EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.7.2025

COM(2025) 370 final

2025/0202(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu 2025.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes analīze

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Sarunās apspriestajā nolīgumā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Samoa nolīguma 4 9. pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

2025/0202 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu 2025.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskanīgi ar Padomes [...] Lēmumu 6 [XXX] protokols, ar ko īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (“protokols”), [ierakstīt, kurā datumā] ir parakstīts ar nosacījumu, ka vēlāk to noslēgs.

(2)Protokola mērķis ir ļaut Eiropas Savienības kuģiem zvejot Santomes un Prinsipi zvejas zonā, bet Savienībai un Santomes un Prinsipi Demokrātiskajai Republikai – ciešāk sadarboties, lai īstenotu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku un veicinātu to, lai zvejas resursi Santomes un Prinsipi zvejas zonā un Atlantijas okeānā tiktu izmantoti atbildīgi un lai darba apstākļi zvejniecībā būtu pienācīgi.

(3)Minētais protokols būtu Eiropas Savienības vārdā jāapstiprina.

(4)Saskaņā ar Līgumiem Komisijai ir jānodrošina, ka Savienības vārdā tiek sniegts protokola 20. pantā paredzētais paziņojums Santomei un Prinsipi, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties protokola saistības.

(5)Turklāt saskaņā ar Līgumiem Komisijai attiecīgā gadījumā ir jāsniedz protokola 12. un 18. pantā paredzētie paziņojumi.

(6)Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (“nolīgums”), konkrētāk, tā 9. pants izveido apvienoto komiteju, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma un tā īstenošanas protokola piemērošanu. Apvienotā komiteja turklāt drīkst apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai atvieglotu minēto grozījumu apstiprināšanu, Komisija, ievērojot konkrētus materiālos un procesuālos nosacījumus, būtu jāpilnvaro tos Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā.

(7)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātos grozījumus apstiprina, ja vien dalībvalstu bloķējošais mazākums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu neceļ iebildumus.

(8)Tā kā protokols, kas noslēgts ar Santomi un Prinsipi, ir spēkā vairāk nekā vienu finanšu gadu, no tā izrietošās budžeta saistības attiecībā uz ikgadējiem maksājumiem var sadalīt uz visu protokola darbības laiku, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 7 112. panta 2. punktu.

(9)Saskanīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 8 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš savu atzinumu sniedzis [ierakstīt, kurā datumā],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina 2025.–2029. gada protokolu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (“protokols”).

Protokola teksts ir pievienots šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Saskaņā ar šā lēmuma II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota ar nolīguma 9. pantu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas 9 .

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes analīze

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.3.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

1.4.Priekšlikums / iniciatīva attiecas uz:

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.7.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

4.DIGITĀLĀ DIMENSIJA

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Savietojamības izvērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.3.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji 

1.4.Priekšlikums / iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 10  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums 

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikumu/iniciatīvu piemēro četrus gadus – no parakstīšanas dienas 2025. gadā līdz 2029. gadam.

–    Finansiālā ietekme no 2025. līdz 2028. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 11   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

– ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 211. un 212. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

– tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums 

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu 

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekšējo iedaļu.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

3.2.4. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā rīcībpolitikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Spēkā esošā protokola īstenošanai izmantotie digitālie risinājumi, kas jau ir ieviesti iepriekšējā protokola un citu zivsaimniecības nolīgumu vajadzībām, kā arī Regulas (EK) Nr. 1224/2009 23 un Regulas (ES) 2403/2017 24 īstenošanai. Uz šo protokolu neattiecas investīcijas šo digitālo rīku funkciju uzturēšanā un uzlabošanā.

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

–    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

4.DIGITĀLĀ DIMENSIJA 

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Savietojamības izvērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)    OV L 205, 7.8.2007., 36. lpp.; ELI http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2007/894/oj  

(2)    Eiropas Komisija: Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, F&S, POSEIDON, Defaux, V., Caillart, B.; Protokola, ar ko īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Republiku, retrospektīvs izvērtējums un iespējamā turpmākā protokola provizorisks izvērtējums: galīgais ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2771/264668 .

(3)    KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS, IZVĒRTĒJUMS, kas pievienots dokumentam: ieteikums PADOMES LĒMUMAM, ar ko pilnvaro Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par jaunu protokolu, ko īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, kurš noslēgts ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, un par zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma iespējamiem grozījumiem vai jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma tekstu ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/FR/TXT/?uri=CELEX%3A52024SC0177&qid=1424957307348 ).

(4)    Partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses, OV L, 2023/2862, 28.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2023/2862/oj ).

(5)    Saskaņā ar 20. punktu Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos (OV L 433 I, 22.12.2020., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2020/1222/oj ).

(6)    OV L 2025/…, [...].[...].2025., [...]. lpp., ELI: https://data.europa.eu/eli/dec/2025/...../oj).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj)

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj ).

(9)    Protokola spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(11)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. ES Finanšu regula – Eiropas Komisija .

(12)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(16)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(17)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(18)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(19)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(20)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(21)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(22)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(23)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1224/2024-10-11 ).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81.–104. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2403/oj ).

(25)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.7.2025

COM(2025) 370 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums PADOMES LĒMUMAM

par to, lai Savienības vārdā noslēgtu 2025.–2029. gada protokolu, ar ko īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

I PIELIKUMS
PROTOKOLS, AR KURU ĪSTENO ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKO REPUBLIKU UN EIROPAS KOPIENU

ŅEMOT VĒRĀ ciešo sadarbību starp Pusēm, jo īpaši attiecībās starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS) un Savienību, un Pušu kopīgo vēlmi šīs attiecības pastiprināt,

ŅEMOT VĒRĀ Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu,

šā protokola Puses vienojas, kā tālāk aprakstīts.

. pants
Protokolā piemērojamās definīcijas

Šajā protokolā piemēro definīcijas, kas noteiktas 2. pantā Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu 1 (abas kopā turpmāk sauktas par “Pusēm”). Papildus piemēro šādas definīcijas:

“nolīgums” ir Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu;

“Samoa nolīgums” ir Partnerības nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no vienas puses, un Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses 2 ;

“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija, kas attiecīgā gadījumā rīkojas ar Santomes un Prinsipi lietās kompetentās Savienības delegācijas starpniecību; šī definīcija ir līdzvērtīga nolīguma 2. pantā dotajai “Kopienas iestāžu” definīcijai;

“Santomes un Prinsipi iestādes” ir par zivsaimniecību atbildīgā ministrija;

“nozariskais atbalsts” ir Savienības finansiālais atbalsts Santomes un Prinsipi zvejniecības un akvakultūras politikas īstenošanai;

“nozvejas” ir jūras sugu dzīvnieki, kas nozvejoti ar zvejas rīku, kuru ievietojis zvejas kuģis;

“izkraušana” ir jebkāda zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa krastā;

“delegācija” ir Santomes un Prinsipi lietās kompetentā Savienības delegācija;

“zivju pievilināšanas ierīces” ir uz ūdens virsmas peldoši mākslīgi vai dabīgi objekti, zem kuriem, to pievilinātas, pulcējas dažādu sugu zivis un kuri tādējādi palielina šo zivju nozvejošanas iespējamību;

“Santomes un Prinsipi tiesību akti” ir zvejas darbības reglamentējošie Santomes un Prinsipi tiesību akti;

“zvejas atļauja” ir administratīva atļauja, kuru Santomes un Prinsipi iestādes operatoram izdevušas par Savienības kuģi un kura šim operatoram uz noteiktu laiku dod tiesības veikt zvejas operācijas Santomes un Prinsipi zvejas zonā; šī definīcija ir līdzvērtīga Santomes un Prinsipi tiesību aktos dotajai “zvejas atļaujas” definīcijai;

“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav uz cita kuģa transportēta laiva, nav aprīkots ar darba kārtībā esošiem zvejas rīkiem, kuri paredzēti zivju nozvejošanai vai pievilināšanai, un atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas operācijas;

“novērotājs” ir persona, kuru valsts iestāde saskanīgi ar pielikumu pilnvarojusi novērot, kā tiek pildīti zvejas operācijām piemērojamie noteikumi, vai novērot šīs operācijas zinātniskos nolūkos;

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumā, kura darbība ir saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdē;

“zvejas operācija” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, aktīvo zvejas rīku ievietošanu, vilkšanu un pacelšanu, stacionāro zvejas rīku nostiprināšanu, turēšanu ūdenī, izcelšanu vai atkārtotu nostiprināšanu un nozveju izņemšanu no zvejas rīka, no tīkliem, kuros tiek turētas dzīvās nozvejas, vai lai tās no pārvadāšanas sprosta pārvietotu uz nobarošanas un audzēšanas sprostiem;

“ilgtspējīga zveja” ir zveja, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem;

“zvejnieks” ir persona, kas jebkādā statusā nodarbināta vai iesaistīta darbībās uz zvejas kuģa vai veic profesionālu darbību uz zvejas kuģa (to vidū uz kuģa strādājošās personas, kuru saņemtais atalgojums ir daļa no nozvejas), bet ne loči, jūras spēku personāls, citas personas, kas pastāvīgi kalpo valsts dienestā, krasta personāls, kurš izpilda kādu darbu uz zvejas kuģa, un zvejas novērotāji. Nolīgumā definētie ĀKK valstu jūrnieki ir zvejnieki šīs definīcijas nozīmē;

“zvejas iespējas” ir ar nozveju apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas tiesības zvejot;

“protokols” ir šis nolīguma īstenošanas protokols, kā arī tā pielikums un papildinājumi;

“Santome un Prinsipi” ir Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika;

“izmetumi” ir nozvejas, kas nav tikušas paturētas uz kuģa;

“pārkraušana citā kuģī” ir jebkāda uz kuģa paturētu zivju daudzuma tieša nodošana citam kuģim neatkarīgi no vietas, kur šī nodošana notiek, un ja minētais daudzums netiek reģistrēts kā izkrauts;

“Savienība” ir Eiropas Savienība, kas aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

. pants
Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot nolīgumu un it īpaši precizēt nosacījumus, kas reglamentē Savienības kuģu piekļuvi Santomes un Prinsipi zvejas zonai, un partnerības noteikumus ilgtspējīgas zvejas jomā.

. pants
Šā protokola saistība ar nolīgumu

Šo protokolu interpretē un piemēro nolīguma kontekstā un ar to saskanīgā veidā.

. pants
Principi

1.Puses apņemas Santomes un Prinsipi zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju, kuras pamatā likts nediskriminēšanas princips. Lai dotu pienesumu labā zvejniecību pārvaldībā, Santome un Prinsipi apņemas visām ārvalstu rūpnieciskās tunzivju zvejas flotēm, kuras darbojas tās zvejas zonā, piemērot vienādus tehniskos un saglabāšanas pasākumus.

2.Puses apņemas nodrošināt, ka šā protokola īstenošana notiek saskanīgi ar Samoa nolīguma 8. un 9. pantu.

3.Puses apņemas veicināt attīstības ilgtspējīgumu un dabas resursu pārvaldīšanu pareizā veidā. Tās cenšas ilgtspējīgas zvejas rūpniecisko segmentu un ar to saistīto darbību veicējus rosināt uz pievienotās vērtības radīšanu Santomē un Prinsipi.

4.Puses apņemas publiskot ziņas un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, kas ārvalstu kuģiem dod piekļuvi attiecīgajai zvejas zonai, par no tā izrietošo zvejas piepūli, izdoto atļauju skaitu un gūtajām nozvejām.

5.Lai noteiktu, kādi resursi piekļūstami transzonālos vai tālu migrējošo zivju krājumos, Puses pienācīgi ņem vērā reģionālā līmenī veiktos zinātniskos izvērtējumus, kā arī kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

6.Uz Savienības kuģiem nodarbināto zvejnieku darba apstākļi un darba saturs nedrīkst būt pretrunā zvejniekiem piemērojamajiem Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) instrumentiem, konkrēti, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (1998), kas grozīta 2022. gadā, un SDO Konvencijai Nr. 188 par darbu zvejniecībā. Pie tā pieder biedrošanās brīvības ievērošana un patiesi atzītas darba ņēmēju tiesības uz kolektīvām sarunām, piespiedu darba un bērnu darba izskaušana, diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, kā arī droša un veselīga darba vide un pienācīgi dzīves un darba apstākļi uz Savienības zvejas kuģiem.

7.Puses apņemas veicināt zvejniekiem piemērojamo SDO un SJO konvenciju ratificēšanu. Turklāt tās apņemas veicināt, lai pienācīgi notiktu zvejnieku apmācīšana, sevišķi tā, kas paredzēta SJO Starptautiskajā Konvencijā par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F konvencija).

8.Saskaņā ar nolīguma 6. pantu Santomes un Prinsipi zvejas zonā notiekošās zvejas darbībās Savienības kuģi drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

9.Zvejas atļaujas Santomes un Prinsipi iestādes Savienības kuģiem izdod tikai šā protokola satvarā. Izdot Savienības kuģiem šā protokola satvarā neietilpstošas zvejas atļaujas, it īpaši specializētās zvejas atļaujas, ir aizliegts.

10.Šo protokolu interpretē un piemēro šādu tiesību aktu kontekstā un ar tiem saskanīgā veidā:

–Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) vai citu attiecīgu reģionālo zvejniecības organizāciju, piemēram, Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF), ieteikumi un rezolūcijas,

–ANO 1995. gada Nolīgums par zivju krājumiem,

–FAO 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodekss,

–FAO 2009. gada Nolīgums par ostas valsts pasākumiem,

–2015. gadā publicētās brīvprātīgi piemērojamās FAO pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā.

. pants
Piemērošanas periods un Savienības kuģu piekļuve Santomes un Prinsipi zvejas zonai

1.Lai varētu zvejot tālu migrējošo sugu zivis (Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas I pielikumā uzskaitītās tunzivis, zobenzivis un haizivis), kuras nepieder pie ICCAT aizsargātajām vai zvejot aizliegtajām sugām, Santome un Prinsipi uz četriem (4) gadiem, sākot no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, savu zvejas zonu saskanīgi ar nolīguma 5. pantu dara piekļūstamu Savienības zvejas kuģiem.

2.Piekļuve zvejas zonai ir iespējama ne vairāk kā

–26 tunzivju seineriem un

–9 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

Šiem un arī atbalsta kuģiem atļaujas piešķir saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 9. un 10. pantu.

. pants
Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.Nolīguma 7. pantā paredzētais finansiālais ieguldījums, kas noteikts šā protokola 5. pantā minētajam laikposmam, ir 3 300 000 EUR.

2.Finansiālo ieguldījumu veido:

(a)ikgadējam 6500 tonnu atsauces daudzumam atbilstoša 325 000 EUR liela ikgadēja summa par tiesībām uz piekļuvi Santomes un Prinsipi zvejas zonai un

(b)īpaša 500 000 EUR liela ikgadēja summa Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

3.Turklāt operatori par savu kuģu piekļuvi Santomes un Prinsipi zvejas zonai maksā ikgadēju finansiālu ieguldījumu, kas ir saskanīgs ar pielikuma II nodaļu.

4.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro ar šā protokola 7., 9., 10., 12. un 18. panta un nolīguma 12. un 13. panta noteikumiem.

5.Ja ar kopā ņemtām visu sugu gada nozvejām, ko Savienības kuģi guvuši Santomes un Prinsipi ūdeņos, ir pārsniegts 2. punkta a) apakšpunktā minētais ikgadējais atsauces daudzums, par katru papildus nozvejoto tonnu piemaksā 50 EUR.

6.Maksāšana par papildu nozvejām notiek pēc tam, kad Puses ir apstiprinājušas pielikuma II nodaļas 2. iedaļā paredzētos galīgos paziņojumus. Tomēr, ja Eiropas kuģu gūto nozveju apjoms izrādās lielāks nekā divkāršots ikgadējais atsauces daudzums, par šo slieksni pārsniegušo daudzumu pienākošos maksājumu pārnes uz nākamo gadu.

7.Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola gadadienā.

8.Atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

9.Finansiālo ieguldījumu iemaksā publisko iestāžu kontos: 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto ieguldījumu iemaksā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā bankā; 2. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā paredzēto ieguldījumu iemaksā zivsaimniecības attīstības fonda kontā un iekļauj valsts budžetā.

10.Santomes un Prinsipi iestādes katru gadu paziņo Savienībai šo bankas kontu rekvizītus.

11.Ja Santome un Prinsipi nozariskā atbalsta programmu neīsteno pēc paredzētajiem noteikumiem un apvienotajā komitejā vienošanās par atbilstību nav panākta, Eiropas Komisija, piemērojot šā protokola 7. papildinājuma noteikumus, var atgūt finansiālā ieguldījuma daļu, kas izmaksāta nepamatoti.

12.Santome un Prinsipi sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai attiecīgos līdzekļus identificētu un atlīdzinātu.

. pants
Nozariskais atbalsts

1.Nozariskais atbalsts palīdz īstenot valsts zivsaimniecības stratēģiju un nāk par labu jūras ekonomikas attīstībai. Tā mērķis ir panākt, lai zvejas resursu pārvaldīšana un zvejniecības jomas attīstība notiktu ilgtspējīgā veidā. Šā protokola satvarā tiek izstrādāta nozariskā atbalsta programma, kuras paredzētās darbības aptver šādas jomas:

–zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējas atbalstīšana un pasākumi, kuru mērķis ir atturēt no un sodīt par pārkāpumiem, kas saistīti ar NNN zveju,

–Santomes un Prinsipi zvejas resursu zinātniska izvērtēšana un uz zinātniskiem ieteikumiem balstīti šo resursu pārvaldības pasākumi,

–zvejas produktu vērtības ķēdes uzlabojošs atbalsts, arī zvejnieku kopienu atbalstīšana nodarbinātības un profesionālās apmācības ziņā, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un jauniešiem.

2.Ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Puses nolīguma 9. pantā paredzētajā apvienotajā komitejā vienojas par nozariskā atbalsta daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās piemērošanas noteikumiem un, konkrētāk, nosaka:

(a)pamatnostādnes par 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

(b)mērķus, kuri, īstenojot valsts zivsaimniecības politikas stratēģiju, jāsasniedz, lai zvejošana notiktu ilgtspējīgi un atbildīgi;

(c)gada rezultātu izvērtēšanā izmantojamos kritērijus un procedūras, kā arī atbalsta izmaksāšanas nosacījumus (vadlīnijas).

3.Nozariskā atbalsta daudzgadu programmu apspriež ar Santomei un Prinsipi piederīgajām ieinteresētajām personām un publisko.

4.Atsevišķā dokumentā izklāsta arī nozariskā atbalsta gada programmu, kas apraksta konkrētā gada projektus un darbības, proti, norāda:

(a)vajadzības, ko projekts vai darbība apmierinās;

(b)mērķus;

(c)gaidāmos rezultātus un izmērāmus rādītājus;

(d)izmaksu aplēses.

5.Puses gādā, lai ar nozarisko atbalstu finansētās darbības un Savienības iesaistīšanās partnerībā ar Santomi un Prinsipi būtu pamanāmas. Šī pamanāmība ir viens no 4. punktā minētajiem mērķiem.

6.Par izmaiņām nozariskā atbalsta gada vai daudzgadu programmā iekļautajos mērķos un darbībās iepriekš jāpaziņo Eiropas Komisijai. Ja pēdējā pret šīm izmaiņām iebilst, jautājumu par Pušu vienošanās panākšanu var nodot izskatīšanai apvienotajā komitejā.

7.Katru gadu Santome un Prinsipi apvienotajai komitejai rakstveidā atskaitās par nozariskā atbalsta gada programmā paredzēto darbību izpildi un sniedz finanšu pārskatu un apvienotā komiteja izvērtē programmas īstenošanas rezultātus.

8.Nozariskā atbalsta gada programmas īstenošanas rezultātus Puses izvērtē, pamatojoties uz minēto rakstisko atskaiti. Ja šis izvērtējums rāda, ka mērķu sasniegšana nenotiek, kā plānots, vai ja apvienotā komiteja programmas izpildi uzskata par nepietiekamu, finansiālā ieguldījuma izmaksāšanu var pārskatīt vai apturēt.

9.Minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus pēc Pušu apspriešanās un vienošanās atsāk, tiklīdz apvienotā komiteja, vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm, atzīst, ka īstenošanas sekmes ir apmierinošas. Tomēr, kad pagājuši seši (6) mēneši pēc šā protokola termiņa beigām, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmaksāt vairs nedrīkst.

10.Puses vienojas izstrādāt nozariskā atbalsta īstenošanas un uzraudzības vadlīnijas. Šīs vadlīnijas apstiprina pirmajā apvienotās komitejas sanāksmē un pārskata pēc vajadzības.

11.Šā protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma līdzekļu izlietojumu var verificēt un kontrolēt katras Puses revīzijas un kontroles struktūras, arī Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai. Tas ietver tiesības piekļūt labuma guvēja informācijai, dokumentiem, objektiem un iekārtām.

12.    Pēc tam, kad apvienotā komiteja ir apstiprinājusi kādas nozariskā atbalsta daļas īstenošanu un ar to saistīto 7. punktā paredzēto atskaiti un tādējādi ir atļāvusi nākamās atbalsta daļas izmaksāšanu, un ja ir tikuši norādīti visi izmantojamā bankas konta rekvizīti, Savienība maksājumu izdara 30 dienu laikā pēc minētā apvienotās komitejas lēmuma.

. pants
Zinātniskā un tehniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.Savienība un Santome un Prinsipi īsteno zinātnisko un tehnisko sadarbību, kas ir saskanīga ar nolīguma 4. pantā izklāstītajiem principiem un mērķiem.

2.Puses – arī ar darbībām, kuru mērķis ir stiprināt Santomes un Prinsipi zinātnisko spēju, ja Santome un Prinsipi to īpaši lūgusi, – apņemas veicināt atbildīgas zvejas jomā notiekošu sadarbību.

3.Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas.

4.Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos atzinumus, Puses nolīguma 9. pantā paredzētajā apvienotajā komitejā apspriežas par vajadzību pieņemt Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šā protokola aptverto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējību.

5.Labas haizivju pārvaldības un saglabāšanas vārdā Puses vienojas nodrošināt stingru šo sugu nozveju uzraudzīšanu, ar nozveju datiem apmainoties tā, kā paredzēts pielikuma III nodaļā. Vajadzības gadījumā, lai labāk regulētu ar dreifējošām āķu jedām zvejojošās flotes darbību, apvienotā komiteja pieņem pārvaldības papildpasākumus.

6.Puses sadarbojas, lai nostiprinātu Santomē un Prinsipi darbojošos nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kontrolēšanas, inspicēšanas un apkarošanas mehānismus.

7.Pildot nolīguma 4. pantu, Puses var sasaukt zinātnisku sanāksmi, kurā veic zinātnisku izvērtējumu, kas vajadzīgs, lai ieteiktu uz zvejas resursu pārvaldīšanas ilgtspējību vērstus pasākumus vai lai īstenotu šā protokola 10. un 11. pantu.

. pants
Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana

1.Apvienotā komiteja var 5. pantā paredzētās zvejas iespējas pārskatīt, ja šāda pārskatīšana ir saskanīga ar šā protokola aptverto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu.

2.Tādā gadījumā samērīgi laikam jāpielāgo 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais finansiālais ieguldījums un izdarītās izmaiņas jāatspoguļo šajā protokolā un tā pielikumos.

3.Apvienotā komiteja drīkst pārskatīt un vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pielāgot vai izmainīt zvejas nosacījumus un šā protokola piemērošanas tehniskos pasākumus.

. pants
Jaunas zvejas iespējas

1.Santomes un Prinsipi iestādes var aicināt Savienību apsvērt šā protokola neaptvertu zvejniecību izmantošanu. Ja nav pietiekamu datu par attiecīgo krājumu stāvokli, Puses vienojas par izpētes zvejas kampaņas nosacījumiem, kuros ņem vērā labākos zinātniskos ieteikumus, kas iesniegti Pušu zinātniskajiem ekspertiem.

2.Atkarībā no rezultātiem un ja Savienība par minētajām zvejniecībām izrāda interesi, pirms Santomes un Prinsipi iestādes izskata atļaujas piešķiršanas iespēju, Puses apspriežas apvienotajā komitejā. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

. pants
Izkraušanas veicināšana un operatoru sadarbības rosināšana

1.Puses sadarbojas, lai uzlabotu nozveju izkraušanas iespējas Santomes un Prinsipi ostās. Santome un Prinsipi cenšas drīzumā radīt apstākļus, kuros ES kuģiem būtu izdevīgi izkraut daļu no savām nozvejām. Tiklīdz šādi apstākļi Santomes un Prinsipi noteiktajās ostās būs radīti, Santome un Prinsipi par to oficiāli paziņos ES. No tā laika Savienības flote centīsies tur izkraut daļu savu nozveju, it īpaši piezvejas.

2.Puses sekmē tehniskās, ekonomiskās un komerciālās attiecības starp uzņēmumiem, kā arī tirdzniecību un investīcijas veicinošu vidi.

3.Puses sadarbojas, lai palielinātu Savienības privāto operatoru informētību par komerciālajām un rūpnieciskajām iespējām, kādas Santomē un Prinsipi pastāv zvejniecībā un zilajā ekonomikā.

4.Puses pavēsta Savienības operatoriem, kādi loģistiskie apstākļi ir izveidoti, lai Savienības kuģus rosinātu uz degvielas, pārtikas un citu krājumu papildināšanu Santomes un Prinsipi ostās.

5.Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu zilās ekonomikas attīstību, īpaši tādās jomās kā akvakultūra, jūras teritoriālā plānošana, enerģētika, jūras biotehnoloģijas un jūras ekosistēmu aizsardzība.

6.Saskanīgi ar Santomes un Prinsipi stratēģiskajiem mērķiem zvejniecībā un zilajā ekonomikā Puses iedrošina investēt šajās divās jomās.

. pants
Protokola piemērošanas apturēšana

1.Šā protokola piemērošanu pēc vienas Puses iniciatīvas var apturēt, ja konstatēts viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a)radušies tādi nolīguma 2. panta h) punktā noteikti neparedzēti apstākļi, kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi zvejas zonā;

(b)notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

(c)iedarbināti Samoa nolīguma 101. panta 6. un 7. punkta mehānismi, kas paredzēti būtisku elementu pārkāpšanas gadījumiem vai nopietniem korupcijas gadījumiem, kas definēti minētajā nolīgumā;

(d)šajā pantā neparedzētu iemeslu dēļ Savienība nav veikusi 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumu;

(e)Pušu starpā radušās lielas un neatrisinātas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretēšanu.

2.Ja protokola piemērošanu aptur tādu iemeslu dēļ, kas nav paredzēti 1. punkta c) apakšpunktā, apturēšanā ieinteresētā Puse vismaz trīs (3) mēnešus pirms dienas, kurā šādai apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai pastāvošās domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bijusi apturēta.

. pants
Piemērojamie tiesību akti

1.Ja nolīgumā, šajā protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts citādi, Savienības kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomes un Prinsipi tiesību akti.

2.Santomes un Prinsipi iestādes Savienību informē par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem zvejniecības jomā. Minētās izmaiņas Savienības kuģiem kļūst saistošas sešdesmit (60) dienu laikā pēc šāda paziņojuma izdarīšanas.

3.Eiropas Komisija informē Santomes un Prinsipi iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem, kam ir saistība ar Savienības tāljūras flotes kuģu zvejas darbībām.

. pants
Elektroniska informācijas apmaiņa

1.Ar nolīguma īstenošanu saistītās elektroniskās apmaiņas nolūkiem Santome un Prinsipi izmanto un uztur datorizētas sistēmas.

2.Minētā apmaiņa attiecas uz:

(a)kārtību, kādā Santomes un Prinsipi iestādes piešķir atļaujas Savienības kuģiem;

(b)Savienības kuģu darbībām Santomes un Prinsipi zvejas zonā un, konkrētāk, uz šādu datu iesūtīšanu:

–Savienības kuģu pozīcija, iesūtāma saskanīgi ar noteikumiem par kuģu monitoringa sistēmu (VMS),

–Savienības kuģu dienas nozvejas,

–paziņojumi par Savienības kuģu ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās,

–iepriekšēji paziņojumi par pārkraušanu citā kuģī un deklarācijas par Santomes un Prinsipi ostās notikušu pārkraušanu no Savienības kuģa citā kuģī,

–iepriekšēji paziņojumi par kuģa atgriešanos ostā un deklarācijas par Santomes un Prinsipi ostās notikušu izkraušanu.

3.Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

4.Santome un Prinsipi un Savienība nekavējoties viena otrai ziņo par visiem kādas datorizētas sistēmas darbības traucējumiem un ievieš informācijas apmaiņas nepārtrauktībai vajadzīgās procedūras. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, visā paziņoto traucējumu laikā sūta, izmantojot kādu alternatīvu saziņas veidu.

5.Datu pārraidīšanas kārtība, arī ar informācijas apmaiņas nepārtrauktību saistītie noteikumi, ir noteikti pielikumā.

6.Puses cenšas pielikuma III nodaļā minēto ERS datu pārraidīšanu UN/FLUX formātā ieviest ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šā protokola parakstīšanas.

7.Puses vienojas tehnisku grūtību gadījumā savstarpēji apspriesties, lai rastu alternatīvu risinājumu un veiktu pasākumus pēc iespējas drīzākai minētā mērķa sasniegšanai.

. pants
Datu aizsardzība

1.Santome un Prinsipi un Savienība nodrošina, ka datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, kompetentā iestāde izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai, konkrētāk, pārvaldības mērķiem un zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības vajadzībām.

2.Puses apņemas nodrošināt, ka visi komerciāli sensitīvie dati un personas dati, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un ir iegūti nolīguma satvarā, kā arī visa komerciāli sensitīvā informācija, kas attiecas uz Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses nodrošina, ka datus par zvejas zonā notikušajām Savienības kuģu zvejas darbībām publisko vienīgi agregētā veidā.

3.Personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4.Personas datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, apstrādā saskaņā ar šā protokola pielikuma 6. papildinājumu. Apvienotā komiteja var noteikt vēl citus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus piemēro personas datiem un datu subjekta tiesībām.

5.Datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, arī pēc šā protokola termiņa beigām turpina apstrādāt saskaņā ar šo pantu un 6. papildinājumu.

. pants
Apvienotās komitejas prerogatīvas

1.Apvienotā komiteja, kas izveidota ar nolīguma 9. pantu, var apspriesties vai lēmumus pieņemt vēstuļu apmaiņas veidā vai attālinātā sanāksmē.

2.Apvienotā komiteja katras Puses individuālajā kārtībā pieņem šā protokola grozījumus attiecībā uz:

(a)saskanīgi ar šā protokola 9. un 10. pantu grozītām zvejas iespējām, kas noteiktas, piemērojot 5. pantu, un atsauces daudzumu, kas noteikts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un attiecīgi arī finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(a)nozariskā atbalsta īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti šā protokola 7. pantā;

(b)tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

(c)personas datu aizsardzībai domātiem papildu pasākumiem, kas paredzēti 15. panta 4. punktā.

3.Šādi izdarītus protokola grozījumus ieraksta citā atsevišķā protokolā, kuru Puses paraksta un kurā norāda, no kuras dienas grozījumus piemēro.

. pants
Ilgums

Šo protokolu piemēro četrus (4) gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma saskaņā ar 19. pantu, izņemot ja ir nosūtīts ar 18. pantu saskanīgs protokola denonsēšanas paziņojums.

. pants
Denonsēšana

1.Šā protokola denonsēšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu denonsēt šo protokolu.

2.Līdz ar iepriekšējā punktā paredzētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās.

. pants
Provizoriskā piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no dienas, kad Puses to parakstījušas.

. pants
Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

. pants
Autentiskie teksti

Protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Savienības vārdā –    Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas vārdā –

PIELIKUMS
Savienības kuģu zvejas darbību nosacījumi Santomes un Prinsipi zvejas zonā

I NODAĻA 
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību (ES) vai uz Santomi un Prinsipi kā uz kompetento iestādi šajā pielikumā:

–ES gadījumā apzīmē Eiropas Komisiju, kura pēc vajadzības darbojas ar Santomes un Prinsipi lietās kompetentās ES delegācijas starpniecību,

–Santomes un Prinsipi gadījumā apzīmē kompetento par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas struktūrvienību.

2.Zvejas zona

Savienības kuģi, kuri darbojas šā protokola satvarā, drīkst darboties Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ); izņēmums ir nerūpnieciskajai un daļēji rūpnieciskajai zvejai rezervētie EEZ apgabali.

EEZ koordinātas ir tādas, kādas 1998. gada 7. maijā paziņotas Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Zvejas zonas koordinātu izmaiņas Santome un Prinsipi tūlīt paziņo Savienībai.

3.Kuģošanai un zvejošanai aizliegtās zonas

Aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības zonā, kuru kopīgi izmanto Santome un Prinsipi un Nigērija. Šīs zonas koordinātas dotas 1. papildinājumā.

4.Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Santome un Prinsipi Savienībai paziņo tā bankas konta (kontu) rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, ko maksā Savienības kuģu operatori. Maksu par bankas pārskaitījumiem sedz operatori.

5.Kontaktinformācija

Kontaktinformācija, kas vajadzīga šajā pielikumā paredzētajai saziņai, ir sniegta 2. papildinājumā.

6.Kuģniecības aģents

Ja Savienības kuģis ir paredzējis Santomes un Prinsipi ostā izkraut vai pārkraut citā kuģī nozvejas vai uzņemt uz kuģa zvejnieku no Santomes un Prinsipi, šā kuģa operatoru var pārstāvēt Santomē un Prinsipi rezidējošs aģents, kuru izvēlas no Santomes un Prinsipi iestāžu iesniegtā pilnvaroto kuģniecības aģentu saraksta.

7.Darba valodas

Puses vienojas, ka, ciktāl iespējams, šā protokola īstenošanas sanāksmju darba valodas ir portugāļu un franču valoda.

II NODAĻA 
ZVEJAS ATĻAUJAS

Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām termins “zvejas atļauja” ir līdzvērtīgs Santomes un Prinsipi tiesību aktos izmantotajam terminam “zvejas atļauja”.

1. iedaļa. Piemērojamās procedūras

1.Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījumi

1.Atļauju zvejošanai Santomes un Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai uz šādu atļauju tiesīgi kuģi.

2.Kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju, ja nedz tā operatoram, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Santomē un Prinsipi. To saistībām pret Santomes un Prinsipi iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas agrākās saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Santomē un Prinsipi veikuši saskaņā ar šīs valsts un Savienības noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem. Turklāt tiem jāatbilst Regulai (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību.

2.Zvejas atļaujas pieteikšana

1.Savienības kompetentās iestādes vismaz piecpadsmit (15) darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai pieteikumu par katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

2.Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai iesniegtajos pieteikumos norāda 3. papildinājumā prasīto informāciju. Zvejas atļauju pieteikumus un paziņojumus par to pieņemšanu nosūta elektroniski, šim nolūkam izmantojot “LICENCE” sistēmu – elektronisku un drošu zvejas atļauju pārvaldības sistēmu, ko pieejamu darījusi Eiropas Komisija.

3.Katrā zvejas atļaujas pieteikumā turklāt pievieno:

–pierādījumus par fiksētā avansa samaksāšanu un ar novērotājiem saistītā fiksētā maksājuma nokārtošanu uz zvejas atļaujas derīguma laiku,

–nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā,

–kuģa reģistrācijas apliecības kopiju,

–attiecīgā gadījumā, visus citus dokumentus, ko prasa Santomes un Prinsipi tiesību akti, kurus piemēro konkrētā tipa kuģiem un par kuriem Santome un Prinsipi ir paziņojusi apvienotajā komitejā.

4.Katrā zvejas atļaujas pieteikumā skaidri jānorāda mērķsugu nosaukums vai FAO kods, kāds tas minēts 4. papildinājuma sarakstā.

5.Zvejas atļaujas pieteikums var ietvert nodomu paziņojumu par haizivju spuru daļēju atdalīšanu uz kuģa un par citām uz kuģa veicamām operācijām, piemēram, ķidāšanu.

6.Lai saskanīgi ar spēkā esošo protokolu atjaunotu atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieteikumam pievieno tikai pierādījumu par attiecīgā maksājuma nokārtošanu.

3.Zvejas atļauju derīguma periods

Derīguma periods ir ikgadējs laikposms, kas:

–šā protokola piemērošanas pirmajā gadā ilgst no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim,

–nākamajos gados ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim,

–šā protokola piemērošanas pēdējā gadā ilgst no 1. janvāra līdz protokola darbības beigām.

4.Fiksētā maksa

1.Fiksētās maksas apjoms par kuģi attiecībā uz katru kategoriju ir norādīts 2. iedaļā.

2.Iemaksa veicama kontā, ko Santome un Prinsipi norādījusi saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 4. punktu.

3.Pirmajā un pēdējā protokola piemērošanas gadā par seineriem un dreifējošu āķu jedu kuģiem maksājamās fiksētās maksas un ar tām saistīto tonnu skaitu samazina proporcionāli laikam.

5.Zvejas atļaujas izdošana

1.Zvejas atļaujas izdod piecpadsmit (15) darbdienu laikā pēc visu šīs iedaļas 2. punktā prasīto dokumentu saņemšanas par zivsaimniecību atbildīgajā Santomes un Prinsipi ministrijā.

2.Zvejas atļaujas oriģinālu Savienībai nodod ar Santomes un Prinsipi lietās kompetentās Savienības delegācijas starpniecību.

3.Zvejas atļaujā norāda, kuru sugu vai sugu kategoriju (tunzivju, zobenzivju, atļauto sugu haizivju) zvejošana ir atļauta.

4.Santome un Prinsipi apliecina, ka pieteikums ir pieņemts, un, kad “LICENCE” sistēma ir pilnā darba kārtībā, augšupielādē elektronisku parakstītā oriģināla kopiju. Ja tas vēl nav iespējams, Savienībai pa e-pastu nosūta skenētu izdotās atļaujas kopiju.

5.Ja “LICENCE” sistēmā rodas grūtības ar informācijas pārraidīšanu starp Eiropas Komisiju un Santomi un Prinsipi, ar zvejas atļaujām saistīto elektronisko informācijas apmaiņu veic pa elektronisko pastu un to dara tik ilgi, līdz sistēma atkal ir darba kārtībā.

6.Pēc “LICENCE” sistēmas darbības atjaunošanās katra Puse atjaunina tajā norādīto informāciju.

7.Lai nekavētu zonā iespējamo zvejošanu, ne ilgāk kā sešdesmit (60) dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas drīkst izmantot šīs atļaujas kopiju. Minētajā laikposmā atļaujas kopiju uzskata par līdzvērtīgu tās oriģinālam.

8.Santome un Prinsipi sastāda atjauninātu to kuģu sarakstu, kuriem atļauts zvejot Santomes un Prinsipi zonā. Šo sarakstu paziņo par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

6.Ārkārtēja zvejas atļaujas aizstāšana. Pieteikuma anulēšana

1.Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un to nevar nodot kādam citam kuģim. Tomēr pēc Savienības lūguma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa zvejas atļauju var atsaukt un saskaņā ar kārtību, kas vēl jānosaka, uz atlikušo atļaujas derīguma termiņu izdot jaunu zvejas atļauju citam tās pašas kategorijas kuģim.

2.Sākotnējo zvejas atļauju kuģa operators atdod par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Aizstājējkuģim izdotā atļauja stājas spēkā atdošanas dienā. Santome un Prinsipi informē Savienību par zvejas atļaujas nodošanu un šīs nodošanas spēkā stāšanās dienu.

3.Ja atļauja vēl nav izdota, tās pieteikumu ir iespējams anulēt. Par atļauju samaksātās summas Santome un Prinsipi attiecīgajam operatoram atlīdzina vai pieskaita operatoru apvienības kredītam, kuru var izmantot, lai segtu turpmākus šā protokola satvarā veicamus maksājumus.

7.Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Neskarot šīs iedaļas 5. punkta 7. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

8.Atbalsta kuģi

1.Pēc Savienības lūguma un pēc Santomes un Prinsipi iestāžu veiktas pārbaudes Santome un Prinsipi atļauj Savienības zvejas kuģiem, kuri ir zvejas atļaujas turētāji, izmantot atbalsta kuģus.

2.Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

3.Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā paredzētā zvejas atļauju pieteikšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Santome un Prinsipi sastāda atļauto atbalsta kuģu sarakstu un to nekavējoties paziņo Savienībai.

2. iedaļa. Maksa un avanss

1.No operatoriem prasītā maksa par visu sugu nozvejām, ko Savienības kuģi guvuši Santomes un Prinsipi zvejas zonā, ir 85 EUR par tonnu.

2.Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir samaksātas šādas fiksētās maksas:

–par tunzivju seineriem: 11 050 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par nozvejotām 130 tonnām,

–par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 3995 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par nozvejotām 47 tonnām.

3.Par 1. punktā definēto pirmo un pēdējo protokola gadu 2. punktā paredzētās fiksētās maksas un tonnu skaitu aprēķina proporcionāli laikam.

4.Par seineru atbalsta kuģi katru gadu jāmaksā 3500 EUR.

5.Maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

6.Savienība, pamatodamās uz katra kuģa nozvejas deklarācijām, sagatavo paziņojumu par nozvejām un paziņojumu par maksājumiem, kuri kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendārā gada zvejas kampaņu. Šos galīgos paziņojumus Savienība ar dalībvalstu starpniecību līdz kārtējā gada 30. jūnijam (neieskaitot) nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm un attiecīgajam operatoram. Minētos galīgos paziņojumus Santome un Prinsipi, attiecīgi pamatojot, var apstrīdēt trīsdesmit (30) dienu laikā pēc to saņemšanas. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas; ja vajadzīgs, to dara apvienotajā komitejā. Ja minētajā trīsdesmit (30) dienu laikposmā Santome un Prinsipi neceļ iebildumus, galīgos paziņojumus uzskata par pieņemtiem.

7.Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par fiksēto avansa maksu, kas pārskaitīta par zvejas atļaujas saņemšanu, un operators to neapstrīd, starpību tas Santomei un Prinsipi pārskaita četrdesmit piecu (45) dienu laikā. Minēto starpību iemaksā zivsaimniecības attīstības fonda kontā. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par fiksēto avansa maksu, pārmaksāto summu operators atgūt nevar.

III NODAĻA 
NOZVEJU UZRAUDZĪBA UN DEKLARĒŠANA

1. iedaļa. Elektroniskie zvejas žurnāli

1.Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar nolīgumu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (ERS).

2.Ar ERS neaprīkotam kuģim nav atļauts ieiet Santomes un Prinsipi zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

3.Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. Zvejas žurnāls atbilst piemērojamajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem.

4.Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē aplēstos daudzumus, kas nozvejoti un paturēti uz kuģa vai izmesti jūrā. Nozvejotie vai izmestie daudzumi jāaplēš un jāreģistrē neatkarīgi no attiecīgās sugas nozveju svara.

5.Ja kuģis atrodas zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 12.00.

6.Zvejas žurnāla dati katru dienu tiek automātiski pārraidīti karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

(a)Savienības kuģa identifikācijas numuri un kuģa vārds;

(b)katras sugas FAO trīsburtu kods;

(c)attiecīgā ģeogrāfiskā zona, kurā zvejots;

(d)nozveju gūšanas datums un – attiecīgā gadījumā – laiks;

(e)datums un laiks, kad notikusi iziešana no ostas un atgriešanās tajā, un zvejas reisa ilgums;

(f)zvejas rīku tips, tehniskās specifikācijas un izmēri;

(g)uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

(h)izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

7.Karoga valsts nodrošina šo datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

8.Karoga valsts un Santome un Prinsipi nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas vajadzīga automātiskai ERS datu pārraidīšanai. ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas ievieš sešu (6) mēnešu laikā.

9.Karoga valsts FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozvejas nav gūtas, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski nodoti Santomes un Prinsipi FMC rīcībā.

10.Nozveju paziņošanas kārtība ERS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 5. papildinājumā.

11.Datus par individuālu kuģu zvejas darbībām Santomes un Prinsipi iestādes apstrādā konfidenciālā un drošā veidā.

2. iedaļa. Agregēti nozvejas dati

1.Karoga valsts ik ceturksni papildina Eiropas Komisijas uzturēto datubāzi ar agregētiem mēneša datiem par katra kuģa nozvejām un izmetumiem. Par sugām, kurām saskanīgi ar protokolu vai ICCAT ieteikumiem noteikta kopējā pieļaujamā nozveja, šādus datus paziņo ik mēnesi, norādot iepriekšējā mēneša nozvejas un izmetumus.

2.Paziņotos datus karoga valsts verificē, veicot kontrolpārbaudes, kurās tos salīdzina ar izkraušanas, pārdošanas, inspekcijas vai novērošanas datiem un ar jebkādu citu noderīgu informāciju, kas iestādēm ir zināma. Datubāzes atjauninājumus, kas kļūst vajadzīgi šīs verifikācijas iznākumā, veic iespējami drīz. Zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, ko izmanto verifikācijā, ir tādas, kā noteikts saskaņā ar šo protokolu.

3.Līdz katra ceturkšņa beigām Savienība Santomes un Prinsipi iestādēm iesniedz agregētus datus par iepriekšējo kārtējā gada ceturksni, norādot no datubāzes izgūtos mēneša datus par katra kuģa nozveju un tās sugu sastāvu. Šie dati ir provizoriski un var mainīties.

4.Santomes un Prinsipi iestādes šos datus analizē un ziņo par visām būtiskajām neatbilstībām salīdzinājumā ar elektroniskajiem zvejas žurnāliem, kas iesūtīti ar ERS starpniecību. Attiecīgā karoga valsts lietu izmeklē un pēc vajadzības datus atjaunina.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PĀRRAUDZĪBA
1. iedaļa. Kontrole un inspekcija

Savienības zvejas kuģi pilda ICCAT pieņemtos pasākumus un ieteikumus attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām un nozvejām.

1.Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

1.Par nodomu ieiet Santomes un Prinsipi EEZ vai iziet no tās Savienības kuģi, kas šā protokola satvarā darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm paziņo vismaz trīs (3) stundas iepriekš.

2.Vienlaikus ar paziņojumu par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ vai par iziešanu no tās kuģiem jāpaziņo arī sava pozīcija un uz kuģa jau esošās nozvejas, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

3.Šie paziņojumi izdarāmi ar ERS starpniecību vai ar elektroniskā pasta vēstuli uz Santomes un Prinsipi iestāžu norādīto adresi.

4.Kuģim, kurš nav paziņojis par nodomu ieiet Santomes un Prinsipi ūdeņos, bet kuru pieķer tajos zvejojam, piemēro Santomes un Prinsipi tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2.Inspicēšanas kārtība

1.Inspekciju jūrā, ostā vai ostas reidā uz Savienības kuģiem, kas ir zvejas atļaujas turētāji, Santomes un Prinsipi zvejas zonā veic Santomes un Prinsipi inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas norīkoti veikt zvejas kontroli, un kuri izmanto Santomes un Prinsipi iestādes apkalpojošus kuģus.

2.Pirms uzkāpšanas uz kuģa Santomes un Prinsipi inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuri pirms inspekcijas sākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

3.Santomes un Prinsipi inspektori uz Savienības kuģa uzturas ne ilgāk kā vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Inspekciju viņi veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

4.Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti zvejas kontroles un uzraudzības iestādēm. Tos nepublisko, izņemot ja Santomes un Prinsipi tiesību aktos nav noteikts citādi.

5.Savienības kuģa kapteinis atvieglo Santomes un Prinsipi inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

6.Katras inspekcijas beigās Santomes un Prinsipi inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

7.Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar operatora tiesības aizstāvēties saistībā ar varbūtēju pārkāpumu. Inspekcijas laikā kuģa kapteinis sadarbojas. Ja kapteinis dokumentu parakstīt atsakās, viņš rakstveidā paskaidro atteikuma iemeslu, un inspektors ziņojumā norāda, ka paraksts ir atteikts. Pirms nokāpšanas no kuģa Santomes un Prinsipi inspektori Savienības kuģa kapteinim izdod inspekcijas ziņojuma kopiju. Par veiktajām inspekcijām un konstatētajiem pārkāpumiem, ja tādi ir, Santomes un Prinsipi iestādes Savienību informē divdesmit četru (24) stundu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas un iesniedz Eiropas Savienībai inspekcijas ziņojumu. Ja inspekcijas iznākumā tiek sastādīts apsūdzības akts, šā akta kopiju Savienībai nosūta ne vēlāk kā septiņu (7) dienu laikā pēc inspektora atgriešanās ostā.

3.Uz kuģa atļautās zvejas operācijas

Santomes un Prinsipi izdotajās zvejas atļaujās norāda, kādas ir uz kuģa atļautās zvejas operācijas (piemēram, ķidāšana un haizivju spuru daļēja atdalīšana).

4.Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1.Ja Savienības kuģi, kas šā protokola satvarā darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, veic Santomes un Prinsipi ūdeņos notiekošu pārkraušanu citā kuģī, tas jādara Fernandiašas [Fernão Dias], Nevešas [Neves] vai Anašavešas [Ana Chaves] ostas reidā. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

2.Kuģa operators noteiktajā termiņā sniedz Santomes un Prinsipi iestādēm šādu ICCAT prasītu informāciju:

–iepriekšējs pieteikums par ienākšanu ostā,

–iepriekšējs paziņojums par pārkraušanu citā kuģī,

–deklarācija par pārkraušanu citā kuģī.

3.Turklāt Santomei un Prinsipi jāsaņem arī deklarācijas par Santomes un Prinsipi ostās veiktiem izkrāvumiem, un tās iesūtāmas tajā pašā termiņā un formātā, kāds paredzēts attiecībā uz paziņošanu karoga valstij.

4.Santomes un Prinsipi ostās notiekošas citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas operācijas Santome un Prinsipi kontrolē atbilstoši saistībām, kuras tai uzliek Nolīgums par ostas valsts pasākumiem.

5.Vislabāk, ja karoga valsts šajā iedaļā paredzētos paziņojumus un deklarācijas Santomes un Prinsipi iestādēm sūta ERS sistēmā un saskaņā ar 5. papildinājuma noteikumiem. Tomēr ja ERS sistēmā nav nosūtīta visa minētajos paziņojumos un deklarācijās iekļaujamā informācija, operators visu informāciju par attiecīgo notikumu Santomes un Prinsipi iestādēm nosūta pa elektronisko pastu. Šādā gadījumā tās apstiprina informācijas saņemšanu.

2. iedaļa. Kuģu monitoringa sistēma (VMS)

1.Lai kontrolētu to, kur Santomes un Prinsipi ūdeņos atrodas un kā pārvietojas Savienības zvejas kuģi, Puses izmanto kuģu monitoringa sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS).

2.Ikvienam Savienības kuģim, kas zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotam ar pilnā darba kārtībā esošu kuģa monitoringa ierīci, kuras lokalizators, regulāros intervālos automātiski caur satelītu pārraidot kuģa pozīcijas datus, kuģi automātiski lokalizē un identificē.

3.Ir aizliegts monitoringa ierīci pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt vai apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā ierīce emitē vai reģistrē.

4.Savu pozīciju Savienības kuģi karoga valsts FMC automātiski un pastāvīgi ziņo reizi divās (2) stundās. Ja notiek kuģa darbību izmeklēšana, ziņošanas biežumu var palielināt.

5.Kamēr vien kuģis atrodas zvejas zonā, karoga valsts FMC nodrošina to, ka kuģa pozīcijas dati ir pieejami automātiski.

6.Katrā pozīcijas ziņā jānorāda:

(a)kuģa identifikācijas dati;

(b)kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(c)pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

(d)kuģa ātrums un kurss.

7.Kuģa pozīcijas paziņošanas kārtība VMS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro VMS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 5. papildinājumā.

8.Īstenodami kuģu darbību uzraudzību, abi FMC savstarpēji sazinās.

V NODAĻA 
ĀKK VALSTU ZVEJNIEKU NODARBINĀŠANA UZ SAVIENĪBAS KUĢIEM

1.ĀKK valstu zvejnieku uzņemšana uz kuģa

1.Uz laiku, kamēr zvejas kuģis veic šā protokola aptvertas zvejas darbības, operators uz kuģa par apkalpes locekļiem uzņem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) zvejniekus.

2.Minimālais Santomes un Prinsipi zvejnieku skaits, kāds katrā atsevišķā gadā no visa šā punkta 1. punktā minētā laika uz kuģa jāuzņem, ja šā protokola noteikumiem atbilstošu un pieejamu zvejnieku skaits ir pietiekams, ir šāds:

–10 zvejnieku uz visu tunzivju seineru floti,

–3 zvejnieki uz visu to kuģu floti, kas zvejo ar dreifējošām āķu jedām.

3.Zvejnieki, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar šā punkta 1. punktu, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 3 , to vidū prasībām par pasi, jūrnieka grāmatiņu, medicīnisko izziņu, starptautisko vakcinācijas sertifikātu un pamatapmācības sertifikātu. Sarakstu ar prasībām, kas izriet no minētajiem tiesību aktiem, karoga valsts jau laikus paziņo Santomes un Prinsipi iestādēm. Zvejniekiem, kas uz kuģa jāuzņem saskaņā ar šā punkta 1. punktu, jāspēj saprast uz Savienības kuģa lietoto darba valodu, dot šajā valodā rīkojumus un norādījumus un atskaitīties.

4.Lai atvieglotu Santomes un Prinsipi zvejnieku uzņemšanu uz kuģa, Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes sagatavo, regulāri atjaunina un Savienības zvejas kuģu operatoriem paziņo kompetento zvejnieku sarakstu.

5.Kapteinis, izmantojot SJO Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL konvencija) veidlapu, sastāda, datē un paraksta apkalpes sarakstu un pirms kuģa iziešanas no ostas teritorijas nosūta minētā saraksta kopiju Santomes un Prinsipi izraudzītajām iestādēm.

6.Savienības kuģa operators vai (viņa vārdā) kapteinis uz kuģa neuzņem Santomes un Prinsipi zvejnieku, kurš šā punkta 3. punkta prasībām neatbilst.

2.Darba apstākļi

Apstākļi, kādos ĀKK zvejnieki tiek uzņemti uz kuģa, atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159, to vidū prasībām par darba laiku vai atpūtas laiku, repatriācijas tiesībām un darba drošību un veselības aizsardzību darbā.

3.Zvejnieka līgums

1.Ar katru zvejnieku, kas uz Savienības kuģa nodarbināts saskaņā ar šīs nodaļas 1. punkta 1. punktu, darba devējs apspriež un noslēdz rakstisku līgumu.

2.Līgums atbilst karoga valsts tiesību aktu prasībām, ar kurām transponēta Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (direktīvas I pielikums).

4.Zvejnieku atalgojums

1.Atalgojuma izmaksas un darbaspēka papildizmaksas tiešā vai – ja zvejnieka darba devējs ir privātu darba tirgus pakalpojumu sniedzējs – netiešā veidā sedz operators.

2.ĀKK zvejniekiem, vēlams ar bankas pārskaitījumu, izmaksājams garantēts mēneša vai regulārs atalgojums neatkarīgi no tā, cik zivju faktiski nozvejots un/vai pārdots. Par atalgojuma apmēru vienojas operatori vai viņu aģenti un zvejnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Ja nav noslēgts koplīgums, ĀKK zvejnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt sliktāki par tiem, kurus saviem zvejniekiem piemēro attiecīgā ĀKK valsts, un nekādā gadījumā ne sliktāki par tiem, kurus noteikusi SDO Apvienotās jūrniecības komitejas Jūrnieku atalgojuma apakškomiteja, izņemot ja pastāv īpaši zvejniekiem domāti nosacījumi, kuru mērķis ir izveidot starptautisku drošības tīklu, kas aizsargā zvejnieku darba pienācīgumu un palīdz šādu pienācīgumu garantēt.

3.Zvejniekiem nav jāsedz potenciālās papildu izmaksas par saņemtajiem maksājumiem. Zvejniekiem jābūt iespējai saņemto atalgojumu vai daļu no tā, arī avansu, bez papildu maksas nosūtīt savai ģimenei.

4.Katrā atalgojuma izmaksas reizē zvejniekam jāsaņem algas aprēķins un pēc pieprasījuma arī algas izmaksas apstiprinājums.

5.Sociālais nodrošinājums

Santome un Prinsipi nodrošina, ka zvejniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā, un viņu apgādājamajiem, ciktāl to paredz valsts tiesību akti, ir tiesības uz sociālo aizsardzību, kuras nosacījumi nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko piemēro citiem darba ņēmējiem, konkrētāk, darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

6.Privāti darba tirgus pakalpojumi

1.Privātus darba tirgus pakalpojumus sniedz:

(a)rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita publiskā vai privātā sektora organizācija, kas operatoru vārdā nodarbojas ar zvejnieku rekrutēšanu vai iekārtošanu darbā;

(b)privāta nodarbinātības aģentūra, t. i., jebkura persona, uzņēmums, iestāde, aģentūra vai cita privātā sektora organizācija, kas nodarbina vai rekrutē zvejniekus, lai viņi būtu pieejami operatoriem, kuri zvejniekiem dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

2.Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes nodrošina, ka Santomes un Prinsipi aģenti, kas privātus darba tirgus pakalpojumus sniedz gan zvejniekiem, gan Savienības kuģu operatoriem:

(a)neizmanto līdzekļus, mehānismus vai sarakstus, kuru mērķis ir neļaut zvejniekiem noslēgt līgumu vai atrunāt no tā noslēgšanas;

(b)tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji no zvejniekiem skaidrā naudā vai natūrā neiekasē honorāru vai citu maksu par sniegtajiem darba tirgus pakalpojumiem;

(c)nepiešķir aizdevumus un nenodrošina preces vai pakalpojumus, par kuriem no zvejnieka tiek prasīta pēcapmaksa vai priekšapmaksa;

(d)no zvejnieka atalgojuma neatvelk maksu vai pēcapmaksu par aizdevumiem, precēm vai pakalpojumiem, kas sniegti pirms zvejnieka līguma noslēgšanas, un

(e)rīkojas tā, ka:

–zvejnieka līgums atbilst to reglamentējošajām šīs nodaļas, normatīvo aktu un koplīgumu prasībām,

–zvejnieka līgums ir rakstīts zvejniekam saprotamā valodā un attiecīgā Savienības kuģa valsts oficiālajā vai darba valodā,

–nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas tiek informēti par viņu tiesībām un pienākumiem,

–tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nolīgtie zvejnieki pirms līguma parakstīšanas varētu izskatīt līguma noteikumus un konsultēties par tiem,

–nolīgtie zvejnieki saņem parakstītu sava līguma eksemplāru,

–zvejnieki pilda šīs nodaļas uzliktās saistības, un

–(ja atalgojumu izmaksā aģents) Savienības kuģa operators par katru atalgojuma izmaksas reizi laikus saņem algas aprēķina kopiju un atalgojuma izmaksas apstiprinājumu.

3.Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes rīkojas tā, ka Santomes un Prinsipi aģenti, kuri nodarbina zvejniekus viņu norīkošanai darbā uz Savienības kuģiem, gādā, lai ar minētajiem zvejniekiem parakstītajos līgumos būtu skaidri norādīts, ka attiecīgā zvejnieka darba devējs ir aģents, kurš viņu dara pieejamu Savienības kuģu operatoriem, kuri savukārt viņam dod darba uzdevumus un pārrauga šo uzdevumu izpildi.

4.Atkāpjoties no šīs nodaļas 6. punkta 2. punkta b) apakšpunkta, jūrnieka grāmatiņas, medicīniskās izziņas un pases iegūšanas izmaksas sedz zvejnieks vai cita persona vai organizācija, kas attiecīgā gadījumā noteikta piemērojamajos tiesību aktos, zvejnieka līgumā vai koplīgumā. Vīzas un darba atļaujas saņemšanas izmaksas, ja tādas ir, sedz darba devējs.

7.Šīs nodaļas prasību ievērošana

1.Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka zvejniekiem piemērojamie tiesību akti ir viegli un bez maksas pieejami pilnīgā un pārredzamā formā.

2.Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes nodrošina pienācīgu šīs nodaļas īstenošanu saskaņā ar savām saistībām, kuras izriet no starptautiskajām tiesībām, un saskaņā ar šīs nodaļas uzliktajām saistībām.

3.Karoga valsts iestādes nodrošina, lai šīs nodaļas 1.–3. punkts uz to karoga kuģiem tiktu piemērots pareizi. Minētās iestādes savus pienākumus pilda saskaņā ar SDO vadlīnijām, kurās noteikts, kā karoga valstij inspicēt dzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģiem.

4.Ja šīs nodaļas 1. punkta 2. punktā prasītais Santomes un Prinsipi zvejnieku skaits nav sasniegts, to kuģu operatori, kas nav uzņēmuši nevienu Santomes un Prinsipi zvejnieku, maksā fiksētu summu, kuru par katru kuģi aprēķina pēc šādas formulas:

25 EUR × (kategorijai atbilstošais neuzņemto zvejnieku skaits) / (kategorijai atbilstošais to kuģu skaits, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, bet attiecīgos zvejniekus nav uzņēmuši) × to dienu skaits, kuras attiecīgais kuģis gadā pavadījis Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

5.Puses līdz 1. aprīlim (neieskaitot) vienojas par to, cik liels naudassods maksājams saistībā ar kuģu darbību iepriekšējā gadā. Samaksātās naudassoda summas Santome un Prinsipi izmanto zvejnieku apmācīšanai, lai veicinātu viņu uzņemšanu uz kuģa.

6.Dienu skaitu, ko tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām pavadījuši zvejas zonā, Savienības iestādes līdz 15. martam (neieskaitot) par iepriekšējo gadu aprēķina, pamatojoties uz Santomes un Prinsipi vai karoga valsts sniegtajiem VMS datiem. Ja karoga valsts vai Santome un Prinsipi konstatē neatbilstību, kas saistīta ar Santomes un Prinsipi FMC sniegtajiem VMS datiem, tad, lai Savienības iestādes iegūtu detalizētu pārskatu, kas ir visiem pieņemams, attiecīgo pušu FMC iesūta datumus un laikus, kad attiecīgie kuģi ienākuši šā protokola noteiktajā zvejas zonā un no tās izgājuši.

7.Šā punkta 4. punktā paredzētais maksājums operatoram nav jāveic, ja jūrnieku tas uz kuģa nav uzņēmis tāpēc, ka:

– ticis piemērots šīs nodaļas 1. punkta 6. punkts,

– zvejnieks, kas parakstījis ar šīs nodaļas 3. punktu saskanīgu darba līgumu, līgumā norādītajā dienā un laikā nav kapteinim pieteicies,

– Santomes un Prinsipi iestādes attiecīgajam operatoram vai tā pārstāvim nav iesniegušas šīs nodaļas 1. punkta 4. punktā paredzēto sarakstu,

– ņemot vērā šīs nodaļas 1. punkta 2. punktā noteiktos pienākumus, sarakstā norādītais uz kuģa uzņemamu zvejnieku skaits nav pietiekams.

8.Tam, cik Santomes un Prinsipi zvejnieku tiek uzņemti uz kuģa, regulāri seko līdzi apvienotā komiteja.

VI NODAĻA 
NOVĒROTĀJI

1.Zvejas darbību novērošana

Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav īstenota, kuģi, kuriem zvejot Santomes un Prinsipi zonā atļauts saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Santome un Prinsipi norīkojusi saskaņā ar šo nodaļu.

2.Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Savienības kuģi, kas Santomes un Prinsipi ūdeņos darbojas saskaņā ar šo protokolu, uz kuģa uzņem par zivsaimniecību atbildīgās Santomes un Prinsipi ministrijas norīkotus novērotājus, un to dara saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a)pēc Santomes un Prinsipi iestāžu pieprasījuma Savienības kuģi uzņem šo iestāžu norīkotu novērotāju, kura uzdevums ir verificēt Santomes un Prinsipi ūdeņos gūtās nozvejas;

(b)Santomes un Prinsipi iestādes sastāda to kuģu sarakstu, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai, un norīkoto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim (3) mēnešiem, ja saraksti starplaikā tikuši atjaunināti;

(c)Santomes un Prinsipi iestādes (vēlams, pa e-pastu) Savienībai un attiecīgajam operatoram paziņo tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas norīkots uzņemšanai uz kuģa; šo paziņojumu izdara zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī vai vēlākais piecpadsmit (15) dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas;

(d)novērotājs kuģi pavada vienā zvejas reisā. Pēc īpaša Santomes un Prinsipi iestāžu pieprasījuma un atkarībā no konkrētā kuģa reisu vidējā ilguma šīs uzņemšanas laiku tomēr var paildzināt līdz vairākiem reisiem. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde izsaka brīdī, kad paziņo, kurš novērotājs norīkots uzņemšanai uz konkrētā kuģa.

3.Novērotāja uzkāpšanas un nokāpšanas nosacījumi

1.Operators vai tā aģents un kompetentā iestāde vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

2.Novērotāja uzkāpšana uz kuģa, tāpat kā nokāpšana no kuģa notiek operatora izvēlētā ostā. Uzkāpšana uz kuģa notiek, kad sākas pirmais reiss, kurš Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos tiek veikts pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

3.Attiecīgie operatori divu (2) nedēļu laikā un desmit (10) dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā.

4.Ja novērotājs uz kuģa uzkāpj ārpus Santomes un Prinsipi, viņa ceļa izdevumus sedz operators. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, iziet no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, jādara viss, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz operators.

5.Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit (12) stundās, operators tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

6.Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

7.Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām (arī zvejas žurnālam un kuģa žurnālam), un kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

8.Operators sedz izmaksas par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot uz kuģa pieejamās praktiskās iespējas.

9.Novērotāja algu maksā un sociālās iemaksas veic Santome un Prinsipi.

4.Fiksēts finansiālais ieguldījums

Lai palīdzētu segt ar novērotāju izvietošanu saistītās īstenošanas izmaksas, operators vienlaikus ar fiksēto avansa maksu uz to pašu kontu par katru gadu un par katru kuģi pārskaita vēl 250 EUR.

5.Novērotāja uzdevumi

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr Savienības kuģis veic operācijas Santomes un Prinsipi ūdeņos, novērotāja uzdevumi ir šādi:

(a)novērot kuģu zvejas darbības;

(b)verificēt zvejas operācijās iesaistīto kuģu pozīciju;

(c)atzīmēt, kādi zvejas rīki izmantoti;

(d)verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos gūtajām nozvejām;

(e)verificēt piezveju procentuālo daudzumu un aplēst komerciālo sugu zivju izmetumu apjomu;

(f)ar jebkādiem piemērotiem sakaru līdzekļiem paziņot zvejas datus (arī uz kuģa paturēto nozveju un piezveju daudzumus) savai kompetentajai iestādei.

6.Novērotāja pienākumi

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

(a)veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

(b)saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti;

(c)novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas nosūtāms Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm ar kopiju Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, noderīgas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs nokāpj no kuģa, viņš kapteinim nodod minētā ziņojuma kopiju.

VII NODAĻA 
PĀRKĀPUMI

1.Pārkāpumu noformēšana

Par pārkāpumiem, ko izdarījis Savienības kuģis, kurš ir saskaņā ar šo pielikumu izdotas zvejas atļaujas turētājs, tiek sagatavots apsūdzības raksts, ko pēc iespējas drīzāk nosūta Savienībai un karoga valstij.

2.Kuģa aizturēšana / novirzīšana un informatīvā sanāksme

1.Ja konstatētā pārkāpuma gadījumā to prasa Santomes un Prinsipi tiesību akti, pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Santomes un Prinsipi ostā.

2.Par zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanu Santome un Prinsipi Savienībai paziņo ne vēlāk kā divdesmit četru (24) stundu laikā. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

3.Pirms attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu tiek veikti jebkādi pasākumi, kas nav nepieciešami pierādījumu saglabāšanai, pēc Savienības pieprasījuma Santome un Prinsipi vienas (1) darbdienas laikā pēc tam, kad paziņots par kuģa aizturēšanu, sarīko informatīvu sanāksmi, kuras mērķis ir paskaidrot, kāpēc kuģis ticis aizturēts, un informēt par iespējamo turpinājumu. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

1.Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Santome un Prinsipi saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

2.Ja par izdarīto pārkāpumu pienākas uzsākt tiesas procedūru, pirms tam – ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu – sankciju veida un barguma pakāpes noteikšanas nolūkā Santome un Prinsipi un Savienība iedarbina izlīguma procedūru. Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties karoga valsts un Savienības pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs (3) dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.Tiesas procedūra un drošības nauda

1.Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā Savienības kuģa operators iemaksā drošības naudu Santomes un Prinsipi norādītā bankā, un šāda drošības nauda, kuras apmēru nosaka Santome un Prinsipi, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atbrīvojama pirms tiesas procedūras beigām.

2.Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu nekavējoties atbrīvo un operatoram atlīdzina:

(a)pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

(b)daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

3.Santome un Prinsipi septiņu (7) dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

5.Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe ostu atstāt drīkst, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā piemērotās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums.    Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgi izmantotās zonas koordinātas

2. papildinājums. Kontaktinformācija

3. papildinājums. Informācija, kas jāsniedz saistībā ar Savienības kuģim dodamu atļauju

4. papildinājums. Faktu lapa

5. papildinājums. Kuģu monitoringa sistēmas (VMS) un zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (ERS) īstenošanas tehniskās prasības

6. papildinājums. Personas datu apstrāde

7. papildinājums. Nepamatoti izmaksātu līdzekļu atgūšana

1. papildinājums 
Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgi izmantotās zonas koordinātas

Ģ. platums    Ģ. garums

(Grādi, minūtes, sekundes)

03 02 22 N    07 07 31 E

02 50 00 N    07 25 52 E

02 42 38 N    07 36 25 E

02 20 59 N    06 52 45 E

01 40 12 N    05 57 54 E

01 09 17 N    04 51 38 E

01 13 15 N    04 41 27 E

01 21 29 N    04 24 14 E

01 31 39 N    04 06 55 E

01 42 50 N    03 50 23 E

01 55 18 N    03 34 33 E

01 58 53 N    03 53 40 E

02 02 59 N    04 15 11 E

02 05 10 N    04 24 56 E

02 10 44 N    04 47 58 E

02 15 53 N    05 06 03 E

02 19 30 N    05 17 11 E

02 22 49 N    05 26 57 E

02 26 21 N    05 36 20 E

02 30 08 N    05 45 22 E

02 33 37 N    05 52 58 E

02 36 38 N    05 59 00 E

02 45 18 N    06 15 57 E

02 50 18 N    06 26 41 E

02 51 29 N    06 29 27 E

02 52 23 N    06 31 46 E

02 54 46 N    06 38 07 E

03 00 24 N    06 56 58 E

03 01 19 N    07 01 07 E

03 01 27 N    07 01 46 E

03 01 44 N    07 03 07 E

03 02 22 N    07 07 31 E

2. papildinājums. Kontaktinformācija saziņai saskaņā ar šo protokolu

Savienības kontaktinformācija

Zvejas atļaujas:

Lietotne “LICENCE”: https://webgate.ec.europa.eu/licence

MARE-LICENCES@ec.europa.eu

Agregētās nozvejas:

MARE-CATCHES@ec.europa.eu

UN/FLUX palīdzības dienests: MARE-FISH-IT-SUPPORT@ec.europa.eu

Santomes un Prinsipi kontaktinformācija jāpaziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

3. papildinājums. Pieteikums uz atļauju zvejošanai Santomes un Prinsipi zvejas zonā 

Ja nav noteikts citādi, obligāti jānorāda tālāk prasītā informācija par pieteikuma iesniedzēju, kuģa īpašnieku, kuģa identifikāciju, kuģa tehniskajiem datiem un attiecīgo laikposmu.

Zvejas kategorija

Iesniedzējs 

Iesniedzēja tālruņa numurs 

Iesniedzēja e-pasta adrese 

Kuģa īpašnieks 

Kuģa īpašnieka dzīvesvietas pilsēta, pasta kods un valsts 

Kuģa īpašnieks / labuma guvējs vai (ne vairāk kā pieci) galvenie kuģa īpašnieki / labuma guvēji

Kuģa īpašnieka / labuma guvēja vai (ne vairāk kā piecu) galveno kuģa īpašnieku / labuma guvēju dzīvesvietas pilsēta, pasta kods un valsts 

Kapteinis 

Kapteiņa valstspiederība 

Kuģa e-pasta adrese 

Vietējais aģents (vārds/nosaukums, adrese) 

Kuģa vārds 

Karoga valsts 

Reģistrācijas osta 

IRCS 

Ārējais marķējums 

MMSI 

SJO Nr.

ICCAT Nr.

Pašreizējā karoga reģistrācijas datums 

Iepriekšējais karogs (ja ir) 

Uzbūvēšanas vieta 

Uzbūvēšanas laiks 

Radio izsaukuma frekvence 

Satelīttālruņa numurs 

Lielākais garums (m) 

Tilpība (izteikta GT saskaņā ar Londonas konvenciju) 

Dzinēja tips 

Dzinēja jauda (kW) 

Apkalpes locekļu skaits 

Nozveju glabāšanas veids uz kuģa 

Apstrādes jauda diennaktī (tonnās) 

Zivju tilpņu skaits 

Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3) 

VMS ražotājs

VMS modelis

VMS sērijas numurs

VMS programmatūras versija

Satelītoperators

Atļautie zvejas rīki 

Nozveju izkraušanas vieta 

Vēlamā atļaujas sākuma diena 

Vēlamā atļaujas beigu diena 

Mērķsugas (FAO kodi)

Uz kuģa veiktas apstrādes atļaujas pieteikums: atļauto sugu haizivju / citu sugu zivju (precizēt) ķidāšana / spuru daļēja atdalīšana

4. papildinājums 
Faktu lapa 
Tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

AIZLIEGTĀS SUGAS

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis). Turklāt ir aizliegts zvejot vaļhaizivi (Rhincodon typus).

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1185/2003) aizliegts uz kuģa atdalīt haizivju spuras un tās paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut. Neskarot iepriekš minēto un lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, tomēr pirms izkraušanas spuras no liemeņa atdalīt nedrīkst.

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem Puses, īstenojot pasākumus, kas palielina netīši notvertu īpatņu izdzīvošanas iespējas, cenšas mazināt zvejas darbību netīšo ietekmi uz bruņurupučiem un jūrasputniem.

TUNZIVJU SEINERI

Atļautie zvejas rīki: zvejas vadi.

Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

Atļautie zvejas rīki: dreifējošas āķu jedas.

Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

Uz kuģa veicamas apstrādes atļauja jāpiesaka reizē ar zvejas atļauju (sk. 3. papildinājuma sarakstu).

Maksas no operatoriem un kuģu skaits

5. papildinājums. Kuģu monitoringa sistēmas (VMS) un zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (ERS) īstenošanas tehniskās prasības

1. iedaļa. Kopīgi noteikumi par kuģa pozīcijas datu pārraidīšanu un par to, kā Pusēm īstenot ERS. Darbības nepārtrauktība

Ja rodas tehniska kļūme, kas apgrūtina kuģu pozīcijas datu vai zvejas darbību datu (“ERS dati”) pārraidīšanu starp Pušu FMC, šīs kļūmes skartos Savienības kuģus neuzskata par noteikumu neievērotājiem.

Puses izveido savienojumu, tālab izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX transporta slāņa programmatūru, un ievieš UN/FLUX formātu. Santome un Prinsipi nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma saderību ar Savienības sistēmu.

Pirms sākt strādāt darba vidē, testēšanas vajadzībām Puses ievieš akceptēšanas vidi. Akceptēšanas vidē Savienība Santomes un Prinsipi FMC nosūta testa ziņas. Kad testēšana sekmīgi noslēgusies, Puses vienojas par datumu, no kura kuģu pozīcijas dati un ERS dati tiks automātiski sūtīti, izmantojot FLUX transporta slāņa programmatūru un UN/FLUX formātu.

Līdz minētajam datumam Savienības kuģu pozīcijas datus un ERS datus sūta, izmantojot formātus un kārtību, kas ir spēkā dienā, kad šis protokols kļūst piemērojams.

Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC, kā arī Eiropas Komisija apmainās ar elektroniskā pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē cits citu par jebkādām šo adrešu izmaiņām.

Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC, kā arī Eiropas Komisija pēc iespējas drīz informē cits citu par jebkādiem automātisko sakaru pārtraukumiem vai par sistēmas tehnisko apkopi, kuras veikšana prasa vairāk nekā 48 stundas, ar pienācīgu rūpību izturas pret automātisko sakaru atjaunošanu un paziņo otrai Pusei, kad tie ir atjaunoti. Domstarpību atrisināšanai sasauc apvienoto komiteju.

Ja pārtraukums ilgst vairāk nekā 48 stundas, līdz laikam, kad automātiskie sakari atsākas, karoga valsts FMC datus ik pēc 24 stundām sūta pa elektronisko pastu. Santomes un Prinsipi FMC var prasīt, lai karoga valsts FMC šādi rīkotos, ja darbības traucējums skar Santomes un Prinsipi FMC sistēmu un, neraugoties uz centieniem to novērst, turpinās ilgāk par 48 stundām.

Kad automātiskie sakari ir atjaunojušies, pārtraukuma laika datus nosūta atkārtoti, šoreiz izmantojot automātiskās sakaru sistēmas.

Lai Savienības kuģiem netiktu pārmesta datu nepārraidīšana, Santomes un Prinsipi iestādes attiecīgi informē savus kompetentos kontroles dienestus.

Katra no Pusēm nodrošina datu konsekvenci, konkrēti to, ka Pušu sistēmās ir integrēti un datiem uzlikti attiecīgi filtri, kuri garantē, ka tiek ņemti vērā tikai tie dati, kas apraksta zvejas darbības Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

2. iedaļa. Tehniskās prasības par VMS datu pārraidīšanu

1.    Kuģu pozīcijas dati un kuģu monitoringa sistēma

Karoga valsts FMC nodrošina kuģu pozīcijas datu automātisku apstrādi un elektronisku pārraidīšanu, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto centralizēto savienojumu. Kuģu pozīcijas dati Pusēm jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

Pirmo pēc ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā reģistrēto pozīciju apzīmē ar kodu “ENT” (Ziemeļatlantijas formāts jeb NAF) vai “ENTRY” (UN/FLUX formāts). Turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”. Izņēmums ir pirmā pēc iziešanas no Santomes un Prinsipi zvejas zonas reģistrētā pozīcija – to apzīmē ar kodu “EXI” (NAF) vai “EXIT” (UN/FLUX).

2.    Datu pārraidīšana no kuģa, ja monitoringa ierīce pārstājusi darboties

Savienības kuģiem, kuri zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā un kuru monitoringa ierīce ir bojāta, pozīcijas ziņas uz karoga valsts FMC jāsūta pa elektronisko pastu vismaz reizi četrās stundās un jāsniedz visa obligātā informācija. Par šādām izmaiņām karoga valsts FMC informē Santomes un Prinsipi FMC. Pēc tam pozīcijas datus pārraida minētajā biežumā.

Ja zvejas atļauju saņēmis kuģis nav ziņojis par iziešanu no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, Santomes un Prinsipi FMC informē karoga valsts FMC un Savienību par jebkādiem šā kuģa pozīcijas ziņu saņemšanas pārtraukumiem.

Kuģa pozīcijas datu paziņošana Santomei un Prinsipi: NAF formātā veidotas ziņas struktūra

No dienas, kad ir faktiski ieviests jaunais UN/FLUX formāts un datu sūtīšana, izmantojot FLUX transporta slāņa programmatūru, VMS datus pārraida saskaņā ar formātu un procesiem, kas aprakstīti Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejamajā īstenošanas dokumentā.

VMS DATU AIZSARDZĪBA

Visi pārraudzības dati, ko Puses viena otrai paziņo saskaņā ar šiem noteikumiem, kalpo tikai:

– Santomes un Prinsipi iestāžu veiktai šā protokola satvarā zvejojošās Savienības flotes uzraudzīšanai, kontrolēšanai un pārraudzīšanai un

– zinātniskiem pētījumiem, kurus Santome un Prinsipi veic saistībā ar zvejniecību pārvaldību.

5.2. Šos datus nekādā gadījumā un neatkarīgi no iemesla nedrīkst izpaust trešām personām.

3. iedaļa. Tehniskās prasības par zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas sistēmas īstenošanu un ERS datu paziņošanu

1.    Kad Savienības kuģis, kurš zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šo protokolu, atrodas Santomes un Prinsipi zvejas zonā, šā kuģa kapteinim ir pienākums:

a) katru ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās reģistrēt ar īpašu ziņu, kurā norādīts ikvienas sugas nozveju daudzums, kas ieiešanas vai iziešanas brīdī atrodas uz kuģa, kā arī ieiešanas vai iziešanas datums, laiks un pozīcija. Šo ziņojumu ERS sistēmā vai ar citiem sakaru līdzekļiem uz Santomes un Prinsipi FMC nosūta ne vēlāk kā divas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas;

b) katru dienu, kurā kuģis zvejas darbības nav veicis, plkst. 12.00 reģistrēt kuģa pozīciju;

c) par katru veikto zvejas operāciju reģistrēt šīs operācijas pozīciju, zvejas rīka tipu un ikvienas nozvejotās sugas daudzumus, atsevišķi norādot paturētās nozvejas un izmetumus. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu; daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai – vajadzības gadījumā – ar īpatņu skaitu;

d) katru dienu ne vēlāk kā plkst. 24.00 pārraidīt savai karoga valstij elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrētos datus; tas darāms par katru dienu, kas pavadīta Santomes un Prinsipi zvejas zonā, arī tad, ja nozvejas nav bijis, kā arī vienmēr pirms iziešanas no zvejas zonas.

2. Karoga valsts FMC ERS datus dara pieejamus Santomes un Prinsipi FMC. ERS momentziņas (paziņojumu par ieiešanu zonā, paziņojumu par iziešanu no zonas, paziņojumu par ienākšanu ostā) karoga valsts FMC uz Santomes un Prinsipi FMC pārraida automātiski un tūlīt. Pārējās no kuģa saņemtās ERS ziņas tas automātiski pārraida reizi dienā.

3. Līdz 1. iedaļā paredzētās testēšanas beigām:

– datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway) 4 ,

– paziņojumus par pārkraušanu citā kuģī Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei sūta pa elektronisko pastu,

– tikai momentziņas, proti, paziņojumu par ieiešanu zonā (COE), paziņojumu par iziešanu no zonas (COX) un paziņojumu par ienākšanu ostā (PNO), automātiski pārraida tūlīt. Pārējo tipu ziņas ir pieejamas saņemšanai pēc automātiski iesniegta Santomes un Prinsipi FMC vaicājuma.

4. No dienas, kad ir faktiski ieviests jaunais UN/FLUX formāts un datu sūtīšana, izmantojot FLUX transporta slāņa programmatūru:

– iespēju, kas ļauj datus saņemt pēc vaicājuma, izmanto tikai īpašiem vēsturisko datu pieprasījumiem,

– ERS datus pārraida atbilstoši Eiropas Komisijas tīmekļvietnē pieejamajā īstenošanas dokumentā aprakstītajam formātam un procesiem.

5. ERS momentdatu saņemšanu Santomes un Prinsipi FMC apstiprina ar atbildes ziņu, kurā apliecina, ka sākotnējā ziņa ir saņemta un derīga. Ja ERS datu apmaiņa veikta ar DEH starpniecību, par datiem, kurus Santomes un Prinsipi FMC saņēmis pats pēc sava pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs.

6. Ja datu pārraidīšana no kuģa uz karoga valsts FMC ir traucēta, pēdējais par to nekavējoties ziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai to pārstāvim (pārstāvjiem). Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā plkst. 24.00 karoga valsts kompetentajām iestādēm pārraida trūkstošos datus.

7. Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka 10 dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām turpināt zveju kuģim vairs nav atļauts, un tam 24 stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Santomes un Prinsipi ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

6. papildinājums. Personas datu apstrāde

1.    Definīcijas un darbības joma

1.1. Definīcijas

Šajā papildinājumā piemēro nolīguma 2. panta definīcijas, protokola 1. panta definīcijas un arī šādas definīcijas:

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt pēc kāda identifikatora, piemēram, vārda, uzvārda, identifikācijas numura vai atrašanās vietas datiem;

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopām veikta operācija vai operāciju kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai savietošana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

“sūtītājiestāde” ir publiskā iestāde, kas personas datus nosūta;

“saņēmējiestāde” ir publiskā iestāde, kas paziņotos personas datus saņem;

“datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga pārraidīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

“tālāka pārsūtīšana” ir saņēmējas Puses izdarīta personas datu pārsūtīšana struktūrai, kas nav šo protokolu parakstījusi Puse (“trešā persona”);

“kontroles iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, kas atbild par šā panta piemērošanas uzraudzību, kuras mērķis ir aizsargāt fizisku personu pamattiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi.

1.2. Darbības joma

Šā protokola datu subjekti ir fiziskās personas, kuras ir Savienības kuģu īpašnieces, šo personu pārstāvji, kā arī šā protokola satvarā darbojošos Savienības kuģu kapteiņi un apkalpe.

Datu apmaiņa un tālāka apstrāde saistībā ar šā protokola īstenošanu un konkrēti ar atļauju pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret nelegālu zveju varētu notikt ar šāda veida datiem:

– kuģa identifikācijas numurs un kontaktinformācija,

– kontrolieru, inspektoru vai novērotāju savāktie dati par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību,

– kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts,

– vietējo darbinieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija,

– kuģa kapteiņa un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija,

– nodarbināto zvejnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

1.3. Atbildīgās iestādes

Par datu apstrādi atbildīgā iestāde Savienības gadījumā ir Eiropas Komisija un attiecīgā karoga dalībvalsts iestāde, bet Santomes un Prinsipi gadījumā – Santomes un Prinsipi Nacionālā personas datu aizsardzības iestāde (ANPDP).

2.    Personas datu aizsardzības pasākumi

2.1. Galīgā izmantošanas nolūka ierobežojums un datu minimizēšana

Personas dati, kas pieprasīti un pārsūtīti saskaņā ar šo protokolu, ir adekvāti, relevanti un nepārsniedz to, kas nepieciešams protokola īstenošanai, t. i., zvejas atļauju apstrādei un Savienības kuģu veikto darbību kontrolei un uzraudzībai. Personas datu apmaiņu protokola satvarā Puses veic vienīgi šajā protokolā noteiktajos konkrētajos nolūkos.

Saņemtie dati netiks apstrādāti šajā punktā neparedzētiem galīgajiem nolūkiem vai arī tiks anonimizēti.

Saņēmējiestāde pēc pieprasījuma nekavējoties informē sūtītājiestādi par paziņoto datu izmantošanu.

2.2. Precizitāte

Puses nodrošina, ka šā protokola satvarā pārsūtītie personas dati ir precīzi un aktuāli un vajadzības gadījumā tiek regulāri atjaunināti atbilstoši sūtītājiestādes informētībai. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka pārsūtītie vai saņemtie personas dati nav precīzi, tā par to nekavējoties informē otru Pusi un veic vajadzīgos labojumus un atjauninājumus.

2.3. Glabāšanas ierobežojums

Personas datus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir gads pēc šā protokola darbības beigām. Izņēmums ir gadījumi, kad konkrētie personas dati uzraudzības labad vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos datus var glabāt tik ilgi, cik nepieciešams, lai līdzsekotu pārkāpumam vai inspekcijai, vai līdz tiesvedības vai administratīvās procedūras galīgajam noslēgumam.

Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

2.4. Drošība un konfidencialitāte

Personas datus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, pienācīgi garantētu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nozaudēšanu, iznīcināšanu vai netīšu sabojāšanu. Par apstrādi atbildīgās iestādes aktīvi vēršas pret visiem datu aizsardzības pārkāpumiem un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai personas datu aizsardzības pārkāpuma negatīvās sekas novērstu vai mīkstinātu. Par šādu pārkāpumu saņēmējiestāde pēc iespējas drīzāk paziņo sūtītājiestādei, un minētās iestādes sadarbojas, kā un kad vajadzīgs, lai katra no tām varētu izpildīt savas valsts tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, kuri no personas datu aizsardzības pārkāpuma izrietējuši.

Puses apņemas iedibināt pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuri garantē, ka apstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

2.5. Labošana vai dzēšana

Puses nodrošina, ka sūtītājiestāde un saņēmējiestāde veic visus pasākumus, kuri ir pamatoti vajadzīgi, lai personas datus varētu tūlīt labot vai dzēst gadījumā, ja apstrāde neatbilst šā protokola noteikumiem, sevišķi tad, ja dati nav adekvāti, relevanti, precīzi vai ir pārāk detalizēti, ņemot vērā apstrādes galīgo nolūku.

Pusēm savstarpēji jāziņo par visiem labošanas vai dzēšanas gadījumiem.

2.6. Pārredzamība

Puses, sniedzot individuālus paziņojumus un publicējot šo protokolu savās tīmekļvietnēs, nodrošina, ka datu subjekti tiek informēti par pārsūtīto un vēlāk apstrādāto datu kategorijām, par personas datu apstrādes veidu, par attiecīgo pārsūtīšanas rīku, par apstrādes galīgo nolūku, par trešām personām vai trešo personu kategorijām, kurām informāciju var pārsūtīt tālāk, par individuālajām tiesībām un mehānismiem, kas pieejami, lai izmantotu savas tiesības un saņemtu tiesisko aizsardzību, kā arī par kontaktinformāciju strīda vai sūdzības gadījumā.

2.7. Tālāka pārsūtīšana

Šā protokola satvarā saņemtos personas datus saņēmējiestāde nepārsūta trešai personai, kas iedibināta valstī, kura nav karoga dalībvalsts. Izņēmums iespējams tad, ja:

–to pamato svarīgs sabiedrības interešu mērķis, kurš par tādu atzīts arī nosūtītājiestādei piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, un

–ir izpildītas pārējās šā papildinājuma prasības (it īpaši par galīgā nolūka ierobežojumu un datu minimizēšanu), un

–par valsti, kurā trešā persona vai starptautiskā organizācija atrodas, Eiropas Komisija, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 5 45. pantu, ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību un šis lēmums aptver tālāko pārsūtīšanu, vai

–īpašos gadījumos šāda pārsūtīšana ir vajadzīga, lai sūtītājiestāde varētu izpildīt savas saistības pret RZPO vai reģionālajām zvejniecības organizācijām, vai

–izņēmuma kārtā un ja to uzskata par vajadzīgu, trešā persona apņemas datus apstrādāt tikai konkrētam galīgajam nolūkam (nolūkiem), kura dēļ tie tālāk pārsūtīti, un datus nekavējoties izdzēst, kolīdz minētā nolūka dēļ veikta apstrāde vairs nav vajadzīga.

3.    Datu subjekta tiesības

3.1. Piekļuve personas datiem

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

–datu subjektam apstiprināt, ka viņa personas dati tiek/netiek apstrādāti,

–informēt par apstrādes galīgo nolūku, personas datu kategorijām, glabāšanas laiku (ja iespējams), tiesībām pieprasīt datu labošanu/svītrošanu, tiesībām sūdzēties u. c.,

–izsniegt personas datu kopiju,

–sniegt vispārīgu informāciju par piemērojamiem datu aizsardzības pasākumiem.

3.2. Personas datu labošana

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestāde izlabo minētā subjekta personas datus, kas ir nepilnīgi, neprecīzi vai novecojuši.

3.3. Personas datu izņemšana no aprites

Pēc datu subjekta lūguma saņēmējiestādei ir pienākums:

–dzēst minētā subjekta personas datus, kuri apstrādāti veidā, kas neatbilst šajā protokolā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem,

–dzēst minētā subjekta personas datus, kuri vairs nav vajadzīgi galīgajiem nolūkiem, kādos tos kādreiz likumīgi apstrādāja,

–pārtraukt personas datu apstrādi, ja datu subjekts pret apstrādi iebilst, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar viņa konkrēto situāciju. Tomēr tas nav jādara, ja pastāv augstāki leģitīmi iemesli, kas stāv pāri datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām.

3.4. Pieņemtā kārtība

Uz datu subjekta lūgumu par piekļuvi viņa personas datiem, to labošanu un dzēšanu saņēmējiestāde atbild saprātīgā termiņā un savlaicīgi un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas. Saņēmējiestāde var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, pieprasīt saprātīgu maksu, ko izmanto administratīvo izmaksu segšanai, vai atteikties izskatīt lūgumu, kas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

Ja atbilde uz datu subjekta lūgumu ir noraidoša, saņēmējiestādei datu subjekts jāinformē par atteikuma iemesliem.

3.5. Ierobežošana

Iepriekš 3. punktā paredzētās tiesības var tikt ierobežotas, ja šāda ierobežošana ir paredzēta tiesību aktos un demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešama un samērīga, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem.

Līdzīgi, šīs tiesības var tikt ierobežotas, lai nodrošinātu kontroles, inspekcijas vai regulatīvo funkciju, kas – pat ja tikai reizumis – ir saistīta ar valsts varas īstenošanu.

Minētās tiesības ar tādiem pašiem nosacījumiem var tikt ierobežotas arī datu subjekta aizsardzības vai citu personu tiesību un brīvību labā.

4.    Tiesiskā aizsardzība un neatkarīga uzraudzība

4.1. Neatkarīga uzraudzība

Personas datu apstrādes atbilstību šim protokolam neatkarīgi uzrauga ārēja vai iekšēja struktūra, kas ir neatkarīgas uzraudzības profesionāle un kam ir izmeklēšanas un tiesiskās aizsardzības pilnvaras.

4.2. Uzraugošās iestādes

Attiecībā uz Savienību šādu uzraudzību īsteno Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU), ja apstrāde ir Komisijas kompetencē, vai Savienības dalībvalstu nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes, ja apstrāde ir karoga dalībvalsts kompetencē.

Attiecībā uz Santomi un Prinsipi kompetenta ir Nacionālā personas datu aizsardzības iestāde (ANPDP).

Atkarībā no konkrētā gadījuma Eiropas Komisijai vai šā punkta otrajā daļā minētajai iestādei ir pienākums efektīvi un savlaicīgi izskatīt un atrisināt datu subjektu sūdzības par viņu personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu.

4.3. Tiesības uz tiesisko aizsardzību

Katra Puse savā tiesību sistēmā nodrošina, ka datu subjekts, kurš uzskata, ka iestāde nav veikusi 15. pantā un šajā papildinājumā noteiktos aizsardzības pasākumus, vai kurš uzskata, ka viņa personas datu sakarā ir pārkāpti kādi noteikumi, pret minēto iestādi, ciktāl to pieļauj piemērojamās tiesību normas, var vērsties tiesā vai līdzvērtīgā struktūrā.

Sūdzības par šādām iestādēm Eiropas Komisijas gadījumā var adresēt EDAU, bet Santomes un Prinsipi gadījumā – ANPDP. Turklāt dažas sūdzības par vienu vai otru no minētajām iestādēm var iesniegt tiesā: Eiropas Komisijas gadījumā tā ir Eiropas Savienības Tiesa, bet Santomes un Prinsipi gadījumā – Santomes un Prinsipi pirmās instances tiesas.

Ja datu subjekts attiecībā uz savu personas datu apstrādi deklarē strīdu vai iesniedz sūdzību pret sūtītājiestādi, saņēmējiestādi vai tām abām, iestādes viena otru informē par šādiem strīdiem vai sūdzībām un dara visu iespējamo, lai strīdu vai sūdzību iespējami drīz atrisinātu izlīgstot.

4.4. Pušu informēšana

Puses viena otru informē par sūdzībām, ko tās saņēmušas par personas datu apstrādi saskaņā ar šo protokolu, un par šo sūdzību atrisinājumu.

5.    Pārskatīšana

Puses viena otru informē par savu tiesību aktu izmaiņām, kas ietekmē personas datu apstrādi. Katra Puse periodiski izskata savu politiku un procedūras, ar kurām īsteno 15. pantu un šo papildinājumu, kā arī novērtē to iedarbīgumu. Pēc pamatota vienas Puses lūguma otra Puse savu personas datu apstrādes politiku un procedūras izskata, lai verificētu un apstiprinātu, ka 15. pantā un šajā papildinājumā noteiktie aizsardzības pasākumi tiek īstenoti iedarbīgi. Izskatīšanas rezultātus paziņo lūgumu izteikušajai Pusei.

Vajadzības gadījumā Puses apvienotajā komitejā vienojas par nepieciešamajiem šā papildinājuma grozījumiem.

6.    Pārsūtīšanas apturēšana

Sūtītāja Puse var personas datu pārsūtīšanu apturēt vai izbeigt, ja par šā papildinājuma satvarā veiktu personas datu apstrādi izcēlušos strīdus Pusēm neizdodas atrisināt tiktāl, lai sūtītāja Puse uzskatītu, ka saņēmēja Puse jautājumu ir atrisinājusi apmierinoši. Agrāk pārsūtītos datus turpina apstrādāt saskaņā ar šo papildinājumu.

7. papildinājums. Nepamatoti izmaksātu līdzekļu atgūšana

Nepamatoti izmaksāto summu atgūšanas kārtība ir tāda, kā tālāk aprakstīts.

Eiropas Komisija oficiāli paziņo Santomei un Prinsipi par savu nodomu atgūt nepamatoti izmaksāto nozariskā atbalsta daļu un:

nosauc precīzu summu un elementus, kuri pierāda, ka ir pamats pieprasīt līdzekļu atgūšanu, kas paredzēta 6. panta 11. punktā,

uzaicina Santomi un Prinsipi 45 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt savus apsvērumus, ja tādi ir.

Ja Eiropas Komisija nolemj atgūšanas procedūru turpināt, tā oficiāli paziņo Santomei un Prinsipi par savu lēmumu turpināt atgūšanas procedūru un izdod oficiālu parādzīmi, kas dzēšama trīsdesmit (30) dienu laikā.

Grozīt atgūstamo summu, mainīt maksāšanas termiņu vai atteikties no atgūšanas Eiropas Komisija saskanīgi ar pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principu var tikai izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos vai tad, ja ir pieļauta kļūda.

II PIELIKUMS
Kārtība, kādā apstiprināmi protokola grozījumi, kuri jāpieņem apvienotajā komitejā

1.Ja apvienotā komiteja saskanīgi ar protokola 16. panta 2. punktu tiek lūgta pieņemt protokola grozījumus, Komisija ir pilnvarota risināt sarunas ar Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdību un – attiecīgā gadījumā un ar noteikumu, ka tiek ievērots 3. punkts, – Savienības vārdā apstiprināt ierosinātos protokola grozījumus attiecībā uz:

(a)zvejas iespēju pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar protokola 5. panta 2. punktu, 9. panta 1. punktu un 10. panta 2. punktu, un līdz ar to – protokola 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

(b)protokola 7. pantā noteikto nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību;

(c)tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

(d)personas datu aizsardzībai domātiem papildu pasākumiem, kas paredzēti protokola 15. panta 4. punktā.

2.Komisija gādā par to, lai apstiprināšana Savienības vārdā:

(a)atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

(b)atbilstu attiecīgajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un būtu kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību;

(c)ņemtu vērā statistisko un bioloģisko informāciju un citu jaunāko attiecīgo informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi.

3.Šajā nolūkā un pamatojoties uz 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju, Komisija pietiekami ilgu laiku pirms attiecīgās apvienotās komitejas sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām izskatīšanai un apstiprināšanai nosūta dokumentu, kurā sīki izklāstīti konkrētie ierosinātās Savienības nostājas elementi.

4.Ierosināto Savienības nostāju uzskata par apstiprinātu, ja Padomes darba sagatavošanas struktūras sanāksmē vai 20 dienu laikā pēc sagatavošanas dokumenta saņemšanas (atkarībā no tā, kurš datums ir pirmais) pret ierosinātajiem grozījumiem neiebilst noteikts dalībvalstu skaits, kas Padomē veido bloķējošo mazākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu. Ja iebildumi ir, jautājumu nodod izskatīšanai Padomē.

5.Ja apvienotās komitejas turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, tad, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi, jautājumu vēlreiz nodod Padomei, kura to izskata saskaņā ar 2.–4. punktā noteikto kārtību.

6.Komisija tiek aicināta laikus veikt pasākumus, kas kļūst vajadzīgi apvienotās komitejas lēmuma turpinājumā, un vajadzības gadījumā tie ietver attiecīgā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un minētā lēmuma īstenošanai vajadzīgo priekšlikumu iesniegšanu.

7.Nostāju, kas Savienībai apvienotajā komitejā jāieņem attiecībā uz citiem jautājumiem, kuri neskar ar protokola 16. panta 2. punktu saskanīgus protokola grozījumus, nosaka saskaņā ar Līgumiem un iedibināto darba praksi.

(1)    OV L 205, 7.8.2007., 36. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2007/894/oj .

(2)    OV L 2862, 28.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2023/2862/oj .

(3)    Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (Dokuments attiecas uz EEZ).

(4)

   Tehnisko dokumentāciju sk. Europa.eu tīmekļvietnē https://circabc.europa.eu/faces/jsp/extension/wai/navigation/container.jsp .

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).