteikumu lietā Komisija/Itālija, 16. pielikums. Atbilstoši tam šis kritērijs bija izstrādāts un piemērots “CORINE Biotopi” projekta ietvaros.

(53)  – IBA 2000 , 13. lpp.

(54)  – Spriedumi lietās Komisija/Nīderlande (iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē, 69. punkts) un Komisija/Itālija (iepriekš minēts 6. zemsvītras piezīmē, 18. punkts).

(55)  – Skat. norādi 33. zemsvītras piezīmē.

(56)  – IBA 2000 , 13. lpp.

(57)  – IBA 2000 , 2. sējums, 18. lpp. Tādējādi no 778. lpp. izriet, ka attiecībā uz Beļģiju, Grieķiju un Īriju pretēji IBA 89 ir izraudzīts augstāks līmenis un līdz ar to samazinājies reģionu skaits.

(58)  – Turklāt Spānijas valdība maldās: atbilstoši IBA 2000 , 2. sējums, 778. lpp., arī Francijā tiek izmantots NUTS otrais līmenis, kurā ir 22 reģioni.

(59)  – Skat. norādi 15. zemsvītras piezīmē.

(60)  – Tādējādi piedāvāto teritoriju identificēšanai Dabisko dzīvotņu direktīvas ietvaros Vācijā izmanto tā dēvētās dabiskās pamatvienības kā bioģeogrāfisko reģionu Vācijas daļu apakšiedalījumu.

(61)  – Spriedums lietā Lappel Bank (iepriekš minēts 15. zemsvītras piezīmē, 26. punkts) un 2006. gada 13. jūlija spriedums lietā C‑191/05 Komisija/Portugāle, saukts Moura , Mourão , Barrancos (Krājums, I‑6853. lpp., 10. punkts).

(62)  – Prasības pieteikuma 183. punkts.

(63)  – Replikas 33. punkts.

(64)  – Tiesas 2003. gada 9. janvāra spriedums lietā C‑178/00 Itālija/Komisija ( Recueil , I‑303. lpp., 6. punkts), skat. arī manus 2005. gada 15. decembra secinājumus lietā C‑221/04 Komisija/Spānija [Medības ar slazdiem] (minēts iepriekš 17. zemsvītras piezīmē, 25. punkts).

(65)  – Atbildes raksta 11. pielikums.

(66)  – Skat. iepriekš šo secinājumu 94. un turpmākos punktus.

(67)  – Runa ir par IBA Nr. 78 “Puebla de Beleña”, IBA Nr. 183 “Hoces del río Mundo y del río Segura” un IBA Nr. 189 “Parameras de Embid‑Molina”.

(68)  – Skat iepriekš šo secinājumu 94. un turpmākos punktus.

(69)  – Skat. iepriekš šo secinājumu 21. punktu.

(70)  – Spriedums lietā Lauteracher Ried (iepriekš minēts 29. zemsvītras piezīmē, 48. punkts).

(71)  – Skat iepriekš šo secinājumu 94. un turpmākos punktus.

(72)  – Skat. iepriekš šo secinājumu 94. un turpmākos punktus.