EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.7.2025

COM(2025) 541 final

2025/0541(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka Savienības atbalstu Šengenas zonai, Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Pamatojums un mērķi

Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam ir uzsvērta vajadzība nodrošināt pilnīgu un pilnībā funkcionējošu Šengenas zonu bez kontroles pie iekšējām robežām, rūpējoties par drošākām ārējām robežām un par prioritāti nosakot drošību, migrācijas pārvaldību un efektivitāti. Šādu centienu centrā ir Eiropas integrētā robežu pārvaldība, nodrošinot saskaņotību starp savstarpēji saistītām politikas jomām, tostarp attiecībā uz robežām, atgriešanu un uzraudzību, kā arī starp Frontex un atbildīgajām valstu iestādēm, lai pārvaldītu ES ārējās robežas. Īstenošanas ziņā Šengenas pārvaldības sistēma, ko atbalsta ar Šengenas izvērtējumiem, nodrošina politisku un stratēģisku virzību Šengenas zonas attīstībai, rūpējoties, ka tiek īstenotas galvenās iniciatīvas, piemēram, attiecībā uz IT sistēmu sadarbspēju, un ieviesti saistītie noteikumi, kā arī ka tiek identificēti un novērsti sistemātiski trūkumi. Šādām darbībām būtu jāveicina spēcīga kopīgas atbildības sajūta un savstarpēja uzticēšanās starp dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm.

Eiropas ģeopolitiskais konteksts ir ievērojami mainījies, būtiski ietekmējot Savienības ārējo robežu pārvaldību. Pieaugošie hibrīddraudi un citi drošības apdraudējumi, tostarp migrācijas izmantošana par ieroci, rada papildu vajadzību pēc steidzamas ārējo robežu aizsardzības. Tikmēr neatbilstīga migrācija joprojām ir būtisks faktors, kas uzsver vajadzību nodrošināt efektīvu sadarbību ar valstīm, kuras nav Savienības dalībvalstis, apvienojot to ar visaptverošām partnerībām ar izcelsmes un tranzīta valstīm, ko atbalsta ar Regulu (ES) […] [“Eiropa pasaulē”]. Migrantu kontrabanda ir ienesīgs bizness noziedznieku tīkliem, un kontrabandisti izmanto sauszemes, jūras un gaisa ceļus, lai veicinātu neatbilstīgu migrāciju gan uz Eiropas Savienību, gan tās iekšienē. Tā arvien biežāk ir saistīta ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un nāves gadījumiem, jo īpaši, ja migrācija notiek pa jūru. Kontrabandistu izraisīta migrantu bojāeja Vidusjūrā uzsver akūto vajadzību apkarot šo kontrabandu, izmantojot visus pieejamos juridiskos, operatīvos un administratīvos mehānismus.

Dalībvalstīm jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz norisēm un saņemt šim nolūkam Savienības atbalstu.

Ir būtiski nodrošināt lielapjoma IT sistēmu izstrādi un drošu darbību, un uzturēšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem robežu pārvaldības jomā, proti, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), Vīzu informācijas sistēmu (VIS), pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmu Eurodac, ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS) un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (European Travel Information and Authorisation System, ETIAS), tostarp to sadarbspēju, un komunikācijas infrastruktūru. Instrumentam būtu arī jāveicina darbības, kuru mērķis ir uzlabot datu kvalitāti un informācijas sniegšanu.

Savienības atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī dalībvalstīm, lai tās varētu iegūt vajadzīgās speciālās zināšanas un operatīvās spējas, kas ļauj īstenot attiecīgos Patvēruma un migrācijas pakta elementus, proti, Regulu (ES) 2024/1356 1 (Skrīninga regula), kura veicina efektīvu robežu pārvaldību.

Šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas, gan ES pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi tiek sistemātiski pārbaudīti. Tā kā 2023. gadā vien tika reģistrēti gandrīz 600 miljoni robežšķērsošanas gadījumu un paredzams, ka turpmākajos gados robežšķērsošanas gadījumu skaits turpinās pieaugt, ir skaidrs, ka pārbaudes jāveic ātri un efektīvi ar IT sistēmu palīdzību, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni un nodrošinot, ka tiek pārbaudīts ikviens ceļotājs.

Dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas ar attiecīgajām ES aģentūrām, tostarp Frontex un eu-LISA, kurām būtu jānodrošina vajadzīgās tehniskās zināšanas un tehnoloģiskie līdzekļi uzraudzībai un situācijas apzināšanai. Plašākā nozīmē Komisijai būtu jāiesaista attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras attiecīgajās darbībās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Savienības atbalstītie pasākumi atbilstu attiecīgajam Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

Spēcīga ES vīzu politika ir arī būtiska, lai labāk aizsargātu robežas un pārvaldītu migrāciju. Savienības atbalstam jo īpaši būtu jāpalīdz dalībvalstīm uzlabot vīzu apstrādes efektivitāti un novērst Savienības vīzu režīma ļaunprātīgu izmantošanu. Ir vajadzīgs Savienības atbalsts vīzu apstrādes digitalizācijai, kā arī konsulāro pakalpojumu tvēruma uzlabošanai visā pasaulē un pakalpojumu sniegšanai pieteikumu iesniedzējiem.

Priekšlikuma mērķis ir risināt vajadzību pēc lielākas elastības Savienības atbalsta pārvaldībā, tostarp pēc izteiktākas koncentrēšanās uz rezultātiem, kā arī pēc labākas darbību vienkāršošanas visiem priekšlikuma īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem. Šādā nolūkā stingri tiek nodrošināta papildināmība ar priekšlikumu Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, ieviešot jaunus mehānismus ES finansējuma piešķiršanai dalītas, tiešas un netiešas pārvaldības jomā. Tā kā problēmas robežu pārvaldības un migrācijas jomā nepārtraukti mainās, pastāv arī vajadzība reaģēt uz neatliekamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēs, novērst Šengenas novērtējumos un Frontex neaizsargātības novērtējumā konstatētos trūkumus un novirzīt finansējumu darbībām ar augsta līmeņa Savienības pievienoto vērtību, jo īpaši izmantojot ES mehānismu, kas nodrošina elastību Savienības atbalsta pārvaldībā.

Ierosinātās regulas pamatā ir Regula (ES) 2021/1148 2 , vienlaikus ņemot vērā jaunās politikas norises un vajadzību veikli reaģēt uz mainīgajām problēmām saistībā ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību, tostarp Šengenas zonas sekmīgu darbību un ES vīzu politiku.

•Saskanība ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

•Valstu atšķirīgās nostājas

Ar šo regulu tiek pilnveidoti Šengenas acquis. Tādējādi uz regulas piemērošanu Dānijai un Īrijai attiecas īpaši noteikumi, kas paredzēti LES un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 19 un Protokolā Nr. 22.

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 regula nav saistoša un nav piemērojama Dānijā. Tomēr saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 Dānijai jālemj par to, vai īstenot pasākumus, kas balstīti uz Šengenas acquis, un vai tie Dānijai ir saistoši. Ja tā nolems to darīt, pasākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām radīs saistības starp Dāniju un pārējām dalībvalstīm.

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 19 Īrija jebkurā laikā var lūgt piedalīties dažu vai visu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā. Lai gan Īrija iesaistās dažās Šengenas acquis daļās, šī regula neattiecas uz tām Šengenas acquis daļām, kurās Īrija ir iesaistījusies. Par šo regulu kā pasākumu, kas ir Šengenas acquis pilnveidošana, jāpaziņo četrām valstīm (Islandei, Norvēģijas Karalistei, Šveices Konfederācijai un Lihtenšteinas Firstistei), kuras nav Savienības dalībvalstis, bet piedalās Šengenas zonā bez kontroles pie iekšējām robežām, pamatojoties uz asociācijas nolīgumiem, kas noslēgti ar Savienību. Pēc paziņošanas šīm četrām Šengenas asociētajām valstīm būs jāapstiprina, ka tās piekrīt regulas saturam, un jāievieš tā savos tiesību aktos. Tādējādi ierosinātie pasākumi attieksies arī uz šīm četrām valstīm.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.RETROSPEKTĪVO NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie novērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ārējo ekspertu atzinums

•Ietekmes novērtējums

•Vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2025/0541 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka Savienības atbalstu Šengenas zonai, Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu un 79. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 4 ,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 5 ,

tā kā:

(1)Savienības mērķis izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 1. punktu būtu jāsasniedz, nodrošinot Savienības atbalstu Savienības kopējās ārējo robežu kontroles politikas izstrādei, tostarp kopējai vīzu politikai, atbilstīgi LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

(2)Lai nodrošinātu Šengenas zonas bez iekšējām robežām efektīvu un rezultatīvu darbību, Šengenas zonas integritātes un noturības nodrošināšanai īpaši svarīga ir spēcīga pārvaldības sistēma, efektīva Eiropas integrētā robežu pārvaldība, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 6 , un ES vīzu politika.

(3)Tādēļ būtu jāsniedz Savienības atbalsts dalībvalstu centieniem aizsargāt Savienības ārējās robežas, ierobežojot nelikumīgu robežšķērsošanu un neatļautu pārvietošanos starp dalībvalstīm, kā arī modernizējot un uzlabojot vīzu apstrādes vispārējo efektivitāti un novēršot Savienības vīzu režīma ļaunprātīgu izmantošanu. Šis Savienības atbalsts sniedzams saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) […].

(4)Savienības atbalsts būtu jāsniedz arī Šengenas sistēmas efektīvai īstenošanai, piemērošanai un pilnveidošanai Eiropas un valstu līmenī, tostarp stiprinot valstu Šengenas pārvaldību, kas ietver efektīvas koordinācijas struktūras un stratēģiskos procesus, kuri ir būtiski Šengenas zonas sekmīgai darbībai.

(5)Šajā regulā ir noteikti Savienības atbalsta mērķi sekmīgi funkcionējošai Šengenas zonai bez kontroles pie iekšējām robežām, tostarp Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, kas ietver atbalstu Šengenas zonas darbībai, un Eiropas vīzu politikai (“Savienības atbalsts”). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu un reģionu partnerības plānos ir ņemti vērā visi šajā regulā noteiktie mērķi.

(6)Saskaņā ar Lietuvas Pievienošanās aktu ES regula attiecas arī uz nepieciešamību atbalstīt Lietuvu, lai pārvaldītu personu tranzītu starp Kaļiņingradas reģionu un citām Krievijas Federācijas daļām.

(7)Komisijai ar vienu īstenošanas lēmumu būtu jānosaka katrai dalībvalstij piešķiramās summas saskaņā ar sadales metodiku, kas noteikta Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. Minētajam lēmumam parasti būtu jāattiecas arī uz summām, kas atbilst Regulai (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, Regulai (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā, un Regulai (ES) […], ar ko izveido Savienības atbalstu iekšējai drošībai.

(8)Savienības atbalstam jābūt pamatotam ar iepriekšējo plānošanas periodu rezultātiem un ieguldījumiem, tādiem kā: i) Ārējo robežu fonds laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK 7 ; ii) ārējo robežu un vīzu instrumentu kā daļu no Iekšējās drošības fonda laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 8 ; un iii) finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai kā daļu no Integrētās robežu pārvaldības fonda laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1148 9 .

(9)Ņemot vērā mainīgo globālo situāciju un pieaugošo nestabilitāti, Savienībai un tās dalībvalstīm jāapvieno savi resursi, lai efektīvi aizsargātu Savienības ārējās robežas, tostarp lai vērstos pret neatbilstīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un pret valstiskajiem dalībniekiem, kuri mākslīgi rada un veicina neatbilstīgu migrāciju, izmanto migrācijas plūsmas kā instrumentu politisku mērķu sasniegšanai, kā arī lieto hibrīdkara taktiku, piemēram, izmanto migrāciju par ieroci 10 , lai destabilizētu Eiropas Savienību un tās dalībvalstis. Lai nodrošinātu solidaritāti visā Šengenas zonā kopumā un kopīgu atbildību par Savienības ārējo robežu aizsardzību, dalībvalsts valsts un reģionu partnerības plānā būtu pienācīgi jārisina konstatētās problēmas, jo īpaši saistībā ar Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģiju, Eiropas vīzu politikas stratēģiju un jauno Šengenas IT arhitektūru, kas balstās uz lielapjoma informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, kuras ieviestas ārējo robežu un drošības pārvaldībai, kā arī uz minēto sistēmu sadarbspēju. Turklāt, lai atbalstītu robežkontroles misiju, būtu jāapsver tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana.

(10)Savienības atbalstam būtu jāpalīdz nodrošināt konsekvenci, saskaņotību, sinerģiju un papildināmību starp Savienības iekšpolitiku un ārpolitiku. Ir vajadzīga lielāka saskaņotība starp migrācijas, patvēruma, atgriešanas politiku un ārpolitiku, un ir svarīgi nodrošināt, ka Savienības ārējā palīdzība un Savienības atbalsts saskaņā ar šo regulu veicina koordinētu, holistisku un strukturētu pieeju migrācijai, maksimāli palielinot sinerģiju, kā arī palielinot sviras efektu. Šajā regulā paredzētais Savienības atbalsts var ietvert arī atbalstu attiecīgajiem ES delegāciju resursiem pienācīgi pamatotos gadījumos, un plānošanas un īstenošanas posmos to var koordinēt dalībvalstis un Komisija.

(11)Eiropai jāaizsargā savas drošības intereses pret piegādātājiem, kas varētu radīt pastāvīgu drošības risku trešo valstu iespējamās iejaukšanās dēļ, kā arī to kiberdrošības prakses dēļ. Tāpēc jāsamazina risks, ka iekšējā tirgū joprojām pastāv atkarība no augsta riska piegādātājiem, jo tiem varētu būt potenciāli nopietna negatīva ietekme uz lietotāju, uzņēmumu un iestāžu drošību visā ES un ES kritisko infrastruktūru datu un pakalpojumu integritātes, kā arī pakalpojumu pieejamības ziņā. Šāda izslēgšana būtu jāpamato ar samērīgu riska novērtējumu un saistītiem riska mazināšanas pasākumiem, kā noteikts Savienības politikā un tiesību aktos.

(12)Tā kā izaicinājumi robežu pārvaldības un vīzu politikas jomā pastāvīgi mainās, Savienības atbalsta piešķiršana jāpielāgo ārējo robežu pārvaldības un vīzu politikas prioritāšu izmaiņām, tostarp izmaiņām, ko izraisa pieaugošais spiediens uz robežas, un finansējums jāvirza uz prioritātēm, kuras sniedz vislielāko Savienības pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēs, kā arī novirzītu finansējumu darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa no Savienības atbalsta būtu jāīsteno tiešās, dalītās un netiešās pārvaldības jomā, izmantojot ES mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. ES mehānisms nodrošina elastību Savienības atbalsta pārvaldībā, un dalītas pārvaldības gadījumā tas būtu jāīsteno ar dalībvalstu valstu un reģionu partnerības plānu starpniecību.

(13)Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, īstenojot pasākumus vai risinot problēmas saistībā ar migrācijas pārvaldību, robežkontroli un pārvaldību un iekšējo drošību, tiek ņemtas vērā Savienības struktūru, biroju un aģentūru zināšanas un pieredze. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu būt arī iespējai iesaistīt attiecīgās Savienības struktūras, birojus un aģentūras darbībās, kuru mērķis ir nodrošināt, lai Savienības atbalsta pasākumi atbilstu attiecīgajam Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

(14)Ar Savienības atbalstu būtu jāatbalsta pasākumi, kas ir saistīti ar ārējo robežu kontroli to valstu teritorijā, kuras piemēro Šengenas acquis, īstenojot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, un kas stiprinātu Šengenas zonas darbību kopumā. Lai precizētu veidu un kārtību to trešo valstu līdzdalībai Savienības atbalsta sniegšanā, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, starp Savienību un minētajām valstīm būtu jānoslēdz turpmākas vienošanās saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem attiecīgajos asociācijas nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm.

(15)Ar Savienības atbalstu būtu jāturpina veicināt Šengenas zonas īstenošana, attīstība un pārvaldība, lai veidotu zonu bez kontroles pie iekšējām robežām. Attiecīgi ar to būtu jāturpina atbalstīt pasākumus, kas ir saistīti ar ārējo robežu kontroli to valstu teritorijā, kuras piemēro Šengenas acquis, īstenojot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, un kas stiprinātu Šengenas zonas darbību kopumā.

(16)Savienības atbalstam būtu jāpalīdz modernizēt un uzlabot vīzu apstrādes efektivitāti attiecībā uz drošības un neatbilstīgas migrācijas risku atklāšanu un novērtēšanu, nodrošinot Vīzu kodeksa efektīvu īstenošanu. Jo īpaši ar Savienības atbalstu būtu jāsekmē vīzu apstrādes digitalizācija ar mērķi nodrošināt gan vīzu pieteikumu iesniedzējiem, gan konsulātiem ātras, drošas un klientiem ērtas vīzu procedūras. Savienības atbalstam būtu arī jāpalīdz uzlabot vīzu pieteikumu iesniedzēju apkalpošanu, tostarp uzlabojot konsulāro pakalpojumu nodrošinājumu visā pasaulē.

(17)Dalībvalstis, piemērojot Savienības atbalstu, var balstīties uz partnerības principu, lai nodrošinātu pārvaldības pieejas nepārtrauktību.

(18)Saskaņā ar 86. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1240 11 Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) darbības izmaksas būtu jāsedz no ieņēmumiem, kas gūti no maksas par ceļošanas atļaujām. Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai dalībvalstīm darītu pieejamu to ETIAS maksu attiecīgo daļu, kas paredzēta dalībvalstu saistīto darbības izmaksu segšanai, tostarp kārtība gadījumos, kad to kopējās darbības izmaksas konkrētajā gadā pārsniedz pieejamos ETIAS ieņēmumus.

(19)Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm, kuras skar migrācijas radītais spiediens, vajadzētu būt iespējai paļauties uz Savienības atbalstu, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai dalībvalstīm, kuras saņem atbalstu, darītu pieejamu attiecīgo daļu no finansiālajiem ieguldījumiem, kas iekļauti ar Regulu (ES) 2024/1351 izveidotajā ikgadējā solidaritātes rezervē 12 .

(20)Visas darbības, kas tiek atbalstītas, piemērojot Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, būtu jāīsteno atbilstīgi tiesībām un principiem, kas nostiprināti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī tām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir iesaistītās puses.

(21)Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 5 par personu tranzītu pa sauszemi starp Kaļiņingradas reģionu un citām Krievijas Federācijas daļām 13 Savienība palīdz Lietuvai pārvaldīt personu tranzītu starp Kaļiņingradas reģionu un citām Krievijas Federācijas daļām un jo īpaši sedz visas papildu izmaksas, kas rodas, īstenojot īpašos acquis noteikumus, kuros paredzēts šāds tranzīts. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par finansiālo atbalstu Īpašajai tranzīta shēmai, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 693/2003 14 .

(22)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis 15 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā 16 .

(23)Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis 17 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 3. pantu 18 .

(24)Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis 19 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 20 3. pantu.

(25)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, būtu jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(26)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 21 . Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka mērķus un finansējumu, lai nodrošinātu Savienības atbalstu Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai un Eiropas vīzu politikai laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2034. gada 31. decembrim. Savienības atbalsts veicina Šengenas zonas darbību, ārējo robežu efektīvu pārvaldību un vīzu politikas efektivitāti, tostarp sniedzot atbalstu attiecīgo Migrācijas un patvēruma pakta elementu īstenošanai, stiprināšanai un attīstībai, kā arī veicina augsta līmeņa iekšējo drošību Savienībā, saglabājot to, ka personas, kuras šķērso iekšējās robežas, netiek pakļautas nekādai kontrolei.

Šis Savienības atbalsts sniedzams saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, kas izveidots ar Regulu (ES) […].

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“robežšķērsošanas vieta” ir robežšķērsošanas vieta, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 22 2. panta 8. punktā;

(2)“Eiropas integrētā robežu pārvaldība” ir Eiropas integrētā robežu pārvaldība, kā minēts 3. pantā Regulā (ES) 2019/1896 23 ;

(3)“ārējās robežas” ir ārējās robežas, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 24 2. panta 2. punktā, un iekšējās robežas, uz kurām kontrole vēl nav atcelta;

(4)“ārējās robežas posms” ir ārējās robežas posms, kā definēts Regulas (ES) 2019/1896 25 2. panta 11. punktā;

(5)“iekšējās robežas, uz kurām kontrole vēl nav atcelta” ir:

a)kopīgā robeža starp dalībvalsti, kura pilnībā īsteno Šengenas acquis, un dalībvalsti, kurai Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar tās Pievienošanās aktu, bet attiecībā uz kuru vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar ko to pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

b)kopīgā robeža starp divām dalībvalstīm, kurām Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar to attiecīgajiem Pievienošanās aktiem, bet attiecībā uz kurām vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar ko tās pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis.

(6)“labuma guvēja dalībvalsts” ir labuma guvēja dalībvalsts, kā definēts 2. panta 19. punktā Regulā (ES) 2024/1351;

(7)“ieguldītāja dalībvalsts” ir ieguldītāja dalībvalsts, kā definēts 2. panta 20. punktā Regulā (ES) 2024/1351;

(8)“finansiālie ieguldījumi” ir finansiālie ieguldījumi saskaņā ar 56. panta 2. punkta b) apakšpunktu Regulā (ES) 2024/1351.

3. pants

Savienības atbalsta mērķi Šengenas zonai, Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai pie ārējām robežām un kopējai vīzu politikai

1.Lai nodrošinātu spēcīgu un efektīvu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām, labi funkcionējošu Šengenas zonu un efektīvu vīzu politiku, Savienības atbalsts palīdz sasniegt ikvienu no tālāk norādītajiem mērķiem:

a)atbalstīt Šengenas sistēmas efektīvu īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu un stiprināt Šengenas zonas bez iekšējām robežām pārvaldību, integritāti un drošību;

b)atbalstīt efektīvu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām, ko īsteno Eiropas Robežu un krasta apsardze, balstoties uz kopīgu atbildību starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp izmantojot novatoriskas metodes un jaunas tehnoloģijas, lai atvieglotu likumīgu robežu šķērsošanu, atklātu un novērstu nelegālu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī neatbilstīgas migrācijas instrumentalizāciju un izmantošanu par ieroci, sniegtu ieguldījumu efektīvā atgriešanā;

c)atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz vīzu savlaicīgu izsniegšanu un atvieglotu likumīgu ceļošanu, vienlaikus novēršot migrācijas un drošības riskus un veicinot Šengenas zonas drošību un labu funkcionēšanu.

Savienības atbalstu īsteno veidā, kas pilnībā atbilst mērķiem, kuri noteikti Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

2.Savienības atbalstu īsteno saskaņā ar attiecīgajiem Savienības acquis un Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu un reģionu partnerības plānu prioritātēs ir iekļautas darbības, lai sasniegtu katru no Savienības atbalsta mērķiem saskaņā ar šo regulu, un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar apzinātajām problēmām un vajadzībām.

4. pants

Finansējums

1.Indikatīvais finansējums 3. pantā izklāstīto mērķu īstenošanai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam ir 15 396 750 000 EUR faktiskajās cenās. To īsteno saskaņā ar valstu un reģionu partnerības plānu horizontālajiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

2.Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu summu katrai dalībvalstij, piemērojot piešķiršanas metodiku, kas aprakstīta I pielikuma B iedaļā Regulā (ES) […], ar ko izveido Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

3.Turklāt budžeta apropriācijas šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, ko īsteno, izmantojot ES mehānismu saskaņā ar IV iedaļu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, nosaka saskaņā ar LESD 314. pantā paredzēto ikgadējo budžeta procedūru.

4.Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, ja Komisija secina, ka minētie pasākumi atbilst prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, un ja Komisija ierosina Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina attiecīgās dalībvalsts valsts un reģionu partnerības plānu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 23. pantā Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, tā iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par minēto pasākumu apstiprināšanu.

5.Izstrādājot priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam par pasākumiem, kas saistīti ar šīs regulas 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, Komisijas priekšlikumā nosaka elementus, kas minēti 23. panta 4. punktā Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, attiecībā uz 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

6.Padome 4. punktā minēto īstenošanas lēmumu parasti pieņem četru nedēļu laikā pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas un kopā ar īstenošanas lēmumiem, kas minēti 23. panta 1. punktā [Komisijas priekšlikums un Padomes īstenošanas lēmums] Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

7.Regulas (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, 24. pantu par plānu grozījumiem piemēro ar noteikumu, ka Komisijas priekšlikums un Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina 23. panta 4. punktā uzskaitīto elementu grozījumus, attiecas tikai uz šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem.

5. pants

Šengenas asociētās valstis

Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to valstu attiecīgajos asociācijas nolīgumos, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, tiek noslēgtas vienošanās, lai precizētu veidu un kārtību šo valstu līdzdalībai Savienības atbalsta sniegšanā. Cik drīz vien iespējams pēc tam, kad attiecīgā valsts saskaņā ar attiecīgo asociācijas nolīgumu ir paziņojusi par savu lēmumu akceptēt Savienības atbalsta saturu un īstenot to savā iekšējā tiesiskajā kārtībā, Komisija saskaņā ar LESD 218. pantu 3. punktu iesniedz Padomei ieteikumu sākt sarunas par šādu vienošanos. Saņemot ieteikumu, Padome nekavējoties pieņem lēmumu atļaut sākt minētās sarunas. Minēto valstu finansiālos ieguldījumus pievieno kopējiem resursiem, kas pieejami no 4. pantā minētā finansējuma.

6. pants

Darbības atbalsts Īpašajai tranzīta shēmai

1.Lietuvas valsts un reģionu partnerības plānam piešķir summu līdz 450 000 000 EUR apmērā saskaņā ar Regulu (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, lai sniegtu atbalstu par negūtajiem ienākumiem sakarā ar īstermiņa vīzu apstrādi un papildu izmaksām, īstenojot vienkāršota tranzīta dokumenta (Facilitated Transit Document, FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (Facilitated Rail Transit Document, FRTD) shēmu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2003 un Regulu (EK) Nr. 694/2003, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2667.

2.Šā panta 1. punkta nolūkā Savienības atbalstu negūtajiem ienākumiem pamato ar FTD un FRTD izdošanu. Atbalsta maksimālais apjoms ir noteikts 100 000 000 EUR apmērā.

3.Šā panta 1. punkta nolūkā Savienības atbalsts sedz aplēstās papildu izmaksas, kas tieši izriet no konkrētajām prasībām par Īpašās tranzīta shēmas darbības īstenošanu un kas nav radušās vīzu izsniegšanas rezultātā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009( 26 ).

Savienības budžeta maksimālais ieguldījums ir 100 % no kopējām aplēstajām izmaksām. Šā atbalsta maksimālais apjoms ir 350 000 000 EUR.

Aplēstās papildu izmaksas jo īpaši sedz:

(a)ieguldījumus infrastruktūrā, transportlīdzekļos, IKT sistēmās un aprīkojumā, kas vajadzīgs Īpašās tranzīta shēmas darbībai;

(b)tādu darbinieku apmācību, kuri īsteno Īpašo tranzīta shēmu;

(c)papildu darbības izmaksas, tostarp personāla izmaksas Īpašās tranzīta shēmas īstenošanai.

4.Komisija un Lietuva pārskata šā panta piemērošanu, ja iestājas neparedzēti apstākļi, kas ietekmē Īpašās tranzīta shēmas pastāvēšanu vai darbību.

5.Šā panta 2. un 3. punktā minētās summas piešķir Lietuvas valsts un reģionu partnerības plānam. Minētās summas neizmanto citiem plāna pasākumiem, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, ko Komisija apstiprinājusi, grozot minēto plānu saskaņā ar 24. pantu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

Pēc pamatota Lietuvas pieprasījuma 3. punktā minēto summu var pārskatīt un vajadzības gadījumā koriģēt pirms pēdējās darba programmas pieņemšanas saskaņā ar 31. pantu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu. Visas papildu summas tiks piešķirtas Lietuvas valsts un reģionu partnerības plānam saskaņā ar 31. panta 7. punktu Regulā (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu.

7. pants

Resursi Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) darbības izmaksām

1.Katra dalībvalsts izveido efektīvu un uzticamu sistēmu, kas nodrošina, ka darbības izmaksas, kas minētajai dalībvalstij radušās saskaņā ar 85. panta 2. un 3. punktu Regulā (ES) 2018/1240, tiek pienācīgi identificētas un reģistrētas. Katru gadu līdz 31. janvārim un pirmo reizi līdz 2029. gada 31. janvārim dalībvalstis paziņo Komisijai kopējās darbības izmaksas, kas radušās iepriekšējā gadā.

2.Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 1. punktu, Komisija nosaka no ETIAS maksām gūto ieņēmumu summu, kas saskaņā ar 86. panta otro teikumu Regulā (ES) 2018/1240 ir piešķirama, lai segtu darbības izmaksas, kas radušās dalībvalstīm. Komisija katrai dalībvalstij dara pieejamu savu attiecīgo daļu no šīs summas.

3.Ja kopējo darbības izmaksu summa, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 1. punktu, pārsniedz pieejamos ETIAS ieņēmumus, vai ja to izdevumu summa, kas radušies, lai pielāgotu un automatizētu robežpārbaudes nolūkā īstenot ETIAS, pārsniedz ierobežojumus, kuri noteikti 85. panta 3. punktā Regulā (ES) 2018/1240, Komisija aprēķina šo summu proporcionālu samazinājumu.

4.Ja kopējo darbības izmaksu summa konkrētā gadā pārsniedz pieejamos ETIAS ieņēmumus, Komisija pēc tam dalībvalstīm dara pieejamu summu, kas atbilst to kopējo darbības izmaksu proporcionālajam samazinājumam no ieņēmumiem, kas gūti no ETIAS maksām.

8. pants

Finansiālie ieguldījumi ikgadējai solidaritātes rezervei

Komisija aprēķina un dara pieejamu katrai labuma guvējai dalībvalstij attiecīgo finansiālo ieguldījumu daļu, ko ieguldītājas dalībvalstis pārskaitījušas saskaņā ar 64. panta 1. punktu Regulā (ES) 2024/1351, lai īstenotu darbības, kas noteiktas 56. panta 2. punkta b) apakšpunktā Regulā (ES) 2024/1351.

9. pants

Pārejas noteikumi

Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kuras uzsāktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1148, kas turpina attiekties uz attiecīgajām darbībām līdz to pabeigšanai.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, kad sāk piemērot Regulu (ES) […], ar ko izveido Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu, laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1356 (2024. gada 14. maijs), ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817 (OV L, 2024/1356, 22.5.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1356/oj ). 

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1148 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1351 (2024. gada 14. maijs) par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013 (OV L, 2024/1351, 22.5.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1351/oj ).

(4)    OV C […], […], […]. lpp .

(5)    Eiropas Parlamenta nostāja ([…]) un Padomes nostāja ([…]).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1896/oj).

(7)    OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/515/oj ).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1148 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (OV L 251, 15.7.2021., 48. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1148/oj ).

(10)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par cīņu pret hibrīddraudiem, kurus rada migrācijas izmantošana par ieroci, un drošības stiprināšanu pie ES ārējām robežām (COM(2024) 570 final, 11.12.2024.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1240/oj ).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1351 (2024. gada 14. maijs) par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013 (OV L, 2024/1351, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1351/oj ).

(13)    Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 955. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/treaty/acc_2003/act_1/pro_10/sign).

(14)    Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/693/oj ).

(15)    OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(16)    Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1999/437/oj ).

(17)    OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(18)    Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/146/oj ).

(19)    OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2011/350/oj.

(20)    Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/350/oj ).

(21)    Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2002/192/oj).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija) (OV L 77, 23.3.2016., 1.–52. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/399/oj).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1.–131. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodificēta redakcija) (OV L 77, 23.3.2016., 1.–52. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1.–131. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1.–58. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/810/oj)