EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.11.2025

COM(2025) 836 final

2025/0359(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulas (ES) 2024/1689 un (ES) 2018/1139 groza attiecībā uz saskaņoto normu mākslīgā intelekta jomā īstenošanas vienkāršošanu (Digitālā Omnibus regula par mākslīgo intelektu)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2025) 836}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa” 1 Komisija paziņoja par savu apņemšanos īstenot vērienīgu programmu, kuras mērķis ir veicināt uz nākotni vērstu, inovatīvu politiku, kas stiprina Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju un atvieglo regulatīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm, vienlaikus saglabājot visaugstākos standartus tās vērtību popularizēšanā.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (“MI akts”) un kas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, ir izveidots vienots tirgus uzticamam un cilvēkcentrētam mākslīgajam intelektam (“MI”) visā ES. Tā nolūks ir veicināt inovāciju MI jomā un tā ieviešanu, vienlaikus nodrošinot augstu veselības, drošuma un pamattiesību, arī demokrātijas un tiesiskuma, aizsardzības līmeni.

MI akts stājas spēkā pakāpeniski, proti, visi tā noteikumi stāsies spēkā līdz 2027. gada 2. augustam. Jau ir piemērojami tādas MI prakses aizliegumi, kas rada nepieņemamus riskus, un pienākumi saistībā ar vispārīga lietojuma MI modeļiem. Tomēr lielāko daļu noteikumu, jo īpaši tos, kas reglamentē augsta riska MI sistēmas, sāks piemērot tikai no 2026. gada 2. augusta vai 2027. gada 2. augusta. Šie noteikumi ietver sīki izstrādātas prasības attiecībā uz datu pārvaldību, pārredzamību, dokumentāciju, cilvēka virsvadību un noturību, un to mērķis ir nodrošināt, ka ES tirgū laistās MI sistēmas ir drošas, pārredzamas un uzticamas.

Komisija ir apņēmusies skaidri, vienkārši un inovācijai labvēlīgi īstenot MI aktu, kā noteikts MI kontinenta rīcības plānā( 2 ) un MI pielietošanas stratēģijā ( 3 ). Tādas iniciatīvas kā vispārīga lietojuma MI prakses kodekss, Komisijas pamatnostādnes un veidnes, MI pakts un MI akta pakalpojumu dienesta izveidošana sniedz skaidrību par piemērojamiem noteikumiem un atbalstu to piemērošanai. Konkrētāk, MI akta pakalpojumu dienesta nodrošināšanas tīmekļvietne piedāvā vienotu informācijas platformu ( 4 ), kurā ieinteresētajām personām sniegti visi pieejamie resursi MI akta praktiskai ieviešanai, tai skaitā pamatnostādnes un informācija par valsts iestādēm, atbalsta iniciatīvām, tīmekļsemināriem un saskaņotiem standartiem. Šie centieni turpināsies, un tiek gatavoti turpmāki norādījumi un digitālie rīki.

Pamatojoties uz jau piemērojamo noteikumu īstenošanā gūto pieredzi un lai apzinātu iespējamās problēmas MI akta normu īstenošanā, Komisija rīkoja vairākas apspriešanās, tai skaitā sabiedrisko apspriešanu, aicināja iesniegt atsauksmes Digitālās Omnibus paketes sagatavošanā, veica reālās situācijas apsekojumu, kas ļāva ieinteresētajām personām tieši dalīties ar savu īstenošanas pieredzi, kā arī organizēja MVU darba grupu, lai noteiktu to konkrētās vajadzības saistībā ar MI akta īstenošanu.

Šīs apspriešanās atklāj īstenošanas problēmas, kas varētu apdraudēt MI akta būtisku normu efektīvu piemērošanu. To vidū ir kavēšanās valstu kompetento iestāžu un atbilstības novērtēšanas struktūru izraudzīšanā un saskaņotu standartu trūkums attiecībā uz MI akta augsta riska prasībām, norādījumiem un atbilstības rīkiem. Šāda kavēšanās var ievērojami palielināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem un publiskajām iestādēm un palēnināt inovāciju.

Lai risinātu šīs problēmas, Komisija ierosina mērķtiecīgus vienkāršošanas pasākumus, ar kuru palīdzību nodrošinātu noteiktu MI akta normu savlaicīgu, vienmērīgu un samērīgu īstenošanu. Tie ir šādi:

·augsta riska noteikumu īstenošanas grafika sasaiste ar standartu vai citu atbalsta instrumentu pieejamību;

·mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piešķirto regulējuma vienkāršojumu attiecināšana arī uz maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (MVKU), tas ietver arī vienkāršotas tehniskās dokumentācijas prasības un īpašus apsvērumus attiecībā uz sankciju piemērošanu;

·prasības noteikšana Komisijai un dalībvalstīm veicināt MI pratību, nevis šajā saistībā izvirzīt nekonkrētus pienākumus MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem, – tomēr vienlaikus tiek saglabāts pienākums nodrošināt mācības augsta riska MI uzturētājiem;

·lielākas elastības piedāvāšana attiecībā uz uzraudzību pēc laišanas tirgū, atceļot prasību par saskaņotu uzraudzības plānu pēc laišanas tirgū;

·reģistrācijas sloga samazināšana tādu MI sistēmu nodrošinātājiem, kuras izmanto augsta riska jomās, bet attiecībā uz kurām nodrošinātājs ir secinājis, ka tās nav augsta riska sistēmas, jo tās izmanto tikai šauriem vai procesuāliem uzdevumiem;

·pārraudzības centralizēšana pār lielu skaitu MI sistēmu, kuru pamatā ir vispārīga lietojuma MI modeļi vai kuras ir iegultas ļoti lielās tiešsaistes platformās un ļoti lielās meklētājprogrammās, kopā ar MI biroju;

·atbilstības datu aizsardzības tiesību aktiem veicināšana, piešķirot atļauju visu MI sistēmu un modeļu nodrošinātājiem un uzturētājiem apstrādāt īpašu kategoriju personas datus, lai nodrošinātu neobjektivitātes atklāšanu un labošanu, ievērojot atbilstošus aizsardzības pasākumus;

·plašāka MI “regulatīvās smilškastes” un testēšanas reālos apstākļos izmantošana, kas dos labumu Eiropas galvenajām nozarēm, piemēram, autobūves nozarei, un ES līmeņa tādas MI “regulatīvās smilškastes” veicināšana, kuru MI birojs izveidos no 2028. gada;

·mērķtiecīgas izmaiņas, kas precizē mijiedarbību starp MI aktu un citiem ES tiesību aktiem un pielāgo MI akta procedūras, lai uzlabotu tā vispārējo īstenošanu un darbību.

Papildus leģislatīvajiem pasākumiem Komisija veic turpmākus pasākumus atbilstības MI aktam veicināšanai un ieinteresēto personu pausto bažu kliedēšanai. Tiek gatavoti papildu norādījumi, kuros galvenā uzmanība pievērsta skaidru un praktisku norādījumu sniegšanai par MI akta piemērošanu paralēli citiem ES tiesību aktiem. Tie ietver:

·pamatnostādnes par augsta riska klasifikācijas praktisko piemērošanu;

·pamatnostādnes par MI akta 50. pantā noteikto pārredzamības prasību praktisko piemērošanu;

·norādījumus saistībā ar augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem noteikto pienākumu ziņot par nopietniem incidentiem;

·pamatnostādnes par augsta riska prasību praktisko piemērošanu;

·pamatnostādnes par augsta riska MI sistēmu nodrošinātāju un uzturētāju pienākumu praktisko piemērošanu;

·pamatnostādnes ar veidni ietekmes uz pamattiesībām novērtējumam;

·pamatnostādnes par atbildības noteikumu praktisko piemērošanu MI vērtības ķēdē;

·pamatnostādnes par to noteikumu praktisko piemērošanu, kas saistīti ar būtisku modifikāciju;

·pamatnostādnes par augsta riska MI sistēmu uzraudzību pēc laišanas tirgū;

·pamatnostādnes par kvalitātes vadības sistēmas elementiem, kurus MVU un MVKU var izpildīt vienkāršotā veidā;

·pamatnostādnes par MI akta mijiedarbību ar citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Komisijas un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas kopīgas pamatnostādnes par MI akta un ES datu aizsardzības tiesību aktu mijiedarbību, pamatnostādnes par MI akta un Kibernoturības akta mijiedarbību un pamatnostādnes par MI akta un Mašīnu regulas mijiedarbību;

·pamatnostādnes par to atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci un izraudzīšanās procedūru, kuras jāizraugās saskaņā ar MI aktu.

Konkrētāk, apspriešanās ar ieinteresētajām personām liecina, ka ir jāsniedz norādījumi par MI akta 2. panta 6. un 8. punktā noteikto pētniecības atbrīvojumu praktisko piemērošanu, arī par to, kā tie piemērojami nozaru kontekstā, piemēram, preklīniskajā pētniecībā un produktu izstrādē zāļu vai medicīnisko ierīču jomā, un Komisija šos norādījumus izstrādās prioritārā kārtā.

Šie vienkāršošanas centieni palīdzēs nodrošināt, ka MI akta īstenošana ir vienmērīga, paredzama un inovācijai labvēlīga, ļaujot Eiropai stiprināt savu kā MI kontinenta pozīciju un droši īstenot pieeju “MI pirmajā vietā”.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Priekšlikumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegts sīki izstrādāts pārskats par ierosināto konkrētu Regulas (ES) 2024/1689 noteikumu grozījumu ietekmi. Tajā arī sniegta analīze par ierosināto pasākumu pozitīvo ietekmi. Analīzes pamatā ir pieejamie dati, informācija, kas savākta apspriešanās ietvaros un reālās situācijas apsekojumā, un ieinteresēto personu rakstveida atsauksmes, kas iegūtas, izmantojot uzaicinājumu iesniegt atsauksmes.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saistībā ar priekšlikumu notika vairākas apspriešanās. Tās visas cita citu papildināja, pievēršoties dažādiem aktuāliem jautājumiem vai ieinteresēto personu grupām, uz kurām attiecas iniciatīva.

Digitālās vienkāršošanas paketes darbības jomas sākotnējā noteikšanas posmā 2025. gada pavasarī tika publicētas trīs sabiedriskās apspriešanas un uzaicinājumi iesniegt atsauksmes par priekšlikuma galvenajiem virzieniem. No 2025. gada 9. aprīļa līdz 4. jūnijam notika apspriešanās par MI pielietošanas stratēģiju( 5 ), no 2025. gada 11. aprīļa līdz 20. jūnijam – apspriešanās par Kiberdrošības akta pārskatīšanu( 6 ) un, visbeidzot, no 2025. gada 23. maija līdz 20. jūlijam – apspriešanās par Eiropas Datu savienības stratēģiju( 7 ). Katrā apspriešanā bija iekļauta anketa ar sadaļu (vai dažkārt vairākām) par īstenošanas un vienkāršošanas problēmām, kas tieši saistītas ar pārdomām par digitālo vienkāršošanas paketi. Kopā šajā pirmajā apspriešanā tika saņemtas 718 atbildes.

No 2025. gada 16. septembra līdz 14. oktobrim tika publicēts arī uzaicinājums sniegt atsauksmes par digitālo vienkāršošanas paketi( 8 ). Tā mērķis bija aptvert visu iniciatīvas darbības jomu un dot ieinteresētajām personām iespēju vienā reizē sniegt komentārus par mērķtiecīgāku priekšlikumu kopumu. No plaša ieinteresēto personu loka tika saņemtas kopā 513 atbildes.

Lai palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) informētību par digitālo vienkāršošanas paketi un apkopotu to atsauksmes, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā (EEN) no 2025. gada 4. septembra līdz 16. oktobrim tika organizēta īpaša MVU darba grupa. EEN ir pasaulē lielākais MVU atbalsta tīkls, un to īstenoja Komisijas Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra (EISMEA). MVU darba grupas ir veids, kā apspriesties ar ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šis satvars. MVU ir iespēja paust savu viedokli gaidāmajās politikas iniciatīvās. Papildus rakstveida apspriešanai tiešsaistē (kurā tika saņemtas 106 MVU atbildes) Komisija 2025. gada 1. oktobra sanāksmē iepazīstināja arī ar digitālo vienkāršošanas paketi MVU apvienības, kas ir daļa no EEN.

Lai risinātu konkrētas problēmas, Komisijas dienesti 2025. gadā organizēja daudzas divpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām. Notika arī diskusijas ar dalībvalstīm. Papildus divpusējai viedokļu apmaiņai Padomes darba grupās 2025. gada jūnijā un septembrī tika apspriesti konkrēti digitālās vienkāršošanas paketes darba kārtības punkti, attiecībā uz kuriem Komisija iepazīstināja ar pašreizējo situāciju un lūdza dalībvalstis paust savu viedokli.

Kopumā ieinteresēto personu atsauksmes sakrita attiecībā uz nepieciešamību vienkāršot dažu digitālo noteikumu piemērošanu. Lielāku saskaņotību un pievēršanos atbilstības nodrošināšanas izmaksu optimizācijai lielā mērā atbalstīja vairākas ieinteresētās personas. Tika paustas dažas viedokļu atšķirības attiecībā uz dažiem pielāgotākiem pasākumiem. Sīkāks pārskats par šīm apspriešanām ar ieinteresētajām personām un to atspoguļojumu priekšlikumā ir atrodams dienestu darba dokumentā, kas pievienots digitālajai vienkāršošanas paketei.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Paredzams, ka ar Regulu (ES) 2024/1689 tiks veicināta vairāku ES Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību un pamatbrīvību( 9 ) aizsardzība un tā arī pozitīvi ietekmēs vairāku īpašu grupu( 10 ) tiesības. Tomēr Regulā (ES) 2024/1689 ir noteikti daži konkrētu tiesību un brīvību( 11 ) ierobežojumi, kas ir samērīgi un aprobežojas ar nepieciešamo minimumu. Nav paredzams, ka ar priekšlikumu tiks mainīta Regulas (ES) 2024/1689 ietekme uz pamattiesībām, jo paredzēto grozījumu mērķorientētais raksturs neietekmē ne regulēto MI sistēmu tvērumu, ne minētajām sistēmām piemērojamās pamatprasības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

·ar panta 1. punktu MI akta priekšmetā tiek pievienota atsauce uz MVKU;

·panta 2. punkts paredz tehniskas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai testēšanu reālos apstākļos varētu attiecināt arī uz augsta riska MI sistēmām, kas iegultas produktos, uz kuriem attiecas MI akta I pielikuma B iedaļa;

·ar panta 3. punktu MI akta 3. pantā iekļautajām definīcijām tiek pievienotas MVU un MVKU juridiskās definīcijas;

·ar panta 4. punktu MI akta 4. pantā noteiktais MI sistēmu nodrošinātāju un uzturētāju pienākums attiecībā uz MI pratību ir pārveidots par Komisijas un dalībvalstu pienākumu veicināt MI pratību;

·ar panta 5. punktu tiek ieviests jauns 4.a pants, ar ko aizstāj MI akta 10. panta 5. punktu un kas nodrošina juridisko pamatu MI sistēmu un MI modeļu nodrošinātājiem un uzturētājiem izņēmuma kārtā apstrādāt īpašu kategoriju personas datus nolūkā noteiktos apstākļos nodrošināt neobjektivitātes atklāšanu un labošanu;

·panta 6., 14. un 32. punkts svītro nodrošinātāju pienākumu reģistrēt MI sistēmas ES augsta riska sistēmu datubāzē saskaņā ar III pielikumu, ja tās ir atbrīvotas no klasificēšanas par augsta riska sistēmām saskaņā ar MI akta 6. panta 3. punktu, jo tās, piemēram, tiek izmantotas tikai sagatavošanas uzdevumiem;

·panta 7. punktā ir ietverti redakcionāli pēcpasākumi grozījumiem, kas izdarīti ar 4. punktu;

·ar panta 8. un 9. punktu paplašina MI aktā noteiktās MVU regulatīvās privilēģijas, attiecinot tās arī uz MVKU saistībā ar tehnisko dokumentāciju un ieviešot kvalitātes pārvaldības sistēmu, kurā ņemts vērā to lielums;

·ar panta 10. punktu MI akta 28. pantā tiek ieviesta jauna procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jānodrošina, ka atbilstības novērtēšanas struktūrai, kas piesakās izraudzīšanai gan saskaņā ar šo regulu, gan MI akta I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, tiek nodrošināta iespēja iesniegt vienotu pieteikumu un tikt izraudzītai vienotā novērtēšanas procedūrā;

·ar panta 11. punktu tiek ierosināts aizstāt MI akta 29. panta 4. punktu, nosakot, ka gadījumos, uz kuriem ir atsauce minētajā punktā, atbilstības novērtēšanas struktūrām ir jāiesniedz vienots pieteikums;

·ar panta 12. punktu groza MI akta 30. pantu, pieprasot atbilstības novērtēšanas struktūrām, kas iesniedz pieteikumu to izraudzīšanai par paziņotajām struktūrām, iesniegt minēto pieteikumu saskaņā ar kodiem, kategorijām un atbilstošajiem MI sistēmu veidiem, kas minēti jaunajā XIV pielikumā Komisijas jaunās pieejas paziņoto un izraudzīto organizāciju (“NANDO”) informācijas sistēmai, un pilnvaro Komisiju grozīt šos kodus, kategorijas un atbilstošos veidus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību;

·panta 13. punktā ir precizēta MI akta 43. pantā noteiktā atbilstības novērtēšanas procedūra, ja uz augsta riska MI sistēmu attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas uzskaitīti MI akta I pielikuma A iedaļā, un ja MI sistēma ir klasificēta kā augsta riska sistēma gan saskaņā ar MI akta I pielikumu, gan III pielikumu;

·ar panta 15. un 16. punktu tiek atceltas MI akta 50. un 56. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, kas noteic, ka prakses kodeksi vispārēja lietojuma MI modeļiem un pārredzamības pienākumi attiecībā uz konkrētām MI sistēmām ir vispārēji piemērojami Savienībā;

·ar panta 17. punktu tiek ieviesti grozījumi MI akta 57. panta noteikumos par MI “regulatīvajām smilškastēm”, inter alia nodrošinot juridisko pamatu MI birojam MI “regulatīvās smilškastes” ieviešanai ES līmenī konkrētām MI sistēmām, kas ir tā ekskluzīvā uzraudzības kompetencē, un prasībai dalībvalstīm stiprināt savu “smilškastu” pārrobežu sadarbību.

·panta 18. punktā noteikts Komisijas pilnvarojums pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīki norāda MI “regulatīvo smilškastu” izveides, izstrādes, īstenošanas, darbības un uzraudzības kārtību;

·ar panta 19. punktu ievieš izmaiņas augsta riska MI sistēmu testēšanā reālos apstākļos ārpus MI “regulatīvajām smilškastēm”, ko reglamentē MI akta 60. pants, inter alia paplašinot šo iespēju un attiecinot arī uz augsta riska MI sistēmām, uz kurām attiecas I pielikuma A iedaļa;

·ar panta 20. punktu tiek izveidots papildu juridiskais pamats ieinteresētajām dalībvalstīm un Komisijai brīvprātīgi slēgt rakstveida vienošanās par I pielikuma B iedaļā minēto augsta riska MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos;

·ar panta 21. punktu mikrouzņēmumiem noteiktā atkāpe par vienkāršotu konkrētu MI akta 17. pantā prasīto kvalitātes pārvaldības sistēmas elementu izpildi tiek attiecināta arī uz MVU;

·lai vienkāršotu procedūru, ar panta 22. punktu tiek atcelts MI akta 69. pantā paredzētais Komisijas pilnvarojums pieņemt īstenošanas aktu attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu zinātniskās komisijas ekspertiem, ja dalībvalstis to ir aicinājušas;

·ar panta 23. punktu tiek paplašinātas valstu iestāžu iespējas sniegt norādījumus, papildus MVU attiecinot to arī uz MVKU;

·ar panta 24. punktu aizstāj MI akta 72. pantā noteikto Komisijas pilnvarojumu pieņemt īstenošanas aktu attiecībā uz pēctirgus pārraudzības plānu;

·ar panta 25. punktu tiek izdarīti grozījumi MI akta 75. pantā noteiktajā dažu MI sistēmu uzraudzībā un izpildes panākšanā:

·ar punkta a) apakšpunktu tiek mainīts virsraksts;

·ar punkta b) apakšpunktu tiek pastiprināta MI biroja kompetence attiecībā uz tādu konkrētu MI sistēmu uzraudzību un izpildes panākšanu, kuru pamatā ir vispārīga lietojuma MI modelis, ja modeli un sistēmu nodrošina viens un tas pats nodrošinātājs. Tomēr noteikumā ir precizēts, ka minētajā uzraudzībā nav iekļautas MI sistēmas, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas I pielikums. Turklāt ir precizēts, ka noteiktās ļoti lielās tiešsaistes platformās vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammās iegulto MI sistēmu atbilstības uzraudzībai un izpildes panākšanai vajadzētu būt MI biroja kompetencē;

·ar punkta c) apakšpunktu tiek ieviesti vairāki jauni punkti, ar kuriem Komisiju pilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu MI biroja izpildes pilnvaras un minēto pilnvaru īstenošanas procedūras, ieviešot atsauci uz Regulu (ES) 2019/1020, nodrošinot, ka aptvertajiem nodrošinātājiem piemēro konkrētas procesuālās garantijas, un pilnvarojot Komisiju veikt MI sistēmu atbilstības novērtējumus 75. panta darbības jomā;

·ar panta 26. punktu groza MI akta 77. pantu attiecībā uz to iestāžu vai struktūru pilnvarām, kuras aizsargā pamattiesības, un sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm;

·ar panta 27. un 28. punktu uz MVKU tiek attiecināti 95. un 96. panta noteikumi, kuros noteikts, ka brīvprātīgā atbalsta instrumentos būtu jāņem vērā MVU vajadzības;

·ar panta 29. punktu MI akta 99. pantā noteiktās regulatīvās privilēģijas attiecībā uz sodiem MVU paplašina, attiecinot tās arī uz MVKU;

·panta 30. punktā ir ietverti MI akta 111. panta grozījumi, kas izriet no 30. punktā izdarītajiem grozījumiem, un ieviests sešu mēnešu pārejas periods nodrošinātājiem, kuriem savās ģeneratīvajās MI sistēmās ar atpakaļejošu spēku jāiekļauj tehniskie risinājumi, lai padarītu tās mašīnlasāmas un atklājamas kā mākslīgi radītas vai manipulētas;

·ar panta 31. punktu tiek ieviestas izmaiņas konkrētu MI akta noteikumu piemērošanas sākšanā:

·attiecībā uz III nodaļā noteiktajiem augsta riska MI sistēmu pienākumiem tiek ieviests mehānisms, kas sasaista piemērošanas sākšanu ar tādu pasākumu pieejamību, kuri atbalsta atbilstību MI akta augsta riska noteikumiem, piemēram, saskaņotiem standartiem, kopīgām specifikācijām un Komisijas pamatnostādnēm. Šo pieejamību apstiprinās Komisija ar lēmumu, pēc kura noteikumus par augsta riska MI sistēmām sāks piemērot pēc atbilstoša pārejas perioda. Tomēr šī elastība būtu jāpiemēro tikai ierobežotu laiku, un būtu jānosaka konkrēts datums, sākot ar kuru noteikumus piemēro jebkurā gadījumā. Turklāt ir lietderīgi nošķirt abus kā augsta riska sistēmas klasificētos MI sistēmu veidus un pagarināt pārejas periodu MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas saskaņā ar MI akta 6. panta 1. punktu un I pielikumu.

·Ir precizēts, ka grozījumus, kas vajadzīgi augsta riska prasību integrēšanai I pielikuma B iedaļā uzskaitītajos nozaru tiesību aktos, piemēro līdz ar Digitālās Omnibus paketes stāšanos spēkā;

·panta 33. punkts ir saistīts ar izmaiņām 11. punktā, un ar to ievieš jaunu XIV pielikumu, kurā noteikti kodi, kategorijas un atbilstošie MI sistēmu veidi, kas minēti jaunajā XIV pielikumā Komisijas jaunās pieejas paziņoto un izraudzīto organizāciju (“NANDO”) informācijas sistēmai.

Ar 2. pantu tiek izdarīti grozījumi Regulā (ES) 2018/1139, lai MI akta augsta riska prasības vienmērīgi integrētu minētajā regulā.

3. pantā ir noteikts šīs regulas spēkā stāšanās noteikums un tās saistošais raksturs.

2025/0359 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko Regulas (ES) 2024/1689 un (ES) 2018/1139 groza attiecībā uz saskaņoto normu mākslīgā intelekta jomā īstenošanas vienkāršošanu (Digitālā Omnibus regula par mākslīgo intelektu)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 12 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 13 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 14 nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta (MI) jomā, un tās mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību un veicināt cilvēkcentrēta un uzticama mākslīgā intelekta izmantošanu, vienlaikus nodrošinot augstu veselības, drošuma, pamattiesību aizsardzības līmeni un atbalstot inovāciju. Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. Tās noteikumus sāk piemērot pakāpeniski, un visus noteikumus sāks piemērot līdz 2027. gada 2. augustam.

(2)Pieredze, kas gūta to Regulas (ES) 2024/1689 daļu īstenošanā, kuru piemērošana jau sākta, var palīdzēt īstenot tās daļas, kuru piemērošana vēl jāsāk. Šajā kontekstā novēlota to standartu sagatavošana, kam būtu jānodrošina tehniski risinājumi augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajā regulā viņiem noteiktajiem pienākumiem, un novēlota pārvaldības un atbilstības novērtēšanas sistēmu izveide valsts līmenī rada augstāku regulatīvo slogu, nekā paredzēts. Turklāt apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir atklājusi, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas atvieglo un precizē īstenošanu un atbilstību, nesamazinot to aizsardzības līmeni pret MI saistītajiem veselības, drošības un pamattiesību riskiem, kādu cenšas panākt ar Regulas (ES) 2024/1689 normām.

(3)Tāpēc ir vajadzīgi mērķtiecīgi grozījumi Regulā (ES) 2024/1689, lai risinātu konkrētas īstenošanas problēmas, bet vienlaikus efektīvi piemērotu attiecīgos noteikumus.

(4)Savienības ekonomikā būtiska nozīme ir uzņēmumiem, kas ir izauguši no mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) definīcijas, proti, “maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem” (“MVKU”). MVKU izaugsmes temps salīdzinājumā ar MVU izaugsmes tempu parasti ir straujāks un inovācijas un digitalizācijas līmenis – augstāks. Tomēr administratīvā sloga ziņā tie saskaras ar līdzīgām problēmām kā MVU, kā rezultātā Regulas (ES) 2024/1689 īstenošanā ir vajadzīga proporcionalitāte un mērķtiecīgs atbalsts. Lai nodrošinātu uzņēmumu vienmērīgu pāreju no MVU uz MVKU statusu, ir svarīgi saskaņoti risināt jautājumu par to, kā regulējums var ietekmēt to darbību, kad šie uzņēmumi aiziet no MVU segmenta un saskaras ar noteikumiem, kas attiecas uz lieliem uzņēmumiem. Regulā (ES) 2024/1689 ir paredzēti vairāki tādi pasākumi maza mēroga nodrošinātājiem, kas būtu jāattiecina arī uz MVKU. Lai precizētu noteikumus attiecībā uz MVU un MVKU Regulā (ES) 2024/1689, ir jāievieš MVU un MVKU definīcijas, kurām būtu jāatbilst definīcijai, kas izklāstīta Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 15 pielikumā un Komisijas Ieteikuma 2025/3500/EK 16 pielikumā.

(5)Regulas (ES) 2024/1689 4. pantā pašlaik ir noteikts pienākums visiem MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem nodrošināt sava personāla MI pratību. MI pratības attīstīšanai, sākot no izglītības un mācībām un turpinot mūžizglītības veidā, ir izšķiroša nozīme tādu nepieciešamo priekšstatu nodrošināšanai nodrošinātājiem, uzturētājiem un citām skartajām personām, kas ļauj pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par MI sistēmu uzturēšanu. Tomēr ieinteresēto personu pieredze liecina, ka saistībā ar MI pratības veicināšanu universāls risinājums nav piemērots visu veidu nodrošinātājiem un uzturētājiem, tāpēc šāds horizontāls pienākums nav efektīvs šajā noteikumā izvirzītā mērķa sasniegšanai. Turklāt dati liecina, ka šāda pienākuma noteikšana rada papildu atbilstības slogu, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem, savukārt MI pratībai vajadzētu būt stratēģiskai prioritātei neatkarīgi no regulatīvajiem pienākumiem un iespējamām sankcijām. Ņemot to vērā, Regulas (ES) 2024/1689 4. pants būtu jāgroza, nosakot prasību dalībvalstīm un Komisijai, neskarot to attiecīgās kompetences, individuāli, kolektīvi un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām mudināt nodrošinātājus un uzturētājus nodrošināt pietiekamu MI pratības līmeni saviem darbiniekiem un citām personām, kas to vārdā nodarbojas ar MI sistēmu darbību un izmantošanu, tai skaitā piedāvāt mācību iespējas, nodrošināt informatīvus resursus un ļaut apmainīties ar labu praksi un citām juridiski nesaistošām iniciatīvām. Eiropas Mākslīgā intelekta padome (“padome”) nodrošinās regulāru informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm par šo tematu, savukārt MI piemērošanas alianse ļaus apspriesties ar plašāku sabiedrību. Šis grozījums neskar plašākus Komisijas un dalībvalstu veiktos pasākumus MI pratības un kompetenču veicināšanai plašākai sabiedrībai, tai skaitā izglītojamajiem, studentiem un iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās, jo īpaši izmantojot izglītības un mācību sistēmas.

(6)Neobjektivitātes atklāšana un labošana ir būtiskas sabiedrības intereses, jo tās aizsargā fiziskas personas no neobjektivitātes nelabvēlīgās ietekmes, tai skaitā diskriminācijas. Diskriminācija varētu izrietēt no neobjektivitātes MI modeļos un MI sistēmās, kas nav augsta riska MI sistēmas, kurām Regulā (ES) 2024/1689 jau ir paredzēts juridiskais pamats, kas atļauj apstrādāt īpašu kategoriju personas datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 17 9. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Ņemot vērā to, ka diskriminācija varētu izrietēt arī no minētajām citām MI sistēmām un modeļiem, ir lietderīgi Regulā (ES) 2024/1689 paredzēt juridisko pamatu īpašu kategoriju personas datu apstrādei, ko veic arī citu MI sistēmu un MI modeļu nodrošinātāji un uzturētāji, kā arī augsta riska MI sistēmu ieviesēji. Juridiskais pamats ir izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 9. panta 2. punkta g) apakšpunktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 18 10. panta 2. punkta g) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 19 10. panta a) punktu, un tas nodrošina juridisko pamatu, kas vajadzības gadījumā neobjektivitātes atklāšanai un novēršanai ļauj visu MI sistēmu un modeļu nodrošinātājiem un uzturētājiem apstrādāt īpašu kategoriju personas datus, ievērojot atbilstošas garantijas, kas papildina attiecīgi Regulu (ES) 2016/679, Regulu (ES) 2018/1725 un Direktīvu (ES) 2016/680.

(7)Lai nodrošinātu konsekvenci, izvairītos no dublēšanās un līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu saistībā ar paziņoto struktūru izraudzīšanas procedūru saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689, vienlaikus saglabājot tādu pašu kontroles līmeni, vajadzētu būt pieejamam vienotam pieteikumam un vienotai novērtēšanas procedūrai attiecībā uz jaunām atbilstības novērtēšanas struktūrām un paziņotajām struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) 2024/1689 I pielikuma A iedaļā, piemēram, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2017/745 20 un (ES) 2017/746 21 , ja šāda procedūra ir izveidota saskaņā ar minētajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Vienotās pieteikšanās un novērtēšanas procedūras mērķis ir atvieglot, atbalstīt un paātrināt Regulā (ES) 2024/1689 paredzēto izraudzīšanas procedūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību prasībām, kas saskaņā ar minēto regulu un tās I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem piemērojamas paziņotajām struktūrām.

(8)Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2024/1689 vienmērīgu piemērošanu un konsekvenci, tajā būtu jāizdara grozījumi. Būtu jāpievieno tehnisks labojums Regulas (ES) 2024/1689 43. panta 3. punkta pirmajā daļā, lai atbilstības novērtēšanas prasības saskaņotu ar minētās regulas 16. pantā noteiktajām augsta riska MI sistēmu nodrošinātāju prasībām. Turklāt būtu jāprecizē, ka tad, ja uz augsta riska MI sistēmas nodrošinātāju attiecas atbilstības novērtēšanas procedūra saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un atbilstības novērtēšana attiecas arī uz minētās regulas un šādu Savienības saskaņošanas tiesību aktu kvalitātes pārvaldības sistēmas atbilstību, nodrošinātājam vajadzētu būt iespējai saskaņā ar minēto regulu ar kvalitātes pārvaldības sistēmām saistītos aspektus iekļaut kvalitātes pārvaldības sistēmās saskaņā ar šādiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem atbilstīgi Regulas (ES) 2024/1689 17. panta 3. punktam. Regulas 43. panta 3. punkta otrā daļa būtu jāgroza, lai precizētu, ka paziņotajām struktūrām, kuras ir paziņotas saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2024/1689 I pielikuma A iedaļā, un kuru mērķis ir novērtēt augsta riska MI sistēmas, uz ko attiecas minētās regulas I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, būtu 18 mēnešu laikā no [šīs regulas piemērošanas sākums] jāpiesakās izraudzīšanai par paziņoto struktūru saskaņā ar minēto regulu. Šis grozījums neskar Regulas (ES) 2024/1689 28. pantu. Turklāt Regula (ES) 2024/1689 būtu jāgroza, lai precizētu, ka tad, ja uz augsta riska MI sistēmu attiecas gan Regulas (ES) 2024/1689 I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, gan kāds no minētās regulas III pielikumā uzskaitītajiem lietošanas gadījumiem, nodrošinātājam būtu jāievēro attiecīgā atbilstības novērtēšanas procedūra, kas prasīta minētajos attiecīgajos saskaņošanas tiesību aktos.

(9)Lai racionalizētu atbilstību un samazinātu saistītās izmaksas, MI sistēmu nodrošinātājiem nevajadzētu būt pienākumam reģistrēt Regulas (ES) 2024/1689 6. panta 3. punktā minētās MI sistēmas ES datubāzē saskaņā ar minētās regulas 49. panta 2. punktu. Ņemot vērā to, ka šādas sistēmas noteiktos apstākļos netiek uzskatītas par augsta riska sistēmām, ja tās nerada būtisku kaitējuma risku personu veselībai, drošībai vai pamattiesībām, reģistrācijas prasību noteikšana radītu nesamērīgu atbilstības nodrošināšanas slogu. Tomēr nodrošinātājam, kas uzskata, ka uz MI sistēmu attiecas 6. panta 3. punkts, joprojām ir pienākums dokumentēt savu novērtējumu pirms minētās sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Šo novērtējumu var pieprasīt valsts kompetentās iestādes.

(10)Regulas (ES) 2024/1689 57., 58. un 60. pants būtu jāgroza, lai stiprinātu turpmāku sadarbību Savienības līmenī MI “regulatīvo smilškastu” jomā, veicinātu skaidrību un konsekvenci MI “regulatīvo smilškastu” pārvaldībā un paplašinātu testēšanas reālos apstākļos ārpus MI “regulatīvajām smilškastēm” tvērumu, attiecinot to arī uz augsta riska MI sistēmām, uz kurām attiecas minētās regulas I pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti. Konkrēti, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu procedūras vienkāršošanu MI “regulatīvajās smilškastēs” uzraudzītajos projektos, kas ietver arī testēšanu reālos apstākļos, testēšanas reālos apstākļos plāns būtu jāintegrē “smilškastes” plānā, par kuru nodrošinātāji vai potenciālie nodrošinātāji un kompetentā iestāde vienojušies vienotā dokumentā. Turklāt ir lietderīgi paredzēt MI birojam iespēju Savienības līmenī izveidot MI “regulatīvo smilškasti” MI sistēmām, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2024/1689 75. panta 1. punkts. Izmantojot šīs infrastruktūras un veicinot pārrobežu sadarbību, koordinācija būtu labāk racionalizēta un resursi tiktu izmantoti optimāli.

(11)Lai veicinātu inovāciju, ir lietderīgi arī paplašināt Regulas (ES) 2024/1689 60. pantā noteikto testēšanas reālos apstākļos tvērumu – ārpus MI “regulatīvajām smilškastēm” –, kas pašlaik ir piemērojams minētās regulas III pielikumā uzskaitītajām augsta riska MI sistēmām, un atļaut tādu augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem un potenciālajiem nodrošinātājiem, uz kurām attiecas minētās regulas I pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, testēt šādas sistēmas arī reālos apstākļos. Tas neskar citus Savienības vai valstu tiesību aktus par tādu augsta riska MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas minētie Savienības saskaņošanas tiesību akti. Lai risinātu augsta riska MI sistēmu īpašo situāciju, uz kuru attiecas minētās regulas I pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, ir jāļauj Komisijai un dalībvalstīm noslēgt brīvprātīgas vienošanās, ar kurām tiktu nodrošināta iespēja testēt šādas augsta riska MI sistēmas reālos apstākļos.

(12)Regulas (ES) 2024/1689 63. pantā tādiem mikrouzņēmumiem, kas ir augsta riska MI sistēmu nodrošinātāji, ir piedāvāta iespēja izmantot vienkāršotu kvalitātes pārvaldības sistēmas izveidošanas pienākuma izpildes veidu. Lai veicinātu atbilstību lielākam skaitam novatoru, minētā iespēja būtu jāattiecina uz visiem MVU, tai skaitā jaunuzņēmumiem.

(13)Regulas (ES) 2024/1689 69. pants būtu jāgroza, lai vienkāršotu zinātniskās komisijas maksu struktūru. Ja dalībvalstis izmanto ekspertu grupas īpašās zināšanas, atlīdzībai, kas tām var būt jāmaksā ekspertiem, vajadzētu būt līdzvērtīgai atlīdzībai, kas līdzīgos apstākļos ir jāmaksā Komisijai. Turklāt, lai samazinātu procedūras sarežģītību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tieši apspriesties ar zinātniskās komisijas ekspertiem, neiesaistot Komisiju.

(14)Lai stiprinātu uz vispārīga lietojuma MI modeļiem balstītu MI sistēmu pārvaldības sistēmu, ir jāprecizē MI biroja funkcija šādu MI sistēmu atbilstības Regulai (ES) 2024/1689 pārraudzībā un uzraudzībā, vienlaikus izslēdzot MI sistēmas, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas minētās regulas I pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti. Lai gan nozaru iestādes joprojām ir atbildīgas par tādu MI sistēmu uzraudzību, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas minētie Savienības saskaņošanas tiesību akti, Regulas (ES) 2024/1689 75. panta 1. punkts būtu jāgroza, lai MI biroja uzraudzības darbības jomā iekļautu visas MI sistēmas, kuru pamatā ir tā paša nodrošinātāja izstrādāti vispārīga lietojuma MI modeļi. Tas neietver MI sistēmas, ko laiž tirgū, nodod ekspluatācijā vai izmanto Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kuras uzrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, ievērojot Regulas (ES) 2024/1689 74. panta 9. punktu. Lai nodrošinātu minēto MI sistēmu efektīvu uzraudzību saskaņā ar Regulā (ES) 2024/1689 tirgus uzraudzības iestādēm uzticētajiem uzdevumiem un pienākumiem, MI birojam vajadzētu būt pilnvarotam veikt atbilstīgus pasākumus un pieņemt lēmumus pienācīgai savu minētajā iedaļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1020 22 paredzēto pilnvaru īstenošanai. Mutatis mutandis būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 2019/1020 14. pantā paredzētie noteikumi. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu izpildi, Regulas (ES) 2024/1689 piemērošanā iesaistītajām iestādēm būtu aktīvi jāsadarbojas minēto pilnvaru īstenošanā, jo īpaši gadījumos, kad izpildes darbības ir jāveic dalībvalsts teritorijā.

(15)Ņemot vērā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2065 23 paredzēto uzraudzības un izpildes sistēmu, ir lietderīgi piešķirt Komisijai kompetentās tirgus uzraudzības iestādes pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689, ja MI sistēma ir uzskatāma par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu Regulas (ES) 2022/2065 nozīmē vai ja tā ir iegulta šādā platformā vai meklētājprogrammā. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt, ka saskaņoti tiek īstenotas Regulā (ES) 2024/1689 un Regulā (ES) 2022/2065 paredzētās Komisijas uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras un tās, kas piemērojamas šādās platformās vai meklētājprogrammās integrētiem vispārīga lietojuma MI modeļiem. Attiecībā uz MI sistēmām, kas iegultas ļoti lielā tiešsaistes platformā vai meklētājprogrammā vai kvalificējamas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai meklētājprogrammas, pirmais piekļuves punkts MI sistēmu novērtēšanai ir Regulas (ES) 2022/2065 34., 35. un 37. pantā noteiktie riska novērtēšanas, mazināšanas pasākumi un revīzijas pienākumi, neskarot MI biroja pilnvaras izmeklēt un novērst ex post neatbilstību šīs regulas noteikumiem. Šā riska novērtējuma, mazināšanas pasākumu un revīziju analīzes kontekstā par Regulas (ES) 2022/2065 izpildi atbildīgie Komisijas dienesti var lūgt MI biroja atzinumu par saskaņā ar šo regulu veikta iespējama agrāka vai paralēla riska novērtējuma rezultātiem un šajā regulā noteikto aizliegumu piemērojamību. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti lojālas sadarbības, proporcionalitātes un non bis in idem principi, saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689 MI birojam un kompetentajām valsts iestādēm būtu jākoordinē savi izpildes panākšanas centieni ar iestādēm, kuru kompetencē ir Regulas (ES) 2022/2065 uzraudzība un izpildes panākšana, tai skaitā ar Komisiju, savukārt saskaņā ar attiecīgo citu regulu iegūto informāciju izmantotu otras iestādes uzraudzības un izpildes panākšanai tikai ar uzņēmuma piekrišanu. Konkrēti, minētajām iestādēm būtu regulāri jāapmainās ar viedokļiem un savas kompetences jomā jāņem vērā visi naudas sodi un sankcijas, kas tam pašam nodrošinātājam par to pašu rīcību piemērotas ar galīgu lēmumu ar citu Savienības vai valsts noteikumu pārkāpumu saistītā procedūrā, lai nodrošinātu, ka kopējie piemērotie naudas sodi un sankcijas ir samērīgi un atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam.

(16)Lai labāk īstenotu Regulas (ES) 2024/1689 75. panta 1. punktā noteiktās MI biroja veiktās uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras, ir precīzāk jānosaka, kuras no Regulas (ES) 2019/1020 14. pantā uzskaitītajām pilnvarām būtu jāpiešķir MI birojam. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus minēto pilnvaru precizēšanai, tai skaitā atļaujot piemērot sankcijas, piemēram, naudas sodus vai citas administratīvas sankcijas, saskaņā ar 99. pantā minētajiem nosacījumiem un maksimālajiem apjomiem, un piemērojamās procedūras. Tam būtu jānodrošina, ka MI birojam ir nepieciešamie rīki efektīvai atbilstības Regulai (ES) 2024/1689 uzraudzībai un pārraudzībai.

(17)Turklāt ir būtiski nodrošināt, ka tiek piemērotas efektīvas procesuālās garantijas tiem MI sistēmu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas MI biroja uzraudzība un pārraudzība,. Šajā nolūkā Regulas (ES) 2019/1020 18. pantā paredzētās procesuālās tiesības būtu mutatis mutandis jāpiemēro MI sistēmu nodrošinātājiem, neskarot konkrētākas Regulā (ES) 2024/1689 paredzētās procesuālās tiesības.

(18)Lai nodrošinātu piekļuvi Savienības tirgum MI sistēmām, kuras uzrauga MI birojs saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 75. pantu un uz kurām attiecas trešās personas veikts atbilstības novērtējums, Komisijai vajadzētu būt iespējai veikt minēto sistēmu atbilstības novērtējumus pirms laišanas tirgū.

(19)Regulas (ES) 2024/1689 77. pants un saistītie noteikumi ir svarīgs pārvaldības mehānisms, jo to mērķis ir atļaut iestādēm vai struktūrām, kas ir atbildīgas par to Savienības tiesību aktu izpildi vai uzraudzību, kuru mērķis ir aizsargāt pamattiesības, konkrētos apstākļos īstenot savas pilnvaras un veicināt sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm, kas ir atbildīgas par minētās regulas uzraudzību un izpildi. Šādas sadarbības joma ir jāprecizē un ir jāprecizē, kuras publiskās iestādes vai struktūras no tās gūst labumu. Lai pastiprinātu sadarbību, būtu jāprecizē, ka pieprasījumi par piekļuvi informācijai un dokumentācijai būtu jāiesniedz kompetentajai tirgus uzraudzības iestādei, kurai būtu jāatbild uz šādiem pieprasījumiem, un ka iesaistītajām iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt savstarpējam pienākumam sadarboties.

(20)Lai ģeneratīvo MI sistēmu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2024/1689 50. panta 2. punktā noteiktie marķēšanas pienākumi, dotu pietiekami daudz laika saprātīgā termiņā pielāgot savu praksi, neradot traucējumus tirgū, ir lietderīgi ieviest sešu mēnešu pārejas periodu nodrošinātājiem, kuri savas sistēmas jau ir laiduši tirgū pirms 2026. gada 2. augusta.

(21)Lai augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem dotu pietiekami daudz laika un precizētu noteikumus, kas piemērojami MI sistēmām, kuras jau laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms attiecīgo Regulas (ES) 2024/1689 noteikumu piemērošanas sākuma, ir lietderīgi precizēt minētās regulas 111. panta 2. punktā paredzētā labvēlības perioda piemērošanu. Labvēlības periods 111. panta 2. punkta nolūkā būtu jāpiemēro tirgū jau laisto MI sistēmu veidam un modelim. Tas nozīmē, ka tad, ja pirms 111. panta 2. punktā norādītā datuma ir likumīgi laista tirgū vai nodota ekspluatācijā vismaz viena atsevišķa augsta riska MI sistēmas vienība, 111. panta 2. punktā paredzēto labvēlības periodu piemēro citām atsevišķām tāda paša veida un modeļa augsta riska MI sistēmas vienībām un tādējādi tās var turpināt laist tirgū, darīt pieejamas vai nodot ekspluatācijā Savienības tirgū bez jebkādiem papildu pienākumiem, prasībām vai nepieciešamības pēc papildu sertifikācijas, ja vien minētās augsta riska MI sistēmas uzbūve saglabājas nemainīga. Regulas 111. panta 2. punktā paredzētā labvēlības perioda piemērošanai izšķirošais faktors ir datums, kurā minētā tipa un augsta riska MI sistēmas modeļa pirmā vienība pirmo reizi tika laista tirgū vai nodota ekspluatācijā Savienības tirgū. Jebkādām būtiskām izmaiņām minētās MI sistēmas uzbūvē pēc 111. panta 2. punktā norādītā datuma būtu jārada nodrošinātājam pienākums pilnībā ievērot visus attiecīgos šīs regulas noteikumus, kas piemērojami augsta riska MI sistēmām, tai skaitā atbilstības novērtēšanas prasības.

(22)Regulas (ES) 2024/1689 113. pantā ir noteikti minētās regulas spēkā stāšanās un piemērošanas datumi, proti, vispārējais piemērošanas datums ir 2026. gada 2. augusts. Attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar augsta riska MI sistēmām un noteikti Regulas (ES) 2024/1689 III nodaļas 1., 2. un 3. iedaļā, standartu, kopīgu specifikāciju un alternatīvu norādījumu novēlota pieejamība un valstu kompetento iestāžu novēlota izveide rada problēmas, kas apdraud minētā pienākuma efektīvu piemērošanu un rada risku ievērojami palielināt īstenošanas izmaksas tādā veidā, kas neattaisno to sākotnējā piemērošanas datuma, proti, 2026. gada 2. augusta, saglabāšanu. Pamatojoties uz pieredzi, ir lietderīgi ieviest mehānismu, kas saista piemērošanas sākšanu ar tādu pasākumu pieejamību, kuri atbalsta atbilstību III nodaļai un kuri var ietvert saskaņotus standartus, kopīgas specifikācijas un Komisijas pamatnostādnes. Komisijai tas būtu jāapstiprina ar lēmumu, pēc kura pieņemšanas augsta riska MI sistēmām piemērojamie pienākumi būtu jāpiemēro pēc sešiem mēnešiem attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas saskaņā ar 6. panta 2. punktu un III pielikumu, un pēc 12 mēnešiem attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 6. panta 1. punktu un I pielikumu. Tomēr šī elastības piemērošana būtu jāpagarina tikai līdz 2027. gada 2. decembrim attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas saskaņā ar 6. panta 2. punktu un III pielikumu, un līdz 2028. gada 2. augustam attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punktu un I pielikumu, un minētie noteikumi jebkurā gadījumā būtu jāsāk piemērot ar šo datumu. Atšķirība starp noteikumu piemērošanas sākšanu attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas saskaņā ar minētās regulas 6. panta 2. punktu un III pielikumu vai 6. panta 1. punktu un I pielikumu, atbilst atšķirībai starp sākotnējiem Regulā (ES) 2024/1689 paredzētajiem piemērošanas datumiem, un tās mērķis ir nodrošināt nepieciešamo laiku attiecīgo pienākumu pielāgošanai un īstenošanai.

(23)Ņemot vērā mērķi samazināt īstenošanas problēmas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm, ir būtiski, ka saskaņotus nosacījumus konkrētu noteikumu īstenošanai pieņem tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Šajā nolūkā ir lietderīgi atcelt atsevišķas Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt šādus saskaņotus nosacījumus ar īstenošanas aktiem gadījumos, kad minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc Regula (ES) 2024/1689 būtu jāgroza, lai svītrotu ar tās 50. panta 7. punktu, 56. panta 6. punktu un 72. panta 3. punktu Komisijai piešķirtos pilnvarojumus pieņemt īstenošanas aktus. Regulas (ES) 2024/1689 72. panta 3. punktā paredzētā pilnvarojuma pieņemt saskaņotu pēctirgus pārraudzības plāna veidni atcelšana ir papildu ieguvums, jo ar to augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem tiks dota lielāka elastība ieviest savai organizācijai pielāgotu pēctirgus pārraudzības sistēmu. Tomēr, atzīstot nepieciešamību nodrošināt skaidrību par to, kā augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem ir jānodrošina atbilstība, Komisijai būtu jāpublicē norādījumi.

(24)Augsta riska MI sistēmu atbilstības novērtēšanā saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689 var būt jāiesaista atbilstības novērtēšanas struktūras. Atbilstības novērtēšanu var veikt tikai atbilstības novērtēšanas struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar minēto regulu, un tikai attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar attiecīgo MI sistēmu kategorijām un tipiem. Lai precizētu, kādam darbības tvērumam izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 30. pantu paziņotās atbilstības novērtēšanas struktūras, būtu jāizveido kodu un attiecīgo ierīču tipu saraksts. Kodu sarakstā būtu jāņem vērā, vai MI sistēma ir produkta sastāvdaļa vai pati par sevi produkts, uz kuru attiecas I pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti (attiecībā uz MI sistēmām, uz kurām attiecas tiesību akti par produktiem, – “AIP kodi”), vai sistēma, kas minēta Regulas (ES) 2024/1689 III pielikumā un kas pašlaik attiecas tikai uz biometriskajām MI sistēmām, kuras minētas III pielikuma 1. punktā (attiecībā uz biometriskajām MI sistēmām – “AIB kodi”). Gan AIP kodi, gan AIB kodi ir vertikālie kodi. AIP kodi ir atsauces kodi, kas nodrošina saiti uz Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) 2024/1689 I pielikuma A iedaļā. AIB kodi ir jauni kodi, kuri ir specifiski Regulai (ES) 2024/1689 un kuru mērķis ir identificēt minētās regulas III pielikuma 1. punktā minētās biometriskās MI sistēmas. Kodu sarakstā būtu jāņem vērā arī MI sistēmu īpašie veidi un pamatā esošās tehnoloģijas (horizontālo MI sistēmu kodiem – “AIH kodi”). AIH kodi ir jauni MI tehnoloģijām specifiski kodi, un tos var piemērot kopā ar AIP vai AIB vertikālajiem kodiem. AIH kodi aptver MI sistēmu pamatā esošos veidus un tehnoloģijas. Kodu sarakstā, ietverot trīs kategorijas, būtu jāparedz MI sistēmu daudzdimensionāla tipoloģija, kas nodrošina, ka par paziņotajām struktūrām izraudzītās atbilstības novērtēšanas struktūras ir pilnībā kompetentas attiecībā uz MI sistēmām, kuras tām ir jānovērtē.

(25)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 24 ir paredzēti kopīgi noteikumi civilās aviācijas jomā. Regulas (ES) 2024/1689 108. pantā ir izklāstīti Regulas (ES) 2018/1139 grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka Komisija, pamatojoties uz civilās aviācijas nozares tehniskajām un regulatīvajām īpatnībām un neiejaucoties esošajos pārvaldības, atbilstības novērtēšanas un izpildes mehānismos un ar tiem izveidotajās iestādēs, ņem vērā Regulā (ES) 2024/1689 noteiktās obligātās prasības augsta riska MI sistēmām, kad tā, pamatojoties uz minēto aktu, pieņem jebkādus attiecīgus deleģētos vai īstenošanas aktus. Ir nepieciešams tehnisks labojums, ar ko paplašina konkrētus Regulas (ES) 2018/1139 pantus, lai nodrošinātu, ka minētās Regulā (ES) 2024/1689 noteiktās obligātās prasības augsta riska MI sistēmām tiek pilnībā aptvertas, pieņemot attiecīgos deleģētos vai īstenošanas aktus, pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1139.

(26)Lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu juridisko noteiktību un ņemot vērā Regulas (ES) 2024/1689 tūlītēju vispārējo piemērošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2024/1689

Regulu (ES) 2024/1689 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) pasākumus inovācijas atbalstam, īpašu uzmanību pievēršot maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (MVKU) un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tai skaitā jaunuzņēmumiem.”;

(2)regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska MI sistēmas saskaņā ar 6. panta 1. punktu saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas I pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, piemēro tikai 6. panta 1. punktu, 60.a pantu, 102.–109. pantu un 111. un 112. pantu. Regulas 57. pantu piemēro tikai tiktāl, ciktāl šajā regulā paredzētās prasības augsta riska MI sistēmām ir integrētas minētajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos.”;

(3)regulas 3. pantā iekļauj šādu 14.a) un 14.b) punktu:

“14.a) mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums (“MVU”) ir mikrouzņēmums un mazais un vidējais uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā;

14.b) mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums (“MVKU”) ir mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikuma (ES) 2025/1099 pielikuma 2. punktā;”;

(4)regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

MI pratība

“Komisija un dalībvalstis mudina MI sistēmu nodrošinātājus un uzturētājus veikt pasākumus, ar ko nodrošina pietiekamu MI pratības līmeni savam personālam un citām personām, kuras to vārdā iesaistītas MI sistēmu darbībā un izmantošanā, ņemot vērā viņu tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītības līmeni un mācības un MI sistēmu izmantošanai paredzēto kontekstu, kā arī ņemot vērā personas vai personu grupas, attiecībā uz ko MI sistēmas paredzēts lietot.”;

(5)regulas I nodaļā iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde neobjektivitātes atklāšanai un mazināšanai

1. Ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu neobjektivitātes atklāšanu un labošanu saistībā ar augsta riska MI sistēmām saskaņā ar 10. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktu, šādu sistēmu nodrošinātāji var izņēmuma kārtā apstrādāt īpašu kategoriju personas datus, ievērojot atbilstošus fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības pasākumus. Lai notiktu šāda apstrāde, papildus noteikumiem, kas paredzēti Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvā (ES) 2016/680, jāievēro visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) neobjektivitātes atklāšanu un labošanu nevar rezultatīvi panākt, apstrādājot citus datus, tai skaitā sintētiskus vai anonimizētus datus;

b) uz īpašajām personas datu kategorijām attiecas tehniski ierobežojumi saistībā ar personas datu atkalizmantošanu un jaunākie drošības un privātuma saglabāšanas pasākumi, tai skaitā pseidonimizācija;

c) uz īpašajām personas datu kategorijām attiecas pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka apstrādātie personas dati ir droši, aizsargāti, uz tiem attiecas piemēroti aizsardzības pasākumi, tai skaitā stingra piekļuves kontrole un dokumentācija, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, un nodrošina, ka piekļuve minētajiem personas datiem ir tikai pilnvarotām personām un ar atbilstīgiem konfidencialitātes pienākumiem;

d) īpašajās kategorijās ietilpstošos personas datus nepārsūta, nenodod vai citādi nedara piekļūstamus citām pusēm;

e) īpašajās kategorijās ietilpstošos personas datus dzēš, tiklīdz neobjektivitāte ir izlabota vai ir pienākušas to glabāšanas perioda beigas – atkarībā no tā, kas notiek vispirms;

f) ieraksti par apstrādes darbībām, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvu (ES) 2016/680, ietver pamatojumu, kāpēc īpašo kategoriju personas datu apstrāde bija absolūti nepieciešama neobjektivitātes atklāšanai un izlabošanai un kāpēc šo mērķi nevarēja sasniegt, apstrādājot citus datus.

2. Šā panta 1. punktu var piemērot citu MI sistēmu un modeļu nodrošinātājiem un uzturētājiem un augsta riska MI sistēmu uzturētājiem, ja tas ir nepieciešami un samērīgi un ja apstrāde notiek tajā izklāstītajos nolūkos, un ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti šajā punktā noteiktajos aizsardzības pasākumos.”;

(6)regulas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Nodrošinātājs, kas uzskata, ka III pielikumā minēta MI sistēma nav augsta riska sistēma, dokumentē tās novērtējumu pirms minētā sistēma tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā. Pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošinātājs uzrāda novērtējuma dokumentāciju.”;

(7)regulas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Augsta riska MI sistēmas, kurās izmanto metodes, kas saistītas ar MI modeļu mācīšanu ar datiem, izstrādā, pamatojoties uz mācību, validēšanas un testēšanas datu kopām, kas atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā un 4.a panta 1. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem, ikreiz, kad tiek izmantotas šādas datu kopas.”;

(b)panta 5. punktu svītro;

(c)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Attiecībā uz tādu augsta riska MI sistēmu izstrādi, kurās netiek izmantotas metodes, kas paredz MI modeļu apmācību, šā panta 2., 3. un 4. punktu un 4.a panta 1. punktu piemēro tikai testēšanas datu kopām.”;

(8)regulas 11. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minēto tehnisko dokumentāciju sagatavo tā, lai apliecinātu, ka attiecīgā augsta riska MI sistēma atbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, un valstu kompetentajām iestādēm un paziņotajām struktūrām skaidri un visaptveroši sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu MI sistēmas atbilstību minētajām prasībām. Tajā ir vismaz IV pielikumā izklāstītie elementi. MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumi, IV pielikumā norādītos tehniskās dokumentācijas elementus var iesniegt vienkāršotā veidā. Šajā nolūkā Komisija izveido vienkāršotu tehniskās dokumentācijas veidlapu, ņemot vērā MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumu, vajadzības. Ja MVKU vai MVU, tai skaitā jaunuzņēmums, izvēlas IV pielikumā prasīto informāciju sniegt vienkāršotā veidā, tas izmanto šajā punktā minēto veidlapu. Paziņotās struktūras pieņem veidlapu atbilstības novērtēšanas nolūkos.”;

(9)regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktā minēto aspektu īstenošana ir proporcionāla nodrošinātāja organizācijas lielumam, jo īpaši, ja nodrošinātājs ir MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmums. Nodrošinātāji jebkurā gadījumā ievēro tādu stingrības pakāpi un aizsardzības līmeni, kāds ir vajadzīgs, lai nodrošinātu augsta riska MI sistēmu atbilstību šai regulai.”;

(10)regulas 28. pantam pievieno šādu 8. punktu:

“8. Paziņojošās iestādes, kas saskaņā ar šo regulu izraudzītas kā atbildīgas par MI sistēmām, uz kurām attiecas I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, tiek izveidotas, organizētas un darbojas tā, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas struktūrai, kas piesakās izraudzīšanai gan saskaņā ar šo regulu, gan I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, tiek dota iespēja iesniegt vienotu pieteikumu un tikt izraudzītai vienotā novērtēšanas procedūrā saskaņā ar šo regulu un I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ja attiecīgie Savienības saskaņošanas tiesību akti paredz šādu vienotu pieteikumu un vienotu novērtēšanas procedūru.

Šajā punktā minēto vienoto pieteikšanās un vienoto novērtēšanas procedūru dara pieejamu arī paziņotajām struktūrām, kas jau ir izraudzītas saskaņā ar I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ja minētās paziņotās struktūras piesakās izraudzīšanai saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos šāda procedūra ir paredzēta.

Vienotā pieteikšanās un vienotā novērtēšanas procedūra novērš nevajadzīgu dublēšanos, pamatojas uz esošajām izraudzīšanās procedūrām saskaņā ar I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un nodrošina atbilstību gan prasībām, kas attiecas uz paziņotajām struktūrām saskaņā ar šo regulu, gan attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.”;

(11)regulas 29. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kuras ir izraudzītas saskaņā ar citiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, visus dokumentus un sertifikātus, kas saistīti ar minēto izraudzīšanos, var izmantot, lai vajadzības gadījumā atbalstītu un paātrinātu to izraudzīšanās procedūru, kura paredzēta šajā regulā.

Paziņotās struktūras, kuras ir izraudzītas saskaņā ar kādu no I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un kuras iesniedz pieteikumu 28. panta 8. punktā minētajam vienotajam novērtējumam, vienoto novērtēšanas pieteikumu iesniedz paziņojošajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar minētajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

Paziņotā struktūra atjaunina šā panta 2. un 3. punktā minēto dokumentāciju katru reizi, kad notiek attiecīgas izmaiņas, lai par paziņotajām struktūrām atbildīgā iestāde varētu pārraudzīt un pārbaudīt, vai tiek pastāvīgi nodrošināta atbilstība visām 31. pantā norādītajām prasībām.”;

(12)regulas 30. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Paziņojošās iestādes paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, pamatojoties uz XIV pielikumā minēto kodu, kategoriju un atbilstošo MI sistēmu veidu sarakstu un izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku, par katru 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 97. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību, zināšanu attīstību vai jaunus zinātniskus pierādījumus, grozītu XIV pielikumu, pievienojot kodu, kategoriju un atbilstošo MI sistēmu veidu sarakstam jaunu kodu, MI sistēmas kategoriju vai veidu, no minētā saraksta svītrojot esošu MI sistēmas kodu, kategoriju vai veidu vai pārvietojot MI sistēmas kodu vai veidu no vienas kategorijas uz citu.”;

(13)regulas 43. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz augsta riska MI sistēmām, uz kurām attiecas I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, sistēmas nodrošinātājs ievēro attiecīgu atbilstības novērtēšanas procedūru, kā prasīts attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Uz minētajām augsta riska MI sistēmām attiecas šīs nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības, un tās ir daļa no minētās novērtēšanas. Piemēro arī 17. pantā un VII pielikumā izklāstītās kvalitātes vadības sistēmas novērtējumu.

Paziņotajām struktūrām, kuras paziņotas, kā paredzēts I pielikuma A iedaļā uzskaitītajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, tādas novērtēšanas nolūkos ir tiesības kontrolēt augsta riska MI sistēmu atbilstību 2. iedaļā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka minēto paziņoto struktūru atbilstība prasībām, kuras noteiktas 31. panta 4., 5., 10. un 11. punktā, ir novērtēta saistībā ar paziņošanas procedūru, kas paredzēta attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos. Neskarot 28. pantu, šādas paziņotās struktūras, kas paziņotas saskaņā ar I pielikuma A iedaļā uzskaitītajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, piesakās izraudzīšanai saskaņā ar 4. iedaļu vēlākais [18 mēnešus pēc šīs regulas piemērošanas dienas].

Ja I pielikuma A iedaļā uzskaitītajā Savienības saskaņošanas tiesību aktā produkta ražotājam paredzēta iespēja atteikties no trešās personas veiktas atbilstības novērtēšanas, ar noteikumu, ka šis ražotājs ir piemērojis visus saskaņotos standartus, kas aptver visas attiecīgās prasības, minētais ražotājs var izmantot šo iespēju tikai tad, ja tas ir piemērojis arī saskaņotos standartus vai – attiecīgā gadījumā – 41. pantā minētās kopīgās specifikācijas, kas attiecas uz visām šīs nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

Ja uz augsta riska MI sistēmu attiecas I pielikuma A iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti un tā ietilpst vienā no III pielikumā uzskaitītajām kategorijām, sistēmas nodrošinātājs ievēro attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kā prasīts attiecīgajos I pielikuma A iedaļā uzskaitītajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos.”;

(14)regulas 49. panta 2. punktu svītro;

(15)regulas 50. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. MI birojs rosina un sekmē prakses kodeksu izstrādi Savienības līmenī, lai sekmētu ar mākslīgi ģenerēta vai manipulēta satura atklāšanu, atzīmēšanu un marķēšanu saistītu pienākumu efektīvu īstenošanu. Komisija saskaņā ar 56. panta 6. punkta pirmajā daļā noteikto procedūru var novērtēt, vai minēto prakses kodeksu ievērošana ir pietiekama 2. punktā noteiktā pienākuma izpildes nodrošināšanai. Ja tā uzskata, ka kodekss nav atbilstīgs, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka kopīgus noteikumus minēto pienākumu īstenošanai saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 98. panta 2. punktā.”;

(16)regulas 56. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“6. Komisija un MI padome regulāri uzrauga un izvērtē to, kā dalībnieki sasniedz prakses kodeksu mērķus, un to ieguldījumu šīs regulas pareizā piemērošanā. Komisija, stingri ievērojot padomes viedokli, novērtē, vai prakses kodeksi aptver 53. un 55. pantā paredzētos pienākumus, un regulāri uzrauga un izvērtē to mērķu sasniegšanu. Komisija publicē prakses kodeksu piemērotības novērtējumu.”;

(17)regulas 57. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu 3.a punktu:

“MI birojs var arī izveidot MI “regulatīvo smilškasti” Savienības līmenī MI sistēmām, uz kurām attiecas 75. panta 1. punkts. Šādu MI “regulatīvo smilškasti” īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, jo īpaši tad, ja MI “regulatīvajā smilškastē” tiek uzraudzīti Savienības tiesību akti, kas nav šī regula, un maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošina prioritāru piekļuvi tai.”;

(b)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saskaņā ar šo pantu izveidotās MI “regulatīvās smilškastes” nodrošina kontrolētu vidi, kas rosina inovāciju un sekmē inovatīvu MI sistēmu izstrādi, apmācību, testēšanu un validēšanu ierobežotu laikposmu pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi konkrētam “smilškastes” plānam, par kuru vienojušies nodrošinātāji un potenciālie nodrošinātāji un kompetentā iestāde, nodrošinot, ka ir paredzēti atbilstoši aizsardzības pasākumi. Šādas “smilškastes” var ietvert testēšanu reālos apstākļos, ko pārrauga “smilškastē”. Attiecīgā gadījumā vienotā “smilškastes” plāna dokumentā iekļauj testēšanas reālos apstākļos plānu.”;

(c)panta 9. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) sekmēt un paātrināt MI sistēmu piekļuvi Savienības tirgum, jo īpaši, ja tās nodrošina MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumi.”;

(d)panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13. MI “regulatīvās smilškastes” izstrādā un īsteno tā, lai tās sekmētu pārrobežu sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm.”;

(e)panta 14. punktu aizstāj ar šādu:

“14. Valsts kompetentās iestādes koordinē savas darbības un sadarbojas MI padomes satvarā. Tās atbalsta MI “regulatīvo smilškastu” kopīgu izveidi un darbību, tai skaitā dažādās nozarēs.”;

(18)regulas 58. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai nepieļautu sadrumstalotību Savienībā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki norāda MI “regulatīvo smilškastu” izveides, izstrādes, īstenošanas, darbības, pārvaldības un uzraudzības kārtību. Īstenošanas aktos iekļauj kopīgus principus šādos jautājumos:

a) atbilstības un atlases kritēriji dalībai MI “regulatīvajā smilškastē”;

b) procedūras, kas nosaka pieteikšanos MI “regulatīvajai smilškastei”, dalību tajā, tās uzraudzību, iziešanu no tās un tās izbeigšanu, tai skaitā “smilškastes” plāns un noslēguma ziņojums;

c) dalībniekiem piemērojamie noteikumi;

d) sīki izstrādāti noteikumi, kas piemērojami 57. pantā minēto MI “regulatīvo smilškastu” pārvaldībai, tai skaitā attiecībā uz kompetento iestāžu uzdevumu izpildi un koordināciju un sadarbību valsts un ES līmenī.”;

(19)regulas 60. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Augsta riska MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos ārpus MI “regulatīvajām smilškastēm” var veikt III pielikumā uzskaitīto vai I pielikuma A iedaļā uzskaitītajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos aptverto augsta riska MI sistēmu nodrošinātāji vai potenciālie nodrošinātāji saskaņā ar šo pantu un šajā pantā minēto testēšanas reālos apstākļos plānu, neskarot 5. pantā paredzētos aizliegumus.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Nodrošinātāji vai potenciālie nodrošinātāji III pielikumā minēto vai I pielikuma A iedaļā uzskaitītajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos aptverto augsta riska MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos var veikt jebkurā laikā pirms MI sistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā paši vai partnerībā ar vienu vai vairākiem uzturētājiem vai potenciālajiem uzturētājiem.”;

(20)regulā iekļauj šādu 60.a pantu:

“60.a pants

Tādu augsta riska MI sistēmu testēšana reālos apstākļos ārpus MI “regulatīvajām smilškastēm”, uz kurām attiecas I pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti

1.Augsta riska MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos ārpus MI “regulatīvajām smilškastēm” var veikt tādu MI iespējotu produktu nodrošinātāji vai potenciāli nodrošinātāji, uz kuriem attiecas I pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, saskaņā ar šo pantu un brīvprātīgu vienošanos par testēšanu reālos apstākļos, neskarot 5. pantā noteiktos aizliegumus.

2.Ieinteresētās dalībvalstis un Komisija rakstveidā noslēdz 1. punktā minēto brīvprātīgo vienošanos par testēšanu reālos apstākļos. Tajā nosaka prasības to MI iespējoto produktu testēšanai reālos apstākļos, uz kuriem attiecas I pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti.

3.Lai sekmīgi īstenotu brīvprātīgo vienošanos par testēšanu reālos apstākļos un testētu MI iespējotus produktus, uz kuriem attiecas pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, dalībvalstis, Komisija, tirgus uzraudzības iestādes un publiskās iestādes, kas atbildīgas par tādas infrastruktūras un produktu pārvaldību un ekspluatāciju, uz kuriem attiecas I pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti, cieši un godprātīgi sadarbojas un novērš visus praktiskos šķēršļus, tai skaitā attiecībā uz procedūras noteikumiem, kas vajadzības gadījumā nodrošina piekļuvi fiziskajai publiskajai infrastruktūrai.

4.Brīvprātīgās vienošanās par testēšanu reālos apstākļos parakstītāji precizē testēšanas reālos apstākļos nosacījumus un nosaka detalizētus elementus tādu MI sistēmu testēšanas reālos apstākļos plānā, uz kurām attiecas I pielikuma B iedaļā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti.

5.Piemēro 60. panta 2., 5. un 9. punktu.”;

(21)regulas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. MVU, tai skaitā jaunuzņēmumi, atsevišķus 17. pantā prasītās kvalitātes vadības sistēmas elementus var izpildīt vienkāršotā veidā. Šajā nolūkā Komisija izstrādā pamatnostādnes par kvalitātes vadības sistēmas elementiem, ko var pildīt vienkāršotā veidā, ņemot vērā MVU vajadzības un neietekmējot aizsardzības līmeni vai vajadzību ievērot prasības attiecībā uz augsta riska MI sistēmām.”;

(22)regulas 69. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. No dalībvalstīm var prasīt maksu par ekspertu sniegtajām konsultācijām un atbalstu saskaņā ar likmi, kas ir līdzvērtīga Komisijai piemērojamajai atlīdzības maksai, ievērojot 68. panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu.”;

(b)panta 3. punktu svītro;

(23)regulas 70. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Valstu kompetentās iestādes var sniegt norādījumus un konsultācijas par šīs regulas īstenošanu, jo īpaši MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumiem, attiecīgi ņemot vērā MI padomes un Komisijas norādījumus un padomus. Kad valsts kompetentās iestādes plāno sniegt norādījumus un konsultācijas attiecībā uz MI sistēmu jomās, uz kurām attiecas citi Savienības tiesību akti, vajadzības gadījumā tās apspriežas ar attiecīgajām minētajos Savienības tiesību aktos paredzētajām valsts kompetentajām iestādēm.”;

(24)regulas 72. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Pēctirgus pārraudzības sistēmas pamatā ir pēctirgus pārraudzības plāns. Pēctirgus pārraudzības plāns ir IV pielikumā minētās tehniskās dokumentācijas daļa. Komisija pieņem norādījumus par pēctirgus pārraudzības plānu.”;

(25)regulas 75. pantu groza šādi:

(a)regulas 75. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Tirgus uzraudzība un MI sistēmu kontrole, un savstarpēja palīdzība”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja MI sistēmas pamatā ir vispārīga lietojuma MI modelis, izņemot MI sistēmas, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas I pielikumā minētie Savienības saskaņošanas tiesību akti, un minēto modeli un minēto sistēmu izstrādā tas pats nodrošinātājs, MI birojam ir ekskluzīva kompetence uzraudzīt minēto sistēmu un panākt izpildi attiecībā uz to saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pienākumiem atbilstoši uzdevumiem un pienākumiem, ko tas uzticējis tirgus uzraudzības iestādēm. MI birojam ir arī ekskluzīva kompetence uzraudzīt un panākt šajā regulā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz MI sistēmu, kas veido noteiktu ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu Regulas (ES) 2022/2065 nozīmē vai ir daļa no tādas.

Pildot uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumus saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, MI birojam ir tirgus uzraudzības iestādes pilnvaras, kas paredzētas šajā sadaļā un Regulā (ES) 2019/1020. MI birojs ir pilnvarots veikt atbilstīgus pasākumus un pieņemt lēmumus, lai pienācīgi īstenotu savas uzraudzības un izpildes pilnvaras. Mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2019/1020 14. pantā paredzētos noteikumus.

Šīs regulas piemērošanā iesaistītās iestādes aktīvi sadarbojas šo pilnvaru īstenošanā, jo īpaši gadījumos, kad izpildes darbības jāveic dalībvalsts teritorijā.”;

(c)iekļauj šādu 1.a–1.c punktu:

“1.a Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka izpildes pilnvaras un procedūras minēto MI biroja pilnvaru īstenošanai, tai skaitā tā spēju piemērot sankcijas, piemēram, naudas sodus vai citas administratīvas sankcijas, saskaņā ar 99. panta nosacījumiem un maksimālajiem apjomiem attiecībā uz šā panta 1. un 1.a punktā minētajām MI sistēmām, par kurām konstatēts, ka tās neatbilst šai regulai, saistībā ar tā uzraudzības un pārraudzības uzdevumiem saskaņā ar šo pantu.”;

“1.b 1. punktā minētajiem MI sistēmu nodrošinātājiem mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2019/1020 18. pantu, neskarot konkrētākas procesuālās tiesības, kas paredzētas šajā regulā.”;

“1.c Komisija organizē un veic atbilstības novērtējumus pirms laišanas tirgū un testus 1. punktā minētajām MI sistēmām, kuras klasificētas kā augsta riska sistēmas un uz kurām attiecas trešās personas veikts atbilstības novērtējums saskaņā ar 43. pantu, pirms šādu MI sistēmu laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Šajos testos un novērtējumos verificē, vai sistēmas atbilst attiecīgajām šīs regulas prasībām un vai tās var laist tirgū vai nodot ekspluatācijā Savienībā saskaņā ar šo regulu. Komisija šo testu vai novērtējumu veikšanu var uzticēt paziņotajām struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu, un tādā gadījumā paziņotā struktūra rīkojas Komisijas vārdā. Šīs regulas 34. panta 1. un 2. punktu mutatis mutandis piemēro Komisijai, kad tā īsteno savas pilnvaras saskaņā ar šo punktu.

Maksu par testēšanas un novērtēšanas darbībām iekasē no augsta riska MI sistēmas nodrošinātāja, kurš Komisijai ir iesniedzis pieteikumu par trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu. Ar pakalpojumiem, kurus Komisija saskaņā ar šo pantu uzticējusi paziņotajām struktūrām, saistītās izmaksas nodrošinātājs tieši sedz paziņotajai struktūrai.”;

(26)regulas 77. pantu groza šādi:

(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Pamattiesību aizsardzības iestāžu pilnvaras un sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm”;

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Valstu publiskām iestādēm vai struktūrām, kas uzrauga vai panāk to pienākumu izpildi, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, kas aizsargā pamattiesības, tai skaitā tiesības uz nediskriminēšanu, ir pilnvaras pieprasīt attiecīgajai tirgus uzraudzības iestādei jebkuru informāciju un dokumentāciju, kas sagatavota vai tiek uzturēta saskaņā ar šo regulu, un piekļūt šādai informācijai un dokumentācijai piekļūstamā valodā un formātā, ja piekļuve minētajai informācijai un dokumentācijai ir nepieciešama, lai efektīvi izpildītu to pilnvaras to jurisdikcijas robežās.”;

(c)pantā iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Ievērojot šā panta nosacījumus, tirgus uzraudzības iestāde attiecīgajai 1. punktā minētajai publiskajai iestādei vai struktūrai piešķir piekļuvi šādai informācijai vai dokumentācijai, tai skaitā vajadzības gadījumā pieprasa šādu informāciju vai dokumentāciju no nodrošinātāja vai uzturētāja.”;

“1.b Lai saskaņoti piemērotu šo regulu un Savienības tiesību aktus, ar kuriem aizsargā pamattiesības, un racionalizētu procedūras, šā panta 1. punktā minētās tirgus uzraudzības iestādes un publiskās iestādes vai struktūras cieši sadarbojas un sniedz cita citai savstarpēju palīdzību, kas vajadzīga to attiecīgo pilnvaru izpildei. Tas īpaši ietver informācijas apmaiņu, ja tas nepieciešams šīs regulas un citu attiecīgo Savienības tiesību aktu efektīvai uzraudzībai vai izpildei.”;

(27)regulas 95. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Rosinot un sekmējot rīcības kodeksu izstrādi, MI birojs un dalībvalstis ņem vērā MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumu, konkrētās intereses un vajadzības.”;

(28)regulas 96. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Izdodot šādas pamatnostādnes, Komisija īpašu uzmanību pievērš MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumu, vietējo publisko iestāžu un to nozaru vajadzībām, kuras, visticamāk, skars šī regula.”;

(29)regulas 99. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem un citiem izpildes panākšanas pasākumiem – kuri var ietvert arī brīdinājumus un nemonetārus pasākumus –, kas piemērojami par operatoru izdarītiem šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti pareizi un efektīvi un ņemot vērā norādījumus, ko Komisija izdevusi, ievērojot 96. pantu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Piemērojot sodus, dalībvalstis ņem vērā MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumu, intereses un to ekonomisko dzīvotspēju.”;

(b)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. MVKU un MVU, tai skaitā jaunuzņēmumu, gadījumā katrs šajā pantā minētais naudas sods ir līdz procentuālajam apmēram vai apmēram, kas minēts 3., 4. un 5. punktā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir mazāks.”;

(30)regulas 111. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Neskarot 5. panta piemērošanu, kā minēts 113. panta 3. punkta trešās daļas a) apakšpunktā, uz to augsta riska MI sistēmu operatoriem, kuras ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms III nodaļas un attiecīgo 113. pantā minēto pienākumu piemērošanas datuma, atskaitot šā panta 1. punktā minētās, šī regula attiecas tikai tad, ja no minētā datuma šajās sistēmās notikušas būtiskas izmaiņas to uzbūvē. Jebkurā gadījumā publisko iestāžu lietošanai paredzētu augsta riska MI sistēmu nodrošinātāji un uzturētāji veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības un pienākumus līdz 2030. gada 2. augustam.”;

(b)pievieno šādu 4. punktu:

“4. Attiecībā uz MI sistēmām, tai skaitā vispārīga lietojuma MI sistēmām, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu un kas laistas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta, to nodrošinātāji veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2027. gada 2. februārim nodrošinātu atbilstību 50. panta 2. punktam.”;

(31)regulas 113. pantu groza šādi:

(a)trešajā daļā pievieno šādu d) punktu:

“d) III nodaļas 1., 2. un 3. iedaļu piemēro pēc tam, kad ir pieņemts Komisijas lēmums, ar ko apstiprina, ka ir pieejami attiecīgi pasākumi atbilstības III nodaļai atbalstam, no šādiem datumiem:

i) sešus mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas, ievērojot 6. panta 2. punktu un III pielikumu, un

ii) 12 mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas, ievērojot 6. panta 1. punktu un I pielikumu.

Ja lēmums 1. punkta nozīmē nav pieņemts vai ja turpmāk norādītie datumi ir agrāki par datumiem, kas ir pēc minētā lēmuma pieņemšanas, III nodaļas 1., 2. un 3. iedaļu piemēro:

i) 2027. gada 2. decembrī attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas, ievērojot 6. panta 2. punktu un III pielikumu, un

ii) 2028. gada 2. augustā attiecībā uz MI sistēmām, kas klasificētas kā augsta riska sistēmas, ievērojot 6. panta 1. punktu un I pielikumu;”;

(b)trešajā daļā pievieno šādu e) punktu:

“3. Šīs regulas 102.–110. pantu piemēro no [dienas, kad sāk piemērot šo regulu].”;

(32)regulas VIII pielikuma B iedaļu svītro;

(33)pievieno šādu XIV pielikumu:

“XIV PIELIKUMS

MI sistēmu kodu, kategoriju un atbilstošo veidu saraksts, kas izstrādāts 30. pantā minētās paziņošanas procedūras vajadzībām, precizējot paziņoto struktūru izraudzīšanās tvērumu

1.Ievads

Augsta riska MI sistēmu atbilstības novērtēšanā saskaņā ar šo regulu var būt jāiesaista atbilstības novērtēšanas struktūras. Atbilstības novērtēšanu var veikt tikai atbilstības novērtēšanas struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu, un tikai attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar attiecīgo MI sistēmu kategorijām un veidiem. MI sistēmu kodu, kategoriju un atbilstošo veidu sarakstā ir noteikts saskaņā ar šīs regulas 30. pantu paziņoto atbilstības novērtēšanas struktūru izraudzīšanās tvērums.

2.Kodu, kategoriju un attiecīgo MI sistēmu saraksts

1.MI sistēmas, uz kurām attiecas MI akta I pielikums

2.MI sistēmas, uz kurām attiecas MI akta III pielikuma 1. punkts

3.MI tehnoloģijām specifiskie kodi

a)Simbolisks MI, ekspertu sistēmas un matemātiskā optimizācija

b)Mašīnmācīšanās, izņemot vispārīga lietojuma MI un vienas modalitātes ģeneratīvo MI

c)MI sistēmas, kuru pamatā ir vispārīga lietojuma MI vai vienas modalitātes ģeneratīvs MI

d)MI aģents

3.Izraudzīšanās pieteikums

Norādot MI sistēmu veidus šīs regulas 29. pantā minētajā izraudzīšanās pieteikumā, atbilstības novērtēšanas struktūras izmanto šajā pielikumā noteiktos kodu, kategoriju un attiecīgo MI sistēmu veidu sarakstus.”;

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1139

Regulu (ES) 2018/1139 groza šādi:

(1)regulas 27. pantam pievieno šādu punktu:

25 “3. Neskarot 2. punktu, kad tiek pieņemti īstenošanas akti, ievērojot 1. punktu, par mākslīgā intelekta sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 nozīmē, ņem vērā minētās regulas III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.”;

(2)regulas 31. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Neskarot 2. punktu, kad tiek pieņemti īstenošanas akti, ievērojot 1. punktu, par mākslīgā intelekta sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 nozīmē, ņem vērā minētās regulas III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.”;

(3)regulas 32. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Kad tiek pieņemti deleģētie akti, ievērojot 1. punktu, par mākslīgā intelekta sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 (*) nozīmē, ņem vērā minētās regulas III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.”;

(4)regulas 36. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Neskarot 2. punktu, kad tiek pieņemti īstenošanas akti, ievērojot 1. punktu, par mākslīgā intelekta sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 nozīmē, ņem vērā minētās regulas III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.”;

(5)regulas 39. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Kad tiek pieņemti deleģētie akti, ievērojot 1. punktu, par mākslīgā intelekta sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 nozīmē, ņem vērā minētās regulas III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.”;

(6)regulas 50. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Neskarot 2. punktu, kad tiek pieņemti īstenošanas akti, ievērojot 1. punktu, par mākslīgā intelekta sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 nozīmē, ņem vērā minētās regulas III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.”;

(7)regulas 53. pantam pievieno šādu punktu:

“3. Neskarot 2. punktu, kad tiek pieņemti īstenošanas akti, ievērojot 1. punktu, par mākslīgā intelekta sistēmām, kas ir drošības sastāvdaļas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 nozīmē, ņem vērā minētās regulas III nodaļas 2. iedaļā noteiktās prasības.”.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, kas seko izmēģinājuma projektam / sagatavošanas darbībai 26  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–    darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar sākšanas periodu no 2026. gada līdz 2027. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

– ko veic tās struktūrvienības, tai skaitā personāls Savienības delegācijās,

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām,

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt),

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam,

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām,

– publisko tiesību subjektiem,

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas,

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

[

Miljoni EUR (trīs zīmes aiz komata)

]

[

Miljoni EUR (trīs zīmes aiz komata)

]

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

[

]

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi turpmāk norādītie cilvēkresursi

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

[

]

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj vispamatotākā aplēse par investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām un būs vajadzīgas priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, norādītajā pozīcijā būtu jānorāda 7. izdevumu kategorijas apropriācijas.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/rīkus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar tiem saistītajiem ieguldījumiem (piemēram, licencēm, pētījumiem, datu glabāšanu). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Summas tiks pārdalītas no 02.013001 atbalsta izdevumiem programmai “Digitālā Eiropa” 2026. gadam un no 02.0403 izdevumiem (SO2 mākslīgais intelekts) 2027. gadam.

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus,

–    citus ieņēmumus,

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3. Digitālie risinājumi

Digitālo risinājumu augsta līmeņa apraksts

Par katru digitālo risinājumu – skaidrojums par to, kā digitālais risinājums atbilst piemērojamajai digitālajai politikai un tiesību aktiem

Digitālais risinājums #1

4.4. Sadarbspējas novērtējums

Prasību skartā(-o) digitālā(-o) publiskā(-o) pakalpojuma(-u) augsta līmeņa apraksts

Ar digitālo publisko pakalpojumu saistītās(-o) vajadzības(-u) ietekme uz pārrobežu sadarbspēju

Digitālie publiskie pakalpojumi #1

4.5. Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumu augsta līmeņa apraksts

(1)    COM(2025) 47 final.

(2)    COM(2025)165 final.

(3)    COM(2025) 723 final.

(4)    https://ai-act-service-desk.ec.europa.eu/.

(5)    Eiropas Komisija (2025.), Uzaicinājums iesniegt atsauksmes par MI pielietošanas stratēģiju. Pieejams: Stratēģija MI izmantošanai – MI kontinenta stiprināšanai .

(6)    Eiropas Komisija (2025.), Uzaicinājums iesniegt atsauksmes par Kiberdrošības akta pārskatīšanu. Pieejams: ES Kiberdrošības akts .

(7)    Eiropas Komisija (2025.), Uzaicinājums iesniegt atsauksmes par Eiropas datu savienības stratēģiju. Pieejams: Eiropas datu savienības stratēģija .

(8)    Eiropas Komisija (2025.), Uzaicinājums iesniegt atsauksmes par digitālo paketi un Omnibus. Pieejams: Vienkāršošana. Digitālā pakete un “omnibuss” .

(9)    Konkrētāk: tiesības uz cilvēka cieņu (1. pants), privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība (7. un 8. pants), diskriminācijas aizliegums (21. pants) un sieviešu un vīriešu līdztiesība (23. pants), vārda brīvība (11. pants) un pulcēšanās brīvība (12. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpciju (47. un 48. pants), tiesības uz augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanu (37. pants).

(10)    Konkrētāk: darba ņēmēju tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem (31. pants), augsts patērētāju aizsardzības līmenis (28. pants), bērna tiesības (24. pants) un personu ar invaliditāti integrācija (26. pants).

(11)    Konkrētāk: darījumdarbības brīvība (16. pants) un mākslas un zinātnes brīvība (13. pants).

(12)    OV C , , . lpp.

(13)    OV C , , . lpp.

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj).

(15)    Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36.–41. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2003/361/oj).

(16)    Komisijas Ieteikums (ES) 2025/1099 (2025. gada 21. maijs) par mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju (OV L, 2025/1099, 28.5.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2025/1099/oj).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.–131. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/680/oj).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/745/oj).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/746/oj).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1020/oj).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022.,1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91(OV L 212, 22.8.2018., 1.–122. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1139/oj).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj).

(26)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(27)    Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(28)    EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(29)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(30)    Šis budžets jau ir iezīmēts PDE DG 26–27 MI birojam.

(31)    Šis budžets jau ir iezīmēts PDE DG 26–27 MI birojam.

(32)    Šis budžets atbilst [48] papildu PSE uz sešiem mēnešiem [(43 līgumdarbinieki un pieci NVE)], par pamatu ņemot personāla līmeni, par ko panākta vienošanās 2026. gada budžeta procedūras kontekstā. Papildu izmaksu segšanai budžets tiks pārdalīts programmas “Digitālā Eiropa” administratīvajā finansējumā.

(33)    Summa tiks pārdalīta no 02.0403 (SO2 mākslīgais intelekts) 2027. gadā, pieprasījums tiks iesniegts 2027. gada budžeta procedūrā.

(34)    Šis budžets jau ir iezīmēts PDE DG 26–27 MI birojam..

(35)    Šis budžets jau ir iezīmēts PDE DG 26–27 MI birojam..

(36)    Šis budžets atbilst 48 papildu PSE uz sešiem mēnešiem (43 līgumdarbinieki un pieci NVE), par pamatu ņemot personāla līmeni, par ko panākta vienošanās 2026. gada budžeta procedūras kontekstā. Papildu izmaksu segšanai budžets tiks pārdalīts programmas “Digitālā Eiropa” administratīvajā finansējumā.

(37)    Summa tiks pārdalīta no 02.0403 (SO2 mākslīgais intelekts) 2027. gadā, pieprasījums tiks iesniegts 2027. gada budžeta procedūrā.

(38)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(39)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(40)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.