EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.11.2025

COM(2025) 842 final

2025/0362(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko Direktīvas (ES) 2016/2341 un (ES) 2016/97 groza attiecībā uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas regulējuma stiprināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Tāpēc ES ir jārīkojas, lai palīdzētu iedzīvotājiem nodrošināt pensijas ienākumus un saglabāt dzīves līmeni, saskaroties ar nelabvēlīgām demogrāfiskajām tendencēm, vājāku ražīguma pieaugumu un plašākām transformatīvām problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, digitalizāciju un ģeopolitisko nenoteiktību. Spēja rezultatīvi risināt pensiju problēmu noteiks ES ekonomisko noturību un sociālo kohēziju turpmākajos gadu desmitos.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

·1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā 13 ;

·2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/50/ES par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu 14 ;

·Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību, kas pazīstama kā AKUI II un kas stiprina pārvaldību, informācijas atklāšanu un pārrobežu prasības arodpensiju fondiem 15 ;

·2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP), ar ko izveido brīvprātīgu, standartizētu privāto pensiju regulējumu visā ES 16 .

Šis priekšlikums balstās uz AKUI regulējumu, kas izklāstīts AKUI II direktīvā, un stiprina to, kā sīkāk paskaidrots tālāk 3. iedaļā. Tas ir daļa no plašākas pensiju paketes, kas ietver Regulas (ES) 2019/1238 (PEPP regulas) pārskatīšanu, Komisijas ieteikumus par pensiju infopaneļiem, pensiju izsekojamības sistēmām un automātisku reģistrāciju, kā arī galveno paziņojumu par papildpensiju paketi. Pensiju pakete ir viens no svarīgākajiem rezultātiem, kas jāpanāk saskaņā ar uzkrājumu un investīciju savienības programmu. Ierosinātās izmaiņas un ieteikumi ir izstrādātas, lai nodrošinātu konsekvenci starp dažādiem tiesību aktiem, paturot prātā vienu un to pašu vispārējo mērķi.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

AKUI attīstība un izaugsme var palīdzēt novirzīt vairāk ilgtermiņa kapitāla uz ES kapitāla tirgiem un līdz ar to arī uz vispārējo ekonomiku apstākļos, kad ES ekonomikai ir steidzami jāizmanto ieguldījumi, lai stiprinātu savu konkurētspēju. Tāpēc AKUI II direktīvas pārskatīšana atbilst arī Komisijas plašākai ES ekonomikas atveseļošanas stratēģijai, kas izklāstīta Konkurētspējas kompasā 17 .

AKUI II direktīvas pārskatīšana atbilst Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanai, jo īpaši tā 15. principam, kas apstiprina “tiesības uz adekvātiem ienākumiem vecumdienās” un “pienācīgu dzīves līmeni” pensionāriem. AKUI II direktīva galvenokārt ir prudenciāla un pārvaldības sistēma, tomēr tās galvenie mērķi – stiprināt arodpensiju fondu spēju nodrošināt pienācīgus ienākumus, aizsargāt dalībnieku un saņēmēju intereses un uzlabot gan izmaksu, gan atdeves pārredzamību – ir būtiski, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un pienācīgas papildpensijas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

AKUI II direktīvas grozīšanas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. un 62. pants un 114. panta 1. punkts. Direktīvas 53. un 62. pantā paredzēts koordinēt valstu noteikumus, kas reglamentē darbības uzsākšanu un veikšanu pašnodarbinātas personas statusā un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Šie noteikumi ļauj izveidot AKUI un nodrošināt to pārrobežu darbību iekšējā tirgū saskaņā ar konsekventiem prudenciālajiem, pārvaldības un uzraudzības standartiem. 114. panta 1. punkts ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu valstu noteikumus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.

Pakalpojumu sniedzēju spēju izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību joprojām kavē esošo arodpensiju produktu nepietiekama standartizācija. Tāpēc priekšlikuma mērķis ir uzlabot AKUI regulējuma būtiskākos elementus, lai izveidotu saskaņotāku modeli. Tas ļaus to dalībniekiem un saņēmējiem pilnībā izmantot iekšējo tirgu un nodrošinās tiem lielāku pakalpojumu sniedzēju izvēli, arī citās ES dalībvalstīs. Priekšlikums saskaņo AKUI pamatiezīmes, un tā rezultātā tiek uzlabota pārredzamība gan attiecībā uz izmaksām, gan atdevi, pastiprināta riska pārvaldības prakse un nodrošināta efektīvāka ieguldījumu politika.

•Subsidiaritāte

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija 2025. gada 23. jūnijā izsludināja uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, kura termiņš bija 2025. gada 21. jūlijs. Tā mērķis bija iegūt vispārīgas piezīmes, atzinumus un viedokļus par esošā papildpensiju regulējuma uzlabošanu un apmainīties ar pierādījumiem par paraugpraksi. Uzaicinājumā kopumā tika saņemtas 47 atbildes, no tām – 35 unikālas atbildes no dažādām organizācijām, piemēram, uzņēmumu un darba devēju apvienībām, NVO, patērētāju organizācijām un iedzīvotājiem no 12 ES dalībvalstīm un četrām trešajām valstīm. Kopumā lielākā daļa respondentu piekrita, ka ir vajadzīgi papildpensiju uzlabojumi, lai pilnībā atraisītu to potenciālu ES iedzīvotāju un ekonomikas labā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

EAAPI 2025. gada 5. septembrī iesniedza Komisijas pieprasīto tehnisko ieguldījumu 20 , lai atbalstītu papildpensiju attīstību un uzlabotu papildpensiju sistēmu. EAAPI atbalstīja i) stingrāku uzraudzību, ii) vairāk uz risku balstītas pieejas izmantošanu, lai veicinātu ieguldījumu iespējas alternatīvos aktīvos, un iii) AKUI II direktīvas darbības jomas precizēšanu, lai vēl vairāk atraisītu ilgtermiņa uzkrājumu priekšrocības.

•Ietekmes novērtējums

Papildus morālajai pārliecināšanai ar šo risinājumu tiktu īstenoti EAAPI tehnisko ieteikumu galvenie elementi ar mērķi pakāpeniski uzlabot ieguldījumu praksi, pārredzamību un pārvaldību visos papildpensiju plānos. Galvenā uzmanība tiktu pievērsta riska pārvaldības sistēmu stiprināšanai, izmaksu un ieguldījumu atdeves atklāšanas uzlabošanai un ilgtspējīgāku un līdzsvarotāku ieguldījumu stratēģiju atbalstam. Reformas mērķis būtu arī novērst strukturālos šķēršļus, kas ierobežo efektivitāti un apmēru, piemēram, sadrumstalotību, ierobežotu sadarbību starp plāniem un nevienmērīgas uzraudzības spējas. Šie pasākumi īstermiņā radikāli nepārveidotu sistēmu, bet pakāpeniski uzlabotu AKUI darbības rādītājus, ilgtspēju un efektivitāti. Laika gaitā regulējums atbalstītu efektīvāku pārrobežu darbību, labākus ieguldījumu rezultātus un augstāku aizsardzības līmeni dalībniekiem un saņēmējiem.

Saskaņā ar 4. risinājumu tiktu saglabāti visi 3. risinājuma elementi, tai skaitā tematiskie pārskati, veicinoši pasākumi, uzlabota uzraudzības prakse un lielākās daļas EAAPI ieteikumu īstenošana. Tomēr šis risinājums paredz vēl plašākas izmaiņas, ieviešot saistošas regulatīvās prasības un īpašus uzraudzības pasākumus nolūkā novērst pastāvīgu strukturālu neefektivitāti. Viens no galvenajiem pasākumiem būtu obligāta minimālā efektīvā apmēra noteikšana AKUI. Tas varētu ietvert veidnes plānu slēgšanai vai apvienošanai gadījumos, kad netiek sasniegts minimālais efektivitātes apmērs un darbības rādītāji. Tas varētu ietvert arī plāna pārvaldītāju obligātu iecelšanu, ja esošās vakances netiek nekavējoties aizpildītas vai ja pašreizējiem pārvaldītājiem trūkst nepieciešamo prasmju, lai rezultatīvi pārvaldītu ieguldījumu portfeļa stratēģiju. Tomēr šāda pieeja izvirza būtiskas prasības attiecībā uz uzraudzības spējām un var pakļaut uzraudzītājus atbildības riskiem, ja pensiju nodrošinātāji pieprasa pārskatīšanu tiesā. Turklāt, lai noteiktu obligātu minimālo efektīvo apmēru AKUI, būtu vajadzīgs ievērojams laiks un resursi, savukārt optimālais apmērs dažādās AKUI joprojām varētu atšķirties. Šāds pasākums būtu pretrunā arī uz tirgu orientētai pieejai, paredzot lejupēju konsolidāciju, kas nav saderīga ar pašreizējām AKUI pārvaldības struktūrām 21 . 

Izvēlētais risinājums ir risinājums Nr. 3.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz īpašumu, darījumdarbības brīvība un vīriešu un sieviešu līdztiesības princips. Tas atbalsta hartas 38. panta mērķus, kuros paredzēts augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums būtiski neietekmē ES budžetu. EAAPI būtu jāspēj veikt papildu koordinācijas un uzraudzības konverģences uzdevumus, tai skaitā sadarbības platformu izveidi, izmantojot savus esošos resursus.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti

Ar ierosināto direktīvu tiktu veikti konkrēti grozījumi spēkā esošā direktīvā. Tāpēc dalībvalstīm būtu vai nu jāpaziņo Komisijai savu valsts noteikumu attiecīgo grozījumu teksts, vai, ja tās uzskata, ka šādi grozījumi nav vajadzīgi, jāpaskaidro, ar kuriem konkrētajiem valsts tiesību aktu noteikumiem jau ir ieviesti priekšlikumā izklāstītie grozījumi.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar priekšlikuma 1. pantu groza Direktīvu (ES) 2016/2341. Tālāk izklāstīti konkrētie noteikumi, kas tiek grozīti.

–4. pants ļauj dalībvalstīm piemērot Direktīvu (ES) 2016/2341 fondētām iestādēm, kas nodrošina pensijas kapitāla izmaksas, uz ko citādi neattiecas Savienības prudenciālās uzraudzības tiesību akti.

–9. pantā ir noteikts, ka kompetentā iestāde AKUI piemēro atļaujas piešķiršanas procedūru, kas ietver prudenciālo novērtējumu un darbības plāna sagatavošanu.

–9.a pants nodrošina, ka AKUI ir atļauts pārvaldīt dažādus pensiju plānus, arī tos, kuriem ir atšķirīga ieguldījumu politika, un pieņemt iemaksas no vairākiem iemaksas veicošiem uzņēmumiem vienā un tajā pašā pensiju plānā.

–11. un 11.a pants racionalizē AKUI pārrobežu procedūras, ieviešot skaidrākus termiņus, uzlabotu koordināciju starp kompetentajām iestādēm, kā arī vienkāršotu paziņošanas procesu esošo pārrobežu darbību paplašināšanai vienā un tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī.

–Ar 12. pantu vienkāršo noteikumus, kas reglamentē pensiju plānu nodošanu, samazinot nepamatotus šķēršļus konsolidācijai un apmēra palielināšanai, vienlaikus nodrošinot dalībnieku un saņēmēju pienācīgu aizsardzību.

–14. pantā ir noteikts, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas atļaut nepietiekamu finansējumu uz ierobežotu laikposmu, ko nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kam jebkurā gadījumā nevajadzētu pārsniegt desmit gadus, un tiek atceltas papildu prasības pārrobežu AKUI.

–Ar 17. pantu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai grozītu pieprasītās maksātspējas normas skaitliskās un procentuālās vērtības nolūkā pielāgoties tirgus attīstībai.

–Direktīvas 18.a pantā ir noteikts, ka AKUI, uz kurām neattiecas uz risku balstītas tiesību aktos noteikta pašu kapitāla prasības un kuras apdrošina biometriskos riskus vai sniedz garantijas, ka vismaz reizi trijos gados tiks veikts spriedzes tests, novērtē savu spēju izpildīt saistības nelabvēlīgos tirgus un demogrāfiskos scenārijos. Kompetentās iestādes var pieprasīt biežāku testēšanu, ja tiek konstatētas ievainojamības. Šis noteikums precizē standarta stresa scenārijus un ļauj dalībvalstīm noteikt ilgākus aplēšu laikposmus vai stingrākus pieņēmumus. Šajā pantā arī noteikts, ka, ja spriedzes testa rezultāti liecina par nepietiekamiem aktīviem vai pieejamo maksātspējas normu nepietiekamību, AKUI iesniedz konverģences plānu, kurā izklāstīti korektīvie pasākumi. Visbeidzot, kompetentās iestādes var pieprasīt lielākas maksātspējas normas, ja plāns nav ticams vai nav iesniegts.

–Ar 19. pantu ievieš vairāk uz principiem balstītu piesardzības principu un ierobežo iespēju noteikt detalizētākus noteikumus, attiecinot tos tikai uz plāniem, kuros dalībnieki un saņēmēji uzņemas ieguldījumu risku, bez iespējas ierobežot aktīvu veidus, kuros AKUI var ieguldīt. Tas neskar kompetento iestāžu iespēju pieprasīt ierobežojumus, ja riskus uzņemas dalībnieki un saņēmēji un ja šādi ierobežojumi nav uzskatāmi par pilnīgiem aizliegumiem.

–21. pantā ir noteikts, ka pārvaldības sistēmai ir jāietver iedarbīgs interešu konfliktu pārvaldības mehānisms un atbilstības uzraudzības funkcija.

–22. pantā ir pastiprinātas atbilstības un piemērotības prasības. Pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu kvalifikācija, zināšanas un pieredze kopumā joprojām ir pietiekama, lai viņi varētu rezultatīvi pildīt savus pienākumus. Turpretī prasības ir pastiprinātas attiecībā uz personām, kuras faktiski vada AKUI un kurām individuāli jānodrošina atbilstība nepieciešamajiem piemērotības un atbilstības standartiem.

–26. pantā noteikts, ka par iekšējā revīzijā atklātiem konstatējumiem un ieteikumiem ziņo pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrai, kura nosaka atbilstošus pasākumus, kas veicami saistībā ar katru konstatējumu un ieteikumu, un nodrošina to rezultatīvu īstenošanu.

–Direktīvas 28. pants nodrošina, ka AKUI izstrādā rakstisku pašu riska novērtēšanas politiku, kurā ietverti novērtējuma veikšanas procesi un procedūras, novērtējuma sagatavošanas biežums un metodes.

–30. pantā ir noteikts, ka ieguldījumu politikas principu izklāstā ir skaidri jāizklāsta ieguldījumu mērķi, kas atbilst katra plāna pensiju ienākumu mērķiem, un jānosaka pielaides attiecībā uz novirzēm no aktīvu izvietojuma un darbības mērķiem saskaņā ar ESAO Privāto pensiju regulējuma pamatprincipiem un to īstenošanas pamatnostādnēm.

–33. pants nodrošina, ka tāda pensiju plāna gadījumā, kurā dalībnieki un saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku, tiek pastiprināta aktīvu glabāšana un uzraudzības pienākumi.

–36.–44. pants pastiprina informāciju dalībniekiem un saņēmējiem uzkrāšanas un izmaksu posmos. Konkrētāk, 37.a pantā ir noteikts, ka AKUI ir jādalās ar attiecīgo informāciju ar pensiju izsekojamības sistēmām, lai uzlabotu pārredzamību un veicinātu dalībnieku un saņēmēju informētību par savām tiesībām.

–Ar 44.a pantu tiek ieviests skaidrs rūpības pienākums AKUI, pieprasot tām rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot dalībnieku un saņēmēju intereses.

–44.c un 44.d pantā ir noteikts, ka AKUI ir jāizveido efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras un dalībvalstīm ir jānodrošina atbilstīgu, neatkarīgu un objektīvu strīdu izšķiršanas struktūru pieejamība, arī pārrobežu lietās.

–Ar 45.–51. pantu tiek pastiprināta uzraudzība un paplašinātas kompetento iestāžu pilnvaras. Konkrētāk, ar 49.a pantu tiek ieviests regulārs uzraudzības dialogs, kura mērķis ir veicināt stratēģisku pārdomu procesu par AKUI ilgtermiņa adekvātumu, efektivitāti un ilgtspēju.

–Direktīvas 6., 7., 13., 16., 36., 47., 50. un 51. pantā ir atzīts, ka dažās dalībvalstīs AKUI ir atļauts nodrošināt privāto pensiju produktus, tai skaitā Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP), un nodrošināt, ka prudenciālais regulējums atspoguļo šo iespēju veicināt saskanību, pareizu organizāciju un efektīvu uzraudzību visos pensijas kapitāla uzkrāšanas veidos.

–Direktīvas 19., 21., 23.–26., 28., 47. un 49. pantu groza tā, lai atsauces uz “lielumu, veidu, apmēru un sarežģītību” aizstātu ar atsaucēm uz “veidu, apmēru un sarežģītību”, jo “lielums” nav piemērots kritērijs AKUI, kuru prudenciālajām un pārvaldības prasībām būtu jāatspoguļo to riska profils, nevis absolūtais lielums, saskaņā ar uzraudzības principu, kas balstīts uz risku.

Citas tiesību normas ir grozītas, lai veiktu atjauninājumus un labojumus.

Ar priekšlikuma 2. pantu groza Direktīvu (ES) 2016/97. Tas nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrību pārvaldīto arodpensiju plānu dalībniekiem un saņēmējiem ir piekļuve vismaz tādai pašai informācijai kā dalībniekiem un saņēmējiem, kā tas ir AKUI pārvaldīto plānu gadījumā, un ka apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas starpniekiem ir atbilstošs juridiskais pamats informācijas apmaiņai ar pensiju izsekojamības sistēmām.

Ar priekšlikuma 3. pantu tiek ieviesti noteikumi par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, lai AKUI, kas reģistrētas vai saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2341 pirms izmaiņām atļaujas piešķiršanas noteikumos, nebūtu jāpieprasa jauna atļauja.

2025/0362 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko Direktīvas (ES) 2016/2341 un (ES) 2016/97 groza attiecībā uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas regulējuma stiprināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. pantu, 62. pantu un 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 22 ,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 23 ,

tā kā:

(1)Ņemot vērā Eiropas Savienības iedzīvotāju novecošanu un vecumatkarības koeficienta pieaugumu, ir kļuvis nepieciešams stiprināt papildinošus pensijas ienākumu avotus, lai saglabātu paaudžu solidaritāti, sociālo kohēziju un pensiju sistēmu ilgtermiņa stabilitāti visā Savienībā.

(2)Pensiju sistēmu organizēšana joprojām ir valstu kompetencē, tomēr pensiju adekvātums un finansiālā ilgtspēja ir Savienības stabilitātei un kohēzijai vispārsvarīgs jautājums. Nodrošinot iedzīvotājiem piekļuvi labi izstrādātiem privāto pensiju produktiem, tiek veicināta gan individuālā finansiālā drošība, gan Savienības ekonomikas noturība.

(3)Neraugoties uz to, ka mājsaimniecības Savienībā ir starp pasaules lielākajiem uzkrājumu veidotājiem, tās joprojām lielu daļu savas finanšu bagātības tur īstermiņa noguldījumos bankās, kuru ienesīgums ir ierobežots. Pievilcīgu arodpensiju un privāto pensiju produktu attīstīšana var palīdzēt mobilizēt šos uzkrājumus ilgtermiņa ieguldījumiem, radot lielāku atdevi uzkrājumu veidotājiem un novirzot kapitālu produktīviem lietojumiem, kas atbalsta izaugsmi, inovāciju un zaļo un digitālo pārkārtošanos.

(4)Atbilstīgs regulējums un uzraudzība Savienības un valstu mērogā joprojām ir svarīgs tam, lai izveidotu drošu arodpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēmu visās dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 24 ir veicinājusi saskaņotāku prudenciālās uzraudzības sistēmu arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (AKUI). Tomēr daudzās dalībvalstīs papildpensiju nozare joprojām nav pietiekami attīstīta, un tas varētu apdraudēt iedzīvotāju finansiālo drošību, it īpaši ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences Savienībā. Kā daļu no spēcīgām vairāklīmeņu pensiju sistēmām, kas izstrādātas dialogā ar sociālajiem partneriem, ir būtiski atbalstīt papildpensiju, piemēram, AKUI nodrošināto, turpmāku ieviešanu un palīdzēt sasniegt labākus rezultātus ilgtermiņa uzkrājumu veidotājiem. Lai to panāktu, ir vajadzīga politiska rīcība gan valstu, gan Savienības līmenī.

(5)Uzkrājumu un investīciju savienības, kuru Komisija izsludināja savā 2025. gada 19. marta paziņojumā 25 , mērķis ir dot iedzīvotājiem iespēju veidot uzkrājumus un ieguldīt savā nākotnē, novirzīt ieguldījumus Savienības prioritātēm, padziļināt to integrāciju Savienības kapitāla tirgos un palielināt to apmēru, kā arī nodrošināt efektīvu uzraudzību visā vienotajā tirgū. Viens no šiem četriem virzieniem ir palīdzība iedzīvotājiem veidot uzkrājumus un ieguldīt savā nākotnē, kas ir uzkrājumu un investīciju savienības mērķu pamatā. Viens no konkrētākajiem veidiem, kā Savienība var mainīt cilvēku dzīvi, ir nodrošināt, ka Savienības pilsoņi var veidot pienācīgus pensijas ienākumus. Darbs saistībā ar papildpensijām un jo īpaši arodpensijām atspoguļo šo uz iedzīvotājiem vērsto pieeju.

(6)Arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (“AKUI”) ir būtiska nozīme Savienības finanšu sistēmā – tās pārvalda aktīvus aptuveni trīs triljonu EUR apmērā –, taču tās parasti mazāk darbojas biržā kotēto kapitāla vērtspapīru, privātā kapitāla, iespējkapitāla un infrastruktūras tirgos. Ja ieguldījumus akciju un alternatīvo aktīvu klasēs pārvalda piesardzīgi, šādi ieguldījumi var būt vērtīga to portfeļu sastāvdaļa, jo tie nodrošina diversifikāciju, lielāku ilgtermiņa atdevi pensiju uzkrājumu veidotājiem un aizsardzību pret inflāciju, vienlaikus nodrošinot arī būtisku finansējumu reālajai ekonomikai. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka šādiem ieguldījumiem nav nepamatotu regulatīvu šķēršļu.

(7)Direktīvas (ES) 2016/2341 pārskatīšanas pamatā ir Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) 2023. gada tehniskā konsultācija par AKUI II direktīvas pārskatīšanu 26 un tās 2025. gada “tehniskais ieguldījums AKUI II direktīvas un PEPP regulas pārskatīšanā uzkrājumu un investīciju savienības kontekstā” 27 . Tajā ir ņemti vērā arī nesenie konstatējumi un ieteikumi Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 14/2025 par papildpensiju attīstīšanu Savienībā 28 , kā arī ESAO Privāto pensiju regulējuma pamatprincipi 29 , kuros noteikti starptautiski atzīti standarti arodpensiju pārvaldībai, pārredzamībai un uzraudzībai.

(8)Pietiekama darbības apmēra sasniegšana bieži vien ir priekšnoteikums AKUI efektīvai un ilgtspējīgai darbībai. Mazākas AKUI var saskarties ar augstākām administratīvajām un ieguldījumu izmaksām, ierobežotu diversifikāciju un grūtībām piesaistīt vai saglabāt nepieciešamās profesionālās speciālās zināšanas. Lielāks darbības apmērs var palīdzēt mazināt šos ierobežojumus, uzlabojot risku apvienošanu, pārvaldības spējas un piekļuvi plašākam ieguldījumu iespēju klāstam, tādējādi veicinot stabilākus un izmaksu ziņā efektīvākus rezultātus dalībniekiem un saņēmējiem.

(9)Tomēr Direktīva (ES) 2016/2341 nav bijusi pietiekami efektīva apjomradītu ietaupījumu veicināšanā, un rezultātā pensiju nodrošinātāji bieži vien ir pārāk mazi, lai gūtu labumu no diversifikācijas vai efektivitātes pieauguma, un līdz ar to dalībniekiem un saņēmējiem ir jāsaskaras ar lielākām izmaksām un zemāku neto atdevi. Tādēļ ir jāveicina šādi apjomradīti ietaupījumi.

(10)Direktīva (ES) 2016/2341 būtu jāpiemēro visām AKUI, ja vien tās nav skaidri izslēgtas saskaņā ar tās 2. panta 2. punktu. Direktīvas piemērošanai būtu jāatspoguļo tās mērķi un pensiju sistēmu dažādība dalībvalstīs, un tā būtu jāīsteno tā, lai tiktu atzīts viss esošo arodpensiju kapitāla uzkrāšanas pasākumu spektrs.

(11)Dažās dalībvalstīs valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka AKUI – lai gan tām ir juridiskas personas statuss – ir jāpārvalda pilnvarotām struktūrām, kas ir atbildīgas par rīcību to vārdā. Tāpēc ir lietderīgi, ka Direktīvas (ES) 2016/2341 2. panta 1. punktā ir skaidra atsauce ne tikai uz situācijām, kad AKUI nav juridiskas personas statusa, kam arī turpmāk būtu jābūt direktīvas darbības jomā, bet arī uz gadījumiem, kad AKUI ir juridiskas personas statuss un saskaņā ar valsts tiesību aktiem tās ir jāpārvalda šādām pilnvarotām struktūrām.

(12)Dažās dalībvalstīs atbildību par AKUI darbību var dalīt starp pašu AKUI un pilnvaroto struktūru, kas rīkojas tās vārdā, un katra no tām veic atšķirīgas, bet papildinošas funkcijas. Direktīvas (ES) 2016/2341 piemērošanai vajadzētu būt saskaņotai ar minēto pienākumu sadalījumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un būtu jānodrošina, ka uz visiem atbildīgajiem pilnībā attiecas tās prasības neatkarīgi no AKUI juridiskās formas. Tomēr šī situācija būtu jānošķir no ārpakalpojumu izmantošanas, kā norādīts minētās direktīvas 31. pantā, jo dalīta pienākumu izpilde šādos gadījumos izriet no AKUI institucionālās struktūras, kā noteikts valsts tiesību aktos, nevis no funkciju nodošanas ārpakalpojumā uz līguma pamata. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka AKUI aktīvi ir juridiski nošķirti no to pilnvaroto struktūru aktīviem, kuras tās pārvalda.

(13)Tam, vai iestāde ir uzskatāma par AKUI, vajadzētu būt atkarīgam no veiktajām darbībām neatkarīgi no tās juridiskās formas vai apzīmējuma saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Vairākās dalībvalstīs ar nodarbinātību saistītu pensijas nodrošinājumu sniedz fondētas iestādes, kuras ir izslēgtas no Direktīvas (ES) 2016/2341 darbības jomas saskaņā ar tās 2. panta 2. punktu vai uz kurām minētā direktīva citādi neattiecas, un uz kurām neattiecas nekādi citi Savienības prudenciālās uzraudzības tiesību akti. Uz dažām no minētajām iestādēm jau attiecas Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2018/231 30 par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pensiju fondiem, atspoguļojot to ekonomisko nozīmi un vajadzību pēc visaptverošas un konsekventas informācijas par visu veidu pensiju iestādēm. Kopumā šādu iestāžu, uz kurām neattiecas Direktīvas (ES) 2016/2341 darbības joma, rīcībā ir ļoti nozīmīgi aktīvi, un līdzās AKUI tās ir nozīmīga kopējās ar nodarbinātību saistītās pensiju sistēmas daļa. Ņemot vērā to apmēru un nozīmi finanšu stabilitātei un pensiju adekvātumam, ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka visām iestādēm, kas pārvalda pensiju uzkrājumus, neatkarīgi no tā, vai tie ir arodpensijas vai privātās pensijas uzkrājumi, tiktu piemērota pareiza pārvaldība, efektīva uzraudzība un prudenciālās prasības, kas ir samērīgas ar to radīto risku veidu un apmēru. Ņemot vērā Direktīvā (ES) 2016/2341 paredzēto stabilo regulējumu un nolūkā veicināt uzraudzības prakses konsekvenci, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un augstus pārvaldības un riska vadības standartus attiecībā uz visiem pensiju kapitāla uzkrāšanas veidiem, vienlaikus ievērojot valstu pensiju sistēmu un esošo institucionālo pasākumu daudzveidību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot minēto direktīvu iestādēm, kuras citādi ir izslēgtas no tās darbības jomas un uz kurām neattiecas neviens cits Savienības prudenciālais regulējums. Tas ir īpaši svarīgi, ja dalībniekiem un saņēmējiem piedāvāto izmaksu apmērs ir atkarīgs no iestādes darbības rādītājiem aktīvu pārvaldīšanā un to negarantē valsts iestāde. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei par šīs iespējas izmantošanu.

(14)Dažās dalībvalstīs AKUI var arī atļaut nodrošināt privāto pensiju produktus, tai skaitā Pan-Eiropas privāto pensiju produktu, kā atspoguļots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1238 31 . Tāpēc, lai nodrošinātu šādu darbību skaidru un pareizu organizēšanu un saskaņotu un efektīvu uzraudzību attiecībā uz dažādiem pensijas kapitāla uzkrāšanas veidiem, ir lietderīgi to atspoguļot Direktīvā (ES) 2016/2341.

(15)Arodpensijas kapitāla uzkrāšanas organizēšanā var gūt labumu no lielākas elastības attiecībā uz to, kā AKUI strukturē un pārvalda pensiju plānus un iemaksu mehānismus. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka AKUI ir atļauts izmantot dažādus pensiju plānus, arī tos, kuriem ir atšķirīga ieguldījumu politika, un pieņemt iemaksas no vairākiem iemaksas veicošiem uzņēmumiem, tai skaitā vienā un tajā pašā pensiju plānā. Minētā elastība var veicināt lielāka darbības apmēra sasniegšanu, un tas var palīdzēt uzlabot izmaksu efektivitāti, riska diversifikāciju un pārvaldības spēju, kas savukārt nāk par labu dalībniekiem un saņēmējiem.

(16)Direktīvā (ES) 2016/2341 ir nošķirta atļauju piešķiršana AKUI un to reģistrācija, bet nav definēts neviens no šiem jēdzieniem, vienlaikus pieprasot dalībvalstīm uzturēt AKUI valsts reģistru. Rezultātā ir izveidojusies atšķirīga uzraudzības prakse, arī gadījumos, kad kompetentās iestādes neveic ex ante prudenciālo novērtējumu, vai dažos gadījumos, kad prudenciālais novērtējums netiek veikts vispār. Prudenciālā novērtējuma neveikšana reģistrācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā var apdraudēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un dalībnieku un saņēmēju tiesību aizsardzību. Lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas un aizsargātu pensiju uzkrājumu veidotāju intereses, visām AKUI būtu jāpiemēro atļaujas piešķiršanas procedūra, kas ietver pienācīgu kompetentās iestādes prudenciālo novērtējumu. Saskaņā ar EAAPI tehniskajiem ieteikumiem par AKUI II direktīvas pārskatīšanu un ESAO Ieteikuma par privāto pensiju regulējuma pamatprincipiem īstenošanas pamatnostādnēm atļauju piešķiršanas procesā AKUI būtu arī jāizveido un jāuztur darbības plāns visām plānotajām darbībām.

(17)Lai uzlabotu efektīvu un pielāgojamu arodpensijas kapitāla uzkrāšanu, kā arī apjomradītus ietaupījumus, AKUI būtu jāļauj pārvaldīt vairākus pensiju plānus, arī tos, kuriem ir atšķirīgas ieguldījumu pieejas, un pieņemt iemaksas no vairākiem uzņēmumiem vienā un tajā pašā plānā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu pārvaldību un dalībnieku un saņēmēju aizsardzību.

(18)Direktīvas (ES) 2016/2341 darbības pieredze liecina, ka procedūras, kas reglamentē atļauju piešķiršanu AKUI un to uzraudzību, it īpaši saistībā ar pārrobežu darbībām, var izraisīt kavēšanos un nekonsekvenci dalībvalstīs, un tas savukārt var atturēt AKUI no iesaistīšanās pārrobežu darbībās vai to paplašināšanas. Tādēļ, lai uzlabotu AKUI pārrobežu darbības un to uzraudzību, būtu jāizstrādā un jāracionalizē procedūras posmi atļauju piešķiršanai un pārrobežu darbībām. Būtu jāprecizē termiņi un jāpaātrina informācijas apmaiņa starp piederības un uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm, nodrošinot ciešāku koordināciju, arī attiecīgā gadījumā iesaistot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (“EAAPI”).

(19)Piemērot AKUI, kas veic pārrobežu darbības uzņēmējā dalībvalstī, visas sākotnējās pārrobežu procedūras, ja šāda AKUI vēlas paplašināt šīs darbības, attiecinot tās arī uz papildu iemaksas veicošiem uzņēmumiem vai plāniem tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī, ir nevajadzīgs slogs. Šāda pieeja varētu izraisīt procedūru dublēšanos, palielināt administratīvās izmaksas un kavēšanos, nekādi neuzlabojot dalībnieku un saņēmēju aizsardzību. Lai veicinātu samērīgu un efektīvu uzraudzību un nodrošinātu rezultatīvu sadarbību starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, šādai darbības paplašināšanai būtu jāpiemēro vienkāršota paziņošanas procedūra, kas jāpabeidz viena mēneša laikā. Minētais grafiks nodrošina, ka kompetentās iestādes var veikt nepieciešamo koordināciju un uzraudzību, neradot AKUI nepamatotu kavēšanos vai slogu.

(20)Noteikumiem, kas reglamentē visu vai daļas pensiju plāna saistību, tehnisko rezervju un citu saistību un tiesību kolektīvu nodošanu, ir būtiska nozīme konsolidācijas veicināšanā un nepieciešamā arodpensiju nodrošinājuma apmēra sasniegšanā. Ja šādi noteikumi ir pārāk stingri, tie rada nepamatotus šķēršļus vajadzīgā apmēra sasniegšanai un konsolidācijas veicināšanai, un tas var kaitēt uzkrājumu veidotāju ilgtermiņa interesēm. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai dalībnieki un saņēmēji vai to pārstāvji varētu efektīvi paust savu viedokli par ierosināto pārrobežu nodošanu. Tāpēc, lai atvieglotu šādu nodošanu, ir lietderīgi precizēt un vienkāršot piemērojamos Savienības noteikumus, nodrošinot, ka procedūras joprojām ir pārredzamas, samērīgas un saskanīgas ar dalībnieku un saņēmēju aizsardzību, vienlaikus nodrošinot lielāku efektivitāti un integrāciju iekšējā tirgū. Tam būtu jāietver noteikumi par savlaicīgu paziņošanu, attiecīgā gadījumā iemaksas veicošā uzņēmuma apstiprinājumu un iespēju dalībniekiem un saņēmējiem oficiāli izteikt iebildumus.

(21)Attiecībā uz kolektīvu nodošanu iekšzemē no vienas AKUI uz citu dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas vienkāršas, pārredzamas un darbības ziņā efektīvas procedūras, kas ļauj konsolidēt un pārstrukturēt pensiju plānus to teritorijā. Šādām procedūrām būtu jāveicina vajadzīgā apmēra sasniegšana un izmaksu efektivitāte, un tām nevajadzētu būt ierobežojošākām par procedūrām, ko piemēro pārrobežu nodošanai.

(22)Dalībvalstīm ir iespēja uz laiku atļaut nepietiekamu finansējumu arodpensiju plāniem. Dažādas dalībvalstis ir īstenojušas šo iespēju dažādos veidos, savukārt citas ir izvēlējušās to neizmantot; rezultātā ir radusies nekonsekvence, kas var ietekmēt dalībnieku un saņēmēju aizsardzību. Nepietiekama finansējuma novēršana ir svarīga, tomēr pilnīgs aizliegums dažos gadījumos varētu likt strauji samazināt pensiju solījumus, kas var kaitēt dalībniekiem un saņēmējiem. Lai nodrošinātu līdzsvarotu un samērīgu pieeju un dalībnieku un saņēmēju pienācīgu aizsardzību, dalībvalstīm būtu jāatļauj pagaidu nepietiekams finansējums uz ierobežotu laikposmu, kas noteikts valsts tiesību aktos un kam jebkurā gadījumā nevajadzētu pārsniegt desmit gadus.

(23)Daži tehniskie parametri Direktīvā (ES) 2016/2341 izriet no Padomes Direktīvas 79/267/EEK 32 , kas ir pirmā dzīvības apdrošināšanas direktīva, un kopš to ieviešanas nav tikuši mainīti. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt iespēju tos koriģēt ar deleģētajiem aktiem, ja to uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu, ka tie joprojām ir piemēroti, ņemot vērā norises tirgū un uzraudzības praksi.

(24)Direktīvā (ES) 2016/2341 ir noteikts, ka AKUI rīcībā ir jābūt pietiekamai pieejamajai maksātspējas normai. Minētā maksātspējas norma pilnībā neaptver riska darījumus ar tirgus un ilgdzīvošanas riskiem, arī gadījumos, kad AKUI uzņemas biometrisko risku vai garantē konkrētus ieguldījumu rezultātus vai izmaksu apmēru. Dažas dalībvalstis pieprasa AKUI turēt papildu uz risku balstītu tiesību aktos noteiktu pašu kapitālu, kas pārsniedz prasīto maksātspējas normu. Dalībvalstīs, kurās šādu uz risku balstītu prasību nav, būtu jānodrošina salīdzināma uzkrājumu veidotāju un saņēmēju aizsardzība. Konkrētāk, AKUI, kas sedz biometrisko risku vai piedāvā garantijas un kam nepiemēro uz risku balstītas kapitāla prasības, būtu jāveic regulāri spriedzes testi, lai novērtētu to spēju saglabāt finansējumu ilgtermiņā, arī nelabvēlīgos tirgus un demogrāfiskos scenārijos, un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt korektīvus pasākumus, ja tiek konstatēts nepietiekams finansējums.

(25)Privātie aktīvi, tai skaitā privātais kapitāls, privātais parāds un iespējkapitāls, var uzlabot ieguldījumu portfeļu riska un ienesīguma raksturlielumus, uzlabojot diversifikāciju un, iespējams, nodrošinot lielāku ieguldījumu atdevi ilgtermiņā. Tomēr šādus aktīvus bieži vien ir sarežģītāk aplēst vērtības ziņā un novērtēt no riska viedokļa, tāpēc ir vajadzīgas ievērojamas profesionālās zināšanas. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2341 19. pantu AKUI būtu jāiegulda, ņemot vērā dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa intereses un saskaņā ar piesardzības principu. Tomēr šis piesardzības princips nav pietiekami precizēts, un vairākas dalībvalstis saskaņā ar minēto pantu ir ieviesušas detalizētus un dažkārt ierobežojošus ieguldījumu ierobežojumus. Šādi visaptveroši ierobežojumi var liegt labi pārvaldītām iestādēm ar atbilstošu riska pārvaldības spēju efektīvi ieguldīt alternatīvos aktīvos. Tādēļ būtu jānosaka, ka ieguldījumu pamata regulējums ir uz risku balstīts piesardzības princips, kas ļauj iestādēm ieguldīt jebkāda veida aktīvos, ar noteikumu, ka tās var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt un pārvaldīt saistītos riskus, kā arī ziņot par tiem. Attiecīgi, lai aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, dalībvalstu iespēja piemērot ieguldījumu ierobežojumus būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad ieguldījumu risku uzņemas dalībnieki un saņēmēji, un minētajiem ierobežojumiem nevajadzētu novest pie vispārēja aizlieguma ieguldīt noteiktās aktīvu klasēs. 2025. gada 19. novembra galvenajā paziņojumā 33 ir sniegti papildu nesaistoši norādījumi par piesardzības principa piemērošanu, arī par to, kā tam būtu jāatbalsta ilgtermiņa uzkrājumu efektīvs izvietojums.

(26)Pieredze liecina, ka Direktīvā (ES) 2016/2341 noteiktās pārvaldības prasības ne vienmēr nodrošina konsekventus pareizas pārvaldības standartus un efektīvu pārraudzību visās AKUI. Konkrētāk, atšķirības iekšējās kontroles funkcijās, interešu konfliktu risināšanā un pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru sastāvā un efektivitātē var vājināt dalībnieku un saņēmēju aizsardzību un pensiju plānu pārvaldības integritāti. Tāpēc, lai uzlabotu AKUI noturību, pārredzamību un pārskatatbildību, pārvaldības sistēma būtu jāprecizē sīkāk un kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai novērtētu un attiecīgā gadījumā stiprinātu AKUI pārvaldības sistēmas.

(27)AKUI efektīva un piesardzīga pārvaldība ir atkarīga no to personu piemērotības un godprātības, kuras faktiski vada AKUI, darbojas tās pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrās vai arī pilda pamatfunkcijas, tai skaitā tās, kuras nodotas ārpakalpojumā. Direktīvā (ES) 2016/2341 ir atsauce uz kolektīvās piemērotības jēdzienu attiecībā uz personām, kas faktiski vada AKUI. Ir vajadzīgs papildu precizējums, lai nodrošinātu, ka šis jēdziens tiek piemērots atbilstīgi pārvaldības struktūru daudzveidībai dalībvalstīs. Konkrēti, kolektīvā piemērotība būtu jāpiemēro, ja pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra darbojas kā koleģiāla struktūra, kuras locekļi kopīgi veic stratēģiskas vai pārraudzības funkcijas. Ja funkcijas ir atšķirīgas vai tiek veiktas individuāli, piemērotības novērtējumam būtu jāattiecas uz katras personas konkrēto lomu, pienākumiem un lēmumu pieņemšanas pilnvarām. Turklāt pašreizējos noteikumos nav skaidri paredzēta pastāvīga uzraudzība vai savlaicīga paziņošana par izmaiņām – arī tas var radīt nepilnības pārvaldībā, risku nepietiekamu uzraudzību vai neatrisinātus interešu konfliktus. Lai nodrošinātu dalībnieku un saņēmēju pienācīgu aizsardzību un kompetento iestāžu veiktu efektīvu uzraudzību, jānosaka prasības attiecībā uz piemērotību un godprātību, kompetentajām iestādēm būtu jāuztic pienākums pastāvīgi novērtēt piemērotību un tām vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt atstādināt no amata personas, kuras vairs neatbilst minētajām prasībām.

(28)Lai nodrošinātu AKUI pareizu un piesardzīgu darbību un aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, būtiska ir efektīva riska pārvaldība. AKUI izvēles darbības un struktūras ziņā, arī saistībā ar dalību apvienotās ieguldījumu struktūrās, kopējos pakalpojumos vai nodošanā, var ietekmēt to vispārējo riska profilu. Lai nodrošinātu pareizu un piesardzīgu pārvaldību, AKUI būtu jānovērtē riski, kuriem tās ir pakļautas vai varētu būt pakļautas, attiecībā pret to vadības vai uzraudzības struktūras apstiprinātajām riska tolerances robežām, ņemot vērā dalībnieku un saņēmēju spēju un vēlmi uzņemties risku. Apjomradīti ietaupījumi un efektivitātes iespējas var samazināt operacionālos un ieguldījumu riskus dalībniekiem un saņēmējiem, tāpēc tie būtu jāņem vērā pašu riska novērtējumā.

(29)Saskaņā ar ESAO Privāto pensiju regulējuma pamatprincipiem un to īstenošanas pamatnostādnēm ir lietderīgi vēl vairāk stiprināt ieguldījumu politikas principu izklāsta prasības, nodrošinot, ka tajā ir noteikti skaidri ieguldījumu mērķi, kas atbilst katra plāna pensiju ienākumu mērķim, saistībām un riska tolerancei, kā arī noteikti darbības rādītāju mērķi un uzraudzības metodes un aplūkota sarežģītu vai alternatīvu aktīvu kategoriju izmantošana un ar to saistītais darījuma partnera risks. Ja dalībnieki var izvēlēties ieguldījumus, izklāstā būtu jāparedz arī atbilstošs iespēju klāsts, tai skaitā standarta izvēles iespēja.

(30)Aktīvu apvienošana var nodrošināt apjomradītus ietaupījumus, uzlabot ieguldījumu rezultātus un samazināt izmaksas dalībniekiem un saņēmējiem. Tomēr Direktīvas (ES) 2016/2341 31. pants ļauj dalībvalstīm aizliegt AKUI darbību nodošanu ārpakalpojumā, tai skaitā ieguldījumu pārvaldības nodošanu ārpakalpojumā. Šīs iespējas izmantošana ir radījusi regulatīvus šķēršļus efektivitātes pieaugumam un apjomradītiem ietaupījumiem. Vairāk uz risku balstīta pieeja nodrošinātu, ka ārpakalpojumu izmantošana parasti ir atļauta vai nepieciešama ar nosacījumu, ka tā nepasliktina pārvaldības kvalitāti, nepamatoti nepalielina operacionālo risku, neapdraud nepārtrauktu un apmierinošu pakalpojumu sniegšanu dalībniekiem un saņēmējiem vai netraucē efektīvai uzraudzībai. Tādēļ būtu jānosaka, ka dalībvalstīm būtu jāatļauj vai attiecīgā gadījumā jāpieprasa, lai šādas iestādes izmantotu ārpakalpojumus, neskarot iespēju katrā atsevišķā gadījumā pienācīgi pamatotu piesardzības apsvērumu dēļ iebilst pret konkrētiem ārpakalpojumu izmantošanas pasākumiem.

(31)Depozitāri ir piemērots līdzeklis, kā aizsargāt aktīvus un pārraudzīt arodpensiju plānu pārvaldību, it īpaši definētu iemaksu shēmās, kurās ieguldījumu risku pilnībā uzņemas dalībnieki un saņēmēji. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2341 dalībvalstīm parasti ir rīcības brīvība pieprasīt depozitāram vai ļaut AKUI pašām veikt šīs funkcijas. Šāda rīcības brīvība ir radījusi nekonsekvenci un uzraudzības problēmas saistībā ar pārrobežu darbībām. Atšķirības valstu noteikumos par to struktūru veidiem, kuras var darboties kā depozitāri, un to atbildības jomu var apdraudēt efektīvu prudenciālo uzraudzību, samazināt pārredzamību un palielināt interešu konfliktu vai darbības traucējumu risku. Pēdējos gados Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK 34 paredzētie noteikumi par depozitāriem ir atjaunināti un pastiprināti, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni. AKUI dalībniekiem un saņēmējiem, kas savus pensiju uzkrājumus līdzīgā veidā uztic profesionāliem pārvaldītājiem, vajadzētu būt ne mazāk aizsargātiem kā ieguldītājiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/65/EK. Tāpēc, lai nodrošinātu dalībnieku un saņēmēju konsekventu aizsardzību, palielinātu uzticēšanos pensiju sistēmai un atvieglotu pārrobežu darbības, Direktīvā (ES) 2016/2341 būtu jānosaka prasība iecelt profesionālu depozitāru arodpensiju plāniem, kuros dalībnieki un saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku. Grozījumos būtu jāparedz skaidri noteikumi šādam depozitāram par aktīvu glabāšanu un depozitāru pārraudzības pienākumiem, vienlaikus pieļaujot lielāku elastību citām sistēmām un nodrošinot, ka kompetentās iestādes nedrīkst nepamatoti ierobežot citā dalībvalstī iedibinātu depozitāru izvēli. Tomēr, lai izvairītos no nevajadzīga sloga AKUI, dalībvalstis var saglabāt esošos drošas glabāšanas pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līmeni, kas pielīdzināms depozitāru nodrošinātājam.

(32)Sadrumstalota un nepilnīga informācija par uzkrātajām un prognozētajām pensiju tiesībām apgrūtina dalībniekiem un saņēmējiem iegūt skaidru pārskatu par saviem nākotnes pensijas ienākumiem, īpaši, ja viņi piedalās vairākos papildpensiju plānos. Šis pārredzamības trūkums var mazināt iesaistīšanos pensiju plānošanā un uzticēšanos pensiju sistēmai. Lai nodrošinātu, ka uzkrājumu veidotāji saņem visaptverošu, uzticamu un atjauninātu informāciju, dalībvalstīm būtu jāpieprasa AKUI sniegt datus valsts pensiju izsekojamības sistēmām, ja šādas sistēmas pastāv, standartizētā un sadarbspējīgā formātā. Šādām sistēmām būtu jāļauj dalībniekiem un saņēmējiem saskaņotā un salīdzināmā veidā piekļūt informācijai par viņu uzkrātajām tiesībām, uzkrāto kapitālu un prognozētajām pensijas kapitāla izmaksām, vienlaikus nodrošinot, ka AKUI joprojām ir atbildīgas par nosūtīto datu precizitāti un pilnīgumu. Lai izvairītos no AKUI ziņošanas prasību dublēšanās, informācijas formātam un struktūrai būtu jāatbilst pensijas izmaksu pārskatā iekļautajai informācijai.

(33)Pensijas izmaksu pārskats (PIP) ir būtisks instruments, kas ļauj dalībniekiem un saņēmējiem izprast savas tiesības uz pensiju laika gaitā un dažādās shēmās. Tam būtu jāsniedz skaidra, visaptveroša un būtiska informācija, kas ļauj dalībniekiem un saņēmējiem novērtēt savu finansiālo stāvokli un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu pensiju. Pašlaik vienotas pieejas trūkums dalībvalstu līmenī kopā ar to, ka lielākā daļa dalībnieku savas karjeras laikā uzkrāj pensijas vairākās AKUI, rada PIP, kas atšķiras pēc formāta un noformējuma, un tas ierobežo salīdzināmību un apkopošanas iespējas. Pašreizējie noteikumi arī neprasa iekļaut informāciju par izmaksām, ieguldījumu rezultātiem vai jebkādām pieejamām ieguldījumu iespējām un to attiecīgajiem riskiem. Lai uzlabotu pārredzamību un atbalstītu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu, ir jāievieš prasības attiecībā uz PIP izstrādi un informācijas sniegšanu par izmaksām, ieguldījumu atdevi un ieguldījumu iespējām. Tā paša iemesla dēļ ir jānodrošina lielāka standartizācija un, ja iespējams, saskaņošana ar Regulas (ES) 2019/1238 36. pantā minēto PEPP kapitāla pārskatu, vienlaikus ņemot vērā pensiju plānu definētu pabalstu vai definētu iemaksu iezīmes un arodpensiju kapitāla uzkrāšanas specifiku.

(34)Ja AKUI darbības rādītāju neizpilde vērojama pastāvīgi, tas var samazināt dalībnieku un saņēmēju uzkrāto tiesību vērtību un mazināt uzticēšanos papildpensijām. Saskaņā ar ESAO Ieteikuma par privāto pensiju regulējuma pamatprincipiem īstenošanas pamatnostādnēm darbības rādītāji būtu jāatklāj salīdzinošā veidā un jānovērtē, izmantojot skaidrus un objektīvus kritērijus, kas atspoguļo ieguldījumu politiku. Pašlaik nav saskaņotas sistēmas dalībnieku un saņēmēju informēšanai par darbības rādītāju neizpildi. Lai to novērstu, būtu jāparedz, ka AKUI nekavējoties jāinformē sava kompetentā iestāde un jāsniedz pierādījumi, ka plāna izmaksas un maksas ir pamatotas un samērīgas un ka plāns atbilst tā dalībnieku un saņēmēju riska tolerancei. Ja kompetentā iestāde nav apmierināta ar šādu pamatojumu vai darbības rādītāju neizpilde vērojama vismaz trīs gadus, AKUI būtu skaidri jāinformē dalībnieki un saņēmēji par šādu darbības rādītāju neizpildi, jāpaskaidro šādas situācijas iemesli un jāizklāsta pasākumi tās labošanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina objektīvu kritēriju noteikšana darbības rādītāju neizpildes novērtēšanai.

(35)Pieaugot paredzamajam mūža ilgumam, dalībniekiem un saņēmējiem var būt lielāka vajadzība pārvaldīt ilgdzīvošanas risku, un pensiju uzkrājumi ir jāpārvalda efektīvi, lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus izmaksu posmā. Direktīvā (ES) 2016/2341 ir noteikts, ka AKUI ir jāsniedz vispārīga informācija pirmspensijas un izmaksu maksāšanas posmos, bet nav precizēts, kāda veida informācija ir vajadzīga, lai palīdzētu dalībniekiem un saņēmējiem izdarīt apzinātu izvēli izmaksu posmā. Tāpēc, lai uzlabotu pārredzamību, salīdzināmību un informētu lēmumu pieņemšanu, uz AKUI izmaksu posmā būtu jāattiecina minimālās informācijas atklāšanas prasības. Šādi atklājamai informācijai vajadzētu būt skaidrai, pieejamai un samērīgai, ņemot vērā valstu īpatnības, un tajā būtu jāietver izmaksas iespējas, saistītās izmaksas un maksājumi, piemērojamie nodokļi, riski un prognozes, arī attiecībā uz mainīgām ikgadējām izmaksām.

(36)Pāreja no definētu pabalstu pensiju shēmām uz definētu iemaksu pensiju shēmām rada lielāku finansiālo risku dalībniekiem un saņēmējiem, jo mainīgās izmaksas aizstāj iepriekš garantētās izmaksas. Dalībnieki un saņēmēji bieži saskaras ar sarežģītām izvēlēm attiecībā uz ieguvumiem vai ieguldījumiem, un viņu spēju pieņemt atbilstošus lēmumus var mazināt informācijas asimetrija, ierobežotas zināšanas vai izpratne, uzvedības aizspriedumi vai sarežģīta un nepiemērota izvēles vide. Vairāku izvēles iespēju apvienošana vēl vairāk palielina dalībnieku un saņēmēju grūtības novērtēt savu lēmumu iespējamo ietekmi. AKUI ir būtiska nozīme dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa interešu aizsardzībā, īstenojot aktīvu piesardzīgu pārvaldību un pareizu vispārējo pārvaldību. Lai stiprinātu uzticēšanos sistēmai un nodrošinātu, ka lēmumi par ieguldījumiem joprojām ir saskaņoti ar dalībnieku interesēm, būtu jāpastiprina fiduciārie pienākumi saistībā ar riska pārvaldību un ieguldījumu politiku. Lai uzlabotu aizsardzību un nodrošinātu, ka pensiju plāni sniedz rezultātus, ko dalībnieki un saņēmēji varētu pamatoti sagaidīt, uz AKUI būtu jāattiecina vispārējs rūpības pienākums. Saskaņā ar šādu pienākumu iestādēm būtu jārīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli dalībnieku un saņēmēju interesēs, ilgtermiņā jācenšas gūt adekvātu, atbilstoši riskiem koriģētu un izmaksu ziņā efektīvu atdevi un jāsniedz norādījumi un jānodrošina aizsardzības mehānismi, lai atbalstītu informētu un piemērotu lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā pensiju plāna veidu, riskus, ko uzņemas dalībnieki un saņēmēji, iestādes pienākumus un attiecīgā gadījumā sociālo partneru un iemaksu veicēju lomu.

(37)Arodpensijas ir ilgtermiņa pasākumi, uz kuriem darba ņēmēji paļaujas, lai nodrošinātu pienācīgus pensijas ienākumus. Definētu iemaksu shēmu dalībnieki saskaras ar īpašiem riskiem, tai skaitā pensijas ienākumu risku, ieguldījumu risku, izmaksām un maksām, administratīvajiem un pārvaldības riskiem un zināšanu trūkumu. Lai izstrādātu piemērotas ieguldījumu stratēģijas un piedāvātu piemērotas ieguldījumu iespējas, kas atbilst dalībnieku spējai segt zaudējumus un viņu vēlmēm attiecībā uz risku un ienesīgumu, AKUI ir galvenā loma šo risku novērtēšanā no dalībnieku un saņēmēju viedokļa. Lai atbalstītu uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu un aizsargātu dalībnieku intereses, AKUI būtu jāveic ilgtermiņa riska novērtējumi, jānodrošina attiecīgas ieguldījumu izvēles iespējas un jāsniedz pamatinformācija, arī par visām izmaksām, maksām un prognozēm, ņemot vērā valstu īpatnības.

(38)Lai nodrošinātu, ka dalībnieki un saņēmēji var efektīvi izmantot savas tiesības un piekļūt taisnīgai un savlaicīgai tiesiskajai aizsardzībai, AKUI būtu jāizveido efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras un jāsniedz informācija par pieejamajiem strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismiem. Tā paša iemesla dēļ dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestām atbilstīgām, neatkarīgām un objektīvām strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām, arī pārrobežu lietās, un būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes var saņemt sūdzības par iespējamiem Direktīvas (ES) 2016/2341 pārkāpumiem un atbildēt uz tām.

(39)Kompetentajām iestādēm pieejamo pilnvaru, instrumentu un prakses atšķirības dalībvalstīs var kavēt AKUI efektīvu uzraudzību un pārkāpumu savlaicīgu novēršanu vai labošanu. Bez pilnvarām iegūt nepieciešamo informāciju, pieprasīt nodrošināt atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, pārskatīt un izvērtēt AKUI stratēģijas, procesus un ziņošanas procedūras vai piemērot sankcijas kompetentās iestādes var nespēt nodrošināt, ka AKUI uztur pietiekamus finanšu resursus, ievēro vispārējās pārvaldības un riska pārvaldības prasības vai spēj izturēt nelabvēlīgus notikumus vai izmaiņas ekonomiskajā situācijā. Lai novērstu minētos riskus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas nepieciešamās pilnvaras iegūt informāciju, veikt sistemātiskus un uz risku balstītus pārskatus un novērtējumus, uzraudzīt finanšu stāvokļa pasliktināšanos, iesaistīties regulārā uzraudzības dialogā, savlaicīgi veikt preventīvus un korektīvus pasākumus un piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus. 

(40)AKUI ievērojami atšķiras apmēra, darbības efektivitātes un organizatoriskās struktūras ziņā. Mazākas vai sadrumstalotas AKUI var saskarties ar grūtībām panākt apjomradītus ietaupījumus, iesaistīties rezultatīvā aktīvu apvienošanā vai optimizēt darbības un ieguldījumu efektivitāti. Tāpēc strukturālo problēmu un ievainojamību agrīna apzināšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka AKUI var sniegt labumu dalībniekiem un saņēmējiem ilgtermiņā. Kompetentajām iestādēm ir svarīga loma AKUI stratēģisko pārdomu veicināšanā par to ilgtermiņa ilgtspēju, arī saistībā ar tādiem aspektiem kā apmērs, organizatoriskā konfigurācija un konsolidācijas vai sadarbības potenciāls, ja tie ir veidi, kā novērst konstatētos trūkumus. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jārīko regulāri strukturēti uzraudzības dialogi ar AKUI, kuru laikā AKUI var apzināt iespējamos trūkumus un apsvērt stratēģiskas iespējas, kas cita starpā ietver pasākumus efektivitātes, apmēra un resursu kopīgas izmantošanas uzlabošanai, vienlaikus saglabājot primāro atbildību par to, lai nodrošinātu, ka dalībnieki un saņēmēji saņem adekvātas pensijas kapitāla izmaksas.

(41)Bez savlaicīgas, pilnīgas un salīdzināmas informācijas kompetentās iestādes var nespēt novērtēt atbilstību, uzraudzīt riskus vai rezultatīvi veikt preventīvus un korektīvus pasākumus. Lai risinātu šo jautājumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt AKUI iesniegt visu uzraudzībai nepieciešamo informāciju, veikt pārbaudes uz vietas un saņemt detalizētus ziņojumus par izmaksām, maksām un atdevi no ieguldījumiem.

(42)Pamatfunkciju vai citu tādu darbību nodošana ārpakalpojumā, ko veic AKUI, var radīt apjomradītus ietaupījumus un radīt vērtību vai zemākas izmaksas dalībniekiem un saņēmējiem. Tomēr tas var arī radīt papildu riskus un kavēt efektīvu uzraudzību. Bez piekļuves attiecīgajai informācijai un uzņēmējdarbības telpām un bez pakalpojumu sniedzēju sadarbības kompetentās iestādes var nespēt uzraudzīt ārpakalpojumā nodotās darbības vai nodrošināt to atbilstību. Lai novērstu minētos riskus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka AKUI ļauj kompetentajām iestādēm piekļūt pakalpojumu sniedzēju datiem un telpām un veikt pārbaudes uz vietas tieši vai ar deleģēto iestāžu starpniecību. AKUI būtu arī pilnībā jāsadarbojas uzraudzības laikā. Lai nodrošinātu ārpakalpojumā nodoto funkciju efektīvu pārrobežu uzraudzību, EAAPI vajadzētu būt iespējai palīdzēt kompetentajām iestādēm veikt kopīgas pārbaudes uz vietas.

(43)Pārredzama, salīdzināma un viegli pieejama informācija par AKUI pārvaldīto pensiju plānu kopējām gada izmaksām, līdzšinējiem darbības rādītājiem un riska profiliem ir būtiska, lai dalībnieki un saņēmēji varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par saviem pensiju uzkrājumiem. Šāda informācijas atklāšana varētu veicināt efektivitāti, izmaksu lietderību un potenciālu panākt apjomradītus ietaupījumus, galu galā sniedzot labumu dalībniekiem un saņēmējiem. Lai nodrošinātu salīdzināmību un piekļūstamību, kompetentajām iestādēm minētā informācija būtu jāpublicē vienotā publiskā tīmekļa vietnē par visiem attiecīgajiem pensiju plāniem vai ieguldījumu iespējām un jāaptver vismaz iepriekšējie desmit gadi.

(44)Ja pārrobežu darbības ir nozīmīgas attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts tirgu un tām nepieciešama cieša sadarbība starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, īpaši gadījumos, kad AKUI varētu nonākt finansiālās grūtībās, kaitējot dalībniekiem un saņēmējiem, EAAPI vajadzētu būt iespējai izveidot un koordinēt sadarbības platformas līdzīgi kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK 35 .

(45)Apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki var izplatīt arī arodpensiju produktus. Lai nodrošinātu, ka visi potenciālie dalībnieki, dalībnieki un saņēmēji saņem līdzvērtīgu informāciju un aizsardzību, uz šādām apdrošināšanas sabiedrībām un starpniekiem būtu jāattiecina noteikumi par informāciju, kas atbilst AKUI piemērojamajiem noteikumiem, arī pienākumi attiecībā uz informācijas nosūtīšanu pensiju izsekojamības sistēmām. 

(46)Lai sasniegtu Direktīvā (ES) 2016/2341 un šajā direktīvā noteiktos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz dažiem Direktīvas (ES) 2016/2341 tehniskajiem parametriem, kas izriet no Padomes Direktīvas 79/267/EEK un kas nav mainījušies kopš to ieviešanas, kā arī attiecībā uz pensijas izmaksu pārskatu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz to, kā tiek īstenoti noteikumi par ziņošanu par ieguldījumu atdevi, no kuras atskaitītas ieguldījumu izmaksas un visas izmaksas un maksas, kas radušās saistībā ar AKUI darbībām, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 36 .

(48)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas (ES) 2016/97 un (ES) 2016/2341.

(49)Lai nodrošinātu konsekventus uzraudzības standartus visā Savienībā, grozījumiem Direktīvā (ES) 2016/2341 attiecībā uz AKUI darbības atļaušanu būtu jāaizstāj pašreizējais reģistrācijas vai atļauju piešķiršanas režīms. Tomēr būtu pārāk apgrūtinoši prasīt, lai visas AKUI pieprasītu jaunu atļauju. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāparedz automātiska to AKUI atzīšana, kas jau ir reģistrētas vai saņēmušas atļauju saskaņā ar minēto direktīvu.

(50)Personas datu apstrādei, ko veic šīs direktīvas īstenošanas nolūkā, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka datu apstrāde, ko veic, piemērojot šo direktīvu, pilnībā atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK 37 prasībām, ja minētā direktīva ir piemērojama,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2016/2341

Direktīvu (ES) 2016/2341 groza šādi:

(1)visā direktīvā vārdus “reģistrētas vai atļauju darboties saņēmušas” attiecīgajā locījumā aizstāj ar vārdiem “atļauju darboties saņēmušas” attiecīgajā locījumā;

(2)visā direktīvā vārdus “lielums, veids, apmērs un sarežģītība” attiecīgajā locījumā aizstāj ar vārdiem “veids, apmērs un sarežģītība” attiecīgajā locījumā;

(3)visā direktīvā vārdus “to lielums un iekšējā organizācija, kā arī to darbību lielums, veids, apmērs un sarežģītība” attiecīgajā locījumā aizstāj ar vārdiem “to darbību veids, apmērs un sarežģītība” attiecīgajā locījumā;

(4)direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem AKUI ir izveidotas tā, ka pilnvarotas struktūras ir atbildīgas par šo institūciju pārvaldību un rīkojas to vārdā, dalībvalstis šo direktīvu piemēro vai nu minētajām AKUI, vai arī, ievērojot šā panta 2. punktu, šādām pilnvarotām struktūrām, vai attiecīgā gadījumā abām.”;

(b)pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.    Ja saskaņā ar 1. punktu pilnvarotās struktūras ir atbildīgas par AKUI pārvaldību un rīkojas to vārdā, dalībvalstis nodrošina, ka AKUI aktīvi ir juridiski nošķirti no pilnvaroto struktūru aktīviem.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, ja 2. punkta b) apakšpunktā minētās pilnvarotās struktūras pārvalda AKUI un rīkojas to vārdā, dalībvalstis šādām pilnvarotām struktūrām, kas ir iedibinātas citā dalībvalstī, neierobežo minēto darbību veikšanu.”;

(5)direktīvas 3. un 4. pantu aizstāj ar šādiem:

“3. pants
Piemērošana AKUI, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas

Šī direktīva attiecas uz AKUI, kuras pārvalda arī pensiju plānus, ko uzskata par sociālā nodrošinājuma shēmām, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009, attiecībā uz to pensiju kapitāla uzkrāšanas darbību, uz kuru minētās regulas neattiecas. Tādā gadījumā norobežo saistības un atbilstīgos aktīvus, un šīs saistības un atbilstīgos aktīvus nav iespējams pārnest uz pensiju plāniem, kurus uzskata par sociālā nodrošinājuma shēmām, vai otrādi.

4. pants
Fakultatīva piemērošana

Dalībvalstis var piemērot dažus vai visus šīs direktīvas noteikumus institūcijām, kas neatkarīgi no to juridiskās formas darbojas uz uzkrājumu pamata, lai nodrošinātu pensijas kapitāla izmaksas:

(a)kuras ir izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas, ievērojot 2. panta 2. punkta a) un d) apakšpunktu, vai

(b)uz kurām neattiecas šī direktīva vai Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES un 2014/65/ES.

Attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām iestādēm dalībvalstis var lemt par šīs direktīvas noteikumu piemērošanu tikai tiktāl, ciktāl minētā piemērošana ir saderīga ar Regulām (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pirmajā daļā minētās iestādes pārvalda pilnvarotas struktūras, kas ir atbildīgas par rīcību to vārdā, dalībvalstis var nolemt piemērot šo direktīvu attiecīgi vai nu minētajām iestādēm, vai arī pilnvarotām struktūrām, kas ir atbildīgas par šo institūciju pārvaldību un kas rīkojas to vārdā, vai abām.

Dalībvalstis var nolemt piemērot 11. un 11.a pantu saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja piemēro visus šīs direktīvas noteikumus.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un EAAPI, ja tās izmanto šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās iespējas, norādot to iestāžu vai attiecīgā gadījumā pilnvaroto struktūru veidus, uz kurām attiecas minēto iespēju izmantošana, un šīs direktīvas noteikumus, kas tām ir piemērojami.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.”;

(6)direktīvas 5. pantu groza šādi:

(a)panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Mazās AKUI”;

(b) otro daļu svītro;

(7)direktīvas 6. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktā vārdus “un kas veic darbības, kuras tieši izriet no tiem;” aizstāj ar vārdiem “un kas veic darbības, kuras tieši izriet no tiem, un, ja to atļauj valsts tiesību akti, personīgās pensijas uzkrājumus”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3) “iemaksas veicošais uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums vai cita struktūra neatkarīgi no tā, vai tas ietver vienu vai vairākas juridiskas vai fiziskas personas vai sastāv no tām, kas darbojas darba devēja, profesionālas apvienības vai struktūras vai pašnodarbinātā statusā vai apvieno šos statusus un kas piedāvā pensiju plānu vai veic iemaksas AKUI;”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5) “dalībnieks” ir persona, kura nav saņēmējs vai potenciālais dalībnieks un kuras agrākā vai pašreizējā profesionālā darbība dod tiesības vai dos tiesības saņemt pensijas kapitāla izmaksas saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem, izņemot to, ka I, II, III, V un VI sadaļas nolūkos “dalībnieks” ir arī privāto pensiju uzkrājumu veidotājs, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauta AKUI veikta privāto pensiju kapitāla uzkrāšana;”;

(d)pantam pievieno šādu 20., 21. un 22. punktu:

“20) “pakalpojumu sniedzējs” ir uzņēmums, kuram AKUI ir nodevusi ārpakalpojumā darbības, uz kurām attiecas šī direktīva;

21) “privāto pensiju produkts” ir privāto pensiju produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1238 2. panta 1. punktā*;

22) “pensiju izsekojamības sistēma” ir digitāls rīks, parasti drošs tīmekļa portāls vai mobilā lietotne, kas sniedz personām pārskatu par viņu individuālajām uzkrātajām pensiju tiesībām un nākotnes pensijas kapitāla izmaksu prognozēm visos pensiju plānos, kuros persona ir dalībnieks vai saņēmējs.

__________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1238/oj).”;

(8)direktīvas 7. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem AKUI ir atļauts piedāvāt privāto pensiju produktus, visus aktīvus un saistības, kas atbilst privāto pensiju kapitāla uzkrāšanas darbībai, nodala bez iespējas nodot šos aktīvus un saistības citai iestādes pensiju kapitāla uzkrāšanas darbībai.”;

(9)direktīvā iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants
Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

1.    AKUI ir atļauts sniegt pakalpojumus visā Savienībā saskaņā ar 11. un 11.a pantu.

2.    Dalībvalstis neliedz AKUI veikt uzņēmējdarbību to teritorijā.”;

(10)direktīvas 9. pantu groza šādi:

(a)panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Atļaujas piešķiršana”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis attiecībā uz visām AKUI, kuru galvenā pārvalde atrodas to teritorijā, nodrošina, ka kompetentā iestāde AKUI ir reģistrējusi valsts reģistrā vai izdevusi tām darbības atļauju.

Galvenās pārvaldes vieta ir vieta, kurā tiek pieņemti AKUI galvenie stratēģiskie lēmumi.

Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm veikt prudenciālo novērtējumu AKUI atļaujas piešķiršanas ietvaros. Novērtējumā ņem vērā attiecīgās AKUI darbību veidu, apmēru un sarežģītību.

AKUI, kas vēlas saņemt atļauju, sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei darbības plānu par visām plānotajām darbībām, norādot pieejamos finanšu resursus pašreizējo un turpmāko pamatdarbības izmaksu segšanai. Darbības plānā iekļauj vismaz trīs gadu prognozes par AKUI ienākumiem un izdevumiem un AKUI darbības izmaksu sadalījumu, arī attiecīgā gadījumā izplatīšanas un iegādes izmaksas un jebkādus citus elementus, kas kompetentajām iestādēm palīdz novērtēt atbilstību darbības prasībām.

Viena vai vairāku iemaksas veicošo uzņēmumu turpmāka pieņemšana neprasa, lai AKUI veiktu jaunu atļaujas piešķiršanas procedūru.”;

(c)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a    Visus lēmumus atteikt atļauju precīzi pamato un paziņo attiecīgajai AKUI.

Neskarot 48. panta 9. punktu, katra dalībvalsts paredz pārsūdzības tiesības tiesās, ja tās kompetentās iestādes nav izskatījušas pieteikumu atļaujas saņemšanai sešu mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas.”;

(11)pievieno šādu 9.a pantu:

“9.a pants
AKUI ar vairākiem iemaksu veicējiem

Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI ir atļauts pārvaldīt dažādus pensiju plānus, arī tos, kuriem ir atšķirīga ieguldījumu politika, un pieņemt iemaksas no vairākiem iemaksas veicošiem uzņēmumiem vienā un tajā pašā pensiju plānā.

Šā panta pirmā daļa neskar dalībvalsts lēmumu pieprasīt, lai plāni ar vairākiem iemaksas veicošiem uzņēmumiem darbotos saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK.”;

(12)direktīvas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) AKUI ir pietiekami finanšu resursi, lai segtu tās pašreizējās un turpmākās pamatdarbības izmaksas.”;

(b)pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.    EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par prudenciālo novērtējumu, kas jāveic AKUI darbības atļaujas piešķiršanas ietvaros, kā arī par II un III sadaļā noteiktajām prasībām.”;

(13)direktīvas 11. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu svītro;

(b)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.    Piederības dalībvalstis nodrošina, ka AKUI savu nodomu veikt pārrobežu darbību paziņo savai kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis pieprasa AKUI paziņojumā sniegt šādu informāciju:

a) uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) nosaukums, kuru atbilstīgā gadījumā norāda iemaksas veicošais(-ie) uzņēmums(-i);

b) iemaksas veicošā(-o) uzņēmuma(-u) nosaukums un galvenās pārvaldes atrašanās vieta;

c) tā pensiju plāna vai plānu raksturojums, ko pārvaldīs pēc iemaksas veicošā(-o) uzņēmuma(-u) lūguma.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, kas ir informēta saskaņā ar 3. punktu un nav pieņēmusi pamatotu lēmumu, ka AKUI administratīvā struktūra vai finansiālais stāvoklis vai AKUI vadītāju labā reputācija, profesionālā kvalifikācija vai pieredze nav saderīga ar ierosinātajām pārrobežu darbībām, paziņo 3. punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei divu mēnešu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties apstiprina minētās informācijas saņemšanu. Dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts kompetentā iestāde rakstiski informē AKUI, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir saņēmusi šo informāciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pirmajā daļā minēto pamatoto lēmumu izdod viena mēneša laikā pēc visas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas.”;

(c)panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6.    Uz AKUI, kas veic pārrobežu darbību, attiecas IV sadaļā minētās informācijas prasības, ko uzņēmēja dalībvalsts noteikusi saistībā ar potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, uz kuriem attiecas minētā pārrobežu darbība, izņemot 38. pantā minēto pensijas izmaksu pārskatu, uz kuru atbilstīgi minētā panta 6. punktam attiecas saskaņoti Savienības noteikumi.

7.    Pirms AKUI sāk veikt pārrobežu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc šā panta 3. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavojas attiecīgo pārrobežu darbību uzraudzībai. Minētā sagatavošanās attiecas uz sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas saistītas ar arodpensiju plānu jomu, kurā jādarbojas pensiju plānam, kurā iemaksas veic uzņēmums uzņēmējā dalībvalstī, un uz IV sadaļā minētajām uzņēmējas dalībvalsts informācijas sniegšanas prasībām, ko piemēro pārrobežu darbībai. Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot 59. panta 3. un 4. punktā minētos līdzekļus, paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei 59. panta 1. punktā minētās tiesību normas, kas ir piemērojamas tās teritorijā. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo šo informāciju AKUI.”;

(d)pantā iekļauj šādu 9.a punktu:

“9.a    Dalībvalstis nodrošina, ka visas procedūras un formalitātes, kas saistītas ar pārrobežu darbībām un procedūrām, var viegli izpildīt, izmantojot elektroniskus līdzekļus.”;

(e)panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.    Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai ir pamats uzskatīt, ka AKUI, kas veic darbības tās teritorijā, neatbilst uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu, nekavējoties par to informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, saskaņojot ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka AKUI izbeidz konstatēto pārkāpumu.”;

(f)panta 11. punktā pievieno šādas daļas:

“Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā par AKUI ir iespējams saņemt šiem pasākumiem vajadzīgos juridiskos dokumentus.

Turklāt piederības vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAAPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.”;

(g)pantam pievieno šādu 12. un 13. punktu:

“12.    Šā panta 10. un 11. punkts neskar uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras veikt atbilstīgus un nediskriminējošus ārkārtas pasākumus, lai novērstu tās teritorijā izdarītus pārkāpumus vai lai sodītu par šādiem pārkāpumiem, ja patērētāju un saņēmēju tiesību aizsardzības nolūkā ir stingri nepieciešama tūlītēja rīcība un ja piederības dalībvalstu līdzvērtīgie pasākumi ir neatbilstīgi vai tādu vispār nav. Minētās pilnvaras ietver iespēju, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams, liegt AKUI darboties uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz iemaksas veicošo uzņēmumu.

13.    Visus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 10. līdz 13. punktu un saistīti ar ierobežojumiem attiecībā uz AKUI darbību, pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajai AKUI. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kas pieņem šādu pasākumu, par to paziņo arī piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un – 11. punkta trešās daļas kontekstā – EAAPI.”;

(14)direktīvā iekļauj šādu 11.a pantu:

“11.a pants
Izmaiņas paziņotajā informācijā

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mainās kāda no ziņām, kas paziņotas saskaņā ar 11. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, AKUI sniedz rakstisku paziņojumu par izmaiņām piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu veikšanas, lai piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes varētu izpildīt savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar 11. pantu.

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad dalībnieki un saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku, paziņojumam par vienu vai vairākiem papildu iemaksas veicošiem uzņēmumiem iepriekš paziņotā pensiju plānā vai par nebūtiskiem minētā plāna iezīmju grozījumiem piemēro vienkāršotu paziņošanas procedūru.”;

(15)direktīvas 12. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI, kas veic nodošanu, savlaicīgi un pirms 4. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem un attiecīgā gadījumā to pārstāvjiem dara pieejamu informāciju par nodošanas nosacījumiem.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.     Pārrobežu nodošanai ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums, ko sniedz:

a) ar attiecīgo dalībnieku un saņēmēju vienkāršu balsu vairākumu vai attiecīgā gadījumā ar to pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu un

b) attiecīgā gadījumā – iemaksas veicošais uzņēmums.

Pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām vienkāršu balsu vairākumu aprēķina, pamatojoties uz saņemtajām atbildēm.

Dalībvalstis var noteikt, ka, lai nodošanu apstiprinātu, ir jāsasniedz līdz 25 % attiecīgo dalībnieku un saņēmēju līdzdalības slieksnis.”;

(c)panta 11. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja nodošana izraisa pārrobežu darbību, AKUI, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē arī saņēmējas AKUI piederības dalībvalsts kompetento iestādi par prasībām sociālajās un darba tiesībās, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu, saskaņā ar kuriem jāīsteno pensiju plāns, un par IV sadaļā minētajām uzņēmējas dalībvalsts prasībām par informācijas sniegšanu, kuras piemēro pārrobežu darbībai. Par to paziņo turpmāko četru nedēļu laikā.”;

(16)direktīvā iekļauj šādu 12.a pantu:

“12.a pants
Nodošana iekšzemē

Dalībvalstis nodrošina, ka visu pensiju plāna saistību, tehnisko rezervju un citu saistību un tiesību, kā arī attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā vai to daļas nodošanu starp AKUI, kam atļauja piešķirta vienā un tajā pašā dalībvalstī, reglamentē vienkāršas un pārredzamas procedūras, kas nodrošina dalībnieku un saņēmēju aizsardzību un attiecīgo pensiju plānu pastāvīgu pareizu pārvaldību.

Šādu nodošanu iepriekš apstiprina kompetentā iestāde, kas pārbauda vismaz visu tālāk minēto:

a) vai iesniegtā informācija ir pilnīga un precīza;

b)vai AKUI administratīvā struktūra un finansiālais stāvoklis un to personu labā reputācija vai profesionālā kvalifikācija un pieredze, kuras faktiski vada attiecīgās AKUI, atbilst ierosinātajai nodošanai;

c) vai dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa intereses tiek pienācīgi aizsargātas;

d) vai nododamie aktīvi ir pietiekami un piemēroti, lai segtu attiecīgās saistības, tehniskās rezerves un citas saistības un tiesības.

Ja dalībvalsts veic nodošanu iekšzemē, kas paredz iepriekšēja attiecīgo dalībnieku un saņēmēju apstiprinājuma saņemšanu, apstiprināšanas procedūra nav stingrāka par 12. panta 3. punktā noteikto procedūru.”;

(17)direktīvas 13. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.    Piederības dalībvalsts nodrošina, ka AKUI, kas pārvalda pensiju plānus, attiecībā uz visu savu arodpensiju plānu klāstu un, ja to atļauj valsts tiesību akti, attiecībā uz privāto pensiju plāniem, ko izplata ar AKUI starpniecību, vienmēr veido atbilstīgu saistību summu, kas atbilst finanšu saistībām, kuras izriet no to esošo pensiju līgumu portfeļa.

2.    Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka AKUI, kas pārvalda pensiju plānus, kuros tās nodrošina biometrisko risku segumu vai garantē noteiktu atdevi no ieguldījumiem vai arī noteiktu izmaksu apmēru, veido pietiekamas tehniskās rezerves visiem šādiem plāniem.”;

(18)direktīvas 14. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu groza šādi:

i)pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Piederības dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras atļaut, ka AKUI uz ierobežotu laiku ir nepietiekami aktīvi tehnisko rezervju segšanai. Tādā gadījumā kompetentās iestādes pieprasa, lai AKUI pieņem konkrētu un realizējamu aktīvu atjaunošanas plānu ar īstenošanas grafiku nolūkā nodrošināt, ka 1. punkta prasības atkal tiek ievērotas. Plānam piemēro šādus nosacījumus:”;

ii)pievieno šādu daļu:

“Ierobežoto laiku, kas minēts pirmās daļas ievaddaļā, nosaka valsts tiesību aktos, un tas nekādā gadījumā nepārsniedz desmit gadus.”;

(b)panta 3. punktu svītro;

(19)direktīvas 16. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis pieprasa, lai katra 15. panta 1. punktā minētā AKUI, kas ir saņēmusi atļauju to teritorijā, attiecībā uz visu savu darbību vienmēr uzturētu pietiekamu pieejamo maksātspējas normu, kas ir vismaz līdzvērtīga šīs direktīvas prasībām, lai nodrošinātu arodpensijā uzkrātā kapitāla un, ja to atļauj valsts tiesību akti, privātajās pensijās uzkrātā kapitāla ilgtermiņa ilgtspēju.”;

(b)panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā summa nepārsniedz 3,5 % no summas, ko iegūst, summējot starpības starp attiecīgo dzīvības apdrošināšanas kapitālu, arodpensijā uzkrāto kapitālu un, ja to pieļauj valsts tiesību akti, privātajās pensijās uzkrāto kapitālu, no vienas puses, un, no otras puses, matemātisko rezervi visām tām polisēm, attiecībā uz ko var piemērot cilmerēšanu. No starpības atņem kā aktīvus iegrāmatotās neamortizētās apdrošināšanas līguma izmaksas.”;

(20)direktīvas 17. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7.    Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 64.a pantu, lai grozītu šajā pantā un 18. pantā minētos skaitļus un procentuālās vērtības.”;

(21)direktīvā iekļauj šādu 18.a pantu:

“18.a pants
Iekšēja spriedzes testa veikšana

1.    Piederības dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa, lai AKUI, kas pārvalda pensiju plānus, kuros saistības pret biometrisko risku uzņemas pati AKUI, nevis iemaksas veicošais uzņēmums, vai kas garantē konkrētus ieguldījumu rezultātus vai konkrētu izmaksu apmēru, vismaz reizi trijos gados veic spriedzes testu, lai novērtētu savu spēju izpildīt savas saistības pret dalībniekiem un saņēmējiem, arī scenārijos, kas atspoguļo nelabvēlīgas tirgus un demogrāfiskās norises.

Neatkarīgi no pirmās daļas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir pilnvarota pieprasīt AKUI spriedzes testu veikt biežāk, vismaz tad, ja iepriekšējo gadu spriedzes testu rezultāti liecina par risku, ka nākamo desmit gadu laikā nebūs pietiekamu un piemērotu aktīvu, lai segtu tehniskās rezerves.

Dalībvalstis var arī pieprasīt AKUI novērtēt, vai tās prognozētā pieejamā maksātspējas norma pārsniedz tās pieprasīto maksātspējas normu vai attiecīgā gadījumā jebkādu augstāku tiesību aktos noteikta pašu kapitāla līmeni, kas prasīts saskaņā ar 15. pantu.

2.    Šā panta 1. punkta nolūkā AKUI veic aktīvu un saistību prognozes nākamajiem desmit finanšu gadiem, sākot no pēdējo finanšu pārskatu datuma, saskaņā ar katru no šādiem scenārijiem:

(a)pamatscenārijs, kurā saglabājas ekonomiskie apstākļi, kuri dominē pēdējo finanšu pārskatu datumā;

(b)nelabvēlīgs scenārijs, proti, procentu likmju pastāvīgs relatīvs samazinājums par 40 % vai absolūts samazinājums par 0,75 procentpunktiem, atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir lielāks, bet procentu likmes nesamazinās zem 0 % un nepārsniedz 3,5 %;

(c)neamortizējamo aktīvu ieguldījumu atdeves samazināšanās par 30 % nelabvēlīga scenārija gadījumā;

(d)par 10 % mazāki visu vecumu dalībnieku un saņēmēju mirstības rādītāji.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var pieprasīt AKUI:

(a)veikt prognozes par vairāk nekā desmit finanšu gadiem;

(b)veikt prognozes nelabvēlīgos scenārijos, kas ir nopietnāki nekā pirmās daļas b), c) vai d) apakšpunktā izklāstītie scenāriji;

(c)veikt prognozes papildu spriedzes scenārijos.

3.    Ja 1. punktā minētā spriedzes testa rezultāti liecina, ka saskaņā ar jebkuru no 2. punktā minētajiem scenārijiem AKUI vai nu nebūtu pietiekamu aktīvu, lai segtu tehniskās rezerves, vai attiecīgā gadījumā nebūtu pietiekamas pieejamās maksātspējas normas, lai segtu pieprasīto maksātspējas normu vai jebkādu augstāku tiesību aktos noteikta pašu kapitāla līmeni, kas saskaņā ar 15. pantu nepieciešams jebkuram prognozētajam gadam, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieprasa AKUI iesniegt konverģences plānu.

Minētajā konverģences plānā izklāsta pasākumus, ko AKUI plāno veikt, lai visos 2. punktā minētajos scenārijos aplēšu laikposmā atjaunotu savu spēju uzturēt pietiekamus aktīvus, lai segtu tehniskās rezerves, vai attiecīgā gadījumā nodrošinātu, ka pieejamā maksātspējas norma pārsniedz pieprasīto maksātspējas normu.

Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI iesniedz konverģences plānu kompetentajai iestādei trīs mēnešu laikā no spriedzes testa veikšanas dienas.

Ja konverģences plāns netiek iesniegts trīs mēnešu laikā vai ja konverģences plānā nav paredzētas ticamas darbības, ar ko novērš spriedzes testā konstatēto nepietiekamo finansējumu vai attiecīgā gadījumā pieejamās maksātspējas normas nepietiekamo līmeni, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt AKUI uzturēt augstāku pieejamo maksātspējas normu.

4.    Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja saskaņā ar 14. panta 2. punktu tiek atļauta situācija, ka AKUI uz ierobežotu laikposmu nav pietiekamu līdzekļu tehnisko rezervju segšanai. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 14. panta 2. punktu pieņemtais atveseļošanas plāns atspoguļo šā panta 1. punktā minētā spriedzes testa rezultātus un vajadzības gadījumā tiek attiecīgi atjaunināts, it īpaši, nosakot pasākumus un laikposmu pilna finansējuma atjaunošanai.

5.    Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 1. līdz 3. punktu, ja tās pieprasa, lai AKUI, kas atrodas to teritorijā, būtu tiesību aktos noteiktais pašu kapitāls, kas pārsniedz 17. pantā minēto pieprasīto maksātspējas normu, ar noteikumu, ka šādas tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla prasības ir balstītas uz risku vismaz attiecībā uz tirgus un ilgdzīvošanas riskiem.”;

(22)direktīvas 19. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis pieprasa, lai to teritorijā atļauju darboties saņēmušās AKUI veic ieguldījumus saskaņā ar piesardzības principu un it īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:”;

(b)punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) ievērojot piesardzības principu, AKUI savos ieguldījumu lēmumos ņem vērā ilgtspējas riskus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088* 2. panta 22. punktā, un šajā nolūkā AKUI ņem vērā savas ieguldījumu stratēģijas un lēmumu iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, kā definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 24. punktā. To dara samērīgi, ņemot vērā AKUI darbību veidu, apmēru un sarežģītību.”;

(c)punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) aktīvus galvenokārt iegulda regulētos tirgos, DTS vai OTS;”;

(b)iekļauj šādu 1.a līdz 1.d punktu:

“1.a    Dalībvalstis pieprasa, lai attiecībā uz visu aktīvu portfeli AKUI ieguldītu tikai tajos aktīvos un instrumentos, kuru riskus attiecīgā AKUI spēj pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, pārvaldīt, kontrolēt un par tiem ziņot, kā arī pienācīgi ņemt tos vērā, novērtējot savas vispārējās finansēšanas vajadzības un novērtējot riskus dalībniekiem un saņēmējiem saistībā ar viņu pensijas kapitāla izmaksu saskaņā ar 28. pantu.

1.b    Dalībvalstis pieprasa, lai aktīvi, kas tiek turēti tehnisko rezervju segšanai, tiktu arī ieguldīti veidā, kas atbilst AKUI uzņemto saistību veidam un ilgumam.

1.c    Dalībvalstis pieprasa, lai AKUI ieguldījumu lēmumi atspoguļotu dalībnieku un saņēmēju vēlmes ilgtspējas jomā, ja AKUI spēj novērtēt minētās dalībnieku vēlmes un ciktāl minētās vēlmes atbilst 1. punktā izklāstītajiem ieguldījumu principiem.

1.d    Šā panta 1.c punkta vajadzībām vēlmes ilgtspējas jomā ir dalībnieka, saņēmēja vai potenciālā dalībnieka izvēle attiecībā uz to, vai un kādā mērā viņa ieguldījumā ir jāintegrē viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem:

a)finanšu instruments, attiecībā uz kuru klients vai potenciālais klients nosaka, ka minimālo daļu iegulda vides ziņā ilgtspējīgos ieguldījumos, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 2. panta 1. punktā**;

b)finanšu instruments, attiecībā uz kuru klients vai potenciālais klients nosaka, ka minimālo daļu iegulda ilgtspējīgos ieguldījumos, kā definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 17. punktā;

c)finanšu instruments, kurā ņemti vērā nozīmīgākie negatīvas ietekmes aspekti uz ilgtspējas faktoriem, kā definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 24. punktā, ja klients vai potenciālais klients nosaka kvalitatīvus vai kvantitatīvus elementus, kas apliecina šo ņemšanu vērā.”;

(c)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 1. līdz 5. punkta noteikumiem dalībvalstis var pilnvarot kompetento iestādi attiecībā uz to teritorijā atļauju darboties saņēmušām AKUI noteikt sīkāk izstrādātus noteikumus, ja tie ir prudenciāli pamatoti.

Šādus noteikumus piemēro tikai tad, ja ieguldījumu risku uzņemas dalībnieki un saņēmēji. Tomēr šādos gadījumos AKUI netiek liegts:

a) ne vairāk kā 70 % aktīvu, kas sedz tehniskās rezerves vai visu portfeli attiecībā uz plāniem, kuru dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ieguldīt akcijās, apgrozāmos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, un uzņēmumu vērtspapīros, kurus pieņem tirgošanai regulētos tirgos, vai izmantojot DTS vai OTS, un pieņemt lēmumu par minēto vērtspapīru īpatsvaru savu ieguldījumu portfelī;

b) līdz 30 % aktīvu, kas nodrošina tehniskās rezerves, ieguldīt aktīvos, kas denominēti valūtās, kurās nav izteiktas saistības;

c) ieguldīt instrumentos, kam ir ilgtermiņa ieguldījumu perspektīva un kas netiek tirgoti regulētos tirgos, DTS vai OTS;

d) ieguldīt EIB emitētos vai garantētos instrumentos, kas paredzēti saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Eiropas iespējkapitāla fondiem.”;

(d)panta 7. un 8. punktu svītro;

___________________________________________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2088/oj ).

**    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2020/852/oj ).

(23)direktīvas 21. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis pieprasa, lai visām AKUI būtu ieviesta efektīva pārvaldības sistēma, kas nodrošina to darbību stabilu un piesardzīgu pārvaldību. Minētajā sistēmā ir vismaz:

a)atbilstoša un pārskatāma organizatoriskā struktūra ar atbildību skaidru sadalījumu un atbilstīgu nodalīšanu;

b)efektīva sistēma, kas nodrošina informācijas nodošanu un interešu konfliktu pārvaldību.

Minētā pārvaldības sistēma nodrošina, ka ieguldījumu lēmumos tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori, kas saistīti ar ieguldījumu aktīviem, un tā ir pakļauta regulārai iekšējai pārskatīšanai.

Šādās iekšējās pārskatīšanās novērtē pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras sastāva, efektivitātes un iekšējās pārvaldes atbilstību, ņemot vērā AKUI darbībām piemītošo risku veidu, apmēru un sarežģītību.”;

(b)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI izstrādā un piemēro rakstiskas politikas nostādnes attiecībā uz riska pārvaldību, iekšējo kontroli, iekšējo revīziju, atalgojumu un attiecīgā gadījumā aktuāra darbībām un ārpakalpojumā nodotām darbībām un ka minētās politikas nostādnes tiek īstenotas. Minētās rakstiskās politikas nostādnes iepriekš apstiprina AKUI pārvaldības vai uzraudzības struktūra, un tās pārskata vismaz reizi trijos gados un pielāgo, ņemot vērā jebkādas būtiskas izmaiņas attiecīgajā sistēmā vai jomā.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI ir ieviesušas efektīvu iekšējās kontroles sistēmu. Minētā sistēma ietver pārvaldes un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles ietvaru un piemērotus ziņojumu sniegšanas mehānismus visos AKUI līmeņos, kā arī atbilstības funkciju.”;

(c)pantā iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a Atbilstības funkcijā iekļauj pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras konsultēšanu par atbilstību normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Tā novērtē jebkuru pārmaiņu iespējamo ietekmi tiesiskajā vidē uz attiecīgās AKUI darbībām un nosaka un novērtē atbilstības risku.”;

(d)panta 6. punktā svītro otro un trešo teikumu;

(e)pievieno šādu 7. līdz 10. punktu:

“7.    Ja pastāv potenciāls vai faktisks interešu konflikts, kas izriet no attiecībām starp AKUI un AKUI pakalpojumu sniedzēju, dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas faktiski vada AKUI, pieņemtu neatkarīgus lēmumus vienīgi dalībnieku un saņēmēju interesēs.

8.    Dalībvalstis pieprasa AKUI un attiecīgā gadījumā to attiecīgajām iecelšanas komitejām, izvēloties vadības vai uzraudzības struktūras locekļus, ņemt vērā īpašību un kompetenču plašu kopumu, nodrošinot sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību.

Dalībvalstis pieprasa AKUI un attiecīgā gadījumā to attiecīgajām iecelšanas komitejām ieviest politiku, kas veicina daudzveidību un iekļaušanu vadības vai uzraudzības struktūrā. Minētajā politikā attiecīgā gadījumā ņem vērā, ka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrā ir sociālo partneru pārstāvji, un to piemēro samērīgi ar AKUI darbību veidu, apmēru un sarežģītību.

Dalībvalstis arī pieprasa, lai politikā tiktu noteikti individuāli kvantitatīvi mērķi, kas saistīti ar dzimumu līdzsvaru, tādā veidā, kas ir samērīgs ar AKUI darbību veidu, apmēru un sarežģītību. Lai sasniegtu šos mērķus, ņem vērā vadības vai uzraudzības struktūras locekļus, kurus atlasījis AKUI iemaksu veicējs, un tos nepiemēro AKUI, kurās AKUI iemaksu veicēja atlasīto vadības vai uzraudzības struktūras locekļu skaits ir trīs vai mazāks.

9.    Dalībvalstis pieprasa AKUI gada pārskatos publiskot mērķi attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma līdzsvarotu pārstāvību vadības vai uzraudzības struktūrā, politiku par to, kā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma skaitu vadības vai uzraudzības struktūrā, un tās īstenošanu.

10.    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir atbilstīgi līdzekļi, metodes un pilnvaras pārbaudīt AKUI pārvaldes sistēmu un novērtēt jaunus riskus, ko konstatējušas minētās AKUI un kas var skart to finanšu stabilitāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras pieprasīt pārvaldes sistēmas uzlabošanu un nostiprināšanu, lai nodrošinātu atbilstību 20. līdz 32. pantā izklāstītajām prasībām.”;

(24)direktīvas 22. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis pieprasa AKUI nodrošināt, lai personas, kas faktiski vada AKUI, pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras, personas, kas veic pamatfunkcijas, un attiecīgā gadījumā personas vai vienības, kurām kāda no pamatfunkcijām ir uzticēta kā ārpakalpojums saskaņā ar 31. pantu, veicot savus uzdevumus, pildītu šādas prasības:

a) atbilstības prasība:

i) attiecībā uz personām, kas faktiski vada AKUI, tas nozīmē, ka to kvalifikācija, zināšanas un pieredze ir pietiekama, lai tās spētu nodrošināt stabilu un piesardzīgu AKUI pārvaldību; tas ietver zināšanas un kompetences, kuras tām ļauj risināt dažādos riska līmeņus, kuriem ir pakļauti dalībnieki un saņēmēji, atkarībā no to plānu veida, kurās tie piedalās;

ii) attiecībā uz personām, kas veic aktuāra vai iekšējās revīzijas pamatfunkcijas, tas nozīmē, ka to profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze ir atbilstoša, lai tās spētu pienācīgi veikt savas pamatfunkcijas;

iii) attiecībā uz personām, kas veic citas pamatfunkcijas, tas nozīmē, ka to kvalifikācija, zināšanas un pieredze ir atbilstoša, lai tās spētu pienācīgi veikt savas pamatfunkcijas;

iv) attiecībā uz pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrām tas nozīmē, ka to locekļu kvalifikācija, zināšanas un pieredze kopumā ir atbilstoša, lai viņi varētu veikt savus pienākumus;

b) piemērotības prasība: šādām personām piemīt laba reputācija un godīgums.”;

(b)pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a    Dalībvalstis pieprasa AKUI paziņot savām kompetentajām iestādēm par jebkādām izmaiņām 1. punktā minēto personu identitātē, kā arī par izmaiņu iemesliem un visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai jaunieceltās personas ir atbilstošas un piemērotas.

1.b    Dalībvalstis pieprasa AKUI paziņot savām kompetentajām iestādēm, ja kāda no 1. punktā minētajām personām vairs neatbilst minētajā punktā noteiktajām prasībām vai minētā iemesla dēļ ir aizstāta.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var pastāvīgi novērtēt, vai 1. punktā minētās personas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām un vai pastāv faktiski vai iespējami interešu konflikti un kā tie tiek novērsti vai pārvaldīti.”;

(d)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Ja persona, kas faktiski vada AKUI vai veic citas pamatfunkcijas, neatbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt AKUI atbrīvot šādu personu no minētā amata.”;

(25)direktīvas 23. panta 3. punktam pievieno šādu h) un i) punktu:

“h) atalgojuma politikā norāda, kā AKUI ilgtspējas risku, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 22. punktā, integrēšanu ņem vērā riska pārvaldības sistēmā;

i)atalgojuma politika un prakse ir objektīva un nediskriminējoša, un tās pamatā ir princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.”;

(26)direktīvas 25. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Riska pārvaldības sistēma samērīgi AKUI darbību veidam, apmēram un sarežģītībai attiecīgā gadījumā sedz riskus, kas var rasties AKUI vai uzņēmumos, kuriem AKUI uzdevumi vai darbības ir nodotas ārpakalpojumā, vismaz šādās jomās:”;

(27)direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants
Iekšējās revīzijas funkcija

1.    Dalībvalstis pieprasa AKUI samērīgi to darbību veidam, apmēram un sarežģītībai nodrošināt efektīvu iekšējās revīzijas funkciju.

Iekšējās revīzijas funkcija ietver iekšējās kontroles sistēmas un citus pārvaldības sistēmas elementus, arī attiecīgā gadījumā ārpakalpojumu darbību, atbilstības un efektivitātes izvērtēšanu.

2.    Jebkādus iekšējās revīzijas atklātos faktus un ieteikumus paziņo pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrai, kura nosaka, kādas darbības jāveic saistībā ar ikvienu iekšējās revīzijas atklāto faktu un ikviena ieteikumu ievērošanu, un nodrošina, ka šīs darbības tiek veiktas.”;

(28)direktīvas 28. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI izstrādā rakstisku pašu riska novērtēšanas politiku, kurā ietverti novērtējuma veikšanas procesi un procedūras, novērtējuma sagatavošanas biežums un metodes.”;

(b)panta 2. punktu groza šādi:

i)punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais riska novērtējums, kurā ņemts vērā AKUI darbību veids, apmērs un sarežģītība, ietver šādus elementus:”;

ii)punktam pievieno šādu i), j) un k) apakšpunktu:

“i) novērtējumu par to, kā riski, kuriem AKUI ir vai varētu būt pakļauta, ir salīdzināmi ar riska tolerances robežām, ko apstiprinājusi AKUI pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra;

j)44.b panta 2. punktā minēto novērtējumu;

k)novērtējumu par apjomradītiem ietaupījumiem un efektivitātes iespējām, arī dalību apvienotās ieguldījumu struktūrās, kopējos pakalpojumos vai nodošanā, un to ietekmi uz dalībniekiem un saņēmējiem.”;

iii)pievieno šādu daļu:

“Pirmās daļas i) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad saskaņā ar pensiju plāna nosacījumiem dalībnieki un saņēmēji uzņemas riskus, tiktu ņemti vērā riski un riska tolerances robežas no dalībnieku un saņēmēju viedokļa, ņemot vērā to spēju uzņemties risku un vēlmi uzņemties risku.”;

(29)direktīvas 30. pantam pievieno šādas daļas:

“Dalībvalstis pieprasa, lai izklāstā būtu norādīti skaidri ieguldījumu mērķi katram pensiju plānam, kas atbilst tā pensiju ienākumu mērķim, plāna vispārējo darbības rādītāju mērķiem un darbības rādītāju uzraudzības līdzekļiem. Izklāstā arī norāda, kad un cik lielā mērā ir pieļaujamas novirzes no aktīvu izvietojuma stratēģijas un darbības rādītāju mērķiem. Ieguldījumu politika ietver arī visus visaptverošos lēmumus par taktisko aktīvu izvietojumu, vērtspapīru atlasi un tirdzniecības izpildi.

Izklāstā arī norāda, vai, kāpēc, cik lielā mērā un kā tiks izmantotas sarežģītākas aktīvu klases, tai skaitā alternatīvas aktīvu klases, un norāda atbilstošo darījuma partnera riska apmēru.

Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI nosaka procedūras un kritērijus ieguldījumu politikas efektivitātes pārskatīšanai un tam, lai noteiktu, vai ir vajadzīgi grozījumi politikā, tās īstenošanas procedūrās vai lēmumu pieņemšanas struktūrā.

Izklāstu pieņem AKUI pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra. Ja AKUI pārvalda dažādus pensiju plānus, par katru no tiem sagatavo atsevišķus ieguldījumu politikas izklāstus.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz pensiju plāniem, kuros dalībnieki ir tiesīgi izdarīt ieguldījumu izvēli, izklāstā ir paredzēts atbilstošs ieguldījumu iespēju klāsts, tai skaitā standarta izvēles iespēja, minētās iespējas ir klasificētas atkarībā no tā ieguldījumu riska veida un apmēra, ko uzņemas dalībnieki, un ir nodrošināts, ka ir pieejama pietiekama informācija, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumiem.”;

(30)direktīvas 31. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis atļauj vai pieprasa, lai to teritorijā atļauju darboties saņēmušās AKUI visas darbības – arī šo AKUI pamatfunkcijas un pārvaldību – pilnībā vai daļēji uzticētu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas minēto AKUI vārdā, ar noteikumu, ka ārpakalpojumu izmantošanas kārtība atbilst 2.–7. punktam.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI, kas pamatfunkcijas, minēto AKUI pārvaldību vai citas darbības, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, uztic ārpakalpojumu sniedzējam, ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju noslēdz juridiski izpildāmu rakstisku vienošanos. Šāda vienošanās ietver tiešo un netiešo izmaksu sadalījumu un tajā skaidri nosaka AKUI un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus. Gadījumā, ja ir iespējams interešu konflikts ar pakalpojumu sniedzēju, AKUI dokumentē un īsteno procedūras interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldībai.”;

(c)panta 7. punktu svītro;

(31)direktīvas 33. pantu groza šādi:

(a)panta 1., 2. un 3. punktus aizstāj ar šādiem:

“1.    Tāda pensiju plāna gadījumā, kurā dalībnieki un saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa AKUI iecelt vienu depozitāru katram pensiju plānam aktīvu drošai glabāšanai un uzraudzības pienākumu veikšanai saskaņā ar 34. un 35. pantu vai, ja AKUI pati glabā aktīvus saskaņā ar 34. panta 2. punktu, pieprasa, lai AKUI būtu pārvaldītājs, kas veic uzraudzības pienākumus saskaņā ar 35. pantu un par ko ir paziņots kompetentajai iestādei.

Piemērojot pirmo daļu, AKUI vai attiecīgā gadījumā 2. panta 1. punktā minētā pilnvarotā struktūra nedarbojas kā minētā plāna depozitārs.

2.    Attiecībā uz pensiju plāniem, kuros dalībnieki un saņēmēji ieguldījumu risku neuzņemas pilnībā, piederības dalībvalsts var pieprasīt AKUI iecelt vienu depozitāru katram pensiju plānam aktīvu drošas glabāšanas un uzraudzības pienākumu veikšanai saskaņā ar 34. un 35. pantu.

3.    Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, depozitāra iecelšanai attiecīgi piemēro Direktīvas 2009/65/EK IV nodaļu.

Dalībvalstis neliedz AKUI iecelt depozitārus, kas ir iedibināti citā dalībvalstī.”;

(32)direktīvas 34. pantu aizstāj ar šādu:

“34. pants
Droša aktīvu glabāšana un depozitāra atbildība

1.    Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, depozitāru uzdevumu izpildei saistībā ar aktīvu glabāšanu un depozitāra atbildību attiecīgi piemēro Direktīvas 2009/65/EK IV nodaļu.

2.    Ja aktīvu drošai glabāšanai depozitārs nav iecelts, AKUI ir vismaz:

a) jānodrošina, ka uz finanšu instrumentiem attiecina pienācīgu rūpību un aizsardzību;

b) jāglabā ieraksti, kas AKUI ļauj jebkurā laikā un nekavējoties identificēt visus aktīvus;

c) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus saistībā ar aktīvu drošu glabāšanu;

d) pēc pieprasījuma jāinformē kompetentās iestādes par aktīvu glabāšanas veidu.”;

(33)direktīvas 35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, saistībā ar depozitāra uzraudzības pienākumiem attiecīgi piemēro Direktīvas 2009/65/EK IV nodaļu.”;

(34)IV sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“IV SADAĻA 
INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ POTENCIĀLAJIEM DALĪBNIEKIEM, DALĪBNIEKIEM UN SAŅĒMĒJIEM, UN DARBĪBAS NOTEIKUMI”;

(35)direktīvas 36. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Ņemot vērā izveidotā pensiju plāna veidu, dalībvalstis nodrošina, ka katra AKUI, kurai piešķirta darbības atļauja to teritorijā un kura pārvalda arodpensiju plānus, sniedz:

a) potenciālajiem dalībniekiem – vismaz informāciju, kas noteikta 41. pantā;

b) dalībniekiem – vismaz 37.–40., 41.a, 42. un 44. pantā izklāstīto informāciju un

c) saņēmējiem – vismaz 37., 41.a, 43. un 44. pantā izklāstīto informāciju.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem AKUI ir atļauts piedāvāt privāto pensiju produktus, dalībvalstis nodrošina, ka katra AKUI, kurai piešķirta darbības atļauja to teritorijā un kura piedāvā minētos produktus, kas nav Pan-Eiropas privāto pensiju produkts, kā definēts Regulas (ES) 2019/1238 2. panta 1. punktā, potenciālajiem uzkrājumu veidotājiem, privāto pensiju uzkrājumu veidotājiem un saņēmējiem sniedz skaidru, patiesu, nemaldinošu un produkta veidam, izplatīšanas kanālam un uzkrājumu veidotāja vai saņēmēja īpašībām atbilstošu informāciju. Minētā informācija nodrošina pārredzamības un aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs valsts tiesību aktos noteiktajam pārredzamības un aizsardzības līmenim attiecībā uz privāto pensiju produktu izplatīšanu, ko veic citas struktūras vai iestādes, vismaz attiecībā uz šādiem elementiem:

a) AKUI identitāti, juridisko formu un darbības atļaujas statusu;

b) piedāvātā privāto pensiju produkta galvenajām iezīmēm, izmaksām un riskiem;

c) sniegto konsultāciju vai ieteikumu esību un veidu;

d) par produktu saņemtās atlīdzības veidu;

e) sūdzību un tiesiskās aizsardzības procedūrām.

Dalībvalstis var pielāgot minētās prasības, lai atspoguļotu AKUI īpašās iezīmes un privāto pensiju izplatīšanas kanālu daudzveidību.”;

(b)pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.    EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 41., 42. un 43. pantu.”;

(36)direktīvas 37. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku vai var pieņemt lēmumus par ieguldījumiem – informāciju par ar pensiju plānu saistīto ieguldījumu līdzšinējiem darbības rādītājiem par vismaz desmit gadu laikposmu vai, ja pensiju plāna darbības laiks ir mazāks par desmit gadiem, par visiem tā darbības gadiem;”;

(37)direktīvā iekļauj šādu 37.a pantu:

“37.a pants
Pensiju izsekojamības sistēmas

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja ir ieviestas pensiju izsekojamības sistēmas, tās aptver AKUI pārvaldītās pensiju tiesības.

2.    Šā panta 1. punkta vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka AKUI nosūta pensiju izsekojamības sistēmām, ja šādas sistēmas ir izveidotas, visu informāciju, kas vajadzīga, lai dalībniekiem un saņēmējiem sniegtu visaptverošu, uzticamu un atjauninātu pārskatu par viņu arodpensiju un privāto pensiju tiesībām, ciktāl minētās tiesības pārvalda AKUI.

3.    Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētā informācija tiek nosūtīta standartizētā, mašīnlasāmā un sadarbspējīgā formātā, kas ļauj pensiju izsekojamības sistēmām saskaņotā un salīdzināmā veidā apkopot datus par uzkrātajām tiesībām, uzkrāto kapitālu un prognozētajām pensijas kapitāla izmaksām.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI saglabā pilnu atbildību par nosūtīto datu pilnīgumu un precizitāti un par visu šajā pantā paredzēto paziņošanas pienākumu izpildi.

5.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja AKUI nesniedz pilnīgu, precīzu vai savlaicīgu informāciju, kompetentās iestādes uzrauga un panāk atbilstību šim pantam un veic korektīvus pasākumus.

6.    Pensiju izsekojamības sistēmām nosūtāmās informācijas formāts un struktūra atbilst formātam un struktūrai, kas noteikta deleģētajā regulā, kura pieņemta saskaņā ar 38. pantu.”;

(38)direktīvas 38. pantu groza šādi:

(a)panta 1., 2. un 3. punktus aizstāj ar šādiem:

“1.    Dalībvalstis pieprasa AKUI sagatavot katram dalībniekam īsu dokumentu, kurā ietverta pamatinformācija. Minētajā dokumentā sniedz informāciju par dalībnieka uzņemto risku līmeni un ņem vērā valsts pensiju sistēmu un attiecīgo valsts sociālo, darba un nodokļu tiesību aktu īpašo raksturu (“pensijas izmaksu pārskats”). Dokumenta virsrakstā iekļauj vārdus “pensijas izmaksu pārskats”.

2.    Uzskatāmi norāda precīzu datumu un laikposmu, uz kuru attiecas pensijas izmaksu pārskatā minētā informācija.

3.    Dalībvalstis pieprasa, lai pensijas izmaksu pārskatā iekļautā informācija būtu precīza, atjaunināta un atbilstu izdarītajai izvēlei, un būtu pilnīga. Lai atvieglotu izpratni, sniegtajai informācijai jābūt daudzslāņainai un jāatbilst labas izstrādes principiem. Pensijas izmaksu pārskatu vismaz reizi gadā dara pieejamu katram dalībniekam bez maksas papīra formā vai elektroniski, tai skaitā pastāvīgā informācijas nesējā vai tīmekļa vietnē atbilstoši dalībnieka vēlmēm. Dalībnieka vēlmes šajā saistībā noskaidro ne vēlāk kā dalības sākumā.”;

(b) pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6.    Pensijas izmaksu pārskata formātu un struktūru dalībniekiem un saņēmējiem nodrošina, izmantojot Savienības standartizētu formātu, vienlaikus ņemot vērā arī dažādu veidu pensiju plānu iezīmes.

EAAPI pēc patērētāju un nozares testēšanas izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē 38.–40. pantā minētās informācijas izklāstu. Attiecībā uz 39. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto informācijas sniegšanu par līdzšinējiem darbības rādītājiem EAAPI, izstrādājot minētos regulatīvos tehniskos standartus, ņem vērā dažādu veidu plānu iezīmes, it īpaši, ja dalībnieki un saņēmēji uzņemas ieguldījumu risku vai ja ieguldījumu stratēģija ir atkarīga no vecuma vai ietver ilguma saskaņošanu.

Lai līdz minimumam samazinātu ziņošanas prasību dublēšanos, EAAPI, izstrādājot regulatīvo standartu projektu, pēc iespējas nodrošina saskaņotību ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/473* un cenšas atvieglot pensijas izmaksu pārskata informācijas iekļaušanu pensiju izsekojamības sistēmās un nodrošināt tās izmantojamību dalībniekiem un saņēmējiem.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EAAPI iesniedz Komisijai līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. pantu.

_____________________________________________

*    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/473 (2020. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1238 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas Pan-Eiropas privāto pensiju produktu informācijas dokumentiem, izdevumu griestos iekļautajiem izdevumiem un atlīdzībām, kā arī riska mazināšanas metodēm piemērojamās prasības (OV L 99, 22.3.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg_del/2021/473/oj ).”;

(39)direktīvas 39. panta 1. punktu groza šādi:

(a)iekļauj šādu ba) apakšpunktu:

“ba) dalībvalsti, kurā AKUI ir piešķirta darbības atļauja, un minētās dalībvalsts kompetento iestāžu nosaukumus”;

(b)punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) informāciju par pensijas izmaksu prognozēm, balstoties uz a) apakšpunktā norādīto pensionēšanās vecumu, un atrunu, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemto pensiju galīgās vērtības, tai skaitā attiecīgā gadījumā, ka pensijas apmērs var būt mainīgs;”;

(c)punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku vai var pieņemt lēmumus par ieguldījumiem – informāciju par noteiktajām izmaksām un to ietekmi, tai skaitā:

i) visu to izmaksu sadalījumu, kas tieši vai netieši radušās dalībniekiem un saņēmējiem iepriekšējo 12 mēnešu laikā un saliktā veidā – kopš dalībnieka pievienošanās attiecīgajam plānam, norādot vismaz administratīvās izmaksas, aktīvu glabāšanas izmaksas un ieguldījumu izmaksas, kas radušās saistībā ar aktīvu un portfeļa darījumu pārvaldību;

ii) aplēsi par izmaksu ietekmi uz galīgo uzkrāto kapitālu;”;

(d)pievieno šādus i) un j) apakšpunktus:

“i) ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku – informāciju par pensiju plāna līdzšinējiem darbības rādītājiem vai attiecīgā gadījumā veikto ieguldījumu izvēli, aptverot vismaz 10 gadu darbības rādītājus, vai, ja plāns vai attiecīgā ieguldījumu iespēja ir nodrošināta mazāk nekā 10 gadus, aptverot visus gadus, attiecībā uz kuriem pensiju plāns vai attiecīgā ieguldījumu iespēja ir nodrošināta;

j) ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku un var izvēlēties starp ieguldījumu iespējām – īsu norādi par veikto ieguldījumu izvēli, tai skaitā izvēlēto iespēju skaitu, katrā izvēlētajā iespējā ieguldīto aktīvu proporciju un norādi par veiktās izvēles riska līmeni kopsavilkuma veidā.”;

(e)pievieno šādas daļas:

“Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām, ja pensiju izmaksu prognozes ir balstītas uz ekonomikas scenārijiem, minētā informācija ietver vismaz vislabāko lēsto scenāriju, labvēlīgu scenāriju un nelabvēlīgu scenāriju. Pensijas kapitāla izmaksu aplēsto nākotnes vērtību norāda reālā izteiksmē kopā ar īsu aprakstošu skaidrojumu.

Šā punkta g) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām izmaksas norāda vismaz naudas izteiksmē un procentos no iemaksām par iepriekšējiem 12 mēnešiem un attiecīgi kopš dalībnieka pievienošanās plānam.

Šā punkta i) apakšpunkta vajadzībām informācijai par līdzšinējiem darbības rādītājiem pievieno norādi “pēc līdzšinējiem darbības rādītājiem nevar spriest par turpmākajiem darbības rādītājiem”.”;

(40)direktīvas 40. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti pensiju izmaksu prognozēs, un attiecīgā gadījumā informāciju par pieņēmumiem, kurus izmanto attiecībā uz summām, kas izteiktas kā ikgadējas izmaksas, it īpaši attiecībā uz šādas ikgadējas izmaksas likmi, sniedzēja veidu un ikgadējo izmaksu maksāšanas ilgumu;”

(41)direktīvas 41. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)visām attiecīgajām tiem pieejamajām iespējam, tai skaitā ieguldījumu iespējām, un to riskiem;”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Šā panta 1. un 3. punktā minētajiem potenciālajiem dalībniekiem sniedz:

a) informāciju par ar pensiju plānu saistīto ieguldījumu līdzšinējiem darbības rādītājiem par vismaz desmit gadu laikposmu vai, ja pensiju plāna darbības laiks ir mazāks par desmit gadiem, par visiem tā darbības gadiem;

b) informāciju par visām tiešajām un netiešajām izmaksām, kas dalībniekiem un saņēmējiem radušās iepriekšējo 12 mēnešu laikā, tai skaitā par katras ieguldījumu iespējas izmaksām atsevišķi, norādot tās vismaz naudas izteiksmē, un aplēsi par izmaksu ietekmi uz galīgo uzkrāto kapitālu;

c) informāciju par pieejamajām ieguldījumu iespējām un to riskiem.”;

(c)panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) jebkādām attiecīgajām viņiem pieejamajām izvēles iespējām, arī ieguldījumu izvēles iespējām, un to riskiem un izmaksām;”;

(42)direktīvā iekļauj šādu 41.a pantu:

“41.a pants
Informācija, kas sniedzama dalībniekiem un saņēmējiem darbības rādītāju neizpildes gadījumā

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI regulāri uzrauga savus darbības rādītājus salīdzinājumā ar etaloniem, ko to kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 4. punktu. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja AKUI konstatē, ka tās darbības rādītāji būtiski atšķiras no piemērojamā etalona, tā nekavējoties informē savu kompetento iestādi un sniedz pierādījumus, ka plāna izmaksas un maksas ir pamatotas un samērīgas un ka plāns atbilst tā dalībnieku un saņēmēju riska tolerancei.

Ja kompetentā iestāde secina, ka pierādījumi par to, ka shēmas izmaksas un maksas nav pamatotas un samērīgas vai ka shēma neatbilst tās dalībnieku un saņēmēju riska tolerancei, vai ja neapmierinošie darbības rādītāji turpinās vismaz trīs gadus, dalībvalstis nodrošina, ka AKUI nekavējoties skaidrā, patiesā un saprotamā veidā informē savus dalībniekus un saņēmējus par minēto situāciju.

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punkta otrajā daļā minētā informācija ļauj dalībniekiem un saņēmējiem saprast, kā plāns darbojas attiecībā uz salīdzināmām AKUI. Dalībvalstis nodrošina, ka sniegtajā informācijā ir vienkārši izskaidroti darbības rādītāju neizpildes iemesli, tas, kā izmaksas un maksas ir samērīgas un pamatotas, un darbības, kas tiek veiktas, lai uzlabotu rezultātus un aizsargātu dalībnieku uzkrāto tiesību vērtību. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija ir viegli pieejama, līdz AKUI uzrāda pastāvīgus uzlabojumus.

3.    Dalībvalstis pieprasa AKUI nodrošināt, ka 1. punkta otrajā daļā minētā informācija tiek darīta pieejama, izmantojot tos pašus kanālus, ko parasti izmanto pensijas izmaksu pārskata sniegšanai un citai regulārai saziņai, un ka dalībnieki un saņēmēji tiek informēti par to, kā iegūt sīkāku informāciju, ja viņi to vēlētos.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentā iestāde izstrādā skaidrus, objektīvus un pārredzamus kritērijus, ar ko novērtēt darbības rādītāju neizpildi, arī attiecībā uz administratīvajām, ieguldījumu un darījumu izmaksām, bruto un neto atdevi no ieguldījumiem un finansēšanas rezultātiem konkrētos periodos.

5.    Piemērojot šo pantu, EAAPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par metodoloģiju, ko izmanto, lai noteiktu darbības rādītāju neizpildi dalībvalstīs.”;

(43)direktīvas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants
Informācija, ko sniedz dalībniekiem pirmspensionēšanās posmā

Papildus pensijas izmaksu pārskatam AKUI katram dalībniekam savlaicīgi pirms 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā pensionēšanās vecuma vai pēc dalībnieka pieprasījuma sniedz informāciju par izmaksu maksāšanas posma gaidāmo sākumu un pieejamajām pensijas kapitāla izmaksāšanas iespējām, tai skaitā par izmaksām un maksām, kas saistītas ar katru iespēju un piemērojamo nodokļu režīmu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētajai informācijai pievieno īsu paskaidrojošu izklāstu, kurā ietverta visa tālāk minētā informācija:

(a)katras dalībniekam un attiecīgā gadījumā saņēmējiem pieejamās pensijas kapitāla izmaksāšanas iespējas galvenās iezīmes, sekas un iespējamā ietekme;

(b)riskus un faktorus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt pensijas ienākumu līmeni, stabilitāti vai ilgumu;

(c)apstākļus un kritērijus, kas dalībniekiem jāņem vērā, novērtējot dažādu pensijas kapitāla izmaksāšanas iespēju piemērotību viņu individuālajai situācijai.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad viena no AKUI piedāvātajām izmaksāšanas iespējām ir mainīgas ikgadējas izmaksas, AKUI katram dalībniekam savlaicīgi pirms 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā pensionēšanās vecuma sniedz prognozes, lai ilustrētu iespējamās izmaksas summas variācijas laika gaitā.”;

(44)direktīvas 43. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Dalībvalstis pieprasa AKUI katru gadu sniegt saņēmējiem informāciju par veicamajām pensijas kapitāla izmaksām, attiecīgajām izmaksāšanas iespējām un visu radušos izmaksu sadalījumu, kā arī informāciju par līdzšinējiem darbības rādītājiem, kā minēts 39. panta g) un i) punktā.

Informācijā apraksta arī galvenos faktorus, kas varētu ietekmēt pensijas ienākumu līmeni vai ilgumu, tai skaitā ieguldījumu un paredzamā dzīves ilguma riskus, un attiecīgā gadījumā norāda tiesības mainīt izmaksāšanas iespēju.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Ja saņēmēji izmaksu maksāšanas posmā turpina veikt iemaksas vai uzņemties ieguldījumu risku, dalībvalstis nodrošina, ka AKUI turpina sniegt pensijas izmaksu pārskatu, kurā ietver arī 1. punktā minēto informāciju.”;

(45)direktīvas IV sadaļā pievieno šādu nodaļu:

“4. NODAĻA 
Darbības noteikumi

44.a pants
Rūpības pienākums

1.    Dalībvalstis, ņemot vērā pensiju plāna veidu, nodrošina, ka visas to teritorijā darbības atļauju saņēmušās AKUI vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un saskaņā ar savu dalībnieku un saņēmēju interesēm. Šīs intereses ietver mērķi ilgtermiņā nodrošināt adekvātu, riskam pielāgotu un izmaksu ziņā efektīvu atdevi, kas atbilst pensiju saistību ilgtermiņa raksturam.

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI ievieš aizsardzības pasākumus, tai skaitā norādījumus, nolūkā palīdzēt potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, kad tie lemj par viņiem pieejamajām iespējām, un informē viņus par savu lēmumu iespējamām sekām.

44.b pants
Atbilstoša pensiju plānu struktūra un īstenošana

1.    Neskarot valstu sociālos un darba tiesību aktus par pensiju sistēmu organizēšanu, arī obligāto dalību un koplīgumus, dalībvalstis pieprasa AKUI:

a) nodrošināt, ka pensiju plānu struktūra, koncepcija un īstenošana ir piemērota, ņemot vērā apzinātās dalībnieku un saņēmēju vajadzības, iezīmes un riska profilu, tādā veidā, kas ir samērīgs ar plāna veidu, apmēru un sarežģītību.

b) regulāri pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot pensiju plāna struktūru, koncepciju un īstenošanu, ņemot vērā jebkādas būtiskas norises, lai nodrošinātu, ka plāns joprojām ir piemērots un atbilst dalībnieku un saņēmēju vajadzībām, iezīmēm un riska profilam tādā veidā, kas ir samērīgs ar plāna veidu, apmēru un sarežģītību.

AKUI dokumentē novērtējumu par to, vai pensiju plānu struktūra, koncepcija un īstenošana ir piemērota, kā minēts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, AKUI novērtē ilgtermiņa risku no dalībnieku un saņēmēju viedokļa, tai skaitā:

a) nosaka to dalībnieku un saņēmēju riska toleranci, kuri uzņemas risku;

b) ievieš pensiju prognožu izmantošanu riska novērtējumā no dalībnieku un saņēmēju viedokļa;

c) ja AKUI piedāvā vairākas ieguldījumu iespējas – veic periodisku pārskatīšanu attiecībā uz ieguldījumu iespēju piemērotību dalībniekiem saskaņā ar to riska toleranci un, ja pastāv standarta izvēles iespēja, – veic minētās standarta izvēles iespējas piemērotības pārskatīšanu;

d) ja AKUI nepiedāvā vairākas ieguldījumu iespējas – veic ieguldījumu stratēģijas periodisku pārskatīšanu, lai ņemtu vērā ilgtermiņa riska novērtējumu no dalībnieku un saņēmēju viedokļa.

44.c pants
Sūdzības

1.    Dalībvalstis pieprasa AKUI ieviest un piemērot efektīvas procedūras un kārtību, kas ir piemērota, lai izskatītu dalībnieku un saņēmēju iesniegtās sūdzības par viņu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā direktīvā.

2.    Šā panta 1. punktā minētās procedūras un pasākumi ir pieejami attiecīgās dalībvalsts oficiālajās valodās vai citā valodā, kas ir pieņemama minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai par ko vienojušies AKUI un tās dalībnieki un saņēmēji.

3.    Dalībvalstis pieprasa AKUI atbildēt uz dalībnieku un saņēmēju sūdzībām elektroniski vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju. Atbildi uz visiem izvirzītajiem jautājumiem sniedz ne vēlāk kā 40 darba dienu laikā.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI informē dalībniekus un saņēmējus, kas iesniedz sūdzību, par vismaz vienu strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) struktūru, kura ir kompetenta izskatīt strīdus par dalībnieku un saņēmēju tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā direktīvā.

5.    Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par 1. punktā minētajām procedūrām dalībniekiem un saņēmējiem ir pieejama bez maksas skaidrā, visaptverošā un viegli pieejamā veidā, izmantojot elektroniskus līdzekļus, arī pastāvīgu informācijas nesēju vai tīmekļa vietni, vai papīra formātā. Šajā informācijā norāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo SAI struktūru un tās izmantošanas nosacījumiem.

6.    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido procedūras, kas dalībniekiem, saņēmējiem un citām ieinteresētajām personām – arī patērētāju apvienībām – nodrošina iespēju iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības par iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem, ko izdarījušas AKUI. Dalībvalstis nodrošina, ka sūdzības iesniedzēji saņem atbildes visos gadījumos.

7.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, sūdzības iesniedzējs var izvēlēties iesniegt sūdzību, izmantojot savas dzīvesvietas dalībvalsts kompetentās iestādes, neatkarīgi no tā, kur izdarīts pārkāpums.

44.d pants
Ārpustiesas strīdu izskatīšana

1.    Dalībvalstis izveido atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas SAI procedūras strīdu izšķiršanai starp AKUI un to dalībniekiem un saņēmējiem attiecībā uz šajā direktīvā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Vajadzības gadījumā šīs procedūras piemēro esošās kompetentās iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka SAI procedūras ir piemērojamas AKUI un attiecīgās SAI struktūras kompetence faktiski attiecas uz AKUI, pret kurām procedūras ir uzsāktas.

2.    Struktūras, kas minētas 1. punktā, efektīvi sadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs direktīvas.”;

(46)direktīvas V sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“V SADAĻA
UZRAUDZĪBA”

(47)V sadaļas 1. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“1. NODAĻA 
“Uzraudzības vispārīgie noteikumi”

(48)direktīvas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants
Kompetento iestāžu pilnvaras, resursi un uzraudzības galvenais mērķis

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir visi nepieciešamie līdzekļi un pilnvaras savu pienākumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu un ka tām ir attiecīgās speciālās zināšanas, spējas un pilnvaras, kas vajadzīgas, lai sasniegtu uzraudzības galveno mērķi, proti, dalībnieku un saņēmēju tiesību aizsardzību un AKUI stabilitātes un pareizas darbības nodrošināšanu.”;

(49)direktīvā iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants
Kompetentās iestādes

1.    Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kam piešķirtas pilnvaras nodrošināt šīs direktīvas ieviešanu. Tās par to informē Komisiju, norādot visu minēto pienākumu sadalījumu.

2.    Gadījumā, kad tās teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un resursu, kas nepieciešami to pienākumu rezultatīvai izpildei.”;

(50)direktīvas 46. pantu groza šādi:

(a)panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības darbības joma”;

(b)punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI tiek pakļautas prudenciālai uzraudzībai, arī attiecīgā gadījumā uzraudzībai attiecībā uz:”;

(c)pantam pievieno šādu otro daļu:

“Dalībvalstis nodrošina arī visu pārējo šīs direktīvas noteikumu ievērošanas uzraudzību.”;

(51)direktīvas 47. pantu groza šādi:

(a)panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības vispārīgie principi”

(b)panta 2. punktam pievieno šādu teikumu:

“Tā ietver pastāvīgu pārbaudi attiecībā uz AKUI pareizu darbību un AKUI atbilstību uzraudzības noteikumiem.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Uzraudzības pilnvaras attiecas uz visu AKUI pensijas kapitāla uzkrāšanas darbību, tai skaitā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem AKUI ir atļauts piedāvāt privāto pensiju produktus, uz to privāto pensiju kapitāla uzkrāšanas darbību. Dalībvalstis nodrošina, ka minētās pilnvaras tiek piemērotas savlaicīgi un samērīgi ar AKUI darbību veidu, apmēru un sarežģītību.”;

(d)pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6.    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga tirgus norises, kas saistītas ar AKUI darbības apmēru.”;

(52)direktīvas 48. pantu groza šādi:

(a)pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a    Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu uzraudzību saskaņā ar 50. pantu.

1.b    Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes uzraudzības pilnvaras piemēro savlaicīgi un samērīgi.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Dalībvalsts nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir pilnvaras:

a)veikt preventīvus un korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka AKUI ievēro normatīvos un administratīvos aktus, kas tām jāievēro katrā dalībvalstī;

b)veikt jebkādus vajadzīgus pasākumus, arī attiecīgā gadījumā administratīvus un finanšu pasākumus, attiecībā uz AKUI un to pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem.

Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsodus, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var piemērot administratīvos sodus un citus pasākumus, kas piemērojami par visiem to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu un citu pasākumu īstenošanu. Dalībvalstis nodrošina, lai to administratīvie sodi un citi pasākumi būtu efektīvi, samērīgi un atturoši.”;

(53)direktīvas 49. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i)punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pārskata un novērtē stratēģijas, procesus un ziņojumu sniegšanas procedūras, ko AKUI noteikušas, lai panāktu atbilstību normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, ņemot vērā AKUI darbību veidu, apmēru un sarežģītību.”;

ii)pievieno šādu daļu:

“Otrās daļas b) un c) apakšpunktā minētajos novērtējumos ņem vērā risku, ka AKUI nav pietiekamu finanšu resursu, lai segtu tās pašreizējās un turpmākās pamatdarbības izmaksas.”;

(b)pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes it īpaši pārskata un izvērtē atbilstību visiem 46. pantā minētajiem elementiem.

1.b    Pārskatīšanas procesā kompetentā iestāde un katra AKUI vismaz reizi trijos gados īsteno regulāru uzraudzības dialogu.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI ir procedūras, kā noteikt finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un tās nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm, ja šāda pasliktināšanās notiek.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ir ieviesušas piemērotus uzraudzības instrumentus, tai skaitā spriedzes testus, kas tām ļauj identificēt AKUI finanšu stāvokļa pasliktināšanos un uzraudzīt to, kā šāda pasliktināšanās tiek novērsta.”;

(d)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a    Kompetentās iestādes izvērtē to AKUI metožu un prakses piemērotību, ar kurām paredzēts noteikt iespējamos gadījumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kam varētu būt nelabvēlīga ietekme uz attiecīgās AKUI vispārējo finanšu stāvokli.

Uzraudzības iestādes izvērtē AKUI spēju izturēt iespējamos notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā.”;

(e)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Pārbaudes, izvērtējumus un novērtējumus, kas minēti 1. un 1.a punktā, veic regulāri.

Kompetentās iestādes nosaka minimālo biežumu un piemērošanas jomu minētajām pārbaudēm, novērtējumiem un izvērtējumiem, ņemot vērā attiecīgās AKUI darbības veidu, apmēru un sarežģītību.”;

(54)direktīvā iekļauj šādu 49.a un 49.b pantu:

“49.a pants
Regulārs uzraudzības dialogs

1.    Regulārais uzraudzības dialogs, kas minēts 49. panta 1.b punktā, aptver ievainojamību, neefektivitātes aspektu un strukturālu problēmu agrīnu identificēšanu un veicina stratēģiskas pārdomas par AKUI ilgtermiņa atbilstību, efektivitāti un ilgtspēju, tai skaitā par tās darbības apmēra piemērotību, tās konsolidācijas, sadarbības vai aktīvu apvienošanas spēju un tās organizatoriskās konfigurācijas piemērotību, lai tā darbotos efektīvi un sniegtu labumu dalībniekiem un saņēmējiem.

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka 49. panta 1.b punktā minētā regulārā uzraudzības dialoga pamatā ir agrīnās brīdināšanas parametru kopums, kas ietver vismaz visu tālāk minēto:

a) AKUI administratīvo, darījumu un ieguldījumu izmaksu līmenis un attīstība;

b) AKUI aktīvu neto un ar risku koriģētā atdeves likme;

c) jebkāda solītā vai plānotā pensijas uzkrājuma līmeņa nesasniegšana vai novirze no tā;

d) aktīvo dalībnieku un saņēmēju skaits un attīstība;

e) darbības efektivitātes, riska koncentrācijas un institucionālās noturības rādītāji.

3.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad regulārā uzraudzības dialoga rezultāti liecina par iespējamiem trūkumiem vai nepilnībām, to kompetentās iestādes aicina attiecīgo AKUI apsvērt stratēģiskus risinājumus, kas ir piemēroti, lai stiprinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju un pensijas kapitāla izmaksu efektīvu izmaksāšanu dalībniekiem un saņēmējiem, arī pasākumus, kas uzlabo darbības apmēru, konsolidāciju, sadarbību, aktīvu apvienošanu vai resursu koplietošanu.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja tiek konstatēti būtiski trūkumi vai 41.a panta 1. punktā minētā darbības rādītāju neizpilde, to kompetentā iestāde pieprasa AKUI izstrādāt korektīvu pasākumu plānu, kurā izklāstīti pasākumi, termiņi un pārvaldības pasākumi konstatēto būtisko trūkumu vai minētās darbības rādītāju neizpildes novēršanai. Šādā plānā apsver strukturālus pasākumus nolūkā uzlabot efektivitāti un pareizu pārvaldību, arī attiecīgā gadījumā iespējamu konsolidāciju, sadarbību, aktīvu apvienošanu vai resursu koplietošanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra pieņem pirmajā daļā minēto plānu un iesniedz to kompetentajai iestādei pārskatīšanai un apstiprināšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI pēc kompetentās iestādes pieprasījuma regulāri ziņo par pirmajā daļā minētā plāna īstenošanu un jebkādu progresu, kas panākts minētā plāna īstenošanā.

5.    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde:

a) dokumentē katra regulārā uzraudzības dialoga rezultātus;

b) var sniegt ieteikumus attiecīgajai AKUI.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētie ieteikumi neskar kompetentās iestādes pilnvaras pieņemt saistošus uzraudzības pasākumus.

49.b pants
Atļaujas anulēšana

1.    Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var anulēt AKUI izsniegtu atļauju šādos gadījumos:

(a)attiecīgā AKUI nav izmantojusi atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai ir pārtraukusi savu darbību ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi atļaujas derīguma izbeigšanos šādos gadījumos;

(b)attiecīgā AKUI vairs nepilda atļaujas nosacījumus;

(c)attiecīgā AKUI rupji pārkāpj pienākumus, kas paredzēti noteikumos, kuri uz to attiecas.

2.    Ja atļauju anulē vai tā kļuvusi nederīga, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par to attiecīgi informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes un minētās iestādes veic attiecīgus pasākumus, kas liedz AKUI to teritorijā sākt jaunas darbības.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde sadarbībā ar šīm iestādēm veic visus pasākumus, kas vajadzīgi dalībnieku un saņēmēju interešu aizsardzībai, un jo īpaši ierobežo rīcību ar AKUI aktīviem.

3.    Lēmumos par atļaujas anulēšanu ietver sīku pamatojumu, un tos paziņo attiecīgajai AKUI. Par katru atļaujas anulēšanas gadījumu nosūta ziņojumu EAAPI.”;

(55)direktīvas 50. pantu groza šādi:

(a)pēc virsraksta iekļauj šādas daļas:

“Dalībvalstis pieprasa AKUI iesniegt kompetentajām iestādēm kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai, ņemot vērā 45. pantā noteiktos uzraudzības mērķus, 46. pantā noteikto uzraudzības jomu un 47. pantā noteiktos vispārējos uzraudzības principus, it īpaši samērīguma principu.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras, lai:

a) noteiktu pirmajā daļā minētās informācijas veidu, tvērumu un formātu, ko tās pieprasa AKUI iesniegt regulāri vai ad hoc;

b) iegūtu jebkādu informāciju par līgumiem, kas noslēgti ar trešām personām, un

c) pieprasītu informāciju no neatkarīgiem ekspertiem, piemēram, revidentiem un aktuāriem;”;

(b)trešo daļu groza šādi:

i)punkta d) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

“vii) 9. pantā minētie darbības plāni;”;

ii)pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g) pieprasītu AKUI regulāri iesniegt kvantitatīvas veidnes, kurās sīkāk precizēta un papildināta c) un d) apakšpunktā minētajos ziņojumos ietvertā informācija, tai skaitā informācija, kas pieprasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. pantu un kas nepieciešama to pienākumu izpildei, kuri EAAPI uzticēti saskaņā ar minēto regulu un šo direktīvu.”;

iii)pantam pievieno šādas daļas:

“Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI katru gadu ziņo kompetentajām iestādēm informāciju par atdevi no ieguldījumiem, atskaitot ieguldījumu izmaksas, un visām izmaksām un maksām, kas radušās saistībā ar to darbībām.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pieprasa AKUI piemērot caurskatāmības pieeju, nodrošinot, ka tiek iekļautas visas izmaksas un maksas, kas radušās ieguldījumu fondu, aktīvu pārvaldītāju un darījumu līmenī, un ka tiek piemērots ieskaita neveikšanas princips.

Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus, EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus par procedūrām, formātiem un veidnēm, attiecīgā gadījumā nošķirot arodpensijas un privātās pensijas.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.”;

(56)direktīvā iekļauj šādu 50.a pantu:

50.a pants
Ārpakalpojumiem uzticēto funkciju un darbību uzraudzība

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka AKUI, kuras izmanto ārpakalpojumus kādas funkcijas veikšanai, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar AKUI uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības uzraudzību;

b) AKUI, tās revidentiem un kompetentajām iestādēm ir faktiska piekļuve datiem, kas saistīti ar ārpakalpojumā nodotajām funkcijām vai darbībām, tai skaitā pilnvaras jebkurā laikā no AKUI un pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt informāciju par ārpakalpojumā nodotajām pamatfunkcijām vai jebkādām citām darbībām;

c) kompetentajām iestādēm ir faktiska piekļuve pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības telpām un tās spēj izmantot šīs piekļuves tiesības.

2.    Dalībvalsts, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, atļauj AKUI kompetentajām iestādēm pašām vai ar šim nolūkam izraudzītu personu starpniecību veikt pārbaudes klātienē pakalpojuma sniedzēja telpās. AKUI kompetentās iestādes pirms pārbaudes klātienē informē attiecīgo iestādi dalībvalstī, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs. Neuzraudzītas struktūrvienības gadījumā attiecīgā iestāde ir kompetentā iestāde.

AKUI dalībvalsts kompetentās iestādes var deleģēt tiesības veikt šādas pārbaudes klātienē tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs.

3.    Ja kompetentā iestāde ir informējusi pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts attiecīgo iestādi, ka tā gatavojas veikt pārbaudi uz vietas saskaņā ar šo punktu vai ja tā veic pārbaudi uz vietas saskaņā ar pirmo daļu, ja šī kompetentā iestāde nevar praktiski izmantot savas tiesības veikt šo pārbaudi uz vietas, kompetentā iestāde var ar šo jautājumu vērsties EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAAPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 21. pantu EAAPI ir tiesības piedalīties pārbaudē uz vietas, ja tās kopīgi veic divas vai vairāk uzraudzības iestādes.”;

(57)direktīvas 51. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu groza šādi:

(a)punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a) normatīvo un administratīvo aktu un vispārējo norādījumu teksti arodpensiju plānu un attiecīgā gadījumā privāto pensiju produktu jomā un informācija par to, vai dalībvalsts izvēlas piemērot šo direktīvu saskaņā ar 4. un 5. pantu;

b) vispārējie kritēriji un metodes, ko izmanto uzraudzības pārbaudes procesā, kā noteikts 49. pantā, tai skaitā un jo īpaši pārskats par to riska novērtēšanas sistēmu.”;

(b)punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)uzraudzības galvenais mērķis, informācija par galvenajām funkcijām un gada ziņojums par savu kompetento iestāžu darbību;”;

(c)pievieno šādas daļas:

“Pirmajā daļā norādītā atklātā informācija ir pietiekama, lai būtu iespējams salīdzināt dažādu dalībvalstu kompetento iestāžu pieņemtos uzraudzības veidus.

Šā panta pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktos minētā informācija ir pieejama katrā dalībvalstī vienā elektroniskās piekļuves adresē.”;

(b)panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Kompetento iestāžu pārvaldes un vadības struktūru locekļiem ir kvalifikācija, pieredze un prasmes, kas vajadzīgas viņu pienākumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai, un viņus neatstādina no amata tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi vai pilnvaru pienācīgu īstenošanu. Viņus var atstādināt tikai tad, ja viņi vairs neatbilst attiecīgo pienākumu izpildes nosacījumiem vai ja viņi saskaņā ar valsts tiesību aktiem atzīti par vainīgiem smaga amata pienākumu pārkāpuma izdarīšanā. Nosacījumus, kas jāievēro viņu pienākumu izpildei, un to, kas ir smags pienākumu pārkāpums, iepriekš nosaka valsts tiesību aktos.”;

(c)pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.    Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vienotā publiskā tīmekļa vietnē publicē skaidru, salīdzināmu un viegli pieejamu informāciju par visu AKUI pārvaldīto pensiju plānu kopējām gada izmaksām, līdzšinējiem darbības rādītājiem un riska profilu.

Par katru pensiju plānu un attiecīgā gadījumā par ieguldījumu iespēju publicētajā informācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) plāna klasifikāciju pēc riska profila;

b) kopējās izmaksas un maksas, kas paziņotas valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 50. panta 7. punktu un izteiktas kā vienota gada procentuālā daļa no kopējām iemaksām par iepriekšējiem divpadsmit mēnešiem, un

c) iepriekšējo finanšu gadu – arī pēdējā gada – darbības rādītājus.

Otrās daļas b) un c) apakšpunktā minēto informāciju sniedz vismaz par iepriekšējiem 10 gadiem vai, ja plāns tiek nodrošināts mazāk nekā 10 gadus, par visiem gadiem, attiecībā uz kuriem plāns ticis nodrošināts.

Kompetentās iestādes pārbauda informācijas precizitāti un savlaicīgumu un nodrošina tās publicēšanu bez kavēšanās pēc šādas pārbaudes pabeigšanas.

(58)direktīvā iekļauj šādu 55.a pantu:

“55.a pants
Sadarbības platformas

1.    Gadījumos, kad pastāv pamatotas bažas par negatīvu ietekmi uz dalībniekiem vai saņēmējiem, EAAPI pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma var izveidot un koordinēt sadarbības platformu nolūkā stiprināt informācijas apmaiņu un plašāku sadarbību starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ja AKUI veic vai plāno veikt pārrobežu darbības, ja šādas darbības ir būtiskas attiecībā uz uzņēmējas dalībvalsts tirgu.

2.    Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo kompetento iestāžu tiesības izveidot sadarbības platformu, ja tās visas piekrīt to darīt.

3.    Sadarbības platformas izveide atbilstīgi 1. un 2. punktam neskar piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, kas paredzētas šajā direktīvā.

4.    Neskarot Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. pantu, pēc EAAPI pieprasījuma attiecīgās kompetentās iestādes laikus sniedz visu nepieciešamo informāciju.

5.    Ja divas vai vairākas sadarbības platformā iesaistītas kompetentās iestādes nevienojas par veicamās darbības procedūru vai saturu, vai arī par nerīkošanos, EAAPI pēc jebkuras attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1. punktu.

6.    Ja platformā rodas domstarpības un ja ir nopietnas bažas par negatīvu ietekmi uz dalībniekiem un saņēmējiem vai par tādas darbības vai bezdarbības saturu, kas jāpiemēro AKUI, EAAPI var pieprasīt piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sākt AKUI pārbaudi uz vietas. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties sāk pārbaudi uz vietas un aicina EAAPI un citas attiecīgās kompetentās iestādes piedalīties tajā.”;

(59)direktīvas 59. pantu aizstāj ar šādu:

“59. pants
Valsts noteikumu publicēšana

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes atbilstīgi publicē sociālo un darba tiesību aktu prasības, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu, kas uzņēmējā dalībvalstī reglamentē tā pensiju plāna darbību, kurā iemaksas veic kāds uzņēmums, un kas attiecas uz 11. panta 1. punktā minētajām AKUI pārrobežu darbībām.

2.    EAAPI tās tīmekļa vietnē ietver hipersaites uz kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm, kur publicēta informācija par šādiem noteikumiem. Šādu informāciju atjaunina, un EAAPI šo informāciju dara pieejamu savā tīmekļa vietnē, visus šādus noteikumus iedalot kategorijās pa dažādām attiecīgajām tiesību jomām.

3.    Dalībvalstis izveido vienotu kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par informācijas sniegšanu par sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu, kas uzņēmējā dalībvalstī reglamentē tā pensiju plāna darbību, kurā iemaksas veic kāds uzņēmums, un ko piemēro AKUI pārrobežu darbībām attiecīgajā dalībvalstī. Šādam kontaktpunktam būtu jābūt attiecīgai kompetentajai iestādei.

4.    EAAPI ziņojumā izvērtē dalībvalstu publicētos noteikumus, kā minēts šajā pantā, ņemot vērā šīs direktīvas un iekšējā tirgus pareizu darbību, un par tiem informē Komisiju ne vēlāk kā līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir 6 mēneši pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas].”;

(60)direktīvas 61. un 62. pantu aizstāj ar šādiem:

“61. pants
Personas datu apstrāde

Attiecībā uz personas datu apstrādi šīs direktīvas ietvaros AKUI un kompetentās iestādes veic savus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko EAAPI veic šīs direktīvas ietvaros, EAAPI ievēro Regulu (ES) 2018/1725.

62. pants
Izvērtēšana

EAAPI līdz [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir četri gadi pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas] iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, it īpaši par šādiem aspektiem:

a)to, cik lielā mērā šī direktīva veicina arodpensijas kapitāla uzkrāšanas integrāciju, efektivitāti un paplašināšanu iekšējā tirgū, arī konsolidācijas un AKUI sadarbības tendences;

b)šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi, tai skaitā tās ietekmi uz AKUI lielumu, izmaksu efektivitāti, konsolidāciju un profesionalizāciju un tās lomu uzticēšanās, pārredzamības un pareizas riska pārvaldības veicināšanā dalībnieku un saņēmēju interesēs;

c)šīs direktīvas piemērošanas jomas fakultatīvu paplašināšanu saskaņā ar 4. pantu un tās ietekmi uz papildpensiju tirgu.”;

(61)direktīvā iekļauj šādu 64.a pantu:

“64.a pants
Pilnvaru deleģēšana

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 

2.    Pilnvaras pieņemt 17. panta 7. punktā un 38. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: lūgums ierakstīt spēkā stāšanās datumu]. 

3.    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 7. punktā un 38. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 

4.    Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 

5.    Saskaņā ar 17. panta 7. punktu un 38. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”.

2. pants
Grozījumi Direktīvā (ES) 2016/97

Direktīvu (ES) 2016/97 groza šādi:

(1)Direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu 19. un 20. apakšpunktu:

“19)“privāto pensiju produkts” ir privāto pensiju produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1238 2. panta 1. punktā*;

20) “pensiju izsekojamības sistēma” ir digitāls rīks, parasti drošs tīmekļa portāls vai mobilā lietotne, kas sniedz personām pārskatu par viņu individuālajām uzkrātajām pensiju tiesībām un nākotnes pensijas kapitāla izmaksu prognozēm visos pensiju plānos, kuros persona ir dalībnieks vai saņēmējs.

__________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1238/oj).”;

(2)direktīvas 22. pantu groza šādi:

(a)panta 5. punktā svītro vārdu “obligāto”;

(b)pantam pievieno šādu punktu:

“6.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad apdrošināšanas izplatītājs ir atbildīgs par arodpensiju uzkrāšanas shēmu nodrošināšanu, šādu shēmu potenciālie dalībnieki, dalībnieki un saņēmēji saņem vismaz Direktīvas (ES) 2016/2341 36.–44. pantā minēto informāciju.”;

(3)direktīvā iekļauj šādu 22.a pantu:

“22.a pants
Pensiju izsekojamības sistēmas

1.    Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja ir ieviestas pensiju izsekojamības sistēmas, tās aptver apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku pārvaldītās pensiju tiesības.

2. Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki pensiju izsekojamības sistēmām, ja šādas sistēmas ir izveidotas, nosūta visu informāciju, kas vajadzīga, lai klientiem sniegtu visaptverošu, uzticamu un atjauninātu pārskatu par viņu privāto pensiju un arodpensiju tiesībām, ciktāl minētās tiesības izriet no arodpensiju uzkrāšanas shēmām vai privāto pensiju produktiem, ko nodrošina vai izplata apdrošināšanas sabiedrības vai apdrošināšanas starpnieki.

3.    Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minētā informācija tiek nosūtīta standartizētā un sadarbspējīgā formātā, kas ļauj pensiju izsekojamības sistēmām saskaņotā un salīdzināmā veidā apkopot datus par uzkrāto vērtību, uzkrātajām tiesībām un prognozētajām pensijas kapitāla izmaksām.

4.    Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki saglabā pilnu atbildību par nosūtīto datu pilnīgumu un precizitāti un par visu šajā pantā paredzēto paziņošanas pienākumu izpildi.

5.    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas starpnieki nesniedz pilnīgu, precīzu vai savlaicīgu informāciju, kompetentās iestādes uzrauga un panāk atbilstību šim pantam un veic korektīvus pasākumus.

6.    Pensiju izsekojamības sistēmām nosūtāmās informācijas formāts un struktūra atbilst 29. pantam.”

3. pants
Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

AKUI, kas bija reģistrētas vai saņēmušas darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2341 pirms [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir vienu dienu pirms šīs direktīvas piemērošanas dienas], tiek automātiski atzītas par AKUI, kas saņēmušas darbības atļauju saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.

4. pants
Transponēšana

1.    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [PB: divi gadi pēc stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.    Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji4

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums5

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks5

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.5

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas5

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI7

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi7

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma7

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums7

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu7

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)7

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi7

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME8

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas8

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām9

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām9

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta9

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem13

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām18

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām20

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta20

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem20

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas20

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības21

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta21

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem21

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības22

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām23

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu23

3.2.7.Trešo personu iemaksas23

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem24

4.Digitālā dimensija25

4.1.Digitālas nozīmes prasības25

4.2.Dati26

4.3.Digitālie risinājumi27

4.4.Sadarbspējas novērtējums29

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi29

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.3.4.Snieguma rādītāji

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

¨ jaunu darbību 

¨ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību

38  

☑︎ esošas darbības pagarināšanu 

¨ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

¨ Ierobežots ilgums

–¨    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–¨    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

¨ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

¨ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–¨ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–¨    ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–¨ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

–¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

–¨ Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

–¨ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

–¨ publisko tiesību subjektiem

–¨ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–¨ struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.    Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)