This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52025PC0986
Proposal for a DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Directives 2008/98/EC, 2010/75/EU, (EU) 2015/2193 and (EU) 2024/1785 of the European Parliament and of the Council as regards simplification of some requirements and reduction of administrative burden
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko dažu prasību vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko dažu prasību vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785
COM/2025/986 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 10.12.2025
COM(2025) 986 final
2025/0394(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko dažu prasību vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” uzsvērts: lai ilgtermiņā nodrošinātu ES ekonomisko labklājību, noturību un konkurētspēju, ir svarīgi pāriet uz resursefektīvu un apritīgu mazoglekļa ekonomiku 1 . Publicēdama paziņojumu par ES Konkurētspējas kompasu 2 , Komisija ir nākusi klajā ar stratēģiju, kā nākamajos piecos gados pilnībā atraisīt šīs pārkārtošanās potenciālu 3 .
Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka tajos izvirzītie rīcībpolitiskie mērķi tiek sasniegti efektīvi, rezultatīvi un pārredzami. Paziņojums par Konkurētspējas kompasu, kurā izziņoti vēl nepieredzēti centieni tiesību aktus vienkāršot, lai atjaunotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, iestājas par atbildīgu likumdošanas procesu. Turklāt izvirzītos mērķrādītājus Komisija pēc tam ir vēl pastiprinājusi, nosakot, ka visu uzņēmumu (un publisko iestāžu) administratīvās izmaksas jāsamazina par 25 %, bet mazo un vidējo uzņēmumu administratīvās izmaksas – par 35 % 4 .
Patlaban ir spēkā stabils Savienības vides tiesību aktu kopums. Pienākumu pārvaldīt šos tiesību aktus efektīvi Komisija uztver nopietni un lielas pūles iegulda to piemērošanas izskatīšanā 5 , lai gādātu par to, ka akti nodrošina gaidītos rezultātus un problemātisko jautājumu savlaicīgu risināšanu. Vēl Komisija ir apņēmusies pašreizējā pilnvaru termiņā veikt visu ES tiesību aktu “stresa testu”. Šā priekšlikuma (un citu Omnibus paketes elementu) saturs atspoguļo sākotnējo iznākumu, kas gūts Komisijas veiktajā vides tiesību aktu “stresa testēšanā” 6 , kura balstījusies uz plašu viedokļu apmaiņu ar ieinteresētajām personām, kas risinājusies politiska līmeņa sanāksmēs, apaļā galda diskusijās, īstenošanas dialogos, uzaicinājumos sniegt atsauksmes un pienesumos, kas saņemti no ieinteresētajām personām, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības, uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, domnīcām un publiskajām iestādēm. Omnibus pakete attiecas uz tiesību aktiem, kas saistīti ar aprites ekonomiku, rūpniecisko iekārtu ekspluatāciju, ģeotelpisko datu pārvaldību un vidisko atļauju piešķiršanu.
Iepriekš minētie tiesību akti ir būtiski, lai īstenotu Savienības apņemšanos nodrošināt taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos un jo īpaši pāreju uz aprites ekonomiku. Ir svarīgi, lai šie tiesību akti darbotos labi, palīdzētu mobilizēt tādus Savienības aktīvus kā vienotais tirgus un uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un iedzīvotājiem nesagādātu liekas izmaksas.
Šīs konkrētās ierosinātās direktīvas nolūks ir mērķēti pārskatīt šādus instrumentus:
–Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem 7 ;
–Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām 8 ;
–Direktīvu (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām 9 ;
–Direktīvu (ES) 2024/1785, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem 10 .
Šis priekšlikums ietver ierobežotus un mērķētus grozījumus iepriekš minētajās direktīvās vides jomā. Turpmāki iespējami minēto direktīvu grozījumi šā priekšlikuma darbības jomā un mērķos neietilpst. Šādu izmaiņu nepieciešamību attiecīgā gadījumā varēs novērtēt tālākā ES vides tiesību aktu stresa testēšanā, kas izziņota [galvenajā paziņojumā] un Komisijas 2026. gada darba programmā. Komisija konstruktīvi sadarbosies ar likumdevējiem, raugoties, lai ar šo priekšlikumu saistītajā likumdošanas procesā tā pamatmērķis tiktu pilnībā saglabāts un nekādi netiktu sagrozīts.
Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem
SCIP datubāzes atcelšana
SCIP ir saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu (APD) izveidota datubāze, kas satur informāciju par bažas raisošām vielām izstrādājumos kā tādos vai kompleksos priekšmetos (produktos) 11 .
SCIP paziņošanas pienākums uzņēmumiem bijis piemērojams kopš 2021. gada janvāra, un tā mērķis ir palīdzēt atkritumu apsaimniekotājiem un reciklētājiem droši apsaimniekot bīstamas vielas produktos to aprites cikla beigās. Pienākums attiecas uz ikvienu uzņēmumu, kas ražo, komplektē, importē vai izplata izstrādājumus, kuri satur (Eiropas Ķimikāliju aģentūras pārvaldītajā) kandidātvielu sarakstā iekļautas, ļoti lielas bažas raisošas vielas (SVHC) koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1 % (masas). Tādos gadījumos uzņēmumam šādas vielas jāpaziņo SCIP datubāzei. Dati ietver izstrādājumā klātesošo, kandidātvielu sarakstā iekļauto vielu koncentrācijas diapazonu un atrašanās vietu, kā arī informāciju, kas ļauj izstrādājumu droši lietot. SCIP datubāzē ievadītā informācija ir publiski pieejama, galvenokārt atkritumu apsaimniekotājiem un patērētājiem.
Daudzas ieinteresētās personas ir izteikušas bažas par SCIP datubāzes lietderību un efektivitāti atkritumu apsaimniekotājiem un patērētājiem. Tās norāda, ka datubāze tiek izmantota salīdzinoši maz un tiešsaistes trāpījumu skaits ir neliels. Tas varētu būt saistīts ar to, ka dati ir pārāk sarežģīti, lai vairumam cilvēku tie būtu jēgpilni, un ar priekšstatu, ka papildus citiem informācijas sniegšanas līdzekļiem (piemēram, etiķetēm) tie sagādā niecīgu pievienoto vērtību. Pastāv uzskats, ka šo datu paziņošana dublē REACH 33. panta 1. punktu par pienākumiem un tādējādi rada nesamērīgu slogu bez jelkādiem ieguvumiem; īpaši tas sakāms par kosmosa produktiem un darījumiem starp uzņēmumiem. Produktu digitālo pasu un nākotnē arī visaptverošāku produktu marķējumu izmantošana datubāzes sagādātos papildu ieguvumus mazinās vēl vairāk.
Ar paplašināto ražotāja atbildību saistīta ziņošana
Ražotājiem ir jāziņo par to produktu apjomiem vai daudzumu, kurus tie pirmo reizi dara pieejamus dalībvalsts tirgū, un tas vajadzīgs tādēļ, lai noteiktu paplašinātās ražotāja atbildības maksas, kas ražotājam jāmaksā, lai segtu savu produktu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Direktīvās noteiktajos noteikumos par atkritumiem ziņošanas biežums ir atstāts dalībvalstu ziņā. Tas ir novedis pie tā, ka dalībvalstu paplašinātās ražotāja atbildības pārskata periodi nav saskaņoti.
Priekšlikums paredz visos relevantajos tiesību aktos noteikto ziņošanas biežumu saskaņot, lai mazinātu administratīvo slogu un neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, it īpaši ražotājiem, kas produktus pārdod vairākās dalībvalstīs, un MVU.
Rādītāji, pēc kuriem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu
Tā kā obligātu piemērošanas prasību nav, tiek ierosināts svītrot ar Direktīvu 2009/98/EK Komisijai piešķirto pilnvarojumu pieņemt īstenošanas aktu, kurā noteic rādītājus, pēc kuriem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā panākto kopējo progresu.
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām (pārskatītā RED) 12 aptver vairāk nekā 75 000 lielu rūpniecisko iekārtu un intensīvās lopkopības fermu, jo pārskatīšanas rezultātā tās darbības joma ir paplašināta un tagad aptver vēl vairāk iekārtu, piemēram, bateriju lielapjoma ražošanas un kalnrūpniecības jomā.
RED prasa operatoriem ieviest vides pārvaldības sistēmu (VPS), kas aptver ikvienu tās II nodaļas darbības jomā ietilpstošu iekārtu. 14.a panta 1. punktā ir noteikta virkne prasību, kurām VPS jāatbilst, un, lai vienkāršotu šādas prasības un mazinātu to radīto administratīvo slogu, taču vienlaikus saglabātu augstus cilvēka veselības un vides aizsardzības standartus, ierosināts minētajā pantā izdarīt šādas izmaiņas:
(a)atļaut vienā vides pārvaldības sistēmā iekļaut vairākas iekārtas, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ko kontrolē viens un tas pats operators vai kas pieder vienam un tam pašam uzņēmumam;
(b)atcelt prasību VPS iekļaut ķimikāliju uzskaitījumu, kurā minētas iekārtā klātesošās vai tās emitētās bīstamās vielas, riska novērtējumu par šādu vielu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un analīzi par iespējām tās aizstāt ar drošākām alternatīvām vai samazināt to izmantojumu vai emisijas;
(c)atcelt Komisijas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktu par to, kāda VPS iekļautā informācija ir publicējama;
(d)atcelt VPS revīzijas prasību. Radītā ietekme uz vidi būs nenozīmīga, jo citās VPS, piemēram, EMAS vai ISO 14001, noteikumi par regulāru iekšējo un ārējo revīziju jau ir iekļauti. Ieinteresētās personas turklāt konstatējušas arī nepietiekamu revīzijas spēju, kas var apgrūtināt atbilstības nodrošināšanu;
(e)atcelt prasību izstrādāt indikatīvus pārveides plānus, kas iekļaujami VPS;
(f)dot operatoriem vairāk laika sagatavot un īstenot VPS saskaņā ar pārskatīto 14.a pantu, prasības izpildes termiņu no 2027. gada pārceļot uz 2030. gadu.
RED I pielikuma 2.2. darbība aptver “čuguna vai tērauda ražošanu (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp nepārtrauktās liešanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 2,5 tonnām stundā”. Čugunu ražo, izmantojot parasto dzelzsrūdas kausēšanas procesu domnā. Ar jaunākām un inovatīvām dzelzsrūdas pārstrādes metodēm neražo čugunu kā tādu, bet gan starpproduktu, ko izmanto tērauda ražošanā. Ir aktualizējušās bažas par to, vai RED 2.2. darbība aptver šādus procesus. Darbības aprakstā vārdu “čuguns” aizstājot ar vārdu “dzelzs”, darbība tiktu salāgota ar tādu pašu darbību, kas ietilpst ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS, Direktīvas 2003/87/EK I pielikums), un tādējādi, precizējot RED iekļautās darbības tvērumu, tiktu vienkāršota sinerģija starp RED un ETS īstenošanu. Tas nozīmē, ka varēs vienkāršāk piešķirt atļauju jauniem un tīrākiem paņēmieniem, ar kuriem iecerēts aizstāt konvencionālās dzelzs un tērauda ražošanas procesa posmus, piemēram, tiešās reducēšanas cehiem.
Patlaban bioloģiski audzētu cūku fermas no Direktīvas 2010/75/ES jeb Rūpniecisko emisiju direktīvas darbības jomas ir izslēgtas, bet bioloģiski audzētu mājputnu fermas tajā ietilpst. Tajā noteiktas arī konversijas likmes, pēc kurām aprēķina iekārtas liellopu vienību (LLV) līmeni, arī kategorijā “Sivēni ≤ 20 kg”, kurai noteiktā konversijas likme ir 0,027. Ir aktualizējušās bažas sakarā ar to, ka darbības jomā ir iekļautas bioloģiski audzētu mājputnu fermas un ka neatšķirtus sivēnus aprēķinā ieskaita papildus sivēnmātēm. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju bioloģiskās lopkopības sektoram, ir lietderīgi bioloģiski audzētu mājputnu fermas no direktīvas darbības jomas izslēgt, ņemot vērā to, ka uz tām jau attiecas īpaši tiesību akti. Tā kā neatšķirti sivēni rada tikai nelielas emisijas, ir lietderīgi iekārtas LLV līmeņa aprēķināšanai izmantoto konversijas likmi koriģēt, lai neatšķirti sivēni iekārtas jaudas aprēķinā ieskaitīti netiktu.
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām un Direktīva (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
Lai vienkāršotu virzību uz rūpniecisko procesu dekarbonizāciju, būtu jāatbalsta sadedzināšana skābekļa vidē, kur ar skābekli bagātināts degšanas gaiss atvieglo oglekļa dioksīda uztveršanu. Laikā, kad Rūpniecisko emisiju direktīvā un Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu direktīvā (VJSID) tika noteiktas piesārņotāju emisijas robežvērtības, ar skābekli bagātināta degšanas gaisa izmantošana netika apsvērta, taču tagad šādu tehnoloģiju var izmantot, lai atvieglotu oglekļa uztveršanu. Ir paustas bažas par to, ka RED un VJSID kavē ar sadedzināšanu skābekļa vidē saistīto dekarbonizāciju. Lai atvieglotu atļauju piešķiršanu RED un VJSID aptvertām iekārtām, kurās izmanto sadedzināšanu skābekļa vidē, Komisija ierosina atvēlēt kompetentajām iestādēm elastīgumu jautājumā par to, kā novērtējama atbilstība emisijas robežvērtībām.
Lai vienkāršotu pāreju uz tīru enerģiju un mazoglekļa tehnoloģijām, būtu jāveicina uz ūdeņradi balstītu rūpniecisko procesu plašāka izmantošana, jo ūdeņraža sadedzināšanā CO2 nerodas. Tomēr, ūdeņraža saturam kurināmajā palielinoties, pieaug arī NOx emisijas, savukārt NOx emisijas robežvērtībās, kas patlaban noteiktas RED un VJSID, šāds ūdeņraža izmantojuma pieaugums un emitētā NOx daudzums vēl nav ņemts vērā. Ieinteresētās personas ir izteikušas bažas par direktīvām, jo tās kavē dekarbonizāciju, kas saistīta ar ūdeņraža izmantošanu par kurināmo. No atbilstības dažām emisijas robežvērtībām atbrīvojot sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina gāzi, kas satur vairāk nekā 20 % (tilpuma) ūdeņraža, un ir ieviesti aizsargpasākumi, tiktu atvieglota atļauju piešķiršana VJSID un RED aptvertām iekārtām, kurās izmanto ūdeņraža sadedzināšanu, un vienlaikus saglabāts augsts vides aizsardzības līmenis.
Lai mazinātu administratīvo slogu, kādu rada nevajadzīgas ziņošanas prasības, kas no Direktīvas (ES) 2015/2193 izriet attiecībā uz SO2, NOx, putekļu un CO emisijām no jaunākiem rezerves ģeneratoriem, ir lietderīgi noteikt šādu ģeneratoru minimālā darbības stundu skaita sliekšņvērtību, kuras nesasniegšanas gadījumā periodisko mērījumu biežums tiktu samazināts. Minēto rezerves ģeneratoru nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 20 MW, un tie atbilst emisijas robežvērtībām, kuras attiecībā uz V posma kontrolēm piemērojamas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas NRG kategorijai un noteiktas Regulas (ES) 2016/1628 13 II pielikumā.
Direktīva (ES) 2024/1785, ar ko groza Direktīvu 2010/75/ES un Direktīvu 1999/31/EK
Saskaņā ar trim Direktīvas (ES) 2024/1785 noteikumiem 2026. gada jūlijā ir jāsāk visu RED atļauju pārskatīšana (jo tas ir šīs direktīvas transponēšanas termiņš un pārejas noteikumi nav piemērojami).
• Pārskatītās RED 14. panta 1. punkta ab) apakšpunktā dalībvalstīm uzdots nodrošināt, ka atļaujā ir iekļauta prasība novērtēt nepieciešamību novērst vai mazināt bīstamo vielu emisijas. Šī ir jauna prasība, kas iekļauta pārskatītajā RED.
• Pārskatītās RED 16. panta 2. punktā noteikts, ka pazemes ūdeņu monitorings jāveic vismaz reizi četros gados un augsnes monitorings – reizi deviņos gados, tātad monitorings jāveic biežāk (pašreizējais monitoringa biežums pazemes ūdeņiem ir reize piecos gados un augsnei – reize 10 gados).
• Pārskatītās RED 16. panta 3. punktā noteikts, ka kvalitātes kontrole laboratorijās, kuras veic monitoringu, būtu jābalsta uz CEN standartiem vai – ja CEN standarti nav pieejami – uz ISO, valstu vai citiem starptautiskiem standartiem, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. Šī ir jauna prasība, kas iekļauta pārskatītajā RED.
Ir paustas bažas par to, ka nav pārejas noteikumu par pārskatītās RED 14. panta 1. punkta ab) apakšpunkta, 16. panta 2. punkta un 16. panta 3. punkta piemērošanu. Lai iepriekš minēto punktu piemērošanu varētu raitāk uzsākt no 2026. gada jūlija, Komisija ierosina Direktīvā 2010/75/ES noteikt pārejas noteikumus.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis priekšlikums ir daļa no pasākumu kopuma, kura galvenais mērķis ir mazināt birokrātiju, ar ko saskaras ekonomikas dalībnieki. Tas pilnībā atbilst Komisijas labāka regulējuma politikai un Konkurētspējas kompasa mērķiem Eiropas Savienībā veicināt lielāku konkurētspēju un ekonomikas noturību. Ar šiem pasākumiem panāktā racionalizācija neietekmēs ne mērķu sasniegšanu attiecīgajā politikas jomā, ne tiesību aktu pamatojumu.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts. Tas atspoguļo to direktīvu juridisko pamatu, kuras paredzēts pārskatīt ar šo priekšlikumu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Direktīva par atkritumiem. Atkritumi ir pirmprece, kas var šķērsot valstu robežas, un līdz ar aprites ekonomikas attīstību tas notiks aizvien biežāk. Lai atkritumu apsaimniekošana noritēti vienveidīgi un materiālu atkalizmantošana un reciklēšana notiktu vienādā veidā, un tā rezultātā tirgi varētu darboties efektīvi, Savienībā ir vajadzīgi kopīgi noteikumi un pieejas. Tāpēc izmaiņas noteikumos par atkritumiem izdarāmas Savienības līmenī.
Rūpniecisko emisiju direktīva un Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu direktīva. Pastāv dažādas pieejas, kā atsevišķi kontrolēt emisijas gaisā, ūdenī vai augsnē, un, lai novērstu piesārņojuma pārvirzi no viena vides segmenta uz citu vai no vienas dalībvalsts uz citu, vajadzīga vienota integrēta pieeja. Atstāt šo jautājumu dalībvalstu ziņā nevar, jo tas novestu pie nepieņemamām atšķirībām. Šāda pieeja, kas rūpnieciskajām iekārtām noteiktās vidiskā snieguma prasības salāgos ar godīgu konkurenci rūpniecisko iekārtu ekspluatācijā, sekmēs arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā. Tāpēc izmaiņas spēkā esošajos noteikumos var izdarīt tikai ES līmenī.
•Proporcionalitāte
Attiecībā uz aprites ekonomikas tiesību aktiem ar priekšlikumu tiktu ieviesti alternatīvi līdzekļi, ar kādiem sasniedzams rīcībpolitiskais mērķis nodrošināt, ka produktu lietderīgās izmantošanas laika beigās atkritumi tiek pienācīgi apsaimniekoti. Ieviešot alternatīvus līdzekļus, tiek reaģēts uz to ražotāju/operatoru bažām, kuri darbojas dažādās dalībvalstīs.
Attiecībā uz tiesību aktiem par rūpnieciskajām emisijām ierosināto grozījumu skaits un darbības joma ir ierobežota, tāpēc tie nepārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Rūpniecisko iekārtu operatoriem noteiktās pārskatītās prasības par vides pārvaldības sistēmu sagatavošanu labāk atspoguļo to, ko esošās sistēmas jau nodrošina, uzņēmējdarbības praksi un tos aspektus, kas joprojām ir noderīgi iekārtu ekspluatācijas sakarā. Ar grozījumiem, kas attiecas uz sadedzināšanu skābekļa vidē un ūdeņraža izmantošanu par kurināmo, tiecas vienkāršot rūpniecisko procesu dekarbonizāciju, un šie grozījumi, kas izpaužas kā nelielas tehniskas noteikumu korekcijas, dod iespēju īstenot svarīgas dekarbonizācijas iniciatīvas. Ierosinātais nelielais grozījums RED I pielikumā nodrošinātu lielāku konsekvenci starp tiesību aktiem par rūpnieciskajām emisijām un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, tādējādi vienkāršojot atļauju piešķiršanu jauniem un tīrākiem paņēmieniem. Ierosinātais grozījums VJSID III pielikumā samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar nevajadzīgi biežu ziņošanu par nesen uzstādītiem rezerves ģeneratoriem, kurus izmanto neregulāri. Tāpēc visi šie grozījumi ir uzskatāmi par samērīgiem ar sasniedzamajiem mērķiem.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Direktīvas priekšlikums ir piemērots instruments, jo arī tiesību akti, kurus paredzēts grozīt ar šo priekšlikumu, ir direktīvas.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Pārskatītās direktīvas par atkritumiem un par rūpnieciskajām emisijām likumdevēji ir nesen pieņēmuši, balstoties uz Komisijas priekšlikumiem, kuru pamatā bija ietekmes novērtējumi. Pašreizējā posmā izvērtējumu nevar veikt, jo ir pagājis pārāk maz laika un ir gūts pārāk maz praktiskas pieredzes. Patlaban tiek izvērtēta Direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, un izvērtējumu paredzēts pabeigt 2027. gadā.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Komisija ir iesaistījusies plašā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, pilsonisko sabiedrību, publiskajām iestādēm un uzņēmumiem, dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta deputātiem, arī īstenošanas dialogos, ieinteresēto personu apaļā galda diskusijās un daudzās sanāksmēs (3). Šim priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir sniegta plašāka informācija par dažādiem apspriešanās pasākumiem, kas veikti šā priekšlikuma sagatavošanas sakarā.
Tālāk sniegts galveno apspriešanās pasākumu kopsavilkums.
Lai sagatavotu šo Omnibus priekšlikumu, tika organizēti šādi apspriešanās pasākumi:
–konsultanta veikts tīmekļseminārs par ziņošanu vides jomā, kurš norisinājās 2025. gada 13. februārī, un tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās minētā tīmekļsemināra dalībnieki, kas bija piekrituši, ka ar viņiem sazinās šajā nolūkā;
–uzaicinājums iesniegt atsauksmes 14 par vides Omnibus paketi bija publicēts no 2025. gada 22. jūlija līdz 2025. gada 10. septembrim;
–augsta līmeņa apaļā galda diskusija par vides tiesību aktu vienkāršošanu 2025. gada 2. oktobrī.
Vispārīgākas apspriešanās par vides tiesību aktu vienkāršošanu piesaistīja lielu uzmanību, arī no plašākas sabiedrības puses.
Iepriekš minētajam tīmekļsemināram, kas notika 2025. gada 13. februārī, bija reģistrējušas 500 personas, un tajā piedalījās vairāk nekā 300 aktīvi dalībnieki 15 . Pēc tam notikušās mērķorientētās apspriešanās rezultātā tika saņemtas vairāk nekā 500 atsauksmes, no kurām daudzas bija specifiskas. Saņemtajās atsauksmēs ir aplūkoti vairāki Omnibus paketē ierosinātie vienkāršojumi.
Uzaicinājums iesniegt atsauksmes par vides tiesību aktu vienkāršošanu piesaistīja lielāko uzmanību. Uzaicinājumu iesniegt atsauksmes par vides tiesību aktu vienkāršošanas paketi Komisija bija publicējusi tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli”: Vides tiesību aktu uzliktā administratīvā sloga vienkāršošana . Atsauksmju sniegšanas periods ilga no 2025. gada 22. jūlija līdz 2025. gada 10. septembrim. Visas atsauksmes ir publicētas tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli”.
Uz uzaicinājumu iesniegt atsauksmes tika saņemtas 190 998 atsauksmes, un 189 751 atsauksmi no tām (99,3 %) bija iesnieguši iedzīvotāji. Savukārt 1247 (0,7 %) atsauksmes bija iesniegušas organizācijas, to skaitā uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, nevalstiskās organizācijas (vides un citu jomu), publiskā sektora iestādes un akadēmisko aprindu pārstāvji. Iesniegtajām atsauksmēm bija pievienoti 622 pielikumi – galvenokārt nostājas dokumenti, kuros bieži bija iekļauti konkrēti ierosinājumi.
Uzņēmēji pauda atbalstu mazāk apgrūtinošam regulējumam, kas ļauj uzņēmumiem elastīgi panākt gan izaugsmi, gan ilgtspējīgu ražošanu. Valda uzskats, ka administratīvie pienākumi ir pārāk preskriptīvi un nesniedz pievienoto vērtību.
Pilsoniskā sabiedrība atbalsta tādu vienkāršošanu, kas, novēršot dublēšanos un vairoties no pārmērīgi detalizēta regulējuma, atvieglo vidisko un sociālo standartu aizsargāšanu, taču nenoved pie regulējuma likvidēšanas. Tomēr pastāv bažas, ka centieni vienkāršot noteikumus varētu apdraudēt vides aizsardzību. Pilsoņi mudināja ES koncentrēties uz spēkā esošo tiesību aktu izpildi, nevis radīt jaunus vienkāršojumus.
Ir lietderīgi atzīmēt, ka Komisija ir organizējusi apspriešanos un sagatavojusi ietekmes novērtējumu, kas atbalstīs Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas regulas mērķtiecīgu pārskatīšanu, kurā plānots iekļaut būtisku vienkāršošanas komponentu. Tāpat Komisija patlaban gatavo ietekmes novērtējumu, kas noderēs 2026. gadā plānotajā Aprites ekonomikas akta sagatavošanā. Šajā novērtējumā tiks izmantotas notiekošās apspriešanās darbības, kas aptvers arī spēkā esošo (ar atkritumiem un aprites ekonomiku saistīto) tiesību aktu vienkāršošanu.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Kā norādīts iepriekš, Komisija ir noslēgusi līgumu ar ārpakalpojumu sniedzēju par speciālo zināšanu sniegšanu saistībā ar šo priekšlikumu. Konkrētāk, darbuzņēmējs ir pārbaudījis publicēto vides tiesību aktu kopumu, lai apzinātu ziņošanas un citus administratīvos pienākumus, kā arī iespējas šos pienākumus vienkāršot. Turklāt darbuzņēmējs ir palīdzējis kvantificēt izmaksu samazinājumu, ko varētu dot iespējamie pasākumi, kuru mērķis ir vienkāršot Omnibus paketes noteikumus. Visa darbuzņēmēja sniegtā informācija tiks publicēta.
•Ietekmes novērtējums
Ietekmes novērtējums nav sagatavots galvenokārt tāpēc, ka ierosinātie grozījumi ir ļoti specifiski un to pamatā esošo problēmu risināšanai ir maz izvēles iespēju. Tomēr šim priekšlikumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments. Tajā ir pamatoti dažādie priekšlikuma elementi un, kad vien iespējams, ir sniegta kvantitatīva informācija par paredzamo ietekmi. Tajā izklāstīti arī Komisijas saņemtie ieinteresēto personu viedokļi un atsauksmes.
Ir novērtēta šā priekšlikuma atbilstība 2. panta 1. punktā nospraustajam klimatneitralitātes mērķim un Savienības 2030. un 2040. gada klimata mērķrādītājiem. Priekšlikums atbilst šiem mērķiem, kā arī nodrošina progresu pielāgošanās jomā.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) Komisija raugās, lai tās tiesību akti atbilstu paredzētajam mērķim, būtu vērsti uz ieinteresēto personu vajadzībām un minimizētu tām uzlikto slogu, taču sasniegtu savus mērķus. Tāpēc šis priekšlikums ir daļa no REFIT programmas un pilnībā ar to saskan, ciktāl tā mērķis ir vienkāršot dažas administratīvās procedūras un samazināt nevajadzīgas izmaksas uzņēmumiem.
Ar noteikumu izmaiņām saistītie aiztaupījumi aplēsti, izmantojot standarta izmaksu metodiku, un Rūpniecisko emisiju direktīvas gadījumā tiek lēsti 100 miljonu EUR un Atkritumu pamatdirektīvas gadījumā 225 miljonu EUR apmērā.
•Pamattiesības
Nelabvēlīga ietekme nav gaidāma.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Neattiecas.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Ņemot vērā mērķēto grozījumu ļoti specifisko raksturu, īstenošanas plāni, pēc kuriem vadīties jauno noteikumu transponēšanā un piemērošanā, nav vajadzīgi. Pamatā esošajās direktīvās noteiktie uzraudzības un ziņošanas noteikumi paliks spēkā.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Ņemot vērā mērķēto grozījumu ļoti specifisko raksturu, pieprasīt no dalībvalstīm skaidrojošus dokumentus par to transponēšanu nav nepieciešams.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
1. pantā izklāstīti grozījumi Direktīvā 2008/98/EK.
2. pantā izklāstīti grozījumi Direktīvā 2010/75/ES.
3. pantā izklāstīti grozījumi Direktīvā (ES) 2015/2193.
4. pantā izklāstīti grozījumi Direktīvā (ES) 2024/1785.
2025/0394 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko dažu prasību vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 16 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 17 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņa politikas pamatnostādnēs 18 norādīts uz mērķi kāpināt konkurētspēju, vienkāršot, konsolidēt un kodificēt tiesību aktus, lai novērstu pārklāšanos un pretrunas, un tajā pašā laikā saglabāt augstus standartus un nenovirzīties no Eiropas zaļā kursa 19 mērķiem.
(2)Atsaucoties uz 2024. gadā iznākušo M. Dragi ziņojumu 20 , kurā teikts, ka viena no galvenajām problēmām, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ir regulējuma radītie šķēršļi un administratīvais slogs, paziņojumā par Konkurētspējas kompasu 21 iezīmēts konkurētspējas atbalstīšanai domātu horizontālu veicinātāju kopums, kurš ietver regulatīvās vides vienkāršošanu, sloga mazināšanu un ātruma un elastīguma atbalstīšanu.
(3)Eiropas Komisija 2025. gada 11. februāra paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” 22 izklāstījusi redzējumu par īstenošanas un vienkāršošanas programmu, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sagādā ātrus un uzskatāmus praktiskus uzlabojumus. Iecerētā panākšanai vajadzīgs kas vairāk par pakāpenisku pieeju: lai paziņojumā minēto mērķi sasniegtu, Savienībai jārīkojas drosmīgi. Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, dalībvalstu iestādēm visos līmeņos un ieinteresētajām personām jāsadarbojas, lai racionalizētu un vienkāršotu Savienības, valstu un reģionālos noteikumus un rezultatīvāk īstenotu rīcībpolitikas.
(4)Ņemot vērā Komisijas apņemšanos mazināt ziņošanas slogu un atbilstības izmaksas, sekmēt sadarbspēju un uzlabot konkurētspēju, daži Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 23 , 2010/75/ES 24 , (ES) 2015/2193 25 un (ES) 2024/1785 26 noteikumi jāpielāgo, tomēr neatsakoties no politiskajiem mērķiem, kas izvirzīti paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Rīcības plānā ilgtspējīgam finansējumam 27 .
(5)Atbilstīgi Direktīvas 2008/98/EK 9. panta 2. punktam izveidotā datubāze, kas satur Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 28 33. panta 1. punktā minēto informāciju, izstrādāta, lai uzlabotu pārredzamību un dotu visaptverošu piekļuvi informācijai par produktos klātesošām bīstamām vielām. Ir atzīts, ka paziņošanas procesa sarežģītība nozares ieinteresētajām personām rada pamatīgu slogu, un tas noved pie nesamērīgi augstām izmaksām, īpaši IT jomā vajadzīgo investīciju ziņā. Minētajam klāt nāk zemi potenciālo lietotāju piekļuves rādītāji un neapmierinoša informācijas izmantojamība tās tagadējās struktūras dēļ, kā arī zemi atbilstības un izpildes panākšanas rādītāji, un tas licis secināt, ka datubāze tās pašreizējā formā neatbilst iecerētajiem mērķiem. Tāpēc piegādātāju pienākums iesniegt datubāzē datus nebūtu jāpatur spēkā. Eiropas Ķimikāliju aģentūrai būtu jāturpina uzturēt jau paziņotos datus.
(6)Ar Direktīvu 2008/98/EK piešķirtais Komisijas pilnvarojums pieņemt īstenošanas aktu, kurā noteic rādītājus, pēc kādiem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā panākto kopējo progresu, nav pietiekami lietderīgs, jo dalībvalstīm obligātas piemērošanas prasības nav noteiktas. Turklāt dažas dalībvalstis ir izstrādājušas atkritumu rašanās novēršanas uzraudzībā izmantojamus valsts līmeņa rādītājus, un Eiropas Vides aģentūra ir izstrādājusi atkritumu rašanās novēršanas uzraudzības sistēmu, kas pamatojas uz jau esošiem datiem. Tāpēc minētais pilnvarojums ir uzskatāms par lieku un būtu jāsvītro.
(7)Lai vienkāršotu operatoriem un uzņēmumiem izvirzītās prasības un mazinātu administratīvo slogu, kas izriet no vides pārvaldības sistēmas (“VPS”) sagatavošanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES 29 14.a pantam, un vienlaikus uzturētu spēkā līdzvērtīgus standartus attiecībā uz cilvēka veselības un vides aizsardzību, ir lietderīgi ar konkrētiem nosacījumiem atļaut vairākas iekārtas iekļaut vienā VPS. Ja dalībvalstī divas vai vairākas iekārtas ir viena un tā paša operatora kontrolē vai ja iekārtas ir dažādu operatoru kontrolē, bet pieder vienam un tam pašam uzņēmumam, kas izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, uz minētajām iekārtām var attiekties viena VPS.
(8)Lai panāktu lielāku saskaņotību ar tādām pastāvošām VPS kā EMAS vai ISO 14001, ko var īstenot kompleksa vai uzņēmuma līmenī, operatoriem vajadzētu būt iespējai VPS organizatorisko līmeni pielāgot atkarībā no iekārtu veida, lieluma un sarežģītības (iekārtas, kompleksa vai uzņēmuma līmenī).
(9)Lai vienkāršotu operatoriem izvirzītās prasības un mazinātu tiem uzlikto administratīvo slogu, Direktīvas 2010/75/ES 14.a pantā operatoriem noteiktās prasības kā daļu no iekārtas VPS izstrādāt ķimikāliju uzskaitījumu, kurā ietilpst bīstamās vielas, kas iekārtā ir klātesošas vai no tās tiek emitētas, riska novērtējumu par šādu vielu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī analīzi par to, kā iespējams tās aizstāt ar drošākām alternatīvām vai samazināt to izmantojumu vai emisijas, būtu jāsvītro, attiecīgā gadījumā neskarot līdzīgas prasības par ķimikāliju uzskaitījumu, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos.
(10)Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktu un Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 4. punktā noteiktā prasība Komisijai līdz 2025. gada 31. decembrim pieņemt īstenošanas aktu par to, kāda VPS iekļautā informācija ir publicējama, būtu jāsvītro, neskarot dalībvalstu pienākumu nodrošināt, ka VPS iekļautā informācija, kas uzskaitīta minētās direktīvas 14.a panta 2. punktā, internetā tiek darīta pieejama bez maksas un ne tikai reģistrētiem lietotājiem; tas ir saskaņā ar sabiedrības tiesībām publisko iestāžu rīcībā esošai vai tām pieejamai informācijai par vidi piekļūt gan pēc pieprasījuma, gan aktīvas izplatīšanas rezultātā.
(11)Lai vienkāršotu operatoriem izvirzītās prasības un mazinātu tiem uzlikto administratīvo slogu, Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 4. punktā noteiktā prasība par VPS revīziju būtu jāsvītro, jo citās VPS, piemēram, EMAS vai ISO 14001, noteikumi par regulāru iekšējo un ārējo revīziju jau ir ietverti.
(12)Lai vienkāršotu operatoriem izvirzītās prasības un mazinātu tiem uzlikto administratīvo slogu, Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 4. punktā operatoriem noteiktā prasība līdz 2027. gadam sagatavot un ieviest VPS būtu jāatliek uz 2030. gadu. Šāda VPS būtu jāsagatavo saskaņā ar pārskatīto 14.a pantu.
(13)Lai vienkāršotu prasības un mazinātu administratīvo slogu, kas izriet no Direktīvas 2010/75/ES īstenošanas, minētās direktīvas 27.d pantā noteiktā prasība, ka dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai operatori līdz 2030. gada 30. jūnijam savā VPS iekļauj indikatīvu pārveides plānu, būtu jāsvītro. Attiecīgi jāsvītro Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 2. punkta f) apakšpunktā un 27.e un 76. pantā dotās atsauces uz pārveides plāniem un uz 27.d pantu.
(14)Lai panākt Direktīvas 2010/75/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 30 īstenošanas sinerģiju būtu vienkāršāk, ir lietderīgi Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 2.2. punkta tvērumu attiecībā uz dzelzs ražošanu salāgot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 31 I pielikumā iekļautās darbības tvērumu, šīs darbības aprakstā vārdu “čuguns” aizstājot ar vārdu “dzelzs”.
(15)Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām un lopkopības emisijām bioloģiski audzētu cūku fermas patlaban neaptver, savukārt bioloģiski audzētu mājputnu fermas tās darbības jomā ietilpst. Tiecoties panākt saskaņotu pieeju bioloģiskās lopkopības sektoram un ņemot vērā to, ka bioloģiskās putnkopības sektoru jau reglamentē īpaši tiesību akti, ir lietderīgi bioloģiski audzētu mājputnu fermas no direktīvas darbības jomas izslēgt.
(16)Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem lopkopības iekārtu jaudas aprēķinā neatšķirtus sivēnus ieskaita papildus sivēnmātēm. Neatšķirtu sivēnu radītās emisijas ir mazas, tāpēc ir lietderīgi iekārtas LLV līmeņa aprēķināšanā izmantoto konversijas likmi koriģēt, lai neatšķirti sivēni iekārtas jaudas aprēķinā ieskaitīti vairs netiktu.
(17)Lai pāreju uz tīru enerģiju un mazoglekļa tehnoloģijām vienkāršotu, ir lietderīgi dot iespēju izvērst uz ūdeņradi balstītus rūpnieciskos procesus, jo ūdeņraža sadedzināšanā CO2 nerodas. Tomēr, ūdeņraža saturam kurināmajā palielinoties, palielinās arī NOx emisijas, bet NOx emisijas robežvērtībās, kas patlaban noteiktas Direktīvas 2010/75/ES V pielikumā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2193 32 II pielikumā, šāds ūdeņraža izmantojuma pieaugums nav ņemts vērā. Tāpēc, lai ūdeņraža izmantošanu par kurināmo atvieglotu, Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 1. daļas 6. punktā un 2. daļas 6. punktā, kā arī Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības nebūtu jāpiemēro sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas satur vairāk nekā 20 % (tilpuma) ūdeņraža. Neskarot stingrākus pasākumus, kas noteikti, ievērojot Direktīvas 2010/75/ES 18. pantu un Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. punktu, dalībvalstīm šādu iekārtu gadījumā būtu jānodrošina, ka viena gada laikā gaisā emitētā NOx kopējā slodze galīgajā iznakumā nav lielāka kā situācijā, kad attiecīgās iekārtas emisijas joprojām atbilstu dabasgāzes sadedzināšanai noteiktajām NOx emisijas robežvērtībām. Monitorings un atbilstības novērtējums tādos gadījumos būtu attiecīgi jāpielāgo.
(18)Lai vienkāršotu rūpniecisko procesu dekarbonizāciju, ir lietderīgi ļaut izmantot sadedzināšanu skābekļa vidē, kur ar skābekli bagātināts degšanas gaiss atvieglo oglekļa dioksīda uztveršanu. Jo augstāks skābekļa saturs sadedzināšanai ievadītajā gaisā, jo mazāks vajadzīgā gaisa tilpums; tātad piesārņotāju koncentrācija palielinātos arī tad, ja piesārņotāju daudzums (masas izteiksmē) nebūtu lielāks kā sadedzināšanā apkārtējā gaisā. Tāpēc, lai Direktīvas 2010/75/ES un Direktīvas (ES) 2015/2193 satvarā varētu izmantot sadedzināšanu skābekļa vidē, ir jāļauj kompetentajām iestādēm elastīgi pieiet jautājumam par to, kā novērtējama atbilstība Direktīvas 2010/75/ES 30. pantā un Direktīvas (ES) 2015/2193 6. pantā minētajām emisijas robežvērtībām.
(19)Direktīva (ES) 2015/2193 dalībvalstīm atļauj no atbilstības attiecīgajām emisijas robežvērtībām atbrīvot noteiktas esošas vai jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kas tikai reizumis – ārkārtas situācijās un elektroapgādes pārtraukumu gadījumā – tiek izmantotas par rezerves ģeneratoriem un nedarbojas vairāk par ierobežotu skaitu stundu gadā. Minētajos apstākļos šādiem rezerves ģeneratoriem joprojām veic periodiskus SO2, NOx, putekļu un CO emisiju mērījumus, kaut arī atbilstību attiecīgajām emisijas robežvērtībām pēc šādiem mērījumiem nevērtē. Turklāt jaunākiem un tātad arī energoefektīvākiem rezerves ģeneratoriem ir noteikts tāds pats mērījumu periodiskums kā vecākiem ģeneratoriem. Vienkāršošanas labad un lai mazinātu administratīvo slogu, ko rada no Direktīvas (ES) 2015/2193 patlaban izrietošās ziņošanas prasības, kas attiecas uz SO2, NOx, putekļu un CO emisijām no jaunākiem rezerves ģeneratoriem, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 20 MW, ir lietderīgi noteikt to izmantošanai piemērojamu minimālā darbības stundu skaita sliekšņvērtību, kuras nesasniegšanas gadījumā periodisko mērījumu biežums tiktu samazināts. Jaunākie rezerves ģeneratori atbilst emisijas robežvērtībām, kas attiecībā uz V posma kontrolēm piemērojamas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas NRG kategorijai un noteiktas II pielikumā Regulai (ES) 2016/1628 33 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu. Minēto rezerves ģeneratoru periodiski mērījumi būtu jāveic ik pēc 1500 darbības stundām vai vismaz reizi piecos gados.
(20)Lai dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm un operatoriem dotu laiku panākt atbilstību jaunajiem vai pārskatītajiem noteikumiem, viestu skaidrību par to, kad jaunie vai pārskatītie noteikumi ir piemērojami, un tādējādi vienkāršotu to īstenošanu, patlaban Direktīvā (ES) 2024/1785 iekļautie pārejas noteikumi būtu jāgroza, lai tie aptvertu arī Direktīvas 2010/75/ES 14. panta 1. punkta ab) apakšpunktu un 16. panta 2. un 3. punktu. Konsekvences, skaidrības un juridiskās noteiktības labad Direktīvā (ES) 2024/1785 iekļautie pārejas noteikumi no minētās direktīvas būtu jāsvītro un jāpievieno Direktīvas 2010/75/ES 82. pantam.
(21)Tāpēc Direktīva 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785 būtu attiecīgi jāgroza.
(22)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
(23)
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2008/98/EK
Direktīvu 2008/98/EK groza šādi:
1.direktīvas 8.a panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) nodrošina, ka ir ieviesta ziņošanas sistēma, kas izmantojama, lai vāktu datus par produktiem, uz kuriem attiecas paplašināta ražotāja atbildība un kurus produktu ražotāji pirmo reizi darījuši pieejamus dalībvalsts tirgū, un datus par minēto produktu radīto atkritumu savākšanu un apstrādi (attiecīgā gadījumā jānorāda atkritumu materiālu plūsmas), kā arī citus datus, kas nepieciešami b) apakšpunkta nolūkiem, kā arī nodrošina to, ka ražotājiem vai ražotāja pilnvarotajam pārstāvim paplašinātas ražotāja atbildības jautājumos, ja ražotājs tādu iecēlis, saskaņā ar šā apakšpunkta pirmā teikuma prasībām ir jāziņo ne biežāk kā reizi 12 mēnešos – par katru pilnu iepriekšējo kalendāro gadu;”;
2.direktīvas 9. pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktu groza šādi:
i) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“i) tiek veicināta bīstamo vielu satura samazināšana materiālos un produktos, neskarot Savienības līmenī noteiktās saskaņotās juridiskās prasības attiecībā uz šiem materiāliem un produktiem;”;
ii) iekļauj šādu ia) apakšpunktu:
“ia) tiek nodrošināts, ka ikviens Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006* 3. panta 33. punktā definētais izstrādājuma piegādātājs no 2021. gada 5. janvāra līdz [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienai], ievērojot minētās regulas 33. panta 1. punktu, sniedz informāciju Eiropas Ķimikāliju aģentūrai;”;
(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Eiropas Ķimikāliju aģentūra uztur datus, kas tai iesniegti, ievērojot 1. punkta ia) apakšpunktu.”;
(c)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
“7. Komisija līdz 2019. gada 31. martam pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka vienotu metodiku, kā ziņot par produktu atkārtotu izmantošanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;
3.direktīvas 37. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
“6. Lai uzraudzītu šīs direktīvas īstenošanu, Komisija izskata informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar šo pantu.”;
“* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1907/oj).”
2. pants
Grozījumi Direktīvā 2010/75/ES
Direktīvu 2010/75/ES groza šādi:
1) direktīvas 14.a pantu aizstāj ar šādu:
“14.a pants
Vides pārvaldības sistēma
1.Ja vienā un tajā pašā dalībvalstī divas vai vairākas iekārtas ir viena un tā paša operatora kontrolē vai ja divas vai vairākas iekārtas ir dažādu operatoru kontrolē, bet pieder tam pašam uzņēmumam, kas izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, uz minētajām iekārtām var attiekties viena vides pārvaldības sistēma (VPS). VPS atbilst attiecīgajos LPTP secinājumos iekļautajiem noteikumiem, kas nosaka ar VPS aptveramos aspektus.
2.VPS ir vismaz šādi elementi:
a) vides rīcībpolitikas mērķi pastāvīgai attiecīgo iekārtu vides snieguma un drošuma uzlabošanai, un te ietilpst pasākumi ar mērķi:
i) novērst atkritumu rašanos,
ii) optimizēt resursu un enerģijas izmantošanu un ūdens atkalizmantošanu,
iii) novērst vai samazināt bīstamu vielu izmantošanu vai emisijas;
b) mērķi un snieguma rādītāji, kas attiecas uz būtiskiem vides aspektiem, un tajos ņem vērā attiecīgajos LPTP secinājumos noteiktos etalonus;
c) attiecībā uz iekārtām, kas pieder pie uzņēmumiem, kuriem piemērojams pienākums veikt energoauditu vai ieviest energopārvaldības sistēmu, ievērojot Direktīvas 2012/27/ES* 8. pantu, ir iekļauti minētā audita rezultāti vai minētās direktīvas 8. pantā un VI pielikumā minētās energopārvaldības sistēmas ieviešanas rezultāti, kā arī to ieteikumu īstenošanas pasākumu rezultāti;
d) pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu vides mērķus un novērstu risku cilvēka veselībai vai videi, vajadzības gadījumā arī korektīvi un preventīvi pasākumi.
3.VPS detalizācijas līmenis atbilst attiecīgo iekārtu veidam, lielumam un sarežģītībai, kā arī to iespējamā vides ietekmējuma diapazonam.
Ja VPS iekļaujamie elementi, to vidū mērķi, snieguma rādītāji un pasākumi, jau ir izstrādāti saskaņā ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un atbilst šim pantam, pietiek ar to, ka VPS ir atsauce uz attiecīgajiem dokumentiem.
4.Dalībvalstis nodrošina, ka VPS noteikto attiecīgo informāciju, kas uzskaitīta 2. punktā, internetā dara pieejamu bez maksas un ne tikai reģistrētiem lietotājiem.
Informāciju, kas darīta pieejama internetā, var rediģēt vai – ja tas nav iespējams – izslēgt, ja šīs informācijas izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt kādu no Direktīvas 2003/4/EK** 4. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā minētajām interesēm.
Operators VPS saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu sagatavo un ievieš līdz 2030. gada 1. jūlijam, izņemot attiecībā uz 82. pantā minētajām iekārtām.
VPS tiek periodiski izskatīta, lai pārliecinātos, ka tā joprojām ir piemērota, adekvāta un iedarbīga.”;
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2012/27/oj ).
(**) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/4/oj ).
2) direktīvas 27.d pantu svītro;
3) direktīvas 27.e pantu groza šādi:
a) panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:
“Neskarot 18. pantu, gadījumā, ja tiek veikta iekārtas pamatīga industriālā pārveide, kompetentā iestāde laikposmu, kādā jāpanāk iekārtas atbilstība 21. panta 3. punktā minētajiem atjauninātajiem atļaujas nosacījumiem, var pagarināt kopumā līdz maksimāli astoņiem gadiem, ja:”;
b) panta 2. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:
“Neskarot 18. un 22. pantu, gadījumā, ja tiek veikta pamatīga industriālā pārveide, kura ietver iekārtas slēgšanu un aizstāšanu ar jaunu iekārtu un kura saskaņā ar 13. panta 5. punktu jāpabeidz astoņu gadu laikā pēc tam, kad publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, kas saistīti ar esošās iekārtas galveno darbību, kompetentā iestāde var atcelt pienākumu atjaunināt atļauju saskaņā ar 21. panta 3. punktu, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:”;
4) direktīvas 76. pantu groza šādi:
i) panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Pilnvaras pieņemt 48. panta 5. punktā un 74. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2024. gada 1. augusta.”;
ii) panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 48. panta 5. punktā un 74. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.”;
iii) panta 6. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Saskaņā ar 48. panta 5. punktu vai 74. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.”;
5) direktīvas 82. pantam pievieno šādu 10.–16. punktu:
“10. Attiecībā uz iekārtām, kuras veic I pielikumā minētās darbības, dalībvalstis 14. panta 1. punkta otrās daļas aa), bb) un h) apakšpunktu un 15. panta 4. un 6. punktu piemēro četru gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 13. panta 5. punktu attiecībā uz iekārtas galveno darbību ir publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, kuri publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija.
Attiecībā uz iekārtām, kurām atļauja pirmo reizi izdota pēc tam, kad saskaņā ar 13. panta 5. punktu attiecībā uz iekārtas galveno darbību ir publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, kuri publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro no LPTP secinājumu publicēšanas dienas.
11. Attiecībā uz iekārtām, kuras veic I pielikumā minētās darbības un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā pirms 2024. gada 4. augusta un kuras ir ekspluatācijā ar saņemtu atļauju pirms 2026. gada 1. jūlija, 14. panta 1. punkta otrās daļas a), b), ab), ba) un d) apakšpunktu, 15. panta 1. un 5. punktu, 15.a pantu un 16. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro pēc atļaujas saņemšanas vai atjaunināšanas saskaņā ar 20. panta 2. punktu vai 21. panta 5. punktu, vai pēc atjaunināšanas četru gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 13. panta 5. punktu attiecībā uz iekārtas galveno darbību ir publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, kas publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, vai līdz 2036. gada 1. septembrim, atkarībā no tā, kas ir agrāk.
Attiecībā uz iekārtām, kuras veic I pielikumā minētās darbības un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā pirms 2024. gada 4. augusta un kuru operatori pirms 2026. gada 1. jūlija ir iesnieguši pilnīgu atļaujas pieteikumu, ja vien minētās iekārtas sāk ekspluatēt ne vēlāk kā 2027. gada 1. jūlijā, 14. panta 1. punkta otrās daļas a), b), ab), ba) un d) apakšpunktu, 15. panta 1. punktu, 15. panta 5. punktu, 15.a pantu, 16. panta 2. punktu, 16. panta 3. punktu un 16. panta 4. punktu piemēro pēc atļaujas saņemšanas vai atjaunināšanas saskaņā ar 20. panta 2. punktu vai 21. panta 5. punktu, vai četru gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 13. panta 5. punktu attiecībā uz iekārtas galveno darbību ir publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, kas publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, vai līdz 2036. gada 1. septembrim, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
Attiecībā uz iekārtām, kas veic I pielikumā minētās darbības un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā pirms 2024. gada 4. augusta, 15. panta 3. punktu piemēro pēc atļaujas atjaunināšanas četru gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 13. panta 5. punktu attiecībā uz iekārtas galveno darbību ir publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, kas publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, vai saņemšanas pēc minēto secinājumu publicēšanas, vai pēc atļaujas atjaunināšanas saskaņā ar 21. panta 5. punktu, vai līdz 2036. gada 1. septembrim, atkarībā no tā, kas ir agrāk.
Līdz pirmajā, otrajā un trešajā daļā norādītajam attiecīgajam piemērošanas datumam, minētajās daļās minētās iekārtas, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā tajā redakcijā, kas ir spēkā 2024. gada 3. augustā, atbilst minētajai redakcijai.
12. Attiecībā uz iekārtām, kuras neietilpst šīs direktīvas darbības jomā pirms 2024. gada 4. augusta un kuras veic I pielikuma 2.3. punkta aa) apakšpunktā minētās darbības un tā paša pielikuma 6.2. punktā minēto tekstilšķiedru vai tekstilmateriālu galīgo apdari, un kuras ir ekspluatācijā pirms 2026. gada 1. jūlija, dalībvalstis piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 14. panta 1. punkta otrās daļas aa), bb) un h) apakšpunktu, 15. panta 4. punktu un 15. panta 6. punktu, četru gadu laikā pēc 2026. gada 1. jūlija.
13. Attiecībā uz iekārtām, kuras neietilpst šīs direktīvas darbības jomā pirms 2024. gada 4. augusta un kuras veic I pielikuma 1.4. punktā, 2.3. punkta b) apakšpunktā, 2.3. punkta ba) apakšpunktā, 2.7. un 3.6. punktā minētās darbības, dalībvalstis piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 14. panta 1. punkta otrās daļas aa), bb) un h) apakšpunktu, 15. panta 4. punktu un 15. panta 6. punktu, četru gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 13. panta 5. punktu attiecībā uz iekārtas galveno darbību ir publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, vai līdz 2034. gada 1. septembrim, atkarībā no tā, kas ir agrāk.
Līdz pirmajā daļā norādītajam attiecīgajam piemērošanas datumam pirmajā daļā minētās iekārtas, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā tajā redakcijā, kas ir spēkā 2024. gada 3. augustā, atbilst minētajai redakcijai.
Attiecībā uz iekārtām, kurām atļauja pirmo reizi izdota pēc tam, kad saskaņā ar 13. panta 5. punktu attiecībā uz iekārtas galveno darbību ir publicēti lēmumi par LPTP secinājumiem, kuri publicēti pēc 2026. gada 1. jūlija, normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, to atļauju izdošanai piemēro no LPTP secinājumu publicēšanas dienas.
14. Attiecībā uz iekārtām, kas veic Ia pielikumā minētās darbības, dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, piemēro:
a) četru gadu laikā pēc 70.i panta 2. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā, ja iekārtas jauda ir 600 LLV vai lielāka;
b) piecu gadu laikā pēc 70.i panta 2. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā, ja iekārtas jauda ir 400 LLV vai lielāka;
c) sešu gadu laikā pēc 70.i panta 2. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā, attiecībā uz visām citām iekārtām, uz kurām attiecas Ia pielikums.
Līdz pirmajā daļā norādītajam attiecīgajam piemērošanas datumam iekārtas, kuras minētas pirmajā daļā un ietilpst šīs direktīvas darbības jomā redakcijā, kas ir spēkā 2024. gada 3. augustā, atbilst minētajai redakcijai.
15. Atkāpes, kuras kompetentā iestāde saskaņā ar 15. panta 5. punktu piešķīrusi pirms 2026. gada 1. jūlija, paliek spēkā līdz brīdim, kad kompetentā iestāde atkārtoti novērtē, vai atkāpe ir pamatota saskaņā ar 15. panta 5. punktu. Atkārtotu novērtēšanu veic četrus gadus no 2026. gada 1. jūlija vai kā daļu no atļaujas nosacījumu pārskatīšanas saskaņā ar 21. pantu, atkarībā no tā, kas ir agrāk.
16. Atkāpes attiecībā uz jaunu tehnisko paņēmienu testēšanu un izmantošanu, kuras kompetentā iestāde piešķīrusi saskaņā ar šīs direktīvas 15. panta 7. punktu tādā redakcijā, kas ir spēkā 2024. gada 3. augustā, pirms 2026. gada 1. jūlija, paliek spēkā līdz atkāpes piešķiršanas lēmumā norādītā laikposma beigām. Pēc norādītā laikposma tehniskā paņēmiena testēšanu pārtrauc, vai arī darbībai jāsasniedz vismaz ar LPTP saistītie emisiju līmeņi.”;
6) I, Ia un V pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.
3. pants
Grozījumi Direktīvā (ES) 2015/2193
Direktīvas (ES) 2015/2193 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.
4. pants
Grozījums Direktīvā (ES) 2024/1785
Direktīvas (ES) 2024/1785 3. pantu svītro.
5. pants
Transponēšana
1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais [24 mēnešu laikā no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
7. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētāja priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3
1.2.Attiecīgā politikas joma3
1.3.Mērķi3
1.3.1.Vispārīgie mērķi3
1.3.2.Konkrētie mērķi3
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3
1.3.4.Snieguma rādītāji3
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks5
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.5
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas5
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI7
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi7
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma7
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums7
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu7
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)7
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi7
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME8
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas8
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām10
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām10
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta10
3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem15
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām20
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām22
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta22
3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem22
3.2.3.3.Kopējās apropriācijas22
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības23
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta23
3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24
3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības24
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām26
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu26
3.2.7.Trešo personu iemaksas27
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem27
4.Digitālā dimensija27
4.1.Digitālās vajadzības28
4.2.Dati29
4.3.Digitālie risinājumi30
4.4.Sadarbspējas novērtējums31
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko dažu prasību vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785.
1.2.Attiecīgā politikas joma
Vide
Eiropas zaļais kurss
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Šā tiesību akta priekšlikuma vispārīgie mērķi ir šādi:
– vienkāršot un precizēt dažus Direktīvas 2008/98/EK elementus, lai mazinātu slogu, ko ražotājiem rada biežā ziņošana kompetentajām iestādēm un paziņojumi par vielām, kas rada ļoti lielas bažas. Šā priekšlikuma mērķis ir, mazinot administratīvo slogu un ar ziņošanas un paziņošanas prasībām saistītās atbilstības izmaksas, panākt regulējuma samērīgumu;
– vienkāršot dažus Direktīvas 2010/75/ES, Direktīvas (ES) 2015/2193 un Direktīvas (ES) 2024/1785 elementus, lai mazinātu ar to īstenošanu saistīto administratīvo slogu, vienlaikus gādājot par juridisko noteiktību un saglabājot augstus cilvēka veselības un vides aizsardzības standartus.
1.3.2.Konkrētie mērķi
Šajā priekšlikumā ierosināto Direktīvas 2008/98/EK grozījumu konkrētie mērķi ir vērsti uz to, lai sasniegtu šādus rezultātus:
mazināt ar paplašināto ražotāja atbildību saistītās ziņošanas biežumu,
atcelt pienākumu paziņot SCIP datubāzei par produktos klātesošām vielām, kas rada ļoti lielas bažas.
svītrot pilnvarojumu noteikt ES rādītājus, pēc kuriem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā panākto progresu.
Šajā priekšlikumā ierosināto Direktīvas 2010/75/ES grozījumu konkrētie mērķi ir šādi.
–Vienkāršot VPS prasības: VPS varēs sagatavot vienā un tajā pašā dalībvalstī esoša uzņēmuma līmenī. VPS sagatavošanai tiks atvēlēti vēl trīs gadi, to saturs tiks vienkāršots (svītrotas prasības par ķimikāliju uzskaitījumu un riska novērtējumu), un tiks atcelts neatkarīgas revīzijas pienākums, jo tādas sistēmas kā EMAS un ISO 14001 jau nodrošina revīzijas.
–Paredzēts atcelt prasību sagatavot indikatīvus pārveides plānus.
–Dažas izmaiņas pārskatītās RED pārejas noteikumos dos dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm un operatoriem vairāk laika izpildīt dažus jaunos vai pārskatītos noteikumus un vienlaikus viesīs skaidrību par to, kad šie noteikumi ir piemērojami.
–Vēl citas mērķētas izmaiņas RED un VJSID atvieglos atļauju piešķiršanu dekarbonizācijas projektiem, kuros izmanto sadedzināšanu skābekļa vidē vai ūdeņraža sadedzināšanu, un atvieglos uzraudzības prasības, kas piemērojamas rezerves ģeneratoriem, kuri nodrošina lielu datu centru darbību.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Lai mazinātu administratīvo slogu un neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, it īpaši ražotājiem, kas savus produktus pārdod vairākās dalībvalstīs, un MVU, priekšlikums paredz saskaņot ziņošanas biežumu, kāds noteikts visos attiecīgajos tiesību aktos, kuru pamatā ir Direktīva 2008/98/EK.
SCIP datubāze tās pašreizējā formā neatbilst paredzētajiem mērķiem. Tāpēc piegādātāju pienākums iesniegt datubāzē datus nebūtu jāpatur spēkā. Jau paziņotos datus būtu jāturpina uzturēt Eiropas Ķimikāliju aģentūrai. Tas mazinās milzīgo administratīvo slogu, kas gulstas uz produktu piegādātājiem. Kopumā tiek lēsts, ka uzņēmumiem aiztaupītās izmaksas būs 225 miljoni EUR gadā, bet turpmākajos gados aiztaupījums varētu būt vēl lielāks. Turklāt ECHA izmaksas par SCIP datubāzes uzturēšanu jau ir vairāki miljoni EUR, un tās, visticamāk, palielināsies.
Ja tiks atceltas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, kuros noteic rādītājus, pēc kādiem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā panākto kopējo progresu, šī ziņošanas racionalizācija publiskajām iestādēm dos iespēju aiztaupīt izmaksas un novērsīs iespējamu dublēšanos.
Grozījumi Direktīvā 2010/75/ES, Direktīvā (ES) 2015/2193 un Direktīvā (ES) 2024/1785 mazinās ar to īstenošanu saistīto administratīvo slogu un tādējādi samazinās saistītās izmaksas gan operatoriem, gan dalībvalstīm, vienlaikus gādājot par juridisko noteiktību un saglabājot augstus cilvēka veselības un vides aizsardzības standartus.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Lai sekotu līdzi progresam priekšlikuma konkrēto mērķu sasniegšanā, Komisija izpētīs iespēju dažādos formātos organizēt informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, arī jau pastāvošos forumos.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 34
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Neattiecas
1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ES līmenī saskaņots ziņošanas biežums visos relevantajos tiesību aktos palielinās efektivitāti, samazinās administratīvo slogu un novērsīs nelabvēlīgu ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, jo īpaši ražotājiem, kuri produktus pārdod vairākās dalībvalstīs, un MVU. SCIP datubāzes atcelšana visā Savienībā mazinās ar ziņošanas pienākumiem saistīto administratīvo slogu. Produktu digitālo pasu un nākotnē arī visaptverošāku produktu marķējumu izmantošana vēl vairāk veicinās lietderīgu un saskaņotu datu pieejamību.
Pilnvarojumu izstrādāt īstenošanas aktus, kuros noteic rādītājus, pēc kādiem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā panākto kopējo progresu, ierosināts svītrot obligātu piemērošanas prasību neesības dēļ.
Par grozījumiem Direktīvā 2010/75/ES, Direktīvā (ES) 2015/2193 un Direktīvā (ES) 2024/1785 runājot, ES iesaistīšanās pievienotā vērtība garantēs visā ES teritorijā vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nodrošinās juridisko noteiktību dalībvalstīm un operatoriem un veicinās komplementaritāti ar citiem ES tiesību aktiem.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Neattiecas
[…]
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Neattiecas
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Neattiecas
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums
Ierobežots ilgums
– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam
Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 35
Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās
– ko veic izpildaģentūras
Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām
– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)
– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam
– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām
– publisko tiesību subjektiem
– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas
– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas
– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā
– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.
Piezīmes
Neattiecas
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
[…] Neattiecas
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
[…] Neattiecas
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Neattiecas
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
[…] Neattiecas
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
[…] Neattiecas
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. 36 |
no EBTA valstīm 37 |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 38 |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
Dif./nedif. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
Dif./nedif. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
Dif./nedif. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
|
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
Dif./nedif. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
Dif./nedif. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
Dif./nedif. |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
|
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas
3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Nr. |
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||
|
Darbības apropriācijas |
||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 39 |
||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||
|
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||
|
Darbības apropriācijas |
||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 40 |
||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||
|
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
= 4+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
= 5+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
Nr. |
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||
|
Darbības apropriācijas |
|
|
|
|
|
||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
|
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 41 |
|||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|
KOPĀ apropriācijas |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
<…….> ĢD |
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||
|
Darbības apropriācijas |
|
|
|
|
|
||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
|
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 42 |
|||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|
KOPĀ apropriācijas |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
<…….> ĢD |
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||||||||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
= 4+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
= 5+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||||||||||||
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas) |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā |
Saistības |
= 4+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā
|
Maksājumi |
= 5+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||
|
|
7 |
“Administratīvie izdevumi” 43 |
||||||||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||
|
KOPĀ <…….> ĢD |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||
|
KOPĀ <…….> ĢD |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Nr. |
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||||
|
Darbības apropriācijas |
||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 44 |
||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||||
|
Darbības apropriācijas |
||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 45 |
||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
= 4+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
= 5+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Nr. |
|||||||||||||||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||||||||||
|
Darbības apropriācijas |
||||||||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 46 |
||||||||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||||||||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||||||||||
|
Darbības apropriācijas |
||||||||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
(2a) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
|
|
|
|
0,000 |
||||||||||||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 47 |
||||||||||||||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
|
(3) |
|
|
|
|
0,000 |
|||||||||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…….> ĢD |
Saistības |
= 1a+1b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
= 2a+2b+3 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||||||||
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||||||||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||||||||||
|
KOPĀ darbības apropriācijas |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||||||||
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||||||||
|
KOPĀ apropriācijas <…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
= 4+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
= 5+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
||||||||||||||||||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||||||||||||||||
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
Maksājumi |
(5) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||||||||
|
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas) |
(6) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||||||||||||||||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā |
Saistības |
= 4+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa) |
Maksājumi |
= 5+6 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||||||||||||||
|
|
7 |
“Administratīvie izdevumi” 48 |
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
KOPĀ <…….> ĢD |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
ĢD: <…….> |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|||
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|||
|
KOPĀ <…….> ĢD |
Apropriācijas |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
|
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
(Saistību summa = maksājumu summa) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
||
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|||
|
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ |
Saistības |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
daudzgadu finanšu shēmā |
Maksājumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus |
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
IZNĀKUMI |
|||||||||||||||||||
|
Veids 49 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 50 … |
|||||||||||||||||||
|
– Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
– Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
– Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 … |
|||||||||||||||||||
|
– Iznākums |
|||||||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
|
KOPSUMMAS |
|||||||||||||||||||
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas
3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem
|
ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.3.3.Kopējās apropriācijas
|
KOPĀ
|
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
Cilvēkresursi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi
3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta
Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 51
|
APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 01 02 03 (ES delegācijas) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
•Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās) |
|||||
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD ES delegācijās) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija
|
– galvenajā birojā |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– ES delegācijās |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
KOPĀ |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem
|
ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 01 02 03 (ES delegācijas) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās) |
|||||
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD ES delegācijās) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija
|
– galvenajā birojā |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– ES delegācijās |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
KOPĀ |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības
|
KOPĀ – APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
|
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 01 02 03 (ES delegācijas) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās) |
|||||
|
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
20 02 03 (AC, AL, END un JPD ES delegācijās) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Administratīvā atbalsta pozīcija
|
– galvenajā birojā |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– ES delegācijās |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
|
KOPĀ |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
[Considering the overall strained situation in Heading 7, in terms of both staffing and the level of appropriations, the human resources required will be met by staff from the DG who are already assigned to the management of the action and/or have been redeployed within the DG or other Commission services.]
Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):
|
Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla |
Ārkārtas papildu personāls* |
|||
|
Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības |
Tiks finansēts no BA pozīcijas |
Tiks finansēts no maksām |
||
|
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas |
Neattiecas |
|||
|
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT) |
||||
*
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
|
Ārštata darbinieki |
3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām
Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj vispamatotākā aplēse par investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām un būs vajadzīgas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai.
Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, norādītajā pozīcijā būtu jānorāda 7. izdevumu kategorijas apropriācijas.
Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/rīkus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar tiem saistītajiem ieguldījumiem (piemēram, licencēm, pētījumiem, datu glabāšanu). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.
|
KOPĀ digitālās un IT apropriācijas |
Gads |
Gads |
Gads |
Gads |
KOPĀ DFS 2021–2027 |
|
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|||||
|
IT izdevumi (korporatīvie) |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|||||
|
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
|
|
|||||
|
KOPĀ |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
0,000 |
3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
– jāpārskata DFS
3.2.7.Trešo personu iemaksas
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums
– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2024.
|
2025.
|
2026.
|
2027.
|
Kopā |
|
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
|||||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
3.3.
Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
– priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
– priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
– pašu resursus
– citus ieņēmumus
– atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām
Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 52 |
|||
|
2024. gads |
2025. gads |
2026. gads |
2027. gads |
||
|
………….. pants |
|||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).
4.Digitālā dimensija
4.1.Digitālās vajadzības
|
Atsauce uz prasību |
Prasības apraksts |
Dalībnieki, kurus ietekmē vai uz kuriem attiecas prasība |
Vispārīgi procesi |
Kategorija |
|
1. panta 3. punkts [Direktīvas 2008/98/EK 37. panta 6. punkts] |
Lai sekotu līdzi īstenošanai, tiek paturēta spēkā digitāla ziņošana Komisijai; Komisija elektroniski iesūtīto informāciju izskata. |
Dalībvalstis; Eiropas Komisija |
Uzraudzība un izskatīšana |
Dati |
|
1. panta 2. punkts [Direktīvas 2008/98/EK 9. panta 2. punkts] |
SCIP datubāzes izmantošanas pārtraukšana. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) elektroniski glabā jau paziņotos datus. |
ECHA; ekonomikas dalībnieki; Komisija |
Datubāzes uzturēšana |
Digitālie risinājumi; Dati |
|
2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a pants] |
Vides pārvaldības sistēmā (VPS) iekļautā informācija jādara pieejama tiešsaistē bez maksas un bez piekļuves ierobežojumiem. |
Operatori; dalībvalstis; sabiedrība |
Publicēšana un pārredzamība |
Digitālais publiskais pakalpojums |
|
2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a pants] |
VPS saskaņošana iekārtas, kompleksa vai uzņēmuma līmenī, nodrošinot digitālo piekļūstamību un saskanību ar tādiem satvariem kā EMAS/ISO 14001. |
Operatori; kompetentās iestādes |
Vides pārvaldība |
Procesu digitalizācija Dati |
4.2.Dati
|
Datu veids |
Atsauce uz prasībām |
Standarts un/vai specifikācija (attiecīgā gadījumā) |
|
Vides pārvaldības dati |
2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a pants] |
ISO 14001; EMAS digitālie formāti |
Saskanība ar Eiropas Datu stratēģiju
Skaidrojums, kādā ziņā prasības ir saskaņotas ar Eiropas Datu stratēģiju.
|
Priekšlikums veicina vidisko un rūpniecisko datu savietojamību un atkalizmantošanu, kas ir saskaņā ar Eiropas Datu stratēģijas mērķiem publiskā sektora datu kopīgošanas un atkalizmantošanas jomā. |
Saskanība ar vienreizējas iesniegšanas principu
Skaidrojums, kādā ziņā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus.
|
Ziņošanas pienākumu vienkāršošana un lieku datubāzu (piemēram, SCIP) likvidēšana, kas novērš datu iesniegšanas dublēšanos un veicina esošās informācijas atkalizmantošanu, atbilst vienreizējas iesniegšanas principam. |
Skaidrojums, kādā ziņā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami un atbilst augstiem kvalitātes standartiem.
|
Vides pārvaldības sistēmā (VPS) iekļautā informācija jādara pieejama tiešsaistē bez maksas un bez piekļuves ierobežojumiem. Revīzijas mehānismi ir paredzēti jau pastāvošajos satvaros (EMAS, ISO 14001, CEN). |
Datu plūsmas
|
Datu veids |
Atsauce uz prasībām |
Datu sniedzējs |
Datu saņēmējs |
Datu apmaiņas izraisītājfaktors |
Biežums |
|
VPS dati |
2. panta 1. punkts [14.a panta 2. punkts] |
Operatori |
Sabiedrība / kompetentās iestādes |
Publicēšanas pienākums |
Pastāvīgi |
4.3.Digitālie risinājumi
|
Digitālais risinājums |
Atsauce uz prasībām |
Galvenās paredzētās funkcionalitātes |
Atbildīgā struktūra |
Kā nodrošina piekļūstamību? |
Kā ņem vērā atkalizmantojamību? |
MI tehnoloģiju izmantošana |
|
SCIP datubāzes arhīvs |
1. panta 2. punkts [Direktīvas 2008/98/EK 9. panta 2. punkts] |
Jau iesniegto datu saglabāšana un uzturēšana; droša un publiska piekļuve |
ECHA |
Saglabāta publiska tiešsaistes piekļuve, jauni dati nav jāievada |
Nav |
|
|
VPS publiskošana |
2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 2. punkts] |
Digitāla piekļuve VPS datiem, kas saskaņota ar EMAS/ISO 14001 struktūrām |
Operatori; kompetentās iestādes |
Tiešsaistē brīvi pieejami dati atkalizmantojamā formātā |
Nav |
Attiecībā uz katru digitālo risinājumu paskaidrojiet, kā digitālais risinājums atbilst ES kiberdrošības satvara prasībām un pienākumiem un citai piemērojamai digitālajai politikai un likumdošanas aktiem (tādiem kā eIDAS, vienotā digitālā vārteja u. c.).
SCIP datubāzes arhīvs
|
Digitālā un/vai nozaru politika (ja piemērojama) |
Skaidrojums par saskanību |
|
Mākslīgā intelekta akts |
Neattiecas |
|
ES kiberdrošības satvars |
Atbilstoši EK standarta noteikumiem. |
|
eIDAS |
Neattiecas |
|
Vienotā digitālā vārteja un Iekšējā tirgus informācijas sistēma |
Neattiecas |
|
Citi |
– |
VPS publiskošana
|
Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā) |
Skaidrojums par saskanību |
|
Mākslīgā intelekta akts |
Neattiecas |
|
ES kiberdrošības satvars |
Apstrādā saskaņā ar EK standarta noteikumiem. |
|
eIDAS |
Neattiecas |
|
Vienotā digitālā vārteja un Iekšējā tirgus informācijas sistēma |
Neattiecas |
|
Citi |
– |
4.4.Sadarbspējas novērtējums
|
Digitālais publiskais pakalpojums vai kategorija |
Apraksts |
Atsauce uz prasībām |
Sadarbspējīgas Eiropas risinājums (NEATTIECAS) |
Citi sadarbspējas risinājumi |
|
VPS publiskošana |
VPS datu izplatīšana tiešsaistē, saskaņojot tos ar EMAS un ISO formātiem. |
2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 2. punkts] |
// |
EMAS regulas sadarbspējas satvars |
Novērtējiet prasības (prasību) ietekmi uz pārrobežu sadarbspēju.
VPS publiskošana
|
Novērtējums |
Pasākumi |
Iespējamie atlikušie šķēršļi |
|
Novērtējiet saskanību ar esošo digitālo un nozaru politiku. Uzskaitiet identificētās piemērojamās digitālās un nozaru politikas. |
Konkrētas VPS informācijas publiska pieejamība tiešsaistē ir obligāta (2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a pants]). Piemēro Atvērto datu direktīvas noteikumus. |
– |
|
Novērtējiet organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus. |
Operatori sagatavo un īsteno VPS (2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a pants]. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā VPS informācija, kas minēta 2. panta 1. punktā [Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 2. punktā], ir pieejama internetā bez maksas un ne tikai reģistrētiem lietotājiem (2. panta 1. punkts [Direktīvas 2010/75/ES 14.a pants]). |
Atšķirības var rasties valstu resursu ierobežojumu un publicēšanas pienākumu nevienādas uzraudzības dēļ. |
|
Novērtējiet pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. Uzskaitiet šādus pasākumus. |
Publicēt VPS informācijas elementus, kas uzskaitīti 2. panta 1. punktā [Direktīvas 2010/75/ES 14.a panta 2. punktā]. |
– |
|
Novērtējiet kopīgi saskaņoto atvērto tehnisko specifikāciju un standartu izmantošanu. Uzskaitiet šādus pasākumus. |
VPS datu izplatīšana tiešsaistē, saskaņojot tos ar EMAS un ISO formātiem. |
Iespējamas publikāciju formātu atšķirības obligātu standartu neesības dēļ. |
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
|
Pasākuma apraksts |
Atsauce uz prasībām |
Komisijas loma |
Iesaistāmie dalībnieki |
Paredzamais laika grafiks |
|
– |
– |
– |
– |
– |
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 10.12.2025
COM(2025) 986 final
PIELIKUMS
dokumentam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko dažu prasību vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785
I PIELIKUMS
1.Direktīvas 2010/75/ES I pielikumu groza šādi:
pielikuma 2.2. punktu aizstāj ar šādu:
“2.2. Dzelzs vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), arī nepārtrauktā liešana, ja kopējā jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā”;
2.Direktīvas 2010/75/ES Ia pielikumu groza šādi:
1.pielikuma 2. punktu papildina ar šādu trešo teikumu:
2.“Audzēšanas darbības, ko saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 veic bioloģiskās ražošanas režīmos, darbības jomā neietilpst.”;
3.pielikuma 3. punkta pirmajā teikumā pēc vārdiem “izņemot cūku” iekļauj vārdus “vai dējējvistu vai citu kategoriju mājputnu”;
4.iedaļā par iekārtas LLV līmeni tekstu “Sivēni ≤ 20 kg … 0,027” aizstāj ar tekstu “Atšķirti sivēni ≤ 20 kg … 0,027”;
5.
6.Direktīvas 2010/75/ES V pielikumu groza šādi:
(a)pielikuma 1. daļas 6. punktu groza šādi:
tabulas otrās slejas otrajā, trešajā, piektajā un sestajā rindā pievieno 5. zemsvītras piezīmi:
|
|
NOx |
CO |
|
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina dabasgāzi un kuras nav gāzturbīnas un gāzes dzinēji |
100 |
100 |
|
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina domnu gāzi, koksa krāšņu gāzi vai zemas siltumietilpības gāzi, kas rodas, gazificējot pārstrādes atlikumus, un kuras nav gāzturbīnas un gāzes dzinēji |
200(4)(5) |
__ |
|
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina citu gāzi un kuras nav gāzturbīnas un gāzes dzinēji |
200(4)(5) |
__ |
|
Gāzturbīnas (t. sk. kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto dabasgāzi (1) |
50(2)(3) |
100 |
|
Gāzturbīnas (t. sk. kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto citu gāzi |
120(5) |
__ |
|
Gāzes dzinēji |
100(5) |
100 |
Attiecīgā zemsvītras piezīme ir šāda:
“(5) Emisijas robežvērtību nepiemēro sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas satur vairāk nekā 20 % (tilpuma) ūdeņraža. Tādā gadījumā, neskarot stingrākus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 18. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka viena gada laikā gaisā emitētā NOx kopējā slodze galīgajā iznākumā nav lielāka kā situācijā, kad attiecīgās iekārtas emisijas joprojām atbilstu NOx emisijas robežvērtībām, kas šajā punktā noteiktas dabasgāzes sadedzināšanai.”;
(b)pielikuma 2. daļas 6. punkta beigās pievieno šādu daļu:
“Emisijas robežvērtību nepiemēro sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas satur vairāk nekā 20 % (tilpuma) ūdeņraža. Tādā gadījumā, neskarot stingrākus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 18. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka viena gada laikā gaisā emitētā NOx kopējā slodze gallīgajā iznākumā nav lielāka kā situācijā, kad attiecīgās iekārtas emisijas joprojām atbilstu šajā punktā noteiktajām NOx emisijas robežvērtībām.”;
(c)pielikuma 4. daļai pievieno šādu 3.–5. punktu:
“3. Mērījumu rezultātus standartizē pie 1. un 2. daļā minētā standartizētā O2 satura pēc šādas formulas:
4. Ja degvielas sadedzināšana notiek ar skābekli bagātinātā atmosfērā, mērījumu rezultātus var standartizēt pie kompetentās iestādes noteikta skābekļa satura, kas raksturo konkrētā gadījuma specifiskos apstākļus. Ja piesārņojošo vielu emisijas tiek samazinātas, attīrot atlikumgāzes, 3. punktā paredzēto skābekļa satura standartizāciju veic tikai tad, ja skābekļa saturs tajā pašā periodā, kurā mēra attiecīgo piesārņojošo vielu, pārsniedz attiecīgo skābekļa standartsaturu.
5. Ja apkārtējais gaiss tiek pilnībā aizstāts ar skābekli, 30. pantā minētās emisijas robežvērtības par ievērotām uzskata tad, ja emisijas nav lielākas par emisijām, kas rastos, attiecīgo kurināmo sadedzinot pie standartizēta O2 satura.”
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 10.12.2025
COM(2025) 986 final
PIELIKUMS
dokumentam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko dažu prasību vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, 2010/75/ES, (ES) 2015/2193 un (ES) 2024/1785
II pielikums
1.Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikumu groza šādi:
(a)pielikuma 1. daļas 1., 2. un 3. tabulā attiecībā uz NOx emisijas robežvērtībām, kuras noteiktas gāzveida kurināmajam, kas nav dabasgāze, pēc skaitļiem, kas septītajā slejā doti attiecībā uz šo piesārņotāju, iekļauj šādu zemsvītras piezīmi:
“(*) Emisijas robežvērtību nepiemēro sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas satur vairāk nekā 20 % (tilpuma) ūdeņraža. Neskarot stingrākus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 6. panta 9. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka viena gada laikā gaisā emitētā NOx kopējā slodze galīgajā iznākumā nav lielāka kā situācijā, kad attiecīgās iekārtas emisijas joprojām atbilstu NOx emisijas robežvērtībām, kas II pielikuma 1. daļā noteiktas dabasgāzes sadedzināšanai.”;
(b)pielikuma 2. daļas 1. un 2. tabulā attiecībā uz NOx emisijas robežvērtībām, kuras noteiktas gāzveida kurināmajam, kas nav dabasgāze, pēc skaitļiem, kas sestajā slejā doti attiecībā uz šo piesārņotāju, iekļauj šādu zemsvītras piezīmi:
“(*) Emisijas robežvērtību nepiemēro sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas satur vairāk nekā 20 % (tilpuma) ūdeņraža. Neskarot stingrākus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 6. panta 9. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka viena gada laikā gaisā emitētā NOx kopējā slodze galīgajā iznākumā nav lielāka kā situācijā, kad attiecīgās iekārtas emisijas joprojām atbilstu NOx emisijas robežvērtībām, kas II pielikuma 2. daļā noteiktas dabasgāzes sadedzināšanai.”;
2.Direktīvas (ES) 2015/2193 III pielikumu groza šādi:
(c)pielikuma 1. daļas 2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādiem diviem ievilkumiem:
“— trīskāršots vidējais maksimālais gada darbības stundu skaits, kas, ievērojot 6. panta 3. vai 8. punktu, piemērojams vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 20 MW un kuras atbilst prasībām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628 1 attiecībā uz V posma kontrolēm piemērojamas NRG kategorijai,
— vidējais maksimālais gada darbības stundu skaits, kas, ievērojot 6. panta 3. punktu vai 6. panta 8. punktu, piemērojams vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 20 MW un kuras neatbilst prasībām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1628 attiecībā uz V posma kontrolēm piemērojamas NRG kategorijai.”;
(d)pielikuma 2. daļai pievieno šādu 4., 5. un 6. punktu:
“4. Mērījumu rezultātus standartizē pie II pielikumā minētā standartizētā O2 satura pēc šādas formulas:
5. Ja degvielas sadedzināšana notiek ar skābekli bagātinātā atmosfērā, mērījumu rezultātus var standartizēt pie kompetentās iestādes noteikta skābekļa satura, kas raksturo konkrētā gadījuma specifiskos apstākļus. Ja piesārņojošo vielu emisijas tiek samazinātas, attīrot atlikumgāzes, pirmajā daļā paredzēto skābekļa satura standartizāciju veic tikai tad, ja skābekļa saturs tajā pašā periodā, kurā mēra attiecīgo piesārņojošo vielu, pārsniedz attiecīgo skābekļa standartsaturu.
6. Ja apkārtējais gaiss tiek pilnībā aizstāts ar skābekli, 6. pantā minētās emisijas robežvērtības par ievērotām uzskata tad, ja emisijas nav lielākas par emisijām, kas rastos, attiecīgo kurināmo sadedzinot pie standartizēta O2 satura.”