EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.8.2025

COM(2025) 456 final

2025/0251(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Jordānijas Hāšimītu Karalistei

{SWD(2025) 245 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Jordānijas ekonomikas perspektīva ir pakļauta lieliem lejupvērstiem riskiem, ņemot vērā pastāvīgu reģionālo nestabilitāti un trauslu globālo perspektīvu. Jordānijas reālā IKP pieaugums 2024. gadā tika lēsts 2,5 % apmērā, un tiek prognozēts, ka 2025. gadā tas kopumā saglabāsies nemainīgs. Inflācija līdz 2024. gada beigām saglabājās zem 2 %, ko veicināja zemākas importa cenas un pastāvīgi stingrāki monetārie ierobežojumi, ko Centrālā banka noteica atbilstoši piesaistei ASV dolāram. Tomēr kaimiņvalstīs notiekošo karu iespējama plašāka ietekme ir palielinājusi spiedienu uz Jordānijas drošības situāciju un ekonomikas noturību, vēl vairāk palielinot lejupvērstos riskus tās perspektīvai. Tuvajos Austrumos ir vērojama arvien lielāka nestabilitāte saistībā ar Gazā notiekošo karu, trauslo pamieru Libānā un Asada režīma krišanu Sīrijā. Spriedzes saasināšanās starp Izraēlu un Irānu 2025. gada vidū traucēja ceļošanu un palielināja nenoteiktību, tieši ietekmējot tūrisma nozari un, visticamāk, negatīvi ietekmējot patērētāju un investoru uzticēšanos. Lai gan Jordānijas ekonomiskais fons kopumā joprojām ir stabils, paaugstināts svārstīgums un ģeopolitiskā neprognozējamība rada arvien lielākus izaicinājumus tās ekonomiskajai un sociālajai stabilitātei nākotnē.

Turklāt valsts saskaras ar dziļi iesakņotiem strukturāliem izaicinājumiem. Bezdarba līmenis joprojām ir augsts, proti, 21,4 %, un jauniešu vidū tas ir vēl augstāks, savukārt sieviešu ekonomiskā aktivitāte ir viena no zemākajām pasaulē. Šīs darba tirgus nepilnības turpina ierobežot Jordānijas izaugsmes potenciālu un kavē plašāku ekonomisko iekļaušanu un sociālo kohēziju. Sakarā ar reģionālo konfliktu plašāku ietekmi un galveno eksporta preču cenu kritumu 2024. gadā pastiprinājās fiskālais spiediens. Lai gan valdība ieviesa ieņēmumu palielināšanai paredzētus pasākumus un samazināja kapitāla izdevumus, vispārējā budžeta deficīts tomēr palielinājās līdz 5,6 % no IKP. Valsts parāds nedaudz palielinājās – līdz 90,4 % no IKP (neieskaitot Sociālā nodrošinājuma korporācijas turējumus) 1 . Tekošā konta deficīts 2024. gadā palielinājās līdz gandrīz 6 % no IKP, ko veicināja zemāks eksporta apjoms un tūrisma radīto ieņēmumu samazināšanās. Jordānijas strukturālā atkarība no enerģijas un pārtikas importa apvienojumā ar vāju eksporta bāzi turpina negatīvi ietekmēt ārējās bilances. Neraugoties uz stabilām rezervēm aptuveni 21 miljarda ASV dolāru apmērā, joprojām pastāv neaizsargātība pret ārējiem satricinājumiem, kas pastiprina vajadzību turpināt starptautisko finansiālo atbalstu.

Pēdējos gados Jordānija ir turpinājusi centienus modernizēt ekonomikas struktūru, jo īpaši 2022. gadā nākot klajā ar Ekonomikas modernizācijas redzējumu (EMR) – desmit gadu stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt investīcijas, radīt darbvietas un paaugstināt dzīves līmeni. Pamatojoties uz iepriekšējām reformām, piemēram, 2018. gada Londonas iniciatīvu, EMR ir vērsts uz astoņām galvenajām nozarēm un ietver pasākumus publiskā sektora efektivitātes un iedzīvotāju iesaistes uzlabošanai, un reformu centieni tiek atbalstīti arī ar secīgu SVF programmu un ES makrofinansiālās palīdzības (MFP) starpniecību. Pirmais posms (2023.–2025. gads) tuvojas noslēgumam, radot pamatu turpmākai īstenošanai. Šie reformu centieni ir pavirzījušies uz priekšu, neraugoties uz virkni ārējo satricinājumu, kas pārklājas, tostarp ieilgušo Sīrijas bēgļu krīzi, Covid-19 pandēmiju, globālajiem piegādes traucējumiem, ko izraisījis neprovocētais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un atjaunoto reģionālo spriedzi pēc Izraēlas un Gazas konflikta un tirdzniecības traucējumiem Sarkanajā jūrā. Lai gan nesenie diplomātiskie pasākumi virzībā uz Sīrijas reintegrāciju ir bijuši pozitīvi, tiem vēl ir jārada apstākļi, kas veicinātu bēgļu plaša mēroga atgriešanos no Jordānijas.

Ņemot vērā virkni ārējo satricinājumu un Jordānijas stratēģisko lomu reģionālās stabilitātes veicināšanā, pēdējā desmitgadē valsts ir saņēmusi ievērojamu starptautisko atbalstu no dažādiem starptautiskajiem partneriem. Tas ietver četras secīgas SVF programmas kopš 2012. gada, četras ES MFP darbības kopš 2014. gada, ievērojamu ASV palīdzību un mērķtiecīgu atbalstu Sīrijas bēgļu uzņemšanai.

–Pirmajās trīs MFP programmās (MFP I: 180 miljoni EUR; MFP II: 200 miljoni EUR; MFP III: 500 miljoni EUR + 200 miljonu EUR papildu finansējums, reaģējot uz Covid-19) laikposmā no 2014. līdz 2023. gadam tika piešķirti aizdevumi kopumā 1,08 miljardu EUR apmērā. Turklāt pēc Jordānijas iestāžu 2023. gada 8. oktobra pieprasījuma ES 2025. gadā pieņēma jaunu MFP IV darbību 500 miljonu EUR apmērā, kuras izmaksa plānota 2025.–2027. gadā. MFP IV tiks izmaksāta pēc tam, kad būs izpildīti saprašanās memorandā (SM) saskaņotie politikas nosacījumi, kas aptver pasākumus publiskā sektora finanšu pārvaldības, stratēģiskās pārvaldības un korupcijas apkarošanas, sociālās un darba tirgus politikas, kā arī enerģētikas un uzņēmējdarbības vides jomā.

–Jordānija ir arī panākusi labu progresu saistībā ar SVF paplašinātās finansēšanas mehānisma (2024.–2027. gads) atbalstu 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā, par kuru līdz šim veiktās trīs pārskatīšanas ir noslēgušās pozitīvi (pēdējā pārskatīšana pabeigta 2025. gada aprīlī). Turklāt 2025. gada 25. jūnijā SVF apstiprināja arī aptuveni 700 miljonus ASV dolāru no Noturības un ilgtspējas mehānisma (NIM), lai atbalstītu reformas ar klimatu un pandēmijām saistītu risku novēršanai. 

–Lai gan joprojām pastāv pagaidu nenoteiktība par ASV budžeta atbalsta izmaksu 2025. gadā, Jordānija ir sekmīgi mobilizējusi būtisku ārējo finansējumu no Pasaules Bankas un GCC partneriem.

Papildus īstermiņa finansiālajai palīdzībai starp Eiropas Savienību (ES) un Jordāniju pastāv cieša un ilgstoša partnerība, kas nostiprināta ES un Jordānijas asociācijas nolīgumā, kurš ir spēkā kopš 2002. gada. Šīs attiecības gadu gaitā ir pastāvīgi padziļinājušās, atspoguļojot spēcīgas politiskās saites, ekonomisko sadarbību un kopīgas reģionālās intereses. ES un Jordānija 2025. gada janvārī vienojās stiprināt savas saites, izmantojot stratēģisku un visaptverošu partnerību (SVP), kuras mērķis ir veicināt kopīgu labklājību, stabilitāti un drošību un kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un ilgstoša sadarbība. Šī atjaunotā partnerība aptver sešus galvenos pīlārus: politiskās attiecības un reģionālā sadarbība, drošība un aizsardzība, ekonomikas noturība, tirdzniecība un investīcijas, cilvēkkapitāls, migrācija, kā arī bēgļu aizsardzība un atbalsts. Tās īstenošana tiks atbalstīta ar ievērojamu finanšu paketi (tostarp ar MFP starpniecību), apvienojot īstermiņa un ilgtermiņa palīdzību, lai sekmētu Jordānijas makrofiskālo un strukturālo reformu programmu īstenošanu, palielinātu investīciju atbalstu un sniegtu mērķtiecīgu palīdzību stratēģisko prioritāšu īstenošanai.

Ņemot vērā Jordānijas iestāžu sarežģīto ekonomisko situāciju un ievērojamās un neapmierinātās finansējuma vajadzības, tās 2025. gada janvārī lūdza nodrošināt papildu MFP V darbību 500 miljonu EUR apmērā. Lūgumā tika uzsvērta ekonomiskās un politiskās vides pasliktināšanās, norādot, ka 2024. gadā pastiprinājās reģionālie satricinājumi, kas saasināja jau tā neskaidro un nestabilo globālo kontekstu. Turklāt šīs norises ir negatīvi ietekmējušas ārvalstu tiešās investīcijas, eksportu, iekšzemes patēriņu un iekšzemes ieņēmumus, vēl vairāk vājinot Jordānijas ekonomisko un fiskālo perspektīvu un palielinot lielāku ārējā finansējuma vajadzību risku. Vardarbības atjaunošanās reģionā, tostarp spriedzes palielināšanās starp Izraēlu un Irānu jūnija vidū, izraisīja lidojumu apturēšanu Jordānijā un, visticamāk, vēl vairāk sarežģīs valsts trauslo ekonomikas atveseļošanos, mazinās investoru un tūristu uzticēšanos un veicinās arvien nenoteiktāku perspektīvu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Komisija ierosina sniegt turpmāku finansiālu atbalstu Jordānijai jaunas MFP darbības veidā ar šādām iezīmēm. 

–Pēc Jordānijas politiskās un ekonomiskās situācijas padziļinātas izvērtēšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu piešķirt Jordānijai jaunu MFP maksimums 500 miljonu EUR apmērā. Ierosinātā MFP palīdzētu Jordānijai segt daļu no tās kopējā atlikušā ārējā finansējuma iztrūkuma, kas tiek lēsts aptuveni 3,9 miljardu ASV dolāru apmērā pašreizējās SVF programmas 2024.–2027. gadam kontekstā. Tā arī palīdzētu saglabāt progresu attiecībā uz notiekošajām reformām.

–Izmaksa tiktu veikta trīs daļās, un daļu izmaksa būtu stingri saistīta ar nosacījumu, ka gan SVF programmas, gan vairāku papildu politikas pasākumu, par kuriem jāvienojas Komisijai un iestādēm un kuri uzskaitīti saprašanās memorandā (SM), īstenošanā ir panākts progress. SM principā varētu ietvert politikas reformas, kas aptver ekonomikas pārvaldību (piemēram, publiskā sektora finanšu pārvaldību un pasākumus iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas stiprināšanai), sociālo un darba tirgus politiku, pārvaldību, korupcijas apkarošanas pasākumus, komunālos pakalpojumus un uzņēmējdarbības vidi.

–Sagaidāms, ka ierosinātās darbības īstenošana būs cieši saistīta ar atbalstu no budžeta atbalsta darbībām, ko finansē no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”).

–Kā sīkāk izklāstīts šim priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD), Komisija, pamatojoties arī uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) veikto politiskās situācijas izvērtējumu, uzskata, ka politiskie un ekonomiskie priekšnosacījumi attiecībā uz ierosināto MFP darbību ir izpildīti.

•Jordānijas ekonomiskais konteksts

Tuvajos Austrumos pieaug nestabilitāte, ko rada Gazā notiekošais karš, trausls pamiers Libānā, Sīrijas režīma krišana un nesenais Izraēlas un Irānas konflikts. Šī spriedze palielina spiedienu uz Jordānijas drošību un ekonomiku, kā rezultātā pieaug svārstīgums un palielinās lejupvērsti riski; ekonomikas izaugsme 2024. gadā samazinājās līdz 2,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (no 2,9 % 2023. gadā) sakarā ar pieaugošo nenoteiktību, ko radīja nestabilitāte reģionā, tostarp Izraēlas un Gazas karš, un globālās izaugsmes palēnināšanās. Galveno nozaru, piemēram, tūrisma un tirdzniecības, darbības rezultāti, neraugoties uz kara izraisītajiem traucējumiem, joprojām bija salīdzinoši labi un pārsniedza sākotnējās prognozes, ko veicināja reģionālo tūristu skaita pieaugums, kas daļēji kompensēja apmeklētāju skaita samazināšanos no rietumiem. Neraugoties uz to, tūrisma radītie ieņēmumi 2024. gadā samazinājās par 2,3 % un apmeklētāju skaits samazinājās par 3,9 %. Nozares, kas visvairāk veicināja ekonomikas izaugsmi, bija ražošana, lauksaimniecība, transports un sakari, kā arī finanšu pakalpojumi. Jordānija sāka 2025. gadu ar ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas kopumā atbilda 2024. gadā reģistrētajiem 2,5 %, un to veicināja pastāvīga atveseļošanās tūrisma, ražošanas un lauksaimniecības jomā. Tomēr paredzams, ka otro ceturksni būs ietekmējusi spriedzes saasināšanās starp Izraēlu un Irānu, kas izraisīja Jordānijas gaisa telpas pagaidu slēgšanu. Šie traucējumi izraisīja lidojumu apturēšanu un kravu pārvadājumu traucējumus, kā arī radīja lielāku nenoteiktību, tādējādi, visticamāk, ietekmējot investoru un patērētāju uzticēšanos.

Bezdarba līmenis joprojām ir augsts, neraugoties uz nelielu samazinājumu līdz 21,4 % 2024. gadā (no 22,0 % 2023. gadā). Bezdarba līmenis vīriešu vidū bija 18,3 % un sieviešu vidū – 33,3 %. Jauniešu bezdarbs joprojām ir svarīgs izaicinājums, un tas turpinās gados jaunu pieaugušo vecumā, jo bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem un 20 līdz 24 gadiem bija attiecīgi 54,7 % un 46,4 %. Ekonomiskā aktivitāte – tikai 34,3 % – joprojām ir svarīgs izaicinājums, proti, vīriešu ekonomiskā aktivitāte ir zema un sieviešu ekonomiskā aktivitāte ir ļoti zema – attiecīgi 53,6 % un 14,8 %, salīdzinot ar attiecīgi 72 % un 18 % Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.

Inflācijas spiediens tiek ierobežots saskaņā ar jaunākajiem monetārās politikas lēmumiem. Inflācija 2024. gadā vidēji samazinājās līdz 1,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (no 2,1 % 2023. gadā), lai gan 2025. gada sākumā tā palielinājās (2,2 % laikā no 2025. gada janvāra līdz februārim salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) atbilstoši Centrālās bankas monetārās politikas mīkstināšanai. Pēdējā laikā galvenie inflācijas virzītājspēki bija īres, gaļas un mājputnu, kā arī tabakas un cigarešu cenas. Cenu samazinājums īpaši tika reģistrēts apģērbiem, piena produktiem un eļļām, no kuriem pēdējie divi iepriekšējos gados ir veicinājuši inflāciju. Kopš 2024. gada septembra Jordānijas Centrālā banka (JCB) trīs posmos samazināja savu procentu likmi par 100 bāzes punktiem (līdz 6,5 %), iezīmējot pirms 2,5 gadiem uzsāktās stingrākās monetārās politikas ieviešanas posma beigas. Laikposmā no 2022. gada marta līdz 2023. gada jūlijam galvenā likme 10 posmos tika palielināta no 2,5 % līdz 7,5 %. JCB lēmumi bija nepieciešami, ņemot vērā JOD piesaisti ASV dolāram, lai panāktu atbilstību ASV Federālo rezervju sistēmas stingrākām/atvieglotām monetārajām prasībām un izvairītos no spiediena uz kapitāla plūsmām, un patiešām veicināja inflācijas spiediena mazināšanos.

Banku sistēma joprojām ir likvīda un labi kapitalizēta. Kapitāla pietiekamības rādītājs 2024. gadā bija 18 % (no 17,9 % 2023. gadā), kas ievērojami pārsniedza noteiktos 12 %. Ieņēmumus nenesošo aizdevumu (INA) īpatsvars 2024. gadā nedaudz palielinājās līdz 5,6 % (no 5,1 % 2023. gadā), savukārt INA seguma rādītājs 2024. gadā bija 74,8 %. Banku rentabilitāte saglabājās stabila ar aplēsto peļņu no aktīviem 1,2 % apmērā.

Publiskajās finansēs vērojama neaizsargātība, lai gan SVF vispārējais valsts parāda ilgtspējas novērtējums ir atbalstošs. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā sasniedza 5,6 % no IKP, kas ir lielāks nekā iepriekšējā gadā (2023. gadā – 5,1 % no IKP). Primārais deficīts (izņemot valsts parāda procentu maksājumus) bija 0,1 % no IKP (2023. gadā – 0,4 % no IKP). Kārtējie izdevumi veidoja 89,9 % no publiskajiem izdevumiem. Papildus procentu maksājumiem (20 % no kārtējiem izdevumiem) galvenie izdevumu komponenti bija militārie izdevumi (29,6 %), atlīdzība civildienesta darbiniekiem (19,3 %) un pensijas (16,3 %). Valsts parāds 2024. gadā sasniedza 90,4 % no IKP (neieskaitot parādu, ko tur Sociālā nodrošinājuma ieguldījumu fonds (SNIF)), kas bija nedaudz vairāk nekā 89,2 % no IKP 2023. gadā. Valsts parāds, tostarp SNIF parāds, 2024. gadā bija 116,8 % no IKP, salīdzinot ar 113,8 % 2023. gadā. SVF Jordānijas valsts parādu ar lielu varbūtību novērtē kā ilgtspējīgu (IV pants, 2025. gada jūnijs). Lai gan augstais valsts parāda līmenis padara Jordāniju neaizsargātu pret stingrākiem finanšu nosacījumiem, lielais koncesiju parāda īpatsvars nodrošina nozīmīgu rezervi. Turklāt Jordānijai ir ievērojamas rezerves: ārvalstu valūtas rezerves atbilst 7,7 mēnešu importa apjomam; un Sociālā nodrošinājuma ieguldījumu fonda aktīvi sasniedza 40 % no IKP. SVF ir novērtējis, ka valsts finansiālās spriedzes risks ir mērens.

Jordānijas ārējā situācija joprojām ir nestabila, bet ārvalstu valūtas rezerves ir pietiekamas. Tekošā konta deficīts (ieskaitot dotācijas) 2024. gadā palielinājās līdz 5,9 % no IKP (no 3,6 % 2023. gadā), jo pakalpojumu pozitīvais saldo samazinājās, savukārt preču deficīts un primāro ienākumu deficīts palielinājās. Galvenās iekšzemes preču eksporta vienības bija ķimikālijas un minerāli (30 % no preču eksporta), kas galvenokārt bija paredzēti Indijai un arābu valstīm, kā arī apģērbs (20 %), kas lielākoties paredzēts ASV. Lielākās preču importa grupas bija transporta aprīkojums un rezerves daļas (10 % no preču importa) galvenokārt no Ķīnas, ASV un Dienvidkorejas, naftas produkti (6 %) galvenokārt no Saūda Arābijas un Indijas un tekstilizstrādājumi (5 %) no Āzijas. Tekošā konta deficītu turpināja mazināt ar spēcīgām sekundāro ienākumu plūsmām: naudas pārvedumi 2024. gadā sasniedza 6,8 % no IKP, savukārt programmu finansējums (Pasaules Banka, SVF un cits divpusējs/daudzpusējs atbalsts) sasniedza 4,2 % no IKP. Ārvalstu tiešās investīcijas 2024. gadā samazinājās līdz 3,3 % no IKP. JCB bruto ārējās rezerves saglabājās spēcīgas un pārsniedza 100 % no SVF rezervju pietiekamības rādītāja.

Perspektīva dažiem nākamajiem gadiem ir neskaidra. Raugoties nākotnē, 2025. gadam un turpmākajiem gadiem SVF prognozēja mērenu izaugsmes pieaugumu 2025. gada jūnijā, taču šī prognoze tika izteikta pirms Izraēlas un Irānas konflikta. Reģionālie kari rada būtisku lejupvērstu risku perspektīvai, – jo īpaši sakarā ar pieaugošo nenoteiktību reģionā un iespējamo turpmāko ietekmi uz svarīgo tūrisma nozari, – ko vēl vairāk pastiprina nesenais Izraēlas un Irānas konflikts. Paredzams, ka ārējais un fiskālais deficīts saglabāsies augsts, atspoguļojot pamatā esošos strukturālos izaicinājumus ilgtspējīgi uzlabot fiskālos ieņēmumus un tirdzniecības deficītu. Ņemot vērā lielo valsts parāda slogu, ir jāturpina fiskālās konsolidācijas kurss papildus pašreizējiem ekonomikas modernizācijas centieniem uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kas veicinātu privātā sektora izaugsmi, tostarp piesaistot ārvalstu tiešās investīcijas.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi saglabāt īstermiņa makroekonomisko stabilitāti Jordānijā, un to labāk spēj izdarīt Eiropas Savienība. Tā galvenie iemesli ir ierobežotais budžets valstu līmenī un nepieciešamība cieši koordinēt līdzekļu devēju rīcību, lai panāktu pēc iespējas lielāku palīdzības apmēru un efektivitāti.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam: tas atbilst īstermiņa makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

Pamatojoties uz SVF aplēsēm Paplašinātās finansēšanas mehānisma vienošanās kontekstā, Komisija ir noteikusi, ka ierosinātās jaunās MFP apmērs atbilst 14,6 % no atlikušā finansējuma iztrūkuma laikposmā no 2025. gada līdz 2027. gadam. Tas ir saskaņā ar standarta praksi attiecībā uz sloga sadali MFP darbību ietvaros (valstij, kurai ir asociācijas nolīgums, saskaņā ar ECOFIN padomes 2002. gada 8. oktobra secinājumiem maksimālais ierobežojums ir 60 %), ņemot vērā palīdzību, ko Jordānijai apņēmušies sniegt citi divpusēji un daudzpusēji līdzekļu devēji. Apsverot vispārējo ES atbalstu Jordānijai, izmantojot dažādus instrumentus (ieskaitot ierosināto MFP, MFP IV, ES budžeta atbalstu un EIB aizdevumus, izņemot dalībvalstu divpusējo atbalstu), kopējais ES atbalsts segtu aptuveni 35,4 % no aplēstā atlikušā ārējā finansējuma iztrūkuma. Paredzams, ka kopējais ES ieguldījums, tostarp budžeta atbalsts un EIB aizdevumi Jordānijai, būs lielāks nekā iepriekš.

•Instrumenta izvēle

Projektu finansēšana vai tehniskā palīdzība nebūtu ne piemērota, ne pietiekama makroekonomikas mērķu sasniegšanai. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība ir ārējā finansējuma iegūšanas atvieglošana, kā arī palīdzība stabilas makroekonomiskās vides izveidei, tostarp veicinot maksājumu bilances un budžeta ilgtspēju un pienācīgus pamatnosacījumus strukturālajām reformām. Palīdzot izveidot pienācīgu vispārējo politikas satvaru, MFP var palielināt to darbību efektivitāti, kuras Jordānijā finansētas ar citiem, specifiskākiem ES instrumentiem.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

MFP sniedz kā būtisku daļu no starptautiskā atbalsta, kas paredzēts Jordānijas ekonomikas stabilizācijai, tostarp no SVF. Lai sagatavotu šo priekšlikumu par MFP, Komisija apspriedās ar SVF, kas nodrošina apjomīga finansējuma izmaksu no savas programmas. Komisija 2025. gada 2. jūlijā apspriedās ar Ekonomikas un finanšu komiteju (aizstājējiem), kas apstiprināja priekšlikuma projektu. Komisija ir arī regulāri sazinājusies ar Jordānijas iestādēm.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 7 (“Finanšu regula”) prasībām Komisijas dienesti pirms MFP IV īstenošanas ir veikuši Jordānijas finanšu un administratīvās aprites darbības novērtējumu. Tā mērķis bija nodrošināt, ka valsts procedūras programmu palīdzības, tostarp MFP, pārvaldībai sniedz pienācīgas garantijas pareizai finanšu pārvaldībai. 2024. gada oktobrī tika saņemts konsultāciju uzņēmuma sagatavots galīgais ziņojums par darbības novērtējumu. Ziņojumā norādīts, ka kopš 2020. gada, kad tika veikts pēdējais pasākums, publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmās un pārējā finanšu apritē ir panākts acīmredzams progress. Ziņojumā secināts, ka Jordānijas finanšu aprites un procedūru statuss tiek uzskatīts par labvēlīgu MFP darbībai. Tā kā darbības novērtējums tika veikts mazāk nekā pirms gada un tā konstatējumi paliek spēkā, Komisija uzskata, ka attiecībā uz ierosināto MFP V darbību jauns novērtējums nav vajadzīgs.

•Ietekmes novērtējums

ES MFP ir izņēmuma rakstura instruments ārkārtas gadījumiem, kura mērķis ir novērst nopietnas maksājumu bilances grūtības ārpussavienības valstīs. Tāpēc uz šo MFP priekšlikumu neattiecas prasība veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm (SWD(2015) 111 final), jo šajā situācijā, kurā ir nepieciešama ātra reaģēšana, pastāv politiska vajadzība strauji virzīties uz priekšu.

Kopumā Komisijas MFP priekšlikumi ir balstīti uz pieredzi, kas gūta, veicot ex post izvērtējumus par iepriekšējām darbībām ES kaimiņvalstīs. Jaunā MFP un kopā ar to īstenojamā ekonomikas korekciju un reformu programma palīdzēs apmierināt Jordānijas īstermiņa finansējuma vajadzības, vienlaicīgi atbalstot politikas pasākumus, kas vērsti uz vidēja termiņa maksājumu bilances stiprināšanu, fiskālo stabilitāti un ilgtspējīgas izaugsmes palielināšanu, tādējādi papildinot SVF Valdes programmu. Šiem politikas nosacījumiem vajadzētu būt vērstiem uz dažu būtisku trūkumu novēršanu, kuri gadu gaitā bijuši vērojami Jordānijas ekonomikā un ekonomikas pārvaldības sistēmā. Iespējamās nosacītības jomas principā varētu ietvert reformas, kuru mērķis ir uzlabot ekonomikas pārvaldību, tostarp publiskā sektora finanšu pārvaldību un nodokļu administrēšanu, sociālo un darba tirgus politiku, uzņēmējdarbības vidi un enerģētikas/zaļo pārkārtošanos.

•Pamattiesības

Valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, ir tiesības saņemt MFP. Priekšnosacījums MFP piešķiršanai ir tas, ka attiecīgajā valstī tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

Jordānija ir turpinājusi politisko reformu centienus, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu. Jordānija 2021. gadā sāka politiskās modernizācijas procesu, kura mērķis ir veicināt sieviešu un jauniešu politisko līdzdalību, pārvarēt ierobežojumus, ko rada lojalitāte ciltīm, un veicināt uz programmām balstītu valsts mēroga politisko partiju izveidi, kas tika ieviesta ar grozījumiem vēlēšanu un politisko partiju likumos. Valdība 2023. gadā grozīja Darba kodeksu saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Neraugoties uz ļoti sarežģīto kontekstu, Jordānija joprojām ir apņēmības pilna virzīt uz priekšu reformas ar mērķi izveidot efektīvāku demokrātisku politisko sistēmu, kuras pamatā ir tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Šajā kontekstā tiek uzskatīts, ka MFP politiskie priekšnosacījumi ir izpildīti.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosināto MFP darbību maksimums 500 miljonu EUR apmērā aizdevumos Jordānijai ir plānots izmaksāt trīs daļās, maksājumus veicot laikposmā līdz 2,5 gadiem. Ārējās darbības garantijas ietvaros tiks nodrošināts aizdevums ar uzkrājumu 9 % likmes apmērā, kas tiks plānots NDICI – “Eiropa pasaulē” ietvaros par kopējo summu 45 miljoni EUR (14 02 01 70. budžeta pozīcija “NDICI – “Eiropa pasaulē” – Kopējā uzkrājumu fonda finansējums”). Aizdevumus piešķir amortizējamu aizdevumu veidā ar labvēlības periodu un turpmāku kapitāla atmaksājumu veidā vienādās daļās ilgākā laikposmā. Šāda aizdevumu struktūra būs izdevīga gan saņēmējam, jo tā atvieglo atmaksu, gan ES budžetam, jo iespējamās saistības tiek sadalītas ilgākā laikposmā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropas Savienība Jordānijai piešķirs MFP aizdevumu veidā, tās kopējam maksimālajam apmēram sasniedzot 500 miljonus EUR; tā palīdzēs segt Jordānijas atlikušās ārējā finansējuma vajadzības darbības pieejamības periodā. Ir plānots, ka palīdzība tiks izmaksāta trīs daļās ar nosacījumu, ka ar katru maksājumu saistītie politikas pasākumi ir pilnībā un laikus īstenoti. Palīdzību pārvaldīs Komisija. Tiek piemēroti īpaši noteikumi par krāpšanas un citu pārkāpumu novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu.

Izmaksa saskaņā ar ierosināto MFP darbību būs atkarīga no sekmīgas programmas pārskatīšanas SVF programmas ietvaros. Turklāt Komisija un Jordānijas iestādes vienosies par konkrētu strukturālo reformu pasākumu kopumu, kas jāizklāsta saprašanās memorandā. Šiem reformu pasākumiem būtu jāatbalsta iestāžu reformu programma un būtu jāpapildina programmas, par kurām panākta vienošanās ar SVF, Pasaules banku un citiem līdzekļu devējiem, kā arī politikas programmas, kas saistītas ar ES budžeta atbalsta darbībām. Tiem būtu jāatbilst galvenajām ekonomikas reformu prioritātēm, par kurām ES un Jordānija ir vienojušās asociācijas nolīgumā, partnerības prioritātēm un pievienotajam nolīgumam, SVP un Jordānijas modernizācijas redzējumam, kā arī citām valsts stratēģijām.

2025/0251 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Jordānijas Hāšimītu Karalistei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 8 ,

tā kā:

(1)Eiropas Savienības (“Savienība”) un Jordānijas Hāšimītu Karalistes (“Jordānija”) attiecības attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Savienība un Jordānija 1997. gada 24. novembrī parakstīja asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2002. gada 1. maijā 9 . Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu Savienība un Jordānija 12 gadu ilga pārejas perioda laikā pakāpeniski izveidoja brīvās tirdzniecības zonu. Turklāt 2007. gadā stājās spēkā vienošanās par turpmākiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. 2010. gadā starp Savienību un Jordāniju tika panākta vienošanās par īpaša statusa partnerību, aptverot plašākas sadarbības jomas. Protokols, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu tirdzniecībai starp Savienību un Jordāniju, tika parafēts 2009. gada decembrī un stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība vēl vairāk attīstījās saskaņā ar asociācijas nolīgumu, 2022.–2027. gadam pieņemtajām ES un Jordānijas partnerības prioritātēm un 2025. gada janvārī parakstīto stratēģisko un visaptverošo partnerību.

(2)Kopš 2011. gada Jordānija ir uzsākusi vairākas politiskās reformas, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu. Ir izveidota Konstitucionālā tiesa un neatkarīga vēlēšanu komisija, un Jordānijas Parlaments ir pieņēmis vairākus nozīmīgus tiesību aktus, tostarp Vēlēšanu likumu un Likumu par politiskajām partijām, kā arī tiesību aktus par decentralizāciju un pašvaldībām. Ir pieņemti tiesību aktu uzlabojumi attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību un sieviešu tiesībām.

(3)Jordānijas ekonomiku ir smagi skārusi ilgstoša reģionālā nestabilitāte, jo īpaši konflikts Sīrijā un konflikts Izraēlā un Gazā, kā arī drošības traucējumi Sarkanajā jūrā. Šī nestabilitāte ir vēl vairāk palielinājusi nenoteiktību, graujot investoru uzticību, traucējot tirdzniecības maršrutus un vājinot tūrismu. Šie izaicinājumi ir radušies papildus ilgstošajai ekonomiskajai un sociālajai ietekmei no Covid-19 pandēmijas, globālajiem cenu satricinājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un lielākām aizņēmumu izmaksām saistībā ar stingrākiem globālajiem finanšu nosacījumiem. Pēdējā laikā papildu izaicinājums ir arī pieaugošā globālās vides nenoteiktība. Lai gan Jordānija ir izvairījusies no jaunas ekonomikas lejupslīdes, daļēji pateicoties stabilai makroekonomikas politikai un reformām, atveseļošanās joprojām ir gausa. Bezdarba līmenis saglabājas augsts, jo īpaši jauniešu un sieviešu vidū, un fiskālā un ārējā finansējuma spiediens turpina negatīvi ietekmēt ekonomiku.

(4)Konflikts Izraēlā un Gazā līdztekus tam, ka atjaunojusies vardarbība reģionā, jo īpaši 2025. gada jūnija vidū palielinājusies spriedze starp Izraēlu un Irānu, izraisīja lidojumu apturēšanu Jordānijā un, visticamāk, vēl vairāk sarežģīs valsts trauslo ekonomikas atveseļošanos, mazinās investoru un tūristu uzticēšanos un veicinās arvien nenoteiktāku perspektīvu. Sociālā spriedze Jordānijā ir saglabājusies zema, taču tā varētu palielināties, ja notiekošie konflikti vēl vairāk saasinātos. Turklāt klimata pārmaiņu riski, kas saasina Jordānijas jau tā smago ūdens trūkuma problēmu, varētu kaitēt izaugsmei un radīt papildu spiedienu uz valsts finansēm.

(5) Jordānijas iestādes un SVF 2024. gada janvārī vienojās par ekonomikas korekciju programmu, ko četrus gadus atbalsta ar finansējumu 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā no Paplašinātās finansēšanas mehānisma (PFM) un kas pašlaik tiek īstenota. Saskaņā ar 2025. gada jūlijā pieejamajiem datiem Jordānijas sniegums PFM ietvaros ir bijis pārliecinošs, un pirmajās trīs programmu pārskatīšanās (2024. gada jūlijā un decembrī un 2025. gada aprīlī) konstatēta visu kvantitatīvo snieguma kritēriju un strukturālo kritēriju izpilde, kā rezultātā no apstiprinātajiem 1,2 miljardiem ASV dolāru izmaksāts kopumā 391 miljons ASV dolāru.

(6)Reaģējot uz Jordānijas 2023. gada oktobra lūgumu, Savienība 2025. gada aprīlī pieņēma ceturto makrofinansiālās palīdzības programmu (MFP-IV) 10 aizdevumu veidā 500 miljonu EUR apmērā. Izmaksa ir plānota 2025.–2027. gadā pēc tam, kad būs izpildīti saprašanās memorandā saskaņotie politikas nosacījumi, kas aptver pasākumus publiskā sektora finanšu pārvaldības, stratēģiskās pārvaldības un korupcijas apkarošanas, sociālās un darba tirgus politikas, enerģētikas un uzņēmējdarbības vides jomā. MFP IV izriet no trim iepriekšējām MFP programmām (MFP I: 180 miljoni EUR; MFP II: 200 miljoni EUR; MFP III: 500 miljoni EUR + 200 miljonu EUR papildu finansējums, reaģējot uz Covid-19), kurās laikposmā no 2014. līdz 2023. gadam tika piešķirti aizdevumi kopumā 1,08 miljardu EUR apmērā.

(7)Kopš Sīrijas krīzes sākuma 2011. gadā Savienība Jordānijai no dažādiem instrumentiem ir piešķīrusi aptuveni 3,5 miljardus EUR (tostarp 1,08 miljonus EUR triju MFP darbību ietvaros), lai palīdzētu Jordānijai saglabāt ekonomikas stabilitāti, stiprināt politisko un ekonomisko reformu un segt Jordānijas humānās, attīstības un drošības jomas vajadzības. Turklāt Eiropas Investīciju banka kopš 2011. gada ir piešķīrusi Jordānijai projektu aizdevumus aptuveni 2,4 miljardu EUR apmērā.

(8)Laikposmam no 2021. gada līdz 2024. gadam Savienības divpusējais indikatīvais piešķīrums (dotācijas) no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”) Jordānijai ir aptuveni 360 miljoni EUR, un to papildina Savienības atbalsts, lai palīdzētu Jordānijai novērst Sīrijas krīzes ietekmi (214 miljoni EUR laikposmā no 2021. gada līdz 2023. gadam), kā arī citas reģionālas un tematiskas programmas. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam Savienība sniedza Jordānijai atbalstu 765 miljonu EUR apmērā, galvenokārt izmantojot Eiropas kaimiņattiecību instrumentu. Tajā pašā laikposmā Jordānija saņēma arī papildu 126 miljonus EUR, kas novirzīti, izmantojot Kaimiņattiecību politikas investīciju platformu, kas piesaistīja investīcijas aptuveni 580 miljonu EUR apmērā. 2021. gadā saskaņā ar Ekonomikas un investīciju plānu (EIP) ES uzsāka vairāk nekā 20 pamatprojektus Jordānijā, piešķirot aptuveni 461 miljonu EUR (dotāciju, finansējuma apvienošanas un garantiju veidā) un piesaistot investīcijas kopumā aptuveni 4,76 miljardu EUR apmērā.

(9)Ņemot vērā joprojām sarežģīto ekonomisko situāciju un perspektīvu, Jordānija 2025. gada janvārī lūdza Savienībai papildu makrofinansiālo palīdzību.

(10)Tā kā Jordānija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(11)Savienības makrofinansiālajai palīdzībai principā vajadzētu būt kā izņēmuma rakstura finanšu instrumentam, kas izpaužas kā nepiesaistīts un nespecificēts atbalsts maksājumu bilances uzlabošanai, ar mērķi nodrošināt saņēmējam tūlīt vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jāatbalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver spēcīgus tūlītēju korekciju un strukturālo reformu pasākumus maksājumu bilances stāvokļa uzlabošanai īstermiņā.

(12)Ņemot vērā to, ka Jordānijas maksājumu bilancē saglabājas būtisks atlikušais ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, pašreizējos izņēmuma apstākļos papildu makrofinansiālā palīdzība, kuru Savienība sniegtu Jordānijai, ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Jordānijas lūgumu Savienībai atbalstīt tās ekonomikas stabilizāciju, apvienojumā ar SVF programmu. Savienības paplašinātā makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas darīti pieejami saskaņā ar SVF finanšu nolīgumu.

(13)Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Jordānijā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(14)Paredzams, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība tiks sniegta sasaistē ar budžeta atbalsta darbību īstenošanu saskaņā ar NDICI – “Eiropa pasaulē”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 11 .

(15)Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšana balstās uz Jordānijas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemtas vērā minētās valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī sagaidāmo finansiālo ieguldījumu no divpusējiem un daudzpusējiem līdzekļu devējiem un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Jordānijā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(16)Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības ir saskaņā ar to pasākumu pamatprincipiem un mērķiem, kas veikti dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos.

(17)Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Jordāniju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) būtu cieši jāsadarbojas visas makrofinansiālās palīdzības darbības laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(18)Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāveicina Jordānijas apņēmība rīkoties saskaņā ar vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības mazināšanu, kā arī tās saistībām ievērot atklātas, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības principus.

(19)Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Jordānijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darba vietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un EĀDD būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikumu izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(20)Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Jordānijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt aizdevuma līgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju un Jordānijas iestādēm, būtu jāiekļauj noteikumi, kas pilnvaro Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 12 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/966 13 , Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīzijas un Eiropas Prokuratūru īstenot savas kompetences attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanu minētās palīdzības pieejamības periodā un pēc tam.

(21)Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes (kā budžeta lēmējiestādes) pilnvaras.

(22)Uzkrājuma summām, kas nepieciešamas Savienības makrofinansiālajai palīdzībai, vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kuras paredzētas daudzgadu finanšu shēmā. 

(23)Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai šīs iestādes būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tām attiecīgie dokumenti.

(24)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 14 .

(25)Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Jordānijas iestādēm dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, ir lietderīgi paredzēt, ka ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kas precizēta Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā Jordānijai paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Savienība piešķir Jordānijai makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu 500 miljoni EUR (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”) nolūkā atbalstīt Jordānijas ekonomikas stabilizāciju un plašu reformu programmu. Palīdzību izmanto, lai segtu SVF programmā noteiktās Jordānijas maksājumu bilances vajadzības.

2.Visu Savienības makrofinansiālās palīdzības summu Jordānijai piešķir aizdevumu veidā.

3.Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm aizņemties nepieciešamos līdzekļus un aizdot tos Jordānijai.

4.Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanos, kas noslēgti starp Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Jordāniju, un ekonomikas reformu pamatprincipiem un mērķiem, kas izklāstīti ES un Jordānijas asociācijas nolīgumā.

5.Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tostarp par tās izmaksāšanu, un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus.

6.Savienības makrofinansiālā palīdzība ir pieejama divarpus gadus, sākot no pirmās dienas pēc 3. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā dienas.

7.Ja Jordānijas finanšu vajadzības Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā būtiski samazinās salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai samazinātu, apturētu vai atceltu palīdzības apjomu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 7. panta 2. punktā.

2. pants

1.Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Jordānijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, kā arī tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

2.Komisijas dienesti un Eiropas Ārējās darbības dienests uzrauga šā priekšnoteikuma ievērošanu visā Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES 15 .

3. pants

1.Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vienojas ar Jordānijas iestādēm par ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem, kuriem jāattiecas uz Savienības makrofinansiālo palīdzību un kuros galvenā uzmanība ir pievērsta strukturālām reformām un stabilām publiskajām finansēm, un kuri jāizklāsta saprašanās memorandā (“saprašanās memorands”), kurā iekļauj arī minēto nosacījumu izpildes grafiku. Saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 4. punktā minētajiem nolīgumiem vai vienošanos noteikumiem, tostarp makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, ko Jordānija īsteno ar SVF atbalstu.

2.Šā panta 1. punktā minēto nosacījumu mērķis jo īpaši ir stiprināt publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību Jordānijā, tostarp attiecībā uz Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanu. Izstrādājot politikas pasākumus, pienācīgi ņem vērā arī progresu saistībā ar savstarpēju tirgus atvēršanu, uz noteikumiem balstītas un taisnīgas tirdzniecības attīstību un citas prioritātes Savienības ārpolitikas kontekstā. Komisija regulāri pārrauga progresu minēto mērķu sasniegšanā.

3.Sīki izstrādātus finanšu noteikumus par Savienības makrofinansiālo atbalstu nosaka aizdevuma nolīgumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 16 223. pantu, kurš jānoslēdz starp Komisiju un Jordānijas iestādēm.

4.Komisija regulāri pārbauda, vai joprojām tiek izpildīti 4. panta 3. punktā minētie nosacījumi, tostarp to, vai Jordānijas ekonomikas politika atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem. Veicot minētās pārbaudes, Komisija cieši sadarbojas ar SVF un Pasaules Banku un vajadzības gadījumā – ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. pants

1.Ievērojot šā panta 3. punkta pirmajā daļā minētos nosacījumus, Komisija Savienības makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu trīs aizdevuma daļās. Katras daļas apmēru nosaka saprašanās memorandā, kas minēts 3. panta 1. punktā.

2.Savienības makrofinansiālās palīdzības summas vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947.

3.Komisija lemj par daļu izmaksu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)lēmuma 2. panta 1. punktā izklāstītais priekšnoteikums;

b)pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar stingriem korekcijas un strukturālo reformu pasākumiem, ko atbalsta vienošanās par kredītu, kura noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem;

c)tiek apmierinoši īstenoti ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

Otro daļu principā neizmaksā agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmās daļas izmaksas. Trešo daļu principā neizmaksā agrāk kā trīs mēnešus pēc otrās daļas izmaksas.

4.Ja šā panta 3. punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija uz laiku aptur vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

5.Savienības makrofinansiālo palīdzību izmaksā Jordānijas Centrālajai bankai. Ievērojot noteikumus, kas jāparedz saprašanās memorandā, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Jordānijas Centrālā banka var pārskaitīt Savienības līdzekļus Jordānijas Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

5. pants

1.Lai finansētu Savienības makrofinansiālo palīdzību aizdevumu veidā, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā aizņemties vajadzīgos līdzekļus kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 223. pantu.

2.Komisija noslēdz aizdevuma nolīgumu ar Jordāniju par 1. pantā minēto summu. Aizdevuma nolīgumā nosaka makrofinansiālās palīdzības atbalsta aizdevumu veidā pieejamības periodu un sīki izstrādātus noteikumus, tostarp saistībā ar iekšējās kontroles sistēmām. Aizdevumus piešķir ar noteikumiem, kas ļauj Jordānijai atmaksāt aizdevumu ilgā laikposmā, tostarp iespējamā labvēlības periodā. Katras aizdevumu izmaksas maksimālais ilgums ir 35 gadi no izmaksas dienas.

3.Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā norisinās 1. un 2. punktā minētās darbības.

6. pants

1.Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 17 .

2.Savienības makrofinansiālo palīdzību īsteno ar tiešu pārvaldību.

3.Pirms Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas Komisija, veicot darbības novērtējumu, izvērtē, vai pareizi darbojas ar šo palīdzību saistītie Jordānijas finanšu noteikumi, administratīvās procedūras un iekšējās un ārējās kontroles mehānismi.

7. pants

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

8. pants

1.Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, kurā ietver minētās īstenošanas izvērtējumu. Ziņojumā:

a)izvērtē Jordānijai piešķirtās Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā panākto progresu;

b)izvērtē Jordānijas ekonomisko situāciju un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minētās ekonomikas politikas un finanšu nosacījumu īstenošanā panākto progresu;

c)norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomikas politikas nosacījumiem, Jordānijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.

2.Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 6. punktā minētā pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post izvērtējuma ziņojumu par izmaksātās Savienības makrofinansiālās palīdzības rezultātiem un efektivitāti un to, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

X jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 18  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Tiek piemēroti īpaši noteikumi par krāpšanas un citu pārkāpumu novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu.1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

X Ierobežots ilgums

–spēkā 2,5 gadus pēc saprašanās memoranda spēkā stāšanās, kā noteikts lēmuma 1. panta 4. punktā;

–finansiālā ietekme 2027. gadā attiecībā uz saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas – neattiecas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–XPriekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–X    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

4.Digitālā dimensija

Neattiecas uz šo politikas iniciatīvu.

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)    Parāds, tostarp Sociālā nodrošinājuma korporācijas turējumi, sasniedza 114,7 % no IKP.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2025/793 (2025. gada 14. aprīlis) par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (OV L, 2025/793, 22.4.2025, ELI:  http://data.europa.eu/eli/dec/2025/793/oj ).

(3)    OV L 129, 15.5.2002., 3.–176. lpp., (http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2002/357(1)/oj).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2016/2371 (2016. gada 14. decembris) par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (OV L 352, 23.12.2016., 18. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2016/2371/oj).

(5)    Izvērtēšanu veica ārējie konsultanti, un tā tika pabeigta 2025. gada maijā. Paredzams, ka ex post izvērtējums kopā ar Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD) tiks publicēts 2025. gada otrajā pusē.

(6)    Ex post izvērtējums: MFP darbības Tunisijas un Jordānijas dienvidu kaimiņreģiona valstīm (2016.–2019. gads), 2021. gada septembris, pieejams vietnē: https://commission.europa.eu/about-european-commission/departments-and-executive-agencies/economic-and-financial-affairs/evaluation-reports-economic-and-financial-affairs-policies-and-spending-activities/joint-ex-post-evaluation-macro-financial-assistance-mfa-operations-tunisia-and_en.

(7)    OV L, 2024/2509, 26.9.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV).

(8)    Eiropas Parlamenta nostāja [..] un Padomes lēmums [..].

(9)    OV L 129, 15.5.2002., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2002/357(1)/oj .

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2025/793 (2025. gada 14. aprīlis) par makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (OV L, 2025/793, 22.4.2025, ELI:  http://data.europa.eu/eli/dec/2025/793/oj ).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/947/o).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/883/oj).

(13)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1939/oj).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

(15)    Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2010/427/oj).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj ).

(17)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(18)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(19)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(20)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(21)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(22)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(23)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.