Lieta C‑226/03 P

José Martí Peix SA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Apelācija – Zivsaimniecība – Kopienas finanšu atbalsts – Atbalsta samazinājums – Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 – 1. un 3. pants – Noilgums

Sprieduma kopsavilkums

1.        Eiropas Kopienu pašu resursi – Regula par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību – Nepārtraukts pārkāpums – Noilguma termiņš – Pārtraukšana

(Padomes Regulas Nr. 2988/95 1. panta 2. punkts, 3. panta 1. punkta otrā un trešā daļa)

2.        Apelācija – Pamati – Sprieduma, kas ir pieņemts, pārkāpjot Kopienu tiesības, pamatojums – Rezolutīvā daļa, kas balstīta uz citiem tiesību pamatiem – Noraidīšana

1.        Saskaņā ar Regulas Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. panta 2. punktu pārkāpums paredz Kopienu tiesību pārkāpumu, kas radies saimnieciskās darbības subjekta “rīcības vai nolaidības” rezultātā.

Ja Kopienu tiesību normas pārkāpuma pamatā esošā nolaidība turpinās, saskaņā ar šīs pašas regulas 3. panta 1. punkta otro daļu pārkāpums ir “nepārtraukts”. Attiecīgais noilguma termiņš sākas tikai dienā, kad pārkāpums beidzies.

Šo termiņu pārtrauca Komisijas vēstule, kas it īpaši paredzēja pārkāpuma izmeklēšanu un finanšu atbalsta samazināšanu, jo šī vēstule bija lēmums par izmeklēšanu minētā 3. panta 1. punkta trešās daļas izpratnē.

(sal. ar 16.–18. un 30. punktu)

2.        Ja Pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums norāda uz Kopienu tiesību pārkāpumu, bet tā rezolutīvā daļa ir balstīta uz citiem tiesiskiem pamatiem, apelācijas sūdzība ir noraidāma.

(sal. ar 29. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2004. gada 2. decembrī (*)

Apelācija – Zivsaimniecība – Kopienas finanšu atbalsts – Atbalsta samazinājums – Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 – 1. un 3. pants – Noilgums

Lieta C‑226/03 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, ko 2003. gada 22. maijā iesniedza

José Martí Peix SA, dibināta Velvā [Huelva] (Spānija), ko pārstāv H. R. Garsija-Gallardo Žils-Furnjē [J.‑R. García-Gallardo Gil-Fournier] un D. Domingess Peress [D. Domínguez Pérez], advokāti,

prasītāja,

otrs lietas dalībnieks –

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv S. Pardo Kvintijana [S. Pardo Quintillán] un H. Gerra Fernandess [J. Guerra Fernández], advokāts, kas norādīja adresi Luksemburgā,

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet] un N. Kolnerika [N. Colneric] (referente),

ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano],

sekretāre Muhika Arsamendi [Múgica Azarmendi], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 10. jūnijā,

ņemot vērā lietas dalībnieku sniegtos apsvērumus,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 7. septembrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar apelācijas sūdzību sabiedrība José Martí Peix SA (turpmāk tekstā – “prasītāja”) lūdz atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2003. gada 13. marta spriedumu lietā T‑125/01 José Martí Peix/Komisija (Recueil, II‑865. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētais spriedums”), ar kuru ir noraidīta tās prasība atcelt Komisijas 2001. gada 19. marta lēmumu, ar ko samazina prasītājai 1991. gadā piešķirto atbalstu projektam Spānijas–Angolas zivsaimniecības kopuzņēmuma izveidošanai un noteic, ka prasītājai jāatlīdzina Komisijai EUR 639 520 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

 Atbilstošās tiesību normas

2        Padomes 1986. gada 18. decembra Regulas (EEK) Nr. 4028/86 par Kopienas pasākumiem, lai uzlabotu un pielāgotu zivsaimniecības un akvakultūras nozares struktūras (OV L 376, 7. lpp.), 44. panta 1. punkts nosaka:

“Visā laikposmā, uz kuru Komisija ir piešķīrusi atbalstu, attiecīgās dalībvalsts šim nolūkam ieceltā iestāde vai institūcija pēc pieprasījuma nosūta Komisijai visus atbalstošos dokumentus un visus dokumentus, kas parāda, ka ir izpildīti katram projektam uzliktie finanšu vai citi nosacījumi. Komisija var nolemt pārtraukt, samazināt vai izbeigt atbalstu saskaņā ar 47. pantā noteikto procedūru:

–        ja projekts netiek veikts kā paredzēts vai

–        ja nav izpildīti atsevišķi uzliktie nosacījumi, vai

–        ja atbalsta saņēmējs pretēji tam, kā norādīts tā pieteikumā, un tam, kas minēts lēmumā, ar kuru piešķir atbalstu, viena gada laikā no lēmuma paziņošanas nav uzsācis darbu vai nav pirms šī termiņa izbeigšanās sniedzis projekta izpildei pietiekamas garantijas, vai

–        ja atbalsta saņēmējs nepabeidz darbu divu gadu laikā no projekta sākuma, izņemot force majeure gadījumus.

Lēmumu paziņo attiecīgajai dalībvalstij un atbalsta saņēmējam.

Komisija veic pasākumus, lai atgūtu nepamatoti izmaksātās summas.”

3        Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp.) 1. un 3. pants nosaka:

“1. pants

1. Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai ar šo tiek pieņemti vispārīgi noteikumi par vienveida pārbaudēm un administratīviem pasākumiem un sodiem, kas saistīti ar Kopienas tiesību pārkāpumiem.

2. “Pārkāpums” nozīmē Kopienas tiesību normas pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus.

[..]

3. pants

1. Lietas noilguma termiņš ir četri gadi no 1. panta 1. punktā minētā pārkāpuma izdarīšanas brīža. Nozaru noteikumos tomēr var paredzēt īsāku laiku, kas nevar būt mazāks par trim gadiem.

Ja pārkāpums ir nepārtraukts vai vairākkārtējs, noilguma termiņš sākas dienā, kad pārkāpums beidzies. Vairākgadu programmās noilguma termiņš visos gadījumos ir līdz programmas pilnīgai pabeigšanai.

Noilguma termiņu pārtrauc kompetento iestāžu lēmumi, kas attiecas uz pārkāpumu izmeklēšanu vai iztiesāšanu un kuri konkrētajām personām darīti zināmi. Noilguma termiņš pēc katra pārtraukuma atsākas.

Tomēr noilgums iestājas ne vēlāk kā dienā, kad pagājis laiks, kas divreiz ilgāks par noilguma termiņu un kurā kompetentās iestādes nav uzlikušas sodus, izņemot gadījumus, kad administratīvā lieta pārtraukta saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

[..]”

 Prāvas rašanās fakti

4        Fakti, kas ir pamatā prasībai Pirmās instances tiesā, ir izklāstīti apstrīdētā sprieduma 11.–34. punktā:

“11       1991. gada oktobrī [prasītāja] ar Spānijas iestāžu starpniecību iesniedza Komisijai pieteikumu Kopienas finanšu atbalsta saņemšanai, pamatojoties uz Regulu Nr. 4028/86, spāņu – angoliešu zivsaimniecības kopuzņēmuma izveidošanai. Šis projekts paredzēja trīs kuģu, Pondal, Periloja un Sonia Rosal, pāreju zivsaimniecības vajadzībām prasītājas izveidotajam kopuzņēmumam no Portugāles sabiedrības Iberspeca – Sociedades de Pesca Ltda un no Angolas partnera Empromar N`Gunza.

12       Ar 1991. gada 16. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “lēmums par piešķiršanu”) Komisija iepriekšējā punktā minētajam projektam (projekts SM/ESP/17/91, turpmāk tekstā – “projekts”) piešķīra Kopienas atbalstu par maksimālo summu ECU 1 349 550. Lēmums noteica, ka Spānijas Karaliste papildinās Kopienas atbalstu ECU 269 910 apmērā.

13       1992. gada novembrī Luandā, Angolā, tika izveidots un reģistrēts kopuzņēmums Ibermar Empresa de Pesca Ltda. 1992. gada decembrī Luandas ostā tika reģistrēti trīs kopuzņēmuma kuģi.

14       Ar 1993. gada 12. maija lēmumu Komisija pēc prasītājas lūguma pieņēma lēmumu par lēmuma par piešķiršanu grozīšanu. Grozījums sastāvēja no trešās valsts partnera Empromar N`Gunza aizstāšanas ar sabiedrībām Marang, Pesca un Industries Pesca Ltda.

15       1993. gada 18. maijā Komisija ar Spānijas iestāžu starpniecību saņēma lūgumu samaksāt pirmo finanšu atbalsta daļu, kas bija datēts ar 1993. gada 10. maiju. Šim lūgumam bija pievienoti vairāki dokumenti un sertifikāti par kopuzņēmuma izveidošanu, kuģu reģistrāciju Luandas ostā, to svītrošanu no Kopienu reģistra un nepieciešamo zvejas licenču iegūšanu.

16       1993. gada 24. jūnijā Komisija izmaksāja 80 % no finanšu atbalsta.

17       1994. gada 20. maijā prasītāja iesniedza Spānijas iestādēm lūgumu samaksāt atlikušo atbalsta summu. Šim lūgumam bija pievienots pirmais periodiskais darbības ziņojums, kas aptvēra laikposmu no 1993. gada 20. aprīļa līdz 1994. gada 20. aprīlim. Šajā ziņojumā tika īpaši norādīts:

“Mūsu ilgtermiņa mērķi bija jāmaina sakarā ar Pondal bojāeju 1993. gada 20. jūlijā. Esam nekavējoties pieprasījuši par zveju atbildīgajām Angolas iestādēm tā aizstāšanu ar citu mūsu flotes kuģi, tomēr šī ziņojuma rakstīšanas brīdī vēl neesam saņēmuši atļauju veikt šo aizstāšanu”.

18       1994. gada 7. septembrī Komisija saņēma iepriekšējā punktā minēto lūgumu un 1994. gada 14. septembrī veica finanšu atbalsta atlikušās summas samaksu.

19       1995. gada 6. novembrī Komisija saņēma otro periodisko darbības ziņojumu, datētu ar 1995. gada 19. jūniju, kas aptvēra darbības laikposmu no 1994. gada 20. maija līdz 1995. gada 20. maijam. Šis ziņojums piemin Pondal bojāeju 1993. gada 20. jūlijā un norāda uz sastaptajām grūtībām aizstāt šo kuģi sakarā ar Angolas iestāžu klusēšanu.

20       Ar 1996. gada 20. decembra vēstuli Komisija, nesaņēmusi trešo periodisko darbības ziņojumu, lūdza informāciju par šo lietu Spānijas iestādēm, kuras tai ar 1997. gada 22. janvāra vēstuli atbildēja, ka ziņojums tiek izstrādāts.

21       1997. gada 20. februārī Spānijas iestādes saņēma prasītājas 1997. gada 31. janvāra vēstuli, kurā bija norādīts uz kopuzņēmuma pieredzētajām administrēšanas grūtībām, kas saistītas ar Angolas partnera prasībām, un sakarā ar šīm grūtībām tika lūgts mainīt kuģu Periloja un Sonia Rosal trešo valsti. Šajā vēstulē prasītāja paziņoja par šo divu kuģu pārcelšanu uz kopuzņēmumu Peix Camerún SARL un lūdza atļauju iesniegt trešo periodisko darbības ziņojumu saistībā ar šo pēdējo sabiedrību.

22       Ar 1997. gada 4. februāra vēstuli, ko Komisija saņēma 1997. gada 5. martā, Spānijas iestādes tai pārsūtīja prasītājas izteiktos lūgumus kopā ar atbilstošiem dokumentiem, izsakot savu atbalstu šiem lūgumiem.

23       1997. gada 4. aprīlī Komisija atbildēja Spānijas iestādēm, ka trešais periodiskais darbības ziņojums bija jāiesniedz 1996. gada septembrī un ka līdz ar to šis ziņojums bija jāiesniedz kā iepriekšējo ziņojumu turpinājums, nevis jaunā aspektā, kā to ierosināja prasītāja.

24       Ar 1997. gada 18. jūnija vēstuli Komisija lūdza Spānijas iestādēm nosūtīt trešo periodisko darbības ziņojumu, cik vien drīz iespējams.

25       1997. gada septembrī Komisija saņēma trešo periodisko darbības ziņojumu, kas aptvēra laikposmu no 1995. gada 20. maija līdz 1996. gada 20. maijam. Tajā bija norādīts uz Angolas partnera rīcību, kas kavēja normālu zvejas darbību turpināšanu. Bija minēts, ka pēdējā Angolas izcelsmes zivju izkraušana turpinājās līdz 1995. gada martam un ka, ņemot vērā grūtības, kas saistītās ar minēto rīcību, Kopienas partneri bija izlēmuši pārdot savas kopuzņēmuma daļas Angolas partnerim un atpirkt projektam piešķirtos kuģus. Ziņojumā bija norādīts, ka pēc atpirkšanas prasītāja kuģus ir pārcēlusi uz kādu Nigērijas ostu, kur līdz 1996. gadam tie atradās remontā.

26       Ar 1998. gada 6. marta vēstuli prasītāja, atbildot uz Spānijas iestāžu 1998. gada 26. februārī iesniegto lūgumu, sniedza tām paskaidrojumus par projekta īstenošanu. Iepriekšminētajā vēstulē bija norādīts, ka kopuzņēmuma kuģi ir pametuši Angolas ūdeņus 1995. gada pirmajā ceturksnī. No šai vēstulei pievienotajiem dokumentiem izrietēja, ka Kopienas kuģu īpašnieku kopuzņēmuma daļu pāreja Angolas partnerim ir notikusi 1995. gada 3. februārī.

27       Ar 1998. gada 26. jūnija vēstuli Komisija lūdza Spānijas iestādēm informāciju par projekta gaitu. Atbildot uz šo vēstuli, [Spānijas] iestādes 1998. gada 2. jūlijā nosūtīja Komisijai prasītājas 1998. gada 6. marta vēstuli.

Pirmstiesas procedūra

28       1999. gada 26. jūlija vēstulē, kas adresēta prasītājai un Spānijas iestādēm, Komisijas Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta (DG XIV) ģenerāldirektors Kavako [Cavaco] paziņoja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 4028/86 44. panta 1. punktu Komisija ir nolēmusi samazināt projektam sākotnēji piešķirto atbalstu, pamatojoties uz to, ka pretēji minētās regulas un Regulas Nr. 1956/91 noteikumiem kopuzņēmums nav trīs gadus izmantojis trešo valstu zivsaimniecības resursus, kā ir norādīts lēmumā, ar kuru piešķir atbalstu. Saistībā ar kuģi Pondal šajā vēstulē bija norādīts, ka saskaņā ar Komisijas saņemtajiem dokumentiem varēja secināt, ka kuģis ir veicis savu darbību no 1993. gada 20. aprīļa līdz 20. jūlijam, t.i., trīs mēnešus, līdz tā bojāejai, kas pamatoja atbalsta samazināšanu par ECU 160 417. Tomēr tika piebilsts, ka Komisijas aprēķini ir atkarīgi no informācijas, kas pierādītu, ka kuģa bojāeja bija force majeure gadījums. Saistībā ar kuģiem Periloja un Sonia Rosal tika norādīts, ka saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju ir redzams, ka šie divi kuģi ir veikuši savas darbības Angolas ūdeņos kopuzņēmuma vārdā laikā no 1993. gada 20. aprīļa līdz 1994. gada 20. aprīlim, kā arī laikā no 1994. gada 20. maija līdz 1995. gada 3. februārim, datumam, kad prasītāja pārdeva savas minētā kopuzņēmuma daļas, t.i., pavisam 21 mēneša laikposmā, kas pamatoja atbalsta samazināšanu par ECU 114 520. Kopā paredzētā samazināšana tādējādi pieauga līdz ECU 274 937, summai, ko Komisija paredzēja prasītājai, kurai pirms tam bija izmaksāta visa atbalsta summa, prasīt atmaksāt. Vēstulē bija norādīts, ka, ja prasītāja neizteiks formālu piekrišanu ierosinātajam risinājumam 30 dienu laikā, Komisija turpinās atbalsta samazināšanas procedūru.

29       1999. gada 5. oktobrī prasītāja nosūtīja Komisijai savus komentārus par Komisijas 1999. gada 26. jūlija vēstuli. Būtībā tā sniedza pierādījumus, kuru mērķis bija parādīt, ka kuģa Pondal bojāeja bija force majeure gadījums, un norādīja, ka ir centusies šo kuģi aizstāt ar citu savas flotes kuģi, bet Angolas iestāžu attieksmes dēļ tas nav bijis iespējams. Saistībā ar kuģiem Periloja un Sonia Rosal tā paskaidroja, ka Angolas partnera radītās grūtības lika tai pārcelt šo kuģu darbību uz Kamerūnas ūdeņiem. Tā precizēja, ka 1997. gada janvārī šīs izmaiņas tika darītas zināmas Spānijas iestādēm. Prasītāja uzsvēra, ka ir veiktas pieprasītās formalitātes kopuzņēmuma izveidošanai un darbībai un ka tā darbības mērķis ir prioritāri apgādāt Kopienas tirgu.

30       1999. gada 9. novembrī notika Komisijas un prasītājas tikšanās.

31       Pēc šīs tikšanās 2000. gada 18. februārī prasītāja nosūtīja Komisijai rakstiskos apsvērumus, kuros tā aizbildinājās ar Komisijas pārmetumu noilgumu un norādīja, ka Komisija ir pārkāpusi rūpības principu un labas pārvaldības principu.

32       Ar 2000. gada 25. maija vēstuli, kas adresēta prasītājai un Spānijas iestādēm, Komisijas Zivsaimniecības ĢD ģenerāldirektors Šmits [Smidt] paziņoja, ka, lasot prasītājas 1999. gada 5. oktobrī iesniegtos dokumentus, tika konstatēts, ka kuģa Pondal bojāeja notika 1993. gada 13. janvārī, nevis 1993. gada 20. jūlijā, kā prasītāja līdz tam bija norādījusi Komisijai, un ka šajos apstākļos šī kuģa bojāejas nenorādīšana pieprasījumā par atbalsta pirmās daļas samaksu, ko prasītāja iesniedza 1993. gada maijā, un paziņojums par 1993. gada 20. jūliju kā šīs bojāejas datumu pirmajā un otrajā kopuzņēmuma periodiskajā darbības ziņojumā rada tāda veida pārkāpumu, kas pamato daļas no attiecīgajam kuģim piešķirtā atbalsta atcelšanu. Šī atbalsta daļa veidoja ECU 525 000, un Komisija apstiprināja savu 1999. gada 26. jūlijā izteikto viedokli attiecībā uz pārējiem diviem kopuzņēmuma kuģiem, paredzot šajā vēstulē palielināt atbalsta samazinājumu līdz ECU 639 520. Vēstulē tika pausti arī Komisijas iebildumi attiecībā uz prasītājas apsvērumiem par samazināšanas noteikumu noilgumu un paredzēto atgūšanu. Tā norādīja, ka, nesaņemot 30 dienu laikā prasītājas piekrišanu par ieteikto risinājumu vai informāciju, kas varētu mainīt Komisijas nostāju, Komisija turpinās samazināšanas un atgūšanas procedūras.

33       2000. gada 10. jūlijā prasītāja nosūtīja Komisijai savus apsvērumus par Komisijas 2000. gada 25. maija vēstuli. Būtībā tā izklāstīja, ka kuģis Pondal gāja bojā 1993. gada 13. janvārī, bet tā svītrošana no Angolas reģistra notika tikai 1993. gada 20. jūlijā, tādējādi izskaidrojot kuģa bojāejas nepieminēšanu pieprasījumā par atbalsta pirmās daļas samaksu un atsaukšanos uz pēdējo minēto datumu pirmajā periodiskajā darbības ziņojumā. Saistībā ar pārējiem diviem kuģiem prasītāja norādīja, ka ir konstatēts, ka 1997. gada janvārī tā ir paziņojusi Spānijas iestādēm par trešās valsts nomaiņu. Tā arī norādīja, ka šajā gadījumā ir rīkojusies labā ticībā.

34       2001. gada 19. martā Komisija pieņēma lēmumu par projektam piešķirtā atbalsta samazināšanu līdz EUR 710 030 un pieprasīja prasītājai atmaksāt tai EUR 639 520 [..].”

 Apstrīdētais spriedums

5        2001. gada 8. jūnijā prasītāja Pirmās instances tiesas kancelejā ir cēlusi prasību pret Komisiju par apstrīdētā lēmuma atcelšanu saskaņā ar EKL 230. pantu.

6        Ar apstrīdēto spriedumu Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību kā nepamatotu.

7        Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 81.–95. punktā ir izskatījusi prasītājas pamatus, kas balstīti uz Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punktu un noilgumu attiecībā uz faktiem:

“81      Attiecībā, pirmkārt, uz faktiem par kuģa Pondal bojāeju ir jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā konstatētais pārkāpums tiešām ir tajā faktā, ka prasītāja, pirmkārt, slēpa šo kuģa bojāeju un, otrkārt, paziņoja nepareizu tās datumu. Prasītājai pārmestā rīcība saistībā ar kuģa Pondal bojāeju ir jāaplūko kā nepārtraukts pārkāpums Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, jo tā ir būtībā identiska, t.i., prasītāja neinformēja par šo bojāeju un nerīkojās labā ticībā. Tātad ir uzskatāms, ka saskaņā ar šo pašu noteikumu, kas attiecas uz pārkāpumu saistībā ar kuģi Pondal, noilgums sākās “dienā, kad pārkāpums beidzās”.

82       Šajā sakarā, ja arī prasītāja paziņoja par kuģa Pondal bojāeju pirmajā periodiskajā kopuzņēmuma darbības ziņojumā, kas ir nosūtīts Spānijas iestādēm 1994. gada 20. maijā, tomēr, kā prasītāja to arī atzina tiesas sēdē, tikai tās 1999. gada 5. oktobra procesuālajā rakstā par Komisijas 1999. gada 26. jūlija vēstuli tā pirmo reizi ir norādījusi Komisijai precīzu bojāejas datumu, t.i., 1993. gada 13. janvāri, nevis 1993. gada 20. jūliju, kā tā bija norādījusi līdz tam. Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka pārkāpums saistībā ar prasītājas pienākuma informēt un rīkoties labā ticībā neievērošanu attiecībā uz kuģa Pondal bojāeju beidzās 1999. gada 5. oktobrī. Šajos apstākļos prasītāja nevar aizbildināties ar noilgumu saistībā ar faktiem, kas par šo kuģi ir norādīti apstrīdētajā lēmumā.

[..]

91       [..] [P]ārmestie fakti saistībā ar kuģiem Periloja un Sonia Rosal ir jāaplūko kā tādi, kas veido nepārtrauktu pārkāpumu Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, kas ir turpinājies līdz 1996. gada 20. maijam, datumam, kas saskaņā ar trešo periodisko kopuzņēmuma darbības ziņojumu atbilst minētā uzņēmuma darbības obligātā trīs gadu laikposma beigām un kurā pārkāpums ir noticis formā, kas norādīta apstrīdētajā lēmumā, t.i., minēto divu kuģu bezdarbība Angolas ūdeņos 15 mēnešus no 36 iepriekšminēto laikposmu veidojošajiem mēnešiem. Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka četru gadu ierobežojums saskaņā ar to pašu Regulas Nr. 2988/95 noteikumu ir sācies “dienā, kad pārkāpums beidzies”, t.i., šajā gadījumā – 1996. gada 20. maijā.

92       Saskaņā ar Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta trešo daļu noilguma termiņu pārtrauc jebkādi kompetentu iestāžu lēmumi, kas attiecas uz pārkāpuma izmeklēšanu vai iztiesāšanu un kuri konkrētajām personām darīti zināmi.

93       Šajā lietā Komisija 1999. gada 26. jūlijā nosūtīja prasītājai vēstuli, informējot par samazināšanas procedūras uzsākšanu sakarā ar pārkāpumiem, īpaši saistībā ar kuģu Periloja un Sonia Rosal darbību. No Regulas Nr. 4028/86 [..] 44. panta 1. punkta izriet, ka Komisija bija kompetentā iestāde iepriekšējā punktā minētā noteikuma izpratnē, lai samazinātu piešķirto atbalstu, pamatojoties uz minēto regulu. Turklāt 1999. gada 26. jūlija vēstule, kā to norāda arī pati prasītāja [..], ir jāuzskata par tādu, kas atsaucas uz iepriekšminēto pārkāpumu izmeklēšanu. Šajos apstākļos tas ir uzlūkojams kā noilguma pārtraukums Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta trešās daļas izpratnē.

94       Līdz ar to, pat uzskatot, ka, pamatojoties uz Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta pirmās daļas tiešu iztulkošanu, četru gadu noilguma termiņš attiecībā uz nepārtrauktu pārkāpumu iesākas dienā, kad minētais pārkāpums beidzas, pat ja attiecīgā iestāde, kā šajā lietā, par to tiek informēta tikai vēlāk, ir jānorāda, ka 1999. gada 26. jūlija vēstules nosūtīšana, kas notika pirms četru gadu laikposma, kurš sākās 1996. gada 20. maijā, izbeigšanās, pārtrauca šo termiņu un 1999. gada 26. jūlijā iesāka jaunu četru gadu termiņu. No tā izriet, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā fakti, kas veido pārkāpumu attiecībā uz kuģiem Periloja un Sonia Rosal, nebija noilguši.

95       Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, pamats par noilgumu ir noraidāms.”

 Lietas dalībnieku prasījumi un atcelšanas pamati

8        Prasītāja lūdz Eiropas Kopienu Tiesu:

–        atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu;

–        atcelt apstrīdēto spriedumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus gan Eiropas Kopienas Tiesas procesā, gan Pirmās instances tiesas procesā.

9        Komisija lūdz Eiropas Kopienu Tiesu:

–        daļēji noraidīt prasību kā acīmredzami nepieņemamu vai pakārtoti – kā nepamatotu;

–        pārējā daļā noraidīt apelācijas sūdzību kā nepamatotu;

–        pakārtoti, ja prasītājas apelācijas sūdzībā norādītie pamati tiktu pieņemti, atzīt par pamatotiem apgalvojumus, kas norādīti Komisijas procesuālā raksta piektajā daļā (Regulas Nr. 2988/95 3. panta nepiemērojamība attiecībā uz pārkāpumiem šajā lietā) un noraidīt prasību par atcelšanu kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

10      Pamatojot savu apelācijas sūdzību, prasītāja izvirza vienu pamatu par kļūdainu Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrajā daļā ietvertā jēdziena “nepārtraukts pārkāpums” interpretāciju.

 Par apelācijas sūdzību

11      Pirmās instances tiesas procesā prasītāja apgalvoja, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo tā pieņemšanas laikā bija iestājies noilgums attiecībā uz faktiem, kas pamatoja atbalsta samazinājumu.

12      Savā apelācijas sūdzībā tā apgalvo, ka Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 81. un 91. punktā ir noraidījusi šo pamatu, uzskatot, ka tai pārmestā rīcība ir jāuzlūko kā nepārtraukts pārkāpums Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.

13      Šis vienīgais pamats ir sadalīts divās daļās: pirmā ir saistīta ar kuģi Pondal, un otrā – ar kuģiem Sonia Rosal un Periloja.

14      Vispirms būtu jāanalizē otrā daļa.

 Par vienīgā pamata otro daļu – kuģi “Sonia Rosal” un “Periloja”

15      Vienīgā pamata otrās daļas ietvaros prasītāja norāda, ka ar kuģu Sonia Rosal un Periloja došanos prom no Angolas izdarītais pārkāpums nav nepārtraukts [pārkāpums] Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētā “nepārtrauktā pārkāpuma” izpratnē, bet gan konkrētā brīdī noticis [pārkāpums] un ka noilgums sācies 1995. gada februārī, laikā, kad šie kuģi atstāja Angolas ūdeņus.

16      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2988/95 1. panta 2. punktu pārkāpums paredz Kopienu tiesību pārkāpumu, kas radies saimnieciskās darbības subjekta “rīcības vai nolaidības” rezultātā.

17      Ja Kopienu tiesību normas pārkāpuma pamatā esošā nolaidība turpinās, saskaņā ar Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkta otro daļu pārkāpums ir “nepārtraukts”.

18      Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 91. punktā ir pareizi nospriedusi, ka, pirmkārt, fakti, kas tika apgalvoti saistībā ar kuģiem Periloja un Sonia Rosal, ir jāuzlūko kā tādi, kas veido nepārtrauktu pārkāpumu minētās normas izpratnē, un, otrkārt, četru gadu noilgums ir sācies “dienā, kad pārkāpums beidzies”, t.i., šajā gadījumā – 1996. gada 20. maijā.

19      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Komisijas 1991. gada 21. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1956/91 par Regulas Nr. 4028/86 īstenošanas kārtību (OV L 181, 1. lpp.) I pielikuma B daļā Kopienas finanšu atbalsta pieprasītāja uzmanība tiek pievērsta tam, ka šāda atbalsta piešķiršana cita starpā ir atkarīga no fakta, ka kopuzņēmums ir paredzējis izmantot zivsaimniecības resursus, kas atrodas attiecīgās trešās valsts ūdeņos.

20      No apstrīdētā sprieduma izriet, ka prasītāja saskaņā ar lēmuma par piešķiršanu prasību, ņemot vērā piemērojamo regulu, apņēmās trīs gadu ilgā laikposmā, t.i., līdz 1996. gada 20. maijam, izmantot Angolas ūdeņu resursus ar kuģiem Periloja un Sonia Rosal.

21      Līdz ar to prasītāja nevar apgalvot, ka pārkāpums notika tikai 1995. gada februārī. Ja tas arī sākās tajā laikā, kad attiecīgie kuģi atstāja Angolu, pārkāpums tomēr turpinājās līdz minētā trīs gadu laikposma beigām.

22      No iepriekšminētajiem apsvērumiem izriet, ka vienīgā pamata otrā daļa ir noraidāma.

 Par vienīgā pamata pirmo daļu: kuģis “Pondal”

23      Pirmās daļas ietvaros prasītāja norāda uz diviem iebildumiem.

24      Tā uzskata, pirmkārt, ka informācija, kas ir finanšu atbalsta samazināšanas pamatā, ir iegūta nesekmīgas izmeklēšanas rezultātā, kas uzsākta vairāk nekā četrus gadus pēc pārkāpuma, t.i., kuģa bojāejas, un, otrkārt, ka noilgums par nepatiesas informācijas paziņošanu ir beidzies.

 Par otro iebildumu

25      Ar otro iebildumu, kas būtu jāapskata vispirms, prasītāja norāda, ka kļūdainas informācijas paziņošana ir uzskatāma par vienu pārkāpumu, kas izdarīts dienā, kad informācija ir paziņota. Līdz ar to dies a quo nav tā diena, kad Komisija ir konstatējusi šo kļūdu.

26      Šis pēdējais apgalvojums ir pareizs. Apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 4028/86 44. panta 1. punktu. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma, aplūkojot to kopā ar 1999. gada 26. jūlija vēstuli, uz ko tajā izdarīta atsauce, Komisija samazināja prasītājas projektam sākotnēji piešķirto atbalstu tā iemesla dēļ, ka prasītāja, trīs gadu ilgā laikposmā neizmantojot Angolas zivsaimniecības resursus, nebija ievērojusi lēmuma par piešķiršanu nosacījumus un piemērojamos Kopienu tiesību aktus. Tas ir tikai blakusapstāklis, ka minētajā lēmumā Komisija ir konstatējusi, ka fakta par kuģa Pondal bojāeju 1993. gada 13. janvārī nepaziņošana laikā, kad tika pieprasīta atbalsta pirmās daļas samaksa, proti, 1993. gada 10. maijā, ir nopietns pārkāpums.

27      Tāpat kā saistībā ar kuģiem Sonia Rosal un Periloja pārkāpums saistībā ar trešo projektā līdzdalīgo kuģi ir turpinājies līdz trīs gadu laikposma beigām, t.i., 1996. gada 20. maijam, datumam, kas tātad ir dies aquo.

28      No tā izriet, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesisku maldību, apstrīdētā sprieduma 81. un 82. punktā uzskatot, ka attiecībā uz kuģi Pondal noilgums sācies 1999. gada 5. oktobrī.

29      Tomēr, ja Pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums norāda uz Kopienu tiesību pārkāpumu, bet tā rezolutīvā daļa ir balstīta uz citiem tiesiskiem pamatiem, apelācijas sūdzība ir noraidāma (1992. gada 9. jūnija spriedums lietā C‑30/91 P Lestelle/Komisija, Recueil, I‑3755. lpp., 28. punkts; 2000. gada 13. jūlija spriedums lietā C‑210/98 P Salzgitter/Komisija, Recueil, I‑5843. lpp., 58. punkts, un 2002. gada 10. decembra spriedums lietā C‑312/00 P Komisija/Camar un Tico, Recueil, I‑11355. lpp., 57. punkts).

30      Šajā sakarā ir jākonstatē, ka Komisijas 1999. gada 26. jūlija vēstule bija lēmums par izmeklēšanu, kā to atzīst arī prasītāja apelācijas sūdzības 47. punktā. Šī vēstule cita starpā paredzēja pārkāpuma izmeklēšanu un atbalsta samazināšanu atkarībā no sīkākas informācijas par kuģa Pondal bojāeju. Tā pārtrauca noilgumu, no kā izriet, ka noilgums neliedza veikt izmeklēšanu.

31      Nevar piekrist prasītājas uzskatiem, ka kļūdaina informācija ir pārkāpums un ka līdz ar to dies a quo ir 1994. gada 20. maijs, datums, kurā prasītāja informēja Spānijas iestādes par kuģa Pondal bojāeju. Kā izriet no šī sprieduma 26. punkta, šī informēšana nav svarīga, lai noteiktu pārkāpumu, kas pamato apstrīdēto lēmumu.

32      Nevar arī piekrist, ka pietiek ar to, ka atbalsta saņēmēja iesniegtie pierādījumi pastāv un ir pārbaudāmi. Pat ja pieņem, ka šajā lietā Komisija ir pārkāpusi rūpības pienākumu, no tā neizriet, ka noilgums sācies pirms datuma, kad beidzās prasītājas pienākums izmantot Angolas zivsaimniecības resursus.

33      Tādējādi otrais iebildums nav pieņemams.

 Par pirmo iebildumu

34      Attiecībā uz pirmo iebildumu pietiek tikai noteikt, ka tas ir pamatots ar kļūdainu pieņēmumu. Faktiski, kā ir teikts šī sprieduma 26. punktā, attiecīgais pārkāpums ir zivsaimniecības darbības neveikšana Angolas ūdeņos trīs gadu ilgā laikposmā ar kuģi Pondal vai aizstājējkuģi, nevis šī kuģa bojāeja, kas notika pat pirms projekta sākuma.

35      Šajos apstākļos nav jālemj par šī iebilduma pieņemamību, ko apstrīdēja Komisija.

36      Tātad vienīgā pamata pirmā daļa ir noraidāma.

37      No iepriekšējiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.

 Par tiesāšanās izdevumiem

38      Reglamenta 122. panta pirmā daļa paredz, ka, ja apelācija ir nepamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest José Martí Peix SA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      apelācijas sūdzību noraidīt;

2)      José Martí Peix SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – spāņu.