52025PC0271

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
1	C1.R1	M	Rīkojums TMA/178/2020 un Karaļa Dekrētlikums 23/2020	Rīkojuma un Karaliskā dekrēta likuma noteikums, kas norāda uz to stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā i) Rīkojums TMA/178/2020, lai samazinātu administratīvo slogu saistībā ar elektrouzlādes iekārtu uzstādīšanu degvielas uzpildes stacijās un noteiktu infrastruktūras likvidēšanai nepieciešamo laiku, ii) Karaļa 23. jūnija dekrētlikums Nr. 23/2020, ar ko par sabiedrisko pakalpojumu paziņo uzlādes infrastruktūru, kuras jauda pārsniedz 250 kW, lai paātrinātu šāda veida iekārtu ierīkošanu.
2	C1.R1	M	Grozījumi ēku tehniskajā kodeksā (vēl jāapstiprina), Zemsprieguma elektrotehniskajos noteikumos (LVER) un Karaļa dekrēta apstiprināšana, lai reglamentētu publiskos uzlādes pakalpojumus	Kodeksa, noteikumu un Karaļa dekrēta noteikums, kas norāda to stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā: I) grozījumi ēku Tehniskajā kodeksā (vēl jāapstiprina), lai paredzētu a) pienākumu nodrošināt uzlādes punktu iepriekšēju uzstādīšanu 100 % no jaunajām autostāvvietām dzīvojamās ēkās un 20 % jaunu stāvvietu komerciālās un citās ēkās, b) uzstādīt vienu uzlādes punktu uz katrām 40 jaunām stāvvietām (un vienu uz katrām 20 stāvvietām vispārējās pārvaldes ēkās) un c) pienākumu līdz 2023. gadam iepriekš esošās nedzīvojamās autostāvvietas, kurās ir vairāk nekā 20 stāvvietu, pielāgoties iepriekš minētajai prasībai (t. i., uz katrām 40 stāvvietām ierīkot vienu uzlādes punktu); II) grozījumi Zemsprieguma elektrotehniskajos noteikumos (LVER), lai iekļautu pienākumus attiecībā uz uzlādes infrastruktūru autostāvvietās, kas nav saistītas ar ēku, un III) Karaļa dekrēts, ar ko reglamentē publiskos uzlādes pakalpojumus, tostarp pakalpojuma sniegšanā iesaistīto subjektu (uzlādes punktu operatoru, elektromobilitātes pakalpojumu sniedzēju) attiecības un viņu tiesību un pienākumu noteikšanu;
3	C1.R2	M	Likuma par ilgtspējīgu mobilitāti pieņemšana	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2024	Stājas spēkā likums par ilgtspējīgu mobilitāti, kas uzlabo sabiedriskā transporta politikas plānošanu, koordināciju un efektivitāti un atbalsta transporta digitalizāciju un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tajā ietver arī īpašus pasākumus dzelzceļa kravu pārvadājumu veicināšanai, kas palīdz samazināt sauszemes kravu pārvadājumu radītās globālās emisijas, tostarp: I.Pienākums izstrādāt programmu ritošo automaģistrāļu ieviešanai tajos koridoros, kur tie ir dzīvotspējīgi un ja to attīstība ir ekonomiski izdevīga. II.Dzelzceļa maksas prēmijas par kravu pārvadājumiem vismaz 5 gadu laikposmā. III.Atbalsta programma dzelzceļa kravu pārvadājumiem, tostarp stimuli, kas veicina modālo pārvirzi no autoceļiem uz dzelzceļu un modernizāciju un inovāciju dzelzceļa transporta nozarē.
417	C1.R2	M	Lietojumprogrammas izstrāde izmaksu un ieguvumu analīzes īstenošanai attiecībā uz ieguldījumiem transporta infrastruktūrā	Rīka pieejamība oficiālā tīmekļa vietnē				4. CET.	2025	Programmatūras izstrāde un pieejamība oficiālā tīmekļa lapā, lai īstenotu izmaksu un ieguvumu analīzi par ieguldījumiem infrastruktūrā dažādiem transporta veidiem saskaņā ar ilgtspējas, sociālajiem un vides apsvērumiem, kas izklāstīti Ilgtspējīgas mobilitātes likumā paredzētajā oficiālajā metodikā.
418	C1.R2	M	“Smilškastes” birojs	Noteikumi par stāšanos spēkā				2. CET.	2026	Karaļa dekrēta, ar ko izveido ministrijas organizatorisko struktūru transporta jomā, publicēšana un stāšanās spēkā, nosakot “Sandbox Office” īpašās kompetences.
4	C1.I1	T	Budžets, kas iztērēts pirkumos vai ko piešķir pašvaldības, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti		Miljoni EUR	0	400	4. CET.	2022	Projekta vai subsīdiju piešķiršanas publicēšana OV vai publiskā iepirkuma platformā vai ar pirkumiem saistīto izdevumu izpilde, ko veic pašvaldības, kuras palīdz veicināt ilgtspējīgu mobilitātiprovinces pašvaldībās ar vairāk nekā 50000 iedzīvotāju un galvaspilsētām un ar zināmiem nosacījumiem var tikt piešķirtas arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parka pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); zemu emisiju zonu (LEZ) īstenošana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā administrācijas pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvās mobilitātes stimulēšanai un prioritizēšanai. Atlases kritēriji nodrošina, ka no kopējā galīgā budžeta 1 500 000 000 EUR apmērā vismaz 310 000 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1 190 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.
5	C1.I1	T	Vismaz 900 miljonu EUR liels budžets, kas izlietots autonomo apgabalu pirkumos vai ko piešķīruši autonomie apgabali, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti		Miljoni EUR	0	900	4. CET.	2023	Projekta vai subsīdiju piešķiršanas publicēšana OV vai publiskā iepirkuma platformā vai to izdevumu izpilde, kas saistīti ar autonomo apgabalu pirkumiem. Projekti un subsīdijas, ko piešķir autonomie apgabali, un pirkumi, ko veic autonomie apgabali: 1) veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, piešķirot subsīdijas privātiem uzņēmumiem, lai a) nodotu lūžņos vecus smagos transportlīdzekļus, b) atjaunotu savus smagos pasažieru un kravas transportlīdzekļus ar tīrākiem transportlīdzekļiem, c) iegādātos vai pielāgotu savas piekabes vai puspiekabes intermodālajiem pārvadājumiem vai d) uzstādītu uzlādes un uzpildes punktus ar alternatīvām degvielām (elektrību, LNG, CNG un biometānu); Subsīdijas būtu jāpiešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); vai 2) veicināt ilgtspējīgu mobilitāti provinces pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un galvaspilsētās, atbalstot a) sabiedriskā transporta parka pārveidošanu, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); zemu emisiju zonu (LEZ) īstenošana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā administrācijas pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi, kuru mērķis ir piešķirt prioritāti kolektīvajam transportam un aktīvajai mobilitātei, tostarp velotransporta infrastruktūrai un gājēju joslām; e) stimulēt jaunu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanu Spānijā transporta nozarē; F) preventīvas stāvvietas, kas atrodas ārpus šīm pašvaldībām un provinces galvaspilsētām, lai samazinātu satiksmi, kas ieplūst pilsētas centrā; dzelzceļa transporta sistēmas, piemēram, metro vai dzelzceļa, paplašināšana vai modernizācija;h) digitalizācijas projekti, kas papildina pasākumus ilgtspējīgas mobilitātes atbalstam, tostarp reāllaika informācijas sistēmas par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, mobilitāte kā pakalpojums, intermodālo vai starpdienestu biļešu pārdošanas uzlabošanas projekti, satiksmes un mobilitātes pārvaldības atbalsta projekti un informācijas analīze, lai palielinātu transporta sistēmas efektivitāti, un i) citi projekti, kas: I. Ieguldīt gaisa kvalitātes uzlabošanā, jo īpaši pilsētu teritorijās. Stimulēt privātā transporta izmantošanas samazināšanu pilsētu un lielpilsētu teritorijās; Stimulēt sabiedriskā transporta izmantošanu vai iv) Stimuli aktīvai un veselīgai mobilitātei. Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 900000000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu, piemērojot 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.
6	C1.I1	T	Pabeigtie projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās		Skaits	0	25	4. CET.	2023	Irpabeigti vismaz 25 projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai pilsētu un lielpilsētu teritorijās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un noteiktos apstākļos pilsētu teritorijās no 20000 līdz50000 iedzīvotāju. Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, ir šādi: I. Pašvaldību izstrādātus projektus, kas veicina ilgtspējīgu mobilitātiprovinces pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un galvaspilsētās, un ar zināmiem nosacījumiem tos var piešķirt arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parka pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); zemu emisiju zonu (LEZ) īstenošana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā administrācijas pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvās mobilitātes stimulēšanai un prioritizēšanai. Projekts ir noteiktu, savstarpēji saistītu un koordinētu darbību kopums, ko īsteno ar kopīgu mērķi noteiktā termiņā un budžeta robežās un kam tiek pieprasīta subsīdija. Viena pašvaldība var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu. II. Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti pilsētu un lielpilsētu teritorijās un ko izstrādājuši autonomie apgabali. Tas attiecas uz a) līdz i) tipoloģijām, kas norādītas ieguldījumā C1.I1. Pilsētu un lielpilsētu teritorijas ir pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, galvaspilsētas provincēs un, ar zināmiem nosacījumiem, pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 20000 iedzīvotāju. Katrs autonomais apgabals var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu. III. Projekti, ar kuriem piešķir subsīdijas privātiem uzņēmumiem, lai a) nodotu ekspluatācijā vecus smagos transportlīdzekļus, b) atjaunotu savus smagos pasažieru un kravas transportlīdzekļus ar tīrākiem transportlīdzekļiem, c) iegādātos vai pielāgotu savas piekabes vai puspiekabes intermodālajiem pārvadājumiem vai d) uzstādītu uzpildes punktus ar alternatīvām degvielām (elektrisko degvielu, LNG, CNG un biometānu). Ir jāsubsidē vismaz 3000 smago transportlīdzekļu vai uzpildes punktu, lai varētu uzskatīt, ka ir pabeigts viens projekts, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Subsīdijas būtu jāpiešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
7	C1.I1	T	Budžets, kas iztērēts pirkumos vai ko piešķir pašvaldības, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti		Miljoni EUR	400	1 500	4. CET.	2024	Projekta vai subsīdiju piešķiršanas publicēšana OV vai publiskā iepirkuma platformā vai ar pirkumiem saistīto izdevumu izpilde, ko veic pašvaldības, kuras palīdz veicināt ilgtspējīgu mobilitāti provinces pašvaldībās ar vairāk nekā 50000 iedzīvotāju un galvaspilsētām un ar zināmiem nosacījumiem var tikt piešķirtas arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz 50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parka pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); zemu emisiju zonu (LEZ) īstenošana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā administrācijas pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvās mobilitātes stimulēšanai un prioritizēšanai. Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 310000000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1190000000EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. (Bāzlīnija: 2022. gada 31. decembrī)
8	C1.I1	T	Līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas piešķirti valsts ceļu uzlabošanai pilsētu teritorijās		Līgums vai cits juridisks instruments	0	35	2. CET.	2023	Vismaz 35 līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas piešķirti, lai uzlabotu valsts ceļus pilsētu teritorijās. Projekti ietver jaunu veloceliņu izbūvi, gājēju zonu paplašināšanu, autostāvvietu skaita samazināšanu vai drošības uzlabošanu pārbrauktuvēs.
9	C1.I1	T	Pabeigtie projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās		Skaits	25	280	4. CET.	2025	Ir pabeigti vismaz 280 projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti 150 pilsētu teritorijās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un noteiktos apstākļos —pilsētu teritorijās no 20000 līdz50000 iedzīvotāju. Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti, ir šādi: I. Pašvaldību izstrādātus projektus, kas veicina ilgtspējīgu mobilitātiprovinces pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un galvaspilsētās, un ar zināmiem nosacījumiem tos var piešķirt arī pašvaldībām, kurās ir no 20000 līdz50000 iedzīvotāju. Projekti atbalsta šādus gadījumus: a) sabiedriskā transporta parka pārveidošana, lai sasniegtu Tīro transportlīdzekļu direktīvas mērķus un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01); zemu emisiju zonu (LEZ) īstenošana un pārvaldība; C) sabiedriskā transporta digitalizācija, tā administrācijas pārvaldība un tā pieejamības uzlabošana; d) pasākumi kolektīvā transporta un aktīvās mobilitātes stimulēšanai un prioritizēšanai. Projekts ir noteiktu, savstarpēji saistītu un koordinētu darbību kopums, ko īsteno ar kopīgu mērķi noteiktā termiņā un budžeta robežās un kam tiek pieprasīta subsīdija. Viena pašvaldība var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu. II. Projekti, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti pilsētu un lielpilsētu teritorijās un ko izstrādājuši autonomie apgabali. Tas attiecas uz a) līdz i) tipoloģijām, kas norādītas ieguldījumā C1.I1. Pilsētu un lielpilsētu teritorijas ir noteiktas kā pašvaldības ar vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, galvaspilsētas provincē un pašvaldības ar vairāk nekā 20000, ievērojot konkrētus nosacījumus. Katrs autonomais apgabals var izstrādāt vairāk nekā vienu projektu. III. Projekti, ar kuriem piešķir subsīdijas privātiem uzņēmumiem, lai a) nodotu ekspluatācijā vecus smagos transportlīdzekļus, b) atjaunotu savus smagos pasažieru un kravas transportlīdzekļus ar tīrākiem transportlīdzekļiem, c) iegādātos vai pielāgotu savas piekabes vai puspiekabes intermodālajiem pārvadājumiem vai d) uzstādītu uzpildes punktus ar alternatīvām degvielām (elektrisko degvielu, LNG, CNG un biometānu). Vismaz 3000 smago transportlīdzekļu, uzpildes vai uzlādes punkti vai uzpildes punkti ir jāsubsidē, lai uzskatītu, ka ir pabeigts viens projekts, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Subsīdijas būtu jāpiešķir saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). (Bāzlīnija: 2023. gada 31. decembrī)
10	C1.I1	T	Uzlaboti valsts ceļi pilsētu teritorijās, lai veicinātu jaunus mobilitātes veidus		Skaits	0	34	4. CET.	2025	Pilsētu teritorijās ir uzlaboti vismaz 34 valsts ceļi, izbūvējot jaunas velojoslas, paplašinot gājēju zonas, samazinot stāvvietu skaitu vai uzlabojot drošību uz pārbrauktuvēm. Šos ieguldījumus veic Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrija uz ceļiem, kas tai pieder pilsētu teritorijās.
11	C1.I2	T	Tādu inovatīvu projektu piešķiršana, kas veicina elektromobilitāti		Miljoni EUR	0	250	2. CET.	2023	Vismaz 250 miljonu EUR balvas publicēšana uzaicinājumos atbalstīt inovatīvus projektus, kas veicina elektromobilitāti. Atlases kritēriji, ko izmanto uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, lai piešķirtu atbalsta shēmas, ietver: ietekmes uz vidi samazināšana, ii) tehniskā un ekonomiskā dzīvotspēja, iii) tehnoloģiskās attīstības un inovācijas līmenis, iv) atkārtojamība un mērogojamība, v) ar projektu saistītā darbvietu radīšana, tieša un netieša ietekme uz vērtības ķēdi un sinerģija ar citām nozarēm, galvenokārt rūpniecības nozarēm.
12	C1.I2	T	Elektrotransportlīdzekļu un uzlādes punktu subsīdiju pieprasījumu reģistrācija		Skaits	0	238 000	4. CET.	2023	Subsīdiju pieprasījumu reģistrācija attiecībā uz vismaz 238000 elektrotransportlīdzekļiem (BEV, REEV, PHEV vai FCEV) un uzlādes punktiem, tostarp publiski izmantojamiem uzlādes punktiem dzīvojamos rajonos, kā arī valsts autoceļu tīklā, kas sastāv no elektrotransportlīdzekļiem un/vai uzlādes punktiem atsevišķi.
419	C1.I2	T	Elektrotransportlīdzekļi un ierīkotie uzlādes punkti		Skaits	0	238 000	4. CET.	2025	Vismaz 238000 elektrotransportlīdzekļu (BEV, REEV, PHEV vai FCEV) un uzlādes punktus, tostarp publiski lietojamus uzlādes punktus dzīvojamos rajonos, kā arī valsts autoceļu tīklā.
13	C1.I2	T	Tādu inovatīvu projektu pabeigšana, kas veicina elektromobilitāti		Skaits	0	85	4. CET.	2025	Pabeigti vismaz 85 projekti, kas īstenoti saskaņā ar atbalsta programmu inovācijas projektiem elektromobilitātes jomā (MOVES Singulares).
14	C1.I3	T	Modernizētas maza attāluma dzelzceļa līnijas		Skaits (km)	0	200	2. CET.	2023	Modernizētas vismaz 200 km maza attāluma dzelzceļa līnijas. Intervences var ietvert (bet ne tikai) jebkuru no šādām darbībām: Platformas vai sliežu ceļa atjaunošana vai elektrifikācijas vai drošības un sakaru/signalizācijas iekārtu vai drošības sistēmu uzlabošana, un to īsteno visā valsts teritorijā.
15	C1.I3	T	Stacijas, kas uzlabotas digitalizācijas rezultātā		Skaits	0	420	2. CET.	2023	Vismaz 420 stacijas ir uzlabotas ar visiem vai dažiem projektiem, ko RENFE ir izstrādājis kā SPO operators un kas uzskaitīti turpmāk: • Drošības sistēmu digitalizācija stacijās (piemēram, viedā videoanalīze, kiberdrošība un krāpšanas kontrole) • Pasažieru informācijas sistēmas • Piekļuves kontroles uzlabošana stacijām • Biļešu tirdzniecības automātu projekti • Iekārtu pielāgošana
16	C1.I3	T	Uzlabotas vai jaunas maza attāluma dzelzceļa līniju stacijas		Skaits	0	20	2. CET.	2023	ADIF/ADIF AV uzlabo vismaz 20 maza attāluma dzelzceļa līniju stacijas vai jaunas stacijas. Būvdarbi cita starpā var ietvert piekļūstamības darbus, ēku vai platformas modernizāciju, jaunu staciju un/vai jaunu vai renovētu dzelzceļa sliežu ceļu būvniecību.
17	C1.I3	T	Līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas piešķirti ieguldījumiem maza attāluma dzelzceļa līnijās		Līgums vai cits juridisks instruments	0	288	2. CET.	2023	Vismaz 288 līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas piešķirti valsts teritorijā saistībā ar ieguldījumiem maza attāluma dzelzceļa līnijās.
18	C1.I3	T	Modernizētas maza attāluma dzelzceļa līnijas		Skaits (km)	200	700	2. CET.	2026	Modernizētas vismaz 700 km maza attāluma dzelzceļa līnijas. Intervences ietver (bet ne tikai) jebkuru no turpmāk minētajām darbībām: Platformas vai sliežu ceļa atjaunošana vai elektrifikācijas vai drošības un sakaru/signalizācijas iekārtu vai drošības sistēmu uzlabošana, un to īsteno visā valsts teritorijā. (Bāzlīnija:mērķrādītāja izpildes datums)
19	C1.I3	T	Stacijas, kas uzlabotas digitalizācijas rezultātā		Skaits	420	850	2. CET.	2026	Vismaz 850 stacijas ir uzlabotas ar visiem vai dažiem projektiem, ko RENFE ir izstrādājis kā SPO operators un kas uzskaitīti turpmāk: • Drošības sistēmu digitalizācija stacijās (piemēram, viedā videoanalīze, kiberdrošība un krāpšanas kontrole) • Pasažieru informācijas sistēmas • Piekļuves kontroles uzlabošana stacijām • Biļešu tirdzniecības automātu projekti • Iekārtu pielāgošana (Bāzlīnija: Mērķrādītāja Nr. 15 izpildes datums)
20	C1.I3	T	Uzlabotas vai jaunas maza attāluma dzelzceļa līniju stacijas		Skaits	20	70	2. CET.	2026	ADIF/ADIF AV uzlabo vismaz 70 maza attāluma dzelzceļa līniju stacijas vai jaunas stacijas. Būvdarbi cita starpā var ietvert piekļūstamības darbus, ēku vai platformas modernizāciju, jaunu staciju un/vai jaunu vai renovētu dzelzceļa sliežu ceļu būvniecību. (Bāzlīnija: Mērķrādītāja noteikšanas datums 16)

A.4. Aizdevuma atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C1.R3) — Karaļa dekrēts, ar ko reglamentē minimālos kritērijus mazemisiju zonām

Šīs reformas mērķis ir panākt, ka stājas spēkā Karaļa 2022. gada 27. decembra Dekrēts Nr. 1052/2022, ar ko nosaka minimālās prasības, kuras jāizpilda zemu emisiju zonām (LEZ), ko vietējās iestādes izveidojušas pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50000 iedzīvotāju, un salu teritorijās saskaņā ar juridiskajām prasībām, kas noteiktas 20. maija Likuma 7/2021 14. panta 3. punktā.

Šīs minimālās prasības, kas noteiktas Karaļa dekrētā, attiecas uz:

— vietējo pašvaldību pienākums noteikt konkrētus pasākumus, kas jāīsteno, lai sasniegtu LEZ mērķus, proti, uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī veicināt atbilstību mērķiem attiecībā uz troksni, ilgtspējīgu mobilitāti un energoefektivitāti transportlīdzekļu izmantošanā. Šo pasākumu mērķis ir veicināt modālo pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, par prioritāti nosakot aktīvu mobilitāti un sabiedrisko transportu.

— Pienākums noteikt LEZ robežas, ņemot vērā to braucienu izcelsmi un galamērķi, kuros tika uzskatīts par nepieciešamu iejaukties, izmantojot modālo pārvirzi vai veicinot braucienu samazināšanu.

— LEZ platībai jābūt atbilstošai un pietiekamai, lai sasniegtu noteiktos mērķus, un samērīgai ar tiem. Karaļa dekrētā paredz iespēju pēc vietējo iestāžu lēmuma izveidot vairākas LEZ lielākās pilsētās, kā arī salu teritorijās.

— Kvantitatīvi nosakāmu gaisa kvalitātes mērķu noteikšana, kas nodrošina uzlabojumu salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju bez LEZ. LEZ papildus veicina Pasaules Veselības organizācijas gaisa kvalitātes direktīvu pamatvērtību sasniegšanu.

— LEZ projektā iekļauj izmērāmus un kvantificējamus mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai LEZ līdz 2030. gadam, kas atbilst Nacionālajā integrētajā enerģētikas un klimata plānā (PNIEC) noteiktajiem mērķiem, jo īpaši mērķim samazināt privāto mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

— Aizliegumi vai ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļiem, to kustību un novietošanu stāvvietā atkarībā no to piesārņošanas potenciāla.

Karaļa dekrētā iepriekš esošajām LEZ, kas izveidotas pirms Karaļa dekrēta Nr. 1052/2022 apstiprināšanas, piešķir 18 mēnešu pārejas periodu, lai pielāgotos šīm minimālajām prasībām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada decembrim.

A.5. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā norādītajās summās nav iekļauts PVN

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L1	C1.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko reglamentē zemas emisijas zonas (LEZ)	Karaļa dekrēta noteikums par tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā Karaļa 2022. gada 27. decembra Dekrēts Nr. 1052/2022, ar ko reglamentē mazemisiju zonas (LEZ)

B. SASTĀVDAĻA NR. 02: Spānijas pilsētprogrammas īstenošana: Pilsētu atjaunošanas un reģenerācijas plāns

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents attiecas uz ēku energoatjaunināšanu, to dekarbonizāciju un to kvalitātes un komforta uzlabošanu. Tā attiecas arī uz sociālajiem īres mājokļiem, palielinot to fondu un nodrošinot taisnīgāku un iekļaujošāku atveseļošanu. Turklāt komponenta mērķis ir risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, atbalstot sociālos vai cenas ziņā pieejamus īres mājokļus. Ir iekļautas arī digitalizācijas darbības. Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents atbalsta Spānijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) īstenošanu, kas paredz līdz 2030. gadam atjaunot 1200000 dzīvojamo ēku un siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas vidēji 300000 dzīvojamo ēku gadā. Šajā sakarā Spānija ierosina:

a)Izstrādāt un īstenot reformu pasākumus, tostarp Spānijas pilsētprogrammu, Spānijas ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, Mājokļu likumu, likumu par arhitektūras uzlabošanu un “vienas pieturas aģentūru” izveidi ēku renovācijai;

b)vismaz 410000 renovācijas darbību ietvaros renovē vismaz 285000 unikālu dzīvojamo mājokļu, vismaz 600 hektārus pilsētu teritoriju, vismaz 40000 dzīvojamo ēku un 690 000 m 2 nedzīvojamo ēku, kas līdzvērtīgas vismaz 4300dzīvojamām ēkām un 230 000 m 2 nedzīvojamām ēkām pašvaldībās un pilsētu teritorijās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, un līdz 2026. gadam — vismaz 1 230 000 m 2 publiskās ēkās, panākot vidējo primārās enerģijas ietaupījumu vairāk nekā 30 % apmērā, tostarp renovējot un modernizējot siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas;

c)sociālās īres nolūkā vai par pieņemamām cenām būvēt vismaz 20000 jaunu mājokļu, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēkām;

d)vietējā līmenī īstenot vismaz 100 izmēģinājuma projektus, kas atbalsta energoefektivitāti un Spānijas pilsētprogrammas īstenošanu; un

e)uzlabot piekļuvi finansējumam energoefektīvu sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu būvniecībai un renovācijai un attīstīt kapitāla tirgus šajās jomās.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2023. un 2022. gada ieteikumu Nr. 3 un Nr. 4, lai palielinātu energoefektīvu sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu pieejamību, tostarp veicot renovāciju. Tas arī atbalsta zaļo pārkārtošanos (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2022. gada 1. ieteikums un 2019. gada 3. ieteikums) un jo īpaši energoefektivitātes uzlabojumus (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī uzlabo atbalstu ģimenēm (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2; Konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2020) un palīdz ātrāk īstenot nobriedušus publisko investīciju projektus un veicināt privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C2.R1) — Spānijas pilsētprogrammas (un ar to saistītā rīcības plāna) īstenošana

Šā pasākuma mērķis ir sagatavot un apstiprināt Spānijas pilsētprogrammu, kas ir stratēģisks un nereglamentējošs dokuments, ar kuru ilgtspēju iekļauj pilsētattīstības politikas jomā. Tā ir arī darba metode, kas virza visas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas panākt taisnīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību to konkrētajās teritorijās un kalpot vietējai pārvaldei, pilsētām un ciematiem neatkarīgi no to iedzīvotāju lieluma kā instrumentu ar stratēģisku, integrētu un visaptverošu perspektīvu, kā noteikts ES pilsētprogrammā un jaunajā Leipcigas hartā.

Spānijas pilsētprogrammā iekļauj to trūkumu un problēmu analīzi, ar kurām saskaras Spānijas pilsētas un ciemati, lai panāktu vides ziņā ilgtspējīgu, sociāli saliedētu un ekonomiski īstenojamu pilsētu attīstību. Tajā iekļauj stratēģisku satvaru, kas strukturēts, ņemot vērā šādus desmit stratēģiskos uzdevumus: demogrāfiski; vides aizsardzībā; ekonomiskā un sociālā joma; pašreizējā ēku fonda situācija; neaizsargātība pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi; (liela) atkarība no tūrisma; un ar piesārņojumu saistītiem riskiem.

Pilsētprogrammā iekļauj arī īpašu valsts pārvaldes rīcības plānu un norādījumus, lai palīdzētu vietējām struktūrām sagatavot savus vietējos rīcības plānus saskaņā ar Vispārējās valsts pārvaldes ierosināto metodiku, apņemoties uzlabot publisko un publisko un privāto pārvaldību. Investīcija papildina šo reformu, atbalstot vismaz 100 vietējo rīcības plānu sagatavošanu.

Kā daļu no pilsētprogrammas un ņemot vērā nepieciešamību izpildīt Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti un energoefektivitāti, Spānija izstrādā ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, lai atbalstītu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda renovāciju. Tas ietver gan publiskas, gan privātas ēkas un līdz 2050. gadam panāk ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu, veicinot esošo ēku izmaksefektīvu pārveidi par gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Reforma (C2.R2) — Spānijas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna 2020. gada atjauninājums

Šā pasākuma mērķis ir īstenot ilgtermiņa renovācijas stratēģiju (ERESEE). Tas ietver darbības ilgtermiņa renovācijas stratēģijas rīcības plāna stratēģiskā dokumenta sagatavošanai, apspriešanai īpašās darba grupās, apstiprināšanai un izplatīšanai. Rīcības plāns ir saskaņā ar darbībām, kas iekļautas ERESEE. Lai īstenotu ERESEE, izveido vairākas darba grupas, lai izstrādātu skaidrus ieteikumus pilsētu atjaunošanas un reģenerācijas rīcības plāna īstenošanai. Ziņojumus ar darba grupu ieteikumiem publicē.

ERESEE III daļā “Īstenošana” ERESEE ietver darbību kopumu, tostarp reformu kopumu, kas ir daļa no ceļveža, kurš veicina pilsētu rehabilitāciju un atjaunošanu un veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ceļvedi veido vienpadsmit asis un darbības, kuru mērķis ir uzlabot pārvaldību, noteikumus un finansējumu. Šo ceļvedi iekļauj stratēģiskajā dokumentā kā galveno soli ceļā uz ERESEE īstenošanu. Svarīgākās darbības ir šādas:

-Modernizēt valsts pārvaldes ēkas (atbilstīgi Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 11. komponentam);

-finansē jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, tostarp jaunus nodokļus, kas labvēlīgi renovācijai gan dzīvojamo ēku, gan terciārajā sektorā;

-veicināt un mobilizēt privāto finansējumu;

-cīnīties pret enerģētisko nabadzību;

-ieviest jaunu enerģētikas modeli ēku sektorā, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas patēriņu ēkās;

-aktivizēt un apkopot pieprasījumu pēc rehabilitācijas;

-uzlabot piedāvājuma apstākļus, veicinot rehabilitācijas nozares modernizāciju, izmantojot pētniecību, izstrādi un inovāciju, digitalizāciju un uzraudzību, stiprinot prasmes un apmācību;

-izplatīt informāciju iedzīvotājiem un uzņēmumiem un apmainīties ar labu praksi starp pārvaldes iestādēm; un

-izstrādāt statistiku un rādītājus publiski finansētu darbību uzraudzībai, lai varētu pienācīgi novērtēt valsts politiku.

Šis stratēģiskais dokuments ļaus īstenot ERESEE Spānijas pilsētprogrammas ietvaros, integrējot dažādas pārvaldes iestādes (centrālās, reģionālās un vietējās).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C2.R3) — Mājokļu likums

Šā pasākuma mērķis ir ar Mājokļu likumu īstenot pirmo šāda veida regulu Spānijā, lai pievērstos dažādiem publiskās plānošanas, plānošanas un sadarbības instrumentiem, kas jau ir ieviesti, lai atbalstītu tiesības uz pienācīgu un pienācīgu mājokli. Tā pievēršas esošā dzīvojamā fonda — gan valsts, gan privātā — atjaunošanai un uzlabošanai, kā arī dzīvojamās vides, kurā tie atrodas, atjaunošanai un atjaunošanai, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Likuma mērķis ir panākt, lai īres īpašumam tiktu nodrošināts pietiekams mājokļu fonds, kas būtu pieejams par pieņemamām cenām.

Tiesību akti attiecas uz dažādiem plānošanas, plānošanas un sadarbības instrumentiem, lai nodrošinātu tiesību uz pienācīgu un pienācīgu mājokli īstenošanu, tostarp — kā vienu no prioritātēm — esošā dzīvojamā fonda atjaunošanu un uzlabošanu, kā arī dzīvojamās vides, kurā tas atrodas, atjaunošanu un atjaunošanu.

Turklāt likums veicina cenas ziņā pieejamu un sociālo mājokļu piedāvājuma palielināšanu, nodrošinot atbilstību prasībām, kas pašlaik noteiktas gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar Būvniecības kodeksa (CTE) enerģijas ietaupījuma pamatdokumentu (DB-HE), un izvairās no pasākumiem, kas varētu kavēt mājokļu piedāvājumu vidējā termiņā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Reforma (C2.R4) — Likums par arhitektūras un ēku vides kvalitāti un jauna valsts arhitektūras stratēģija

Šā likuma mērķis ir atzīt arhitektūras un ēku kvalitāti par sabiedrisku labumu, uzlabot dzīves kvalitāti, veicināt arhitektūras sociālās saknes, veicināt pilsētu teritoriju un centru ilgtspējīgu attīstību, veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī aizsargāt un aizsargāt kultūras un dabas mantojumu.

Šajā nolūkā likums pievēršas dažādām iniciatīvām un darbībām, kas ir cieši saistītas ar rehabilitācijas un atjaunošanas programmām šajā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā. Likums jo īpaši reglamentē: starpadministratīvās sadarbības pasākumi arhitektūras, inženiertehnisko un pilsētplānošanas projektu un būvdarbu iepirkuma jomā; II) instrumenti labas prakses izplatīšanai un atbalstam, apmācībai un publiskā un privātā sektora partnerībām; un iii) rehabilitācijas veicināšana no visaptverošas perspektīvas, kā aprakstīts iepriekš.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Reforma (C2.R5) — Renovācijas biroji (“vienas pieturas aģentūra”)

Šā pasākuma mērķis ir veicināt un paplašināt dažās pašvaldībās izveidotos vietējos renovācijas birojus, lai palīdzētu mājsaimniecībām un īpašnieku kopienām veikt ļoti sarežģītos dzīvojamo ēku atjaunošanas uzdevumus.

Šajā nolūkā šis pasākums vēl vairāk veicina un paplašina šo pieeju, izveidojot procesu, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un sadarbību starp centrālajām, reģionālajām un/vai vietējām pašvaldībām. Tas ietver visa publiskā atbalsta koordinācijas pastiprināšanu (centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī). Lai maksimāli palielinātu renovācijas darbību efektivitāti, šajos vienas pieturas aģentūrās iesaista visus valdības līmeņus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reforma (C2.R6) — Uzlabots renovācijas darbību finansējums

Šā pasākuma mērķis ir novērst vienu no galvenajiem šķēršļiem renovācijas darbības uzsākšanai, proti, piekļuvi finansējumam ar izdevīgiem nosacījumiem. Lai renovācijas aizdevums tiktu apstiprināts, dažkārt katram ēkas īpašniekam ir jāpiešķir individuāls personisks aizdevums. Tas ir šķērslis ēku pamatīgai un integrētai renovācijai.

Lai risinātu šo jautājumu, pasākums:

-Izveido jaunu Instituto de Crédito Oficial (ICO) garantiju pozīciju, lai daļēji segtu risku saistībā ar aizdevumiem, ko privātas finanšu iestādes piešķīrušas dzīvojamo ēku renovācijai;

-veicina īpašu reglamentējošo noteikumu pieņemšanu, tostarp horizontālā īpašuma likuma reformu, lai uzlabotu īpašnieku kopienu piekļuvi finansējumam; un

-mudina finanšu iestādes izmantot zaļo finansējumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

Investīcija Nr. 1 (C2.I1) — Rehabilitācijas programma ekonomiskajai un sociālajai atveseļošanai dzīvojamajā vidē

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt energoefektivitātes renovāciju dzīvojamās ēkās un apkaimēs. Ar darbībām saskaņā ar šo pasākumu īsteno vismaz 410000 renovācijas darbību vismaz 285000 unikālos mājokļos, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu, ko apliecina energosnieguma sertifikāti. Atbalsta šādas darbības:

a)Programma energorenovācijas atbalstam apkaimes līmenī. Programma renovē vismaz 600 hektārus pilsētu teritoriju, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu, ko apliecina energosnieguma sertifikāti. Darbības ietver energoefektivitātes uzlabošanu, elektromobilitātes infrastruktūras izvēršanu, ēku pieejamības uzlabošanu un bīstamu vielu aizvākšanu. Ne vairāk kā 15 % no pasākuma paredz uzlabojumiem apkaimju līmenī, piemēram, uzlabojot āra apgaismojumu, veloceliņus, zaļo infrastruktūru un drenāžas sistēmas, ņemot vērā apkaimes sociālekonomiskās iezīmes.

b)Programma dzīvojamo ēku energorenovācijas atbalstam. Atbalsta līmenis ir augstāks tām darbībām, kurām primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums ir lielāks, un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Darbības ietver energoefektivitātes uzlabošanu, elektromobilitātes infrastruktūras izvēršanu, ēku pieejamības uzlabošanu un bīstamu vielu aizvākšanu.

c)Darbību kopums pievēršas energorenovācijas stimuliem. Tas cita starpā ietver i) iespēju atskaitīt renovāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ja ir panākts primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums par vismaz 30 %, un ii) finansēšanas satvara uzlabošanu, veicinot publiskā un privātā sektora partnerības.

Karaļa dekrētā nosaka tehniskās prasības, lai nodrošinātu atbilstību primārās enerģijas pieprasījuma vidējam samazinājumam par 30 %. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumus apstiprina ar Karaļa dekrētlikumu, un to mērķis ir noteikt nodokļu atvieglojumus ēku atjaunošanas darbībām, lai uzlabotu energoefektivitāti.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2 (C2.I2) — Programma īrētu sociālo mājokļu būvniecībai energoefektīvās ēkās

Šā pasākuma mērķis ir sociālās īres nolūkā būvēt vismaz 20000 jaunu mājokļu vai par pieņemamām cenām, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem. Tos jo īpaši būvē teritorijās, kurās sociālie mājokļi pašlaik ir nepietiekami, un uz valsts zemes. Katra mājokļa būvniecība saskaņā ar šo pasākumu var saņemt arī papildu atbalstu no ICO aizdevumu mehānisma sociālo mājokļu veicināšanai (C2.I7), ciktāl tā nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Primārās enerģijas pieprasījums sociālajos mājokļos ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēkām. Šajā nolūkā Karaļa dekrētā nosaka tehniskās prasības, lai ierobežotu primārās enerģijas pieprasījuma vērtību līdz 80 % no robežvērtības, kas noteikta Energotaupības pamatdokumenta (DB-HE) Būvniecības kodeksa (CTE) sadaļā HE 0.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 3 (C2.I3) — Ēku enerģijas atjaunošanas programma

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt vismaz 40000 dzīvojamo ēku un 690000 m 2 nedzīvojamo ēku energorenovāciju,kā arī uzlabot energoefektivitāti un integrēt atjaunīgo enerģiju. Programma atbalsta tikai atjaunojamos energoresursus, izņemot fosilo kurināmo, nodrošina augstāku atbalsta intensitāti energokopienām un ļauj priekšfinansēt renovācijas darbības. Īpašās darbības ietver energoefektivitātes uzlabošanu, izmantojot siltumizolāciju, atjaunojamās enerģijas izmantošanu apkures un dzesēšanas sistēmās un apgaismes sistēmas uzlabošanu. Ir paredzēts atbilstības kritērijs, ka primārās enerģijas pieprasījuma vidējais samazinājums par vismaz 30 % ir pārbaudīts ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C2.I4) — Reģenerācijas programma un demogrāfiskās problēmas

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt ēku renovāciju pašvaldībās un pilsētu teritorijās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju. Darbības ietver ēku, publiskā aprīkojuma un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunīgās enerģijas ražošanu un patēriņu, pašpatēriņu un īpašnieku vietējās energokopienas, kā arī ilgtspējīgu mobilitāti (piemēram, elektrouzlādes stacijas). Tiek veiktas divu veidu darbības:

a)Attiecībā uz energoefektivitāti dzīvojamās ēkās un 230000 m2 nedzīvojamās ēkās veic vismaz 4300 energorenovāciju, panākot primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vidēji vismaz par 30 %, ko apliecina energosnieguma sertifikāti.

b)Vismaz 500 unikālu tīras enerģijas projektu īsteno, izmantojot konkursus vai ieguldījumus, ko vietējās iestādes veic šādās jomās: I) elektroenerģijas vai siltumapgādei un dzesēšanai paredzētas atjaunojamo energoresursu uzstādīšana sabiedriskās ēkās vai infrastruktūrā (tostarp vismaz 80 % pašpatēriņā); II) publisko ēku vai infrastruktūras energorenovācija (vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma panākšana, kas verificēta ar energosnieguma sertifikātiem); III) ilgtspējīga mobilitāte (pārvietošanās uz citiem transporta veidiem vai elektromobilitātes projekti); IV) gaismas piesārņojuma samazināšana, uzlabojot publisko apgaismojumu; un v) vietējā energokopiena vai citi sabiedrības virzīti projekti šajās pašvaldībās.

Šajā nolūkā Oficiālajā Vēstnesī publicē normatīvo pamatu un aicinājumu sniegt ieguldījumu atbalstu, kas attiecināts uz vietējām pašvaldībām.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C2.I5) — Publisko ēku rehabilitācijas programma

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt energorenovāciju sabiedriskajās ēkās, tostarp publiskās pārvaldes, izglītības, sociālās aprūpes, sporta, veselības, kultūras vai sabiedrisko pakalpojumu jomā. Renovē vismaz 1230000 m2 sabiedrisko ēku, panākot primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vidēji vismaz par 30 %, ko apliecina energosnieguma sertifikāti. Pasākums atbalsta: ūdens, materiālu, atkritumu apsaimniekošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām uzlabojumi; ēku pieejamības uzlabošana; III) bīstamu vielu aizvākšana un iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošana; un iv) ēku saglabāšana.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C2.I6) — Atbalsta programma Spānijas pilsētprogrammas vietējo rīcības plānu izmēģinājuma projektu izstrādei

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt vietējās pašvaldības Spānijas pilsētprogrammas desmit stratēģisko mērķu īstenošanā, apstiprinot vismaz 100 vietējos rīcības plānus. Spānijas pilsētprogrammas desmit stratēģiskie mērķi ir šādi: I) zemes izmantošanas plānošana un racionālāka izmantošana, tās saglabāšana un aizsardzība; II) izvairīties no pilsētu izplešanās un atdzīvināt esošās pilsētas; III) novērst un samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un noturību; IV) resursu ilgtspējīga izmantošana un aprites ekonomikas veicināšana; veicināt tuvumu un ilgtspējīgu mobilitāti; VI) veicināt sociālo kohēziju un censties panākt līdztiesību; VII) veicināt un veicināt pilsētu ekonomiku; VIII) nodrošināt piekļuvi mājokļiem; IX) vadīt un veicināt digitālo inovāciju; un x) uzlabot līdzdalības un pārvaldības instrumentus.

Pasākums i) kalpo par paraugu un ceļvedi citām vietējām iestādēm, izstrādājot savus rīcības plānus; II) īstenot Spānijas pilsētprogrammu ar rīcības plāniem vietējā līmenī; un iii) īstenot konkrētus projektus kā daļu no vietējiem rīcības plāniem, lai uzsvērtu Spānijas pilsētprogrammas potenciālu. Atbalstu piešķir konkursa kārtībā, un tas jo īpaši ietver transversālus un integrētus projektus ar stratēģisku redzējumu un pārvaldības modeli, kas nodrošina visplašāko līdzdalību.

Investīcijas saskaņā ar šo pasākumu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

B.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
21	C2.R1	M	Spānijas pilsētprogrammas un ilgtermiņa renovācijas stratēģijas energorehabilitācijai būvniecības nozarē stāšanās spēkā Spānijā	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				2. CET.	2020	Stājas spēkā Spānijas pilsētprogramma kā valsts pilsētpolitika, kas nodrošina pilsētu integrētu un visaptverošu stratēģisko plānošanu, un 2020. gadā atjauninātā ilgtermiņa renovācijas stratēģija (LTRS) energorehabilitācijai būvniecības nozarē Spānijā (ERESEE). ERESEE stratēģijas mērķis ir noteikt Spānijas ēku fonda diagnostiku un likvidēt šķēršļus un radīt jaunas pieejas ēku renovācijas izvēršanai, veicināt investīcijas nozarē, palielināt energotaupību un samazināt oglekļa emisijas saskaņā ar klimata mērķiem.
21.a	C2.R2	M	Darba grupu ieteikumu publicēšana ilgtermiņa renovācijas stratēģijas īstenošanai Spānijā	Darba grupu ieteikumu publicēšana				2. CET.	2023	Darba grupu detalizētu ieteikumu publicēšana, lai īstenotu 2020. gada atjaunināto ilgtermiņa renovācijas stratēģiju (LTRS) energorehabilitācijai ēku sektorā Spānijā (ERESEE). ERESEE stratēģijas mērķis ir noteikt Spānijas ēku fonda diagnostiku un likvidēt šķēršļus un radīt jaunas pieejas ēku renovācijas izvēršanai, veicināt investīcijas nozarē, palielināt energotaupību un samazināt oglekļa emisijas saskaņā ar klimata mērķiem. Lai īstenotu ERESEE, izveido vairākas darba grupas, lai izstrādātu skaidrus ieteikumus pilsētu atjaunošanas un reģenerācijas rīcības plāna īstenošanai. Sīki izstrādātajos ieteikumos iekļauj ceļvedi un metodiskos norādījumus par visiem veicamajiem pasākumiem, kas adresēti katram iesaistītajam aģentam (valsts pārvaldei, ieinteresētajām personām utt.).
22	C2.R3	M	Mājokļu likuma stāšanās spēkā, tostarp darbības, kas atbalsta mājokļu piedāvājuma palielināšanu saskaņā ar gandrīz nulles enerģijas ēkām	Mājokļu likuma noteikums par stāšanos spēkā				CET.	2022	Mājokļu likums attiecas uz dažādiem plānošanas, plānošanas un sadarbības instrumentiem, lai nodrošinātu tiesību uz pienācīgu un pienācīgu mājokli pienācīgu īstenošanu, tostarp — kā vienu no prioritātēm — esošā dzīvojamā fonda atjaunošanu un uzlabošanu, kā arī dzīvojamās vides, kurā tas atrodas, atjaunošanu un atjaunošanu. Likums veicina cenas ziņā pieejamu un sociālo mājokļu piedāvājuma palielināšanu, nodrošinot atbilstību prasībām, kas pašlaik noteiktas gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar Būvniecības kodeksa (CTE) enerģijas ietaupījuma pamatdokumentu (DB-HE).
23	C2.R4	M	Likuma “Par arhitektūras un ēku vides kvalitāti” stāšanās spēkā	Likuma “Par arhitektūras un ēku vides kvalitāti” noteikums par stāšanos spēkā				CET.	2022	Likuma par arhitektūras un ēku vides kvalitāti pieņemšana, tostarp integrēta pieeja atjaunošanai, kas veicinās gandrīz nulles enerģijas ēku fonda izaugsmi ne tikai jaunu ēku, bet arī esošo ēku starpā. Likumā nosaka arhitektūras un būvētās vides kvalitātes principu, nosakot vides ilgtspēju un ieguldījumu energoefektivitātes mērķu sasniegšanā kā vienu no galvenajiem novērtēšanas kritērijiem un virzot nepieciešamo dzīvojamā fonda atjaunošanu uz integrētu pieeju atjaunošanai.
24	C2.R5	M	Karaļa dekrēta par renovācijas birojiem (“vienas pieturas aģentūras”) stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta par renovācijas birojiem noteikums par stāšanos spēkā				CET.	2021	Karaļa dekrēta pieņemšana, ar ko nosaka renovācijas biroju darbības jomu (“vienas pieturas aģentūras”) un to finansēšanu. Pirms Karaļa dekrēta pabeigšanas tiek rīkota nozaru mājokļu konference un pabeigts sabiedrības informēšanas posms un citas juridiskās procedūras.
25	C2.R6	M	Horizontālā īpašuma likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai atvieglotu rehabilitācijas finansēšanu	Horizontālā īpašuma likuma noteikums par stāšanos spēkā				CET.	2022	Grozījumi 21. jūlija Likumā 49/1960 (Horizontālā īpašuma likums) par kopīpašumu, lai veicinātu to, ka īpašnieku kopienas īsteno ēku renovāciju un uzlabojumus, un piekļuvi finansējumam. Grozījuma mērķis ir atvieglot īpašnieku kopienu lēmumu pieņemšanu par ēku renovācijas darbiem, kas palīdz uzlabot energoefektivitāti, un atvieglot piekļuvi banku finansējumam.
26	C2.I1	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par atjaunošanas programmas īstenošanas tiesisko regulējumu; un Karaļa dekrētlikums, ar ko reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, lai atbalstītu programmu	Noteikumi Karaļa dekrētā un Karaļa dekrētlikumos par stāšanos spēkā				CET.	2021	Karaļa dekrēta pieņemšana, ar ko nosaka atjaunošanas programmas īstenošanas tiesisko regulējumu; un Karaļa dekrētlikumu, ar ko reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, lai atbalstītu programmu. Karaļa dekrētā, ar ko nosaka tiesisko regulējumu, nosaka tehniskās prasības, lai nodrošinātu atbilstību 30 % vidējam neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa samazinājumam. Pirms Karaļa dekrēta pabeigšanas tiek rīkota Nozaru konference par mājokļiem un pabeigts sabiedrības informēšanas posms un citas juridiskās procedūras.
27	C2.I1	T	Dzīvojamo māju renovācijas darbību pabeigšana vai lēmumi piešķirt atbalstu dzīvojamo mājokļu renovācijas darbību veikšanai, sasniedzot vai cenšoties panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 231000 darbību vismaz 160000 unikālos mājokļos)		Skaits	0	231 000	4. CET.	2024	Vismaz 231000 dzīvojamo mājokļu renovācijas darbību vai lēmumu piešķirt atbalstu šo darbību veikšanai vismaz 160000 unikālos mājokļos, kuru mērķis ir panākt primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu vidēji vismaz 30 % apmērā (kumulatīvi). Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai telpu kopums, tostarp tās piederumi, lobi un gaiteņi — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas pēc veida, kādā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē ar attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti. Mājokļu rehabilitācijas darbību skaitu nosaka kā visu to uzlabošanas un rehabilitācijas darbību summu (noteiktajās apkaimēs, ēku vai mājokļu līmenī), kurām ar administratīvu lēmumu ir piešķirts atbalsts, īstenojot vienu no atbalsta līnijām (pilnīga rehabilitācija vai celtniecības elementi) vai nodokļu atvieglojumus. Lai panāktu atbilstību 30 % minimālajai vērtībai, neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa vidējo ietaupījuma procentuālo daļu iegūst, rehabilitācijas darbību kopumam samērojot ar atbalsta vai finansējuma summu, ko piemēro saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Šis rādītājs ietver uzlabošanas un rehabilitācijas pasākumus visās pašvaldībās neatkarīgi no to lieluma. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energosnieguma sertifikāti, kas apliecina panākto vidējo enerģijas ietaupījumu.
28	C2.I1	T	Zeme apgabalos vai apkaimēs, uz kurām attiecas atjaunošana un kurās primārās enerģijas pieprasījums vidēji ir samazinājies par vismaz 30 % (ha)		Skaits (ha)	0	600	2. CET.	2026	Vismaz 600 hektāri zemes platībās vai apkaimēs, uz kurām attiecas atjaunošana. Šis skaitlis ietver to rajonu vai pilsētu teritoriju platību, attiecībā uz kuriem ir veiktas darbības, pamatojoties uz nolīgumiem saskaņā ar programmu. Darbības veic, nodrošinot tehniskās prasības, lai nodrošinātu atbilstību 30 % vidējam neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa samazinājumam ēku renovācijā. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energosnieguma sertifikāti, kas apliecina panākto vidējo enerģijas ietaupījumu.
29	C2.I1	T	Dzīvojamo māju renovācijas darbību pabeigšana, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 410000 darbību vismaz 285000 unikālos mājokļos)		Skaits	231 000	410 000	2. CET.	2026	Ir pabeigtas vismaz 410000 dzīvojamo mājokļu renovācijas darbības vismaz 285000 unikālos mājokļos, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (kumulatīvi). Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai telpu kopums, tostarp tās piederumi, lobi un gaiteņi — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas pēc veida, kādā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē ar attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti. Mājokļu rehabilitācijas skaitu nosaka kā visu uzlabošanas un rehabilitācijas darbību summu (noteiktajās apkaimēs, ēku vai mājokļu līmenī), kas veiktas, īstenojot vienu no atbalsta līnijām (pilnīga rehabilitācija vai celtniecības elementi) vai nodokļu atvieglojumus. Lai panāktu atbilstību 30 % minimālajai vērtībai, neatjaunīgās primārās enerģijas patēriņa vidējo ietaupījuma procentuālo daļu iegūst, rehabilitācijas darbību kopumam samērojot ar atbalsta vai finansējuma summu, ko piemēro saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Šis rādītājs ietver uzlabošanas un rehabilitācijas pasākumus visās pašvaldībās neatkarīgi no to lieluma. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energosnieguma sertifikāti, kas apliecina panākto vidējo enerģijas ietaupījumu. (Bāzlīnija: 2024. gada 31. decembrī)
30	C2.I2	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par tiesiskā regulējuma noteikšanu, lai īstenotu energoefektīvu sociālo īres mājokļu programmu, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā noteikums				CET.	2021	Karaļa dekrēta pieņemšana, ar ko nosaka tiesisko regulējumu programmas par energoefektīviem sociālajiem īres mājokļiem, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem, īstenošanai. Karaļa dekrētā nosaka tehniskās prasības, lai ēku būvniecībā nodrošinātu mērķi sasniegt primārās enerģijas pieprasījumu, kas ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm. Šajā nolūkā nosaka prasību ierobežot neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņu līdz 80 % no robežvērtības, kas noteikta Energotaupības pamatdokumenta (DB-HE) Būvniecības kodeksa (CTE) sadaļā HE 0. Pirms Karaļa dekrēta pabeigšanas tiek rīkota Nozaru konference par mājokļiem un pabeigts sabiedrības informēšanas posms un citas juridiskās procedūras.
31	C2.I2	T	Jauni mājokļi, kas uzbūvēti sociālai īrei vai par pieņemamām cenām un atbilst energoefektivitātes kritērijiem		Skaits	0	20 000	2. CET.	2026	Vismaz EUR 950000000 dotāciju veidā , kuru rezultātā tiek pabeigti vismaz 20000 mājokļi sociālajai īrei vai par pieņemamām cenām, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem. Skaitlis, kas ir 20000 mājokļi, atbilst to mājokļu skaitam, kuru būvniecība ir jāpabeidz, un attiecas uz sociālo īri par pieņemamām cenām, ko apliecina sertifikāts vai apliecinājums par mājokļu pabeigšanu un izmantošanu, ko sniegusi kompetentā iestāde. Turklāt atbilstību prasībai ierobežot neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņu līdz 80 % no robežvērtības, kas noteikta Energotaupības pamatdokumenta (DB-HE) Būvniecības kodeksa (CTE) sadaļā HE 0, nodrošina ar energosnieguma sertifikātu.
32	C2.I3	M	Mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas piešķiršana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu	Autonomo kopienu kopējie lēmumi par koncesijām				4. CET.	2023	Līdzvērtīga vismaz 40000 dzīvojamo ēku renovācijai un 690000 m2 nedzīvojamām ēkām, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Līdzvērtību nosaka attiecībā pret katra intervences veida attiecīgo vidējo enerģijas ietaupījumu, kas panākts uz m². Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai telpu kopums, tostarp tās piederumi, lobi un gaiteņi — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas pēc veida, kādā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē ar attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti.
33	C2.I3	M	Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas pabeigšana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu	Pabeigto darbu agregētie energosnieguma sertifikāti—				2. CET.	2026	Vismaz 40000 mājokļu un 690000 m2 renovēto nedzīvojamo ēku ekvivalents, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Līdzvērtību nosaka attiecībā pret katra intervences veida attiecīgo vidējo enerģijas ietaupījumu, kas panākts uz m². Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju “Mājoklis ir istaba vai telpu kopums, tostarp tās piederumi, lobi un gaiteņi, pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas pēc veida, kādā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājokļiem visu gadu” un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē ar attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energosnieguma sertifikāti, kas apliecina panākto vidējo enerģijas ietaupījumu.
34	C2.I4	M	Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācija pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu					2. CET.	2026	Vismaz 4300 dzīvojamo ēku un 230 000 m² nedzīvojamu ēku (tostarp publiskas, privātas vai sociālas ēkas), kas renovētas pašvaldībās un pilsētu teritorijās ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Līdzvērtību nosaka attiecībā pret katra intervences veida attiecīgo vidējo enerģijas ietaupījumu, kas panākts uz m². Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energosnieguma sertifikāti, kas apliecina panākto vidējo enerģijas ietaupījumu.
35	C2.I4	T	Tīras enerģijas projekti pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju		Skaits	0	500	2. CET.	2026	Pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, vietējā līmenī ir pabeigti vismaz 500 unikāli tīras enerģijas projekti. Īpašības: Projekti, tostarp projekti, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas konkursos, vai vietējo iestāžu ieguldījumi, izvēloties vai kombinējot šādus elementus: — Atjaunīgās elektroenerģijas vai siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtu uzstādīšana sabiedriskās ēkās vai infrastruktūrā (ieskaitot vismaz 80 % pašpatēriņu). Var ietvert centralizēto siltumapgādi/dzesēšanu. — Sabiedrisko ēku vai infrastruktūras energorenovācija (nodrošinot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu) Ilgtspējīga mobilitāte (pārvietošanās uz citiem transporta veidiem vai elektromobilitātes projekti) — Gaismas piesārņojuma samazināšana, uzlabojot sabiedrisko apgaismojumu Vietējā energokopiena vai citi sabiedrības virzīti projekti šajās pašvaldībās.
36	C2.I5	T	Sabiedrisko ēku renovācijas pabeigšana, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 290000m²)		Skaits (m2)	0	290 000	4. CET.	2024	Vismaz 290000 m2 (kumulatīvi) renovētu sabiedrisko ēku, kas sasniedz vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Pēc projekta pabeigšanas (EELL) pārbauda sertifikātus par darbu beigšanos vai sertifikātu par darbu pieņemšanu (autonomās kopienas), vai apliecinošo dokumentu no katras pašvaldības, kas to saņem, kā noteikts Subsīdiju likuma (38/2003) 30. pantā. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir nepieciešama pabeigto darbu energosertifikācija, lai apstiprinātu panākto vidējo enerģijas ietaupījumu.
37	C2.I5	T	Sabiedrisko ēku renovācijas pabeigšana, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 1230000 m²)		Skaits (m2)	290 000	1 230 000	2. CET.	2026	Vismaz 1 230 000m² (kumulatīvi) renovētu publisko ēku, kas sasniedz vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Pēc projekta pabeigšanas (EELL) pārbauda sertifikātus par darbu beigšanos vai sertifikātu par darbu pieņemšanu (autonomās kopienas), vai apliecinošo dokumentu no katras pašvaldības, kas to saņem, kā noteikts Subsīdiju likuma (38/2003) 30. pantā. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir nepieciešama pabeigto darbu energosertifikācija, lai apstiprinātu panākto vidējo enerģijas ietaupījumu. (Bāzlīnija: 2024. gada 31. decembrī)
38	C2.I6	T	Rīcības plāni saskaņā ar Spānijas pilsētprogrammu		Skaits	0	100	4. CET.	2022	Vismaz 100 pašvaldībām ir jāapstiprina savs vietējais rīcības plāns (pilsētu stratēģija) un tas ir aprīkots ar Spānijas pilsētprogrammā noteiktajiem kritērijiem, kas ietver novērtējumu un darbību virzienus saskaņā ar tās desmit stratēģiskajiem mērķiem.

B.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C2.R7) — Pasākumu programma īres mājokļu piedāvājuma veicināšanai

Šā pasākuma mērķis ir veicināt īres mājokļu piedāvājuma pieaugumu, jo īpaši sociālo mājokļu fondā un pilsētās, kurās ir vērojams lielāks cenu pieaugums.

Lai risinātu šo jautājumu, pasākums ietver:

·grozījums Zemes un pilsētu atjaunošanas likuma konsolidētajā tekstā, kas apstiprināts ar Karaļa 2015. gada 30. oktobra Likumdošanas dekrētu Nr. 7/2015, ar ko ievieš pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt pilsētplānošanas procedūras, kas saistītas ar ēku atjaunošanas pasākumiem un ēku būvniecību sociālo mājokļu vajadzībām;

·rokasgrāmatas publicēšana ar ieteikumiem un paraugpraksi, kas kalpo par atsauci, lai vienkāršotu un paātrinātu pilsētplānošanas licencēšanas procedūras, veicinot i) zināšanu un pieredzes apmaiņu starp pārvaldes iestādēm vietējā, reģionālā un centrālā līmenī, ii) pasākumus procesu sistematizēšanai un optimizācijai un iii) turpmāku izmēģinājuma projektu izstrādi dažādos teritoriālajos kontekstos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 7 (C2.I7) — ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā — ICO aizdevumu mehānismā sociālo mājokļu veicināšanai –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam energoefektīvu sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu būvniecībai un renovācijai un attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās. Mehānisms darbojas, piešķirot aizdevumus tieši vai ar starpnieku starpniecību privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 4000000000 EUR apmērā. Katrs galīgais saņēmējs saskaņā ar šo pasākumu var saņemt arī papildu dotāciju atbalstu saskaņā ar programmu sociālo īrētu mājokļu būvniecībai energoefektīvās ēkās (C2.I2), ciktāl tas nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Mehānismu pārvalda Instituto de Crédito Official (ICO) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Tiešie aizdevumi energoefektīvu ēku būvniecībai. Ēkas sasniedz vismaz par 20 % zemāku primārās enerģijas patēriņu nekā gandrīz nulles enerģijas ēku enerģijas prasības, kas noteiktas nacionālajās vadlīnijās.

·Tiešie aizdevumi esošo ēku renovācijai. Renovācijas rezultātā neatjaunīgās enerģijas primārais patēriņš samazinās vismaz par 30 %.

·Mediācijas līnija: starpniecības līniju veido aizdevumi, ko ICO izsniedz komercbankām, kuras savukārt piešķir aizdevumus galīgajiem saņēmējiem energoefektīvu ēku būvniecībai vai esošo ēku renovācijai.

Uzbūvētās un/vai renovētās ēkas ir jāizmanto sociālai vai cenas ziņā pieejamai īres maksai vai jānodod lietošanā sociālai un cenas ziņā pieejamai īres maksai vismaz 50 gadus. Sociālās un cenas ziņā pieejamas īres maksas noteikšanai izmanto kritērijus, kas noteikti saskaņā ar Karaļa dekrēta Nr. 853/2021 6. programmu.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un ICO paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1. Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Starpnieku ieguldījumu gadījumā galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2. Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a. finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c. Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

D. Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā izklāstīts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) principu, jo īpaši:

I.Aizdevumu gadījumā: ieguldījumu politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 5 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 6 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 .

II.Ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e. Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3. Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera brīvā struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tie netiek izmantoti, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4. Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

-Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

-Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

-Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas īstenošanas nolīgumā un Atveseļošanas un noturības mehānismā, pirms apņemšanās finansēt darbību.

-Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ICO revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam kontrolēt, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamo īstenošanas un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

5. Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 2 122 000 000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 9

6. Prasības finanšu starpnieku atlasei: ICO atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontroli attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7. Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: ICO paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, kas jāiekļauj īstenošanas nolīguma pielikumā. Finansēšanas nolīguma galvenajās prasībās iekļauj visas prasības, saskaņā ar kurām fonds darbojas, tostarp:

-Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

-Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

B.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L2	C2.R7	M	Zemes un pilsētu atjaunošanas likuma konsolidētā teksta grozījuma stāšanās spēkā	Noteikums pārskatītajā likumā par stāšanos spēkā				2. CET.	2025	Stājas spēkā grozījumi Zemes un pilsētu atjaunošanas likuma konsolidētajā tekstā, kas apstiprināti ar Karaļa 2015. gada 30. oktobra Likumdošanas dekrētu Nr. 7/2015. Ar grozījumu ievieš pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt pilsētplānošanas procedūras, kas saistītas ar ēku atjaunošanas pasākumiem un ēku būvniecību sociālo mājokļu vajadzībām.
L3	C2.R7	M	Paraugprakses rokasgrāmatas publicēšana plānošanas atļauju procedūru vienkāršošanai un racionalizēšanai	Publicēšana tiešsaistē				2. CET.	2025	Rokasgrāmatas publicēšana ar ieteikumiem un paraugpraksi, kas kalpo par atsauci, lai vienkāršotu un paātrinātu pilsētplānošanas licencēšanas procedūras, veicinot i) zināšanu un pieredzes apmaiņu starp pārvaldes iestādēm vietējā, reģionālā un centrālā līmenī, ii) pasākumus procesu sistematizēšanai un optimizācijai un iii) turpmāku izmēģinājuma projektu izstrādi dažādos teritoriālajos kontekstos.
L4	C2.I7	M	Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L5	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)	Juridisko finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā		0	40 %	2. CET.	2025	ICO un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 40 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L6	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)	Juridisko finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā		40 %	100 %	CET.	2026	ICO un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 53 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L7	C2.I7	M	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija pārskaita EUR 4000000000 uz ICO mehānismu.

C. 03. KOMPONENTS: Lauksaimniecības pārtikas un zivsaimniecības sistēmas vides un digitālā pārveide

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents uzlabo agropārtikas un zivsaimniecības nozares ilgtspēju, konkurētspēju un noturību ekonomiski, vidiski un sociāli. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā iekļautās investīcijas un reformas ir vērstas uz šādiem elementiem:

a)Apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošana;

b)veicināt lauksaimniecības un lopkopības ilgtspēju un konkurētspēju;

c)īstenot stratēģiju, lai veicinātu digitalizāciju lauksaimniecības pārtikas un lauku nozarēs kopumā; un

d)veicināt zivsaimniecības nozares ilgtspēju, pētniecību, inovāciju un digitalizāciju.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), digitālās mācīšanās pieejamības uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un par publisko un privāto investīciju veicināšanu un zaļās pārkārtošanās veicināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C3.R1) — grozījumi noteikumos, kas reglamentē tirdzniecības attiecības pārtikas apritē, tostarp grozījumi 2007. gada 2. augusta Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot pārtikas ķēdes darbību, grozot valsts tiesību aktus, kas reglamentē tirdzniecības attiecības pārtikas apritē (Likums 12/2013), tostarp, bet ne tikai transponējot Direktīvu (ES) 2019/633. Pasākums attiecas vismaz uz:

a)Paplašināt tiesību aktu darbības jomu, iekļaujot i) tirdzniecības attiecības ar dalībvalstīm un trešām valstīm, ja uzņēmējs atrodas Spānijā, un ii) izejvielas un citus produktus, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikums;

b)pārtikas līgumu minimālā satura paplašināšana, iekļaujot i) līgumsodus, ii) izņēmumus force majeure dēļ un iii) atsauci uz iesaistīto pušu starpniecības pieprasījumu, lai risinātu nevienošanās gadījumus;

c)paplašināt negodīgas komercprakses sarakstu, piemēram, vienpusēji grozīt līgumus apjoma ziņā vai nodot atpakaļ nepārdotos produktus; un

d)atzīstot Pārtikas informācijas un kontroles aģentūru par struktūru, kas atbildīga par tādas kontroles sistēmas izveidi un izstrādi, kura vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību tiesību aktiem valsts līmenī, un par kontaktpunktu sadarbībai starp izpildiestādēm, kā arī ar Eiropas Komisiju un autonomajiem apgabaliem to attiecīgajās teritoriālajās teritorijās.

Pasākums papildina i) Karaļa 2020. gada 25. februāra dekrētlikumu Nr. 5/2020, ar ko tika pieņemti steidzami pasākumi attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku, un ii) Likumu Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā 12/2013 par steidzamiem pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C3.R2) — lopkopības vidiskās ilgtspējas tiesiskā regulējuma izstrāde un pārskatīšana

Šis pasākums uzlabo lopkopības vides ilgtspēju, izstrādājot un pārskatot tiesisko regulējumu šādi:

a)Izveidot vispārēju reģistru ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), lai atvieglotu aprēķinus par piesārņojošām un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām cūku un mājputnu saimniecībās, kā arī lai aptvertu citus vides datus. Tā nodrošina labāku novērtējumu par to, kā lopkopji ievēro SEG un piesārņotāju emisiju saistības.

b)Pakāpeniski pārskatīt plānošanas tiesību aktus lopkopības nozarēs, kas nosaka prasības attiecībā uz atrašanās vietu, attālumu, lielumu, veselības apstākļiem, bioloģisko drošību un vides un dzīvnieku labturības infrastruktūru saimniecībās nozarēs, kurās tā jau ir ieviesta (cūkkopība), kā arī izveidot jaunu tiesisko regulējumu nozarēs (mājputnu audzēšana), kuras vēl nav reglamentētas. Tā nosaka individuālas nozaru emisiju samazināšanas saistības, nosakot prasības atkarībā no to devuma piesārņotāju radīšanā, piemērojot proporcionalitātes principu.

Pasākums ietver abus tiesību aktu noteikumus, kas jāpublicē līdz 2022. gada beigām. Tajā arī paredzēts, ka vispārējā LPTP reģistra ieviešana cūku un mājputnu saimniecībās sāks darboties līdz 2023. gada 31. decembrim. Pārskatītos plānošanas tiesību aktus piemēro pakāpeniski aptuveni divu gadu laikā pēc to publicēšanas.

Turklāt šā pasākuma mērķis ir:

a)Uzlabot dzīvnieku pārvadāšanas bioloģisko drošību saistībā ar pārnēsājamām dzīvnieku slimībām. Jaunajā regulā digitalizācija un jaunās tehnoloģijas tiks iekļautas transportlīdzekļos, ko izmanto kā transporta un tīrīšanas un dezinfekcijas centrus.

b)Reglamentēt antibiotiku izmantošanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām, izmantojot metodi, ar ko aprēķina antibiotiku regulāru un ceturkšņa patēriņu vienā lopkopības saimniecībā, un valsts atsauces rādītāju. Regulā apraksta pasākumus, kas jāveic, pamatojoties uz rezultātiem. Tiesību aktos ir noteikts viena gada pārejas periods tām lopkopības saimniecībām, kurām nav pienākuma savos nozaru tiesību aktos ieviest integrētu pārvaldības sistēmu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C3.R3) — tiesiskais regulējums par ilgtspējīgu uzturu lauksaimniecības augsnēs un tiesību akti par lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu

Šā pasākuma mērķis ir reglamentēt lauksaimniecisko mēslošanu, lai konsekventi pievērstos dažādiem avotiem, no kuriem barības vielas nonāk lauksaimniecības augsnēs. Turklāt tā sniedz lauksaimniekiem tehniskas konsultācijas, lai palīdzētu viņiem ievērot juridiskās prasības un racionalizēt mēslošanas līdzekļus. Šis plāns: I) novērst klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi; II) samazināt ūdens piesārņojumu ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem un fosfātiem; un iii) uzlabot gaisa kvalitāti.

Ierosinātais tiesiskais regulējums ir saistīts ar citu juridisku instrumentu: Karaļa dekrēta projekts par ūdeņu aizsardzību pret difūzo piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (ar ko aizstāj Karaļa 1996. gada 16. februāra Dekrētu Nr. 261/1996). Tas saistīts arī ar rīcības plāna izstrādi, lai novērstu, koriģētu un samazinātu difūzo piesārņojumu, ko rada nitrāti, jo īpaši no lauksaimniecības avotiem. Ar šo pasākumu ievieš Karaļa dekrētu, ar ko transponē 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, nosakot vērienīgākus mērķus nekā Nitrātu direktīva un palielinot konverģenci ar ūdens plānošanas mērķiem saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma (C3.R4) — Spānijas apūdeņošanas pārvaldības un ilgtspējīgas pārvaldības veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir izveidot pārvaldības mehānismu valsts līmenī, lai visas nozares un attiecīgo publisko iestāžu līmeņi varētu sadarboties apūdeņošanas jomā. Tas ietver vidisko ilgtspēju, īstenošanas kritērijus un aspektus, kas saistīti ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Ar pasākumu izveido apūdeņošanas ilgtspējas novērošanas centru Spānijā, lai sniegtu datus par apūdeņošanas ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi attiecīgajā teritorijā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C3.R5) — Lauksaimniecības un pārtikas un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas II rīcības plāna īstenošana

Šā pasākuma mērķis ir turpināt īstenot Spānijas stratēģiju lauksaimniecības pārtikas un lauku apvidu digitalizācijai, ko Spānijas valdība pieņēma 2019. gada martā. Pasākumā izklāsta otru rīcības plānu, kas atbilst stratēģijas trim pamatmērķiem: I) digitālās plaisas mazināšana; II) veicināt datu izmantošanu; un iii) uzņēmējdarbības attīstības un jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšana.

Pasākums turpina atbalstīt digitālo procesu un prasmju pieņemšanu un iekļaušanu saimnieciskajā darbībā, kas saistīta ar lauku apvidiem un to sociālo struktūru. Ar pasākumu izstrādā, izstrādā un īsteno lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas otro rīcības plānu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C3.R6) — Valsts tiesiskā regulējuma pārskatīšana ilgtspējīgas zivsaimniecības regulēšanai

Šā pasākuma mērķis ir: veicināt ekonomiskās un sociālās ilgtspējas integrāciju zivsaimniecības pārvaldībā; II) nodrošināt lielāku juridisko noteiktību visiem zivsaimniecības nozares dalībniekiem; un iii) nodrošināt lielāku pārredzamību, modernizāciju un digitalizāciju zvejniecības pārvaldībā. Pasākumā ņem vērā ES politikas mērķus un problēmas, tostarp kopējās zivsaimniecības politikas reformu, Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, jūras stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Lai sasniegtu šos mērķus, ar pasākumu sasniedz:

a)Pārskatīt spēkā esošo Zvejniecības likumu, lai to saskaņotu ar jaunajiem ilgtspējības kritērijiem un pētniecības vajadzībām zvejniecībā;

b)atjaunināt valsts zvejas vietu dažādo rīku, metožu un skaitīšanas pārvaldību saskaņā ar karaļa dekrētu; un

c)īstenot likumu, lai modernizētu kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmas zvejas jomā.

Līdz 2022. gada 30. jūnijam ir paredzēts publicēt karaļa dekrētu par valsts zvejas vietu dažādo rīku, metožu un sūdzību pārvaldības uzlabošanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C3.I1) — Plāns apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot apūdeņošanas efektivitāti un ilgtspēju, izmantojot atlasītu darbību kopumu. Tā veicina ūdens taupīšanu un energoefektivitāti apūdeņošanas darbībās. Šie pasākumi ietver:

a)Darbību modernizēšana, tostarp vismaz: I) modernizācijas procesa ietvaros darbības teritorijās, kas virszemes ūdeņus vai gruntsūdeņus aizstāj ar netradicionālu ūdens resursu (piemēram, pārgūta ūdens saskaņā ar Regulu (ES) 2020/741 un atsāļota ūdens saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem 2021/C58/01) izmantošanu; un ii) darbības, kas palielina ūdens ietaupījumus vai panāk turpmāku ūdens pieprasījuma samazināšanos vai lielāku enerģijas ietaupījumu;

b)apūdeņošanas sistēmu modernizācija ar ietekmi uz enerģiju, tostarp i) preferenciāls režīms darbībām, kuru darbībai nav vajadzīga elektroenerģija, salīdzinājumā ar darbībām, kurām tā ir vajadzīga vai kurām ir vajadzīga atjaunojamā enerģija; un ii) modernizācijas pasākumi, lai veicinātu enerģētisko pašpietiekamību, tostarp atjaunojamās enerģijas izmantošanu; un

c)veicināt jaunas tehnoloģijas, piemēram: I) darbības, kas ļauj augstākā līmenī ieviest jaunas tehnoloģijas un inovācijas, lai panāktu efektīvāku apūdeņošanu; un ii) darbības, kas ierosina augstāku intensitātes līmeni apūdeņošanas modernizācijā.

Pasākuma īstenošanu veic valsts uzņēmums Sociedad Estatal de Infraestructuras Agrarias (SEIASA). Šajā nolūkā vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu investīcijām apūdeņošanas modernizācijā, projektu atlases kritērijus, plāna īstenošanas procedūras, kā arī veicamo darbību sarakstu. Šajā darbību sarakstā iekļauj vismaz:

a)Gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošanas aizstāšana ar netradicionālu ūdens resursu izmantošanu (pārgūts ūdens vai atsāļots ūdens saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01));

b)tādu ūdens regulēšanas sistēmu (rezervuāru) ieviešana, kas pieļauj gravitācijas apūdeņošanu;

c)āra grāvju nomaiņa ar pazemes cauruļvadiem;

d)filtrēšanas un sūknēšanas sistēmu uzbūvi; un

e)skaitītāju un tālvadības sistēmu uzstādīšanu.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši atsāļotu ūdeni ražo, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē. Visas apūdeņošanas darbības veic saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, vajadzīgos ietekmes uz vidi novērtējumus veic saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK un 92/43/EEK un īsteno vajadzīgos ietekmes mazināšanas pasākumus vides aizsardzībai.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C3.I2) — Lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanas plāns (I): Dzīvnieku un augu veselības laboratoriju modernizācija

Šis pasākums uzlabo nodrošinātību ar pārtiku lauksaimniecības un lopkopības nozarē, nodrošinot ātru rīcību, reaģējot uz dzīvnieku slimību uzliesmojumiem, tostarp tiem, kas skar cilvēkus, kā arī augiem kaitīgo organismu uzliesmojumiem, būvējot iekārtas, kurām ir 3. bioloģiskās drošības līmenis. Konkrēti, pasākums nodrošina šādu iekārtu ekspluatācijas uzsākšanu:

a)līmeņa bioloģiskās drošības laboratorija (LSCA-Santa Fe);

b)līmeņa bioloģiskā dzīvnieku drošības iekārta (LCV-Algete); un

c)nacionālā augu veselības laboratorija Lugo.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 3 (C3.I3) — Lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanas plāns (II): Stiprināt spēju veidošanu un biodrošības sistēmas stādaudzētavās, tīrīšanas un dezinfekcijas centros

Šis pasākums stiprina profilaksi un aizsardzību pret dzīvnieku slimībām un augiem kaitīgajiem organismiem, kuru izplatību ir palielinājušas klimata pārmaiņas, uzlabojot spēju veidošanu un biodrošības sistēmas stādaudzētavās, kā arī tīrīšanas un dezinfekcijas centros. Tā stiprina biodrošības sistēmas iekārtās, kurās ražo augu reproduktīvo materiālu, kam ir svarīga nozīme no kaitīgajiem organismiem brīva materiāla iegūšanā, samazinot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

Atbalstu piešķir kā ieguldījumu atbalstu, kas paredzēts lauku saimniecībām ar augu reproduktīvo materiālu un dzīvu dzīvnieku transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas centriem. Konkrēti, ir paredzētas dotācijas šo iekārtu tehnoloģiskai uzlabošanai, izmantojot automatizāciju, robotizāciju un jaunu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēmu, piemēram, termiskās dezinfekcijas, uzstādīšanu.

Pasākums ietver vismaz 465 tīrīšanas un dezinfekcijas centru un augu reproduktīvā materiāla ražošanas centru stiprināšanu ar pastiprinātu apmācību un biodrošības sistēmām.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

Investīcija (C3.I4) — Lauksaimniecības un lopkopības ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanas plāns (III): Investīcijas precīzā lauksaimniecībā, energoefektivitātē un aprites ekonomikā lauksaimniecības un lopkopības nozarē

Šis pasākums veicina lauksaimniecības un lopkopības nozares ilgtspēju un konkurētspēju, veicot ieguldījumus: I) precīzā lauksaimniecība; II) energoefektivitāte; III) aprites ekonomika; un iv) atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Konkrētāk, ieguldījumi ir saistīti ar šādiem aspektiem:

a)Jaunu sistēmu ieviešana lauksaimniecības atkritumu, lopkopības notekūdeņu un to blakusproduktu apsaimniekošanai, tostarp strukturālas reformas;

b)siltumnīcu — gan to iekārtu, gan aprīkojuma — modernizācija;

c)veicināt biogāzu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu; un

d)reāllaika datu vākšana, izmantojot sensorus, kas lauku saimniecībās ļauj izmantot precīzo lauksaimniecību un tehnoloģijas, tostarp satelītnavigācijas sistēmu (GNSS) ieviešanu un ģeolokāciju lopkopībā.

Pasākumu īsteno kā individuālus vai kolektīvus ieguldījumus lauku saimniecībās vai lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmumos. Vismaz 5000 saimniecību ir pabeigušas precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas projektus.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C3.I5) — Stratēģija lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozares un lauku vides digitalizācijai: pasākumu izstrāde lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozares un lauku vides digitalizācijas un uzņēmējdarbības atbalstam

Šis pasākums izklāsta darbības lauksaimniecības pārtikas, mežsaimniecības un lauku nozaru digitalizācijas stratēģijā, ko Spānijas valdība pieņēma 2019. gada martā, un otrajā rīcības plānā 2021.–2023. gadam. Darbības ietver:

a)Īpaša finansiālā atbalsta pozīcija MVU lauksaimniecības pārtikas nozarē, lai stimulētu inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus, kas jāīsteno, nodrošinot līdzdalības aizdevumus;

b)digitālās inovācijas centrs lauksaimniecības pārtikas nozares uzņēmumiem, kas jāīsteno, izmantojot iekšējo līgumu un publisko iepirkumu konkursa kārtībā;

c)lauksaimniecības pārtikas nozares digitalizācijas novērošanas centrs, izmantojot partnerības nolīgumu starp MAPA un sadarbības struktūru; un

d)lauksaimniecības zināšanu un informācijas sistēmas (LZIS) konsultantu platforma, kas darbojas kā instruments zināšanu un informācijas nodošanas veicināšanai starp AKIS dalībniekiem un kas jāīsteno, izmantojot divus iekšējos līgumus.

Pasākuma ietvaros vismaz 60 lauksaimniecības pārtikas MVU līdz 2023. gada beigām īsteno inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus, kas atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) un ko finansē, izmantojot līdzdalības aizdevumus.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju un Empresa Nacional de Innovación (ENISA) un sekojošā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 10 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 11 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 12 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 13 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi;

III.pieprasīt ENISA verificēt projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Netiek atbalstītas nekādas darbības, kas saistītas ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C3.I6) — Plāns ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanai zivsaimniecības nozarē (I): Zivsaimniecības interešu jūras rezervātu tīkla modernizācija

Šā pasākuma mērķis ir modernizēt zvejniecību interesējošo jūras rezervātu tīklu, veicot šādas darbības:

a)Divu īpašam nolūkam paredzētu atbalsta kuģu iegādi, lai nodrošinātu rezervēs veikto darbību kontroli un uzraudzību;

b)informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešana, lai nodrošinātu rezervju kontroli un uzraudzību, iegādājoties vismaz dronus ar pietiekamām pilnvarām, lai varētu veikt kontroles un uzraudzības darbības un optimizēt esošos līdzekļus;

c)rezervju tīkla paplašināšana, izveidojot jaunu jūras rezervātu; un

d)esošās jūras rezervāta “ Isla de Alborán” un tās apkārtnes atjaunināšana, lai atvieglotu piekļuvi, uzlabotu tās energoefektivitāti, kā arī aprīkotu to ar atbilstošām iekārtām (t. i., radara radiosakaru savienojumu ar pussalu) rezerves uzraudzībai un kontrolei.

Divu īpašam nolūkam paredzētu atbalsta kuģu iegādi un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanu, lai nodrošinātu kontroli un uzraudzību, īsteno, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši abi īpašam nolūkam paredzētie atbalsta kuģi ir aprīkoti ar labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē. Ieguldījumu jūras rezervātu tīkla paplašināšanā veido pētījums par jaunas jūras rezervāta izveidi, ko plānots veikt ar iekšējo līgumu. Tas pats attiecas uz Isla de Alborán rezervāta un tās apkārtnes atjaunināšanas darbiem, kas ietver nepieciešamo pētījumu par enerģijas būvniecību un optimizāciju.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija (C3.I7) — Zivsaimniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanas plāns (II): Veicināt pētniecību zivsaimniecības un akvakultūras jomā un atbalstīt apmācību

Šis pasākums uzlabo to zinātnisko atziņu kvantitāti un kvalitāti, kas ir pamatā lēmumu pieņemšanai zivsaimniecības pārvaldības jautājumos. Pasākums ietver: vismaz divu akustisko zonžu iegāde, lai aprīkotu divus esošos zvejas un okeanogrāfiskās pētniecības kuģus, lai nodrošinātu to datu kvalitāti, kas iegūti dažādu pelaģisko sugu krājumu zinātniskai novērtēšanai; un ii) veicināt zvejniecības un akvakultūras pētniecību, lai nodrošinātu ekosistēmisku pieeju lēmumu pieņemšanā zvejniecības pārvaldībā.

Abu akustisko zonžu iegādi īsteno, pamatojoties uz publiskā iepirkuma procedūru, kurā konkurss notiek ekskluzīvi. Zvejniecības un akvakultūras pētniecības veicināšanu panāk, parakstot nolīgumus ar publiskām pētniecības iestādēm un vajadzības gadījumā piešķirot pašu resursus novērotāju pieņemšanai darbā uz kuģa vai rīkojot konkursus.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 8 (C3.I8) — Zivsaimniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanas plāns (III): Tehnoloģiju attīstība un inovācija zivsaimniecībā un akvakultūrā

Šā pasākuma mērķis ir izveidot ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgāku zvejniecības un akvakultūras nozari, izmantojot divus darbības virzienus:

a)Publiskā un privātā sektora partnerību izveide, lai veicinātu jūras nozaru izaugsmi nozarē nolūkā īstenot projektus, kas kalpo par zilās ekonomikas procesu katalizatoriem; un

b)atbalsts tehnoloģiju attīstībai un inovācijai nozarē.

Pasākums paredz pabeigt vismaz 20 pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, lai pieņemtu jaunas tehnoloģijas, kas veicina zvejniecības un akvakultūras nozares noturību un ilgtspēju.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C3.I9) — Ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanas plāns zivsaimniecības nozarē (IV): Digitalizācija un IKT izmantošana zivsaimniecības nozarē

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot zvejas darbību uzraudzību, lai nodrošinātu vides ilgtspēju, kā arī zivsaimniecības nozares vidēja termiņa un ilgtermiņa dzīvotspēju. Pasākums ietver divus darbības virzienus:

a)Atbalsta shēmu zvejniecības un akvakultūras nozares digitalizācijai, tostarp atbalstu tādas uzraudzības sistēmas uzstādīšanai, kurā izmanto kameras zvejniecības attālinātai uzraudzībai, un izmetumu apkarošanai kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus; un

b)mūsdienīgi IKT risinājumi zvejas uzraudzībai, tostarp i) nozvejas reģistrācijas sistēma (tostarp ierīču iegāde nozvejas elektroniskai iesniegšanai, kā arī to ģeolokācija) ar iespēju izsekot kuģus, kuru garums ir mazāks par 12 metriem; II) pilotprojekta īstenošana attiecībā uz dronu lidojumu pakalpojumu zvejas kontrolei un uzraudzībai un pilotprojekts par attālās uzraudzības sistēmu tādu zvejas kuģu nozvejām, kuru garums pārsniedz 24 metrus; un iii) ierīces un programmatūra (t. i., otrā ugunsmūra instalēšana) Spānijas Zvejniecības informācijas sistēmas drošības pastiprināšanai.

Spānijas zvejniecības un akvakultūras nozares digitalizāciju īsteno kā dotācijas konkursam, savukārt mūsdienīgus IKT risinājumus zvejas uzraudzībai īsteno, izmantojot atklātu un centralizētu iepirkumu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 10 (C3.I10) — plāns zivsaimniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanai (V): Atbalsts cīņai pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

Šis pasākums atbalsta cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas joprojām apdraud jūras ekosistēmas. Šajā nolūkā ar pasākumu tiek atbalstīti šādi ieguldījumi:

a)Četru patruļkuģu iegāde; un

b)trīs atklātās jūras patruļkuģu modernizācija, kurus izmanto, lai apkarotu nelegālu, paziņotu un neregulētu zveju.

Pasākumu īsteno, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru patruļkuģu būvniecībai un grozot nolīgumu ar Spānijas jūras spēkiem attiecībā uz atkrastes patruļkuģiem, kas nodrošina juridisku segumu nodošanai jūras spēkiem, pārvaldot iepriekš minētos modernizācijas darbus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 11 (C3.I11) — plāns zivsaimniecības nozares ilgtspējas, pētniecības, inovācijas un digitalizācijas veicināšanai (VI): Atbalsts zivsaimniecības nozares finansēšanai

Šis pasākums nodrošina finansējumu ieguldījumu projektiem zivsaimniecības nozarē, piešķirot aizdevumu Sociedad Anónima Estatal de Caución Agraria (SAECA). Pasākuma mērķis ir izveidot finansējuma pozīciju projektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgas zvejas darbībām, tostarp: I) darba un drošības apstākļu uzlabošana; II) procesu un sistēmu digitalizācija; III) produktu vērtības un izsekojamības uzlabošana; IV) meklējot jaunus produktus un noformējumus, tostarp iepakojumu; un v) veicināt inovāciju, energoefektivitātes uzlabošanu un energoefektivitāti, kā arī pāreju uz enerģiju ar mazāku ietekmi uz klimatu.

Pasākums tiek īstenots ar Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas un SAECA nolīgumu, lai atbalstītu investīciju projektu finansēšanu zivsaimniecības nozarē. Mehānisma pamatā ir aizdevums SAECA, lai izveidotu finansēšanas līniju, kas paredzēta, lai no jauna garantētu projektus ar darbībām, kas saistītas ar ilgtspējīgām zvejas darbībām. Nolīgumā iekļauj nosacījumu, kas garantē, ka ar šo finansējumu veiktie ieguldījumi atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju un SAECA un sekojošā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 14 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 15 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 16 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 17 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt SAECA pārbaudīt projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

C.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
39	C3.R1	M	Stājas spēkā Karaļa Dekrētlikums Nr. 5/2020 par steidzamiem pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku un Likums Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas aprites darbības uzlabošanai	Karaļa Dekrētlikuma Nr. 5/2020, Likuma Nr. 8/2020, Likuma Nr. 12/2013 par stāšanos spēkā noteikumi				4. CET.	2020	Karaļa Dekrētlikuma Nr. 5/2020 (2020. gada 25. februāris) stāšanās spēkā ar steidzamiem pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku, lai uzlabotu pārtikas ķēdes darbību, grozot valsts tiesību aktus, kas reglamentē tirdzniecības attiecības pārtikas ķēdē. Galvenie mērķi ir panākt, ka pārtikas produktu cenas sedz ražošanas izmaksas, izvairīties no vērtības iznīcināšanas pārtikas ķēdē un aizliegt veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir maldināt patērētājus par produktu cenu un tēlu. Stājas spēkā Likums Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā Nr. 12/2013 par steidzamiem pasākumiem pārtikas aprites darbības uzlabošanai, lai apstiprinātu iepriekš minēto Karaļa dekrētlikumu, pieņemot likumu.
40	C3.R1	M	Stājas spēkā otrais grozījums Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas aprites darbības uzlabošanai	Likuma 12/2013 par stāšanos spēkā norma				4. CET.	2021	Stājas spēkā otrais grozījums Likumā 12/2013 par pasākumiem pārtikas ķēdes darbības uzlabošanai, kas pārsniedz Direktīvā (ES) 2019/633 noteiktās minimālās prasības. Šis tiesību akta grozījums veicina dažādas darbības virzībā uz pārredzamāku un līdzsvarotāku pārtikas vērtības ķēdi, kas nozīmē izmaiņas i) tiesību aktu paplašinātajā darbības jomā, attiecinot tos uz tirdzniecības attiecībām; II) pārtikas līgumu minimālais saturs ir attiecināts uz praktiski visiem darījumiem.
41	C3.R2	M	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai izveidotu vispārēju reģistru ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem lauku saimniecībās, lai informētu par piesārņojošām vielām un SEG emisijām, un reformēt plānošanas tiesību aktus, nosakot kritērijus lauku saimniecībām dažādās nozarēs	Tiesiskā regulējuma nodrošināšana attiecībā uz stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Tiesiskais regulējums vispārējā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu reģistra izveidei atvieglo piesārņojošo un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu cūku un mājputnu saimniecībās, kā arī citu vides datu reģistrēšanu. Pakāpeniska plānošanas tiesību aktu pārskatīšana lopkopības nozarēs reglamentē prasības attiecībā uz atrašanās vietu, lielumu, sanitārajiem apstākļiem un infrastruktūru saimniecībās, mainot prasības cūku audzētavām un izveidojot jaunu tiesisko regulējumu mājputnu nozarei.
422	C3.R2	M	Stājas spēkā regula, kuras mērķis ir uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas bioloģisko drošību, un regula par antibiotiku ilgtspējīgu lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām	Karaļa dekrēta noteikums par tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, kura mērķis ir uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas bioloģisko drošību, un Karaļa dekrēts par antibiotiku ilgtspējīgu lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām saskaņā ar pasākuma aprakstu.
42	C3.R3	M	Stājas spēkā normatīvais satvars par ilgtspējīgu uzturu lauksaimniecības augsnēs.	Normatīvā regulējuma noteikums par stāšanos spēkā				Q1	2023	Šā normatīvā regulējuma mērķis ir reglamentēt mēslošanas darbus un veicināt tehniskas konsultācijas lauksaimniekiem, lai racionalizētu mēslošanu un izpildītu juridiskās prasības.
43	C3.R4	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par pārvaldības mehānismu Spānijas apūdeņošanas sistēmas uzlabošanai.	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā norma				4. CET.	2022	Ar Karaļa dekrētu izveido pārvaldības mehānismu valsts līmenī, lai skartās nozares varētu sadarboties tādos ar Spānijas apūdeņošanu saistītos aspektos kā ilgtspēja, izpildes kritēriji, noteikumi utt. Tā mērķis ir arī izveidot ilgtspējīgas apūdeņošanas novērošanas centru Spānijā.
44	C3.R5	M	Lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas otrā rīcības plāna pieņemšana.	Publikācija Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē				4. CET.	2022	Pasākums nodrošina lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku vides digitalizācijas stratēģijas nepārtrauktību ar otru plānu, kura mērķis ir samazināt digitālo plaisu, veicināt datu izmantošanu un veicināt uzņēmējdarbības attīstību un jaunus uzņēmējdarbības modeļus.
45	C3.R6	M	Karaļa dekrēta par valsts zvejas vietu pārvaldību stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā norma				2. CET.	2022	Ar Karaļa dekrētu saskaņo valstu zvejas vietu dažādo rīku, metožu un skaitīšanas pārvaldību, veicinot labāku uzņēmējdarbības pārvaldību un ņemot vērā ES galveno rīcībpolitiku mērķus un uzdevumus, piemēram, kopējās zivsaimniecības politikas reformu, Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, jūras stratēģijas vai ilgtspējīgas attīstības mērķus.
423	C3.R6	M	Stājas spēkā pārskatītais Zivsaimniecības likums un Likums par kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmu modernizēšanu zvejas jomā.	Noteikumi likumos, kas nosaka tās stāšanos spēkā				2. CET.	2026	Stājas spēkā pārskatītais Zivsaimniecības likums un Likums par kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmu modernizēšanu zvejas jomā saskaņā ar pasākuma aprakstu.
46	C3.I1	T	Stājas spēkā līgumiska vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (I posms)		Miljoni EUR	0	260	CET.	2021	Sadarbības nolīgums starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA (I posms; Ar budžeta izpildi EUR 260000000 apmērā īsteno nosacījumus, kas paredzēti ar šo ieguldījumu īstenotajā apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanas plānā. Šī tiesību norma cita starpā reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu šīm apūdeņošanas modernizācijas investīcijām, projektu atlases kritērijus, plāna izpildes procedūras, kā arī to darbību sarakstu, kas jāveic saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar šo pasākumu.
47	C3.I1	T	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīguma īstenošana, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (II posms)		Miljoni EUR	0	303	4. CET.	2022	Sadarbības nolīgums starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA (II posms; EUR 303000000 no budžeta izpildes) īsteno ar šo ieguldījumu projektu īstenotā apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanas plāna nosacījumus. Šī tiesību norma cita starpā reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu šīm apūdeņošanas modernizācijas investīcijām, projektu atlases kritērijus, plāna izpildes procedūras, kā arī to darbību sarakstu, kas jāveic saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar šo pasākumu.
424	C3.I1	T	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīguma papildinājuma stāšanās spēkā, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (II posms)		Miljoni EUR	303	453	2. CET.	2023	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA sadarbības nolīguma papildinājums (II posma paplašināšana; EUR 150000000 no budžeta izpildes) īsteno ar šo ieguldījumu projektu īstenotā apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanas plāna nosacījumus. Šī tiesību norma cita starpā reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu šīm apūdeņošanas modernizācijas investīcijām, projektu atlases kritērijus, plāna izpildes procedūras, kā arī to darbību sarakstu, kas jāveic saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar šo pasākumu. (Bāzlīnija: 2022. gada 30. jūnijs, pamatojoties uz 47. mērķrādītāja mērķi)
48	C3.I1	T	Modernizētu apūdeņošanas sistēmu modernizācija ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā		Skaits (ha)	0	125 000	2. CET.	2026	Ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā modernizētas vismaz 125000 hektāru apūdeņošanas sistēmu. Platību, kas modernizēta ar atveseļošanas un noturības plāna investīcijām, kā arī veikto darbību tipoloģiju atspoguļo sadarbības nolīgumos, ko SEIASA paraksta ar skartajām I ūdens lietotāju kopienām. Šajos nolīgumos nosaka konkrētas darbības, kas jāveic, lai garantētu ūdens taupīšanu un energoefektivitāti modernizētās apūdeņošanas sistēmās. Dažas no darbībām, kas jāveic saskaņā ar šo plānu, ir šādas: gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošanas aizstāšana ar netradicionāliem ūdens resursiem (atgūti vai atsāļoti saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ii) tādu ūdens regulēšanas sistēmu ieviešana, kas pieļauj gravitācijas apūdeņošanu (izmantojot augstuma atšķirību, lai ūdens transportēšanai nebūtu nepieciešams izmantot enerģiju), iii) no fosilajiem energoresursiem iegūtas enerģijas aizstāšana, kas nepieciešama sūknēšanai ar atjaunojamiem energoresursiem (galvenokārt fotoelementu enerģija), āra grāvju, kas izgatavotas no betona vai zemes, aizstāšana ar apraktām caurulēm, v) filtrēšanas un sūknēšanas staciju būvniecība un vi) skaitītāju un tālvadības sistēmu uzstādīšana. Līdz 2026. gada 2. ceturksnim ir modernizēti vismaz 125000 hektāru apūdeņošanas sistēmu ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā, ko var pārbaudīt saskaņā ar SIEASA un apūdeņošanas kopienu nolīgumiem.
421	C3.I2	T	Bioloģiskās drošības 3. līmeņa laboratorijas un Valsts augu veselības laboratorijas būvniecības pabeigšana.		Skaits		2	Q1	2025	3. līmeņa bioloģiskās drošības laboratorijas (LCSA-Santa Fe) un Nacionālās augu veselības laboratorijas Lugo būvniecības pabeigšana.
49	C3.I2	T	Tādas dzīvnieku ražotnes būvniecības pabeigšana, kurai ir 3. bioloģiskās drošības līmenis.		Skaits	0	1	2. CET.	2026	3. līmeņa bioloģiskās drošības dzīvnieku iekārtas (LCV-Algete) būvniecības pabeigšana
50	C3.I3	T	Uzlaboti tīrīšanas un dezinfekcijas centri un augu pavairošanas materiālu ražošanas centri ar pastiprinātām apmācības un biodrošības sistēmām		Skaits	0	465	CET.	2024	Vismaz 465 tīrīšanas un dezinfekcijas centri un augu pavairošanas materiālu ražošanas centri ar pastiprinātām apmācības un biodrošības sistēmām. Spēju attīstīšana ietver tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtu uzlabošanu un būvniecību visā Spānijā, un biodrošība ietver pieejamas, modernas un aprīkotas tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšana un dezinfekcija ir viens no galvenajiem biodrošības pasākumu pīlāriem, tāpēc šo iekārtu tehnoloģiskā uzlabošana ir būtiska, piemēram, automatizācija, robotizācija, jaunu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēmu, piemēram, termiskās dezinfekcijas vai sistēmu uzstādīšana, uzstādīšana.
51	C3.I4	T	Investīciju plāns lauksaimniecības un lauksaimniecības dzīvnieku ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai		Miljoni EUR	0	307	2. CET.	2022	Pabeigt investīciju plānu lauksaimniecības un lopkopības darbību ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai precīzajā lauksaimniecībā, energoefektivitātē un aprites ekonomikā (budžeta izpilde 307000000 EUR apmērā). Regulatīvajā bāzē nosaka saņēmējus, prasības, kas tiem jāizpilda, attiecināmo ieguldījumu veidu un atbilstības kritērijus ieguldījumiem: precīzā lauksaimniecība, energoefektivitāte, aprites ekonomika un atjaunojamo energoresursu izmantošana.
52	C3.I4	T	Pabeigti projekti precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā		Skaits	0	5 000	2. CET.	2026	Vismaz 5000 saimniecību ir pabeigušas precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas projektus. Precīzā lauksaimniecība ietver ģeolokācijas un satelītnavigācijas sistēmas (GNSS), reāllaika datu vākšanu, izmantojot sensorus un satelīta un gaisa attēlus, kopā ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmām (ĢIS), kartografēšanu, saziņu un savienojamību, energoefektivitāti ietver ēku (noliktavu un palīgēku) kondicionēšanu un siltumizolāciju un sistēmas, kas optimizē siltumnīcefekta gāzu klimata kontroli un lauksaimniecības un lopkopības saimniecību enerģijas un siltumenerģijas patēriņu, aprites ekonomika ietver struktūras lauksaimniecības mirstīgo atlieku un lauksaimniecības dzīvnieku blakusproduktu izmantošanai un atgūšanai, izmantojot priekšapstrādes darbības un paņēmienus, kas uzlabo to pārvaldību un turpmāku izmantošanu, un atjaunīgās enerģijas izmantošana ietver enerģijas ražošanas infrastruktūru uzstādīšanu no vairākiem atjaunojamiem energoresursiem, lai atbalstītu elektroenerģijas un siltumenerģijas vajadzības.
53	C3.I5	T	Līgumattiecību parakstīšana starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un ENISA		Miljoni EUR	0	30	2. CET.	2023	Trīs līgumisku nolīgumu parakstīšana (pa vienam gadā) starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un ENISA, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas MVU digitālo pārveidi, izmantojot atbalsta līniju inovatīvai vai uz tehnoloģijām balstītai uzņēmējdarbībai Spānijas lauksaimniecības pārtikas nozarē (budžeta izpilde: 30000000 MILJONI EUR; EUR 10000000 gadā). Sadarbības nolīgumos starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju un ENISA paredz nosacījumus uz tehnoloģijām balstītai uzņēmējdarbības līnijai, lai atbalstītu MVU lauksaimniecības pārtikas nozarē, kuri piedāvā inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus, piešķirot līdzdalības aizdevumus, ieguldījumu politiku un atbilstības kritērijus. Iepriekš minētajos nolīgumos iekļauj klauzulu, kas garantē, ka ar šo finansējumu veiktie ieguldījumi atbilst saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šīs investīcijas mērķis ir reaģēt uz vairākiem Spānijas lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku vides digitalizācijas stratēģijas un tās rīcības plānu mērķiem.
54	C3.I5	T	Atbalstīti lauksaimniecības pārtikas MVU, lai īstenotu inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus		Skaits	0	60	2. CET.	2023	Vismaz 60 lauksaimniecības pārtikas MVU, kam piešķirti kredīti inovatīvu un digitālu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Šīs atbalsta pozīcijas mērķis ir piešķirt līdzdalības aizdevumus, lai mudinātu uzņēmumus izstrādāt dzīvotspējīgus un inovatīvus projektus, kas saistīti ar elektronisko tirdzniecību un “Rūpniecības 4.0” konsolidāciju, kā arī daudzas citas lauksaimniecības pārtikas nozares digitālo uzņēmējdarbības modeļu pārmaiņu sviras. Cita starpā ar atlases kritērijiem tiek garantēts, ka darījumi saskaņā ar šo ieguldījumu, ko šie MVU veikuši ar šiem aizdevumiem, atbilst saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
55	C3.I6	M	IKT aprīkojuma iegāde zvejniecības jūras rezervātiem un līgumi par īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi jūras rezervātiem	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas publicēšana publiskā iepirkuma platformā				4. CET.	2022	Publiskā iepirkuma platformā publicētais līgums par IKT aprīkojuma iegādi jūras zvejas rezervātiem un divu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par divu īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi jūras rezervātiem. Jūras rezervātiem paredzētās IKT iekārtas ietver i) Alborán Lighthouse radara radiosakaru savienojumu ar pussalu un ii) tādu dronu iegādi ar pietiekamu jaudu, kas ļauj veikt kontroles un uzraudzības darbības un optimizēt esošos līdzekļus, arī samazinot ietekmi uz vidi. Lai iegādātos īpaša lietojuma kuģi jūras rezervātiem, tiek meklēta labākā tehnoloģija, kas ļauj ievērot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
56	C3.I7	M	Nolīgumi ar valsts pētniecības iestādēm	Nolīgumu parakstīšana ar valsts pētniecības iestādēm				4. CET.	2021	Nolīgumu parakstīšana ar publiskām pētniecības struktūrām, lai veicinātu pētniecību zivsaimniecības un akvakultūras jomā, nodrošinot ekosistēmisku pieeju lēmumu pieņemšanā zivsaimniecības pārvaldībā
57	C3.I7	T	Akustisko zonžu iegāde pētniecībai zivsaimniecībā		Skaits	0	2	2. CET.	2022	Publiskā iepirkuma platformā publicētā līguma publicēšana par divu zivsaimniecības pētniecībai paredzētu akustisko zonžu iegādi. Mērķis iegūt divas zondes diviem esošiem zvejas pētniecības kuģiem ir nodrošināt iegūto datu kvalitāti un tādējādi veicināt dažādu pelaģisko sugu krājumu zinātnisko novērtēšanu, veicinot zvejniecības ilgtspēju un lēmumu pieņemšanu zvejniecības pārvaldības jautājumos, kas balstās uz labākajām zinātniskajām atziņām.
58	C3.I8	T	Pētniecības izstrādes un inovācijas projekti zvejniecības un akvakultūras nozares noturības un ilgtspējas atbalstam		Skaits	0	20	2. CET.	2023	Pabeigt vismaz 20 pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas, kas veicina zvejniecības un akvakultūras nozares noturību un ilgtspēju.
59	C3.I9	M	Spānijas Zivsaimniecības informācijas sistēmas (SIPE) un zvejas uzraudzības sistēmas digitālā pastiprināšana	Otrā ugunsmūra barjeras uzstādīšana				2. CET.	2023	Zvejas informācijas un pārraudzības digitāla pastiprināšana, tostarp otrā ugunsmūra barjeras (ugunsmūra) uzstādīšana, lai palielinātu Spānijas Zivsaimniecības informācijas sistēmas (SIPE) drošību, ievērojot valsts drošības shēmā (ENS) noteiktās prasības augstam drošības līmenim, un zvejas kuģu digitalizācija.
60	C3.I10	M	Vieglu patruļlaivu un tāljūras patruļkuģu iegāde nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas publicēšana publiskā iepirkuma platformā				4. CET.	2022	Publiskā iepirkuma platformā publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu četrām jaunām vieglās patruļlaivām un trim atjaunotiem atklātās jūras patruļkuģiem, ko izmanto, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas joprojām ir viens no lielākajiem jūras ekosistēmu apdraudējumiem. Tiek meklēta labākā tehnoloģija, kas ļauj ievērot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
61	C3.I11	T	Investīciju projektu finansēšana zivsaimniecības nozarē		Miljoni EUR	0	5	2. CET.	2022	Apstiprināt Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas un SAECA nolīgumu par atbalstu ieguldījumu projektu finansēšanai zivsaimniecības nozarē, piešķirot Sociedad Anónima Estatal de Caución Agraria (SAECA) aizdevumu vismaz 5 000 000 EUR apmērā, lai izveidotu finansēšanas līniju, kas paredzēta, lai no jauna garantētu projektus ar darbībām, kas saistītas ar ilgtspējīgu zveju; uzlabot darbības darba apstākļus un drošību; un procesu un sistēmu digitalizāciju. Iepriekš minētajā nolīgumā iekļauj klauzulu, kas garantē, ka ar šo ieguldījumu atbalstītie darījumi atbilst saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

C.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C3.R7) — Likums par pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu

Šīs reformas mērķis ir novērst pārtikas zudumus un izšķērdēšanu, izveidojot prioritāšu hierarhiju pārtikas izmantošanā, lai tā nekļūtu par izšķērdēšanu.

Jaunās regulas mērķis ir panākt efektīvāku resursu pārvaldību:

a)aprites bioekonomikas veicināšana;

b)veicināt pārtikas pārpalikumu reģenerāciju un izplatīšanu sociālās solidaritātes nolūkos, piešķirot to par prioritāti cilvēku lietošanai;

c)atbalstīt pētniecību un inovāciju pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas un samazināšanas jomā;

d)reaģēšana uz atbildīgas ražošanas un patēriņa mērķrādītāju, kas noteikts Programmā 2030. gadam; un

e)siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju samazināšana.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma (C3.R8) — Regula par lauku saimniecību informācijas sistēmu

Šīs reformas mērķis ir izveidot Lauksaimniecības un mežsaimniecības informācijas sistēmu (SIEX), lai Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija varētu pārvaldīt lauksaimniecības un lopkopības politiku. Informācijas sistēma vienkāršo lauksaimnieku attiecības ar administrāciju un uzlabo lauksaimnieku uzņēmējdarbības pārvaldību, apkopojot vienā informācijas sistēmā attiecīgo informāciju par lauku saimniecībām,

Ar regulu izveido un reglamentē lauksaimniecības un lopkopības saimniecību un lauksaimnieciskās ražošanas informācijas sistēmu, kā arī autonomo lauku saimniecību reģistru un lauku saimniecību digitālo reģistru. Digitālajā saimniecības grāmatā paredz attiecīgu pārejas periodu: konkrētāk, lauku saimniecību digitālās grāmatas 9. un 10. pants stājas spēkā attiecībā uz visām lauku saimniecībām ne vēlāk kā 2025. gada 3. ceturksnī.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

Investīcija (C3.I12) — Plāns apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir palielināt investīcijas Nr. 1 (C3.I1) vērienīgumu: Plāno uzlabot apūdeņošanas efektivitāti un ilgtspēju, palielinot modernizēto hektāru skaitu ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L8	C3.R7	M	Likuma “Par pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu” stāšanās spēkā	Likuma par stāšanos spēkā norma				2. CET.	2026	Regulas par pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu stāšanās spēkā saskaņā ar pasākuma aprakstu.
L9	C3.R8	M	Regulas, ar ko reglamentē lauku saimniecību informācijas sistēmu, stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā noteikums				CET.	2025	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, kas reglamentē lauku saimniecību informācijas sistēmu saskaņā ar pasākuma aprakstu.
L10	C3.I12	T	Stājas spēkā Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīgums par apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (III posms)		Miljoni EUR	0	260	4. CET.	2023	Sadarbības nolīgums starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA (III posms; EUR 260000000 no budžeta izpildes) īsteno ar šo ieguldījumu projektu īstenotā apūdeņošanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanas plāna nosacījumus. Šī tiesību norma cita starpā reglamentē publiskā/privātā finansējuma režīmu šīm apūdeņošanas modernizācijas investīcijām, projektu atlases kritērijus, plāna izpildes procedūras, kā arī to darbību sarakstu, kas jāveic saistībā ar budžeta izpildi saskaņā ar šo pasākumu.
L11	C3.I12	T	Modernizētu apūdeņošanas sistēmu modernizācija ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā		Skaits (ha)	125 000	160 000	2. CET.	2026	Vismaz 160 000 hektāru apūdeņošanas sistēmu modernizētas ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā. Platību, kas modernizēta ar atveseļošanas un noturības plāna investīcijām, kā arī veikto darbību tipoloģiju atspoguļo sadarbības nolīgumos, ko SEIASA paraksta ar skartajām ūdens lietotāju kopienām. Šajos nolīgumos nosaka konkrētas darbības, kas jāveic, lai garantētu ūdens taupīšanu un energoefektivitāti modernizētās apūdeņošanas sistēmās. Dažas no darbībām, kas jāveic saskaņā ar šo plānu, ir šādas: gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu izmantošanas aizstāšana ar netradicionāliem ūdens resursiem (atgūti vai atsāļoti saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ii) tādu ūdens regulēšanas sistēmu ieviešana, kas pieļauj gravitācijas apūdeņošanu (izmantojot augstuma atšķirību, lai ūdens transportēšanai nebūtu nepieciešams izmantot enerģiju), iii) no fosilajiem energoresursiem iegūtas enerģijas aizstāšana, kas nepieciešama sūknēšanai ar atjaunojamiem energoresursiem (galvenokārt fotoelementu enerģija), āra grāvju, kas izgatavotas no betona vai zemes, aizstāšana ar apraktām caurulēm, v) filtrēšanas un sūknēšanas staciju būvniecība un vi) skaitītāju un tālvadības sistēmu uzstādīšana. Līdz 2026. gada 2. ceturksnim ir modernizēti vismaz 35000 hektāru apūdeņošanas sistēmu ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā, ko var pārbaudīt saskaņā ar SIEASA un apūdeņošanas kopienu nolīgumiem. (Bāzlīnija, pamatojoties uz 48. mērķrādītāja mērķi)

D. SASTĀVDAĻA NR. 04: Ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas Spānijas neaizsargātībai pret klimata pārmaiņu tiešo un netiešo nelabvēlīgo ietekmi, ko rada tās bioģeogrāfija un ģeomorfoloģija, uzlabojot ekosistēmu saglabāšanās stāvokli, vajadzības gadījumā veicot to ekoloģisko atjaunošanu un apvēršot biodaudzveidības zudumu, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabājot un uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus. Šis komponents arī veicina ekosistēmu pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, pieņemot pasākumus to ietekmes mazināšanai, pieņemot Valsts stratēģiju cīņai pret pārtuksnešošanos un koncentrējoties uz meža ugunsgrēkiem.

Papildu uzsvars tiek likts uz jūras ekosistēmu aizsardzību, saglabāšanu un atjaunošanu. Īstenojot šo Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu, i) tiek uzsākta zilā programma jūru un to biodaudzveidības uzlabošanai; II) palielināt aizsargājamo jūras teritoriju īpatsvaru, līdz 2025. gada beigām aizsargājot vismaz 18 % Spānijas teritorijas, aizsargājot gan faunu, gan floru; un iii) pirmo reizi Spānijā ieviest jūras pārvaldības sistēmu.

Turklāt tā arī saglabā un ilgtspējīgi apsaimnieko lauku apvidus, to ekosistēmas, bioloģisko daudzveidību un meža zemi. Lauku apvidos, kuros depopulācijai ir bijusi īpaši negatīva ietekme, ir liela daļa Spānijas bagātā dabas mantojuma, un tāpēc tie ir vietējās bagātības avots, kas paver iespējas apvērst demogrāfisko lejupslīdi.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents atbalsta investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tā arī atbalsta pienācīgu zemes apsaimniekošanu, jo īpaši meža apsaimniekošanu, dabas aizsardzību un atjaunošanu, kas saskaņota ar Eiropas zaļā kursa un ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķiem.

D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C4.R1) — Sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Ar šo reformu atjaunina bioloģiskās daudzveidības un dabas mantojuma tiesību aktus, lai atbalstītu to saistību izpildi, kas izriet no Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un nesen pieņemtās ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam.

Šīs reformas galvenais uzdevums ir sagatavot, apstiprināt un izvērst stratēģisko plānu dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības jomā (kā izklāstīts Likumā Nr. 42/2007 par dabas mantojumu un bioloģisko daudzveidību), lai tam būtu ilgstoša ietekme uz visu Spānijas dabas sistēmu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī uz pakalpojumiem, ko tas sniedz sabiedrībai. Šī reforma ietver arī šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu:

a)Bioloģiskās daudzveidības, zinātnes un zināšanu stratēģijas pieņemšana, kurā nosaka galvenās nepilnības pētniecībā un nosaka konkrētas jomas, kurās ir vajadzīgi pētījumi bioloģiskās daudzveidības jomā.

b)Karaļa dekrēta pieņemšana, ar ko apstiprina aizsargājamo jūras teritoriju tīkla plānu, kas veicina ekoloģiski saskaņotu tīklu, kurš palīdz saglabāt dabas mantojuma teritorijas un jūras bioloģisko daudzveidību, veicinot aizsargājamo jūras teritoriju plānotu, efektīvu un saskaņotu pārvaldību.

c)Nacionālā Apputeksnētāju aizsardzības stratēģija paredz nepieciešamās darbības, lai uzlabotu apputeksnētāju stāvokli. Šī stratēģija jo īpaši ir vērsta uz to, lai i) veicinātu apputeksnētājiem labvēlīgas teritorijas; II) tās pārvaldības uzlabošana un kaitīgo sugu radīto risku samazināšana; III) fitosanitārie produkti; un iv) veicināt pētījumus par apputeksnētāju aizsardzību un ar to saistīto pētījumu rezultātu izplatīšanu šajā jomā.

d)Saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES regula) — administratīvo un zinātnisko aktu atjaunināšanas iestāžu regula, kas garantē no CITES izrietošo pasākumu īstenošanu un nodrošina, ka tirdzniecība nekaitē sugu aizsardzības statusam un to ilgtermiņa izdzīvošanai.

e)Mitrāju saglabāšanas un atjaunošanas plāns, kas garantē mitrāju saglabāšanu un racionālu izmantošanu.

Šo darbību izstrādi saskaņā ar šo pasākumu tieši atbalsta šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta investīcija Nr. 1 un investīcija Nr. 2 (aprakstīta turpmāk). Tas arī papildina divas pārējās reformas un investīcijas, kas aprakstītas šajā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C4.R2) — ekosistēmu un zaļās infrastruktūras atjaunošana

Šīs reformas mērķis ir līdz 2050. gadam izstrādāt un īstenot centrālās valdības zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas stratēģiju, lai atjaunotu bojātās ekosistēmas un konsolidētu pilnībā funkcionējošu sauszemes un jūras dabisko un pusdabisko teritoriju tīklu, kas savienots Spānijā.

Šīs reformas ietver septiņus dažādus darbības virzienus, lai: I) samazināt sadrumstalotības un ekoloģiskās savienojamības zuduma ietekmi; II) atjaunot dzīvotnes un ekosistēmas galvenajās teritorijās; III) uzturēt un uzlabot zaļās infrastruktūras elementu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; IV) uzlabot ar zaļo infrastruktūru saistīto elementu noturību; nodrošināt teritoriālo saskaņotību; VI) ietver efektīvu zaļo infrastruktūru; un vii) nodrošināt pienācīgu saziņu, izglītību un interešu grupu un sabiedrības līdzdalību zaļās infrastruktūras attīstībā.

Šo reformu atbalsta arī šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta investīcija Nr. 3, kurā jo īpaši ņemti vērā ieteikumi, kas sniegti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam par ekoloģisko koridoru iekļaušanu, koku liela mēroga stādīšanu, ievērojamu progresu piesārņotas zemes atjaunošanā un mērķi nodrošināt, ka pilsētām ar vismaz 20000 iedzīvotāju ir vērienīgs pilsētu zaļināšanas plāns. Tas ir saistīts arī ar šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta 1. reformu un 1. investīciju.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Reforma (C4.R3) — ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Ar šo reformu atjaunina 1999. gada Spānijas Meža stratēģiju kopā ar Spānijas Mežsaimniecības plānu 2002.–2032. gadam, izstrādājot pasākumu kopumu mežsaimniecības nozares veicināšanai, aptverot visu Spānijas mežu: sugu un teritoriju aizsardzība, ugunsgrēki, īpašumtiesības, attīstība, pašreizējais stāvoklis un meža teritoriju un resursu tendences. Reforma attiecas uz ekonomisko un sociālo atdzīvināšanu lielos lauku apvidos, kuros ir nopietnas depopulācijas problēmas, un tā ir labi saskaņota ar Eiropas zaļo kursu.

Spānijas mežsaimniecības stratēģijā ir piecas stratēģiskās prioritātes:

1)Dabas mantojuma, bioloģiskās daudzveidības un savienojamības saglabāšana un uzlabošana.

2)Aizsardzība, veselības drošība un profilakses un pielāgošanās dabas un vides riskiem aizsardzība.

3)Meža bioekonomika: zaļā ekonomika un darbvietas, meža resursu mobilizācija un mežsaimniecības nozares ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība.

4)Zināšanu un mežsaimniecības kultūras attīstīšana un uzlabošana.

5)Meža pārvaldības modelis: Spānijas mežsaimniecības politikas tiesiskais, administratīvais un lietderīgais satvars.

Spānijas meža stratēģijā ir divi galvenie instrumenti, kas vajadzīgi, lai reformētu mežsaimniecības nozari kopumā. Pirmais no tiem ir ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatnostādņu pieņemšana. Šīs pamatnostādnes aptver tādus jautājumus kā bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas un aprites bioekonomika. Otrkārt, stratēģiskās pamatnostādnes meža ugunsgrēku apsaimniekošanai Spānijā, kurās nosaka sasniedzamos mērķus, nosaka galvenos darba virzienus un nosaka sabiedrības grupas ar noteiktu atbildības pakāpi. Šīs stratēģiskās pamatnostādnes ir būtiskas, lai kontrolētu meža ugunsgrēkus un palielinātu meža nozares stratēģisko pozicionēšanu ekoloģiskās pārkārtošanās kontekstā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C4.I1) — Dabas mantojuma digitalizācija un zināšanas par to

Investīcija izveido sistēmu dabas mantojuma pārvaldības, kontroles un uzraudzības digitalizācijai, aptverot gan sauszemes, gan jūras jomu. Šis ieguldījums būtiski uzlabo zināšanas par sugām un dzīvotnēm, kā arī kartēšanas informāciju un dabas mantojumu, tostarp ģeoloģisko mantojumu. Investīcija ir vērsta uz informācijas iegūšanu un tās pārvaldību, tostarp:

1)Programma, kuras mērķis ir uzlabot zināšanas un digitalizāciju bioloģiskās daudzveidības un dabas mantojuma pārvaldības jomā valsts līmenī, attīstot uzraudzības tīklus, ieviešot sensorus un izmantojot fiksētas un mobilas digitālās informācijas ieguves sistēmas.

2)Informācijas pārvaldības sistēmu vai platformu izstrāde valsts līmenī ar papildu analītiskām un izplatīšanas spējām.

Tiek uzsākta amfībijas gaisa kuģu flotes aviācijas elektronikas sistēmas atjaunināšana, un tā ietver aprīkojuma projektēšanu, sertificēšanu un iegādi, lai padarītu gaisa kuģus drošākus un efektīvākus ugunsdzēšanas laikā. Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši aviācijas elektronikas sistēmas uzlabošanu amfībijas gaisa kuģu flotē iekļauj tikai esošajos gaisa kuģos un nepalielina šo gaisa kuģu darbmūžu vai jaudu. Tā nodrošina drošības un lidošanas apstākļus tikai tad, ja tos izmanto meža ugunsgrēku dzēšanai.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C4.I2) — Sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Šīs investīcijas ietver tiešo investīciju un dotāciju līniju kopumu gan sauszemes, gan jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tas ietver piecus darbības virzienus, ko saskaņo ar 1. reformu:

1)Sauszemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, pievēršoties sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa uzlabošanai, apdraudējumu un mirstības novēršanai, kā arī invazīvu svešzemju sugu kontrolei un izskaušanai.

2)Infrastruktūras uzlabošana, kas ietver tādas darbības kā iekārtu un infrastruktūras nodrošināšana, atjaunošana un uzlabošana, kas saistīta ar dabas mantojuma apsaimniekošanu un izpratnes veicināšanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmes izcelšana un izplatīšana cilvēku veselībai un labklājībai.

3)Investīcijas jūras biodaudzveidības saglabāšanā, lai līdz 2025. gadam aizsargātu vismaz 18 % Spānijas jūras teritorijas.

4)Mitrāju atjaunošana, veicot mitrāju saglabāšanas, uzlabošanas un atjaunošanas darbības, un jo īpaši tās, kas saistītas ar 2. reformā paredzēto mitrāju saglabāšanas un atjaunošanas plānu.

5)Starptautiskās tirdzniecības kontrole, lai uzlabotu un konsolidētu CITES glābšanas centru tīklu un stiprinātu nelegālās tirdzniecības apkarošanas rīcības plānu.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši attiecībā uz īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi investīciju atlases kritēriji nodrošina, ka tiek atlasītas tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo mērķi.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C4.I3) — Ekosistēmu un zaļās infrastruktūras atjaunošana

Šī investīcija ietver darbību kopumu 2. reformas īstenošanas atbalstam. Mērķis ir atjaunot dabiskās ekosistēmas un teritorijas, ko degradē kalnrūpniecības darbības, kā arī citas pilsētvides iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pilsētu savienojamību un apvērsi.

Investīcijā ir izvirzīts mērķis atjaunot vismaz 30000 hektāru dabisko ekosistēmu. Atjaunošanas darbības ir vērstas uz degradētām teritorijām vai ekosistēmām, likvidējot mākslīgos elementus, uzlabojot augsni un morfoloģiju, kā arī atjaunojot veģetāciju un naturalizējoties. Attiecībā uz kalnrūpniecību ieguldījums atjauno vismaz 30 iepriekšējās ieguves vietas. Bijušo ieguves vietu sanācija ietver augsnes dekontamināciju, morfoloģijas atjaunošanu un veģetācijas atjaunošanu, kā arī bijušo raktuvju, kuras vairs nedarbojas, naturalizāciju.

Visbeidzot, investīcija veicina zaļo infrastruktūru, kas atbilst vietējo iestāžu vajadzībām, tostarp: I) pilsētplānošanas un reģenerācijas stratēģijas, kuru mērķis ir izveidot un atjaunot zaļo un zilo infrastruktūru un atbrīvot pilsētu telpu, lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, augsnes caurlaidību un dabisko savienojamību pilsētās; II) darbības un projekti, kas aptver pārvaldības un līdzdalības procesus, zaļo un zilo zonu pārvaldību un pilsētu metabolisma projektus, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību; un iii) atbalsts aprīkojuma un infrastruktūras projektiem pilsētplānošanai.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C4.I4 Ilgtspējīga meža apsaimniekošana

Šīs investīcijas ietver investīcijas ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā:

1)Darbības, kas uzlabo meža apsaimniekošanu, lai cīnītos pret meža ugunsgrēkiem, un citas meža apsaimniekošanas intervences; tehniskais atbalsts mežu īpašniekiem un pārvaldes iestādēm, lai konsolidētu valsts īpašumtiesības; meža apsaimniekošanas plāni, kuru mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību un mežu ilgtspējīgu izmantošanu.

2)Darbības, kas aizsargā klimata pārmaiņas un pielāgojas tām, tostarp vismaz 100 īpašam nolūkam paredzētu ugunsdzēsības līdzekļu, ugunsdzēsības brigāžu atjaunošana un progress meža uzlabošanas darbībās.

3)Darbību kopums atbalsta mežsaimniecības nozari kā galveno resursu demogrāfisko problēmu risināšanā, īpašu uzmanību pievēršot zaļajai uzņēmējdarbībai un vietējai bioekonomikai. Šī ieguldījuma daļa ietver dotācijas vietējām iestādēm un citiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem, lai veicinātu mežsaimniecības nozares un tās rūpniecības konkurētspēju, uzņēmējdarbību un ilgtspēju. Šajās darbībās īpaša uzmanība jāpievērš videi draudzīgu darbvietu radīšanai, jo īpaši atbalstot sieviešu un jauniešu līdzdalību mežsaimniecības nozarē un zaļo uzņēmējdarbību.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši pasākums skaidri novērš un izslēdz atbalstu monokultūru stādījumiem, jo īpaši eikaliptiem, lai samazinātu ūdens noslodzi un ugunsgrēku riskus. Ugunsdzēšanas aprīkojuma iegādei atbalsta tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo mērķi.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
62	C4.R1	M	Dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns un aizsargājamo jūras teritoriju tīkla plāns	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2022	Dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības stratēģiskā plāna (Karaļa dekrēts) un aizsargājamo jūras teritoriju tīkla plāna (Karaļa dekrēts) pieņemšana, tostarp vismaz deviņu jūras pārvaldības bāzu izveide, iii) bioloģiskās daudzveidības, zinātnes un zināšanu stratēģija, iv) Valsts apputeksnētāju aizsardzības stratēģija, v) regula iestādēm, administratīvajām un zinātniskajām struktūrām saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām un vi) mitrāju saglabāšanas un atjaunošanas plāns.
63	C4.R2	M	Zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas valsts stratēģijas pieņemšana	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				2. CET.	2021	Zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas valsts stratēģijas pieņemšana. Stratēģijā iekļauj darbības virzienus, lai sasniegtu: I) sadrumstalotības un ekoloģiskās savienojamības zuduma ietekmes mazināšana; ekosistēmu atjaunošana svarīgākajās teritorijās; III) uzturēt un uzlabot ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; IV) noturības uzlabošana; V) pārvaldības modeļa definīcija; un vi) komunikācija, izglītība un ieinteresēto personu līdzdalība.
64	C4.R3	M	Spānijas meža stratēģijas un atbalsta plāna apstiprināšana	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2022	Spānijas meža stratēģijas un atbalsta plāna pieņemšana, kurā iekļauj ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatnostādnes.
65	C4.I1	M	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par īpašiem mērķiem paredzētiem gaisa kuģiem ugunsdzēšanai un bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmas izveide	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana				2. CET.	2022	Piešķirt līgumus par vismaz desmit speciāla lietojuma gaisa kuģu (Canadair) atjaunināšanu un modernizāciju ugunsdzēšanas vajadzībām un darīt pieejamu bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmu. Sistēma ietver zināšanu palielināšanu par sugām un dzīvotnēm un digitālo platformu. Investīcija nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), modernizējot tikai esošos gaisa kuģus, kas nepalielina to darbmūžu vai jaudu.
66	C4.I1	M	Bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmas pabeigšana un ieviešana	ACTA de Recepción				2. CET.	2026	Bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēma ir pabeigta un darbojas (tostarp digitālā platforma), un ir veikts precīzs LIDAR lidojums, kas aptver vismaz 75 % valsts sauszemes teritorijas.
67	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas		% no Spānijas jūras teritorijas	13	15	2. CET.	2023	Panākt, lai aizsargājamā jūras teritorija būtu vismaz 15 % Spānijas jūras teritorijas. Aizsargājama jūras teritorija ir jūras teritorija, kas iekļauta Natura 2000 tīklā vai citu kategoriju aizsargājamās dabas teritorijās, kā noteikts Likumā Nr. 42/2007; teritorijas, ko aizsargā starptautiskie instrumenti un jūras rezervāti, attiecīgā gadījumā iekļauj RAMPE (Spānijas aizsargājamo jūras teritoriju tīklā). (Bāzlīnija: 2020. gada 31. decembrī)
68	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas		% no Spānijas jūras teritorijas	15	18	4. CET.	2025	Panākt, lai aizsargājamā jūras teritorija būtu vismaz 18 % Spānijas jūras teritorijas. Aizsargājama jūras teritorija ir jūras teritorija, kas iekļauta Natura 2000 tīklos vai citās aizsargājamo dabas teritoriju kategorijās, kā noteikts Likumā Nr. 42/2007; teritorijas, ko aizsargā starptautiskie instrumenti un jūras rezervāti, attiecīgā gadījumā iekļauj RAMPE (Spānijas aizsargājamo jūras teritoriju tīklā). (Bāzlīnija: 2023. gada 31. decembrī.)
69	C4.I2	T	Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi		Skaits (ha)	0	50 000	2. CET.	2026	Vismaz 50000 hektāru, uz kuriem attiecas pabeigti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi. Saglabāšanas darbības ietver šādas darbības: I) darbības, kas novērš faunas un floras sugu mirstību, ii) darbības invazīvu sugu agrīnai atklāšanai, kontrolei vai izskaušanai, iii) apsaimniekošanas un dzīvotņu uzlabošanas pasākumi, jo īpaši tie, kas veikti attiecībā uz aizsargājamām sugām, iv) mitrāju atjaunošanas darbības, piemēram, dabiskās dinamikas, ūdens kvantitātes un kvalitātes, kā arī dabiskās faunas un floras uzlabošana, un v) darbības, ar kurām nodrošina, atjauno un modernizē iekārtas un infrastruktūru, kas saistītas ar dabas mantojuma un jo īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu (Natura 2000 un aizsargājamās dabas telpas), un Konvencijas par apdraudēto sugu nelikumīgas tirdzniecības (CITES) infrastruktūras uzlabošanu, tostarp jauna Glābšanas references centra izveidi. Attiecībā uz īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi investīciju atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbalstot tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo mērķi.
70	C4.I3	T	Bijušo ieguves vietu sanācija (vismaz 20 bijušās raktuves)		Skaits (ieguves vietas)	0	20	2. CET.	2023	Katrā ieguves vietā sākt sanācijas darbus, kas vērsti uz vismaz 20 kādreizējām raktuvēm, tostarp augsnes dekontamināciju, morfoloģijas atjaunošanu, veģetāciju un naturalizāciju.
71	C4.I3	M	Ekosistēmu atjaunošanas darbības	Pabeigto darbu/projektu oficiāla sertifikācija				4. CET.	2025	Vismaz 30000 hektāru, ko aptver pabeigtas ekosistēmu atjaunošanas darbības degradētās teritorijās vai ekosistēmās, tostarp mākslīgo elementu likvidēšana, augsnes un morfoloģijas uzlabošana, veģetācijas atjaunošana un naturalizācija un ar zaļo infrastruktūru saistītu projektu pabeigšana vismaz 30 pilsētās ar vairāk nekā 50000 iedzīvotāju.
72	C4.I3	T	Bijušo raktuvju (vismaz 30 bijušo raktuvju) atjaunošanas pabeigšana		Skaits (ieguves vietas)	0	30	2. CET.	2026	Ir atjaunotas vismaz 30 bijušās raktuves, tostarp augsnes dekontaminācija, morfoloģijas atjaunošana un to bijušo raktuvju atjaunošana un naturalizācija, kuras vairs nedarbojas.
73	C4.I4	T	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai		Skaits (transportlīdzekļi)	0	100	2. CET.	2023	Ugunsdzēsībai paredzētu vismaz 100 speciālo transportlīdzekļu iegāde. Investīciju atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbalstot tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo mērķi.
425	C4.I4	M	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (II daļa)	MITERD parakstīts sertifikāts				2. CET.	2026	Darbību pabeigšana ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā, tostarp ugunsdzēsēju bāzu renovācija un meža uzlabošanas darbību pabeigšana, tostarp adaptīvas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prakses un sugu bagātināšanas plānošana, un vismaz 70 projekti, kas atbalsta zaļo uzņēmējdarbību un vietējo bioekonomiku, saskaņoti ar pasākuma aprakstu. Investīciju atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbalstot tikai labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē, ņemot vērā to īpašo mērķi.

D.3. Apraksts par investīcijām aizdevuma atbalstam

Reforma (C4.R4) — Valsts stratēģija cīņai pret pārtuksnešošanos

Ar šo reformu atjaunina valsts stratēģiju cīņai pret pārtuksnešošanos, aizstājot 2008. gadā publicēto Valsts rīcības plānu cīņai pret pārtuksnešošanos, izveidojot jaunu stratēģisku sistēmu cīņai pret pārtuksnešošanos Spānijas teritorijā. Šīs reformas mērķis ir veicināt dabas kapitāla aizsardzību, saglabāšanu un uzlabošanu, pievēršoties neauglīgām, pussausām un sausām subhumīdām zonām, un līdz minimumam samazināt zemes degradāciju.

Stratēģijai ir trīs pīlāri:

1)Darbības, lai novērstu un samazinātu pārtuksnešošanos un atjaunotu degradētās teritorijas.

2)Spēju veidošana un pārvaldība.

3)Zināšanas un sabiedrība: darbības zināšanu, pārredzamības un pilsoniskās līdzdalības uzlabošanai.

Šai reformai ir rīcības plāns laikposmam no 2022. līdz 2026. gadam. Šis rīcības plāns veicina stratēģijas izstrādi, nosaka prioritātes un nosaka to saturu un īstenošanas grafiku.

Stratēģija arī veicina koordināciju un sadarbību starp attiecīgajiem aģentiem, kas nodarbojas ar pārtuksnešošanās jautājumiem, un izveido šādas koleģiālas struktūras:

1)Nacionālā komiteja cīņai pret pārtuksnešošanos, kas piesaistīta Valsts dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības komisijai. Šīs komitejas mērķis ir darboties kā konsultatīvai struktūrai un veicināt sadarbību starp valsts administrāciju un autonomo apgabalu administrācijām;

2)Valsts padome cīņai pret pārtuksnešošanos. Šī struktūra darbojas kā padomdevēja struktūra, kas sniedz atbalstu valsts pārvaldei un palīdz koordinēt zinātnisko un pilsonisko sabiedrību; un

3)Ekoloģiskās pārkārtošanās un demogrāfisko problēmu ministrijas Bioloģiskās daudzveidības, mežu un pārtuksnešošanās ģenerāldirektorāta tehniskā vienība cīņai pret pārtuksnešošanos. Šī nodaļa ir atbildīga par pasākumu un darbību izstrādi, īstenošanu un koordinēšanu attiecībā uz pārtuksnešošanos Spānijas teritorijā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

D.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits

Pasākums

Atskaites punkts
/Mērķrādītājs

Nosaukums

Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs

Mērķa kvantitatīvais rādītājs

Laiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Vienība

Pamatscenārijs

Mērķis

Gadu

L12

C4.R4

Valsts stratēģijas cīņai pret pārtuksnešošanos un ar to saistītā rīcības plāna (2022–2026) pieņemšana un koleģiālo struktūru izveide.

Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī

4. CET.

2024

Valsts stratēģijas pieņemšana cīņai pret pārtuksnešošanos un ar to saistītās darbības saskaņā ar pasākuma aprakstu.

E. KOMPONENTS NR. 05: Piekrastes un ūdens resursi

Šā komponenta mērķis ir uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, īstenot piekrastes pielāgošanās politiku, lai novērstu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, un stiprināt jūras stratēģiju un jūras telpisko plānojumu īstenošanu.

Lai uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu, Spānijai ir jārisina dažādas problēmas, piemēram, jaunu piesārņotāju (piemēram, mikroplastmasa) apzināšana, pašreizējais investīciju trūkums plānošanā, piekrastes pielāgošana klimata pārmaiņām, publiskās hidroloģiskās telpas kontrole un pārvaldība, jūras-zemes īpašums un ūdens attīrīšana, kā arī ūdens apsaimniekošanas jauno tehnoloģiju un IKT tehnoloģiju ieviešanas aizkavēšanās. Šajā nolūkā Spānija uzlabo nozares efektivitāti. Spānija arī cenšas savu ūdens resursu apsaimniekošanu labāk saskaņot ar vides mērķiem, piemēram, tiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam un ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā. Šajā nolūkā izmanto dažādas stratēģijas, piemēram, valsts pārvaldes digitalizāciju, lai piekļūtu informācijai, tostarp ūdens kvalitāti un atbilstību ekoloģiskajām plūsmām, vides infrastruktūras nodrošināšanu un uzlabošanu, infrastruktūras drošību vai gruntsūdeņu stāvokļa uzlabošanu un ūdens nesējslāņa atgūšanu.

Klimata pārmaiņas ir saasinājušas erozijas un plūdu ietekmi piekrastē. Tāpēc ar šo Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu tiks īstenota arī politika Spānijas piekrastes pielāgošanai klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei. Lai cīnītos pret eroziju un samazinātu plūdu risku, cita starpā ievieš vairākus pielāgošanās pasākumus, piemēram, vides atjaunošanu degradētās teritorijās, sakārtotas un pareizas piekļuves uzlabošanu publiskai sauszemes jūras telpai vai dabā balstītu risinājumu izstrādi un īstenošanu. Šis rīcības virziens radīs noturīgāku piekrasti pret klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī labāk sagatavos tūrisma nozari un citas nozares, kas ir atkarīgas no piekrastes teritoriju stāvokļa. Turklāt tas vēl vairāk stiprina programmas Copernicus lomu, kam ir izšķiroša nozīme, lai novērstu un novērtētu ekstremālu laikapstākļu kaitējumu un ietekmi.

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta ietvaros Spānija veicina jūrlietu nozaru optimālu ilgtspējīgu attīstību un aizsargā jūras vidi, lai sasniegtu labu vides stāvokli, pieņemot tiesību aktu, transponējot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un stiprinot tās īstenošanu.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz energoefektivitātes un resursu izmantošanas veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tā arī koncentrē investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši veicinot pētniecību un inovāciju, tīru un efektīvu enerģijas avotu ražošanu un izmantošanu, energoinfrastruktūru, ūdens un atkritumu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu transportu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī veicina ūdens atkalizmantošanu (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C5.R1) — Ūdens plāni un stratēģijas un regulatīvās izmaiņas

Reforma attiecas uz Ūdens likuma, tā noteikumu un citu sekundāro tiesību aktu pārskatīšanu un atjaunināšanu, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu, kas ir labvēlīgs ieguldījumu veicināšanai. Reforma ietver vairāku plānu un stratēģiju pieņemšanu un pārskatīšanu, kas veido pamatu investīcijām un ūdens resursu apsaimniekošanai, kas stiprina un palielina investīcijas. Šīs regulatīvās izmaiņas saskaņo ar Eiropas zaļo kursu.

Šajā reformā cita starpā tiks risināti daudzi jautājumi attiecībā uz visu veidu ūdeni, piemēram, uzlabota notekūdeņu atkalizmantošanas finanšu shēma, dambju un to rezervuāru drošības tehnisko standartu pieņemšana, valsts plāna pieņemšana ūdens attīrīšanai, attīrīšanai, efektivitātei, ietaupījumiem un atkalizmantošanai (attīrīšanas, sanitārijas, efektivitātes, ietaupījumu, atkalizmantošanas un infrastruktūras drošības īstenošana — DSEAR plāns).

Pasākumu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C5.I1) — Attīrīšanas, sanitārijas, efektivitātes, ietaupījumu, atkārtotas izmantošanas un infrastruktūras drošības (DESEAR) darbību īstenošana

Ar šo ieguldījumu veic šādas darbības:

1)Attīrīšanas, sanitārijas un ūdens resursu atkārtotas izmantošanas pasākumu īstenošana. Šā darbības virziena mērķis ir uzlabot komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Dažos gadījumos darbībās tiek atkārtoti izmantoti komunālie notekūdeņi, tādējādi samazinot pašreizējo ieguves slodzi. Ar jaunajiem attīrīšanas pasākumiem panāk visas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas neto nulles enerģijas patēriņu. Attiecībā uz jaunām vai modernizētām notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrām attīrīšanu no jauna izraugās vai atjaunina vismaz līdz līmenim, kas atbilst Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai (Direktīva 91/271/EEK). Esošās infrastruktūras uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā vidējais enerģijas patēriņš samazinās vismaz par 10 %. Šos ietaupījumus panāk, īstenojot energoefektivitātes pasākumus (piemēram, koģenerāciju, enerģijas un siltuma reģenerāciju, fotoelementu paneļus, LED apgaismojumu).

2)Darbības efektivitātes uzlabošanai un ūdens zudumu samazināšanai. Ar darbībām īsteno vienu vai vairākas subsīdiju shēmas, lai uzlabotu vidējo un mazo pašvaldību piegādes tīklu efektivitāti, ļaujot pašvaldībām vai par ūdensapgādi atbildīgajām struktūrām to uzlabot, samazinot zudumus sadales tīklos, un veicot darbības ūdens krātuvju remontam un uzlabošanai.

3)Investīcijas dambju un rezervuāru drošības uzlabošanai. Šīs darbības nodrošina esošo lielo valstij piederošo dambju drošību, īstenojot attiecīgos ārkārtas rīcības plānus un citas papildu darbības. Tas neizraisa jaunu dambju būvniecību vai esošo dambju paplašināšanu.

4)Pasākumi energoefektivitātes un ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošanai pilsētas ūdens ciklā. Šīs darbības veicina projektus, kas saistīti ar ūdens attīrīšanu, sanitāriju un atkalizmantošanu, ūdens efektivitātes uzlabošanu un ūdens zudumu samazināšanu. To veic L’Horta Sud apgabalā Valensijā; un Rincón de León attīrīšanas iekārtā Alikantē, uzlabojot apūdeņošanas ūdens apsaimniekošanu 18500 hektāru platībā.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C5.I2) — upju ekosistēmu monitorings un atjaunošana, ūdens nesējslāņa atjaunošana un plūdu riska mazināšana

Šā ieguldījuma mērķi ir šādi:

1)Uzraudzīt un atjaunot upju ekosistēmas un dabiskos upju rezervātus. Šī līnija ietver vairākas konkrētas darbības, kuru mērķis ir atjaunot upju teritoriju, paplašināt monitoringa tīklus un uzlabot hidromorfoloģisko noslodzi, kas to apdraud.

2)Noteikt pasākumus plūdu riska mazināšanai. Šis rīcības virziens ietver jau esošos plūdu riska pārvaldības plānus, tostarp telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas novēršanas pasākumus, tehnisko pamatnostādņu izstrādi, lai samazinātu plūdu zonās esošo teritoriju neaizsargātību un veicinātu dažādu ekonomikas nozaru pielāgošanos plūdu riskam. Turklāt pašvaldības pievēršas upju atjaunošanas pasākumu īstenošanai pilsētvidē, ievieš ilgtspējīgas drenāžas sistēmas un uzlabo pilsētvides caurlaidību un to saikni ar upju vides vērtībām pilsētu teritorijās, izstrādājot ūdens plānošanas tehniskās vadlīnijas un mērķus.

3)Pieņemt pasākumus, lai samazinātu gruntsūdeņu ieguvi, izmantojot alternatīvus resursus (ūdens nesējslāņa atgūšana). Šie pasākumi samazina dažu gruntsūdens objektu ieguvi, jo īpaši to, kas apdraud Donjanas apgabalu, un dažus ūdens nesējslāņus Spānijas dienvidaustrumos, kā arī paplašina pjezometriskos monitoringa tīklus.

4)Fotoelementu enerģijas piegāde atsāļošanas iekārtām un to sadale.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 3 (C5.I3) — Digitālā pārkārtošanās ūdensapgādes nozarē (digitālā vides tiesību aktu izpilde) — stratēģisks projekts ekonomikas atveseļošanai un pārveidei (PERTE) ūdens izmantošanas digitalizācijai.

Digitālajai pārejai var būt izšķiroša nozīme ūdensapgādes nozares efektivitātes uzlabošanā. Lai uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanas digitalizāciju, šajā investīcijā jāparedz trīs darbības virzieni:

1)Uzlabot zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu — PERTE ūdens izmantošanas digitalizācijai. Šis PERTE modernizē ūdens aprites ciklu, izmantojot digitalizāciju un inovāciju. Tādējādi tiks panākta efektīvāka un ilgtspējīgāka ūdens apsaimniekošana, ar digitalizācijas palīdzību uzlabojot zināšanas par ūdens izmantošanu. To panāk, atbalstot programmas, kuru mērķis ir veicināt digitalizāciju pilsētu ūdens ciklā, izmantojot konkursa uzaicinājumus, un apūdeņošanā, izmantojot digitālo komplektu apūdeņošanai.

2)Pasākumi nokrišņu monitoringam upju baseinos un piekrastes teritorijās. Šis rīcības virziens veicina meteoroloģisko radaru tīkla atjaunošanu un tā pabeigšanu ar jaunām īsjoslas iekārtām, piemēram, automātisko meteoroloģisko staciju atjaunošanu un uzlabošanu radara reāllaika kalibrēšanai un valsts radara centra projektēšanu, attīstību un ieviešanu.

3)Uzlabota meteoroloģiskā novērošana un klimata risku uzraudzība un novēršana, tas ietver jaunu integrētu meteoroloģiskā atbalsta sistēmu, meteoroloģiskās novērošanas rīkus agrīnai brīdināšanai, tostarp integrētās globālās novērošanas sistēmas īstenošanu, ārpakalpojumu ieviešanu, automātisku kvalitātes kontroli un meteoroloģisko datu marķēšanu, izmantojot mākslīgā intelekta metodes, un NoSQL datu dziļumu, lai efektīvi īstenotu datus, kuru pamatā ir liela datu apjoma apstrāde.

Investīcija attiecas uz 26 rīku vai atjaunotas infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu un uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus nolūkā novērst klimatiskos riskus.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C5.I4) — Piekrastes pielāgošana klimata pārmaiņām un jūras stratēģiju un jūras telpiskās plānošanas plānu īstenošana

Klimata pārmaiņām ir spēcīga negatīva ietekme uz Spānijas piekrasti, un paredzams, ka tās ietekmēs tos. Ar šo investīciju īsteno stratēģiju piekrastes pielāgošanai klimata pārmaiņu ietekmei ar mērķi palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņām un klimata svārstībām un integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām Spānijas piekrastes plānošanā un pārvaldībā. Tas ietver viļņu, mākslīgu pludmaļu, peldošu virsmu izveidi, nogulu apsaimniekošanu, dabā balstītus risinājumus, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedo tīklu ieviešanu piekrastes erozijas attālinātam monitoringam vai darbības ar līdzīgu ietekmi.

Šīs investīcijas aizsargā un atjauno piekrastes ekosistēmas vai degradētās teritorijas. To panāk ar dažādām darbībām, piemēram: I) regresa skarto iekārtu pārvietošana; II) valstij piederošās sauszemes jūras telpas norobežošana; III) nepienācīgi vai neatbilstoši okupētas valstij piederošas jūras zemes atgūšana; IV) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; degradēto piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana, krasta līnijas saglabāšana un apsaimniekošana; un/vai vi) darbības ar līdzīgu ietekmi.

Pasākums arī uzlabo sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskai sauszemes jūras telpai, atjaunojot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskajam īpašumam, plānošanu, pārvaldību un atjaunošanu attiecībā uz piekļuvi vai darbībām ar līdzīgu ietekmi. Investīcija attiecas uz stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošanu. To īsteno, izmantojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem un klimatu un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
74	C5.R1	M	Hidroloģiskās plānošanas regulas grozījumu stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā norma				4. CET.	2021	Karaļa dekrēts, ar ko groza Hidroloģiskās plānošanas noteikumus (Oficiālais Vēstnesis). Grozījumi attiecas uz aspektiem, kas saistīti ar sausumu un ūdens trūkumu, Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas prasībām un attiecīgajiem standartiem saskaņā ar Kopējo stratēģiju ūdens direktīvu īstenošanai.
75	C5.R1	M	Stājas spēkā grozījumi Ūdens likumā un jaunā regula, ar ko aizstāj Karaļa dekrētu 1620/2007	Ūdens likuma noteikums par stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Ūdens likuma grozījums, lai iekļautu notekūdeņu novadīšanas nodokļu pārskatīšanu un ūdens infrastruktūras izmaksu atgūšanas sistēmu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” un izmaksu atgūšanas principu. Ar jauno regulu, ar ko aizstāj Karaļa Dekrētu Nr. 1620/2007, tiks mainīts tiesiskais un finanšu regulējums attiecībā uz notekūdeņu atkalizmantošanu saskaņā ar principiem “piesārņotājs maksā” un “izmaksu atgūšana”, uzlabojot ūdensobjektu, tostarp gruntsūdeņu, monitoringu un aizsardzību un risinot sausuma un trūkuma aspektus.
76	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra		Skaits (darbības)	0	70	2. CET.	2023	70 pabeigti pasākumi ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras uzlabošanai un/vai būvniecībai, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Direktīvai 91/271/EEK (attiecībā uz notekūdeņu infrastruktūras projektiem) vai uzlabot efektivitāti un/vai samazināt ūdens zudumus ūdens sadales sistēmās (ūdens infrastruktūras projektiem).
427	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra		Skaits (darbības)	70	129	2. CET.	2026	129 pabeigtas darbības ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras uzlabošanai un/vai būvniecībai, tostarp L’Horta Sud apgabalā Valensijā, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 91/271/EEK (attiecībā uz notekūdeņu infrastruktūras projektiem) vai uzlabotu efektivitāti un/vai samazinātu ūdens zudumus ūdens sadales sistēmās (ūdens infrastruktūras projektiem). Šī investīcija ietver notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras: -Miranda de Ebro notekūdeņu attīrīšanas iekārta; -Galindo notekūdeņu attīrīšanas iekārta; -Plūsmu iekļaušana uz Consuegra notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (bāzlīnija: 2023. gada 30. jūnijā).
428	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra		Skaits (ha)	0	18 500	2. CET.	2026	Atkārtoti izmantot ūdeni no notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrām Rincón de León attīrīšanas iekārtā Alikantē, uzlabojot apūdeņošanas ūdens apsaimniekošanu 18500 hektāru platībā, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 91/271/EEK un sasniegtu energoefektivitātes kritērijus, un/vai uzlabotu efektivitāti un/vai samazinātu ūdens zudumus ūdens sadales sistēmās.
77	C5.I2	M	Upju krastu aizsardzības pret plūdu riskiem atjaunošana	MITERD parakstītie sertifikāti				4. CET.	2022	Atjaunoti vismaz 200 km upju krastu un vismaz 40000 iedzīvotāju ir aizsargāti pret plūdu risku.
78	C5.I2	T	No ūdens nesējslāņiem iegūtā ūdens daudzuma samazināšana		Skaits (HM3gadā)	510	470	2. CET.	2025	Ūdens, kas iegūts no Donjanas, Seguras-Marmenoras, Mančas Orientāla un Noteikumu ūdens nesējslāņiem, gada apjoma samazinājums no 510 hm3gadā līdz 470 hm3gadā.
429	C5.I2	M	Fotoelementu (PV) enerģijas piegāde atsāļošanas iekārtām un tās sadale	Ārējais ziņojums, kas apliecina ietaupījumus				2. CET.	2026	Aizstāt 35 % no enerģijas, kas patērēta atsāļošanas iekārtās Mursijā un Almerijā (Torrevieja, Valdelentisco, Águilas Carboneras, Bajo Almanzora un Campo de Dalias) un ūdens transportēšanā starp Júcar-Vinalopó, izmantojot fotoelementu enerģiju.
430	C5.I3	M	Darbības attiecībā uz PERTE ūdens lietotāju digitalizācijai	Oficiāls paziņojums par pabeigtiem darbiem				2. CET.	2026	Vismaz 5000000 iedzīvotāju, kas gūst labumu no pilsētu ūdens cikla digitalizācijas projektu nodošanas ekspluatācijā, un vismaz 200000 hektāri, kas gūst labumu no digitālā komplekta apūdeņošanai, kas ir daļa no PERTE ūdens izmantošanas digitalizācijas vajadzībām.
79	C5.I3	M	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par rīku ieviešanu, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus	Noslēgti līgumi				4. CET.	2023	Piešķirt līgumus par 26 instrumentu vai atjaunotas infrastruktūras ieviešanu, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu un uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus nolūkā novērst klimata riskus. Darbības galvenokārt attiecas uz elektroniskā ūdens reģistra izveidi un ieviešanu, hidroloģisko datu un ūdens kvalitātes pārvaldību, datņu apstrādes digitalizāciju un aeronavigācijas meteoroloģiskās uzraudzības tīkla modernizāciju.
426	C5.I3	M	Rīku nodošana ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus	MITERD parakstītie sertifikāti				2. CET.	2026	26 rīku vai atjaunotas infrastruktūras nodošana ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu un uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus nolūkā novērst klimatiskos riskus. Darbības galvenokārt attiecas uz elektroniskā ūdens reģistra izveidi un ieviešanu, hidroloģisko datu un ūdens kvalitātes pārvaldību, datņu apstrādes digitalizāciju un aeronavigācijas meteoroloģiskās uzraudzības tīkla modernizāciju.
80	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 50 kilometru garumā no krasta līnijas		Skaits (kilometros)	0	50	4. CET.	2022	Vismaz 50 kilometru krasta līnijas pabeigšana, lai atjaunotu degradētās teritorijas un ekosistēmas, aizsargātu piekrastes teritorijas un palielinātu to pieejamību, mazinātu eroziju, uzlabotu zināšanas un palielinātu piekrastes teritoriju noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām, veiktu attālinātu monitoringu un īstenotu stratēģiskās jūras plānošanas politiku. Darbībās ņem vērā jebkuru no šādiem aspektiem: palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, apkarojot eroziju un stiprinot piekrasti. Tajā ņem vērā viļņu, mākslīgo pludmaļu, peldošo virsmu izveidi, nogulu apsaimniekošanu, dabā balstītus risinājumus, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedo tīklu ieviešanu piekrastes erozijas monitoringam vai darbības ar līdzīgu ietekmi. II) aizsargāt un atjaunot piekrastes ekosistēmas vai degradētās teritorijas. To dara, a) pārvietojot regresa skartās iekārtas; noteikt robežas valstij piederošajai jūras telpai uz sauszemes; nepareizi vai neatbilstoši apdzīvotas valstij piederošas jūras zemes atgūšana; d) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; degradēto piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana; F) krasta līnijas saglabāšana un pārvaldība; un/vai g) darbības ar līdzīgu ietekmi. III) uzlabot sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskai sauszemes jūras telpai. To dara, atjaunojot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi publiskajam īpašumam, plānojot, apsaimniekojot un atjaunojot piekļuvi vai darbības ar līdzīgu ietekmi. stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošana. To panāk, īstenojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem, klimatu un piekrasti un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem.
81	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 100 kilometru garumā no krasta līnijas		Skaits (kilometros)	50	100	2. CET.	2023	Darbu pabeigšana vismaz 100 kilometru attālumā no krasta līnijas, tostarp: palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, apkarojot eroziju un stiprinot krasta līniju un attālo monitoringu. Tajā ņem vērā viļņu, mākslīgo pludmaļu, peldošo virsmu izveidi, nogulu apsaimniekošanu, dabā balstītus risinājumus, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedo tīklu ieviešanu piekrastes erozijas monitoringam, labākas zināšanas vai darbības ar līdzīgu ietekmi. aizsargāt un atjaunot piekrastes ekosistēmas vai degradētās teritorijas. To dara, a) pārvietojot regresa skartās iekārtas; noteikt robežas valstij piederošajai jūras telpai uz sauszemes; nepareizi vai neatbilstoši apdzīvotas valstij piederošas jūras zemes atgūšana; d) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; degradēto piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana; F) krasta līnijas saglabāšana un pārvaldība; labākas zināšanas un/vai h) darbības ar līdzīgu ietekmi. III) uzlabot sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskai sauszemes jūras telpai. To dara, atjaunojot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajam īpašumam, plānošanu, pārvaldību un atjaunošanu, labākas zināšanas vai darbības ar līdzīgu ietekmi. stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošana un labākas zināšanas. To panāk, īstenojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem, klimatu un piekrasti un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem. (Bāzlīnija: 2022. gada 31. decembrī.)
81b	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 145 kilometru attālumā no krasta līnijas		Skaits (kilometros)	100	145	2. CET.	2026	Darbu pabeigšana vismaz 145 kilometru attālumā no krasta līnijas, tostarp: palielināt Spānijas piekrastes noturību pret klimata pārmaiņu negatīvajām sekām, apkarojot eroziju un stiprinot krasta līniju un attālo monitoringu. Tajā ņem vērā viļņu, mākslīgo pludmaļu, peldošo virsmu izveidi, nogulu apsaimniekošanu, dabā balstītus risinājumus, pludmales un kāpu sistēmas atjaunošanu, piekrastes aizsardzības infrastruktūru, viedo tīklu ieviešanu piekrastes erozijas monitoringam, labākas zināšanas vai darbības ar līdzīgu ietekmi. aizsargāt un atjaunot piekrastes ekosistēmas vai degradētās teritorijas. To dara, a) pārvietojot regresa skartās iekārtas; noteikt robežas valstij piederošajai jūras telpai uz sauszemes; nepareizi vai neatbilstoši apdzīvotas valstij piederošas jūras zemes atgūšana; d) riska novērtēšana un pārvaldība vai līdzīgas darbības; degradēto piekrastes teritoriju un ekosistēmu vides atjaunošana; F) krasta līnijas saglabāšana un pārvaldība; labākas zināšanas un/vai h) darbības ar līdzīgu ietekmi. III) uzlabot sakārtotu un pareizu piekļuvi publiskai sauszemes jūras telpai. To dara, atjaunojot zemi, lai nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajam īpašumam, plānošanu, pārvaldību un atjaunošanu, labākas zināšanas vai darbības ar līdzīgu ietekmi. stratēģiskās jūras plānošanas politikas īstenošana un labākas zināšanas. To panāk, īstenojot jūras telpisko plānošanu, jūras stratēģijas, zinātniskos ieteikumus par okeāniem, klimatu un piekrasti un izstrādājot ģeoreferencētu tīmekļa lietojumprogrammu jūras lietotājiem. (Bāzlīnija: 2023. gada 31. decembrī)

E.3. Apraksts par investīcijām aizdevuma atbalstam

Investīcija Nr. 5 (C5.I5) — Aktorslāņa atveseļošana ar alternatīviem resursiem

Šā ieguldījuma mērķis ir samazināt gruntsūdeņu ieguvi, jo īpaši Seguras upes baseinā, Vidusjūras-Andalūzijas upes baseinā un Katalonijas iekšējos upju baseinos.

Šā ieguldījuma mērķis ir i) izveidot starpsavienojumus starp dažādām atsāļošanas iekārtām Seguras upes baseinā, lai nodrošinātu ūdensapgādes drošību Taho-Segura Aqueduct ūdens lietotājiem, ii) ievadīt sistēmā ūdeni no dažādām atkārtotas izmantošanas iekārtām Alikantes reģionā un iii) veikt atsāļošanas darbības Katalonijas (Tordera II — Foix) un Vidusjūras — Andalūzijas (Costa del Sol un Levante Almeriense) iekšējā upes baseina apgabalā. Šīs darbības samazina gruntsūdeņu daudzumu, kas iegūts no ūdens nesējslāņiem, kuri ir pārmērīgi izmantoti un ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī, vienlaikus nodrošinot ūdensapgādes drošību dažādiem lietotājiem un veicinot ūdens nesējslāņa atgūšanu.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši atsāļotu ūdeni ražo, izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē. Turklāt investīcijas nedrīkst izraisīt apūdeņoto platību paplašināšanu, kā arī nepalielināt apūdeņošanas intensitāti.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C5.I6) — PERTE ūdens izmantošanas digitalizācijai

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt projektus tādu tehnoloģiju ieviešanai, kas veicina digitalizāciju un stiprina sistēmu ūdens izmantošanas pārraudzībai un kontrolei pilsētas ūdens ciklā, koncentrējoties uz vidējām un lielām pašvaldībām un rūpniecības nozari.

Šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

E.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L13	C5.I5	T	Gruntsūdeņu ieguves samazināšana		Skaits (hm3 gadā)	0	60	2. CET.	2026	Alternatīvu resursu piegāde no atsāļošanas iekārtām, vienlaikus panākot līdzvērtīgu gada apjoma samazinājumu gruntsūdeņiem, kas iegūti no ūdens nesējslāņiem, kuri atrodas Katalonijas un Vidusjūras un Andalūzijas upju baseinos, saskaņā ar pasākuma aprakstu.
L14	C5.I6	M	Darbības pilsētu ūdensapgādes cikla un rūpniecības nozares digitalizācijai	Oficiāls paziņojums par pabeigtiem darbiem				2. CET.	2026	10000000 iedzīvotāju guva labumu no pilsētu ūdens cikla digitalizācijas projektiem un vismaz 90 rūpnieciskiem projektiem, kas pabeigti ūdens resursu jomā.

F. 06. KOMPONENTS: Ilgtspējīga mobilitāte (tāltālums)

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina šādas problēmas: 1) pāreja uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem; 2) samazināt emisijas transporta nozarē; 3) padarīt transporta nozari drošāku, pieejamāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku.

Komponenta mērķi ir šādi: Spānijas dzelzceļa tīkla (jo īpaši TEN-T pamattīkla koridoru un blakus TEN-T tīkla) attīstību; izveidot sadarbspējīgāku transporta tīklu (dzelzceļš, autoceļi, ostas), lai samazinātu tā oglekļa pēdu; uzlabot pārrobežu savienojumus ar Franciju un Portugāli; transporta nozares modernizācija, ieviešot progresīvas digitālās tehnoloģijas.

Šis komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu energoefektivitātē un resursu izmantošanā un par dzelzceļa kravu pārvadājumu infrastruktūras veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un par investīcijām zaļās un digitālās pārkārtošanās un ilgtspējīga transporta jomā (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C6.R1) — Drošas, ilgtspējīgas un savienotas mobilitātes stratēģija

Pasākuma mērķi ir šādi:

a)Palielināt mobilitātes tīkla drošību, nodrošinot labāku cilvēku un preču aizsardzību, uzlabojot standartus un samazinot negadījumu skaitu.

b)Palielināt ilgtspēju, par prioritāti nosakot ikdienas mobilitāti, ekonomisko un sociālo taisnīgumu, energoefektivitāti un cīņu pret klimata pārmaiņām.

c)Uzlabot savienojamību ar digitalizāciju, tehnoloģisko progresu un multimodālo savienojamību.

Stratēģija attiecas uz konkrētām darbībām šādās deviņās jomās:

I.Mobilitāte visiem (nodrošinot vispārēju pieejamību par saprātīgām izmaksām);

II.Jauna ieguldījumu politika (lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem);

III.Droša mobilitāte (prioritizējot ieguldījumus uzraudzībā, uzturēšanā un kiberdrošībā);

IV.Mazemisiju mobilitāte (palielināt efektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu);

V.Vieda mobilitāte (veicināt inovāciju pētniecībā, attīstībā un mobilitātē, veidot un pārvaldīt intelektisko infrastruktūru);

VI.Viedās intermodālās loģistikas ķēdes (valsts un privātajās programmās prioritāte ir preču pārvadājumi pa dzelzceļu);

VII.Savienot Eiropu un savienot to ar pasauli (savienot ostas ar intermodāliem loģistikas termināļiem un pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai koordinētu pārrobežu infrastruktūras būvniecību un/vai uzlabošanu);

VIII.Sociālie un darba aspekti (dzimumu līdzsvars un transporta darbaspēka pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas darbības); un

IX.Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitalizācija, lai īstenotu digitālo pārkārtošanos un kļūtu atvērtāka un inovatīvāka.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C6.R2) — Indikatīva dzelzceļa stratēģija

Reformas mērķis ir izveidot instrumentus, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa tīkls saskaņotā un efektīvā veidā atbilst nākotnes mobilitātes vajadzībām. Stratēģija nosaka skaidru plānošanas scenāriju dzelzceļa transporta veidam un ļauj saskaņot ieguldījumu prioritātes ar drošas, ilgtspējīgas un savienotas mobilitātes stratēģiju (R1).

Reforma sastāv no vairākām darbībām, tostarp:

a)skaidrāk plānot darbības dzelzceļa nozarē, jo īpaši attiecībā uz ikdienas mobilitāti;

b)tīkla uzturēšanas uzlabošana;

c)dzelzceļa tīkla ekonomiskās ilgtspējas nodrošināšana;

d)noteikt par prioritāti resursu efektīvu izmantošanu, veicot ieguldījumu projektu ex ante un ex post novērtējumu;

e)uzlabot tīkla sadarbspēju, jo īpaši Eiropas tīkla koridoros, un tīkla intermodalitāti;

f)dzelzceļa kravu pārvadājumu veicināšana;

g)dzelzceļa transporta drošības uzlabošana un

h)veicināt transporta un inovācijas digitalizāciju, lai nodrošinātu savienotu mobilitāti.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C6.I1) — Valsts pārvades tīkls: Eiropas koridori

Pasākuma mērķis ir būvēt jaunu dzelzceļa infrastruktūru Eiropas galvenajos TEN-T koridoros un modernizēt un modernizēt esošos.

Ieguldījumu veido darbības šādās galvenajās dimensijās:

a)Platforma: Projekti, kas ļauj izveidot infrastruktūru sliežu ceļu atbalstam un kas ietver uzbērumus, klīrensu, cauruļvadus, tuneļus utt. Tie galvenokārt ir jaunas infrastruktūras būvniecība;

b)Pakalpojumu aizstāšana: Darbības, kas atjauno esošos pakalpojumus (vieglo, apūdeņošanu, ūdeni u. c.), kurus ietekmē dzelzceļa darbu veikšana;

c)Sliežu ceļi: Darbības sliežu ceļu materiālu (balasta, gulšņu, sliežu, pārmiju un izplešanās ierīču) montāžai un piegādei jaunos dzelzceļa posmos, kā arī esošo sliežu ceļu atjaunošanai;

d)Elektroenerģija: Darbības, kas vērstas uz līniju elektrifikāciju, tostarp: gaisvadu kontakttīkla, vilces apakšstacijas, transformācijas centri, tālvadības elektrolīnijas, augstsprieguma elektrolīnijas;

e)Satiksmes signalizācija un vadība: Projekti, kas vērsti uz jaunu signalizācijas un satiksmes vadības sistēmu ieviešanu;

f)Telekomunikācijas: Projekti, kas attiecas uz fiksētajiem un mobilajiem tālsakariem dzelzceļa līnijās.

g)Stacijas: Esošo staciju modernizācija un atjaunošana, kā arī jaunu staciju būvniecība.

Darbus pabeidz vismaz 1400 kilometru garumā tīklā, kas iekļauts Atlantijas un Vidusjūras koridoros, tostarp pasākumus esošo posmu uzlabošanai un ieguldījumus, lai panāktu progresu jaunu posmu izbūvē.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C6.I2) — Eiropas transporta tīkla programma, citi darbi

Pasākuma mērķis ir uzlabot valsts transporta tīklu, kas aptver visus transporta veidus (dzelzceļu, autoceļus, gaisa transportu), lai padarītu to uzticamāku, ilgtspējīgāku, drošāku un noturīgāku.

Ieguldījumu veido šādas darbības:

a)Dzelzceļa tīkla modernizācija attiecībā pret TEN-T tīklu, kas neietilpst pamattīklā, veicot darbus vismaz 900 kilometru attālumā;

b)Padarīt ceļu tīklu drošāku saskaņā ar valsts un Eiropas noteikumiem, ilgtspējīgāku, uzlabot digitalizāciju un ieviest intelektiskas transporta sistēmas, kā arī atjaunināt primāro provizorisko projektu fiksētajam savienojumam pāri Gibraltāra šaurumam;

c)Veicināt Eiropas vienotās gaisa telpas attīstību (20 projekti);

d)Atbalstīt Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitālo pārveidi.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1010000000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 301 000 000 EUR ar klimata koeficientu vismaz 40 % apmērā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C6.I3) — Intermodalitāte un loģistika

Pasākuma mērķis ir īstenot drošas, ilgtspējīgas un savienotas mobilitātes stratēģijas (R1) 6. virzienu viedo multimodālo loģistikas ķēžu jomā.

Ieguldījumu veido trīs darbību virzieni:

a)deviņu stratēģisku intermodālo un loģistikas termināļu izstrāde vai modernizācija, lai dažos gadījumos integrētu intermodālos termināļus loģistikas jomā un visos gadījumos veicinātu kravu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu;

b)uzlabot dzelzceļa un autoceļu piekļuvi Spānijas ostām, lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumus, uzlabojot ostu savienojumus ar dzelzceļu (2 ostas) un autoceļu tīklu (viena osta);

c)uzlabota pieejamība (19 projekti) un ilgtspēja ostās (projekti 25 ostu iestādēs).

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 584000000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 217 000 000 EUR ar klimata koeficientu vismaz 40 % apmērā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C6.I4) — Atbalsta programma ilgtspējīgam un digitālam transportam

Pasākuma mērķis ir uzlabot transporta sistēmas efektivitāti, digitalizējot un ieviešot jaunas tehnoloģijas nozarē un atbalstot ilgtspējīgākos transporta veidus, jo īpaši dzelzceļu. Šis ieguldījums ir saskaņots ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) darba programmas iniciatīvām un aicina attīstīt Eiropas transporta tīklu.

Ieguldījumu veido pakete, ko veido:

a)atbalsta shēmu ilgtspējīgiem kravu pārvadājumiem, pamatojoties uz ECO-INCENTIVES dzelzceļa un jūras transporta vajadzībām;

b)līdzekļu pārskaitījumi autonomajām kopienām dotāciju piešķiršanai projektiem pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai reģionālā un vietējā līmenī;

c)līdzekļu pārskaitījumi autonomajiem apgabaliem līgumu slēgšanas tiesību vai citu juridisku instrumentu piešķiršanai attiecībā uz projektiem pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai reģionālā un vietējā līmenī; un

d)projektu piešķiršana šādām darbībām:

Darbības virziens Nr. 1. Dzelzceļa kravu pārvadājumu savstarpēja izmantojamība

1. Borta Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS);

2. Darbības, kas novērš šķēršļus dzelzceļa savstarpējai izmantojamībai;

3. Lokomotīvju ass ar maināmu gabarītu inovācija un attīstība;

Darbības virziens Nr. 2. Transporta intermodalitātes veicināšana

4. Kravu un intermodālo dzelzceļa-autoceļu termināļu un to sauszemes savienojumu būvniecība, pielāgošana vai modernizācija;

Darbības virziens. Dzelzceļa kravu pārvadājumu aprīkojuma modernizācija

5. Darbības dzelzceļa kravu vagonu modernizācijas vai modernizācijas atbalstam, tostarp dzelzceļa autoceļu pakalpojumu izveidošanai;

6. Darbības, ar kurām atbalsta dzelzceļa aprīkojuma atjaunošanu vai pielāgošanu ar citiem materiāliem, izmantojot alternatīvās degvielas kā ūdeņradi vai elektroenerģiju;

Rīcības virziens Nr. 4. Drošs, ilgtspējīgs un savienots autotransports

7. Komerciālo transportlīdzekļu drošu stāvvietu būvniecība un modernizācija un informācijas pakalpojumu sniegšana;

8. Inteliģentā transporta pakalpojumi autotransporta nozarē (ITS) maksas autoceļu koncesijās un citos ceļu satiksmes drošības un saglabāšanas pakalpojumos;

9. Darbības, ar kurām atbalsta lielas noslodzes transportlīdzekļu alternatīvas uzpildes infrastruktūras ieviešanu ceļu tīklā. Šā pasākuma atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nosakot nosacījumu, saskaņā ar kuru atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanas nolūkā ir iespējama gāzveida degvielu pārejas un sadales infrastruktūra būvniecības laikā;

10. Darbības, ar kurām atbalsta iekārtu atjaunošanu vai pielāgošanu ilgtspējīgam ceļa segumam, oglekļa pēdas samazināšanai un skaņas samazināšanai;

Rīcības virziens Nr. 5. Jūras un gaisa transporta ilgtspēja

11. Atbalsts alternatīvo degvielu ieviešanai ostās un lidostās. Šā pasākuma atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nosakot nosacījumu, saskaņā ar kuru atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanas nolūkā ir iespējama gāzveida degvielu pārejas un sadales infrastruktūra būvniecības laikā;

12. Atbalsts alternatīvo enerģijas tehnoloģiju ieviešanai jūrniecības nozarē;

Rīcības virziens Nr. 6. Transporta digitalizācija

13. Projekti pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai valsts līmenī;

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 63500000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 210 000 000 EUR ar klimata koeficientu vismaz 40 % apmērā saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

F.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
82	C6.R1	M	Ilgtspējīgas, drošas un satīklotas mobilitātes stratēģija (sabiedriskā apspriešana)	Paziņojums par apspriešanās beigām				4. CET.	2020	Ir beidzies sabiedriskās apspriešanas process par stratēģiju, kas vērsta uz darbībām šādās deviņās jomās: 1) mobilitāte visiem (lai nodrošinātu vispārēju pieejamību par saprātīgām izmaksām); 2) jauna ieguldījumu politika (lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem); 3) droša mobilitāte (prioritāri ieguldījumi uzraudzībā, uzturēšanā un kiberdrošībā); Mazemisiju mobilitāte (palielināt efektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu); Vieda mobilitāte (veicināt pētniecības, attīstības un mobilitātes inovāciju, veidot un pārvaldīt intelektisko infrastruktūru); Viedās intermodālās loģistikas ķēdes (prioritizēt preču pārvadāšanu pa dzelzceļu); 7) Eiropas savienošana un savienošana ar pasauli (savieno ostas ar intermodāliem loģistikas termināļiem un pastiprina sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai koordinētu pārrobežu infrastruktūras būvniecību un/vai uzlabošanu); 8) sociālie un darba aspekti (dzimumu līdzsvars un transporta darbaspēka pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas darbības); 9) Transporta ministrijas digitalizācija (MITMA).
83	C6.R1	M	Ilgtspējīgas, drošas un satīklotas mobilitātes stratēģija (apstiprināšana)	Apstiprinājums Ministru padomē				4. CET.	2021	Ministru padome apstiprina stratēģiju, kas vērsta uz darbībām šādās deviņās jomās: 1) mobilitāte visiem (ar mērķi nodrošināt vispārēju pieejamību par saprātīgām izmaksām); 2) jauna ieguldījumu politika (lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem); 3) droša mobilitāte (prioritāri ieguldījumi uzraudzībā, uzturēšanā un kiberdrošībā); Mazemisiju mobilitāte (palielināt efektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu); Vieda mobilitāte (veicināt pētniecības, attīstības un mobilitātes inovāciju, veidot un pārvaldīt intelektisko infrastruktūru); Viedās intermodālās loģistikas ķēdes (valsts un privātajās programmās prioritāte ir preču pārvadājumi pa dzelzceļu); 7) Eiropas savienošana un savienošana ar pasauli (savieno ostas ar intermodāliem loģistikas termināļiem un pastiprina sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai koordinētu pārrobežu infrastruktūras būvniecību un/vai uzlabošanu); 8) sociālie un darba aspekti (dzimumu līdzsvars un transporta darbaspēka pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas darbības); 9) Transporta ministrijas digitalizācija MITMA.
84	C6.R2	M	Indikatīva dzelzceļa stratēģija	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2022	Rezolūcijas par indikatīvās dzelzceļa stratēģijas apstiprināšanu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ar darbībām šādās jomās: skaidrāku plānošanu attiecībā uz darbībām dzelzceļa nozarē, jo īpaši attiecībā uz ikdienas mobilitāti; tīkla uzturēšanas uzlabošana; nodrošināt dzelzceļa tīkla ekonomisko ilgtspēju; piešķirt prioritāti resursu efektivitātei, veicot ieguldījumu projektu ex ante un ex post novērtējumu; tīkla sadarbspējas uzlabošana, jo īpaši Eiropas tīkla koridoros, un tīkla intermodalitāte; F) dzelzceļa kravu pārvadājumu veicināšana; uzlabot drošību dzelzceļa transportā; veicināt transporta un inovācijas digitalizāciju, lai nodrošinātu savienotu mobilitāti. Attiecībā uz visām darbībām, kas iekļautas “indikatīvajā dzelzceļa stratēģijā”, nodrošināt Likuma Nr. 21/2013 par ietekmes uz vidi novērtējumu un 5. decembra Likuma Nr. 9/2018, ar ko groza Likumu Nr. 21/2013, noteikumu izpildi un īstenot ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) vides aizsardzībai nepieciešamos ietekmes mazināšanas pasākumus.
85	C6.I1	T	TEN-T pamattīkls: līgumu piešķiršana		Līgums vai cits juridisks instruments	0	144	4. CET.	2022	Piešķirti vismaz 144 līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas ietver darbības vienā vai vairākos šādos TEN-T pamattīkla koridoros: ATLANTIJAS KORIDORS • Y Vasca: Vitorija-Bilbao-San Sebastian/Astigarraga-Irun • Valjadolida-Palencia-Leona • León-La Robla-Pola de Lena • Castejón-Pamplona-Logroño-Bilbao • La Coruña-Vigo-Ourense • Ourense-Monforte • Monforte-Leona • Talayuela-Plasencia-Cáceres-Mérida-Badajoz • Talayuela-Madride-Valjadolida-Vitorija • Sevilja-Huelva VIDUSJŪRAS KORIDORS: • Madride-Zaragoza-Taragona • Frontera francesa-Barcelona/Tarragona-Vandellós • Vandellós-Castellón • Sagunto-Teruel — Saragosa • Saragosa-Taragona • Castellón-Valencia-La Encina-Alicante • Alcázar de San Juan-La Encina • Mursija-Kartagena • Mursija-Almerija • Utrera-Antequera Santa Ana • Madride-Valensija KOPĪGS ABIEM KORIDORIEM • Saikne starp HSL Barcelona un HSL Levante • Aranjuez-Alcázar de San Juan-Manzanares-Córdoba-Algeciras • Madride-Seviļa Darbības pieder vienam vai vairākiem šādiem veidiem: • Platforma. Tas ietver projektus, kas ļauj izveidot infrastruktūru, kura atbalsta sliežu ceļus un kura ietver uzbērumus, klīrensu, cauruļvadus, tuneļus utt. Tās galvenokārt ir jaunas infrastruktūras būvniecība. • Pakalpojumu aizstāšana. Tas ietver darbības, kuru mērķis ir atjaunot esošos pakalpojumus (vieglo, apūdeņošanu, ūdeni u. c.), kurus ietekmē dzelzceļa darbu izpilde. • Sliežu ceļi. Tas ietver sliežu ceļa materiālu (balasta, gulšņu, sliedes, pārmiju un izplešanās ierīču) montāžu un piegādi jaunos dzelzceļa posmos, kā arī esošo sliežu ceļu atjaunošanu. • Elektroenerģija. Tas ietver darbības, kuru mērķis ir līniju elektrifikācija, tostarp: gaisvadu kontakttīkla, vilces apakšstacijas, transformācijas centri, tālvadības elektrovadība, augstsprieguma elektrolīnijas u. c. • Satiksmes signalizācija un vadība. Tas ietver projektus, kuru mērķis ir ieviest jaunas signalizācijas un satiksmes kontroles sistēmas (ERTMS u. c.). • Telekomunikācijas. Ietver projektus, kas saistīti ar fiksētajiem un mobilajiem tālsakariem dzelzceļa līnijās (piemēram, optisko šķiedru, GSM-R) • Stacijas. Tas ietver esošo staciju modernizāciju un atjaunošanu, kā arī jaunu staciju būvniecību.
86	C6.I1	T	TEN-T pamattīkls: darbu gaita	—	Skaits (km)	0	335	4. CET.	2024	Vismaz 335 kilometri pabeigti darbi TEN-T pamattīklā koridoros un raksturlielumi, kas noteikti 2022. gada 4. ceturkšņa mērķī #85
87	C6.I1	T	TEN-T pamattīkls: darbu pabeigšana	—	Skaits (km)	335	1 400	2. CET.	2026	Vismaz 1 400 km pabeigti darbi TEN-T pamattīklā koridoros un raksturlielumi, kas noteikti 2022. gada 4. ceturkšņa mērķī #85. (bāzlīnija: 2024. gada 31. decembris).
88	C6.I2	T	TEN-T dzelzceļa transporta un valsts autoceļu tīkla līgumu slēgšanas tiesības		Līgums vai cits juridisks instruments	0	188	4. CET.	2022	Piešķirti vismaz 188 līgumi vai citi juridiski instrumenti, kas ietver intervences dažādos transporta veidos: dzelzceļa intervencēm blakustīklā TEN-T un autoceļiem valsts autoceļu tīklā a) attiecībā uz dzelzceļu intervences pieder pie viena vai vairākiem šādiem intervenču veidiem: • Dzelzceļa satiksmes pārvaldības tehnoloģiskās infrastruktūras uzlabošana • Drošība (piemēram, kiberdrošība, avārijas detektoru uzstādīšana) • Akustiskā aizsardzība/trokšņu kartes • Satelītu tehnoloģijas izstrāde, ko izmanto ERTMS dzelzceļa signalizācijai • Posmu (piemēram, Monforte-Lugo) elektrifikācija • Ceļa atjaunošana (piemēram, Soria-Torralba un Monforte-Lugo) • Vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas (piemēram, Soria-Torralba un Ávila-Salamanca) uzlabošana • Jaunu sadaļu vai variantu izveide (piemēram, Palencia-Santander, Rincón de Soto un Ourense Variant variants) attiecībā uz autoceļiem intervences pieder pie viena vai vairākiem šādiem intervenču veidiem: • Ceļu satiksmes drošības uzlabošana: tostarp ceļu satiksmes drošība tuneļos, neaizsargātu savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība un neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzība • Ilgtspējība: gaisa kvalitātes uzlabošana, jauni pilsētu mobilitātes veidi, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, klimata riska novēršana, energoefektivitāte, trokšņa samazināšana • Digitalizācija: Ieviest uzraudzības sistēmas tiltiem, tuneļiem, izmantojot lielo datu analīzi un lietu internetu; ceļu digitalizācija uzraudzībai un uzturēšanai • Inteliģento transporta sistēmu ieviešana autobusu-VAO joslās • Primārā provizoriskā projekta atjaunināšana fiksētajam savienojumam pāri Gibraltāra šaurumam
89	C6.I2	T	TEN-T blakustīkls: progress dzelzceļa darbos	—	Skaits (km)	0	347	4. CET.	2024	Pabeigti vismaz 347 kilometri darbu, lai dzelzceļa tīklu padarītu sadarbspējīgāku, galvenokārt saistībā ar TEN-T, un galīgais mērķis ir veikt vispārējus darbus vismaz 900 kilometru garumā. Darbi atbilst 88. mērķrādītāja a) apakšpunktā definētajiem intervenču veidiem.
90	C6.I2	T	Eiropas vienotā gaisa telpa: piešķirtais projekts un projektu pabeigšanas progress	—	Skaits	0	15	4. CET.	2024	Kumulatīvi pabeigti vismaz 15 projekti (galīgais mērķrādītājs — 20 projekti) digitalizācijas un drošības jomā Eiropas vienotās gaisa telpas attīstībai no šādiem atlases kritērijiem: Kumulatīvi pabeigti vismaz 15 projekti (galīgais mērķrādītājs — 20 projekti) digitalizācijas un drošības jomā Eiropas vienotās gaisa telpas attīstībai no šādiem atlases kritērijiem: • Tiešās investīcijas ar ENAIRE (Aeronavigācijas pārvaldītāja Spānijā) starpniecību Eiropas vienotās gaisa telpas attīstībai saistībā ar gaisa satiksmes vadības sistēmu un uzraudzības sistēmu modernizāciju, informācijas sistēmu digitālo pārveidi un sakaru sistēmu attīstību. • Lietotājiem lidojumu veikšanai pieejamās aeronavigācijas dokumentācijas (datu un kartografēšanas) digitalizācija • Zemes/gaisa pārklājuma paplašināšana un balss digitalizācija pilotu-kontrolieru komunikācijās. Uzlabot zema līmeņa pārklājumu dažās gaisa telpas zonās, modernizējot sakaru infrastruktūru uz zemes • Balss sakaru sistēmas attīstība gaisa satiksmes vadības centros, izmantojot digitalizāciju un progresīvas tehnoloģijas, nodrošinot labāku kvalitāti, lielāku drošību, informācijas pieejamību un lielāku ārkārtas situāciju kapacitāti; • Primārā radara tīkla tehnoloģiskā modernizācija, veiktspējas uzlabošana un sistēmu virzīšana uz primāro radaru pilnīgu digitalizāciju, izmantojot visus pieejamos tehnoloģiskos sasniegumus, lai palielinātu darbības efektivitāti; • Tādu radara sistēmu attīstība, kas ir pakārtotas Modo S. tehnoloģijai, kura sniedz informāciju gaisa satiksmes vadības sistēmai • Dažādu ENAIRE sistēmu aparatūras aprīkojuma nomaiņa • Dažādu pārvaldības un darbības lietojumprogrammu izstrāde ENAIRE pārvaldībai • Kuģošanas sistēmu tehnoloģiskā modernizācija, par prioritāti nosakot to pilnīgu digitalizāciju un sistēmu uzraudzības un tālvadības risinājumu īstenošanu; • Infrastruktūras izveide jaunu gaisa satiksmes vadības sistēmu ieviešanai. Būtiska, lai nodrošinātu jauno darbības koncepciju īstenošanu Spānijā. Turklāt ir iekļauta arī iekārtu modernizācija, lai nodrošinātu noturību pret atteices gadījumiem. • Tehniskās darbības pārvaldības digitalizācija un automatizācija, lai integrētā veidā uzlabotu attālās sistēmas uzraudzības rīkus; • Gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizācija, lai nodrošinātu atbilstību regulatīvajiem kritērijiem, ietverot veiktspējas, drošības, kiberdrošības un digitalizācijas koncepciju uzlabojumus, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas;
91	C6.I2	M	Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitalizācija	Oficiāls paziņojums par darbu pabeigšanu				4. CET.	2024	Šādu projektu pabeigšana: • Ēku informācijas modelēšana (BIM), izveidojot sadarbības platformu digitālās informācijas un modeļu pārvaldībai. • Veicināt mobilitāti kā pakalpojumu, nodrošināt atvērtos datus un izmantot jaunas tehnoloģijas mobilitātes analīzei un optimizācijai. • Analīzes, uzraudzības, uzraudzības, vajadzību kontroles sistēmas ieviešana, pakalpojumu ieviešana un jaunu tehnoloģiju ieviešana sauszemes transportā. • Ceļu ģenerāldirektorāta digitalizācijas plāns. • Jaunu pakalpojumu izstrāde un uzlabota pārvaldība cita starpā gaisa, jūras un ģeogrāfiskās informācijas jomā.
92	C6.I2	T	Jauns vai modernizēts TEN-T tīkls, citi darbi	—	Skaits (km)	347	900	2. CET.	2026	Pabeigti vismaz 900 kilometri darbu, lai dzelzceļa tīklu padarītu sadarbspējīgāku, galvenokārt saistībā ar TEN-T ar būvdarbiem. Darbi atbilst 88. mērķrādītāja a) apakšpunktā definētajiem intervenču veidiem. (bāzlīnija: 2024. gada 31. decembris).
93	C6.I2	T	Eiropas vienotā gaisa telpa: projekta pabeigšana	—	Skaits	15	20	2. CET.	2026	Ir pabeigti vismaz 20 digitalizācijas un drošības projekti Eiropas vienotās gaisa telpas attīstībai, un projekti atlasīti atbilstīgi projekta piešķiršanas (90. atskaites punkts) atlases kritērijiem.(bāzlīnija: 2024. gada 31. decembris).
94	C6.I2	M	Valsts autoceļu tīkls, kas pielāgots spēkā esošajiem noteikumiem	Projekta pabeigšana				2. CET.	2026	Darbu pabeigšana valsts autoceļu tīklā atbilstoši 88. mērķrādītāja b) punktā definētajiem intervences veidiem. Tas ietver darbus vismaz 80 tuneļos, darbus, kuru mērķis ir uzlabot žogus un zīmes, lai samazinātu iespējamību, ka tiks noķerti savvaļas dzīvnieki, darbību īstenošanu, lai uzlabotu visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku, piemēram, gājēju un riteņbraucēju, drošības apstākļus (ceļi, veloceliņi), ilgtspēju (gaisa kvalitātes uzlabošana, jauni pilsētu mobilitātes veidi, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, klimata riska novēršana), energoefektivitāti, trokšņa samazināšanu, digitalizāciju (tiltu, tuneļu monitoringa sistēmu ieviešana, lielo datu analīzes un lietu interneta izmantošana; ceļu digitalizācija uzraudzībai un uzturēšanai), inteliģento transporta sistēmu ieviešana autobusu joslās, primārā provizoriskā projekta atjaunināšana fiksētajam savienojumam pāri Gibraltāra šaurumam.
95	C6.I3	T	T1: intermodālo un loģistikas infrastruktūru uzlabošanai piešķirto līgumu vai citu juridisko instrumentu skaits	—	Līgums vai cits juridisks instruments	0	66	4. CET.	2022	Piešķirti vismaz 66 līgumi vai citi juridiski instrumenti, tostarp intervences, lai uzlabotu intermodālo un loģistikas infrastruktūru. Intervences attiecas uz vienu vai vairākām šādām jomām: stratēģisko intermodālo un loģistikas termināļu izstrāde un modernizācija vienā vai vairākās no šādām vietām: • Vicálvaro Madridē; • La Llagosta Barselonā • San Luis Valensijā • Júndiz Alavā. • Can Tunis (Barselona) loģistikas iekārta • Orduņas terminālis (Biskaja) • Loģistikas objekts Lezo (Gipuzkoa) • Muriedas (Santander) • Escombreras terminālis (Mursija); b) rezerves ceļu konstrukcija vai paplašināšana līdz vismaz 750 metriem; uzlabot dzelzceļa piekļuvi Akoruņas ostai un Kasteljonas ostai; ceļu piekļuves uzlabošana Alhesirasas ostai; un uzlabota pieejamība un ilgtspēja ostās, tostarp: • Pieejamība: dzelzceļa piekļuves darbi, tostarp atjaunošanas un modernizācijas darbi, kā arī jauna piekļuve iekšējai satiksmei un tās uzlabošana ostās, pielāgojot infrastruktūru, kas turpina ārējo sauszemes piekļuvi. • Ilgtspējība: tostarp ūdensapgādes un sanitārijas sistēmu atbilstība; gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni; efektīvāku energotīklu ierīkošana; saules fotoelementu iekārtas; apgaismojuma tīklu atjaunošana un LED tehnoloģijas uzstādīšana; jaudas patēriņa kontroles sistēmas; apstrādes sistēmu atjaunošana.
96	C6.I3	T	T2: Intermodālo un loģistikas infrastruktūru uzlabošanai piešķirto līgumu vai citu juridisko instrumentu skaits	—	Līgumu vai citu juridisku instrumentu skaits	66	105	4. CET.	2024	Kumulatīvs skaits no vismaz 105 līgumiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kas piešķirti, ņemot vērā līgumus vai citus juridiskos instrumentus, kas jau novērtēti saskaņā ar 95. mērķrādītāju, tostarp intervences, lai uzlabotu intermodālo un loģistikas infrastruktūru atbilstīgi jomām, kas noteiktas mērķrādītāja a), b), c), d) vai e) apakšpunktā.
97	C6.I3	T	Tādu projektu pabeigšana, kas saistīti ar intermodālajiem un loģistikas termināļiem, ostām un 750 metru pievedceļiem	—	Skaits	0	14	2. CET.	2026	Darbu pabeigšana deviņos stratēģiskos intermodālos un loģistikas termināļos (Tilos un trīs ostas piekļūst jaunām vai modernizētām, lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumus, un vismaz divu pievedceļu būvniecība vai paplašināšana līdz vismaz 750 metriem). Darbi atbilst TARGET 95 a), b), c) un d) apakšpunktā definētajiem intervenču veidiem.
98	C6.I3	T	Dzelzceļa pieejamības un ilgtspējas projektu pabeigšana ostās	—	Skaits	0	44	2. CET.	2026	44 darbību pabeigšana (19+ 25): vismaz 19 projekti par dzelzceļa pieejamību un ilgtspējas projektu pabeigšanu ostās 25 dažādās ostu iestādēs. Darbi atbilst TARGET 95 e) punktā definētajiem intervenču veidiem.
99	C6.I4	M	Atbalsts ilgtspējīga un digitāla transporta programmai.	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un oficiālo rezolūciju pieņemšana				4. CET.	2022	Piešķīrums 800 000 000 EUR apmērā no ilgtspējīga un digitālā transporta atbalsta programmas, izmantojot: publikācijas Oficiālajā Vēstnesī “Ministru rīkojums(-i)”, ar ko izveido atbalsta shēmu ilgtspējīgiem kravu pārvadājumiem, pamatojoties uz ECO-INCENTIVES dzelzceļa un jūras vajadzībām; b) oficiālās rezolūcijas, ar kurām apstiprina pārskaitījumus, kas noteikti Karaļa dekrētā, ar kuru piešķir līdzekļus autonomajiem apgabaliem dotāciju piešķiršanai projektiem pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai reģionālā un vietējā līmenī; oficiālās rezolūcijas, ar kurām apstiprina pārskaitījumus, kas noteikti Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas valsts sekretariāta rezolūcijā par līdzekļu pārskaitīšanu autonomajiem apgabaliem līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai citiem juridiskiem instrumentiem projektiem pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai reģionālā un vietējā līmenī; un d) Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas valsts sekretariāta rezolūcija par projektu piešķiršanu šādām darbībām: Darbības virziens Nr. 1. Dzelzceļa kravu pārvadājumu savstarpēja izmantojamība 1. Borta Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) 2. Darbības, kas novērš šķēršļus dzelzceļa savstarpējai izmantojamībai saskaņā ar SITS. 3. Lokomotīvju ass ar maināmu gabarītu inovācija un attīstība. Darbības virziens Nr. 2. Transporta intermodalitātes veicināšana 4. Kravu un intermodālo dzelzceļa-autoceļu termināļu un to sauszemes savienojumu būvniecība, pielāgošana vai modernizācija Darbības virziens. Dzelzceļa kravu pārvadājumu aprīkojuma modernizācija 5. Darbības dzelzceļa kravu vagonu modernizācijas vai modernizācijas atbalstam, tostarp dzelzceļa autoceļu pakalpojumu izveidošanai. 6. Darbības, lai atbalstītu dzelzceļa vilcēju aprīkojuma atjaunošanu vai pielāgošanu ar citiem materiāliem, izmantojot alternatīvas degvielas (ūdeņradi vai elektroenerģiju). Rīcības virziens Nr. 4. Drošs, ilgtspējīgs un savienots autotransports 7. Komerciālo transportlīdzekļu drošu stāvvietu būvniecība un modernizācija un informācijas pakalpojumu sniegšana (Deleģētā regula (ES) Nr. 885/2013). 8. Inteliģentā transporta pakalpojumi autotransporta nozarē (ITS) maksas autoceļu koncesijās un citos ceļu satiksmes drošības un saglabāšanas pakalpojumos. 9. Darbības, ar kurām atbalsta alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūras ieviešanu lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem ceļu tīklā 10. Darbības, ar kurām atbalsta līdzekļu un mehānismu atjaunošanu vai pielāgošanu, lai panāktu ilgtspējīgu segumu: samazināta oglekļa pēda un skaņas samazinātāji Rīcības virziens Nr. 5. Jūras un gaisa transporta ilgtspēja 11. Atbalsts alternatīvo degvielu ieviešanai ostās un lidostās. 12. Atbalsts stimulējošu alternatīvo energotehnoloģiju ieviešanai jūrniecības nozarē. Rīcības virziens Nr. 6. Transporta digitalizācija 13. Projekti pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu digitalizācijai valsts līmenī. Attiecībā uz 9. un 11. darbību atlases kritēriji atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nodrošinot, ka būvniecības laikā infrastruktūra ir iespējota atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanai.
100	C6.I4	M	ECO-INCENTIVES apbalvošana un oficiāls paziņojums par darbu sākšanu saskaņā ar ilgtspējīga un digitāla transporta atbalsta programmu	Oficiāls paziņojums par darbu sākšanu				4. CET.	2024	Vismaz EUR 30000000 piešķiršana ECO - INCENTIVES dzelzceļa un jūrniecības vajadzībām un darbu uzsākšana projektos, kas piešķirti saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktu 99. atskaites punktā, ar naudas vērtību vismaz 665371038 EUR.
101	C6.I4	M	Ilgtspējīgs un digitāls transports: darbu pabeigšana	Oficiāls paziņojums par darbu pabeigšanu				2. CET.	2026	Pabeigt visus projektus, kas piešķirti 2022. gada 4. ceturksnī (99. atskaites punkts) ilgtspējīga un digitāla transporta veicināšanai. Būvdarbi tiek veikti jomās, kas noteiktas projektu piešķiršanas atlases kritērijos 2022. gada 4. ceturksnī. Attiecībā uz 10. un 12. pasākumu atlases kritēriji atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nodrošinot, ka būvniecības laikā infrastruktūra ir iespējota atjaunīgo un mazoglekļa gāzu transportēšanai.

F.3. Apraksts par investīcijām aizdevuma atbalstam

Reforma Nr. 3 (C6.R3) — Valsts automaģistrāļu tīkla energoefektivitātes stratēģija

Šīs reformas mērķis ir publicēt Valsts ceļu tīkla energoefektivitātes stratēģiju un izveidot pasākumu kopumu, lai uzlabotu valsts autoceļu tīkla energoefektivitāti.

Šī stratēģija aptver vismaz šādus elementus:

a)nacionālā ceļu tīkla energoapgādes analīze;

b)analīzi par pašreizējo situāciju Valsts ceļu tīklā attiecībā uz tā apgaismojumu un iespējamo risinājumu pamatojumu;

c)valsts ceļu tīklā veicamo pasākumu vai darbību saraksts; un

d)investīciju un finansēšanas plāns nepieciešamajiem pasākumiem vai darbībām ceļu tīkla apgaismojuma sistēmā ar to īstenošanas termiņiem.

Stratēģija tiks publicēta 2024. gada pirmajā ceturksnī.

Īstenojot Valsts autoceļu tīkla energoefektivitātes stratēģiju, Ceļu ģenerāldirektorāts veic 2024. gada oglekļa pēdas aprēķinu, kura rezultāti tiks iesniegti 2025. gadā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 1. februāris, ja vien pasākuma aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L15	C6.R3	M	Energoefektivitātes stratēģija	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				Q1	2024	Valsts ceļu tīkla energoefektivitātes stratēģijas, kas aptver pasākuma aprakstam atbilstošus elementus, apstiprināšana Oficiālajā Vēstnesī.
L16	C6.R3	M	Oglekļa pēdas aprēķins, ko veic Ceļu ģenerāldirektorāts	Rezultātu publicēšana oficiālajā tiešsaistes platformā				4. CET.	2025	Ceļu ģenerāldirektorāta oglekļa pēdas aprēķins 2024. gadam, kura rezultāti tiks iesniegti 2025. gadā kā daļa no Energoefektivitātes stratēģijas īstenošanas.

G. SASTĀVDAĻA NR. 07: Atjaunojamo energoresursu ieviešana un integrācija

Spānijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021.–2030. gadam paredzēts ievērojams atjaunīgās enerģijas izplatības pieaugums Spānijā, 2030. gadā sasniedzot 74 % elektroenerģijas nozarē un 42 % galapatēriņā. Šajā kontekstā šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, izmantojot šādus elementus:

a)izstrādāt skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu, kas veicina ieguldījumus atjaunojamos energoresursos;

b)rūpniecības vērtību ķēdes izveide un konsolidācija atjaunojamo energoresursu jomā;

c)atbalsts inovatīviem atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģiju avotiem, tostarp to integrēšanai galapatēriņā; un

d)zaļo prasmju attīstīšana.

Turklāt komponenta mērķis ir īpaši veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu Spānijas salās, kā arī iedzīvotāju līdzdalību, izmantojot atjaunīgās enerģijas kopienas.

Komponents ir saistīts ar investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī veicina publiskās un privātās investīcijas un zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C7.R1) — tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu ražošanas veicināšanai

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt tiesisko regulējumu atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai, lai palielinātu noteiktību un veicinātu privātos ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijā, novērstu šķēršļus atjaunīgo energoresursu izvēršanai un uzlabotu to integrāciju vidē, elektrosistēmā un dažādās nozarēs.

Pasākums ietver vairākus leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, tostarp:

-2020. gada jūnijā tika pieņemts Karaļa Dekrētlikums Nr. 23/2020, ar ko izveido jaunu izsoles sistēmu atjaunīgās enerģijas ražošanai un uzlabo mehānismu atjaunīgās enerģijas ražošanas piekļuvei elektrotīklam;

-2020. gada novembrī tika pieņemts Karaļa dekrēts Nr. 960/2020, kas uzlabo to ieņēmumu paredzamību, kuri jaunajās izsolēs tiks gūti no atjaunīgās enerģijas ražošanas;

-Karaļa 2020. gada decembra Dekrēts Nr. 1183/2020, ar ko reglamentē piekļuves un pieslēguma nosacījumus atjaunīgās enerģijas ražošanai saskaņā ar Karaļa dekrētlikuma Nr. 23/2020 noteikumiem; un

-Likums par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu, ko paredzēts pieņemt 2021. gada pirmajā pusē un ar ko tiesību aktos noteiks atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus 2030. gadam un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti (tostarp 100 % atjaunīgās elektroenerģijas sistēmu). Šis likums ietver arī elementus, kas attiecas uz citiem plāna komponentiem (piemēram, administratīvo šķēršļu samazināšanu un prasības publisku uzlādes punktu uzstādīšanai).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C7.R2) — Valsts pašpatēriņa stratēģija

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pašpatēriņu kā alternatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanas veidu, noteikt mērķrādītājus šajā jomā 2021.–2030. gada periodam un apzināt un izstrādāt pasākumus, lai mazinātu galvenos šķēršļus to izvēršanai. Pašpatēriņš veicina atjaunīgās enerģijas ražošanas integrāciju ēkās un pilsētvidē un veicina vietējo nodarbinātību.

Pasākums ietver to, ka Spānijas valdība 2021. gada otrajā pusē pieņem valsts pašpatēriņa stratēģiju, lai samazinātu administratīvos šķēršļus pašpatēriņam. Stratēģijā nosaka pašreizējo un iespējamo situāciju Spānijā un nosaka pasākumus, kuru mērķis ir: labāka koordinācija starp pārvaldes iestādēm; informācijas izplatīšanu patērētājiem un izpratnes veicināšanu; C) apzināt esošās attiecīgās prasmes, kā arī turpmākas apmācības iespējas, kas saistītas ar pašpatēriņa ieviešanu.

Pasākums attiecas uz valsts pašpatēriņa stratēģijas galveno elementu īstenošanu, tostarp norādījumu publicēšanu par to, kā veicināt pašpatēriņu, un tādu apmācību pabeigšanu, kuru mērķis ir uzlabot vajadzīgās prasmes.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C7.R3) — Energokopienu attīstība

Šā pasākuma mērķis ir attīstīt energokopienas, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību enerģētikas pārkārtošanā, izmantojot atjaunīgās enerģijas kopienas un iedzīvotāju energokopienas. Pasākums atbalstīs apmācības, līdzdalības un kopienas veidošanas procesus un atbalstu konkrētiem projektiem.

Ar pasākumu piešķir pirmo izmēģinājuma projektu energokopienām, pamatojoties uz konkursa uzaicinājumu, lai pierādītu šā modeļa dzīvotspēju. Līdz 2024. gada beigām tā īsteno 37 izmēģinājuma projektus ar vietējās kopienas līdzdalību, izstrādājot veikto darbību ceļvedi un apzinot piemērotus turpmākos pasākumus. Šo projektu pamatā ir atjaunojamie energoresursi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma (C7.R4) — Novatorisma un tehnoloģiskās attīstības satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

Šis pasākums stiprina inovācijas un tehnoloģiju attīstības sistēmu attiecībā uz vairākiem atjaunojamiem enerģijas avotiem un veicina virzību uz mērķi par 100 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas pieprasījumā. Atjaunojamie energoresursi, uz kuriem attiecas šis pasākums, ietver atkrastes vēja enerģiju un biogāzi. Pasākums veicina arī pētniecību un izstrādi atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā.

Pasākums ietver atkrastes vēja enerģijas un citas jūras enerģijas ceļveža publicēšanu. Šā ceļveža mērķis ir samazināt administratīvos šķēršļus šā atjaunojamās enerģijas avota attīstībai. Konkrētāk, ceļvedī cenšas: a) veicināt pētniecību, izstrādi un inovāciju, izmantojot elastīgāku tiesisko regulējumu un stiprinot tehnoloģiju centrus un jaunu prototipu testēšanas platformas; apzināt iespējas un sinerģijas ar galvenajām rūpniecības nozarēm; izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu (jo īpaši peldošas tehnoloģijas) ieviešanai Spānijā; un d) noteikt pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz vidi (vienlaikus cenšoties vienkāršot administratīvās procedūras). Ar pasākumu īsteno galvenos regulatīvos pasākumus, kas noteikti ceļvedī, lai veicinātu atkrastes vējparkus, veicinātu pētniecību un izstrādi un atbalstītu peldošu tehnoloģiju ieviešanu.

Šā pasākuma otrais elements ir biogāzes ceļveža publicēšana, kurā analizē piemērotus regulatīvos un nozaru instrumentus biogāzes veicināšanai, galveno uzmanību pievēršot šā enerģijas avota efektīvai izmantošanai (piemēram, agroindustriālos lietojumos, un lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuru elektrifikācija vēl nav alternatīva). Šī reformas daļa attiecas uz biogāzes ceļvedī paredzēto galveno darbību īstenošanu, tostarp: a) atjaunīgo gāzu izcelsmes apliecinājumu sistēmas izveide, kuras mērķis ir veicināt ieguldījumus biogāzē un dekarbonizēt tādas nozares kā rūpniecība un transports; b) tāda instrumenta izstrāde, ar ko aprēķināt biogāzes devumu dekarbonizācijā; un c) priekšizpēti, lai veicinātu biogāzes ražošanas iekārtu ieviešanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C7.I1) — Inovatīvas atjaunojamās enerģijas attīstība, kas integrēta ēkās un ražošanas procesos

Šā pasākuma mērķis ir veicināt inovatīvu atjaunojamo energoresursu attīstību, kā arī tos, kas jāintegrē ēkās un ražošanas procesos. Tā atbalsta atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un tehnoloģijas, kas vēl nav pilnībā konkurētspējīgas, tostarp elektriskus un termiskus atjaunojamos energoresursus lauksaimniecības nozarē, atjaunojamos energoresursus, kuru mērķis ir mājokļu un pakalpojumu nozares dzesēšanas/apkures vajadzības, siltumenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem rūpnieciskajos procesos, bioenerģiju un jūras atjaunojamos energoresursus. Atbalsts būs ieguldījumu atbalsts, ko piešķirs, izmantojot konkursus, kuri nodrošina izmaksu ziņā efektīvu rezultātu, vai tiešs pašu kapitāla atbalsts atjaunojamo energoresursu projektiem. Investīcija atbalstītu arī pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Līdz 2026. gada pirmajai pusei saskaņā ar šo investīciju uzstāda vismaz 3 800 MW inovatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanu vai ražošanu ar pievienoto vērtību.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C7.I2) — Ilgtspējīga enerģija salās

Šīs investīcijas atbalsta ilgtspējīgu enerģiju Spānijas salās (Kanāriju salās un Baleāru salās) kā daļu no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu salās, jo īpaši atbalstot projektus atjaunīgās enerģijas izplatībai un integrācijai salās un sistēmās, kas nav pussalas sistēmas. Tas atbilst Spānijas nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kas ietver pasākumus salu dekarbonizācijai un to atkarības no naftas samazināšanai.

Konkrētas atbalstāmās investīcijas ietver atjaunojamos elektroenerģijas avotus, uzkrāšanas risinājumus un viedos projektus (kā daļu no programmas “Viedās salas”). Daļa no darbībām, kas saistītas ar šo ieguldījumu, balstīsies uz zināšanām, kas gūtas programmā “Tīra enerģija ES salām”.

Saskaņā ar šo investīciju uzstāda vismaz 180 MW atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī vismaz 600 atbalstītās vai īstenotās darbības, projektus vai programmas, tostarp: dinamizācijas programmas vai biroji, salu ceļveži, ieguldījumu vai atbalsta projekti, kas saistīti ar programmām “Viedās salas” vai “Tīra enerģija ES salām”, atjaunojamo energoresursu ilgtspējīgas enerģijas vai uzglabāšanas projekti.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

G.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
102	C7.R1	M	Karaļa Dekrētlikuma Nr. 23/2020 (enerģētikas pasākumi) stāšanās spēkā	Noteikums Karaļa dekrētlikumā Nr. 23/2020 par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Karaļa Dekrētlikums Nr. 23/2020 apstiprina enerģētikas pasākumus, kuru mērķis ir noteikt juridisko pamatu jaunai izsoļu shēmai, definēt jaunus enerģētikas nozares dalībniekus, piemēram, neatkarīgus agregatorus un atjaunīgās enerģijas kopienas, un palīdzēt racionalizēt piekļuves un pieslēguma atļaujas.
103	C7.R1	M	Karaļa dekrēta Nr. 960/2020 (ekonomiskais režīms atjaunīgajai enerģijai) stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta Nr. 960/2020 noteikums par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Karaļa Dekrēts Nr. 960/2020 reglamentē atjaunojamo energoresursu enerģijas ekonomisko režīmu.
104	C7.R1	M	Karaļa dekrēta Nr. 1183/2020 (atjaunīgo energoresursu pieslēgums elektrotīklam) stāšanās spēkā	Noteikums Karaļa dekrētā Nr. 1183/2020 par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Karaļa Dekrēts Nr. 1183/2020 reglamentē hibridizāciju un rīkojumu par piekļuvi atjaunīgajiem energoresursiem un to pieslēgšanu elektrotīklam.
105	C7.R1	M	Likuma par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu stāšanās spēkā	Likuma “Par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu” noteikums, stājoties spēkā				2. CET.	2021	Likums “Par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu” nodrošina alternatīvu regulatīvo stabilitāti atjaunojamo energoresursu attīstībai, samazinātus administratīvos šķēršļus un minimālās prasības publisku uzlādes punktu uzstādīšanai ekspluatācijā.
106	C7.R1	T	Papildu ražošanas jauda atjaunojamo energoresursu enerģijai	—	Skaits (MW)	0	6 000	2. CET.	2023	Kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda, ko atbalsta jaunais veicinošais tiesiskais regulējums, kurš iekļauts reformā C7.R1 (tostarp izsoles mehānisms, kas izveidots ar RD 960/2020, jauns regulējums par piekļuves un pieslēguma atļaujām un par hibridizāciju): piešķirts vismaz 6 000 MW
107	C7.R1	T	Spānijā uzstādītā kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas jauda	—	Skaits (MW)	0	6 000	2. CET.	2023	Kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas jauda, kas Spānijā uzstādīta laikposmā no 2020. gada 1. ceturkšņa līdz 42023 cet. saskaņā ar jauno veicinošo tiesisko regulējumu, kas iekļauts reformā C7.R1 (tostarp izsoles mehānisms, kas izveidots ar RD 960/2020, jauns regulējums par piekļuvi un pieslēguma atļaujām un par hibridizāciju): uzbūvēti vismaz 6 000 MW
108	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģija	Publicēšana tīmekļa vietnē				4. CET.	2021	Ministru padome pieņem un valdības tīmekļa vietnē publicē Valsts pašpatēriņa stratēģiju, lai samazinātu administratīvos šķēršļus pašpatēriņam.
109	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģijas pasākumu pabeigšana	Rezultātu publicēšana tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Valsts pašpatēriņa stratēģijas galveno pasākumu pabeigšana, tostarp: tehnisko norādījumu publicēšana Ekoloģiskās pārkārtošanās ministrijas tīmekļa vietnē un norādījumi pašvaldībām par to, kā veicināt pašpatēriņu, un apmācības pabeigšana, lai uzlabotu nepieciešamās tehniskās prasmes atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa jomā vismaz 500 speciālistiem.
110	C7.R3	M	Izmēģinājuma projekts energokopienām	Publicēšana tīmekļa vietnē				2. CET.	2022	Pirmā izmēģinājuma projekta piešķiršana energokopienām, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, lai pierādītu šā modeļa dzīvotspēju.
111	C7.R3	T	Ar enerģētiku saistītu izmēģinājuma projektu pabeigšana vietējās kopienās	—	Skaits	0	37	4. CET.	2024	Pabeigt vismaz 37 ar enerģētiku saistītus izmēģinājuma projektus ar vietējās kopienas līdzdalību, pamatojoties uz ceļvedi, kurā izklāstītas veiktās darbības un turpmākie pasākumi. Šie izmēģinājuma projekti var ietvert līdzdalības procesus, atbalstu vietējo energokopienu izveidei vai pašu atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu.
112	C7.R4	M	Jūras vēja enerģijas un citas jūras enerģijas ceļvedis	Publicēšana tīmekļa vietnē				4. CET.	2021	“Ceļveža jūras vēja un citas jūras enerģijas jomā publicēšana, lai samazinātu administratīvos šķēršļus šā atjaunojamās enerģijas avota attīstībai”
113	C7.R4	M	Jūras vēja un citas jūras enerģijas kartē noteikto regulatīvo pasākumu stāšanās spēkā	Reglamentējošo pasākumu noteikumi, stājoties spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā galvenie regulatīvie pasākumi, kas noteikti atkrastes vēja enerģijas un citas jūras enerģijas kartē, lai veicinātu pētniecību un inovāciju un atbalstītu peldošu tehnoloģiju ieviešanu. Šie galvenie pasākumi ietver: jūras telpiskās plānošanas plānu galīgā apstiprināšana, tīkla plānošanas un atkrastes stratēģijas labāka koordinācija un tiesiskā regulējuma atjaunināšana.
114	C7.R4	M	Biogāzes ceļvedī noteikto pasākumu pabeigšana	Publicēšana tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Biogāzes ceļvedī noteikto galveno pasākumu pabeigšana, tostarp izcelsmes apliecinājumu shēmas izveide atjaunīgajām gāzēm, lai uzlabotu biogāzes konkurētspēju un veicinātu investīcijas biogāzes ražošanā, nodrošinot ātrāku dekarbonizāciju tādās nozarēs kā rūpniecība un transports.
115	C7.I1	M	Konkurss par investīciju atbalstu inovatīvai atjaunīgo energoresursu jaudai vai atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudai ar pievienoto vērtību	Publicēts OV				2. CET.	2022	Publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirmais konkurss par ieguldījumu atbalstu inovatīvai atjaunojamo energoresursu jaudai vai atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudai ar pievienoto vērtību
116	C7.I1	M	Jauni jūras atjaunojamās enerģijas infrastruktūras projekti, tehnoloģijas vai iekārtas	Piešķiršanas lēmums/ieguldījumu iestādes lēmums				2. CET.	2023	Vismaz 6 projektiem piešķirts atbalsts jaunu jūras atjaunojamās enerģijas infrastruktūras projektu, tehnoloģiju vai iekārtu veicināšanai. Šīm sešām norisēm būtu jāveicina jūras atjaunojamās enerģijas projektu īstenošana Spānijā. Šīs norises var ietvert MVU, kas nodarbojas ar jūras atjaunojamo energoresursu enerģijas darbībām un saņem dotācijas, aizdevumus vai kapitālieguldījumus, piedalās publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, kā arī dotācijas, ko tieši piešķir atjaunojamās enerģijas jūras projektiem vai jūras atjaunojamās enerģijas jaunu tehnoloģiju ražošanai vai ieviešanai.
117	C7.I1	T	Papildu ražošanas jauda inovatīvai atjaunojamo energoresursu enerģijai vai atjaunojamās enerģijas ar pievienoto vērtību ražošanai	—	Skaits (MW)	0	3 800	2. CET.	2026	Kumulatīvā atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda inovatīvai vai ar pievienoto vērtību saistītai atjaunīgo energoresursu jaudai (uzstādīti vismaz 3 800 MW)
118	C7.I2	M	Birojs “Tīra enerģija un viedi projekti salām”	Publicēšana tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Biroja “Tīra enerģija un viedi projekti salām” izveide ar mērķi pārvaldīt Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta programmas. Birojs koordinē enerģētikas pārkārtošanas dinamiku un attīstību salās.
119	C7.I2	T	Projektu pabeigšana, lai atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu salās	—	Skaits	0	600	CET.	2025	Vismaz 600 atbalstītās vai īstenotās darbības, projekti vai programmas, tostarp: dinamikas programmas vai biroji, salu ceļveži, ieguldījumu vai atbalsta projekti, kas saistīti ar tīru enerģiju ES salām vai Viedo salu programmām, atjaunīgās enerģijas vai ilgtspējīgas uzglabāšanas projektiem.
120	C7.I2	T	Atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda salās	—	Skaits (MW)	0	180	2. CET.	2026	Kumulatīvā papildu ražošanas jauda atjaunīgajai enerģijai, kas iepirkta konkursos par atjaunīgo energoresursu jaudu salās (uzstādīti vismaz 180 MW).

H. 8. SASTĀVDAĻA: Elektroenerģijas infrastruktūra, viedie tīkli un elastības un uzkrāšanas izvēršana

Spānijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir 42 %. Lai integrētu arvien lielāku atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomu (paredzēts, ka 2030. gadā tas sasniegs 74 % un līdz 2050. gadam — 100 %), ir vajadzīgas vairākas papildu investīcijas tīklu digitalizācijā, uzkrāšanā un pieprasījuma pārvaldībā. Jo īpaši atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju nepastāvība un daļēja paredzamība nozīmē, ka enerģijas uzkrāšanai ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu sistēmas elastību un tīkla stabilitāti.

Šajā kontekstā šim Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentam ir šādi mērķi:

a)Elastīgākas, decentralizētākas un dinamiskākas energosistēmas izveide, kas spēj efektīvi un droši absorbēt augstāku atjaunojamās enerģijas ražošanas līmeni;

b)Jaunu inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde; un

c)Jaunu elektroenerģijas sistēmas dalībnieku (ražotāju, piegādātāju un patērētāju, kā arī uzglabāšanas operatoru un agregatoru) iesaiste un elastīgāks tiesiskais regulējums, kas spēj pielāgoties jaunām vajadzībām, izmantojot “regulatīvās smilškastes”.

Komponents veicina investīcijas inovācijā un energoefektivitātē un mudina pieņemt efektīvas rīcībpolitikas inovācijas veicināšanai (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tā arī veicina publiskās un privātās investīcijas un zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C8.R1) — Veicinošs satvars atjaunojamo energoresursu integrēšanai energosistēmā: tīkli, uzglabāšana un infrastruktūra

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt pārredzamu un stabilu tiesisko regulējumu, kas rada noteiktību un ļauj vairāk integrēt atjaunīgos energoresursus energosistēmā, investējot tīklos, uzglabāšanā un infrastruktūrā.

Reforma ietver ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģiju 2050. gadam (“ELP 2050”). Šīs stratēģijas mērķis ir izveidot pamatu stratēģiskai un regulatīvai sistēmai, lai efektīvi integrētu atjaunojamos energoresursus elastīgā un viedā energosistēmā. Daži no ELP 2050 mērķiem ir šādi: a) SEG emisiju samazinājums par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu (klimatneitralitāte); sasniegt 97 % atjaunojamo energoresursu enerģijas galapatēriņā; un c) 100 % atjaunīgās elektroenerģijas sistēmu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C8.R2) — Enerģijas uzglabāšanas stratēģija un enerģijas uzkrāšanas izvēršanas tiesiskā regulējuma pielāgošana

Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt, apstiprināt un ieviest tiesisko un stratēģisko satvaru, lai veicinātu enerģijas uzkrāšanu. Reforma nodrošina nepieciešamo satvaru plānotajām investīcijām saskaņā ar C8.I1 un C8.I3 attiecīgi saistībā ar enerģijas uzkrāšanas un jaunu uzņēmējdarbības modeļu izvēršanu enerģētikas pārkārtošanā.

Reforma ietver arī to, ka Spānijas valdība apstiprina enerģijas uzkrāšanas stratēģiju. Šīs stratēģijas mērķis ir panākt, lai 2030. gadā būtu pieejama 20 GW enerģijas uzkrāšana, bet 2050. gadā — 30 GW.

Reforma ietver trīs leģislatīvos un normatīvos aktus: I) Karaļa Dekrēts Nr. 1183/2020, ar ko reglamentē krātuvju piekļuvi tīklam; (II) Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia apkārtraksts 1/2021, lai noteiktu metodiku un nosacījumus piekļuvei elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades un sadales tīkliem un pieslēgšanai tiem; III) Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia 2020. gada 10. decembra rezolūcija, ar ko reglamentē enerģijas uzkrāšanas iekārtu dalību papildpakalpojumu sniegšanā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C8.R3) — Agregēšanas, pieprasījuma pārvaldības un elastības pakalpojumu tiesiskā regulējuma izstrāde

Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs viedas un dinamiskas energosistēmas izveidei, tostarp: pieprasījuma pārvaldības un elastības pakalpojumu regulēšana valsts tiesiskajā regulējumā, ii) tiesiskā regulējuma izstrāde, lai aptvertu dažādus elastības pakalpojumus, un iii) regulējuma izstrāde, lai nodrošinātu patērētāju piekļuvi saviem enerģijas patēriņa datiem.

Reforma ir saskaņā ar nacionālo enerģētikas klimata plānu, kurā skaidri atzīta nepieciešamība noteikt tehniskās prasības to dalībnieku dalībai esošajos un jaunattīstības tirgos, kuri piedāvā enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, enerģijas uzkrāšanas operatoriem un tiem, kas sniedz pieprasījumreakcijas pakalpojumus.

Nacionālajā enerģētikas klimata plānā arī uzsvērta nepieciešamība attīstīt agregatoru, jo īpaši neatkarīgo agregatoru, statusu, lai atvieglotu to dalību tirgū. Šajā nolūkā reforma paredz ar Karaļa dekrētlikumu Nr. 23/2020 izveidot neatkarīga pieprasījuma agregatora statusu, lai mazumtirdzniecības tirgū varētu ienākt jauni dalībnieki.

Ar reformu ne tikai atbalsta nacionālo enerģētikas klimata plānu, bet arī transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurā ir noteikts pienākums nodrošināt patērētāju dalību tirgos, tostarp ar pieprasījumreakciju, veicināt individuālu vai agregētu patērētāju līdzdalību vai izmantot neatkarīgus agregatorus un ļaut sadales tīklos izmantot elastību.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C8.R4) — “regulatīvās smilškastes” vai “testēšanas stendi”

Šā pasākuma mērķis ir valsts tiesiskajā regulējumā izstrādāt regulatīvas izmēģinājuma platformas (smilškastes), kas ļautu ieviest jaunus produktus vai tehnoloģiskus risinājumus, izņēmumus vai regulatīvus aizsardzības pasākumus, lai palīdzētu veicināt pētniecību un inovāciju enerģētikas nozarē. Reforma ir tieši saistīta ar C8.R3 reformu un C8.I3. investīciju.

“Regulatīvās smilškastes” ļauj nozarei testēt jaunas tehnoloģijas, sistēmas un pakalpojumus, kas saistīti ar elastību, pieprasījumreakciju un enerģijas uzkrāšanu drošā vidē, kurā ieinteresētās personas var pieredzēt inovatīvus risinājumus, neievērojot regulatīvās prasības. Turklāt “smilškastes” nodrošina divvirzienu regulatīvo dialogu starp administrāciju un regulatoru, kas paātrina un atvieglo spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu un pielāgo tos jaunu aģentu ienākšanai tirgū. Paredzams, ka tas atvieglos tehnoloģisko jaunuzņēmumu izveidi, dodot tiem iespēju izmēģināt savus uzņēmējdarbības modeļus.

Reforma ietver Karaļa dekrēta pieņemšanu par “regulatīvo smilškastu” izstrādi, lai varētu izstrādāt jaunus izmēģinājuma projektus ar mērķi veicināt pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C8.I1) — Enerģijas uzkrāšanas izvēršana

Šā pasākuma mērķis ir izvērst enerģijas uzkrāšanu, uzsākot atbalsta un investīciju iniciatīvas divās galvenajās jomās:

a)Liela apjoma uzglabāšanas attīstība. Liela mēroga uzkrāšana ir nepieciešama, lai integrētu lielākus atjaunīgās enerģijas ražošanas apjomus un sniegtu pakalpojumus sistēmai, sākot no frekvences regulēšanas, perona atbalsta (elastīguma) vai “melnās palaišanas”; un

b)Uzglabāšanas veicināšana aiz skaitītāja un integrēta nozaru līmenī. Skaitītāja aizmugures tehnoloģijas var ietvert pašpatēriņa iekārtas, litija akumulatorus un siltuma uzkrāšanas sistēmas.

Ierosinātās investīcijas atbalsta, ņemot vērā šā komponenta reformas, jo īpaši C8.R1 un C8.R2 reformu, kas nodrošina juridisko un stratēģisko pamatu efektīvai enerģijas uzkrāšanas izvēršanai.

Pasākumu īsteno, izmantojot inovatīvus uzkrāšanas projektus, kas veicina enerģētikas pārkārtošanu, jo īpaši, lai enerģētikas nozarei nodrošinātu jaunu elastību, tostarp atjaunīgo energoresursu integrāciju. Darbojas vismaz pieci inovatīvi uzglabāšanas projekti, kuru kopējā uzstādītā jauda ir vismaz 660 MW (vai līdzvērtīga kopējā energoapgāde (MWh)).

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C8.I2) — Tīklu digitalizācija

Šis pasākums sniedz atbalstu investīcijām, kas saistītas ar sadales tīklu digitalizāciju, lai tos saskaņotu ar enerģētikas pārkārtošanas īstenošanai vajadzīgajām prasībām. Nepieciešamība digitalizēt elektroenerģijas tīklus ir daļa no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm būtu jāveicina tīklu modernizācija, piemēram, ieviešot viedos tīklus. Tīklu digitalizācija ir nepieciešama, lai virzītu uz priekšu energosistēmas pārveidi ar lielāku atjaunīgo energoresursu īpatsvaru nolūkā izveidot drošu un noturīgu elektroenerģijas sistēmu. Tas ir īpaši svarīgi teritorijās, kas nav pussalas un kam raksturīga lielāka neaizsargātība un enerģētiskā atkarība.

Pasākuma vispārējais mērķis ir palielināt elektroenerģijas konkurētspēju, paātrinot ekonomikas elektrifikāciju. Šajā nolūkā pasākums paredz sākotnējā atbalsta mehānismu, lai maksimāli palielinātu potenciālu, ko sniedz tīklu digitalizācija: I) samazināt atjaunojamās enerģijas ražošanas zudumus un noplūdes, ii) veicināt pieprasījuma līdzdalību elektroenerģijas sistēmas pārvaldībā un iii) optimizēt tīkla konfigurāciju.

Pasākums ietver vismaz 35 inovatīvu digitalizācijas projektu (viedai elektroenerģijas sadalei) piešķiršanu sadales uzņēmumiem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija 3 (C8.I3) — Jauni uzņēmējdarbības modeļi enerģētikas pārkārtošanā

Šis pasākums ietver investīcijas un atbalsta mehānismus, kuru mērķis ir veicināt jaunus darījumdarbības modeļus pārejai, kas saistīta ar enerģijas uzkrāšanas izvēršanu, kā arī tās otrā aprites cikla pārvaldību un reciklēšanu, pieprasījuma pārvaldību, agregatoriem, elastības pakalpojumiem, piekļuvi datiem un smilškastēm. Pasākums jo īpaši ietver:

a)Atbalsts agregatoru ieviešanai valsts elektroenerģijas tirgū, īpašu uzmanību pievēršot neatkarīgiem agregatoriem, uzstādot reāllaika mērīšanas iekārtas (dalītā uzskaite) un kontroles un sakaru centrus, kā arī veicinot agregēšanas platformas;

b)Uzglabāšanas izvēršana visā vērtības ķēdē;

c)Atbalsts pieprasījuma pārvaldības projektiem dažādos patērētāju profilos (liela rūpniecība, MVU, atjaunojamās enerģijas kopienas/iedzīvotāju energokopienas, agregatori u. c.);

d)Prasa iesniegt pieteikumus reglamentējošu izmēģinājuma stendu īstenošanai tieša, konkurences atbalsta vai sadarbības nolīgumu veidā; un

e)Atbalsts jaunuzņēmumiem vai inovatīvām iniciatīvām enerģētikas jomā.

Investīcija ir cieši saistīta ar C8.R4 reformu, kuras mērķis ir izstrādāt “regulatīvās smilškastes” inovatīviem projektiem. Tā pamatā ir arī stratēģiskais un tiesiskais regulējums, kas noteikts citās reformās, jo īpaši reformā C8.R3.

Paredzams, ka tiks piešķirti vismaz 18 projekti, lai veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai, tostarp viedo uzskaiti, uzkrāšanu, pieprasījumreakciju, elastības pakalpojumus un datus.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

H.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
121	C8.R1	M	Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas (“ELP2050”) apstiprināšana.	Apstiprinājums Ministru padomē				Q1	2021	Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas (“ELP2050”) apstiprināšana. ELP50 ir pamats stratēģiskās un normatīvās sistēmas definēšanai, lai efektīvi integrētu atjaunojamos energoresursus elastīgā un viedā energosistēmā, kas jāskata saistībā ar NEKP izklāstīto plašāko pieeju.
122	C8.R2	M	Stājas spēkā plānošanas, likumdošanas un regulatīvās reformas, kuru mērķis ir veicināt enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādi.	Noteikumi leģislatīvajos un regulatīvajos pasākumos, stājoties spēkā				2. CET.	2021	Šādu plānošanas, likumdošanas un regulatīvo reformu pieņemšana un stāšanās spēkā, lai veicinātu enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādi: a) apstiprināt Enerģijas uzkrāšanas Ministru padomes stratēģiju ar mērķi veicināt enerģijas uzkrāšanas izvēršanu, izmantojot 66 konkrētus pasākumus, kas sagrupēti stratēģijā iekļautajos 10 darbības virzienos. Mērķis ir panākt, lai 2030. gadā būtu pieejama 20 GW enerģijas uzkrāšana, bet 2050. gadā — 30 GW; b) Karaliskā dekrēta Nr. 1183/2020 publicēšana OV, lai regulētu krātuvju piekļuvi tīklam. Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia apkārtraksta 1/2021 publicēšana OV, lai noteiktu metodiku un nosacījumus piekļuvei elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades un sadales tīkliem un pieslēgšanai tiem. 2020. gada 10. decembra rezolūcijas, ar ko reglamentē enerģijas uzkrāšanas iekārtu dalību papildpakalpojumu sniegšanā, publicēšana OV
123	C8.R3	M	Stājas spēkā regulatīvi pasākumi elastības un pieprasījumreakcijas integrēšanai.	Noteikumi leģislatīvajos un regulatīvajos pasākumos, stājoties spēkā				4. CET.	2023	Izstrādāt tiesisko regulējumu elastības un pieprasījumreakcijas integrēšanai, veicot šādas darbības. a) Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia 2020. gada 10. decembra rezolūcijas, ar ko pielāgo dažas darbības procedūras dalībai līdzsvara pakalpojumos, publicēšana. tādu tiesību aktu pieņemšana, ar kuriem pilnībā transponē Direktīvu 2019/944 C) RDL23/2020 pieņemšana, lai izveidotu neatkarīga agregatora statusu
124	C8.R4	M	Stājas spēkā pasākumi “regulatīvo smilškastu” veicināšanai, lai veicinātu pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē.	Karaļa dekrēta noteikumi par stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Karaļa dekrēta par “regulatīvo smilškastu” izstrādi publicēšana un stāšanās spēkā, lai varētu izstrādāt jaunus izmēģinājuma projektus ar mērķi veicināt pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē. Tiesību akti ļauj nozarei testēt jaunas tehnoloģijas, sistēmas un pakalpojumus, kas saistīti ar elastību, pieprasījumreakciju un enerģijas uzkrāšanu, drošā un labvēlīgā telpā, kurā ieinteresētās personas var gūt pieredzi ar inovatīviem risinājumiem, neievērojot spēkā esošās regulatīvās prasības. Turklāt tas nodrošina divvirzienu regulatīvo dialogu starp administrāciju un regulatoru, kas paātrina un atvieglo spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu un nodrošina to atbilstību jaunu aģentu ienākšanai tirgū, veicinot tehnoloģisko jaunuzņēmumu izveidi, dodot tiem iespēju pārbaudīt savus uzņēmējdarbības modeļus.
125	C8.I1	T	Piešķirti inovatīvi uzglabāšanas projekti	—	Skaits	0	5	4. CET.	2023	Piešķirti vismaz pieci inovatīvi uzglabāšanas projekti, kuru kopējā uzstādītā jauda ir vismaz 660 MW vai līdzvērtīga kopējā energoapgāde (MWh).
126	C8.I1	T	Darbojas inovatīvi uzglabāšanas projekti	—	Skaits	0	5	2. CET.	2026	Darbojas vismaz pieci inovatīvi uzglabāšanas projekti, kuru kopējā uzstādītā jauda ir vismaz 660 MW vai līdzvērtīga kopējā energoapgāde (MWh).
127	C8.I2	T	Inovatīvi digitalizācijas projekti elektroenerģijas sadalei	—	Skaits	0	35	4. CET.	2023	Vismaz 35 inovatīvi digitalizācijas projekti (tostarp tīkla automatizācija), kas piešķirti sadales uzņēmumiem saskaņā ar Comisión Nacional de los Mercados y la Competencia apkārtrakstā 6/2019 izklāstītajām iezīmēm un definīcijām.
128	C8.I3	T	Projekti, kuru mērķis ir veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai	—	Skaits	0	18	4. CET.	2023	Piešķirti vismaz 18 projekti, kas veicina jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai, tostarp viedo uzskaiti, uzkrāšanu, pieprasījumreakciju, elastības pakalpojumus un datus.

I. 9. KOMPONENTS: Atjaunīgais ūdeņradis

Spānijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 23 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šajā kontekstā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 9. komponenta galvenais mērķis ir izstrādāt atjaunīgās enerģijas ūdeņraža tehnoloģijas:

a.Kā līdzekli enerģijas uzkrāšanai, lai pārvaldītu atšķirības starp elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu, nodrošinot elektroenerģijas sistēmas elastību.

b.Veicinot to attīstību un konsolidāciju visā rūpniecības vērtības ķēdē, ņemot vērā to, ka šīs tehnoloģijas pašlaik nav gatavas darboties saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

c.Atbalstot to integrāciju galapatēriņā, tostarp, lai rūpniecībā aizstātu fosilo ūdeņradi; un

d.Attīstot zaļās prasmes.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem veicināt investīcijas inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un veicināt zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Komponents ir daļa no atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģijas, kas ir Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 1. komponenta un 6. komponenta (Ūdeņraža izmantošana mobilitātes un transporta vajadzībām), 7. komponenta (Atjaunojamās enerģijas ražošana) un 8. komponenta (uzglabāšana un viedtīkli) sastāvdaļa.

I.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C9.R1) — Ūdeņraža ceļvedis

Šis pasākums nodrošina satvaru atjaunīgā ūdeņraža izstrādei Spānijā (“Ūdeņraža ceļvedis”). Šajā nolūkā tajā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam attiecībā uz uzstādīto jaudu pa nozarēm (rūpniecība un transports). Ūdeņraža ceļvedi Ministru padome apstiprināja 2020. gada oktobrī. Ar pasākumu tiek arī noteikti konkrēti līdzekļi ceļveža īstenošanas atbalstam, nodrošinot, ka ūdeņraža elektrolīzeri tiek piegādāti ar atjaunīgo enerģiju. Saistītās regulatīvās darbības ietver i) tāda regulatīva instrumenta izveidi, kas ietver to valsts struktūru iecelšanu un pārvaldību, kuras izdod izcelsmes apliecinājumus atjaunīgajām gāzēm, tostarp atjaunīgajam ūdeņradim; un ii) regulatīvu mehānismu, kas nosaka, kā tiek verificēta ūdeņraža atjaunīgā izcelsme.

Šo reformu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C9.I1) — shēma atjaunīgā ūdeņraža atbalstam, valsts projekts

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt īstenot Ūdeņraža ceļvedi četros darbības virzienos.

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas atbalsta shēmā, kas aptver subsīdijas atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un izmantošanas atbalstam. Shēma darbojas, sniedzot finansiālus stimulus, piešķirot dotācijas. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1 555 000 000 EUR apmērā. Shēmu pārvalda “Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía” (IDAE) kā īstenošanas partneris.

Pasākuma mērķis ir panākt, lai visu elektrolīzeru, tostarp papildu infrastruktūras, kopējā atļautā ražošanas jauda būtu vismaz 700 MW.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Spānija pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus, ar kuriem izveido shēmu un kuri ietver šādus elementus:

1.To darbību sarakstu, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kurās cita starpā iekļauj visu turpmāk minēto:

·Atbalsts cita starpā MVU, lai stiprinātu un stiprinātu esošo Spānijas vērtības ķēdi, veicinot vienu vai vairākas no šādām darbībām: ražošanas spējas, prasmes, konkurētspēja, zināšanu un tehnoloģiju nodošana un/vai starptautiskā dimensija;

·Atbalstīt tehnoloģiju attīstību vai prototipus (piemēram, elektrolīzerus, kompresorus, krātuves, kurināmā elementus un H2 transporta sistēmas), tostarp “pirmo veidu”, lai atbalstītu jaunu, ar ūdeņraža ražošanu, sadali, loģistiku vai patēriņu saistītu progresīvu projektu vai prototipu validēšanu;

·Atbalstīt intervences, kuru mērķis ir uzlabot testēšanas iekārtas vai ieviest jaunas galveno pamattehnoloģiju vai sistēmu ražošanas līnijas ūdeņraža piegādes ķēdē, piemēram, elektrolīzerus vai kurināmā elementus. Tie vai nu: I) uzlabot pētniecības, izstrādes un inovācijas testēšanas iekārtas vai laboratorijas un/vai saistīto aprīkojumu; vai ii) uzlabot iekārtas un/vai jauna aprīkojuma (piemēram, darbgaldu) iepirkumu, lai ražotu ar ūdeņradi un kurināmā elementiem saistītas sistēmas, aprīkojumu vai komponentus;

·Atbalsts atjaunīgā ūdeņraža klasteru izveidei, integrējot plaša mēroga ražošanu, pārstrādi un patēriņu. Vismaz vienas no šīm kopām mērķis ir integrēt augstas veiktspējas atjaunīgā ūdeņraža elektrolīzeru, kas tieši piegādā ūdeņradi vietējiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Elektrolīzeru iegūst, izmantojot atjaunīgo elektroenerģiju. Iegūto ūdeņradi integrē uzņēmumu rūpnieciskajos procesos un piegādes ķēdēs (tostarp uzņēmējdarbības modeļu pielāgošanā un novirzīšanā no fosilā ūdeņraža patēriņa), lai aizstātu vismaz 5 % no to ikgadējā fosilā ūdeņraža patēriņa;

·Atbalsts ūdeņraža izvēršanai novatoriskos projektos, kas ir mazāki nekā kopa. Ar tiem atjaunīgo ūdeņradi papildus vienotam industriālajam mezglam ievieš izolētās energosistēmās, kas ļauj atjaunīgo ūdeņradi integrēt tādās jomās kā transports. Paredzams, ka šīs intervences aptvers atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, sadali un patēriņu, veicinot pārklājumu dažādās nozarēs un Spānijas teritorijas daļās;

·Daži uzņēmumi, kurus atbalsta ar šo atvieglojumu, kopā ar uzņēmumiem no citām dalībvalstīm var kļūt par daļu no IPCEI ūdeņraža jomā, paļaujoties uz pienācīgu satvaru sadarbībai Savienībā, lai integrētu valstu vērtības ķēdes nolūkā palielināt konkurētspēju.

2.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu izvērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai ieguldījumu lēmumos saskaņā ar shēmu, pieņem ieguldījumu komiteja vai tehniskās novērtēšanas komiteja un ar balsu vairākumu apstiprina no valdības neatkarīgi locekļi, kas nozīmē, ka viņiem jābūt IDAE nodarbinātam personālam un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Galīgie piešķiršanas lēmumi vai ieguldījumu lēmumi saskaņā ar shēmu attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz piešķiršanas lēmumu vai ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi ieguldījumu komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra. Ja kāds no pieteikuma iesniedzējiem piedalās IDAE un šā uzaicinājuma budžets nav pietiekams, lai segtu visus saņemtos pieteikumus, vērtēšanas procesam veic ārēju revīziju, kā paredzēts IDAE “Plan de Mitigación de Potenciales Conflictos de Interés en Sociedades Participadas”.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitāls un riska kapitāls), juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 18 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 19 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 20 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 21 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 22 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasību, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

5.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

6.Ziņošanas prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata pārmaiņu jomā subsīdiju shēmā 23 .

Darbības saskaņā ar šo investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

I.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
129	C9.R1	M	Ūdeņraža ceļvedis	Apstiprinājums Ministru padomē				4. CET.	2020	Ūdeņraža ceļveža apstiprināšana Ministru padomē. Ūdeņraža ceļvedī ir noteiktas Spānijas noteiktās pamatnostādnes atjaunīgā ūdeņraža nozares attīstībai. Šajā nolūkā tajā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam attiecībā uz uzstādīto jaudu, rūpniecību un mobilitāti.
130	C9.R1	M	Regulas, ar ko izveido izcelsmes apliecinājumus atjaunīgajām gāzēm, stāšanās spēkā	Regulas noteikums, kas norāda uz regulas stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā regula, ar ko izveido valsts sistēmu izcelsmes apliecinājumiem atjaunīgajām gāzēm, tostarp atjaunīgajam ūdeņradim, nodrošinot 100 % atjaunīgās enerģijas. Sistēma, kas jāizveido ar regulatīvo instrumentu, ietver valsts izdevējiestāžu iecelšanu un to pārvaldības pieņemšanu; un regulatīvu mehānismu, kas nosaka, kā tiek verificēta ūdeņraža atjaunīgā izcelsme.
131	C9.I1	M	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido atbalsta shēmu, kura veido investīciju budžetu saskaņā ar pasākuma aprakstā noteiktajām prasībām.
132	C9.I1	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem, vai galīgās piešķiršanas rezolūcijas, kas publicētas (I)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		0	30 %	2. CET.	2023	Attiecībā uz vismaz 30 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas) IDAE ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai ar galīgajiem saņēmējiem noslēgto finansēšanas nolīgumu stāšanos spēkā.
133	C9.I1	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas (II)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		30 %	75 %	4. CET.	2025	Attiecībā uz vismaz 75 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas) IDAE ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai ar galīgajiem saņēmējiem noslēgto finansēšanas nolīgumu stāšanos spēkā.
134	C9.I1	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas.	Stājas spēkā juridiski finansēšanas nolīgumi vai tiek publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas.		75 %	100 %	CET.	2026	IDAE ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā attiecībā uz 100 % ANM investīciju atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).
135	C9.I1	M	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija atbalsta shēmas vajadzībām pārvieto vismaz EUR 1555 miljonus IDAE.

J. 10. SASTĀVDAĻA: Taisnīga pārkārtošanās

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas ekonomiskajai un sociālajai ietekmei ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus skar ogļraktuvju un ogļu/kodolelektrostaciju slēgšana, ko vēl vairāk saasinājusi Covid pandēmijas ietekme un termoelektrostaciju slēgšana. Papildu mērķis ir mainīt ražošanas modeli un virzīt pārveidi, lai atbalstītu noturīgāku teritoriju ekonomisko un sociālo modeli nākotnē. Stratēģija ir izstrādāta paralēli Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) Spānijas teritoriālajam plānam, kuram ir paredzēts plašāks tvērums, ilgāks termiņš un stratēģiskāka koncentrēšanās uz uzņēmējdarbības attīstību un atbalstu.

Komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas saistīti ar nodarbinātības atbalstīšanu, izmantojot pasākumus darbvietu saglabāšanai, efektīvus stimulus pieņemšanai darbā un prasmju attīstībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); veicināt publiskās un privātās investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3); un stiprināt sadarbību visos pārvaldības līmeņos (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C10.R1) — Taisnīgas pārkārtošanās protokoli

Valdība 2020. gada februārī apstiprināja Taisnīgas pārkārtošanās stratēģiju, kas atspoguļota nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP). Šīs stratēģijas kontekstā un saskaņā ar Spānijas atveseļošanas un noturības plānu ar šo reformu izveido 12 taisnīgas pārkārtošanās protokolus, kas aptver katru teritoriju, kuru skar ogļraktuvju un ogļu elektrostaciju slēgšana. Katrs taisnīgas pārkārtošanās protokols aptver vismaz teritoriju, kuru skar ogļu elektrostacijas slēgšana. Protokoli ir instrumenti skarto teritoriju vides, ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai. Galvenā uzmanība cita starpā tiek pievērsta darbvietu saglabāšanai un radīšanai, dažādošanas un specializācijas veicināšanai, teritoriju pievilcības palielināšanai, lai cīnītos pret iedzīvotāju skaita samazināšanos, un zemes vides atjaunošanai. Šie protokoli ietver attiecīgo vietējo dalībnieku (publiskā un privātā sektora, tostarp uzņēmumu, sociālo partneru, izglītības nozares, NVO u. c.) sadarbību.

Šī reforma ietver arī Taisnīgas pārkārtošanās institūta izveidi. Institūta mērķis ir apzināt un pieņemt darbības, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un teritorijām, kuras skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un šo teritoriju iedzīvotājiem un optimizējot pārveides procesa iespējas. Institūta galvenās funkcijas ir veicināt rūpniecības politikas izstrādi, pētniecību un attīstību, saimnieciskās darbības veicināšanu, nodarbinātību un profesionālo apmācību.

Pasākums ietver arī tādas konsultatīvās padomes izveidi, kuras sastāvā ir ministriju departamentu pārstāvji un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un kura sniedz konsultācijas un novērtē taisnīgas pārkārtošanās politikas ietekmi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C10.I1) — Ieguldījumi taisnīgā pārejā

Taisnīgas pārkārtošanās protokolus papildina ar investīcijām teritorijās, lai:

a)radīt darbvietas un atbalstīt īstermiņa darbības;

b)paātrināt pārmaiņas, koncentrējoties uz mazāka mēroga izmēģinājuma projektiem, kuri, ja tos uzskatītu par veiksmīgiem, tiktu paplašināti TPF kontekstā; un

c)veicināt ekonomikas attīstību, veicinot sociālo un teritoriālo kohēziju.

Projekti ir vērsti uz četrām konkrētām jomām:

I.Vides atjaunošanas plāni (piemēram, meža atjaunošana vai veģetācijas atjaunošana) slēgtām vai pamestām raktuvēm un noplicinātai zemei blakus termoelektrostacijām vai kodolspēkstacijām, kas aptver vismaz 2000 hektāru atjaunotas zemes. Saskaņā ar šiem plāniem ir paredzēts demontēt augu un kalnrūpniecības iekārtas, atjaunot augsni un veikt meža atjaunošanas vai veģetācijas atjaunošanas procesus, atjaunojamās enerģijas iekārtas vai ekoalternatīvu ekonomikas attīstību;

II.Vismaz 130 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projekti pašvaldībās un teritorijās, kurās notiek pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, par kopējo finanšu ieguldījumu vismaz 102 000 000 EUR apmērā. Projekti aptver vairākas jomas, tostarp: infrastruktūras un sabiedrisko ēku atjaunošana; inovatīvi projekti saziņai starp pašvaldībām vai izolētām iedzīvotāju teritorijām, pamatojoties uz ilgtspējīgas mobilitātes risinājumiem un esošās transporta infrastruktūras atveseļošanu un alternatīvu izmantošanu; tādas publiskās infrastruktūras atjaunošana, kas atbalsta aprites ekonomiku, tostarp kopienu veidojošās iekārtas, atkritumu apsaimniekošanas centri; vides projekti, lai atjaunotu un uzlabotu valsts īpašumā esošas teritorijas (piemēram, rezervātus, upju celiņus vai piestātnes un dabas interpretācijas teritorijas); digitālā infrastruktūra un pakalpojumi ekoloģisko produktu kooperatīvu attīstībai vai kopienas shēmas kopīgiem iepirkumiem un pārdošanai internetā.

III.Atbalsts diviem pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem enerģijas uzglabāšanas un zaļā ūdeņraža jomā. Projekti pielāgo CIUDEN (Ciudad de la Energía) — valdības pētniecības, attīstības un inovācijas fonda, kas izveidots Bierzo (Leonā) un ir piesaistīts Taisnīgas pārkārtošanās institūtam un atkarībā no Ekoloģiskās pārkārtošanās un demogrāfisko problēmu ministrijas, — iekārtas un laboratorijas diviem pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, kas saistīti ar zaļā ūdeņraža ražošanu un enerģijas uzglabāšanu; un

IV.Atbalsts to darba ņēmēju un cilvēku pārkvalifikācijai un nodarbināmības uzlabošanai, kurus skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vismaz 840 personām saņemot personalizētu palīdzību darba meklēšanā un/ vai pārkvalifikācijas iespējas. Pārkvalifikācijas palīdzībai būtu jāaptver vismaz šādas jomas: atjaunīgās enerģijas (vēja un fotoelementu) uzstādīšana un uzturēšana, atjaunošana un vides pārvaldība un/vai mājokļu integrēta un enerģijas atjaunošana.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

J.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
137	C10.R1	M	Taisnīgas pārkārtošanās fonda institūta izveide	Publicēts OV				Q1	2020	Ar Karaļa dekrētu Nr. 500/2020 tika izveidots Taisnīgas pārkārtošanās fonda institūts. Institūta mērķis ir noteikt un pieņemt uz solidaritāti balstītus pasākumus, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un teritorijām, kuras skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un šo teritoriju iedzīvotājiem un optimizē pārveides procesa iespējas.
138	C10.R1	T	Taisnīgas pārkārtošanās protokoli un konsultatīvā padome	—	Skaits	0	12	2. CET.	2023	Pēc līdzdalības procesa Taisnīgas pārkārtošanās tīmekļa vietnē tiek publicēti 12 taisnīgas pārkārtošanās protokoli, kas ietver saistības attiecībā uz nodarbinātību, vides atjaunošanu un vietējo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo attīstību 12 skartajās teritorijās. Katrs taisnīgas pārkārtošanās protokols aptver vismaz teritoriju, kuru skar ogļu elektrostacijas slēgšana. Izveidot konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir ministriju departamentu pārstāvji un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un kura sniedz konsultācijas un novērtē taisnīgas pārkārtošanās politikas ietekmi.
139	C10.I1	M	Mācību atbalsta programma “Taisnīga pārkārtošanās” un atbalsta piešķiršana ekonomikas attīstībai taisnīgas pārkārtošanās apgabalos	Publicēts OV				4. CET.	2021	Publikācija Oficiālajā Vēstnesī: a) Rīkojums, ar ko apstiprina tiesisko regulējumu mācību atbalsta programmai “taisnīga pārkārtošanās”, precizējot atbalsta plānu to darba ņēmēju un cilvēku profesionālajai kvalifikācijai un integrācijai darba tirgū, kurus skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku; un b) rīkojums, ar ko nosaka regulatīvo pamatu atbalsta piešķiršanai taisnīgas pārkārtošanās teritoriju ekonomikas attīstībai, attīstot vides, digitālo un sociālo infrastruktūru pašvaldībās un teritorijās, kurās notiek pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.
140	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem.	—	Skaits	0	100	4. CET.	2022	Oficiālajā Vēstnesī publicē balvu vismaz 91 000 000 EUR apmērā vismaz 100 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem pašvaldībās un teritorijās, kurās notiek pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. 100 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projekti atrodas taisnīgas pārkārtošanās teritoriju pašvaldībās un teritorijās.
431	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem		Skaits	100	130	4. CET.	2024	Oficiālajā Vēstnesī publicē balvu vismaz 11 000 000 EUR apmērā vismaz 30 vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem pašvaldībās un teritorijās, kurās notiek pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projekti atrodas taisnīgas pārkārtošanās teritoriju pašvaldībās un teritorijās. (Bāzlīnija: 2022. gada 31. decembrī)
141	C10.I1	T	Palīdzība darba meklēšanā un bezdarbnieku pārkvalifikācija	—	Skaits	0	840	4. CET.	2025	Vismaz 840 personas ir saņēmušas palīdzību darba meklēšanā un/vai individuālus pārkvalifikācijas ceļus bezdarbniekiem taisnīgas pārkārtošanās apgabalos. Pārkvalifikācijas ceļi aptver vismaz šādas jomas: atjaunīgās enerģijas (vēja un fotoelementu) uzstādīšana un uzturēšana, atjaunošana un vides pārvaldība un/vai mājokļu integrēta un enerģijas atjaunošana.
142	C10.I1	T	Investīciju projekti, kuru mērķis ir pielāgot rūpniecības objektus zaļajam ūdeņradim un enerģijas uzkrāšanai.	—	Skaits	0	2	4. CET.	2025	Divu investīciju projektu pabeigšana, lai pielāgotu rūpnieciskos objektus kā nākotnes Infraestructura Científica y Técnica Singular (ICTS) zaļā ūdeņraža ražošanas un enerģijas uzkrāšanas validēšanai. Projektos pielāgo Ciudad de la Energía (CIUDEN) iekārtas un laboratorijas diviem pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, kas saistīti ar zaļā ūdeņraža ražošanu un enerģijas uzglabāšanu.
143	C10.I1	T	Atjaunota zeme slēgtās ogļraktuvēs vai elektrostacijām blakus esošās teritorijās.	—	Skaits (ha)	0	2 000	2. CET.	2026	Vismaz 2000 hektāru atjaunotas zemes slēgtās ogļu ieguves vietās vai termoelektrostacijām vai kodolspēkstacijām blakus esošās teritorijās. Atjaunotās zemes platība piesārņotās teritorijās, jo īpaši ogļu ieguves vietās vai zemē, kas atrodas blakus termoelektrostacijām vai kodolelektrostacijām, un kur tiek demontētas stacijas un kalnrūpniecības iekārtas, un augsne tiek atjaunota un pakļauta mežu atjaunošanas vai veģetācijas atjaunošanas procesiem, atjaunojamās enerģijas iekārtām vai ekoalternatīvai ekonomikas attīstībai.

K. 11. KOMPONENTS: Valsts pārvaldes modernizācija

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar valsts pārvaldi, tostarp tiesu sistēmas efektivitāti, administratīvo spēju un sadarbību starp dažādiem valdības līmeņiem. Tās mērķis ir modernizēt Spānijas valsts pārvaldi, reformējot administratīvos procesus, publisko iepirkumu, tiesiskumu, valsts nodarbinātību, tostarp cilvēkresursu politiku; palielināt publisko pakalpojumu pieejamību un efektivitāti, tos vēl vairāk digitalizējot; veicināt enerģijas taupīšanu, atjaunojamās enerģijas izmantošanu sabiedriskajās ēkās un infrastruktūrā, veicināt valsts ierēdņu ilgtspējīgu mobilitāti; un stiprināt valsts pārvaldes iestāžu administratīvās spējas uzraudzīt, kontrolēt un īstenot valsts politiku. Galvenie pasākumi šo mērķu sasniegšanai ir šādi:

a)Reformēt centrālās, reģionālās un vietējās publiskās pārvaldes iestādes, uzlabojot to sadarbību, stiprinot publiskā iepirkuma sistēmu, izvērtējot valsts politiku un veicinot pāreju uz beztermiņa darba līgumiem;

b)Pārvaldes iestāžu un procesu digitalizācija ar pieciem prioritāriem projektiem stratēģiskās jomās: tieslietas, valsts nodarbinātības dienesti, sabiedrības veselības dati, konsulātu pārvaldība un teritoriālā pārvalde;

c)Centrālās valdības enerģētikas pārkārtošanas plāns;

d)Administratīvo spēju stiprināšana.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par publiskā iepirkuma satvara stiprināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 un 2020. gada 4. ieteikums), pārejas uz beztermiņa līgumiem veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), publisko investīciju projektu priekšlaicīgu īstenošanu un investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gada 1. ieteikums un 2023. gada 1. ieteikums) un pārvaldes iestāžu sadarbības uzlabošanu (2019. un 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C11.R1) — Administrācijas modernizācijas un digitalizācijas reforma

Šo pasākumu formulē vairākos darbības virzienos, lai novērstu trūkumus valsts pārvaldes nodarbinātības politikā, stiprinātu sadarbību un koordināciju starp dažādiem pārvaldes līmeņiem un uzlabotu to, kā centrālā valdība īsteno valsts politiku. Attiecībā uz nodarbinātības politiku mērķis ir samazināt pagaidu darbinieku skaitu valsts pārvaldē un stiprināt valsts nodarbinātības spējas, virzoties uz cilvēkresursu modeli, kas balstīts uz kompetencēm, tostarp darbā pieņemšanas nolūkos. Otrais darbības virziens ir turpināt izstrādāt ex ante politikas novērtējumu un palielināt pārredzamību un pilsoņu līdzdalību sabiedriskās politikas veidošanā, tostarp pieņemt jaunu likumu par interešu grupu darbības pārredzamību un integritāti. Visbeidzot, reforma nostiprina esošos instrumentus sadarbībai starp dažādiem valdības līmeņiem Spānijā. Tas nostiprina nozaru konferenču — esošo struktūru sadarbībai ar reģioniem — lomu, precizējot, kad tās var panākt vienošanos par obligātu atbilstību. Reforma arī stiprina Priekšsēdētāju konferenci (kur premjerministre un autonomo apgabalu priekšsēdētāji tiekas augstākajā līmenī). Reforma attiecas arī uz instrumentiem, ar kuriem ir iespējama sadarbība starp publiskās pārvaldes iestādēm, un ar to izveido digitālu starpadministratīvo starpsavienojumu un sadarbspēju starp centrālās un reģionālās valdības IT platformām. Reforma arī atjaunina valsts drošības sistēmu.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma (C11.R2) — reforma tiesiskuma un tiesu sistēmas efektivitātes veicināšanai

18. septembra Likumā 3/2020 un programmā “Tiesiskums 2030. gadam” ir izklāstīts ceļvedis tiesvedības reformai Spānijā. Šajā sakarā šis pasākums modernizē tiesu sistēmu, stājoties spēkā (ņemot vērā katrā tiesībuaktā noteikto vacatio legis),

līdz 2022. gada 31. decembrim:

(a)Karaļa dekrētlikums par procesuālo efektivitāti, kas saīsina procedūru ilgumu visās jurisdikcijās, vienlaikus saglabājot pilsoņu procesuālās garantijas;

(b)Karaļa dekrētlikums par digitālo efektivitāti, kas veicina uz datiem balstītu arhitektūru informācijas pārvaldībai.

līdz 2024. gada 31. decembrim:

(c)Likums par tiesu sistēmas organizatorisko un procesuālo efektivitāti, kas groza tiesu kartes organizāciju un nosaka alternatīvus strīdu izšķiršanas līdzekļus. Šis likums aizstāj lielo skaitu vienpersonisku pirmās instances tiesu ar 431 koleģiālu iestādi (Tribunales de Instancia) un īsteno Tiesu biroju.

(d)Likums par tiesībām uz aizstāvību, kas attīsta un uzlabo pamattiesības uz taisnīgu tiesu un galu galā veicina tiesiskumu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C11.R3) — Ekonomikas pārvaldības institucionālās arhitektūras modernizācijas reforma

Šis pasākums reformē institucionālās ekonomikas pārvaldības sistēmas aspektus, tostarp paātrinot un veicinot procesu digitalizāciju. Tas iekļauj: reforma attiecībā uz to, kā Caja General de Depósitos (Vispārējais noguldījumu fonds) pārvalda garantijas, lai tās padarītu elektroniskas; finanšu klientu aizsardzības iestādes izveide, kuras mērķis ir garantēt finanšu klientu tiesības; uzlabot institucionālo sistēmu, lai noregulētu finanšu iestādes, pieņemot likumu, ar ko groza pašreizējo institucionālo noregulējuma sistēmu; un d) modernizēt finanšu un revīzijas jomu uzraudzību, reformējot Vispārējo grāmatvedības plānu un Revīzijas regulu.

Reforma ietver arī a) klientu pakalpojumu (tostarp finanšu pakalpojumu) likumu, ar ko nosaka kvalitātes standartus un nodrošina efektīvākus pakalpojumus klientiem; un b) zaļās grāmatas publicēšana, lai veicinātu ilgtspējīgas finanses Spānijā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Reforma (C11.R4) — Valsts publiskā iepirkuma stratēģija

Ar šo reformu pabeidz īstenot publiskā iepirkuma reformu, kas paredzēta Likumā Nr. 9/2017 par publiskā sektora līgumiem (kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) galvenais transponēšanas akts). Ar to izveido pārvaldības struktūru, lai risinātu vajadzību pēc konsekventa publiskā iepirkuma regulējuma, kas nodrošinātu pārredzamību, efektīvus kontroles mehānismus, publiskā iepirkuma datubāzu starpsavienojumu starp visiem valdības līmeņiem un koordināciju starp valdības līmeņiem, lai: I) panākt, lai Valsts novērtēšanas birojs pilnībā darbotos, un ii) pieņemt valsts publiskā iepirkuma stratēģiju.

Spānija jau ir izveidojusi neatkarīgu Publiskā iepirkuma regulējuma un uzraudzības biroju un Valsts novērtēšanas biroju. Ar šo reformu risina arī problēmas, kas saistītas ar publiskā iepirkuma informācijas un datubāzu ierobežoto sniegšanu, kā arī nepilnības publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas struktūrā. Šajā nolūkā reforma: uzlabot publiskā iepirkuma efektivitāti (procesi, rezultāti, dati un informācija); veicināt dalībnieku profesionalizāciju (saskaņā ar Komisijas 2017. gada oktobra ieteikumu); uzlabot MVU piekļuvi; un d) stiprināt digitālā publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C11.R5) — Administratīvā spēja

Šī reforma modernizē valsts pārvaldes iestāžu iekšējo darbību, lai uzlabotu Spānijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu nolūkā ilgstoši ietekmēt Spānijas valsts pārvaldes turpmāko reformu un investīciju īstenošanu. Kopumā tā kopā ar investīciju Nr. 5 reformē publiskās pārvaldes iestāžu spēju nodrošināt atveseļošanas un noturības plāna pienācīgu īstenošanu. Tas nozīmē, ka jāizveido integrēta informācijas un pārvaldības sistēma; izstrādā apmācības pasākumus atveseļošanas un noturības plānā iesaistītajām personām; un izvērst komunikācijas pasākumus, kas paredzēti atveseļošanas un noturības plāna potenciālajiem dalībniekiem un labuma guvējiem, kā arī uzņēmumiem un mājsaimniecībām kopumā, lai uzzinātu par atveseļošanas un noturības plāna piedāvātajām iespējām.

Atveseļošanas un noturības plānā iekļauto darbību pārvaldību, ziņošanu un uzraudzību īsteno, izmantojot jaunu administratīvās un finanšu pārvaldības modeli, lai nodrošinātu atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto darbību pienācīgu īstenošanu. Šim vienotajam modelim jābūt centralizētam Eiropas fondu ģenerālsekretariātā, un to izmantos ziņojošajās ministrijās, to attiecīgajās IKT nodaļās un, iespējams, līdzbiedru administrācijās reģionos (autonomajās kopienās). Šajā nolūkā centrālā valdība pieņēma Karaļa dekrētlikumu Nr. 36/2020.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Investīcija Nr. 1 (C11.I1) — Vispārējās valsts pārvaldes modernizācija

Darbības saskaņā ar ieguldījumiem C11.I1 un C11.I3 ir izstrādātas saskaņā ar tiem pašiem principiem, no kuriem I1 ir vērsta uz centrālo valdību un I3 — uz reģionālajām un vietējām iestādēm. Attiecībā uz visām šīm struktūrām veic šādas darbības:

a)Uz iedzīvotājiem orientēta administrācija, iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto digitālo publisko pakalpojumu uzlabošana un pasākumu īstenošana saskaņā ar Spānijas Digitālo programmu 2025. gadam;

b)Viedas darbības un datu pārvaldība, valsts pārvaldes pakalpojumu (t. i., publiskā iepirkuma) pārvaldības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, tostarp datu plūsma, izmantojot viedās automatizācijas tehnoloģijas un digitālo infrastruktūru;

c)Digitālā infrastruktūra un kiberdrošība, kuru mērķis ir nodrošināt Spānijas valsts pārvaldes tehnoloģisko infrastruktūru, kas nepieciešama to modernizācijai. Attiecībā uz kiberdrošību ar šo pasākumu izveido kiberdrošības operāciju centru visai vispārējai valsts pārvaldei un tās publiskajām aģentūrām aizsardzībai pret kiberdrošības apdraudējumiem;

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2 (C11.I2) — Īpaši projekti centrālās valdības digitalizācijai

Šīs investīcijas ļaus plašāk ieviest digitalizāciju un attīstīt digitālos pakalpojumus visā valsts pārvaldē. Digitālās pārveides īstenošanas politikas jomas ir šādas:

a)Veselības aprūpes sistēma. Investīcija turpina attīstīt veselības informācijas sistēmu funkcijas, kā arī veicina datu analīzi;

b)“Tiesu sistēma”. Investīcija nodrošina iedzīvotājiem un likumīgajiem operatoriem digitālos rīkus, lai labāk pārvaldītu viņu attiecības ar tiesvedību;

c)Valstu nodarbinātības dienesti. Investīcija atjaunina IT sistēmas, kas ir aktīvas darba tirgus politikas pārvaldības pamatā;

d)Iekļautība, sociālais nodrošinājums un migrācija. Investīcija nodrošina kompetentajai ministrijai digitālos rīkus, kas atvieglo attiecīgās politikas īstenošanu attiecībā uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām grupām, kā arī informācijas izmantošanu papildu korektīvo vai riska mazināšanas pasākumu izstrādei;

e)Konsulārie pakalpojumi. Investīcija uzlabos piekļuvi Spānijas valsts pārvaldes digitālajiem pakalpojumiem gan ārvalstīs dzīvojošiem Spānijas valstspiederīgajiem, gan ārvalstniekiem, kas dzīvo Spānijā; Izmēģinājuma iniciatīvas drošības un lauksaimniecības jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija 3 (C11.I3) — Teritoriālās politikas un civilās apkalpošanasledus ministrijas, Valsts veselības dienesta un autonomo apgabalu un vietējo pašvaldību administrācijas digitālā pārveide un modernizācija

Saskaņā ar šo ieguldījumu īstenotās darbības atbilst tiem pašiem principiem, kas aprakstīti C11.I1 un ir vērstas uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C11.I4) — Enerģētikas pārkārtošanas plāns vispārējā valsts pārvaldē

Pasākums veicina energotaupību un energoefektivitāti centrālās valdības ēkās un infrastruktūrā. Ar pasākumu panāk vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu, ko apliecina energosnieguma sertifikāti. Investīcija veicina ēku grīdas platības renovāciju, lai palielinātu to iekārtu skaitu, kurām ir augsts energoefektivitātes rādītājs, un jo īpaši gandrīz nulles enerģijas ēku skaitu. Investīcija arī veicina saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu centrālās valdības pārvaldes iekārtās. Pasākums arī veicina publisko transportlīdzekļu autoparka pārveidošanu par transportlīdzekļiem ar bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļiem 24 .

Investīcija ietver gan ieguldījumus pamatkapitālā (infrastruktūra un sabiedriskās ēkas), gan dabas kapitālā (visas darbības veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu).

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C11.I5) — Administrācijas pārveide Spānijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai

Šī investīcija ir saistīta ar šā komponenta R5 reformu. Tā pielāgo valsts pārvaldes darbību, lai risinātu problēmas, ko rada atveseļošanas un noturības plāna īstenošana un uzraudzība. Pasākums modernizē informācijas sistēmu un saziņas kanālus, lai apmainītos ar informāciju visos valdības līmeņos un ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un potenciālajiem labuma guvējiem. Pasākums ietver arī mērķtiecīgas apmācības vispārējās valsts pārvaldes darbiniekiem, kas saskaņā ar aplēsēm visā atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas laikā sasniedz vismaz 3150 personas.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

K.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
144	C11.R1	M	Tiesību akta stāšanās spēkā, lai samazinātu pagaidu nodarbinātību valsts pārvaldē	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz akta stāšanos spēkā				2. CET.	2021	Stājas spēkā tiesību akts, ar ko paredz pasākumus, lai samazinātu pagaidu nodarbinātību publiskajā nodarbinātībā, un efektīvus noteikumus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un sodīšanai, tostarp pienākumu līdz 2022. gada 31. decembrim publicēt visus aicinājumus veikt pagaidu darbinieku stabilizācijas procedūras. Šo tiesību aktu piemēro valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm.
145	C11.R1	M	Stājas spēkā grozījumi Likumā 40/2015 un ministriju rīkojumi par starpteritoriālās sadarbības stiprināšanu	Tiesību akta un ministrijas rīkojumu noteikums par to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā grozījumi Likumā 40/2015 un ministriju rīkojumi par starpteritoriālās sadarbības stiprināšanu, kas aptver šādus elementus: I) ļaujot izveidot daudznozaru konferences, ii) izklāstot lēmumu pieņemšanas procedūras nozaru konferencēs, tostarp gadījumos, kad tajās tiek izstrādāti nolīgumi par obligātu atbilstību; stiprināt Priekšsēdētāju konferenci, izveidojot pastāvīgu sekretariātu; IV) paredzot daudzgadu politikas mērķu un rezultātu rādītāju obligātu sagatavošanu, apstiprināšanu un publicēšanu, kā arī pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas mehānismus; un v) izveidot digitālu starpadministratīvo starpsavienojumu un sadarbspēju starp centrālās un reģionālās valdības IT platformām. Attiecībā uz i), ii) un iv) mērķi ministru rīkojumi tiek apspriesti ar autonomajiem apgabaliem līdzdalīgā, iekļaujošā un pārredzamā procesā.
146	C11.R1	M	Likuma stāšanās spēkā, lai pastiprinātu publiskās politikas izvērtēšanu	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Izvērtēšanas likuma stāšanās spēkā ar pasākumu kopumu valsts politikas stiprināšanai, pamatojoties uz ex ante novērtējumu. Mērķi ir šādi: stiprināt pašreizējā Valsts novērtēšanas institūta (Instituto de Evaluación de Políticas Públicas) režīmu, lai piešķirtu tam organizatorisko un funkcionālo neatkarību; II) nodrošināt Institūtam spējas un līdzekļus tā funkciju veikšanai; III) ietverot politikas sistemātiskas ex-ante novērtēšanas principu; un iv) saglabāt citu struktūru un aģentūru, tostarp AIReF, pilnvaras.
147	C11.R1	M	Stājas spēkā 1985. gada 11. jūlija Likuma Nr. 7/1985 par vietējiem administratīvajiem režīmiem reforma un grozījumi Karaļa 11. jūlija Dekrētā 1690/1986, ar ko apstiprina noteikumus par vietējo vienību iedzīvotājiem un teritoriālo robežu noteikšanu	Likuma un karaļa dekrēta, ar ko īsteno reformas, noteikums, kas norāda uz to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā grozījumi Likumā 7/1985, ar ko reglamentē vietējos administratīvos režīmus, un grozījumi 11. jūlija Karaļa dekrētā 1690/1986, ar ko apstiprina noteikumus par vietējo vienību iedzīvotājiem un teritoriālo robežu noteikšanu. Grozījumi Likumā 7/1985, kas reglamentē vietējos administratīvos režīmus, palīdz: I) paātrināt un paplašināt vietējo sabiedrisko pakalpojumu ieviešanu, tostarp izmantojot digitālos līdzekļus, piemēram, lietotnes, un ii) atbalstīt mazpilsētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Grozījumi Karaļa 11. jūlija Dekrētā Nr. 1690/1986, ar ko apstiprina noteikumus par vietējo vienību iedzīvotājiem un teritoriālo robežu noteikšanu, atjaunina un uzlabo pašvaldību pārvaldīto iedzīvotāju skaitīšanu. Reformām pievieno ietekmes novērtējumu, tostarp fiskālās ilgtspējas aspektus.
148	C11.R1	M	Valsts pārvaldes civildienesta reglamentējošo pasākumu stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta(-u) un ministrijas rīkojuma(-u) noteikums, ar ko īsteno reformas elementus, norādot to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā reglamentējoši pasākumi attiecībā uz valsts pārvaldes civildienestu. Pasākumi stiprina administrācijas spēju piesaistīt un noturēt talantus, kas vajadzīgi tās pašreizējo uzdevumu veikšanai, tostarp informācijas un telekomunikāciju jomā. Pasākumi ietver šādus elementus: cilvēkresursu plānošanas, organizācijas un pārvaldības instrumentu atdzīvināšana; nodrošināt vienlīdzības, nopelnu un spēju principu efektivitāti attiecībā uz piekļuvi, kā arī atlases procesu pārredzamību un elastību; III) novērtēšanas un snieguma regulēšana saskaņā ar uz kompetencēm balstītu sistēmu, tostarp attiecībā uz jaunu pieņemšanu darbā; un iv) piekļuve augstākā līmeņa ierēdņu amatiem (proti, ģenerāldirektoru apakšdirektoriem un līdzīgiem amatiem), pamatojoties uz nopelniem un konkurenci. Regulatīvie pasākumi attiecībā uz ii) un iii) elementu ir karaļa dekrētlikums; un ministra rīkojums(-i) attiecībā uz i) un iv) elementu.
149	C11.R1	M	Jaunās publiskā sektora struktūras, kas veic novērtēšanu, statūti	Karaļa dekrēta noteikums, kas norāda uz karaļa dekrēta stāšanos spēkā				CET.	2023	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par jaunās valsts novērtēšanas iestādes statūtiem. Šā karaļa dekrēta mērķi ir šādi: I) nodrošināt valsts izvērtēšanas publiskajai struktūrai spēju un līdzekļus, lai tā varētu pildīt savas funkcijas attiecībā uz metodoloģijas standartizāciju sabiedriskās politikas ex ante izvērtēšanai; II) sabiedriskās politikas novērtējumu veikšana; un iii) iekļaujot sistemātisku ex ante politikas novērtēšanas principu, ar likumā paredzētajiem izņēmumiem.
150	C11.R1	T	Valsts nodarbinātības stabilizācija		Skaits		300 000	4. CET.	2024	Darbā pieņemšanas procedūru pabeigšana, lai stabilizētu nodarbinātību (izmantojot beztermiņa līgumus vai štata amata vietas), kurās iesaistītas vismaz 300000 amata vietas (tostarp tās, kas izriet no 2017. gada un 2918 stabilizācijas procedūrām)
432	C11.R1	M	Likums par interešu grupu darbības pārredzamību un integritāti	Likuma noteikums, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā un IT auditu, ar kuru pārbauda, vai reģistrs darbojas				4. CET.	2024	Stājas spēkā likums, kas reglamentē attiecības starp lobistiem (tostarp NVO, ideju laboratorijām, tirdzniecības apvienībām, peļņas un bezpeļņas apvienībām, arodbiedrībām, uzņēmēju organizācijām un juristiem, ja to mērķis ir ietekmēt politiku, nevis sniegt juridisku palīdzību) un publisko sektoru. Ar likumu izveido publisku un obligātu interešu grupu reģistru, ko uzrauga neatkarīga struktūra, kurai ir spējas un līdzekļi (cilvēkresursi, finanšu un tehniskie resursi), kā arī uzraudzības un sankciju piemērošanas pilnvaras. Likums paredz arī jaunā reģistra savstarpēju savienošanu ar esošajiem reģionālajiem interešu grupu reģistriem. Reģistrs darbojas, tostarp attiecībā uz iepriekš minēto savstarpējo savienojamību. Veic IT revīziju, lai pārbaudītu darbībspēju.
433	C11.R1	M	Valsts drošības sistēmas atjaunināšana	Karaļa dekrēta noteikums par tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā karaļa dekrēts, ar ko atjaunina valsts drošības sistēmu. Karaliskajā dekrētā: pielāgot valsts drošības sistēmas prasības konkrētu grupu vai sistēmu veidu realitātei, ieviešot jēdzienu “īpašs atbilstības profils”; II) saskaņot valsts drošības satvaru ar tiesisko regulējumu un stratēģisko kontekstu, lai garantētu drošību digitālajā publiskajā pārvaldē saskaņā ar 2019. gada valsts kiberdrošības stratēģiju un valsts kiberdrošības plānu; un iii) veicināt labāku reaģēšanu uz kiberdrošības tendencēm, samazināt ievainojamību un veicināt pastāvīgu modrību, pārskatot pamatprincipus, minimālās prasības un drošības pasākumus.
151	C11.R2	M	Likuma 3/2020 par procesuālajiem un organizatoriskajiem pasākumiem tieslietu jomā stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				CET.	2020	Stājas spēkā 18. septembra Likums Nr. 3/2020 par procesuālajiem un organizatoriskajiem pasākumiem cīņai ar Covid-19 tiesu administrācijas jomā.
152	C11.R2	M	Karaļa dekrētlikuma, ar ko uzlabo tiesvedības efektivitāti, un Karaļa dekrētlikuma par digitālo efektivitāti stāšanās spēkā	Tiesību akta(-u) noteikums(-i), kas norāda uz to stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums, ar ko uzlabo procedūru efektivitāti valsts tiesu sistēmā, un Karaļa dekrētlikums par digitālo efektivitāti, kas: I) intensīvāk izmantot tehnoloģijas, lai nodrošinātu efektīvus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus; II) ieviest reformas procesuālajos tiesību aktos, lai palielinātu procedūru ātrumu administratīvajās un sociālajās jurisdikcijās; un iiii) grozīt pārsūdzības procesus (“procesos de casación”), lai izvairītos no nepamatotas kavēšanās.
434	C11.R2	M	Organizatoriskās un procesuālās efektivitātes likuma stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā Likums par organizatorisko un procesuālo efektivitāti, lai grozītu tiesu kartes organizāciju saskaņā ar pasākuma aprakstu un turpinātu uzlabot tiesu sistēmas procesuālo efektivitāti: ieviest reformas procesuālajos tiesību aktos, lai palielinātu procedūru ātrumu jurisdikcijās, uz kurām neattiecas 152. atskaites punkts, ii) ieviešot alternatīvus strīdu izšķiršanas līdzekļus; III) ieviest reformas procesuālajos tiesību aktos, lai izšķirtu strīdus pirms nonākšanas tiesā; IV) panākt efektīvāku pārvaldību un ātrāk reaģēt uz iedzīvotāju un uzņēmumu prasībām; un v) kopumā panākt dinamiskāku, efektīvāku, iedzīvotājiem draudzīgāku, ilgtspējīgāku un pārredzamāku tieslietu pārvaldību.
435	C11.R2	M	Likuma par tiesībām uz aizstāvību stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Likuma par tiesībām uz aizstāvību stāšanās spēkā, lai attīstītu un uzlabotu pamattiesības uz taisnīgu tiesu.
153	C11.R3	M	Karaļa dekrēta 937/2020 par Caja General de Depósitos regulējumu stāšanās spēkā	Dekrēta noteikums, kas norāda uz dekrēta stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā Karaļa 2020. gada 27. oktobra Dekrēts Nr. 937/2020, ar ko apstiprina Caja General de Depósitos noteikumus par Caja sniegto garantiju un noguldījumu digitālo pārvaldību, likvidējot fizisku dokumentāciju. Ar Karaļa dekrētu atjaunina Kajā iemaksāto garantiju un skaidras naudas iemaksu izveides, anulēšanas un izpildes procedūru. Tā arī veicina elektronisko procedūru īstenošanu Kajā, nosakot noteikumus un kanālus elektronisko dokumentu iesniegšanai, un nodrošina procedūras digitalizācijai nepieciešamo tiesisko regulējumu.
154	C11.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina noteikumus, ar kuriem īsteno 20. jūlija Likumu Nr. 22/2015 par pārskatu revīziju	Karaļa dekrēta noteikums, kas norāda uz karaļa dekrēta stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina noteikumus, ar kuriem īsteno 2015. gada 20. jūlija Likumu Nr. 22/2015 par pārskatu revīziju. Šīs reformas mērķis ir nodrošināt revīzijas darbības tiesisko regulējumu ar lielāku juridisko noteiktību, lai nodrošinātu pienācīgu revīzijas darbības kvalitāti. Tādējādi revidentiem, revīzijas uzņēmumiem un visiem subjektiem, uz kuriem attiecas šī regula, tiek sniegtas lielākas garantijas un drošība, interpretējot un piemērojot likuma “Par revīziju” noteikumus, vienlaikus nodrošinot labāku revīziju veikšanu, kā arī normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.
437	C11.R3	M	Divgadu ziņojuma par klimata pārmaiņu risku publicēšana finanšu sistēmai un Ilgtspējīga finanšu padomes izveide	Ziņojuma un rīcības plāna publicēšana Padomei				2. CET.	2023	Iestādes publicē Zaļo grāmatu ilgtspējīga finansējuma veicināšanai. Turklāt tiek pabeigti divi šādi pasākumi: publicēt Makroprudenciālās uzraudzības iestādes Finanšu stabilitātes padomes (AMCESFI) tīmekļa vietnē divgadu ziņojuma par klimata pārmaiņu riskiem finanšu sistēmai pirmo izdevumu saskaņā ar 33. pantu 20. maija Likumā 7/2021 par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu; un ii) ilgtspējīga finansējuma padomes izveide un darbības uzsākšana (tostarp valsts pārvaldes, finanšu subjektu uzraudzītāju un privātā sektora pārstāvji) kā forums publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanai ilgtspējīgu finanšu jomā. Pirmajā sanāksmē Padome apstiprina rīcības plānu ar grafiku un sasniedzamajiem mērķiem.
436	C11.R3	M	Stājas spēkā likums par klientu pakalpojumiem un likums, ar ko izveido Finanšu klientu aizsardzības iestādi	Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā				4. CET.	2024	Stājas spēkā i) Klientu pakalpojumu likums un b) Likums par Finanšu klientu aizsardzības iestādes izveidošanu. Jaunajā likumā par klientu pakalpojumiem nosaka darbības, kas garantē patērētājiem viņu tiesību īstenošanu saistībā ar parakstītajiem līgumiem, un nosaka kvalitātes standartus un kontroles vai revīzijas prasības, lai pārbaudītu iepriekš minēto darbību īstenošanu.
155	C11.R4	M	Ministrijas rīkojuma, ar ko izveido Valsts novērtēšanas biroju, stāšanās spēkā	Ministrijas rīkojumā ietvertais noteikums par rīkojuma stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Stājas spēkā ministrijas rīkojums, ar ko izveido Valsts novērtēšanas biroju (Oficina Nacional de Evaluación) Publiskā iepirkuma regulējuma un uzraudzības neatkarīgajā birojā (OIReScon). Saskaņā ar Likuma Nr. 9/2017 par publisko iepirkumu 333. pantu šis birojs novērtē koncesijas līgumu finansiālo ilgtspēju, kā noteikts Likuma Nr. 9/2017 par publisko iepirkumu 14. un 15. pantā. Ministrijas rīkojums piešķir Birojam spējas un līdzekļus tā funkciju veikšanai.
156	C11.R4	M	Valsts iepirkuma stratēģija	Valsts iepirkuma stratēģijas pieņemšana, ko veic Neatkarīgais publiskā iepirkuma regulējuma un uzraudzības birojs				4. CET.	2022	Saskaņā ar Ley 9/2017 334. pantā noteiktajām prasībām valsts iepirkuma stratēģijas mērķi ir uzlabot publiskā iepirkuma efektivitāti un ilgtspēju. Stratēģijā iekļauj šādus elementus: I) stratēģiskā publiskā iepirkuma veicināšana; II) profesionalizācija; III) atvieglot MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam; IV) pieejamo datu uzlabošana; publiskā iepirkuma efektivitātes veicināšana; VI) Publiskā iepirkuma pilnīga digitālā pārveide; VII) uzlabot juridisko noteiktību; VIII) publiskā iepirkuma uzraudzības un kontroles uzlabošana, tostarp korupcijas novēršana, pamatojoties uz apzināto risku karti.
157	C11.R5	M	Karaļa Dekrētlikuma Nr. 36/2020 par atveseļošanas, pārveides un noturības plāna īstenošanu stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta noteikums, kas norāda uz karaļa dekrēta stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā Karaļa 2020. gada 30. decembra Dekrētlikums Nr. 36/2020, ar ko apstiprina steidzamus pasākumus valsts pārvaldes modernizācijai un Spānijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai, nodrošinot Spānijas publiskās pārvaldes iestādēm līdzekļus, tostarp juridiskos instrumentus, lai savlaicīgi un saskaņā ar ES tiesību aktiem, tostarp ANM regulu, īstenotu atveseļošanas un noturības plānu. Ar Karaļa dekrētlikumu ievieš regulatīvas reformas, kas paātrina projektu īstenošanu un ļauj efektīvāk izmantot publiskos izdevumus, vienmēr saglabājot ES tiesiskajā regulējumā prasītās garantijas un kontroli.
158	C11.R5	M	Jaunu struktūru izveide centrālajā valdībā, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar plāna īstenošanu, kontroli un revīziju.	Publicēts OV				2. CET.	2021	Eiropas fondu ģenerālsekretāra (Secretaría General de Fondos Europeos) un jaunu nodaļu izveide Budžeta informātikas birojā (Oficina de Informática Presupuestaria) un Valsts revīzijas birojā (Oficina Nacional de Auditoría) no Valsts pārvaldes galvenā kontroliera (Intervención General de la Administración del Estado), lai veicinātu ilgstošu uz sniegumu balstītu plānošanas un kontroles administratīvo kultūru, izmantojot pieredzi plāna pārvaldībā un kontrolē un saskaņā ar Karaļa dekrēta Nr. 1182/2020 noteikumiem.
159	C11.R5	M	Rīkojums, ar ko nosaka procedūras un formātu informācijai, ar kuru jāapmainās ANP uzraudzībai un izdevumu uzskaites izpildei	Rīkojuma noteikums, kas norāda uz Rīkojuma stāšanos spēkā				CET.	2021	Stājas spēkā rīkojums, ar ko nosaka procedūras un formātu informācijai, ar kuru jāapmainās ANP uzraudzībai un izdevumu uzskaites izpildei
160	C11.I1	M	Valstu publiskā iepirkuma platformu starpsavienojums	No publiskā iepirkuma platformas dara pieejamu publiski pieejamu un automātiski ģenerētu datu datņu kopumu, kas ļauj izgūt gan atvērtos, gan apkopotos datu laukus.				2. CET.	2023	Turpmāks starpsavienojums (datu apmaiņa) starp visām esošajām publiskā iepirkuma platformām (centrālā un reģionālā valdība): vismaz 142 atvērto datu lauki un 52 apkopotie datu lauki centrālās valdības platformā. Pamatscenārijs: Atvērto datu lauku skaits centrālās valdības platformā 2021. gada janvārī: 119 Apkopoto datu lauku skaits centrālās valdības platformā 2021. gada janvārī: 42 Agregētos un atvērtos datu laukus definē tikai kā laukus, attiecībā uz kuriem datu apmaiņa ir notikusi 2021. gada janvārī (bāzlīnija) un 2025. gada janvārī (mērķrādītājs).
161	C11.I1	T	Tādu projektu piešķiršana, ar kuriem atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitālo pārveidi		Miljoni EUR	0	960	4. CET.	2023	Publicēt OV vai publiskā iepirkuma platformā vismaz 960 000 000 EUR piešķiršanu projektos, kas aptver šādas jomas: — Digitālā pārveide proaktivitātes, mobilitātes un lietotāju pieredzes ziņā; Digitālā pārveide automatizācijas un uz datiem vērstas publiskās pārvaldes ziņā; — Digitālā pārveide attiecībā uz fizisko, loģisko infrastruktūru un programmatūru; Digitālā pārveide kiberdrošības ziņā.
162	C11.I1	M	Centrālās publiskās pārvaldes digitālās pārveides atbalsta projektu pabeigšana	Kompetentās iestādes parakstīti sertifikāti, kas apliecina, ka projekti ir pabeigti un darbojas				4. CET.	2025	To projektu pabeigšana, kas piešķirti saskaņā ar mērķi #161
163	C11.I2	M	Veselības informācijas sistēmu turpmāka attīstība	Oficiāls paziņojums par darbu pabeigšanu				2. CET.	2023	Centrālā administrācija turpina attīstīt šādu pamatlietojumu un veselības informācijas sistēmu funkcijas: “Historia Clínica Digital del Sistema Nacional de Salud” (HCDSNS); 2) “receta Electrónica” (RESNS); un 3) “Registro de Profesionales Sanitarios (REPS)”.
164	C11.I2	T	Tiesas process, kas jāveic elektroniski		Skaits	0	2 839	4. CET.	2022	Vismaz 2839 papildu tiesu iestādēm ir nepieciešamā infrastruktūra, lai vismaz 30 % tiesvedības varētu notikt elektroniski. Tas ietver telemātisku tiesvedību veikšanu dažādās tiesu iestādēs ar pilnīgu juridisko noteiktību. Lai sasniegtu šo mērķi, visiem dalībniekiem ir jābūt iespējai iekļūt tiesas zālēs videokonferences veidā. Turklāt tas ļaus izveidot pilnībā virtuālas tiesas zāles, kurām visi dalībnieki var piekļūt, izmantojot videokonferenci. Izveido tūlītēju platformu, lai izveidotu jaunus modeļus attiecībām bez tiešas saskares un apstrādei. Tas uzlabos iedzīvotāju attālinātu piekļuvi valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.
165	C11.I2	T	Tādu projektu piešķiršana, ar kuriem atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītāju projektus		Miljoni EUR	0	1 205	4. CET.	2023	Publicēt OV vai publiskā iepirkuma platformā projektu piešķiršanu šādās jomās: Digitālā pārveide veselības nozarē; — Tieslietu pārvaldības digitālā pārveide; Digitālā pārveide nodarbinātības ziņā; Digitālā pārveide iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas jomā; — Konsulārās digitalizācijas plāns; — Digitālā pārveide citās vispārējās valsts pārvaldes jomās.
166	C11.I2	M	Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītāju projektus (izņemot tos, uz kuriem attiecas #163. atskaites punkts, #164. mērķrādītājs un #341. atskaites punkts)	Kompetentās iestādes parakstīti sertifikāti, kas apliecina, ka projekti ir pabeigti un darbojas				4. CET.	2025	To projektu pabeigšana, kas piešķirti saskaņā ar #165 mērķrādītāju (izņemot tos, uz kuriem attiecas #163., #164. un #341. atskaites punkts)
167	C11.I3	M	Reģionālo un vietējo struktūru digitalizācija	Teritoriālās politikas un civildienesta ministrija iesniedz parakstītu apliecinājumu, kas apliecina, ka mērķis ir sasniegts				2. CET.	2023	Autonomās kopienas un vietējās pašvaldības ir pabeigušas projektus šādās stratēģiskajās jomās, kas noteiktas Digitālajā stratēģijā 2025. gadam, Publisko pārvaldes iestāžu digitalizācijas plānā un pārējā publiskajā sektorā plānotajā modernizācijas darbībā: I) uz iedzīvotājiem orientētu pārvaldi; II) viedās darbības; III) datu valdība; IV) digitālā infrastruktūra un v) kiberdrošība. Konkrēti: a) Katrs autonomais apgabals ir pabeidzis vismaz vienu projektu vienā no piecām iepriekš minētajām stratēģiskajām līnijām; b) 60 % digitālo procedūru, kas analizētas reģionālo pārvaldes iestāžu CAE ziņojumā (Comunidades Autónomas), ļauj tās izmantot mobilajiem lietotājiem (pašlaik: 48 %).
168	C11.I3	T	Tādu projektu piešķiršana, ar kuriem atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi		Miljoni EUR		1 000	2. CET.	2025	Publicēt OV vai publiskā iepirkuma platformā projektu piešķiršanu šādās jomās: — Digitālā pārveide proaktivitātes, mobilitātes un lietotāju pieredzes ziņā; Digitālā pārveide automatizācijas un uz datiem vērstas publiskās pārvaldes ziņā; — Digitālā pārveide attiecībā uz fizisko, loģisko infrastruktūru un programmatūru; Digitālā pārveide kiberdrošības ziņā.
169	C11.I3	M	Visu to projektu pabeigšana, ar kuriem atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi	Kompetentās iestādes parakstīti sertifikāti, kas apliecina, ka projekti ir pabeigti un darbojas				2. CET.	2026	Visu projektu pabeigšana, kas aptver šādas jomas saskaņā ar mērķrādītāju #168 (izņemot tās, uz kurām attiecas #167. atskaites punkts): Digitālā pārveide proaktivitātes, mobilitātes un lietotāju pieredzes ziņā Digitālā pārveide automatizācijas un uz datiem vērstas publiskās pārvaldes ziņā — Digitālā pārveide attiecībā uz fizisko, loģisko infrastruktūru un programmatūru. Digitālā pārveide kiberdrošības ziņā.
438	C11.I3	T	Īstenots personīgais digitālās aprūpes plāns		Skaits	0	17	2. CET.	2026	Pabeigt vismaz 17 izmēģinājuma projektus saskaņā ar personīgo digitālās aprūpes plānu, kas veicinās Spānijas Digitālās programmas 2025. gadam mērķa sasniegšanu, lai veicinātu personalizētu aprūpi iedzīvotāju vajadzībām. Ar digitalizācijas palīdzību projekti pievēršas vismaz vienai no šādām jomām: Datu iegūšana: it risinājumu testēšana pacientu datu iegūšanai, glabāšanai un interpretēšanai Personalizēta digitālā aprūpe: rīku un/vai komunālo pakalpojumu testēšana personalizētas digitālās aprūpes sniegšanai Tādu rīku un/vai komunālo pakalpojumu informācijas ģenerēšanas testēšana, kas, pamatojoties uz iegūtajiem pacientu datiem, palīdz speciālistiem diagnosticēt vai uzraudzīt pacientus. Pēc pilotu pabeigšanas publicē sākotnēju izvērtējumu, kurā novērtē pilotu efektivitāti un to ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu, tostarp konkrētus ieteikumus, ja tiek konstatēti trūkumi vai nepilnības.
170	C11.I4	T	Transportlīdzekļu atjaunošana valsts pārvaldē		Skaits	0	5 500	4. CET.	2024	Vismaz 5500 bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi (BEV, REEV, PHEV, FCEV), kas aizstāj transportlīdzekļus, kuru pamatā ir fosilais kurināmais, ko izmanto valsts pārvaldē.
171	C11.I4	T	Publisko ēku energorenovācija (140000 m2)		Skaits (m2)	0	140 000	4. CET.	2024	Vismaz 140000 m2 sabiedriskās ēkās pabeigtās energorenovācijas, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu.
172	C11.I4	T	Sabiedrisko ēku energorenovācija (1 050 000 m 2)		Skaits (m2)	140 000	1 050 000	2. CET.	2026	Vismaz 1050000 m2 sabiedriskās ēkās pabeigtās energorenovācijas, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. (bāzlīnija: 2024. gada 31. decembrī)
439	C11.I4	T	Saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu ieviešana centrālās valdības pārvaldes iekārtās		Miljoni EUR	0	80	2. CET.	2026	Projektu pabeigšana saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu enerģijas ieviešanai centrālās valdības pārvaldes iekārtās par vismaz 80000000 EUR.
173	C11.I5	M	Atveseļošanas un noturības mehānisma integrētā informācijas sistēma	Revīzijas ziņojums				CET.	2021	Tādas sistēmas īstenošana, kas ļauj a) augšupielādēt atveseļošanas un noturības plānu un informāciju par atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas īstenošanu un uzraudzību; b) pārvaldības deklarāciju un revīzijas kopsavilkuma, kā arī maksājuma pieprasījumu sagatavošanai un c) datu vākšanai un glabāšanai par labuma guvējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas 22. pantu. Par izmantoto sistēmu sagatavo īpašu revīzijas ziņojumu. Ja ziņojumā ir konstatētas nepilnības, revīzijas ziņojumā iesaka koriģējošus pasākumus.
174	C11.I5	T	Jauni komunikācijas līdzekļi un darbības		Skaits	0	4	4. CET.	2022	Vismaz divi kopienas vadītāji, kas pieņemti darbā, lai palielinātu klātbūtni sociālajos medijos, palielinot potenciālo plāna dalībnieku un labuma guvēju skaitu, lai uzzinātu par plāna piedāvātajām iespējām; un divas tīmekļa vietnes darbojas, lai veicinātu resursu maksimālu apgūšanu.
175	C11.I5	T	Apmācīti publiskās pārvaldes darbinieki		Skaits	0	3 150	CET.	2026	Vismaz 3150 valsts pārvaldes darbinieki ir apmācīti jomās, kas saistītas ar atveseļošanas un noturības plāna (ANP) īstenošanu, kontroli un revīziju

K.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 6 (C11.I6) — Kiberdrošības un noturības un drošības instrumenti

Šis pasākums ietver divus galvenos ieguldījumus: I) “Kiberdrošības programma”, kuras mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā; un ii) “Noturības un drošības fonds”, lai veicinātu produktīvas investīcijas un ražošanas jaudas palielināšanu Spānijas teritorijā drošības, aizsardzības, aeronautikas un kosmosa nozarēs.

Kiberdrošības programma

Šis pasākuma elements ietver kiberdrošības programmas projektu īstenošanu, kas palīdz: spēju veidošana, lai reaģētu uz kiberdraudiem; stratēģisko aktīvu drošības un noturības nodrošināšana; stiprināt kibernoziedzības izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas; IV) uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu kiberdrošību; veicināt kiberdrošības nozari; un vi) kiberdrošības kultūras attīstīšana.

Kiberdrošības programmas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Drošības un noturības fonds

Šis pasākuma elements ietver publiskās investīcijas mehānismā — Drošības un noturības fondā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas drošības, aizsardzības, aeronautikas un kosmosa nozarē un attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot aizdevumus, pašu kapitālu un kvazikapitāla ieguldījumus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošinātfinansējumu vismaz 1000000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Estatal de Participaciones Industriales Desarrollo Empresarial (SEPIDES) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas divas produktu līnijas:

·Tiešā līnija: Mehānisms tieši iegulda uzņēmumos, kas ir apņēmušies īstenot jaunus projektus mērķa nozarēs, tostarp jaunus projektus pašreizējo attīstības programmu ietvaros. Mehānisms spēj ieguldīt, izmantojot aizdevuma, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentus. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka publiskā kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Netiešā līnija: Mehānisms investē esošajos fondos, kas iegulda nozarēs, uz kurām attiecas mehānisms. Mehānisma maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no jebkura fonda vai cita ieguldījumu instrumenta. Fondu kapitāla ieguldījumi nedrīkst izraisīt to, ka publiskā kapitāla daļa fondā vai ieguldījumu instrumentā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu investīcijas mehānismā, Spānija apstiprina Mehānisma izveides un pārvaldības regulu un visus saistītos dokumentus, kas ietver šādu saturu:

1)Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Sākotnējo Mehānisma ieguldījumu lēmumu pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu. Starpnieku ieguldījumu gadījumā galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki. Veto tiesības attiecībā uz starpnieka ierosinātu ieguldījumu lēmumu var izmantot, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem.

2)Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu. Stratēģiskajām investīcijām, t. i., investīcijām aizsardzības tehnoloģijās un ražojumos, kas noteiktas Eiropas Aizsardzības fonda gada darba programmā; ieguldījumi kosmosā atompulksteņos, stratēģiskās nesējraķetēs; un kosmosa produkti; un investīcijas, kas vērstas tikai uz kiberdrošības rīku un risinājumu izstrādi un ieviešanu, tostarp, ja tie ir daļa no digitālo tīklu un datu infrastruktūras izvēršanas vai modernizācijas; galasaņēmējus nekontrolē trešā valsts vai trešo valstu subjekti, un to izpildvadība atrodas Savienībā, izņemot ieguldījumus, kas ir mazāki par 10 000 000 EUR. Ja galasaņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā investīcijā 5G savienojamības jomā, pasākumi un riska mazināšanas plāni saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu 26 attiecas arī uz tā piegādātājiem. Šādi piegādātāji ir, piemēram, telesakaru iekārtu tirgotāji un ražotāji un citi piegādātāji, kas ir trešās personas, piemēram, mākoņpakalpojumu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīto pakalpojumu sniedzēji, sistēmu integrētāji, līgumslēdzēji drošības un apkopes jomā un pārraides iekārtu ražotāji. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā ieguldījumā aizsardzības jomā, šo ierobežojumu piemēro arī tā piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Ierobežojumi attiecībā uz trešās valsts vai trešās valsts subjekta kontroles neesamību, kas izklāstīti trīs iepriekšējos punktos, neattiecas uz konkrētu finansēšanas un investīciju darbību, ja galasaņēmējs var pierādīt, ka tas ir tiesību subjekts, attiecībā uz kuru dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir apstiprinājusi garantiju saskaņā ar principiem attiecībā uz atbalsttiesīgiem subjektiem, kas noteikti attiecīgajos Eiropas Aizsardzības fonda (“EAF”) regulas noteikumos, 27 vai Komisijas atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar principiem attiecībā uz atbalsttiesīgajiem subjektiem, kuri izklāstīti attiecīgajos Kosmosa regulas noteikumos. 28 Īstenošanas partnerim ir jāpaziņo valdībai par visām atkāpēm, kas piešķirtas ierobežojumiem.

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c)Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I)Aizdevumu, projektu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 29 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 30 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 31 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 32 .

II)Attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem: investīciju politika paredz, ka uzņēmumiem ir jāpieņem zaļās pārkārtošanās plāni saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 33 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 34 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 35 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 36 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 37 .

III)Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3)Summa, uz kuru attiecas regula un visi saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4)Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar SEPIDES revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata un digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti regulā un saistītajos dokumentos, ar kuriem izveido Mehānismu un finansēšanas nolīgumus.

5)Prasības finanšu starpnieku atlasei: SEPIDES atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontroli attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

6)Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: SEPIDES paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar pamatprasībām, ko sniedz kā daļu no saistītajiem dokumentiem, ar kuriem izveido mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

a)Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

b)Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

K.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Summas tabulā, kas attiecas uz 17. L, neietver PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L89	C11.I6	T	Tādu projektu piešķiršana, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)	Publicēšana oficiālajā vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā	Miljoni EUR	0	1 041	2. CET.	2025	Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā publicē vismaz 1 041 525 000 EUR piešķiršanu projektos, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā. Šie projekti veicina viena vai vairāku šādu mērķu sasniegšanu: spēju veidošana, lai reaģētu uz kiberdraudiem; stratēģisko aktīvu drošības un noturības nodrošināšana; stiprināt kibernoziedzības izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas; IV) uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu kiberdrošību; veicināt kiberdrošības nozari; un vi) kiberdrošības kultūras attīstīšana.
L17	C11.I6	T	Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)		Miljoni EUR	0	1 041	2. CET.	2026	Vismaz 1 041 525 000 EUR apmērā pabeigt projektus, kuru mērķis ir stiprināt publiskās pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā. Šie projekti veicina viena vai vairāku šādu mērķu sasniegšanu: spēju veidošana, lai reaģētu uz kiberdraudiem; stratēģisko aktīvu drošības un noturības nodrošināšana; stiprināt kibernoziedzības izmeklēšanas un kriminālvajāšanas spējas; IV) uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu kiberdrošību; veicināt kiberdrošības nozari; un vi) kiberdrošības kultūras attīstīšana.
L18	C11.I6	M	Regula, ar ko izveido Drošības un noturības fondu	Regulas stāšanās spēkā				2. CET.	2024	Stājas spēkā regula un visi saistītie dokumenti, ar ko izveido Mehānismu.
L19	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)				35 %	2. CET.	2025	Mehānisms un visi SEPIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 35 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 40 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L20	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)				100 %	CET.	2026	Mehānisms un visi SEPIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 40 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L21	C11.I6	M	Drošības un noturības fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija uz mehānismu pārskaita EUR 1000000000.

L. 12. KOMPONENTS: Rūpniecības politika

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 12. komponenta mērķis ir veicināt Spānijas rūpniecības pakalpojumu ekosistēmas modernizāciju un produktivitāti, ātrāk īstenojot digitālo un zaļo pārkārtošanos.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 3 par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē. Tas ir saskaņots arī ar konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 2020 (veicinot publiskās un privātās investīcijas un sekmējot zaļo pārkārtošanos). Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 2 2019 par sadarbības veicināšanu starp uzņēmumiem un izglītību, lai nodrošinātu darba tirgum būtiskas prasmes, un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1 2020 par veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu. Komponents arī palīdz īstenot 2022. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 3 par reciklēšanas rādītāju palielināšanu, lai sasniegtu ES mērķrādītājus un veicinātu aprites ekonomiku, uzlabojot koordināciju starp visiem pārvaldības līmeņiem un veicot turpmākus ieguldījumus, lai izpildītu atkritumu dalītas savākšanas un reciklēšanas pienākumus. Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2023. gada ieteikumu Nr. 3 samazināt atkarību no fosilajām degvielām, paātrināt atjaunīgās enerģijas ieviešanu un elektromobilitātes izplatību.

Viens no komponentā iekļauto pasākumu mērķiem ir atvieglot Spānijas uzņēmumu dalību plānotajā svarīgajā projektā visas Eiropas interesēs (IPCEI).

L.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C12.R1) — Spānijas rūpniecības veicināšanas stratēģija 2030. gadam

Spānijas stratēģijas “Rūpniecība 2030” mērķis ir pielāgot tiesisko regulējumu, lai palīdzētu rūpniecībai risināt servitizācijas, digitalizācijas, vides ilgtspējas un aprites ekonomikas problēmas. Stratēģijā jo īpaši iekļauj 1992. gada Rūpniecības likuma reformu. Pasākuma mērķis ir uzlabot koordinācijas mehānismus starp dažādiem pārvaldības līmeņiem rūpniecības politikā un uzlabot rūpniecības kvalitāti un drošību, izmantojot pastiprinātu tirgus uzraudzības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011[ 38 ]. Visbeidzot, jāpārskata pārkāpumu definīcija rūpniecības politikā un jāatjaunina sankciju līmenis, ko var piemērot.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C12.R2) — Atkritumu politika un aprites ekonomikas veicināšana

Pasākuma mērķis ir veicināt ražošanas un patēriņa modeļus, kas pēc iespējas ilgāk saglabā produktus, materiālus un dabas resursus ekonomikā. Mērķis ir līdz minimumam samazināt atkritumu rašanos un nodrošināt to atkritumu pilnīgu izmantošanu, no kuriem nevar izvairīties. Šī reforma ietver Spānijas Aprites ekonomikas stratēģijas apstiprināšanu 2020. gada jūnijā saskaņā ar ES aprites ekonomikas rīcības plāniem.

Pasākums ietver arī tiesību aktu kopumu par aprites ekonomiku, lai reglamentētu atkritumu sūtījumus un apglabāšanu un apsaimniekotu nolietotas riepas, un pasākumus attiecībā uz nolietotiem transportlīdzekļiem. Šajā nolūkā tika apstiprināti Karaļa 2020. gada 2. jūnija Dekrēti Nr. 553/2020, 2020. gada 7. jūlija Dekrēts Nr. 646/2020 un 2020. gada 4. augusta Dekrēts Nr. 731/2020, kā arī Karaļa 2021. gada 19. janvāra Dekrēts Nr. 27/2021 un 2021. gada 13. aprīļa Karaļa dekrēts Nr. 265/2021. Turklāt reforma ietver to, ka Ministru padome 2022. gadā apstiprina regulatīvos pasākumus attiecībā uz iepakojumu un iepakojuma atkritumiem.

Turklāt pasākums ietver jauna likuma par atkritumiem un piesārņoto augsni stāšanos spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Likums ietver:

a)Atkritumu pamatdirektīvas un vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas īstenošana, kā arī Spānijas noteikumu pielāgošana, ņemot vērā pēdējo desmit gadu pieredzi;

b)ES mērķu ieviešana attiecībā uz atkritumiem un dalītās savākšanas pienākumiem, kas izriet no ES noteikumiem, paredzot to īstenošanu bioatkritumos pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Turklāt ar pasākumu ievieš dalītas savākšanas pienākumus, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās prasības;

c)Pārskatīt regulu par ražotāja paplašinātu atbildību, izveidojot jaunu tiesisko regulējumu (kas prasīts ES regulās un papildu regulās); un

d)Ieviest valsts nodokļus atkritumiem (tostarp atkritumu apglabāšanai poligonos, sadedzināšanai un līdzsadedzināšanai, kā arī vienreizlietojamiem plastmasas konteineriem).

Visbeidzot, šī reforma veicina koordināciju starp dažādiem organizācijas un kompetences līmeņiem atkritumu apsaimniekošanā, lai uzlabotu tiesību aktu īstenošanu un galu galā panāktu progresu atkritumu rašanās samazināšanā un to atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā, no kuriem nevar izvairīties, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

Šajā nolūkā šī reforma ietver:

a)Darba grupas izveide Atkritumu koordinācijas komitejā, lai uzraudzītu atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu, un īpašu pasākumu pieņemšana, lai veicinātu atbilstību saskaņotajiem valsts tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Saskaņotie pasākumi tiks publicēti ministrijas tīmekļa vietnē.

b)Otrā normatīvo aktu kopuma par aprites ekonomiku pieņemšana, īstenojot šādus aspektus:

I.Regula par finanšu garantijām, kas vajadzīgas konkrētiem ražotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem, lai šīs garantijas tiktu aprēķinātas saskaņā ar vienādiem kritērijiem visos reģionos

II.Regula par tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, ko tirgo lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem. Jo īpaši regula:

I.Noteikt pienākumu sagatavot profilakses programmas ražotājiem, kuri laiž valsts tirgū noteiktu daudzumu produktu;

II.Noteikt pienākumu konteineriem, kas ir daļa no publiskās savākšanas sistēmām, un izveidot īpašu infrastruktūru, kas ļautu atsevišķi savākt tabakas izstrādājumu atkritumus ar filtriem un filtriem;

III.Ietver iespēju noteikt profilakses un dalītas savākšanas mērķus atbilstīgi iegūtajiem rezultātiem;

IV.Izveidot tabakas izstrādājumu ražotāju reģistru ar filtriem un filtriem;

III.Regula par rūpnieciskajām atkritumeļļām, lai tiesisko regulējumu saskaņotu ar jaunā likuma par atkritumiem noteikumiem, kas ietver noteikumu par rūpnieciskajām atkritumeļļām;

IV.Regula par nolietotām riepām pēc pašreizējā standarta daļējas un savlaicīgas pārskatīšanas, kas tika veikta 2020. gadā; un

V.Ministrijas rīkojums par minimālajām prasībām sadzīves atkritumu apstrādei pirms apglabāšanas poligonos.

Šie noteikumi nodrošina koordinētu pārvaldību visos reģionos, kā arī ražotāja paplašinātas atbildības (PRA) shēmas īstenošanu.

Turklāt reforma ietver otrā aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanu, kas jāīsteno 2024.–2026. gada periodā kā daļa no Spānijas aprites ekonomikas stratēģijas. Otrajā rīcības plānā pievēršas pirmā plāna īstenošanas laikā apzinātajiem jautājumiem, kā arī nozarēm, kurās iniciatīvas ir jākoncentrē valsts līmenī.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcijas (C12.I1) — Nozaru datu telpas stratēģisko ražošanas nozaru digitalizācijai

Šā pasākuma mērķis ir izveidot drošas un lielas datu telpas stratēģiskās rūpniecības nozarēs, piemēram, lauksaimniecības pārtikas, ilgtspējīgas mobilitātes, veselības un tirdzniecības nozarē. Inovāciju, efektivitāti un apjomradītus ietaupījumus veicina, izstrādājot kopīgus komponentus (pamatelementus) un kopīgojot kopīgas infrastruktūras un datus (mākoņdatošanas platformas, superdatošanas un uzglabāšanas tīklus, lielo datu analītiku un mākslīgo intelektu).

Pārvaldības struktūras stiprina, lai formulētu publiskā un privātā sektora sadarbību datu telpu attīstībā. Turklāt nosaka mehānismus sadarbspējas nodrošināšanai un izstrādā attiecīgus noteikumus un mehānismus, lai veicinātu datu kopīgošanu starp uzņēmumiem. Investīcijas veic saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” 39 un tajā paredzētajām darbībām, jo īpaši gaidāmo Datu aktu un Pārvaldības regulu 40 , kā arī ES Mākoņdatošanas federāciju. Sinerģija nodrošina papildināmību ar programmu “Digitālā Eiropa” 41 . Ieguldījumu saskaņo arī ar galvenajām atsaucēm un standartiem, piemēram, tiem, ko atbalsta Starptautiskā datu telpu (IDS) asociācija.

Lauksaimniecības pārtikas nozarē, ilgtspējīgas mobilitātes nozarē, veselības nozarē un tirdzniecības nozarē līdz 2023. gada 31. decembrim atbalsta vismaz četras augstvērtīgas un sadarbspējīgas nozaru datu telpas.

Šo investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2 (C12.I2) — Programma konkurētspējas un rūpniecības ilgtspējas veicināšanai

Šā pasākuma mērķis ir veicināt tādu stratēģisku nozaru pārveidi, kas ir būtiskas Spānijas rūpniecības pārkārtošanai, piemēram, autobūves un elektrotransportlīdzekļu, lauksaimniecības pārtikas, veselības, aeronavigācijas un jūras transporta nozares, rūpniecības nozares, kas saistītas ar atjaunīgo enerģiju un spēj izstrādāt un ražot procesorus un pusvadītāju tehnoloģijas. Saskaņā ar šo darbību atbalsta vismaz trīs lielus stratēģiskos projektus (tā sauktos “PERTE”), kas aptver visu vērtības ķēdi attiecīgajā nozarē un ietver atbalstu MVU.

Ar šo pasākumu finansē arī mazāka mēroga projektus, piemēram, rūpniecisko simulāciju, progresīvus materiālus, virtuālo realitāti un sadarbīgu un kognitīvo robotiku. Pasākums vēl vairāk atbalsta ilgtspējīgas rūpniecības infrastruktūras, piemēram, industriālos parkus vai loģistikas teritorijas. Šā pasākuma elementa ietvaros Spānijas atveseļošanas un noturības plāns finansē vismaz 78 inovatīvus projektus, kas ietver būtisku industriālo pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

Pēc tam, kad Ministru padome ir apstiprinājusi PERTE, attiecīgā ministrija izsludina konkursu, lai saņemtu konkrētus priekšlikumus, kas jāizstrādā apstiprinātās PERTE ietvaros. Atbalsta pasākumus, kas var būt valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. pantu un par kuriem var būt nepieciešams iepriekšējs paziņojums Komisijai, īsteno tikai tad, kad Spānija no Komisijas ir saņēmusi valsts atbalsta apstiprinājumu.

Ministru padomes lēmumā, ar ko apstiprina PERTE, ietver sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 42 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 43 ; III) netiešo ETS izmaksu kompensācija; IV) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 44 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 45 ; un v) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kuru mērķis ir būtiski palielināt uzņēmumu vidisko ilgtspēju (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis saskaņā ar šo investīciju ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi nozarē.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 455 000 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1 500 000 000 EURar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu[ 46 ]. Alternatīvi, ja tas ir labi pamatots, paskaidrojot iemeslus, kāpēc alternatīvā pieeja var nebūt iespējama, atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 2 531 500 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidēji vismaz 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C12.I3) — Plāns atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanas atbalstam un aprites ekonomikas veicināšanai

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt veicināt aprites ekonomiku Spānijā, finansējot projektus, kas izstrādāti, lai īstenotu valsts regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā un sasniegtu ES mērķus atkritumu jomā, kā arī inovatīvus aprites ekonomikas projektus privātajā sektorā, lai atvieglotu pāreju uz aprites ekonomiku.

Ar šo pasākumu atbalsta esošo atkritumu dalītās savākšanas sistēmu modernizāciju un investīcijas savākšanas punktos, lai uzlabotu reciklēšanu, jaunu atkritumu apstrādes iekārtu būvniecību un resursefektivitātes palielināšanu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, nepalielinot to darbmūžu vai jaudu (kas jāpārbauda iekārtas līmenī). Pasākuma mērķis aptver arī digitālos risinājumus šajā jomā un aprites ekonomikas veicināšanu uzņēmumu līmenī. Ierosinātais mērķis ir pabeigt vismaz 30 no plānotajiem projektiem. Ar pasākumu panāk jaunas apstrādes jaudas izveidi dalīti savāktiem sadzīves atkritumiem vismaz 1500000 tonnu apmērā gadā.

Pasākums ietver arī līdzekļu sadali autonomajiem apgabaliem projektiem, ar kuriem īsteno tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā un par kuriem līdz 2024. gada beigām jāvienojas un jāapstiprina nozaru konferencē vai izmantojot tiešu dotāciju saskaņā ar Vispārējo subsīdiju likumu Nr. 38/2003.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C12.I4) — pusvadītāju vērtības ķēdes nozares stiprināšana

Investīcijas mērķis ir sniegt atbalstu dotāciju veidā projektiem, kas saistīti ar pusvadītāju vērtības ķēdes nozari, lai stiprinātu valsts mikroelektronikas ekosistēmu un paplašinātu ietekmi, ko rada Spānijas uzņēmumu dalība IPCEI mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (IPCEI ME-TC). Šis atbalsts uzlabo pusvadītāju nozares projektēšanas un ražošanas jaudu Spānijā.

Šo pasākumu īsteno, izmantojot divu veidu instrumentus:

1.Pirmais no tiem pabeidz nepieciešamo finansējumu, lai atbalstītu Spānijas uzņēmumu dalību IPCEI-MCE, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija.

2.Otrais — valsts uzaicinājums — ir vērsts uz finansējuma nodrošināšanu citiem projektiem, ko izstrādājuši pusvadītāju nozares vērtības ķēdes uzņēmumi.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 5 (C12.I5) — Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam

Šis pasākums ietver publiskos ieguldījumus subsīdiju shēmā, lai stimulētu privātās investīcijas un atbalstītu aprites ekonomikas veicināšanu uzņēmumu līmenī trīs Spānijas ekonomikai svarīgās nozarēs: tekstilizstrādājumi un mode, plastmasa un atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas. Shēma darbojas, sniedzot finansiālus stimulus, piešķirot dotācijas vai kapitālieguldījumus, tostarp riska kapitāla un pašu kapitāla fondus, privātajam sektoram. Pamatojoties uz ANM investīcijām, shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 300 miljonu EUR apmērā.

Shēmu pārvalda Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía (IDAE) un Fundacion Biodiversidad kā īstenošanas partneri. Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus(kapitla ieguldjumu gadjum is instruments btu ieguldjumu politika, kas japstiprina IDAE), izveidojot shmu, kas ietver dus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts. Pieteikumu izvērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai ieguldījumu lēmumos saskaņā ar shēmu, pieņem novērtēšanas iestāde un ar balsu vairākumu apstiprina no Spānijas valdības neatkarīgi locekļi, kas nozīmē, ka viņiem jābūt vai nu īstenošanas partneru darbiniekiem, un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Shēmas galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgās līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātā ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez izmaiņām) vai veto tiesību izmantošanu. Ja kāds no pretendentiem piedalās IDAE un budžets šim uzaicinājumam nav pietiekams, lai segtu visus saņemtos pieteikumus, vērtēšanas procesam veic ārēju revīziju, kā paredzēts IDAE “Plan de Mitigación de Potenciales Confictos de Interés en Sociedades Participadas”.

2.To darbību sarakstu, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuras ir šādas:

a.Tekstilizstrādājumi, mode un plastmasa (vismaz 200000000 EUR, ko pārvalda Fundación Biodiversidad): investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai atvieglotu materiālu samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu un/vai revalorizāciju.

b.Atjaunojamās enerģijas aprīkojums (vismaz 100000000 EUR pārvalda IDAE): investīcijas ekodizainā, infrastruktūrā, tehnoloģijās, pētniecībā, izstrādē un inovācijā un/vai iekārtu un sistēmu izstrādē, lai veicinātu materiālu samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un reciklēšanu un/vai revalorizāciju.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 49 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 50 . Atkritumu pārstrādes iekārtām un papildu iekārtām izmanto labākās pieejamās tehnoloģijas ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē. Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitāls un riska kapitāls), juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj uzņēmumus, 51 kas būtiski koncentrējas uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 52 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 53 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 54 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 55 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasība, ka subsīdiju shēmu galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

5.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no subsīdiju shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

6.Ziņošanas prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā attiecībā uz subsīdiju shēmām 56 .

7.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, ieguldījumu politikas galvenās prasības attiecībā uz iespējamo līdzekļu piešķiršanu ietver:

a.Finanšu produkta(-u) līniju un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

8.Attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, šādas uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par IDAE uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajiem ieguldījumiem.

b.Apraksts par IDAE procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar IDAE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība, ka IDEA jāpārbauda, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) vai ieguldījumu politikas, ar ko izveido shēmu, nosacījumi.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 6 (C12.I6) — Subsīdiju shēma stratēģisku projektu atbalstam elektrotransportlīdzekļu vērtības ķēdē (dotācijas)

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus subsīdiju shēmā, lai ar dotācijām stimulētu privātos ieguldījumus elektrotransportlīdzekļu vērtības ķēdē. Shēma veicina stratēģisko nozaru, piemēram, autobūves un elektrotransportlīdzekļu, pārveidi, piešķirot dotācijas privātajam sektoram saistībā ar Ministru padomes apstiprinātajiem stratēģiskajiem projektiem vai PERTE. Pamatojoties uz ANM investīcijām, subsīdiju shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 250 000 000 EUR apmērā.

Shēmu pārvalda SEPIDES kā īstenošanas partneris. Ar attiecīgu tiesību aktu SEPIDES pārveido par publisku uzņēmumu, lai īstenotu šīs investīcijas (tas ir atskaites punkts Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 31. komponenta 6. investīcijā).

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus, ar ko izveido shēmu un kas ietver šādus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu izvērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai ieguldījumu lēmumos saskaņā ar shēmu, pieņem vērtēšanas komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra un ar balsu vairākumu apstiprina locekļi, kas ir neatkarīgi no Spānijas valdības, proti, tiem jābūt SEPIDES nodarbinātiem darbiniekiem un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Shēmas galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez izmaiņām) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz lēmumu par ieguldījumiem, ko ierosinājusi novērtēšanas komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra.

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru summa ir vismaz 250 000 000 EUR. Ar pasākumu atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 57 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 58 ; un iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 59 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 60 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kuru mērķis ir būtiski palielināt uzņēmumu vidisko ilgtspēju (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis saskaņā ar šo investīciju ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi nozarē.

4.Prasības SEPIDES veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 100 000 000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 61

5.Prasību, ka subsīdiju shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no subsīdiju shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

L.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
176	C12.R1	M	Rūpniecības likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2023	Likuma mērķis ir uzlabot koordinācijas mehānismus starp dažādiem pārvaldes līmeņiem rūpniecības politikā un uzlabot rūpniecības kvalitāti un drošību, izmantojot pastiprinātu tirgus uzraudzības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011. Visbeidzot, pārskata pārkāpumu definīciju šajā jomā un atjaunina piemērojamo sankciju līmeni.
177	C12.R2	M	Spānijas Aprites ekonomikas stratēģija (EEEC)	Apstiprinājums Ministru padomē				2. CET.	2020	Spānijas Aprites ekonomikas stratēģijas (EEEC) apstiprināšana. Tas veido pamatu jauna ražošanas un patēriņa modeļa veicināšanai, kurā produktu, materiālu un resursu vērtība tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk, kurā līdz minimumam tiek samazināta atkritumu radīšana un pilnībā tiek izmantoti atkritumi, no kuriem nevar izvairīties.
178	C12.R2	M	Aprites ekonomikas politikas paketē ietilpstošo tiesību aktu stāšanās spēkā	Karalisko dekrētu noteikumi, kas norāda uz likumu stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Aprites ekonomikas politikas pakete ietver: Karaļa 2020. gada 4. augusta Dekrēts Nr. 731/2020, ar ko groza Karaļa 30. decembra Dekrētu Nr. 1619/2005 par nolietotu riepu apsaimniekošanu. Karaļa 2020. gada 7. jūlija Dekrēts Nr. 646/2020, ar ko reglamentē atkritumu apglabāšanu poligonos. Karaļa 2020. gada 2. jūnija Dekrēts Nr. 553/2020, ar ko reglamentē atkritumu sūtījumus valsts teritorijā. Karaļa 2021. gada 19. janvāra Dekrēts Nr. 27/2021 un 2021. gada 13. aprīļa dekrēts Nr. 265. Gaidāmo regulatīvo pasākumu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem apstiprināšanu Ministru padomē 2022. gadā.
179	C12.R2	M	Likuma “Par atkritumiem un piesārņoto augsni” stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Likums ietver: I) Atkritumu pamatdirektīvas un vienreizlietojamas plastmasas direktīvas īstenošana, kā arī Spānijas noteikumu atjaunināšana, ņemot vērā pēdējo desmit gadu pieredzi; II) ES mērķu ieviešana attiecībā uz atkritumiem un dalītas savākšanas pienākumi, kas izriet no ES noteikumiem, paredzot to īstenošanu bioatkritumos pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Turklāt ar pasākumu ievieš dalītas savākšanas pienākumus, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās prasības; III) paplašinātas ražotāja atbildības regulējuma pārskatīšana, nosakot jaunus noteikumus, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās prasības; valsts nodokļu ieviešana atkritumiem (tostarp atkritumu poligoniem, sadedzināšanai un līdzsadedzināšanai, kā arī vienreizlietojamiem plastmasas konteineriem).
180	C12.I1	T	Augstvērtīgas nozaru un sadarbspējīgas datu telpas	—	Skaits	0	4	2. CET.	2026	Lielas augstvērtīgas un sadarbspējīgas nozaru datu telpas, kas izveidotas stratēģiskās nozarēs. Vismaz četri — lauksaimniecības pārtikas nozarē, ilgtspējīgas mobilitātes nozarē, veselības nozarē un tirdzniecības nozarē saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Šim nolūkam mobilizētā budžeta izpilde ir vismaz EUR 400000000.
181	C12.I2	M	Plāns autobūves nozares vērtību ķēdes sekmēšanai virzībā uz ilgtspējīgu un savienotu mobilitāti	Apstiprinājums Ministru padomē				2. CET.	2020	Ministru padome apstiprina plānu autobūves nozares vērtību ķēdes stiprināšanai virzībā uz ilgtspējīgu un savienotu mobilitāti.
182	C12.I2	M	PERTE elektrotransportlīdzekļu jomā	Apstiprinājums Ministru padomē				CET.	2022	Ministru padomes apstiprinājums stratēģiskajam ekonomikas atveseļošanas un pārveides projektam (PERTE) elektrotransportlīdzekļu stratēģiskajā jomā un vismaz 400 000 000 EUR budžeta piešķiršana atbalstam. PERTE apstiprinājuma lēmumā ietver sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji papildus atspoguļo klimata pārmaiņu mērķiem piemērojamo intervences jomu prasības saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
183	C12.I2	M	PERTE plānā noteiktajās stratēģiskajās jomās	Apstiprinājums Ministru padomē				4. CET.	2022	Ministru padome apstiprina vismaz divas PERTE un kopējo budžeta piešķīrumu vismaz 800 000 000 EUR apmērā atbalstam citās stratēģiskās jomās, piemēram, lauksaimniecības pārtikas, veselības, aeronavigācijas un jūras nozarēs, un rūpniecības nozarēs, kas saistītas ar atjaunojamo enerģiju, kā arī procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju projektēšanas un ražošanas spējās. PERTE apstiprinājuma lēmumā ietver sīki izstrādātus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji papildus atspoguļo klimata pārmaiņu mērķiem piemērojamo intervences jomu prasības saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
184	C12.I2	T	Inovatīvi projekti rūpniecības pārveidei energoefektivitātes, ilgtspējas un digitalizācijas ziņā	—	Skaits	0	78	4. CET.	2022	Rūpniecības ministrs piešķir vismaz 1 200 000 000 EUR vismaz 78 inovatīviem projektiem, tostarp tiem, kas saistīti ar apstiprinātiem PERTE (vismaz 3) un kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā. Projektu atlase pēc OV publicēta uzaicinājuma un pamatojoties uz atlases kritērijiem, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji papildus atspoguļo klimata pārmaiņu mērķiem piemērojamo intervences jomu prasības saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
185	C12.I2	T	Budžeta izpilde PERTES un inovatīviem rūpniecības pārveides projektiem	—	EUR	0	2 531 500 000	4. CET.	2024	Budžeta izpilde vismaz 2 531 500 000 EUR apmērā, kas mobilizēti vismaz 210 inovatīviem projektiem, tostarp tiem, kas saistīti ar apstiprinātiem PERTE (vismaz 3) un kas ietver rūpniecības reālu pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 455 000 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 1 500 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Alternatīvi, ja tas ir labi pamatots, paskaidrojot iemeslus, kāpēc alternatīvā pieeja var nebūt iespējama, atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 2 531 500 000 EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidēji vismaz 40 % klimata koeficientu saskaņā ar VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. Izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā, no ANM līdzekļiem mobilizē vismaz 3 800 000 000 EUR privāto investīciju, arī ievērojot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Šo mērķrādītāju neuzskata par sasniegtu, ja kāds no pasākumiem, attiecībā uz kuru budžetā ir uzņemtas saistības, būtu uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. pantu, būtu jāpaziņo Komisijai un līdz 2024. gada 31. decembrim nebūtu saņēmis Komisijas apstiprinājumu.
186	C12.I2	T	PERTE un inovatīvu rūpniecības pārveides projektu pabeigšana	—	Skaits	0	3	2. CET.	2026	Pabeigt vismaz 210 inovatīvus projektus, tostarp tos, kas saistīti ar apstiprinātiem PERTE (vismaz trīs), kas ietver rūpniecības reālu pārveidi energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
187	C12.I3	T	Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir atbalstīt atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu un veicināt aprites ekonomiku uzņēmumā	—	Skaits	0	30	4. CET.	2023	Pabeigt vismaz 30 MITERD apstiprinātus projektus, kuru mērķis ir atbalstīt atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu un veicināt aprites ekonomiku uzņēmumā saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas saistītas ar mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām, veic tikai esošajās mehāniskās bioloģiskās apstrādes stacijās, ja darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu, kas pārbaudīts iekārtas līmenī.
188	C12.I3	T	Jaunas dalīti savākto sadzīves atkritumu apstrādes jaudas būvniecība	—	T/gads, kad sadzīves atkritumu dalītas savākšanas jauda	0	1 500 000	2. CET.	2026	Jaunas apstrādes jaudas būvniecība dalīti savāktiem atkritumiem vismaz 1500000 tonnu apmērā gadā. Dalīta savākšana ir savākšana, kurā atkritumu plūsmu glabā atsevišķi pēc to veida un veida, lai atvieglotu konkrētu apstrādi.
440	C12.R2	M	Atkritumu koordinācijas komisijas darba grupa, kuras uzdevums ir uzraudzīt atbilstību tiesību aktiem atkritumu jomā	Atkritumu koordinācijas komitejas apstiprinājums				2. CET.	2024	Atkritumu koordinācijas komiteja apstiprina īpašas darba grupas izveidi, lai uzraudzītu atbilstību tiesību aktiem atkritumu jomā, un šādas atbilstības kritēriju saskaņošanu, kā arī pasākumu pieņemšanu, lai to veicinātu.
441	C12.R2	M	Otrās aprites ekonomikas paketes tiesību aktu stāšanās spēkā	Noteikumi karaļa dekrētos, ar kuriem nosaka tiesību aktu stāšanos spēkā				4. CET.	2025	Otrajā aprites ekonomikas regulējuma paketē iekļauj: -Karaļa dekrēts par finanšu garantijām atkritumu radītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem -Karaļa dekrēts par tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas radušies no tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kurus tirgo izmantošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem -Karaļa dekrēts par rūpniecisko atkritumeļļu apsaimniekošanu -Karaļa dekrēts par nolietotu riepu apsaimniekošanu. -Ministrijas rīkojums, ar ko nosaka minimālās prasības attiecībā uz apstrādi pirms sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā -Otrā aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšana
442	C12.I3	T	Dotāciju sadale atkritumu apsaimniekošanas projektu īstenošanai.		EUR miljonos	0	300	2. CET.	2023	Vienošanās apstiprināšana nozaru konferencē par vidi, ar ko apstiprina dotāciju piešķiršanas kritērijus un teritoriālo sadalījumu, vai tiešo dotāciju apstiprināšana saskaņā ar Vispārējo subsīdiju likumu 38/2003 saistībā ar 2024. gada atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanas atbalsta plānu tādu projektu finansēšanai, kuru mērķis ir īstenot valsts regulējumu atkritumu jomā un sasniegt ES mērķus. Projekti ietver darbības atkritumu dalītas savākšanas sistēmu ieviešanai un uzlabošanai, investīcijas savākšanas punktos, lai uzlabotu reciklēšanu, un jaunu dalīti savāktu atkritumu apstrādes iekārtu būvniecību.
443	C12.I3	T	Atkritumu apsaimniekošanas projektu pabeigšana		EUR miljonos		270	2. CET.	2026	Pabeigt projektus vismaz EUR 270000000 apmērā, kas piešķirti atkritumu dalītas savākšanas sistēmu ieviešanai un uzlabošanai, ieguldījumiem savākšanas punktos, lai uzlabotu reciklēšanu, un jaunu dalīti savāktu atkritumu apstrādes iekārtu būvniecībai.
444	C12.I4	M	PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana.	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī vai oficiālajā tīmekļa vietnē	EUR miljonos		200	Q1	2025	Juridiskas saistības 200 000 000 EUR apmērā galīgajiem saņēmējiem, kas piedalās IPCEI-mikroelektronika un savienojamība, un galīgajiem saņēmējiem, kas saņem atbalstu Spānijas pusvadītāju ekosistēmai pētniecības, izstrādes un inovācijas posmā un pirmajā rūpnieciskās izvēršanas posmā, izņemot masveida ražošanu un komercdarbību.
445	C12.I4	T	PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana (II).		EUR miljonos		180	2. CET.	2026	Vismaz 180000000 EUR ir izmaksāti galīgajiem saņēmējiem, kas piedalās IPCEI-mikroelektronika un savienojamība, un galīgajiem saņēmējiem, kas saņem atbalstu Spānijas pusvadītāju ekosistēmai pētniecības, izstrādes un inovācijas posmā un pirmajā rūpnieciskās izvēršanas posmā, izņemot masveida ražošanu un komercdarbību.
448	C12.I5	M	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Izziņa par izmaksu partnerim, kas vada Mūsmeni				2. CET.	2024	Spānija pārvieto EUR 100000000 IDAE un EUR 200000000 Fundación Biodiversidad shēmas vajadzībām.
446	C12.I5	M	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Subsīdiju shēmas izveide	Stājas spēkā attiecīgais(-ie) juridiskais instruments(-i)				4. CET.	2024	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.
447	C12.I5	T	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas	Publicēto juridisko finansēšanas nolīgumu vai galīgo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu stāšanās spēkā		0 %	100 %	CET.	2025	IDAE un Fundación Biodiversidad ir publicējuši galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (tostarp netiešajām izmaksām).
448a	C12.I6	M	Subsīdiju shēma elektrotransportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Apliecinājums par izmaksu SEPIDES				2. CET.	2024	Spānija attiecībā uz shēmu 250000000 EUR pārskaita SEPIDES.
448b	C12.I6	M	Subsīdiju shēma elektrotransportlīdzekļu nozarei (dotācijas); Subsīdiju shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				CET.	2024	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido subsīdiju shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.
448c	C12.I6	T	Subsīdiju shēma elektrotransportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas	Publicēto juridisko finansēšanas nolīgumu vai galīgo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu stāšanās spēkā		0	100 %	2. CET.	2026	SEPIDES ir publicējuši galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (tostarp netiešajām izmaksām). SEPIDES ir nodrošinājuši, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

I.3. Aizdevuma atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija (C12.I7) — Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi)

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas atbalsta shēmā, lai, izmantojot aizdevumus, stimulētu privātās investīcijas elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē. Shēma veicina stratēģisko nozaru, piemēram, autobūves un elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas nozares, pārveidi, piešķirot aizdevumus privātajam sektoram saistībā ar Ministru padomes apstiprinātajiem stratēģiskajiem projektiem vai PERTE. Pamatojoties uz ANM investīcijām, shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1200000000 EUR apmērā.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskos instrumentus, ar ko izveido aizdevumu shēmu un kas ietver šādus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu izvērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai ieguldījumu lēmumos saskaņā ar shēmu, pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra un ar balsu vairākumu apstiprina locekļi, kas ir neatkarīgi no Spānijas valdības, proti, tiem jābūt SEPIDES nodarbinātiem darbiniekiem un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Shēmas galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgās līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātā ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez izmaiņām) vai veto tiesību izmantošanu.

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru summa ir vismaz 1200000000 EUR . Ar pasākumu atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01): I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 62 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 63 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 64 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 65 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka aizdevumu shēmu galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts tiesību akti vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kuru mērķis ir būtiski palielināt uzņēmumu vidisko ilgtspēju (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis saskaņā ar šo investīciju ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi nozarē.

4.Prasības SEPIDES veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: vismaz 480000000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 66 .

5.Prasību, ka aizdevumu shēmas galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no aizdevumu shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

L.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L22	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Apliecinājums par izmaksu SEPIDES				2. CET.	2024	Spānija attiecībā uz shēmu 1200000000 EUR pārskaita SEPIDES.
L23	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi): Shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				CET.	2024	Tāda(-u) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā, ar ko izveido aizdevuma shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā noteiktajām prasībām
L24	C12.I7	T	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi): Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas	Publicēto juridisko finansēšanas nolīgumu vai galīgo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu stāšanās spēkā		0	100 %	2. CET.	2026	SEPIDES ir publicējuši galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (tostarp netiešajām izmaksām). SEPIDES ir nodrošinājuši, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

M. 13. SASTĀVDAĻA: Atbalsts MVU

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska nozīme ES un Spānijas ekonomikā, jo īpaši gadījumos, kad MVU sniedz lielāku ieguldījumu valsts IKP un kur uzņēmumu vidējais lielums ir mazāks nekā vidēji ES.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plānakomponents risina problēmas, ar kurām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (tostarp pašnodarbinātie), lai palielinātu Spānijas ekonomikas konkurētspēju un veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Šīs problēmas ir šādas: apgrūtināta piekļuve finansējumam uzņēmējdarbībai, uzņēmumu izaugsmei un inovācijai; digitālo prasmju trūkums un digitālo tehnoloģiju nepieņemšana, kas kavē MVU produktivitāti un konkurētspēju; mazos uzņēmumus, kas traucē izmantot apjomradītus ietaupījumus un internacionalizāciju; un lielā neaizsargātība pret ārējiem satricinājumiem un zemiem apjomradītiem ietaupījumiem, kas kavē investīcijas un inovāciju.

Šā komponenta mērķi ir ieviest reformas un investīcijas, kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu izveidi, izaugsmi un pārstrukturēšanu, uzlabot uzņēmējdarbības vidi (jo īpaši stiprinot Spānijas iekšējā tirgus darbību), kā arī ar digitalizācijas, inovācijas un internacionalizācijas palīdzību vēl vairāk veicināt svarīgos produktivitātes pieauguma procesus. Šis komponents ir lielā mērā vērsts uz digitalizāciju, izmantojot horizontālu pieeju, lai nodrošinātu digitalizācijas pamatpaketi ievērojamai MVU procentuālajai daļai, un vertikālu pieeju procesu digitalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas veicināšanai dažos MVU.

Šis komponents daļēji attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par progresu Likuma par tirgus vienotību īstenošanā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4) un par to pasākumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu, kuru mērķis ir nodrošināt likviditāti MVU un pašnodarbinātām personām, jo īpaši izvairoties no maksājumu kavējumiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tajā ir aplūkoti arī konkrētām valstīm adresētie ieteikumi par investīciju koncentrēšanu uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un par digitālās mācīšanās pieejamības uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Tas arī veicina investīcijas zaļajā pārkārtošanā (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 un 2022. gada 1. ieteikums).

M.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C13.R1) — Uzņēmējdarbības regulējuma un klimata uzlabošana

Reformas mērķi ir uzlabot saimnieciskās darbības regulējumu, nodrošinot labāku regulējumu un uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu izveidi un izaugsmi, kā arī vajadzības gadījumā to pārstrukturēšanu, pieņemot vairākus pasākumus.

Reforma sastāv no:

a)Likuma par uzņēmējdarbības izveidi un izaugsmi pieņemšana. Šā tiesību akta mērķis ir:

I.Vienkāršot uzņēmuma izveides procedūras. To panāk, samazinot minimālā kapitāla prasību uzņēmuma izveidei un stiprinot kolektīvās finansēšanas platformas un citus publiskā finansējuma instrumentus;

II.Juridiski pasākumi, lai veicinātu agrīnu maksājumu kultūru. Šis likums uzlabo Direktīvas 2011/7 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos īstenošanas efektivitāti. Paredzams, ka likums samazinās vidējos maksājumu termiņus komercdarījumos. Tas palīdzētu risināt likviditātes problēmas, ar kurām saskaras kreditoruzņēmumi MVU, kas nesaņem savlaicīgu samaksu, un tam būtu pozitīva plašāka ietekme uz to darbību un izaugsmi. Piemēri pasākumiem, kas jāīsteno, lai veicinātu agrīnu maksājumu kultūru, ietver pamatnostādnes par maksājumu termiņu publicitāti un pārredzamību, uzņēmējdarbības paraugpraksi un labākas izpildes mehānismus, piemēram, strīdu ārpustiesas izšķiršanas sistēmu;

III.Grozīt dažus Likuma par tirgus vienotību noteikumus, lai nodrošinātu lielāku skaidrību jomās, kurās neskaidrības ir radījušas īstenošanas problēmas. Likuma par tirgus vienotību mērķis ir likvidēt nevajadzīgus, nesamērīgus vai diskriminējošus šķēršļus piekļuvei saimnieciskajai darbībai un tās veikšanai, kā arī brīvībai veikt uzņēmējdarbību visā teritorijā. Šīs reformas mērķis ir arī uzlabot Tirgus vienotības likumā paredzēto mehānismu efektivitāti un pārredzamību, lai aizsargātu operatorus, kuru darbību ietekmē valsts pārvaldes uzliktie šķēršļi. Turklāt reforma stiprina sadarbību, lai veicinātu labāku regulējumu visā valstī;

b)Tiek izveidota jauna nozaru konference par regulējuma uzlabošanu un uzņēmējdarbības klimatu. Tās mērķis ir veicināt to, lai visas valsts pārvaldes iestādes pareizi piemērotu laba regulējuma principus, un nodrošināt optimālu koordināciju starp dažādām pārvaldes iestādēm, tostarp pasākumos, kas papildina ekonomikas atveseļošanu. Nozaru konference arī seko darbam citās nozaru konferencēs, kas ļauj uzlabot labāka regulējuma koordināciju, uzraudzību un veicināšanu gan horizontālā, gan nozaru līmenī;

c)Maksātnespējas likuma reforma, lai transponētu Direktīvu (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un par pasākumiem maksātnespējas procedūru efektivitātes palielināšanai un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Pārstrukturēšanas un maksātnespējas direktīva). Reforma ietver efektīvākas otrās iespējas procedūras izveidi fiziskām personām, ļaujot atvieglot parādus bez maksātnespējīgās personas aktīvu iepriekšējas likvidācijas. Turklāt pārstrukturēšanas plānus, kas prasīti Maksātnespējas direktīvā (ES) 2019/1023, ievieš kā jaunu pirmsmaksātnespējas instrumentu, kas uzlabo pašlaik piemērojamo pirmsmaksātnespējas instrumentu efektivitāti, lai novērstu maksātnespēju un tai sekojošu bankrotu. Lai samazinātu procesa ilgumu un izmaksas, ievieš arī īpašu procedūru mikrouzņēmumiem, kas pilnībā apstrādāti ar elektroniskiem līdzekļiem.

d)Šī reforma ietver arī tāda likuma pieņemšanu, ar ko groza trīs tiesību aktus, jo īpaši Likumu Nr. 34/2006, kas attiecas uz advokātu un prokuratoru profesionālo praksi. Jauna sistēma nodrošina vienotu piekļuvi advokātu un prokuratoru profesijām, jo viena un tā pati kvalifikācija ļauj strādāt abās profesijās. Daudzdisciplīnu profesionālajām sabiedrībām ir atļauts kopīgi piedāvāt tiesiskās aizsardzības un pārstāvības pakalpojumus tiesā. Prokuratoru pakalpojumiem piemērojamo tarifu sistēmu groza arī: nosaka maksimālo maksu, bet ne minimālo maksu, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu saņēmēji var piekļūt pakalpojumiem, ko piedāvā par konkurētspējīgām cenām. Ar šo reformu Spānija nodrošina, ka tiesību akti šajā jomā ir saskaņoti ar 15., 16. un 25. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 56. pantu. Attiecībā uz šo reformu Ministru padome 2020. gada septembrī apstiprināja iepriekš minēto tiesību aktu priekšlikumu projektu.

e)Grozīt konkurences likumu (Likums 15/2007 par konkurences aizsardzību), racionalizēt procedūras un stiprināt valsts pretmonopola tiesisko regulējumu saskaņā ar starptautisko paraugpraksi, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci. Grozījums paredz pretmonopola lietās ieviest izlīguma procedūru saskaņā ar konkurences tiesību 1. pantu (slepena rīcība), 2. pantu (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) un 3. pantu (brīvas konkurences izkropļošana ar netaisnīgām darbībām), lai stimulētu pārkāpumu atzīšanu un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem. Ar šo grozījumu arī 1) ievieš papildu tiesību normas Regulai (ES) 2022/1925 (Digitālo tirgu akts), lai Spānijas kompetentajai iestādei nodrošinātu pilnvaras veikt izmeklēšanu valsts regulējuma ietvaros, 2) racionalizētu termiņu procedūru atrisināšanai, kā arī 3) uzlabotu sankciju režīmu, tostarp palielinot sankcijas fiziskām personām (t. i., vadītājiem).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2 (C13.R2) — Stratēģija Spānijai, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību

Pasākuma mērķis ir veicināt Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju. Reforma ietver jaunuzņēmumu tiesību aktu pieņemšanu, lai izveidotu labvēlīgu satvaru augsti inovatīvu jaunuzņēmumu izveidei un izaugsmei, NEXT-TECH publiskā un privātā fonda izveidi, lai izvērstu jaunuzņēmumus revolucionāru tehnoloģiju jomā, un migrācijas režīma pārskatīšanu darba ņēmējiem, lai piesaistītu talantus un novērstu prasmju trūkumu.

Likuma par darbības uzsākšanu pieņemšana līdz 2022. gada beigām: sniegt jaunuzņēmumu juridisko definīciju; apzināt nodokļu stimulus, lai veicinātu to radīšanu un piesaistītu talantus; noteikt pasākumus, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju un uzņēmēju piesaistīšanu; un pieņemt mehānismus, lai atvieglotu tiesību akta īstenošanu un tā saistību ar pasākumiem, kas saistīti ar digitālo uzņēmēju ekosistēmu.

Reforma ietver arī grozījumus 11. janvāra Konstitutīvajā likumā Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju un 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un viņu internacionalizācijai.

Grozījumi 11. janvāra Konstitutīvajā likumā Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju vienkāršo ar migrāciju saistītās administratīvās procedūras, tostarp samazinot atļauju skaitu un pagarinot to derīguma termiņu, paātrinot procedūras, atvieglojot trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi darba tirgum un uzlabojot sistēmu pieņemšanai darbā izcelsmes vietā. Jo īpaši ar grozījumiem ievieš elastīgāku studentu piekļuvi darba tirgum, daudzgadu cirkulārās migrācijas shēmu sezonas darbiniekiem, jaunus noteikumus valsts nodarbinātības situācijas novērtēšanai un jaunas administratīvās vienības (UTEX) izveidi, lai uzlabotu ārvalstnieku lietu apstrādi.

Grozījumi 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un viņu internacionalizāciju atvieglo ārvalstnieku ar ļoti specifiskām prasmēm un kompetencēm pieņemšanu darbā, izmantojot vienkāršāku un elastīgāku procedūru nekā standarta procedūra, kas noteikta Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 regulējumā. Ar grozījumiem Likumā Nr. 14/2013 ievieš jaunu migrācijas shēmu digitālajiem nomadiem, jaunus inovācijas kritērijus uzturēšanās un darba atļaujām uzņēmējiem, valsts migrācijas shēmas darbības jomas paplašināšanu augsti kvalificētiem profesionāļiem, iekļaujot tajā MVU un augstāku PIA sertifikātu turētājus, ilgākus derīguma termiņus un uzturēšanās un darba atļauju procedūru vienkāršošanu attiecībā uz tām, kas noteiktas Likumā Nr. 14/2013 pirms grozījumiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C13.R3) — Vērtspapīru tirgu un ieguldījumu pakalpojumu likuma pārskatīšana

Šīs reformas mērķis ir uzlabot vērtspapīru tirgu regulējumu, lai, apstiprinot Likumu Nr. 6/2023, ar ko reglamentē vērtspapīru tirgu un ieguldījumu pakalpojumus Spānijā, tiktu uzlabota piekļuve finansējumam, jo īpaši MVU.

Likums 6/2023:

·vienkāršot procesu attiecībā uz atļauju tirgot fiksēta ienākuma vērtspapīrus;

·paplašināt MVU piekļuvi BME izaugsmei (BME biržas tirgus);

·attiecināt obligātos pārņemšanas piedāvājumus ne tikai uz vērtspapīriem, ko tirgo regulētos tirgos, bet arī uz vērtspapīriem, ko tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (tostarp to ES izaugsmes tirgu segmentos); un

·samazināt šķēršļus iekļūšanai finanšu tirgos, atceļot informācijas sistēmu (pēctirdzniecības saskarni) vērtspapīru mijieskaita, norēķinu un reģistrācijas uzraudzībai tiesību aktos paredzētajā pārejas periodā.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 1 (C13.I1) — Uzņēmējdarbība

Investīciju mērķi ir veicināt uzņēmējdarbības ekosistēmu, lai padarītu to noturīgāku un konkurētspējīgāku, risinot zaļās un digitālās pārkārtošanās problēmas.

Ieguldījumu veido četras galvenās darbības:

1) uzņēmējdarbības prasmju stiprināšana, tostarp prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, un atbalsts uzņēmējiem saskaņā ar ES prioritātēm zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Šīs darbības ietvaros vismaz 6900 uzņēmēju vai MVU ir pabeiguši programmu, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības ekosistēmu. Konkrētāk, 6100 uzņēmēju vai MVU tiek atbalstīti, izmantojot programmu “Uzņēmējdarbības prasmes” (no kuriem 1200 ir sievietes uzņēmējas/MVU, ko vada vai piedalās sievietes), un 800 sievietes uzņēmējas, izmantojot Sieviešu talantu piesaistīšanas programmu.

2) nodrošināt rīkus uzņēmumu izveides un uzņēmējdarbības pārvaldības atbalstam un MVU stiprināšanai, tostarp vismaz 12000 aktīvu lietotāju atbalstu virtuālajā NU-Valsts uzņēmējdarbības biroja (ONE) platformā saskaņā ar MVU politikas stratēģisko satvaru 2030. gadam, Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju un Spānijas Digitālo programmu 2025. gadam;

3) izplatīšanas un komunikācijas kampaņas, lai radītu, attīstītu vai piesaistītu Spānijai starptautiskus pasākumus, kas vērsti uz inovatīviem uzņēmumiem, un programmu talantīgu sieviešu piesaistīšanai. Tas ietver vismaz 20 pasākumus par uzņēmējdarbību, kas izstrādāti saskaņā ar karoga programmu; un vismaz 260 komunikācijas darbības (200 uzstāšanās plašsaziņas līdzekļos un 60 pasākumi) sadaļā “Brand Spain Entrepreneurship Nation”; un

4) Uzņēmējdarbības un MVU atbalsta pozīcijas finansēšana, izmantojot programmu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam. Tas ietver atbalstu vismaz 200 sievietēm uzņēmējām, izmantojot līdzdalības aizdevumus, ko piešķir Empresa Nacional de Innovación, S.A.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Spānijas iestādēm un pilnvaroto subjektu vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un finanšu instrumenta turpmākā ieguldījumu politika:

I.pieprasīt piemērot Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 67 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 68 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 69 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 70 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

III.pieprasīt pilnvarotajam subjektam/finanšu starpniekam verificēt projektu juridisko atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

Attiecībā uz piedāvājumiem, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 71 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 72 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 73 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 74 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C13.I2) — Izaugsme

Pasākuma mērķis ir veicināt MVU izaugsmi.

Investīcija sastāv no darbībām, kas saistītas ar:

1) Atbalsts (11000) atsevišķiem MVU saskaņā ar programmu “Prasmes MVU izaugsmei”. Šīs programmas mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem nepieciešamās prasmes, lai tie varētu attīstīties un kļūt konkurētspējīgāki, mainot savus uzņēmējdarbības modeļus un veicinot divējādo pārkārtošanos;

2) Finansiāls atbalsts, ko piešķir MVU izstrādātiem rūpniecības projektiem (1500) darbībām saskaņā ar šo ieguldījumu jaunās rūpniecības iekārtās vai esošo iekārtu paplašināšanā, vai jebkādiem uzlabojumiem ražošanas sistēmā, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju, ņemot vērā potenciālu veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu.

3) uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, sniedzot atbalstu finansiālu, komerciālu un tehnisku garantiju veidā, stiprinot Compañia Española de Reafianzamiento SME S.A. ( CERSA), kā daļu no šā darbības virziena CERSA sniedz ilgtermiņa atbalstu ar pretgarantijas segumu reģionālajām savstarpējo garantiju sabiedrībām, atbalstot to risku. CERSA veicina MVU konkurētspēju un noturību, izmantojot trīs īpašas pozīcijas, kas ļauj piekļūt ilgtermiņa finansējumam un apgrozāmā kapitāla operācijām darbībām saskaņā ar šo ieguldījumu šādās jomās: digitalizācijai; ilgtspēja; izaugsme un atveseļošana (noturības stiprināšana, galvenokārt tiem MVU, kurus skārusi Covid-19 pandēmija un kuri ir gatavi īstenot būtiskus pārveides un izaugsmes plānus).

Turklāt, lai īstenotu finanšu garantiju instrumentu, ir jānoslēdz vienošanās starp ministriju, kas atbild par ieguldījumiem, un īstenošanas partneri vai pilnvaroto struktūru. Nolīgumā sīki izklāsta piemērojamo valsts atbalsta tiesisko regulējumu un pienākumus, kā arī garantijas devēju un MVU uzraudzības un ziņošanas pienākumus, tostarp nepieciešamību MVU skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Eiropas Revīzijas palātu un EPPO veikt apmeklējumus saistībā ar kontrolēm vai revīzijām. Turklāt CERSA apņemas reinvestēt visus atmaksājumus (t. i., aizdevuma procentus, pašu kapitāla atdevi vai atmaksāto pamatsummu, atskaitot saistītās izmaksas), kas saistīti ar finanšu instrumentu tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Spānijas iestādēm un pilnvaroto subjektu vai finanšu starpnieku, kas atbild par finanšu instrumentu, un finanšu instrumenta turpmākā ieguldījumu politika:

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi;

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 75 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 76 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 77 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 78 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

Attiecībā uz piedāvājumiem, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 79 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 80 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 81 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 82 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3 (C13.I3) Digitalizācija un inovācija

Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt MVU prasmes un rīkus, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos un risinātu no tās izrietošās problēmas. Tas ir saskaņots ar Spānijas Digitālo programmu 2025. gadam un tiek papildināts ar darbībām 15. komponentā par savienojamību un 19. komponentā par digitālajām prasmēm.

Investīcija ir vērsta uz šādām dažādām darbībām:

Digitālā rīkkopa: Šī ir galvenā darbība saskaņā ar šo pasākumu, kas veicina mazo un vidējo uzņēmumu (no 10 līdz mazāk nekā 250 darbiniekiem), mikrouzņēmumu (no viena līdz deviņiem darbiniekiem) un pašnodarbināto digitalizāciju jebkurā saimnieciskās darbības nozarē, paaugstinot to digitālā brieduma līmeni. Programmas pamatā ir dotāciju piešķiršana, lai atbalstītu digitālo tehnoloģiju integrāciju nolūkā efektīvi ieviest e-komerciju, digitalizēt attiecības ar valsts pārvaldi un klientiem, izstrādāt digitālus iekšējos procesus un ieviest e-rēķinus un digitālo tirgvedību; īpaši uz pakalpojumiem orientētu risinājumu veicināšana. Programma daļēji subsidē izmaksas, kas saistītas ar tādu digitālo pamatrisinājumu pakešu pieņemšanu kā klātbūtne internetā, e-pārdošana, mākoņdatošanas birojs, digitālais darbs, digitalizācijas pamatprocesi, klientu pārvaldība, digitālā tirgvedība, kiberdrošība u. c. Katrai DTK digitalizācijas paketei piešķir fiksētu dotācijas summu, ko nosaka katrā uzaicinājumā atbilstoši uzņēmuma lielumam un darbības nozarei.

2)Pārmaiņu aģentu programma un programma “Kit Consulting”: šīs abas programmas kopā atbalsta vismaz 15000 mazo un vidējo uzņēmumu (desmit-249 darbinieki) to digitālās pārveides procesos.

3)programma “MVU 2.0 paātrinātāji”: šī ir darbība saskaņā ar šo investīciju, kas paplašina infrastruktūru, kura atbalsta MVU digitalizāciju, izmantojot konsultāciju pakalpojumus un apmācības pakalpojumus.

4)programma “Novatorisku uzņēmumu kopu atbalsts”: ar šo pasākumu atbalsta projektus, kuru mērķis ir digitalizēt dažādu ekonomikas nozaru vērtības ķēdi un kurus īsteno inovatīvu uzņēmumu kopas un to saistītās struktūras Rūpniecības un tūrisma ministrijas MVU atbalsta politikas ietvaros.

5) programma “Digitālās inovācijas centri” (DIH):  ir programma digitls inovcijas centru izveides atbalstam Spnij. Digitls inovcijas centri ir struktras, kas paldz uzmumiem reat uz digitlajm problmm un kt konkurtspjgkiem, uzlabojot savus uzmjdarbbas un raoanas procesus, intensvi izmantojot digitls tehnoloijas.  25. apakpaskuma ietvaros var atbalstt digitls inovcijas centrus, lai tie vartu sniegt pakalpojumus MVU. No 25 DIC 12 var saemt atbalstu no programmas Digitl Eiropa. s investcijas sasniegan neem vr atbalstu, ko programma Digitl Eiropa sniedz konkrtm darba paketm.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 83 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 84 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 85 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 86 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 4 (C13.I4) Atbalsts tirdzniecībai

Pasākuma mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmumiem pielāgoties tirdzniecības nozares digitalizācijai un patērētāju uzvedības maiņai.

Investīcijai ir divi galvenie darbības virzieni.

1.Mazās tirdzniecības nozares projekti, kuru mērķis ir “Tehnoloģijas fonda” (200 projekti) ietvaros iekļaut jaunas tehnoloģijas, kas ļauj vietējai tirdzniecībai reaģēt uz jauniem patēriņa paradumiem. Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo fondu ir šādi:

a.Projekti jauno tehnoloģiju jomā, kuru mērķis ir uzlabot tiešsaistes tirdzniecības un komunikācijas stratēģiju, uzņēmējdarbības modeļus vai iepirkšanās pieredzi;

b.Projekti jaunu tehnoloģiju jomā, lai fizisko iepirkšanās pieredzi pielāgotu jaunām patērētāju vajadzībām un ieradumiem, kā arī jauniem pārvaldības modeļiem;

c.Projekti tehnoloģisko risinājumu jomā, lai uzlabotu pēdējā kilometra loģistikas efektivitāti un ilgtspēju;

d.Projekti tehnoloģisko risinājumu īstenošanai, lai uzlabotu energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu.

Ieguldījumu pabeidz, izveidojot digitālu platformu (Plataforma Comercio Conectado), lai veicinātu nozares digitalizāciju.

2.Pašvaldību iesniegtie projekti, kuru mērķis ir uzlabot pašvaldību tirgu, tirdzniecības zonu, neuzturēšanās vietu tirdzniecības tirgu un īso tirdzniecības kanālu modernizāciju saskaņā ar programmu “Ilgtspējīgi tirgi” (130 projekti). Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo programmu ietver:

a.Projekti tādu klientu izpratnes rīku ieviešanai, kuru pamatā ir lielie dati vai citas tehnoloģijas;

b.Projekti tirgu digitālās pārveides jomā, kas uzlabo viskanālu tirgu un iepirkšanās pieredzi;

c.Projekti, kas vērsti uz ielu tirdzniecības digitālo pārveidi un īsiem tirgvedības kanāliem;

d.Būvdarbu un atjaunošanas projekti, kuru mērķis ir uzlabot iekārtas, to pieejamību, aprīkojumu un to teritoriju atbilstību, ko aizņem pašvaldību tirgi, komerciālās zonas un neuzturētie tirgi, kā arī to blakusesošās teritorijas;

e.Projekti, kuru mērķis ir samazināt izejvielu patēriņu tirdzniecībā un aizstāt tos ar videi draudzīgām alternatīvām;

f.Viedo piegādes punktu uzstādīšana;

g.Energoefektivitātes uzlabošanas projekti;

h.Darbības, kas veicina atkritumu reciklēšanu vai atkārtotu izmantošanu;

i.Izpratnes veicināšana un apmācība par tehnoloģiskajām prasmēm.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5 (C13.I5), internacionalizācija

Pasākuma mērķis ir stiprināt Spānijas eksporta atbalsta, internacionalizācijas un ārvalstu ieguldījumu sistēmas spējas un instrumentus.

Investīcija sastāv no 11 darbībām, kas ir šādas:

1.Finansējuma pozīcija priekšizpētes, priekšizpētes, priekšizpētes un nozaru un iestāžu modernizācijas pētījumiem;

2.INNOVA Invest programma ārvalstu ieguldījumu atbalstam pētniecībā un izstrādē;

3.VIVES programma, lai sniegtu finansiālu atbalstu stažieru pieņemšanai darbā uzņēmumos, kas iesaistīti eksporta darbībās;

4.Starptautiskā mentorēšanas apmācības programma;

5.Programma sakaru sistēmu stiprināšanai, telemātikas pakalpojumiem un eksporta asociāciju, eksporta federāciju, Spānijas tirdzniecības kameru un to federāciju digitalizācijai;

6.Eksporta bāzes paplašināšanās programma — programma, kuras mērķis ir nodrošināt personalizētu apmācību uzņēmumu un jo īpaši MVU internacionalizācijai;

7.Spānijas straujas izaugsmes uzņēmumu ekosistēmas stiprināšanas programma;

8.Atbalsts tirgu atvēršanai un konsolidācijai, izmantojot subsīdijas izdevumiem, kas saistīti ar trešo valstu iestāžu pārbaudēm un revīzijām, kā arī juridiskiem un konsultāciju izdevumiem tirdzniecības aizsardzības jomā;

9.Finanšu stimulu programma, ko īsteno COFIDES (valsts finanšu iestāde, kas nodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējumu, lai atbalstītu uzņēmumu internacionalizācijas investīciju projektus), lai veicinātu ieguldījumus ietekmes ziņā. Tās galvenais mērķis ir radīt izmērāmu, sociālu un/vai vides ietekmi, kā arī finansiālu atdevi;

10.Veicināt valdības pakalpojumu digitalizāciju, lai atbalstītu internacionalizāciju;

11.ICEX (valsts publiska uzņēmējdarbības struktūra, kas veicina Spānijas uzņēmumu internacionalizāciju) digitalizācija.

I.pieprasīt, lai fondam InvestEU tiktu piemēroti Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi; un

II.izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 95 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 96 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 97 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 98 ; un iv) darbībām un aktīviem, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

M.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
189	C13.R1	M	Likuma, ar ko groza Likumu 34/2006 par piekļuvi advokātu un prokuratoru profesijām, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Likuma, ar ko groza Likumu Nr. 34/2006 par piekļuvi advokātu un prokuratoru profesijām, stāšanās spēkā: — Pašreizējās minimālo maksu sistēmas reforma, pārveidojot to par maksimālo maksu sistēmu un jaunu pienākumu iesniegt klientam izmaksu tāmi kā konsultāciju. — Atļaut advokātu un prokuratoru profesiju daudzdisciplīnu darbību vienā un tajā pašā juridiskajā personā. — Vienota piekļuve advokāta un prokuratoru profesijai.
190	C13.R1	M	Maksātnespējas likuma reformas likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Maksātnespējas likuma reformas stāšanās spēkā. Maksātnespējas likuma reforma, kas pārsniedz direktīvas prasības: — ir jāizveido efektīvāka otrās iespējas procedūra fiziskām personām, kas ļauj atvieglot parādus bez maksātnespējīgās personas aktīvu iepriekšējas likvidācijas, izveidot īpašu procedūru mikrouzņēmumiem, kas samazina ilgumu un izmaksas un ko pilnībā apstrādās elektroniski.
191	C13.R1	M	Uzņēmējdarbības radīšanas un izaugsmes likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā jaunais “Uzņēmējdarbības radīšanas un izaugsmes likums”, kura mērķis ir vienkāršot uzņēmuma izveides procedūras un veicināt diversificētus finansējuma avotus uzņēmējdarbības izaugsmei. Likums par uzņēmējdarbības izveidi un izaugsmi ietver arī pasākumus, lai veicinātu agrīnu maksājumu kultūru, jo īpaši, lai nodrošinātu likviditāti MVU un pašnodarbinātām personām, izvairoties no maksājumu kavējumiem. Pasākumi, kas jāīsteno, lai veicinātu agrīnu maksājumu kultūru, ietver pamatnostādnes par maksājumu termiņu publicitāti un pārredzamību, uzņēmējdarbības paraugpraksi un labākas izpildes mehānismus, piemēram, strīdu ārpustiesas izšķiršanas sistēmu. Likumā par uzņēmējdarbības izveidi un izaugsmi iekļauj arī grozījumus “Tirgus vienotības likumā”, lai atvieglotu tā īstenošanu un stiprinātu mehānismus, kas pieejami tirgus dalībniekiem, kurus ietekmē tirgus šķēršļi. Izveido jaunu nozaru konferenci par regulējuma uzlabošanu un uzņēmējdarbības klimatu, lai veicinātu to, ka visas publiskās pārvaldes iestādes pareizi piemēro laba regulējuma principus, un lai nodrošinātu optimālu koordināciju starp dažādām pārvaldes iestādēm.
449	C13.R1	M	Konkurences aizsardzības likuma grozījumu stāšanās spēkā	Noteikums par likuma grozījumu stāšanos spēkā				4. CET.	2025	Stājas spēkā grozījumi Konkurences aizsardzības likumā.
450	C13.R2	M	Stājas spēkā Karaļa 2022. gada 26. jūlija Dekrēts Nr. 629, ar ko groza Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju regulējumu	Karaļa dekrēta noteikums, kas norāda uz attiecīgo noteikumu stāšanos spēkā				CET.	2022	Stājas spēkā attiecīgie noteikumi 2022. gada 26. jūlija Karaļa dekrētā Nr. 629, ar ko groza Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 noteikumus par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju saskaņā ar pasākuma aprakstu.
192	C13.R2	M	Jaunuzņēmumu likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā jaunuzņēmumu likums, kas rada labvēlīgu satvaru ļoti inovatīvu jaunuzņēmumu izveidei un izaugsmei. Ar Likumu par jaunuzņēmumiem ievieš nodokļu iemaksu reformas stimulu veidā, lai veicinātu un atvieglotu jaunuzņēmumu attīstību, kā arī ārvalstu uzņēmēju un ieguldītāju piesaistīšanu saskaņā ar fiskālās konsolidācijas mērķiem. Jaunuzņēmumu likums arī paredz mehānismus, lai atvieglotu tā īstenošanu un saistību ar pasākumiem, kas saistīti ar digitālo uzņēmēju ekosistēmu.
451	C13.R2	M	Stājas spēkā grozījums 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un tā internacionalizāciju	Likuma grozījuma noteikums, kas norāda uz attiecīgo noteikumu stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā attiecīgie noteikumi 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un tā internacionalizāciju saskaņā ar pasākuma aprakstu.
452	C13.R3	M	Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, veicot izmaiņas 2023. gada 17. marta Likumā Nr. 6/2023.	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				2. CET.	2024	Vērtspapīru tirgu un ieguldījumu pakalpojumu likuma stāšanās spēkā. Tā vienkāršo procesu attiecībā uz atļauju tirgot fiksēta ienākuma vērtspapīrus, paplašina piekļuvi BME Growth, paplašina obligātos pārņemšanas piedāvājumus, kas pārsniedz regulētos tirgos tirgotos vērtspapīrus, attiecinot tos arī uz vērtspapīriem, ko tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, un samazina šķēršļus ienākšanai finanšu tirgos, atceļot informācijas sistēmu (tā dēvēto pēctirdzniecības saskarni) vērtspapīru tīrvērtes, norēķinu un reģistrācijas uzraudzībai.
193	C13.I1	T	Uzņēmēji vai MVU, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem	—	Skaits	0	6 900	4. CET.	2024	Vismaz 6900 uzņēmēju vai MVU ir pabeiguši programmu, kuras mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības ekosistēmu saskaņā ar MVU politikas stratēģisko satvaru 2030. gadam, Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju un Spānijas Digitālo programmu 2025. gadam, tostarp vismaz 2000 sieviešu uzņēmēju/MVU, kurus vada vai kuros piedalās sievietes. Konkrētāk, 6100 uzņēmēju vai MVU tiek atbalstīti Uzņēmējdarbības prasmju programmā (no kuriem 1200 ir sievietes uzņēmējas/MVU, ko vada vai piedalās sievietes) un 800 sievietes uzņēmējas, izmantojot Sieviešu talantu piesaistīšanas programmu un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
194	C13.I1	T	Lietotāji, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem	—	Skaits	0	12 000	4. CET.	2023	Vismaz 12000 lietotāju gūst labumu no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības ekosistēmu saskaņā ar MVU politikas stratēģisko satvaru 2030. gadam, Spānijas uzņēmējdarbības stratēģiju un Spānijas Digitālo programmu 2025. gadam; un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
195	C13.I1	T	Citu darbību izplatīšana, komunikācija un finansējums	—	Skaits	0	480	4. CET.	2024	Ir pabeigtas vismaz 480 darbības attiecībā uz izplatīšanas un komunikācijas kampaņām, kuru mērķis ir radīt, attīstīt vai piesaistīt Spānijai starptautiskus pasākumus, kas vērsti uz inovatīviem uzņēmumiem un programmām, kuru mērķis ir piesaistīt talantīgas sievietes. Tas ietver vismaz 20 pasākumus par uzņēmējdarbību, kas izstrādāti saskaņā ar karoga programmu; un vismaz 260 komunikācijas darbības (200 uzstāšanās plašsaziņas līdzekļos un 60 pasākumi) sadaļā “Brand Spain Entrepreneurship Nation”. Finansējot atbalsta pozīciju uzņēmējdarbībai un MVU, izmantojot programmu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam. Tas ietver atbalstu vismaz 200 uzņēmējām, izmantojot līdzdalības aizdevumus, ko piešķir Empresa Nacional de Innovación, S.A. saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
196	C13.I2.	T	CERSA garantija	—	EUR (miljoni)	0	1 000	2. CET.	2023	CERSA garantija: CERSA piešķirtās garantijas vismaz EUR 1000000000 apmērā, kas ļauj MVU iegūt garantijas ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajam kapitālam. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
197	C13.I2.	T	Programmas “Prasmes MVU izaugsmei” atbalstītie MVU	—	Skaits	0	11 000	4. CET.	2025	Vismaz 11000 MVU, kas pabeiguši programmu “Prasmes MVU izaugsmei”. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
198	C13.I2.	T	Rūpniecības uzņēmējdarbības atbalsta programmas atbalstītie MVU	—	Skaits	0	1 500	2. CET.	2023	Finansiālu atbalstu piešķir MVU rūpniecības ieguldījumu projektiem saskaņā ar Rūpniecības uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Piešķirtais finansiālais atbalsts sedz izmaksas, kas saistītas ar garantijas maksu, ko iekasē Sociedades de Garantia Reciproca (SGR), aizdevuma procentiem, kā arī izmaksas, kas rodas, novērtējot un atverot garantijas darbību un aizdevumu rūpniecības uzņēmumu izveidei vai esošo iekārtu paplašināšanai,vai jebkādus uzlabojumus to ražošanas sistēmā, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju. Šīs investīcijas var saņemt atbalstu arī no citām Savienības programmāmvai struktūrām attiecībā uz izmaksām, ko neatbalsta ANM. Aizdevuma termiņš ir vismaz viens gads. Vismaz 1500 darbībām ir piešķirts finansiāls atbalsts no MINTUR ar CERSA starpniecību no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. (Bāzlīnija: 2021. gada 1. janvārī)
199	C13.I3.	M	MVU digitalizācijas plāns 2021.–2025. gadam	Publikācija				Q1	2021	Ministru padomes apstiprinājums MVU digitalizācijas plānam 2021.–2025. gadam, kurā paredzēts instrumentu kopums jau pieejamo digitālo rīku iekļaušanai mikrouzņēmumos un autonomos uzņēmumos, mazo uzņēmumu digitalizācijas veicināšanai un tehnoloģiskās inovācijas veicināšanai
200	C13.I3.	T	Digitālās rīkkopas programmai atvēlētais budžets	—	%	0	30	4. CET.	2022	Vismaz 30 % no budžeta atvēlēti 3 067 000 000 EUR, kas paredzēti MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbināto digitalizācijai, izmantojot Digitālās rīkkopas programmu, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
201	C13.I3.	T	Pārmaiņu aģentiem atvēlētais budžets	—	%	0	30	4. CET.	2022	Vismaz 30 % no budžeta EUR 300000000 apmērā ir piešķirti MVU programmā “Pārmaiņu līdzekļi”. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ar darba uzdevumu iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
202	C13.I3.	T	Budžets, kas atvēlēts inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmai	—	%	0	30	4. CET.	2022	Vismaz 30 % no budžeta EUR 115000000 apmērā ir piešķirti “Inovatīvas uzņēmējdarbības kopu atbalsta programmai”. Noteikumos un nosacījumos (ordenesdebāz) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
203	C13.I3.	T	DIC programmai atvēlētais budžets	—	%	0	30	4. CET.	2022	Vismaz 30 % no budžeta 37 590 000 EUR apmērā ir piešķirti programmai “Digitālās inovācijas centri”. Noteikumos un nosacījumos (ordenesdebāz) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
204	C13.I3.	T	Digitālās rīkkopas atbalstītie MVU	—	Skaits	0	500 000	4. CET.	2024	Vismaz 500000 MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbināto, kas saņēmuši atbalstu no programmas “Digitālā rīkkopa” saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
205	C13.I3.	T	Pārmaiņu un “Kit Consulting” darbinieku budžeta izpilde	—	%	30	100	4. CET.	2023	100 % no budžeta EUR 300000000 apmērā, par kuriem uzņemtas saistības (ieskaitot pārvaldības izmaksas līdz 4 % no kopējā atvēlētā budžeta) sadaļās “Pārmaiņu līdzekļi” un/vai “Kit Consulting Program” (abas paredzētas MVU). Tās ir programmas, kuru mērķis ir atbalstīt vismaz 15000 mazo un vidējo uzņēmumu (10–249 darbinieki) to digitālās pārveides procesos. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. (bāzlīnija: 2022. gada 31. decembris).
206	C13.I3.	T	Inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmas budžeta izpilde	—	%	30	100	4. CET.	2023	100 % no budžeta EUR 115000000 atvēlēti “Inovatīvas uzņēmējdarbības kopu atbalsta programmai”. Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt projektus, kuru mērķis ir digitalizēt dažādu ekonomikas nozaru vērtības ķēdi un kurus īsteno inovatīvu uzņēmumu kopas un to saistītās struktūras Rūpniecības un tūrisma ministrijas MVU atbalsta politikas ietvaros. Noteikumos un nosacījumos (ordenesdebāz) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. (bāzlīnija: 2022. gada 31. decembris).
207	C13.I3.	T	DIC programmas budžeta izpilde	—	%	30	75	4. CET.	2023	75 % no budžeta 37590000 EUR apmērā ir piešķirti programmai “Digitālās inovācijas centri”. Tā ir programma, kuras mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, uzlabojot savu uzņēmējdarbību un ražošanas procesus, intensīvi izmantojot digitālās tehnoloģijas. Noteikumos un nosacījumos (ordenesdebāz) un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. (bāzlīnija: 2022. gada 31. decembris).
208	C13.I3.	T	Digitālās rīkkopas programmas pabeigšana	—	Skaits	500 000	676 000	4. CET.	2025	Vismaz 676000 MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbināto, kas saņēmuši atbalstu no programmas “Digitālā rīkkopa” saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Programmas pamatā ir dotāciju piešķiršana, lai atbalstītu digitālo tehnoloģiju integrāciju nolūkā efektīvi ieviest e-komerciju, digitalizēt attiecības ar administrāciju un klientiem, izstrādāt digitālus iekšējos procesus un ieviest e-rēķinu sagatavošanu un digitālo tirgvedību; īpaši uz pakalpojumiem orientētu risinājumu veicināšana. Programma daļēji subsidē izmaksas, kas saistītas ar tādu digitālo pamatrisinājumu pakešu pieņemšanu kā klātbūtne internetā, e-pārdošana, mākoņdatošanas birojs, digitālais darbs, digitalizācijas pamatprocesi, klientu pārvaldība, digitālā tirgvedība un kiberdrošība. (bāzlīnija: 2023. gada 31. decembris). No galīgā mērķrādītāja — vismaz 676000 MVU, mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām: ·Vismaz 629000 MVU, kuros ir mazāk nekā 50 darbinieku, mikrouzņēmumi un pašnodarbinātie tiek atbalstīti ar kuponu vismaz 2 000 EUR un līdz 12 000 EUR apmērā. ·Vismaz 12100 MVU, kuros ir vismaz 50 un mazāk nekā 250 darbinieku, atbalsta ar kuponu vismaz 25000– 29000 EUR apmērā.
209	C13.I3.	T	MVU, kas ir pabeiguši darbības, kuru mērķis ir palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu (izņemot digitālos rīkkopus)	—	Skaits	0	169 747	4. CET.	2025	Vismaz 169747 MVU, kas ir pabeiguši darbības, kuru mērķis ir palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, un kurus atbalsta ar šādām programmām: “Pārmaiņu aģentu” programma, programma “Kit Consulting”, “MVU 2.0 paātrinātāji”; “Inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programma”. 1) “Pārmaiņu līdzekļu” un “Kit Consulting” programmas: šīs abas programmas kopā atbalsta vismaz 15000 mazo un vidējo uzņēmumu (desmit-249 darbinieki) to digitālās pārveides procesos. 2) programma “MVU 2.0 paātrinātāji”: šī ir darbība saskaņā ar investīciju, kas paplašina infrastruktūru, kura atbalsta MVU digitalizāciju, izmantojot konsultāciju pakalpojumus un apmācības pakalpojumus. 3) programma “Novatorisks uzņēmumu kopu atbalsts”: ar šo programmu atbalsta projektus, kuru mērķis ir digitalizēt dažādu ekonomikas nozaru vērtības ķēdi un kurus īsteno inovatīvu uzņēmumu kopas un to saistītās struktūras Rūpniecības un tūrisma ministrijas MVU atbalsta politikas ietvaros. No Digitālās inovācijas centru atbalsta programmas finansēto darbību un/vai darba pakešu pabeigšana, kas atbilst piešķiršanas lēmumiem par vismaz 37590000 EUR. Programmas “Digitālā Eiropa” finansētās darba paketes neņem vērā. Digitālās inovācijas centru atbalsta programma palīdz uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, uzlabojot to uzņēmējdarbību un ražošanas procesus, intensīvi izmantojot digitālās tehnoloģijas. Iepriekšējo programmu un Digitālās inovācijas centru atbalsta programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
210	C13.I4.	T	MVU un uzņēmumu apvienības, kas saņēmušas atbalstu no Tehnoloģiju fonda	—	Skaits	0	200	2. CET.	2023	Vismaz 200 MVU vai uzņēmumu apvienības tirdzniecības nozarē ir saņēmušas dotāciju atbalstu no Tehnoloģiju fonda saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Mazās tirdzniecības nozares projekti, kuru mērķis ir “Tehnoloģijas fonda” (200 projekti) ietvaros iekļaut jaunas tehnoloģijas, kas ļauj vietējai tirdzniecībai reaģēt uz jauniem patēriņa paradumiem. Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo fondu ir šādi: a. projekti jauno tehnoloģiju jomā, kuru mērķis ir uzlabot tiešsaistes tirdzniecības un komunikācijas stratēģiju, uzņēmējdarbības modeļus vai iepirkšanās pieredzi. b. projekti jauno tehnoloģiju jomā, lai fizisko iepirkšanās pieredzi pielāgotu jaunām patērētāju vajadzībām un ieradumiem, kā arī jauniem pārvaldības modeļiem. C. Tehnoloģisko risinājumu projekti, lai uzlabotu pēdējā kilometra loģistikas efektivitāti un ilgtspēju. D. Projekti tehnoloģisko risinājumu īstenošanai, lai uzlabotu energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu. Ieguldījumu pabeidz, izveidojot digitālu platformu (Plataforma Comercio Conectado), lai veicinātu nozares digitalizāciju.
211	C13.I4.	T	Modernizācijas pasākumi pašvaldību tirgos vai tirdzniecības zonās	—	Skaits	0	30	4. CET.	2024	Pašvaldību tirgos vai tirdzniecības zonās ir pabeigtas vismaz 30 modernizācijas darbības saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Pašvaldību iesniegtie projekti, kuru mērķis ir uzlabot pašvaldību tirgu, tirdzniecības zonu, neuzturēšanās vietu tirdzniecības tirgu un īso tirdzniecības kanālu modernizāciju saskaņā ar programmu “Ilgtspējīgi tirgi” (30 projekti). Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo programmu ir šādi: a. projekti tādu klientu izpratnes rīku ieviešanai, kuru pamatā ir lielie dati vai citas tehnoloģijas. b. Tirgus digitālās pārveides projekti, kas uzlabo viskanālu tirgu un iepirkšanās pieredzi. C. Projekti, kas vērsti uz ielu tirdzniecības digitālo pārveidi un īsiem tirgvedības kanāliem. D. Projekti būvdarbos un labiekārtošanā, lai uzlabotu iekārtas, to pieejamību, aprīkojumu un to teritoriju atbilstību, ko aizņem pašvaldību tirgi, komerciālās zonas un neuzturētie tirgi, kā arī tiem blakusesošās teritorijas. e. projekti, kuru mērķis ir samazināt izejvielu patēriņu tirdzniecībā un aizstāt tos ar videi draudzīgām alternatīvām. F. Viedo piegādes punktu uzstādīšana. g. Projekti, kuru mērķis ir uzlabot pašvaldību tirgu, tirdzniecības zonu un neuzturēšanās vietu tirdzniecības tirgu energoefektivitāti. H. Darbības, kas veicina atkritumu reciklēšanu vai atkārtotu izmantošanu. I. Izpratnes veicināšana un apmācība par tehnoloģiskajām prasmēm pašvaldību tirgos, tirdzniecības zonās, tirgos, kas nav mītnesvietas tirgi.
212	C13.I4.	T	Tirgus infrastruktūras modernizācija mazās pašvaldībās	—	Skaits	0	100	4. CET.	2024	Vismaz 100 pabeigtas tirgus infrastruktūras modernizācijas darbības mazās pašvaldībās ir apstiprinātas un sāktas saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atbilstīgie projekti saskaņā ar šo programmu ir šādi: a. projekti tādu klientu izpratnes rīku ieviešanai, kuru pamatā ir lielie dati vai citas tehnoloģijas. b. Tirgus digitālās pārveides projekti, kas uzlabo viskanālu tirgu un iepirkšanās pieredzi. C. Projekti, kas vērsti uz ielu tirdzniecības digitālo pārveidi un īsiem tirgvedības kanāliem. D. Projekti būvdarbos un labiekārtošanā, lai uzlabotu iekārtas, to pieejamību, aprīkojumu un to teritoriju atbilstību, ko aizņem pašvaldību tirgi, komerciālās zonas un neuzturētie tirgi, kā arī tiem blakusesošās teritorijas. e. projekti, kuru mērķis ir samazināt izejvielu patēriņu tirdzniecībā un aizstāt tos ar videi draudzīgām alternatīvām. F. Viedo piegādes punktu uzstādīšana. g. Projekti, kuru mērķis ir uzlabot pašvaldību tirgu, tirdzniecības zonu un neuzturēšanās vietu tirdzniecības tirgu energoefektivitāti. H. Darbības, kas veicina atkritumu reciklēšanu vai atkārtotu izmantošanu. I. Izpratnes veicināšana un apmācība par tehnoloģiskajām prasmēm pašvaldību tirgos, tirdzniecības zonās, tirgos, kas nav mītnesvietas tirgi.
213	C13.I5	T	Uzņēmumi, kas piedalās projektos, ar kuriem atbalsta to internacionalizāciju	—	Skaits	0	3 000	4. CET.	2024	Vismaz 3000 uzņēmumu, no kuriem vismaz 2500 MVU ir piedalījušies un pabeiguši projektus, kas atbalsta to internacionalizāciju saskaņā ar internacionalizācijas rīcības plāniem 2021.–2022. gadam un 2023.–2024. gadam. Horizontālās atbalsta darbības eksporta asociāciju, tirdzniecības palātu un administratīvo pakalpojumu digitalizācijai dod labumu visiem eksportētājiem un veicina jaunu uzņēmumu internacionalizāciju saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Ar investīciju saistītās darbības atlasa no šāda projektu/jomu saraksta: 1. Finansējuma pozīcija priekšizpētes, priekšizpētes, priekšizpētes un nozaru un iestāžu modernizācijas pētījumiem. 2. INNOVA Invest programma ārvalstu ieguldījumu atbalstam pētniecībā un izstrādē. 3. VIVES programma, lai nodrošinātu finansiālu atbalstu stažieru pieņemšanai darbā uzņēmumos, kas iesaistīti eksporta darbībās. 4. Internacionalizācijas mentorēšanas un apmācības programma. 5. Programma eksporta federāciju, Spānijas tirdzniecības kameru un to federāciju sakaru sistēmu, telemātikas pakalpojumu un digitalizācijas stiprināšanai. 6. Eksporta bāzes paplašināšanās programma — programma, kuras mērķis ir nodrošināt personalizētu apmācību uzņēmumu un jo īpaši MVU internacionalizācijai. 7. Spānijas straujas izaugsmes uzņēmumu ekosistēmas stiprināšanas programma. 8. Atbalsts tirgu atvēršanai un konsolidācijai, izmantojot subsīdijas izdevumiem, kas saistīti ar trešo valstu iestāžu pārbaudēm un revīzijām, kā arī juridiskiem un konsultāciju izdevumiem tirdzniecības aizsardzības jomā. 9. Finanšu stimulu programma, ko īsteno COFIDES (valsts finanšu iestāde, kas nodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējumu, lai atbalstītu uzņēmumu internacionalizācijas investīciju projektus), lai veicinātu ieguldījumus ietekmes ziņā. 10. Valdības pakalpojumu digitalizācijas veicināšana, lai atbalstītu internacionalizāciju. 11. ICEX (valsts publiska uzņēmējdarbības struktūra, kas veicina Spānijas uzņēmumu internacionalizāciju) digitalizācija un virtuālas nometnes izveide. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

M.3. Aizdevuma atbalstam paredzēto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 6(C13.I6) — ICO Zaļās līnijas un uzņēmumu un uzņēmēju līnija

Šis pasākums ietver ieguldījumu divās finanšu pozīcijās: ICO Zaļā līnija un ICO Enterprises and Entrepreneurs Line.

ICO Zaļā līnija

Šis pasākuma elements sastāv no publiskām investīcijām mehānismā “Zaļā ICO līnija”, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas zaļajās nozarēs un attīstītu kapitāla tirgus šajā jomā, jo īpaši aptverot septiņas dažādas jomas: ilgtspējīgs transports, tostarp dzelzceļš; II) energoefektivitāte; III) atjaunojamie energoresursi, tostarp enerģijas uzkrāšana un elektroenerģijas tīkls; rūpniecības dekarbonizācija un mazoglekļa rūpniecības vērtības ķēdes, kas saistītas ar enerģētikas pārkārtošanu; ūdens resursu apsaimniekošana; aprites ekonomika; VII) pielāgošanās klimata pārmaiņām. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot tiešu finansējumu, uzņēmumu obligāciju iegādi un kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus privātajam sektoram un mājsaimniecībām, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 22000000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Instituto de Crédito Oficial (ICO) un Axis (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldītājs) kā īstenošanas partneri. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Mediācijas līnija: starpniecības līniju veido aizdevumi, ko ICO izsniedz komercbankām, kuras savukārt piešķir aizdevumus galīgajiem saņēmējiem zaļo projektu finansēšanai. Galīgie saņēmēji ir privāti uzņēmumi (piemēram, MVU, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības, lielas korporācijas vai uzņēmēji) un mājsaimniecības.

·ICO tiešais finansējums: šī pozīcija nodrošina tiešus aizdevumus privātiem uzņēmumiem (piemēram, vidējas kapitalizācijas sabiedrībām) un publiskiem uzņēmumiem, lai finansētu zaļos projektus. Aizdevumus sniedz tieši ICO, un katru projektu līdzfinansē trešās personas privāts(-i) ieguldītājs(-i). ICO piešķirtie līdzekļi veido ne vairāk kā 70 % no kopējās ieguldījuma atbalsta summas. Privātie ieguldītāji sedz vismaz 30 % no kopējās investīciju atbalsta summas.

·Uzņēmumu obligāciju iegāde: saskaņā ar šo pozīciju ICO iegādājas augstākas prioritātes vidēja termiņa un ilgtermiņa fiksēta ienākuma vērtspapīrus, ko Spānijas uzņēmumi emitējuši organizētos otrreizējos tirgos (piemēram, alternatīvo fiksēto ienākumu tirgū (MARF) vai Finanšu aktīvu starpnieku asociācija (AIAF)). Vērtspapīri ir saistīti ar konkrētu uzņēmuma, kas emitē vērtspapīru, zaļo investīciju projektu.

·Kapitālieguldījumi un kvazikapitāla ieguldījumi: šī pozīcija ietver tiešus kapitāla ieguldījumus, izmantojot asi (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldītājs), un/vai līdzekļu pārvedumu kapitāla fondiem vai citiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, kuri veic kapitālieguldījumu darbības uzņēmumos, kas īsteno zaļos projektus. Līnijas maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no ieguldījumu instrumentu fondiem. Līnijas kapitālieguldījumi nedrīkst izraisīt to, ka publiskā kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un ICO paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to ar balsu vairākumu apstiprina locekļi, kas ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Starpniecības ieguldījumu gadījumā galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

II.Attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem: investīciju politika paredz, ka uzņēmumiem ir jāpieņem zaļās pārkārtošanās plāni saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 103 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 104 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 105 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 106 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 107 .

III.Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, maksu struktūra īstenošanas partnerim un prasība atkārtoti ieguldīt visas atmaksājamās summas saskaņā ar Mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tās netiek izmantotas Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksas apkalpošanai.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām, tostarp izmantojot pozitīvo deklarāciju sarakstu un/vai pašdeklarāciju darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10000000 EUR, pirms darbības finansēšanas.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ICO revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi, tostarp izmantojot pozitīvu deklarāciju sarakstu un/vai pašdeklarācijas darbībām, kuru vērtība ir mazāka par EUR 10000000 , pirms tiek uzņemtas saistības finansēt darbību.

5.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 17800000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 108 .

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: ICO atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontroli attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: ICO paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, kas jāiekļauj īstenošanas nolīguma pielikumā. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

1.Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija

Šis pasākuma elements ietver publiskās investīcijas mehānismā, Uzņēmumu un uzņēmēju ICO Line, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam nozarēs, kas saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, un attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās, projektus, kas saistīti ar publisko un privāto universitāšu digitalizāciju PERTE Jaunās valodas ekonomikas (NEL) ietvaros, un tūrisma nozares uzņēmumu projektus, kas saistīti ar ilgtspēju, digitalizāciju, cilvēkresursu un aprīkojuma prasmju pilnveides shēmām un tās konkurētspējas un noturības stiprināšanu. [Līnija kalpos arī tam, lai segtu apgrozāmā kapitāla vajadzības, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt iepriekš minētos mērķus.] Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības, nodrošinot tiešu finansējumu, uzņēmumu obligāciju iegādi un kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 8150000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Instituto de Crédito Oficial (ICO) un Axis (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldītājs) kā īstenošanas partneri. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Mediācijas līnija: starpniecības līniju veido aizdevumi, ko ICO izsniedz komercbankām, kuras savukārt piešķir aizdevumus galīgajiem saņēmējiem, lai finansētu projektus, kas saistīti ar to saimniecisko darbību; digitalizācija un mākslīgais intelekts universitātēm; un cilvēkresursu un aprīkojuma ilgtspējas, digitalizācijas, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides shēmas un projekti tūrisma nozares konkurētspējas un noturības stiprināšanai. Galīgie saņēmēji ir privāti uzņēmumi (piemēram, pašnodarbinātas personas, MVU, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības, lielas korporācijas vai uzņēmēji) un publiskās struktūras, kas veic līdzīgas darbības.

·ICO tiešais finansējums: šī pozīcija nodrošina tiešus aizdevumus privātiem uzņēmumiem (piemēram, vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un lielām korporācijām) un publiskiem uzņēmumiem, lai finansētu projektus, kas saistīti ar to saimniecisko darbību. Aizdevumus sniedz tieši ICO, un katru projektu līdzfinansē trešās personas privāts(-i) ieguldītājs(-i). ICO piešķirtie līdzekļi veido ne vairāk kā 70 % no kopējās ieguldījuma atbalsta summas. Privātie ieguldītāji sedz vismaz 30 % no kopējās investīciju atbalsta summas.

·Uzņēmumu obligāciju iegāde: saskaņā ar šo pozīciju ICO iegādājas augstākas prioritātes vidēja termiņa un ilgtermiņa fiksēta ienākuma vērtspapīrus, ko emitējuši Spānijas uzņēmumi organizētajos sekundārajos tirgos (piemēram, alternatīvo fiksēto ienākumu tirgū (MARF) vai Finanšu aktīvu starpnieku asociācija (AIAF)). Vērtspapīri ir saistīti ar īpašu ieguldījumu projektu, ko veic uzņēmums, kurš emitē vērtspapīru.

·Kapitālieguldījumi un kvazikapitāla ieguldījumi: šī pozīcija ietver tiešus kapitāla ieguldījumus, izmantojot asi (ICO riska/privātā kapitāla pārvaldītājs) un/vai līdzekļu pārvedumu kapitāla fondiem vai citiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, kuri veic kapitālieguldījumu darbības uzņēmumos (jaunuzņēmumos, MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumos un lielās sabiedrībās). Līnijas maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no ieguldījumu instrumentu fondiem. Līnijas kapitālieguldījumi nedrīkst izraisīt to, ka publiskā kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un ICO paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par ieguldījumiem Mehānismā pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu. Starpniecības ieguldījumu gadījumā galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

II.Attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem: investīciju politika paredz, ka uzņēmumiem ir jāpieņem zaļās pārkārtošanās plāni saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 113 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 114 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 115 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 116 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 117 .

III.Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām, tostarp izmantojot pašdeklarāciju darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10000000 EUR, pirms darbības finansēšanas.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ICO revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi, tostarp izmantojot pašdeklarācijas darbībām, kuru summa ir mazāka par 10 000 000 EUR , pirms tiek uzņemtas saistības finansēt darbību.

5.Prasības attiecībā uz digitālajām investīcijām, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 150000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu 118 .

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: ICO atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontroli attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: ICO paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, kas jāiekļauj īstenošanas nolīguma pielikumā. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 7 (C13.I7) — Nākamo tehnoloģiju fonds

Šis pasākums ietver publiskās investīcijas mehānismā — Next Tech fondā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas stratēģiskajās nozarēs, kas saistītas ar digitālo pārkārtošanos, un attīstītu kapitāla tirgus šajā jomā. Mehānisms darbojas, sniedzot finansiālus stimulus, izmantojot līdzieguldījumus kopā ar citiem fondiem, tieši vai izmantojot starpniekus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 4000000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Española para la Transformación Tecnológica (SETT) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Tiešā līnija: šī pozīcija ietver tiešus pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus, izmantojot SETT, uzņēmumiem, kas inkorporēti Spānijā, neatkarīgi no to lieluma un īpašumtiesībām uz kapitālu, kuri apņemas īstenot jaunus tehnoloģiskos projektus. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka publiskā kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Netiešā līnija: šajā pozīcijā ietilpst līdzekļu pārskaitīšana esošajiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, tostarp riska kapitāla fondi, kas veic pašu kapitāla un/vai kvazikapitāla ieguldījumu darbības tehnoloģiju jomās, uz kurām attiecas fonds. Mehānisma maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no jebkura fonda vai cita ieguldījumu instrumenta, un tās rezultātā publiskā kapitāla daļa fondā vai ieguldījumu instrumentā nepārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un SETT paraksta īstenošanas nolīgumu vai Spānija apstiprina attiecīgo juridisko instrumentu un saistītos dokumentus, kuros ir šāds saturs:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Attiecībā uz tiešo līniju sākotnējo Mehānisma ieguldījumu lēmumu pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra un apstiprina ar balsu vairākumu no locekļiem, kas ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Attiecībā uz tiešo līniju Mehānisma galīgais lēmums par investīcijām aprobežojas ar apstiprinājumu (bez izmaiņām) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi investīciju komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldības struktūra. Attiecībā uz starpposma ieguldījumiem, izmantojot netiešo līniju, galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I.Attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem: investīciju politika paredz, ka uzņēmumiem ir jāpieņem zaļās pārkārtošanās plāni saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 119 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 120 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 121 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 122 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 123 .

II.Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums un/vai juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tie netiek izmantoti, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas īstenošanas nolīgumā un/vai juridiskajā instrumentā un saistītajos dokumentos, ar kuriem izveido Mehānismu, tostarp izmantojot pašdeklarāciju darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10000000 EUR, pirms apņemšanās finansēt darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar SETT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un/vai juridiskā instrumenta un saistīto dokumentu, ar kuriem izveido Mehānismu un finansēšanas nolīgumus, nosacījumi, tostarp izmantojot pašdeklarācijas darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10000000 EUR, pirms apņemšanās finansēt darbību.

5.Prasības attiecībā uz digitālajām investīcijām, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 4000000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu 124 .

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: Uzņēmums atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontroli attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: Uzņēmums paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, ko iesniedz kā pielikumu īstenošanas nolīgumam vai juridiskajam instrumentam un saistītajiem dokumentiem, ar kuriem izveido Mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 8 (C13.I8) — Līdzieguldījumu fonds (FOCO)

Šis pasākums ietver publiskās investīcijas mehānismā — līdzieguldījumu fondā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas stratēģiskajās nozarēs, jo īpaši tajās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un PERTE, un attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās. Minētais mehānisms darbojas, sniedzot aizdevumus, pašu kapitālu un kvazikapitāla ieguldījumus, izmantojot līdzieguldījumus ar trešo personu ārvalstu un daudzpusējiem institucionālajiem ieguldītājiem, tieši vai ar privātā sektora starpnieku starpniecību. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 2000000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Compañía Española de Financiación del Desarrollo (COFIDES) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Tiešā līnija: Mehānisms kopā ar trešo personu ārvalstu institucionālajiem ieguldītājiem tieši iegulda uzņēmumos, kas ir apņēmušies īstenot jaunus projektus Spānijas stratēģiskajās ekonomikas nozarēs, tostarp tajās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un PERTE. Mehānisms spēj ieguldīt, izmantojot aizdevuma, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentus. Fonda kapitāla ieguldījumi nedrīkst novest pie tā, ka publiskā kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Netiešā līnija: Mehānisms investē esošajos fondos, kas iegulda nozarēs, uz kurām attiecas mehānisms, un spēj izveidot īpaši pielāgotus finansēšanas instrumentus, kas vērsti uz tām pašām nozarēm. Mehānisma maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no jebkura fonda vai cita ieguldījumu instrumenta, un tās rezultātā publiskā kapitāla daļa fondā vai ieguldījumu instrumentā nepārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Trešo personu ieguldītāju līdzieguldījums ir vismaz līdzvērtīgs Mehānisma ieguldījumam un iegulda ar līdzvērtīgiem nosacījumiem. Trešās personas, kas ir līdzieguldītāji, cita starpā var ietvert:

·Ārvalstu publiskās iestādes, piemēram, valsts pensiju fondi, valsts un subsuverēnie fondi, daudzpusējas iestādes, kas iegulda privātā kapitāla tirgos (piemēram, Eiropas Investīciju fonds).

·Ārvalstu privātie ilgtermiņa institucionālie ieguldītāji, piemēram, ieguldījumu fondi, pensiju fondi vai apdrošināšanas sabiedrības.

·Iekšzemes privāto ieguldījumu instrumenti un struktūras, ar nosacījumu, ka tās mobilizē finanšu resursus no ārvalstu privātajiem ieguldītājiem.

·Ārvalstu akciju sabiedrības, kas piedalās uzņēmumu rādītājos Spānijā, lai īstenotu ieguldījumu projektus un ražošanas darbības, ko fonds varētu atbalstīt.

Lai īstenotu investīcijas mehānismā, Spānija apstiprina Mehānisma izveides un pārvaldības regulu un visus saistītos dokumentus, kas ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Sākotnējo Mehānisma ieguldījumu lēmumu pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu. Starpnieku ieguldījumu gadījumā galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu. Stratēģiskajām investīcijām, t. i., investīcijām aizsardzības tehnoloģijās un ražojumos, kas noteiktas Eiropas Aizsardzības fonda gada darba programmā; ieguldījumi kosmosā atompulksteņos, stratēģiskās nesējraķetēs; un kosmosa produkti; un investīcijas, kas vērstas tikai uz kiberdrošības rīku un risinājumu izstrādi un ieviešanu, tostarp, ja tie ir daļa no digitālo tīklu un datu infrastruktūras izvēršanas vai modernizācijas; galasaņēmējus nekontrolē trešā valsts vai trešo valstu subjekti, un to izpildvadība atrodas Savienībā, izņemot ieguldījumus, kas ir mazāki par 10 000 000 EUR. Ja galasaņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā investīcijā 5G savienojamības jomā, pasākumi un riska mazināšanas plāni saskaņā ar 5G kiberdrošības rīkkopu 125 attiecas arī uz tā piegādātājiem. Šādi piegādātāji ir, piemēram, telesakaru iekārtu tirgotāji un ražotāji un citi piegādātāji, kas ir trešās personas, piemēram, mākoņpakalpojumu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, pārvaldīto pakalpojumu sniedzēji, sistēmu integrētāji, līgumslēdzēji drošības un apkopes jomā un pārraides iekārtu ražotāji. Ja galīgais saņēmējs ir iesaistīts stratēģiskā ieguldījumā aizsardzības jomā, šo ierobežojumu piemēro arī tā piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. Ierobežojumi attiecībā uz trešās valsts vai trešās valsts subjekta kontroles neesamību, kas izklāstīti trīs iepriekšējos punktos, neattiecas uz konkrētu finansēšanas un investīciju darbību, ja galasaņēmējs var pierādīt, ka tas ir tiesību subjekts, attiecībā uz kuru dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir apstiprinājusi garantiju saskaņā ar principiem attiecībā uz atbalsttiesīgiem subjektiem, kas noteikti attiecīgajos Eiropas Aizsardzības fonda (“EAF”) regulas noteikumos, 126 vai Komisijas atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar principiem attiecībā uz atbalsttiesīgajiem subjektiem, kuri izklāstīti attiecīgajos Kosmosa regulas noteikumos. 127 Īstenošanas partnerim ir jāpaziņo valdībai par visām atkāpēm, kas piešķirtas ierobežojumiem.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I.Aizdevumu, projektu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 128 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 129 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 130 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 131 . Attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem: ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas galvenokārt 132 darbojas šādās nozarēs: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 133 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 134 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 135 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 136 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana.

II.Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summu, uz kuru attiecas regulas un visi saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūru un prasību atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Mehānisma izveides regulās, pirms apņemšanās finansēt darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar COFIDES revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata un digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti piemērojamajā regulā un saistītajos dokumentos, ar kuriem izveido Mehānismu un finansēšanas nolīgumus.

5.Prasības finanšu starpnieku atlasei: COFIDES atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontroli attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

6.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: COFIDES paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar pamatprasībām, ko sniedz kā daļu no saistītajiem dokumentiem, ar kuriem izveido mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

a.Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.

b.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 9 (C13.I9) — Stratēģisko uzņēmumu maksātspējas atbalsta fonds (FASEE)

Šīs investīcijas sastāv no Stratēģisko uzņēmumu maksātspējas atbalsta fonda, lai sniegtu pagaidu maksātspējas atbalstu dzīvotspējīgām un stratēģiskām sabiedrībām ekonomiski stratēģiskās nozarēs, kuras skārusi Covid-19 pandēmija. Šī investīcija attiecas tikai uz tām darbībām, kas atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” principam, valsts atbalsta noteikumiem, interešu konflikta un dubultas finansēšanas neesamībai. Neatkarīgs revidents veic ex post revīziju, lai pārbaudītu šo prasību izpildi, kā arī datu vākšanu, kā noteikts ANM regulas 22. pantā.

Visus atmaksājumus, kas saistīti ar fonda darbībām, reinvestē līdzīgā veidā, līdz tos izmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 10 (C13.I10) — Covid-19 Uzņēmējdarbības rekapitalizācijas fonds (FONREC)

Šīs investīcijas sastāv no Covid-19 uzņēmumu rekapitalizācijas fonda, lai sniegtu pagaidu maksātspējas atbalstu dzīvotspējīgiem vidējiem uzņēmumiem (apgrozījums no 10 miljoniem EUR līdz 400 miljoniem EUR), kurus skārusi Covid-19 pandēmija. Šī investīcija attiecas tikai uz tām darbībām, kas atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” principam, valsts atbalsta noteikumiem, interešu konflikta un dubultas finansēšanas neesamībai. Neatkarīgs revidents veic ex post revīziju, lai pārbaudītu šo prasību izpildi, kā arī datu vākšanu, kā noteikts ANM regulas 22. pantā.

Visus atmaksājumus, kas saistīti ar fonda darbībām, reinvestē līdzīgā veidā, līdz tos izmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 11 (C13.I11) — Garantiju instruments SGR-CERSA

Šā ieguldījuma mērķis ir papildināt C13.I2. pasākumu. Tā uzlabo MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu piekļuvi finansējumam, sniedzot atbalstu finansiālu, komerciālu un tehnisku garantiju veidā, stiprinot Compañia Española de Reafianzamiento SME S.A. (CERSA). Šā darbības virziena ietvaros CERSA ar pretgarantijas segumu sniedz ilgtermiņa atbalstu reģionālajām savstarpējo garantiju sabiedrībām (SGR), atbalstot to risku. CERSA veicina MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu konkurētspēju un noturību, izmantojot arī trīs jaunas īpašas līnijas, kas ļauj piekļūt ilgtermiņa finansējumam un apgrozāmā kapitāla darbībām saskaņā ar šo ieguldījumu šādās jomās: digitalizācijai; ilgtspēja; izaugsme un atveseļošana (noturības stiprināšana, galvenokārt tiem MVU, kurus skārusi Covid-19 pandēmija un kuri ir gatavi īstenot būtiskus pārveides un izaugsmes plānus). Garantijas, kas sniegtas saskaņā ar CERSA un SGR, veicina digitālās inovācijas centri un citās iniciatīvās, lai informētu uzņēmumus par pieejamo digitalizācijas atbalstu.

Pamatojoties uz ANM investīcijām 630 000 000 EUR apmērā, CERSA mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 2100000000 EUR apmērā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 12(C13.I12) — ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus mehānismā, ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fondā, lai stimulētu privātos ieguldījumus un uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam, lai ieguldītu dzīvotspējīgos un inovatīvos projektos un projektos, kas saistīti ar valodu tehnoloģijām PERTE Jaunās valodas ekonomikas (NEL) ietvaros. Mehānisms darbojas, piešķirot līdzdalības aizdevumus tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 303000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda valsts inovācijas uzņēmums (Empresa Nacional de Innovación, SA — ENISA) kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un ENISA paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Sākotnējo Mehānisma ieguldījumu lēmumu pieņem investīciju komiteja un apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no Spānijas valdības. ENISA gadījumā investīciju komiteju integrē ENISA darbinieki (kas ir neatkarīgi no valdības). Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

1.Finanšu produkta un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

2.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

3.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

4.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I.ieguldījumu politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 137 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 138 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām.

II.ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

5.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

4.Pienākumu veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar ENISA revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”, valsts atbalsta noteikumiem, digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

5.Prasības attiecībā uz digitālajām investīcijām, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 20000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 13 (C13.I13) — Reģionālais noturības fonds (FRA)

Šis pasākums ietver publiskās investīcijas InvestEU dalībvalsts nodalījumā un mehānismā — Reģionālajā noturības fondā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas autonomajos apgabalos šādās prioritārās jomās: sociālie un cenas ziņā pieejami mājokļi un pilsētvides atjaunošana; ilgtspējīgs transports; rūpniecības un MVU konkurētspēja; pētniecībai, attīstībai un inovācijai; ilgtspējīgs tūrisms, aprūpes ekonomika; ūdens un atkritumu apsaimniekošana; un enerģētikas pārkārtošana; kā arī attīstīt kapitāla tirgus šajās jomās.

Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot finansējumu privātajam sektoram, publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās, un publiskām struktūrām, tostarp reģionālajām vai vietējām pašvaldībām. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis ir nodrošināt finansējumu vismaz 19500000000 EUR apmērā. InvestEU dalībvalsts nodalījumam piešķir papildu 500 000 000 EUR.

Mehānismu pārvalda EIB grupa kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Tiešā publiskā līnija (EUR 3500000000): Tiešas līdzfinansēšanas aizdevumu instruments, lai finansētu projektus, ko īsteno publiskas struktūras, tostarp reģionālās vai vietējās pašvaldības.

·Citas pozīcijas ( EUR 16000000000): Līnijas, kas paredzētas privātām struktūrām vai publiskām struktūrām līdzīgās darbībās, jo īpaši:

oTiešas līdzfinansēšanas instruments projektu finansēšanai, izmantojot aizdevumus, aktīvu iegādi vai līdzdalību projektu finansēšanā.

oAr starpniekiem nodrošināts finansējums MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, infrastruktūras projektiem vai privātpersonām, tostarp izmantojot kapitāla ieguldījumus, kvazikapitālu, aizdevumus, prioritārus privātos kredītus vai ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ko emitējušas finanšu vienības, kuras rada jaunu atbilstīgu aizdevumu portfeli.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un EIB grupa paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā ietver šādu saturu:

1.Sākotnējo lēmumu par mehānisma investīcijām pieņem EIB grupa neatkarīgi no Spānijas valdības. Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu.  Starpnieku ieguldījumu gadījumā galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

II.Attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem: investīciju politika paredz, ka uzņēmumiem ir jāpieņem zaļās pārkārtošanās plāni saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā noteikto definīciju, 143 ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 144 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 145 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 146 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 147 .

III.Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Mehānisma izveides regulās, pirms apņemšanās finansēt darbību.

b.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar EIB grupas revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata un digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

c.EIB grupas pienākums iesniegt centrālās valdības galvenajam kontrolierim (IGAE) gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši tās ārējie revidenti.

5.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 148 .

6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: EIB grupa atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontrole attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību notiek un tiek veikta ex ante attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: EIB grupa paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, kas jāiekļauj īstenošanas nolīguma pielikumā. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

b.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Ieguldījumu InvestEU dalībvalsts nodalījumā (500 000 000 EUR) izmanto , lai finansētu MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumus un privātpersonas, tostarp izmantojot obligācijas, aizdevumus, līzingu, subordinēto parādu, faktoringu, banku garantijas vai tirdzniecības finansējumu.

Stājas spēkā garantijas nolīgums starp Komisiju un īstenošanas partneri, kas izraudzīts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017. Spānija ir ierosinājusi EIF kā īstenošanas partneri šā pasākuma īstenošanai.

Spānija paraksta iemaksu nolīgumu ar Eiropas Komisiju, kurā ietver:

-Ierosinātais īstenošanas partneris.

-Prasība par atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Vajadzības gadījumā Garantiju nolīgumā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 149 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 150 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 151 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 152 .

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

M.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L25	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums ar ICO par ICO Zaļo līniju	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L25a	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)		%	0 %	15 %	4. CET.	2024	ICO/ass un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 15 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L26	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)		%	15 %	50 %	2. CET.	2025	ICO/ass un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L27	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (III)		%	50 %	75 %	4. CET.	2025	ICO/ass un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 75 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 7,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem). ICO sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L28	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (IV)		%	75 %	100 %	CET.	2026	ICO/ass un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem). Vismaz 80,9 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L29	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 22000000000 uz ICO mehānisma vajadzībām.
L30	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnijai	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L31	C13.I6	T	ICO Enterprises and Entrepreneurs Line-Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)		%	0 %	50 %	2. CET.	2025	ICO/ass un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L32	C13.I6	T	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)		%	50 %	75 %	4. CET.	2025	ICO/ass un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 75 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 7,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem).
L33	C13.I6	T	ICO Enterprises and Entrepreneurs Line — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (III)		%	75 %	100 %	CET.	2026	ICO/ass un ICO izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem). Vismaz 1,84 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L34	C13.I6	M	ICO Enterprises and Entrepreneurs Line — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 8150000000 uz ICO mehānisma vajadzībām.
L35	C13.I7	M	Nākamais Tehnoloģiju fonds — Īstenošanas līgums ar SETT	Īstenošanas nolīguma vai regulas un saistīto dokumentu, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma vai regulas un saistīto dokumentu, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā
L36	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — ar galīgajiem saņēmējiem un kapitāla fondiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)		%	0 %	50 %	2. CET.	2025	SETT izraudzītais uzņēmums un starpnieki ir noslēguši juridisku finansēšanas nolīgumu ar galasaņēmējiem un pašu kapitāla fondiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Uzņēmums sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma daļu, kas veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L37	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — ar galīgajiem saņēmējiem un kapitāla fondiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)		%	50 %	75 %	4. CET.	2025	SETT izraudzītais uzņēmums un starpnieki ir noslēguši juridisku finansēšanas nolīgumu ar galasaņēmējiem un pašu kapitāla fondiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 75 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Uzņēmums sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma daļu, kas veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L38	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — ar galīgajiem saņēmējiem un kapitāla fondiem parakstītie juridiskie nolīgumi (III)		%	75 %	100 %	CET.	2026	SETT izraudzītais uzņēmums un starpnieki ir noslēguši juridisku finansēšanas nolīgumu ar galasaņēmējiem un pašu kapitāla fondiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). 100 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L39	C13.I7	M	Next Tech — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 4000000000 uz SETT mehānisma vajadzībām.
L40	C13.I8	M	Foco — Regulas, ar ko izveido Fondu	Mehānisma izveides regulu stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Stājas spēkā regula un visi saistītie dokumenti, ar ko izveido Mehānismu.
L41	C13.I8	T	Foco — ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) parakstītie juridiskie nolīgumi (I)		%	0	50 %	2. CET.	2025	Mehānisms un COFIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 20 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar kapitāla fondiem, un vismaz 20 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp mehānisma tiešajiem kapitāla ieguldījumiem).
L42	C13.I8	T	Foco — ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) parakstītie juridiskie nolīgumi (II)		%	50 %	100 %	CET.	2026	Mehānisms un COFIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 20 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar kapitāla fondiem, un vismaz 20 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp mehānisma tiešajiem kapitāla ieguldījumiem).
L43	C13.I8	T	Foco — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija uz mehānismu pārskaita EUR 2000000000.
L44	C13.I9	T	Maksātspējas atbalsta fonds stratēģiskiem uzņēmumiem		Miljoni EUR	0	563	2. CET.	2024	Galīgajiem saņēmējiem ir izmaksāti vismaz 563 300 000 EUR no ANM atbalsttiesīgajām darbībām saskaņā ar FASEE. Neatkarīga revidenta ex post revīzijā būtu jāapstiprina vismaz atbilstība NBK, valsts atbalsta noteikumiem, krāpšanas, korupcijas, interešu konflikta un dubultas finansēšanas neesamība, kā arī datu vākšana, kā noteikts ANM 22. pantā. Ex post revīzijā pārbauda, vai atbalsts ir sniegts tikai tiem uzņēmumiem, kuri atbalsta piešķiršanas brīdī bija dzīvotspējīgi un stratēģiski valsts vai reģiona ražošanas struktūrai.
L45	C13.I10	T	FONREC		Miljoni EUR	0	457,01	2. CET.	2025	Galīgajiem saņēmējiem ir izmaksāti vismaz 457 010 000 EUR no ANM atbalsttiesīgajām darbībām saskaņā ar FONREC. Neatkarīga revidenta ex post revīzijā būtu jāapstiprina vismaz atbilstība NBK, valsts atbalsta noteikumiem, krāpšanas, korupcijas, interešu konflikta un dubultas finansēšanas neesamība, kā arī datu vākšana, kā noteikts ANM 22. pantā. Ex post revīzijā pārbauda, vai atbalsts ir sniegts tikai uzņēmumiem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar instrumenta tiesisko regulējumu.
L46	C13.I11	T	CERSA		Miljoni EUR	0	2 100	CET.	2026	CERSA garantija: Vismaz 2 100 000 000 EUR garantiju, ko CERSA piešķīra no 2023. gada 1. jūlija, ļaujot MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām iegūt garantijas ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajam kapitālam, kā arī finanšu, komerciālās un tehniskās garantijas. Atlases kritēriji nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
L47	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				2. CET.	2024	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā.
L48	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi			0	50 %	2. CET.	2025	ENISA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
L49	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi			50 %	100 %	CET.	2026	ENISA ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 6,6 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L50	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 303000000 ENISA par Mehānismu.
L51	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — InvestEU: Spānijas valdības un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana	Iemaksu nolīguma parakstīšana				2. CET.	2023	Spānijas valdības un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana par summu EUR 500000000.
L52	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — InvestEU: Finansēšanas vai investīciju darbības, kuru apjoms ir vismaz 500 miljoni, kas piešķirti instrumentam, kuru apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.			0	100 %	CET.	2026	Finansēšanas vai investīciju darbības, kas veido 100 % no instrumentam piešķirto ANM resursu kopsummas, ir apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.
L53	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds: Īstenošanas nolīgums	Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Īstenošanas nolīguma un saistīto nolīgumu stāšanās spēkā attiecībā uz vismaz trim instrumentiem.
L54	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)			0	15 %	4. CET.	2024	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 15 % no ANM investīcijām izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp mehānisma tiešajiem kapitāla ieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība kā daļu no jaunā atbilstošā aizdevumu portfeļa ir uzņēmusies attiecīgas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumu vai privātpersonu.
L55	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)			15 %	50 %	2. CET.	2025	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 50 % no ANM investīcijām izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp mehānisma tiešajiem kapitāla ieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība kā daļu no jaunā atbilstošā aizdevumu portfeļa ir uzņēmusies attiecīgas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumu vai privātpersonu.
L56	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (III)			50 %	75 %	4. CET.	2025	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 75 % no ANM investīcijām izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp mehānisma tiešajiem kapitāla ieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība kā daļu no jaunā atbilstošā aizdevumu portfeļa ir uzņēmusies attiecīgas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumu vai privātpersonu.
L57	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (IV)			75 %	100 %	CET.	2026	EIB grupa un EIB grupas izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp pašu kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai 100 % ANM investīciju izmantotu citās pozīcijās (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 2,5 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar kapitāla fondiem, un vismaz 60 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp mehānisma tiešajiem kapitāla ieguldījumiem). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Summas, ko izmanto, lai iegādātos ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus, ieskaita tikai tiktāl, ciktāl finanšu vienība kā daļu no jaunā atbilstošā aizdevumu portfeļa ir uzņēmusies attiecīgas finanšu saistības pret MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumu vai privātpersonu.
L58	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)			0	50 %	4. CET.	2024	EIB grupa ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai vismaz 50 % no ANM investīcijām izmantotu tiešajā publiskajā līnijā (ņemot vērā pārvaldības maksas). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.
L59	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)			50 %	100 %	2. CET.	2025	EIB grupa ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai 100 % ANM investīciju izmantotu tiešajā publiskajā līnijā (ņemot vērā pārvaldības maksas). EIB grupa, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku, sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāstīta šā finansējuma procentuālā daļa, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.
L60	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — ieguldījums klimata jomā					CET.	2026	Vismaz 50 % no tiešo publisko līniju un citu līniju finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
L61	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Projektu pabeigšana, ko veic publiskas struktūras					CET.	2026	Projektu pabeigšana, ko veic publiskas struktūras, kuru izdevumi ir vismaz 3 150 000 000 EUR (ieskaitot pārvaldības maksas) tiešajā publiskajā līnijā.
L62	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — Ekonomikas lietu un digitālās pārkārtošanās ministrija ir pabeigusi investīcijas	Apliecinājums par izmaksu fondam				CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 19500000000 EIB grupai mehānisma vajadzībām.

N. 14. SASTĀVDAĻA: Tūrisms

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina šādas problēmas:

-Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Spānijas tūrisma nozare saskaras ar ļoti delikātu situāciju, un ir steidzami jārīkojas, lai palielinātu tās ilgtspēju un konkurētspēju.

-Kanāriju salām un Baleāru salām, kas ir Spānijas tūrisma nozares virzītājspēks, ir vajadzīga īpaša rīcība, lai mazinātu ārējo ietekmi un lielo atkarību no brīvdienām.

-Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu par tūrisma konkurētspēju Spānija ieņem 27. vietu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Turklāt tās publiskie un privātie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir salīdzinoši nelieli. Turklāt daudzos ziņojumos norādīts, ka ceļojumu nozare ir nozare ar vislielāko potenciālu gūt labumu no mākslīgā intelekta (128 % darbības pievienotās vērtības pieaugums, izmantojot MI lietojumu).

Šā komponenta mērķis ir pārveidot un modernizēt Spānijas tūrisma nozari, palielinot tās konkurētspēju un noturību.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē un pētniecības un inovācijas atbalsta rīcībpolitiku efektivitātes uzlabošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), ekonomikas uzturēšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), nodarbinātības atbalstīšanu ar pasākumiem darbvietu saglabāšanai un prasmju attīstībai un piekļuves digitālajai izglītībai uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), publisko un privāto ieguldījumu veicināšanu un zaļās un digitālās pārkārtošanās sekmēšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un koordinācijas uzlabošanu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

N.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C14.R1) — Karaļa dekrēts, ar ko īsteno Valsts finanšu fondu tūrisma konkurētspējai (FOCIT)

Reformas mērķis ir uzlabot tūrisma nozares konkurētspēju, veicinot inovāciju un atbalstot energoefektivitāti un aprites ekonomiku.

Reforma groza spēkā esošos tiesību aktus, kas reglamentē Valsts finanšu fonda tūrisma konkurētspējai mērķus, būtību, darbības un atbilstīgos projektus.

Grozītais tiesību akts ļauj Valsts finanšu fondam tūrisma konkurētspējai finansēt tūrisma uzņēmumus, lai uzlabotu energoefektivitāti, samazinātu resursu patēriņu un atkritumu rašanos, kā arī palielinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Energoefektivitātes un aprites ekonomikas jomā fonds finansē inovācijas projektus.

Finansēšanas instruments var izmantot finansējuma apvienošanas shēmas, kas apvieno aizdevumus ar cita veida atbalstu. Instrumentu finansē no valsts budžeta.

Reforma ietver arī šādus konkrētus pasākumus:

·tūrisma nozares veicināšanas plāns, kurā ir aprakstīti tūrisma nozares veicināšanas pasākumi un noteikts satvars ar tūrismu saistītu pasākumu īstenošanai.

·tīmekļa vietnes izveide, kurā apkopoti dati no dažādiem tūrisma statistikas avotiem, tostarp no publiskām un privātām struktūrām, piemēram, INE, Turespaña, Spānijas Bankas, AENA un RENFE.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C14.I1) — Tūrisma modeļa pārveide virzībā uz ilgtspēju

Investīcijas mērķis ir stiprināt tūrisma vidisko, sociālekonomisko un teritoriālo ilgtspēju, un tā ir vērsta uz tūrisma galamērķiem, sociālajiem partneriem un nozares privātajiem operatoriem.

Ieguldījumu veido četri apakšpasākumi:

1.Spānijas ilgtspējīga tūrisma stratēģijas 2030. gadam sagatavošana, kas veido valsts tūrisma programmu, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā risinātu nozares problēmas, veicinot trīs ilgtspējas pīlārus: sociālekonomiskā, vides un teritoriālā;

2.Tūrisma ilgtspējas plāni galamērķos: Šos apakšpasākumus īsteno šādā secībā:

a.Sagatavot tūrisma ilgtspējas stratēģiju galamērķī, kas nodrošinās pamatu tūrisma pārvaldes darbību strukturēšanai, plānošanai, izstrādei un izvērtēšanai, lai pārveidotu galamērķus saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem un saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

b.Tūrisma galamērķa ilgtspējas plāna sagatavošana. Šajā programmā paredz autonomo kopienu un vietējo iestāžu līdzdalības nosacījumus, piemērošanas jomu, minimālos ieguldījumu sliekšņus, priekšlikumu iesniegšanas kārtību un to apstiprināšanas, īstenošanas un pamatojuma noteikumus.

c.Tūrisma ilgtspējas teritoriālo plānu sagatavošana un īstenošana galamērķos. Tos izstrādā līdzdalības un sadarbības procesā starp trim kompetentajām publiskās pārvaldes iestādēm un dažādiem galamērķa tūrisma ekosistēmas publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Tie ļauj katrai teritorijai un galamērķiem reaģēt uz tūrisma ilgtspējas problēmām, īstenojot savas tūrisma plānošanas pilnvaras un saskaņā ar Spānijas valdības apstiprināto tūrisma ilgtspējas stratēģiju galamērķim. Šie plāni ietver darbības šādās jomās:

I.Zaļā pārkārtošanās, tostarp darbības, kas saskaņā ar šo investīciju attiecas uz vides atjaunošanu, publiskās izmantošanas pārvaldību aizsargājamās dabas teritorijās, tūrisma sertifikācijas sistēmu īstenošanu, aprites ekonomikas pasākumu īstenošanu sabiedrisko pakalpojumu jomā un riteņbraucamu/pārvietojamu lauku ceļu būvniecību.

II.Energoefektivitāte, tostarp darbības saskaņā ar šo investīciju, lai samazinātu CO2 emisijas ēkās, publiskajā infrastruktūrā un pakalpojumos, mazinātu klimata pārmaiņas, ieviestu vides tehnoloģijas, dekarbonizētu un veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti vai uzlabotu pilsētvidi.

III.Digitālā pārveide, tostarp darbības saskaņā ar šo investīciju, lai digitalizētu pakalpojumus tūristiem galamērķos, attīstītu galamērķa digitālo pēdu vai attīstītu tirgus izpēti un tūrisma pieprasījuma pārvaldību.

IV.Konkurētspējas pārveide, tostarp darbības saskaņā ar šo investīciju, kuru mērķis ir paplašināt pieejamību caur galamērķi, uzlabot vietējo publisko tūrisma infrastruktūru vai veicināt darbvietu radīšanu, izstrādājot jaunus tūrisma produktus, piemēram, kultūras, dabas, gastronomijas vai tradicionālās amatniecības un rūpniecības produktus.

3.Sociālās ilgtspējas plāns tūrisma nozarē.

4.Esošās Spānijas tūrisma galamērķu kvalitātes sistēmas (SICTED) pārveide par visaptverošu tūrisma galamērķu ilgtspējas sistēmu. Tas ietver jauna procesa un norādījumu izstrādi, esošās IT platformas modernizāciju, jaunu tūrisma ilgtspējas aģentu apmācību un datu apkopošanas mehānisma izstrādi tūrisma mājokļu tirgus analīzei un uzraudzībai visā Spānijā.

Darbības saskaņā ar šo investīciju tiek veiktas no 2021. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. jūnijam ar izmaksām vietējām pašvaldībām laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim un ar īstenošanu līdz 2026. gadam. Projektus, kuru mērķis ir veicināt tūrisma galamērķu ilgtspēju saskaņā ar šo investīciju, pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 153 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 154 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 155 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 156 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji turklāt nodrošina, ka var atbalstīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem. Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 359 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 miljoni EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1788.6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo iemaksu likmi var sasniegt, izmantojot visu intervences jomu diapazonu, kas izklāstīts Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C14.I2) — Digitalizācijas un izlūkošanas programma galamērķiem un tūrisma nozarei

Saskaņā ar šo investīciju veikto darbību mērķis ir izveidot viedu galamērķa platformu, kas tūristiem darītu pieejamus sadarbspējīgus publiskos un privātos pakalpojumus. To papildina tūrisma izlūkošanas sistēmas un iniciatīvu kopuma izstrāde, lai veicinātu Spānijas Viedo galamērķu tīklu. Darbības saskaņā ar šo investīciju atbalsta arī digitālos risinājumus, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts un citas pamattehnoloģijas tūrisma nozares uzņēmumos, kā arī nodrošina finansējumu rūpniecisko datu telpu attīstībai un digitālās inovācijas veicināšanai tūrisma nozarē.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu veic, izmantojot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus un tiešās investīcijas. Vismaz 1000 uzņēmumu vai kopu ir saņēmuši finansējumu no investīciju projektiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu un citām pamattehnoloģijām, un līdz 2025. gada 30. jūnijam tiek izveidota vieda galamērķa platforma.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C14.I3) — Tūrisma noturības stratēģijas ārpuskopienas teritorijām

Investīcijas ir vērstas uz Baleāru salām, Kanāriju salām, Seūtu un Melilju, lai risinātu īpašās problēmas, ar kurām saskaras tūrisma nozare šajās teritorijās. Pasākumi uzlabo šo teritoriju konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos, un tie ietver:

-publiskā infrastruktūra, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrisko vietu uzlabošanai, lai veicinātu tūrismu, vides apsaimniekošanu un atkritumu apstrādi, kā arī novecojušas tūrisma infrastruktūras pārkvalificēšanai;

-sabiedrisko pakalpojumu pastiprināšana īpašas tūrisma ietekmes zonās: administratīvie, drošības un veselības aprūpes pakalpojumi;

-apmācība, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu apmācībai, kas saistīta ar tūrisma nozari;

-alternatīvu tūrisma produktu izstrāde un tūrisma piedāvājuma modernizācija;

-stimuli, lai atvieglotu savienojamību ar teritorijām un lai tūrisma uzņēmumi varētu darboties ārpus karstas sezonas;

-valsts un starptautisko ārpuspussalu teritoriju kā vēsturiskas kultūras nozīmes tūrisma galamērķu popularizēšana; un

-sezonāli pielāgoti stratēģiskie veicināšanas pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot tiešsaistes tirgvedības stratēģijām, valodu pieejamībai, proaktīvai multivides rīku spējai un institucionālo klientu attiecību pārvaldībai (CRM).

Līdz 2025. gada decembrim vismaz 400 ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku būtu guvuši labumu no ieguldījumiem ārpuspussalas reģionos.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C14.I4) — Īpaši pasākumi konkurētspējas jomā

Investīcija ietver pasākumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot tūrisma nozares konkurētspēju. Konkrētas darbības, kas jāatbalsta saskaņā ar šo ieguldījumu, ietver:

-tūrisma produktu izstrāde saskaņā ar ilgtspējīga tūrisma produktu attīstības stratēģiju, cita starpā aptverot šādas indikatīvas kategorijas: gastronomiskais tūrisms, kultūrtūrisms, pilsētu tūrisms, ekotūrisms, uzņēmējdarbības tūrisms, sporta tūrisms, piemēram, riteņbraukšana, kultūras mantojums un reliģiskais tūrisms;

-projekti, kuru mērķis ir samazināt tūrisma uzņēmumu ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, īpašie pasākumi ietver sensoru uzstādīšanu enerģijas patēriņa monitoringam un optimizēšanai, energovadības sistēmu (piemēram, ISO 500001 sertificētu sistēmu) izmantošanas veicināšanu, termiski efektīvu materiālu izmantošanu, energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanu un ārēju elementu, piemēram, toņu vai dārzu, izmantošanu. Īpašie pasākumi atkritumu samazināšanai ietver plānus atkritumu segregācijai to rašanās vietā un pasākumus, lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Citi pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas un apmācību par energoefektivitātes un atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, kas paredzēti tūrisma objektu darbiniekiem, un vietējo piegāžu ražošanas un iegādes veicināšanu;

-vēsturiskā tūrisma mantojuma vietu reģenerācija un atjaunošana, tostarp i) oglekļa pēdas samazināšana un kompensēšana, izstrādājot rīcības plānus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, ii) vietu ekorehabilitācija, iii) energoefektivitātes uzlabošana, aizstājot dīzeļdegvielas vai kurināmā katlus ar dabasgāzes katliem, iv) pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, v) pelēkā ūdens attīrīšanas sistēmu uzlabošana, vi) atkritumu apsaimniekošanas sistēmu modernizācija, vii) telpu atjaunošana un izmantošana, izmantojot viedās tehnoloģijas, pasākumi objektu pieejamības uzlabošanai un viii) pasākumi enerģijas un ūdens patēriņa samazināšanai; un

-komerciālo zonu uzlabošana vietējās teritorijās ar lielu tūristu pieplūdumu, tostarp darbības, kas saistītas ar šiem ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās; tehnoloģisko risinājumu ieviešana, lai uzlabotu energoefektivitāti; ekoloģiski efektīvi procesi un atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana; personāla mācības; integrēts digitālais paraksts, kas pielāgots ārvalstu apmeklētājiem; un sabiedrisko vietu pielāgošana, lai uzlabotu pieejamību un mobilitāti.

Vismaz 60 projektus komerciālās zonās, kas atrodas vietējās teritorijās ar lielu tūristu pieplūdumu, pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim. Līdz 2025. gada 30. jūnijam ir pieejami vismaz 45 jauni tūrisma produkti. Līdz 2026. gada 30. jūnijam īstenoto investīciju rezultātā: I) vismaz 3400 tūrisma uzņēmumi ir pabeiguši projektus, lai samazinātu ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu, un ii) pabeidz vismaz 50 projektus, kas vērsti uz vēsturiskā tūrisma mantojuma objektiem.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

N.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
214	C14.R1	M	Tūrisma nozares veicināšanas plāns	Publikāciju tīmekļa vietne				2. CET.	2020	Plānā apraksta tūrisma nozares veicināšanas pasākumus un nosaka satvaru ar tūrismu saistīto pasākumu īstenošanai.
215	C14.R1	M	Tīmekļa vietnes “DATAESTUR” atklāšana, kurā apkopoti dati par tūrismu	Saite uz Dataestur tīmekļa vietni				4. CET.	2020	Tīmekļa vietne vāc datus par tūrismu Spānijā no dažādiem tūrisma statistikas avotiem, tostarp no publiskām un privātām struktūrām, piemēram, INE, Turespaña, Spānijas Bankas, AENA vai RENFE, un tā darbojas.
216	C14.R1	M	Karaļa dekrēta par Valsts finanšu fonda tūrisma konkurētspējai īstenošanu stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta noteikums, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Karaļa dekrēts, ar ko īsteno Valsts finanšu fondu tūrisma konkurētspējai, uzlabo uzņēmumu piekļuvi publiskajam finansējumam aprites ekonomikas un energoefektivitātes jomā.
217	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī	—	EUR (miljoni)	0	561	4. CET.	2021	“Teritoriālo plānu tūrisma ilgtspējai galamērķī” īstenošanas atbalsta piešķiršana vietējām pašvaldībām par vismaz 561 000 000 EUR un 35 % līdzekļu, lai ņemtu vērā pasākumus, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektromobilitāti galamērķos. Atlases kritēriji nodrošinās atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka no pasākumam piešķirtā galīgā kopējā budžeta vismaz 359 000 000 EUR no pasākuma veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1 788 6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo iemaksu likmi var sasniegt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā norādītajām intervences jomām.
218	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī	—	EUR (miljoni)	561	1 173	4. CET.	2022	“Teritoriālo plānu tūrisma ilgtspējai galamērķī” īstenošanas atbalsta piešķiršana vietējām pašvaldībām par vismaz 1173000000 EUR (pamatscenārijs: 2021. gada 31. decembris), un 35 % līdzekļu ir paredzēti pasākumiem, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektromobilitāti galamērķos. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka no pasākumam piešķirtā galīgā kopējā budžeta vismaz 359 000 000 EUR no pasākuma veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1788.6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo iemaksu likmi var sasniegt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā norādītajām intervences jomām.
219	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī	—	EUR (miljoni)	1 173	1 788,6	2. CET.	2023	“Teritoriālo plānu tūrisma ilgtspējai galamērķī” īstenošanas atbalsta piešķiršana vietējām pašvaldībām par vismaz 1788600000 EUR (pamatscenārijs: 2022. gada 31. decembris), un 35 % līdzekļu ir paredzēti pasākumiem, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektroenerģijas mobilitāti galamērķos. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka no pasākumam piešķirtā galīgā kopējā budžeta vismaz 359 000 000 EUR no pasākuma veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar 100 % klimata koeficientu un vismaz 519 000 000 EUR ar 40 % klimata koeficientu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Alternatīvi atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 1788.6 miljoni EUR veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu ar vidējo klimata koeficientu vismaz 31,7 % saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumu. Šo vidējo iemaksu likmi var sasniegt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā norādītajām intervences jomām.
220	C14.I1	M	Tādu plānu pabeigšana, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī	Uzraudzības komisijas ziņojums par progresa robežvērtības apstiprināšanu				4. CET.	2024	Uzraudzības komisija nodrošina, ka visi piešķirtie galamērķi atbilst vismaz šādam procentuālajam izpildes līmenim katrā tūrisma ilgtspējas plānā: — 50 % izpilde attiecībā uz galamērķiem, kas piešķirti 2021. gadā. — 30 % pabeigšana attiecībā uz galamērķiem, kas piešķirti 2022. gadā. — 15 % pabeigšana attiecībā uz galamērķiem, kas piešķirti 2023. gadā.
221	C14.I1	M	Tūrisma galamērķu ilgtspējas veicināšanas projektu pabeigšana	Atestāts par absolvēšanu				2. CET.	2026	Pabeigt visus projektus, kas iekļauti “Teritoriālajos plānos tūrisma ilgtspējai galamērķī” un kam saskaņā ar 217., 218. un 219. mērķrādītāju piešķirti 35 % līdzekļu, lai ņemtu vērā pasākumus, kas vērsti uz zaļo pārkārtošanos, ilgtspēju un energoefektivitāti/elektromobilitāti galamērķos saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu vides tiesību aktiem.
222	C14.I2	M	Tūrisma nozares Viedā galamērķa platformas izveide.	Saite uz platformu				2. CET.	2025	Pilnībā funkcionējošas Viedā galamērķa platformas īstenošana un darbības uzsākšana. Platforma tūristiem dara pieejamus sadarbspējīgus publiskos un privātos pakalpojumus.
223	C14.I2	T	Saņēmēji inovatīviem, uz tehnoloģijām balstītiem projektiem, kas saistīti ar MI un citām pamattehnoloģijām	—	Skaits	0	1 000	2. CET.	2025	Vismaz 1000 atbalsta saņēmēju (uzņēmumi vai kopas) ir pabeiguši inovatīvus, uz tehnoloģijām balstītus tūrisma nozares projektus, kas saistīti ar mākslīgo intelektu un citām pamattehnoloģijām, piemēram, lietu internetu, 5G, lielajiem datiem, kiberdrošību, mobilajām lietotnēm.
224	C14.I3	T	Atbalsta saņēmēji ārštata reģionos, kas pabeiguši projektus, lai uzlabotu savu konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos	—	Skaits	0	400	4. CET.	2025	Vismaz 400 atbalsta saņēmēju ārštata reģionos (Baleāru salās, Kanāriju salās, Seūtā un Meliljā) ir pabeiguši projektus, lai uzlabotu savu konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos.
225	C14.I4	T	Projekti, kas vērsti uz komerciālām teritorijām, kuras atrodas vietējās teritorijās ar lielu tūristu pieplūdumu		Skaits	0	60	4. CET.	2024	Ir pabeigti vismaz 60 projekti, kas vērsti uz komerciālām teritorijām, kuras atrodas vietējās teritorijās ar lielu tūristu pieplūdumu, saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
226	C14.I4	T	Tūrisma produkti, kas piegādāti saskaņā ar tūrisma stratēģiju	—	Skaits	0	45	2. CET.	2025	Vismaz 45 jauni tūrisma produkti tiek piegādāti saskaņā ar ilgtspējīga tūrisma produktu attīstības stratēģiju, ievērojot Tehniskos norādījumus “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
227	C14.I4	T	Tūrisma uzņēmumi samazina savu ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu	—	Skaits	0	3 400	2. CET.	2026	Vismaz 3400 tūrisma uzņēmumu ir pabeiguši projektus, kuru mērķis ir samazināt ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
228	C14.I4	T	Vēsturiskā mantojuma vietu atjaunošanas projekti ar pašreizējo vai turpmāko tūrisma izmantojumu	—	Skaits	0	50	2. CET.	2026	Ir pabeigtas vismaz 50 vēsturiskā mantojuma vietu atjaunošanas darbības saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

O. 15. SASTĀVDAĻA: Digitālā savienojamība

Digitālā savienojamība ir būtisks faktors saimnieciskās darbības attīstībai, ražīguma palielināšanai, inovācijas veicināšanai un teritoriālajai un sociālajai kohēzijai. Piekļuve digitālajiem tīkliem kļūst arvien nepieciešamāka, lai varētu piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem, attīstīt saimniecisko darbību un aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina savienojamības problēmas, kas saistītas ar īpaši ātrdarbīgu fiksēto tīklu pārklājuma nodrošināšanu ar vairāk nekā 100 Mb/s un 5G pārklājumu Spānijā un jo īpaši lauku apvidos un galvenajos pārrobežu transporta koridoros. No kiberdrošības viedokļa galvenais uzdevums, ko risina komponents, ir izveidot uzticamu un drošu vidi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai veicinātu digitalizācijas un hipersavienojamības procesu, kas saistīts ar 5G un ar šo tehnoloģiju saistīto pakalpojumu, piemēram, lietu interneta (IoT) lietojumprogrammu, ieviešanu.

Šā komponenta mērķi ir saskaņot telekomunikāciju nozari ar Eiropas digitālās stratēģijas prasībām un stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, novēršot digitālo plaisu un palielinot piekļuvi īpaši ātram pārklājumam visā valsts teritorijā. Komponents atbalsta 5G tehnoloģijas paātrinātu ieviešanu: 1) darīt pieejamus vajadzīgos spektra resursus 5G prioritārajās joslās; 2) izveidot uzticamu un drošu izvēršanas vidi un 3) veicināt 5G tehnoloģiju lietojumu izstrādi. Tās mērķis ir arī atbalstīt ilgtspējīgu kiberdrošības kultūru iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par investīciju ekonomikas politikas koncentrēšanu uz inovācijas veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un nobriedušu publisko investīciju projektu priekšlaicīgu īstenošanu un investīciju koncentrēšanu uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 3 2020, 1 2022, 1 2023).

O.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C15.R1) — Telekomunikāciju tiesiskā regulējuma reforma: Vispārējie tiesību akti, regulatīvie instrumenti un īstenošanas instrumenti

Pasākuma mērķis ir transponēt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa Direktīvu 2018/1972, izstrādāt paraugpraksi lieljaudas un 5G fiksēto un mobilo tīklu izvēršanai un izstrādāt nepieciešamās darbības, lai valsts satvarā īstenotu rīkkopu, kas izriet no Eiropas Komisijas Ieteikuma par savienojamību C(2020) 6270.

Rīkkopu, kas izriet no Eiropas Komisijas Ieteikuma par savienojamību C(2020) 6270 īstenošanas, Spānijas tiesiskajā regulējumā iekļauj vispārīgajos telesakaru tiesību aktos tajos elementos, kuriem nepieciešams tiesību akta statuss.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C15.R2) — Ceļvedis 5G: Spektra pārvaldība un piešķiršana, izvēršanas sloga samazināšana, Kiberdrošības akts 5G un atbalsts vietējām pašvaldībām

Pasākuma mērķi ir šādi: 1) pabeidz “otro digitālo dividendi” un izsoles procedūru 700 MHz frekvenču joslai un 26 GHz frekvenču joslai; 2) uz laiku samazināt radiofrekvenču spektra nodokļus telesakaru operatoriem 2022. un 2023. gadā, lai paātrinātu 5G izvēršanu; 3) valsts tiesību aktu kopumā iekļaut ES rīkkopu 5G kiberdrošības jomā; un 4) izplatīt labas prakses piemērus vietējām valsts pārvaldes iestādēm telekomunikāciju un pilsētplānošanas jomā.

Attiecībā uz īstenošanu ir noteikti šādi posmi:

-Otrās digitālās dividendes pabeigšana

-Stratēģija 5G tehnoloģijas veicināšanai

-700 MHz joslas izsole

-Uzaicinājums uz konkursu 26 GHz joslā

-Radiofrekvenču spektra nodokļu pagaidu samazinājums

-Kiberdrošības akts 5G

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C15.I1) — Teritoriālās kohēzijas veicināšana, izvēršot tīklus: Īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla paplašināšana

Pasākuma mērķi ir šādi: 1) padziļināt īpaši ātrdarbīgu platjoslas piekļuves tīklu pārklājumu teritorijās, kurās tas nav pieejams, lai sasniegtu 100 % iedzīvotāju; un 2) īstenot īpašas darbības pārklājuma paplašināšanai vēsturiskajos pilsētu centros ar baltās zonas statusu.

Investīcija ietver īpaši ātras platjoslas savienojamības nodrošināšanu (virs 100 Mb/s) tajās teritorijās, galvenokārt lauku apvidos un teritorijās ar vēsturisku vērtību, kurās pašlaik nav šādas savienojamības. Sīki izstrādātu izpildes plānu pieņem līdz 2021. gada beigām, un 100 % budžeta piešķir līdz 2023. gada beigām. Plānā nosaka arī galīgos mērķrādītājus (attiecībā uz papildu pārklājumu vienībās), kas jāsasniedz, un nodrošina tehnoloģisko neitralitāti un tirgus konkurences mehānismu uzturēšanu un visu operatoru piekļuvi ieviestajai infrastruktūrai. Šādā plānā nosaka intervences jomas. Īstenošanas plānā nosaka arī nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus, tostarp tos, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem ES valsts atbalsta noteikumiem. Mērķis ir nodrošināt simetrisku ātrumu 300 Mb/s, ko var paaugstināt līdz 1 Gb/s simetriski (gigabiti sekundē) baltajos apgabalos un pelēkajās zonās.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2 (C15.I2) Sakarības stiprināšana references centros, sociālekonomiskajos virzītājspēkos un nozaru digitalizācijas projektos

Pasākuma mērķi ir šādi: Uzlabot to centru savienojamību un aprīkojumu, kuri nodrošina piekļuvi pirmās nepieciešamības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, slimnīcām, veselības centriem, izglītības un apmācības centriem; un 2) nodrošināt ultrasavienojamību valsts galvenajos sociālekonomiskajos virzītājspēkos un teritorijās, kurās ir liels pieprasījums pēc jaudas (tehnoloģiskās salas).

Investīcija ietver 1 gigabitu savienojamības paplašināšanu uz galvenajiem sociālās un saimnieciskās darbības centriem visā valstī. Atlasītie objekti ietver rūpnieciskus objektus, datu centrus, agrorūpniecības objektus, pētniecības centrus, transporta mezglus, loģistikas mezglus vai datu ietilpīgus uzņēmumus, kā arī veselības centrus, piemēram, slimnīcas, mācību centrus un veselības centrus.

Īpašās darbības ietver: a) projekti, kuru mērķis ir stiprināt savienojamību kontaktpunktos un sabiedriskajos pakalpojumos; b) projekti 1-gigabitu savienojamības jomā un atbalsts galvenajām nozarēm, tostarp inovatīviem nozaru digitalizācijas projektiem (veselība, lauksaimniecības pārtika, mobilitāte, tūrisms, rūpniecība, tirdzniecība u. c.) un savienojamības projektiem rūpniecības un uzņēmumu īpašumā baltajās/pelēkajās teritorijās.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C15.I3) — Savienojamības vaučeri MVU un neaizsargātām grupām

Investīcija ietver:

-Vaučeri MVU, lai finansētu investīcijas savienojamībā (tostarp pamatsavienojamību vismaz 100 Mb/s apmērā un pakalpojumus ar pievienoto vērtību, piemēram, VPN un kiberdrošību); un

-Vaučeri neaizsargātām personām vai ģimenēm, lai finansētu platjoslas savienojumu paketes ar vispiemērotāko tehnoloģiju.

Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C15.I4) — Infrastruktūras atjaunošana un ilgtspēja

Investīcija ietver esošā ēku fonda daļas aprīkošanu ar infrastruktūru, lai veicinātu ļoti augstas veiktspējas tīklu optimālu izvēršanu pēdējā piekļuves kilometrā. Paredzams, ka šīs investīcijas ne tikai ilgtspējīgi koordinēs un optimizēs nākamās paaudzes piekļuves tīklu izvēršanu, bet arī optimizēs izvērsto tīklu enerģijas patēriņu. Investīciju pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5 (C15.I5) — Pārrobežu digitālās infrastruktūras izvēršana

Investīcija sastāv no trim projektiem.

Pārrobežu digitālās infrastruktūras savienojamības uzlabošana: Tas nozīmētu Spānijas uzņēmumu dalību uzņēmumu konsorcijos saistībā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI 2 Digital) un jaunās VGAR datu infrastruktūras starpsavienojumu un zemūdens kabeļu projektiem.

Dalība digitālās infrastruktūras projektos: kandidātprojekti būtu saistīti ar jaunās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūru un pakalpojumiem; un progresīvi procesori un pusvadītāji.

3) citi pārrobežu digitālās infrastruktūras pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, tostarp investīcijas drošā satelītsakaru sistēmā un kvantu sakaru spēju attīstībā.

Līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz detalizētu īstenojamu plānu par šīm investīcijām, lai skaidri definētu atlasītos projektus.

Plānā izklāsta tehniskos kritērijus (projektu un saņēmēju galvenās iezīmes) un nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta kontrolei. Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C15.I6) — 5G izvēršana: tīkli, tehnoloģiskās pārmaiņas un inovācija

Investīcija sastāv no četriem dažādiem apakšprojektiem:

1) tiek veicināta un paātrināta 5G izvēršana galvenajos transporta koridoros (autoceļi un dzelzceļi) gan valsts (sekundārajos koridoros konkrētās teritorijās), gan pārrobežu (primāros koridoros). Šī iniciatīva ir saskaņota ar Eiropas Komisijas noteiktajiem 5G koridoriem un uzlabos koridorus starp Spāniju un Portugāli un Spāniju un Franciju kopumā par vismaz 4000 objektiem, tostarp atvilces maršrutēšanas savienojumiem. Šis pasākums attiecas uz tiem sekundārajiem maršrutiem, uz kuriem neattiecas spektra konkursos noteiktie pienākumi.

2) 5G ieviešana konkrētos apgabalos ar mērķi līdz 2025. gada 31. decembrim panākt 75 % iedzīvotāju īpatsvaru 5G preferenču joslās. Lai atvieglotu šo izvēršanu, veic arī darbības, lai palielinātu esošā tīkla jaudu, lai tas spētu reaģēt uz lielo pieprasījumu pēc joslas platuma un bāzes staciju blīvumu, kam nepieciešama 5G izvēršana (vismaz 7000 jaunas vai esošas vietas ar jaunu 5G aprīkojumu; un vismaz 4000 esošu objektu, kas veic darbības, lai palielinātu to atvilces maršrutēšanas tīkla jaudu). Ar šo pasākumu tiek aptvertas teritorijas, uz kurām neattiecas spektra konkursos noteiktie pienākumi.

3) 5G ieviešana galvenajās saimnieciskajās darbībās (rūpnieciskās ražošanas vidē stratēģiskos uzņēmumos noteiktās svarīgās un ietekmīgās ražošanas nozarēs) un pamatpakalpojumos (ražošanas vidē izglītības, aprūpes un sociālās veselības jomās). Ir gaidāmi vismaz 43 savienojamības projekti.

4) Atbalsts ar 5G un 6G saistītai pētniecībai un izstrādei inovācijas ekosistēmām (vismaz 200 projekti) un 5G kiberdrošības ekosistēmām (centra izveide ar spēju uzņemt aptuveni 300 inženierus 5G kiberdrošībai, izņemot izmaksas, kas saistītas ar būvniecības/renovācijas darbiem).

Visiem iepriekš minētajiem projektiem līdz 2022. gada 30. jūnijam iesniedz sīki izstrādātu izpildāmu plānu, kura mērķis ir skaidri definēt atlasītos projektus un līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirt 100 % budžeta un pabeigt projektus līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Plānā iekļauj 5G izvēršanas īstenošanas plānu ar darbībām šādās jomās: 1) 5G koridori; 2) 5G piekļuves tīklu izvēršana un mobilās atvilces maršrutēšana citās konkrētās teritorijās; 3) 5G izvēršanas projekti galveno saimniecisko darbību un pamatpakalpojumu savienojamībai un digitalizācijai; un 4) atbalsts inovatīviem lietojumiem 5G un 6G ekosistēmā. Plānā izklāsta arī tehniskos kritērijus (attiecīgā gadījumā projektu galvenās iezīmes un aptvertās jomas) un nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus, tostarp nepieciešamos pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem ES valsts atbalsta noteikumiem. Plānā nosaka arī galīgos mērķrādītājus, kas jāsasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīciju pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 7 (C15.I7) Kiberdrošība: Stiprināt iedzīvotāju, MVU un profesionāļu spējas; nozares ekosistēmas uzlabošana

Investīcija sastāv no vairākām darbībām, kuru mērķis ir attīstīt gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu kiberdrošības spējas un stiprināt Spānijas kiberdrošības ekosistēmu. Darbības, kas vērstas uz trim asīm:

1) iedzīvotāju, MVU un profesionāļu kiberdrošības spēju stiprināšana. Nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, nepieciešamās prasmes, lai apzinātu riskus, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju ikdienas izmantošanu. Programmas šajā jomā ietver izpratnes veicināšanas kampaņu, kuras mērķis ir sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku, izmantojot komunikācijas kampaņas, tuvuma pasākumus un izstrādājot īpašus resursus šiem mērķiem. Tas ietver arī reaģēšanas mehānismu palielināšanu, izmantojot koordinētus reaģēšanas pakalpojumus un darbības, piemēram, kiberdrošības palīdzības dienestu, kas palielina tā spēju līdz 20000 zvaniem mēnesī.

2) kiberdrošības industriālās ekosistēmas veicināšana. Šī pasākuma daļa ietver konkrētas darbības, kas saistītas ar: valsts kiberdrošības industriju jaunu uzņēmumu izveidei, izaugsmei un attīstībai šajā nozarē; kiberdrošības pētniecība, izstrāde un inovācija, kas ļauj izstrādāt risinājumus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību; apmācīt un attīstīt talantus, lai apmierinātu nozares speciālistu neapmierināto pieprasījumu. Turklāt tā paredz izveidot demonstrējumu centru kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un jaunu kiberdrošības pakalpojumu, tostarp testēšanas laboratoriju un kiberdrošības uzbrukumu simulatoru, izveidei, kā arī kiberdrošības marķējuma sertifikācijas izstrādi. 3) starptautiska kiberdrošības centra izveide, lai veicinātu nozari Eiropā, aktīvi piedaloties Eiropas kiberdrošības centru tīklā. Tas ietver Eiropas Kompetenču centra (ERCC) spoguļcentra izveidi.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 8 (C15.I8) — PERTE mikroshēma: Stiprināt zinātnisko un tehnoloģisko ekosistēmu. Uzlabotas projektēšanas spējas

Šis pasākums ir daļa no PERTE mikroshēmas — stratēģiskas iniciatīvas, kuras mērķis ir attīstīt Spānijas mikroelektronikas un pusvadītāju nozares zinātniskās, projektēšanas un ražošanas spējas. Šīs investīcijas stiprina pusvadītāju nozares zinātnisko un tehnoloģisko ekosistēmu, galveno uzmanību pievēršot pētniecības, izstrādes un inovācijas attīstībai nozarē kopumā, tostarp tīrtelpu infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, talantu radīšanai un piesaistīšanai vai konkrētu jomu, piemēram, integrētas fotonikas vai RISC-V, stiprināšanai.

Projekti, ko atbalsta ar šo investīciju, vismaz daļēji veicina vienu vai vairākus šādus darbības virzienus:

·Darbība. P & A & I izstrāde attiecībā uz progresīviem mikroprocesoriem un alternatīvām arhitektūrām.

·Darbība. Fotonikas P & A & I izstrāde

·Darbība. Finansējuma pozīcija lPCEI mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (IPCEI ME-TC)

·Darbība. Trošu uzņēmumu izveide progresīvu mikroprocesoru un alternatīvu arhitektūru izstrādei.

·Darbība Nr. 5. Izmēģinājuma izmēģinājumu līniju izveide.

·Darbība. Izglītības, apmācības un apmācības tīkla izveide pusvadītāju jomā

·Darbība. Kuru ražošanas jauda ir mazāka par 5 nm

·Darbība Nr. 8. Kuru ražošanas jauda pārsniedz 5 nm

·Darbība Nr. 9. IKT ražošanas veicināšanas shēma

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

O.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
229	C15.R1	M	Telekomunikāciju likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Ar telekomunikāciju likumu tiek transponēta arī Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa (EECC) Direktīva 2018/1972. Tiesību aktā iekļauj arī ieteikumus par ES savienojamības rīkkopu, kam jābūt tiesību aktos saskaņā ar Spānijas tiesisko regulējumu. Papildus Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa Direktīvas 2018/1972 transponēšanai tiesību aktā iekļauj: I) zemūdens kabeļu un IXP/datu centru inventarizācijas noteikumi; II) kā arī vienkāršotu fiskālo shēmu vietējiem nodokļiem par tīkla izvēršanu; un iii) vienota kontaktpunkta ieviešanu, lai piemērotu licences un atļaujas, ko tīklu izvēršanai piešķīruši dažādi valdības līmeņi.
230	C15.R2	M	2025. gada Digitālās Spānijas plāns un stratēģija 5G tehnoloģijas veicināšanai	Publikācija				4. CET.	2020	Plāna “Digitālā Spānija 2025. gadam” publicēšana un Ministru padomes apstiprinājums “Stratēģija 5G tehnoloģijas veicināšanai”
231	C15.R2	M	Atbrīvot 700 MHz frekvenču joslu	Paziņojums Eiropas Komisijai				4. CET.	2020	700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanas procesa pabeigšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/899 (2017. gada 17. maijs) par 470–790 MHz joslas izmantošanu Savienībā
232	C15.R2	M	700 MHz spektra joslas piešķiršana	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2021	700 MHz spektra joslas piešķiršanas publicēšana Oficiālajā Vēstnesī izsoles rezultātā
233	C15.R2	M	Tiesību akta par 5G spektra nodokļu samazināšanu stāšanās spēkā	Tiesību akta noteikums par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Tiesību akta pieņemšana par 5G spektra nodokļu samazināšanu, lai paātrinātu 5G izvēršanu, nosakot atbilstošu 5G izvēršanas paātrināšanu, kas sagaidāma no katra saņēmēja. Tiesību aktā nosaka nepieciešamos juridiskos un regulatīvos pasākumus projekta izvēršanai.
234	C15.R2	M	26 GHz spektra joslas piešķiršana	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2022	Publikācija Oficiālajā Vēstnesī par 26 GHz spektra joslas piešķiršanu izsoles rezultātā
235	C15.R2	M	5G Kiberdrošības likuma stāšanās spēkā	Noteikums 5G Kiberdrošības likumā, stājoties spēkā				4. CET.	2022	Likums par 5G kiberdrošību ietver un īsteno ieteikumu par ES rīkkopu 5G kiberdrošībai. Likumam ir vismaz šādas iezīmes: — Telekomunikāciju operatoru drošības riska novērtēšanas un pārvaldības pienākumi; — Piegādes ķēdes dažādošanas pienākumi, lai izvairītos no tehnoloģiskās atkarības; Līdzekļi augsta riska un vidēja riska pārdevēju identificēšanai un iespējamie to izmantošanas ierobežojumi.
236	C15.I1	M	Īpaši ātras platjoslas izvēršana: piešķiršanas	Projektu piešķiršana				4. CET.	2023	Visu līgumu un dotāciju piešķiršana (kopējais budžets 752 000 000 EUR apmērā ) un līdzekļu pārskaitīšana tādu darbību veikšanai, kuru mērķis ir nodrošināt īpaši ātru platjoslas savienojamību baltajās un pelēkajās zonās ar simetrisku ātrumu 300 Mb/s, ko var modernizēt līdz simetriskai 1 Gb/s, izņemot attālos lauku apvidos, kuriem ir vajadzīgi īpaši projekti, kuros tiktu garantēti vismaz 100 Mb/s.
237	C15.I1	M	Īpaši ātras platjoslas izvēršana: Projekta pabeigšana	Piešķirto projektu pabeigšana				4. CET.	2025	Īpaši ātrdarbīgas platjoslas izvēršanas projektu pabeigšana saskaņā ar programmas piešķiršanas kritērijiem (#236. atskaites punkts).
238	C15.I2	T	Savienojamības uzlabošana galvenajos centros un nozarēs	—	Skaits	0	16 100	4. CET.	2024	To entītiju skaits, kas ir modernizētas līdz 1 gigabitu savienojamības ātrumam: — vismaz 9000 publisko centru un pakalpojumu, piemēram, sabiedrības veselības centru, izglītības un apmācības centru un pētniecības un attīstības centru; — vismaz 1600 mazu rūpniecības un uzņēmējdarbības vietu; — vismaz 5500 savienojumu, kas paredzēti digitalizācijas projektiem (veselība, lauksaimniecības pārtika, mobilitāte, tūrisms, rūpniecība, tirdzniecība u. c.).
239	C15.I3	T	Savienojamības vaučeri MVU un neaizsargātām grupām	—	Skaits	0	136 000	4. CET.	2024	Vismaz 125000 savienojamības vaučeru privātpersonām vai ģimenēm, kas identificētas kā “neaizsargātas” (lai iegādātos platjoslas savienojuma paketi ar vispiemērotāko tehnoloģiju), un vismaz 11000 savienojamības vaučeru, kas piešķirti MVU (vaučeri sastāv no diviem atšķirīgiem elementiem, savienojamības ar ātrumu 100 Mb/s un pievienotās vērtības pakalpojumu kopuma, VPN, kiberdrošība).
240	C15.I4	T	Telekomunikāciju infrastruktūras pielāgošana ēkās	—	Skaits	0	7 700	4. CET.	2024	Darbi, kas pabeigti vismaz 7700 ēkās, lai uzlabotu to kopējo savienojamības tīkla infrastruktūru ļoti augstas veiktspējas tīklu līmenī.
241	C15.I5	M	Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: piešķiršanas	Projektu piešķiršanas oficiāla publikācija				2. CET.	2024	Visu līgumu un dotāciju piešķiršana projektiem (kopējais projektu uzaicinājuma budžets 500 000 000 EUR apmērā) un līdzekļu pārskaitīšana darbību veikšanai attiecībā uz: a) zemūdens kabeļiem un mākoņdatošanas/datu infrastruktūras starpsavienojumiem; b) par jaunās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūru un pakalpojumu projektiem; C) par modernu procesoru un pusvadītāju projektiem; un d) par pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, lai stiprinātu spējas kvantu sakaru un drošu satelītsakaru jomā.
242	C15.I5	M	Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: projekta pabeigšana	Piešķirto projektu pabeigšana				2. CET.	2026	Projektu pabeigšana (piešķirti #241. atskaites punktā) attiecībā uz a) zemūdens kabeļiem un mākoņdatošanas/datu infrastruktūras starpsavienojumiem; b) par jaunās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūru un pakalpojumu projektiem; C) par modernu procesoru un pusvadītāju projektiem; un d) par pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, lai stiprinātu spējas kvantu sakaru un drošu satelītsakaru jomā.
243	C15.I6	M	5G tehnoloģijas ieviešana: piešķiršanas	Projektu piešķiršanas oficiāla publikācija				4. CET.	2024	Visu līgumu un dotāciju piešķiršana projektiem (projektu kopējais budžets 1465000000 EUR) un līdzekļu pārskaitīšana darbību veikšanai attiecībā uz: a) 5G izvēršana galvenajos valsts (atsevišķos apgabalos) un pārrobežu transporta koridoros (4000 objektu); b) 5G ieviešana konkrētos apgabalos ar mērķi līdz 2025. gadam panākt 75 % iedzīvotāju pārklājumu 5G preferenču joslās (vismaz 7000 jaunu vai esošu objektu ar jaunu 5G aprīkojumu; un vismaz 4000 esošu objektu, kas veic darbības, lai palielinātu to atvilces maršrutēšanas tīkla jaudu); C) 5G izvēršana galvenajās saimnieciskajās darbībās, pamatpakalpojumi (43 savienojamības projekti); un d) atbalsts ar 5G un 6G saistītai pētniecībai un izstrādei inovācijas ekosistēmām (200 projekti) un 5G kiberdrošības ekosistēmām.
244	C15.I6	M	5G tehnoloģijas ieviešana: Projekta pabeigšana	Piešķirto projektu pabeigšana				2. CET.	2026	Projektu pabeigšana a) 5G izvēršanai galvenajā valsts teritorijā (atsevišķos apgabalos) un pārrobežu transporta koridoros (4000 objektu); b) 5G ieviešana konkrētās teritorijās ar mērķi līdz 2025. gadam panākt 75 % iedzīvotāju pārklājumu 5G preferenču joslās (vismaz 7000 jaunu vai esošu objektu ar jaunu 5G aprīkojumu un vismaz 4000 esošu objektu ar darbībām, lai palielinātu to atvilces maršrutēšanas tīkla jaudu); C) 5G izvēršana galvenajās saimnieciskajās darbībās, pamatpakalpojumi (43 savienojamības projekti); un d) atbalsts ar 5G un 6G saistītai pētniecībai un izstrādei inovācijas ekosistēmām (200 projekti) un 5G kiberdrošības ekosistēmām. Projekti tiek pabeigti saskaņā ar programmas piešķiršanas kritērijiem (243. atskaites punkts).
245	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.	Programmu publicēšana				4. CET.	2022	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmas un Globālās drošības inovācijas programmas uzsākšana un citas saistītas darbības (ar piešķirto budžetu 311000000 EURapmērā ), kas darbojas galvenajos rūpniecības aspektos, piemēram: valsts kiberdrošības nozares veicināšana šīs nozares uzņēmumu izveidei, izaugsmei un attīstībai risinājumu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību izstrāde kiberdrošības jomā apmācīt un attīstīt talantus, kas specializējušies kiberdrošības jomā Internacionalizācijas darbības kiberdrošības jomā demonstrējumu centra izveide kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un jaunu kiberdrošības pakalpojumu, tostarp testēšanas laboratoriju un kiberdrošības uzbrukumu simulatoru, izveidei — kiberdrošības marķējuma sertifikācijas izstrāde.
453	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.	Programmu publicēšana				2. CET.	2023	Valsts kibernozares atbalsta programmas un Globālās drošības inovācijas programmas un citu saistītu darbību izvēršanas turpināšana 245. starpposma programmā (ar piešķirto budžetu 107 000 000 EUR apmērāpapildus 311 000 000 EUR saskaņā ar245. atskaites punktu par kopējo piešķīrumu 418 000 000 EUR) , kas darbojas tādos svarīgos nozares aspektos kā: veicināt valsts kiberdrošības nozari, lai radītu, attīstītu un attīstītu uzņēmumus šajā nozarē; risinājumu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību izstrāde kiberdrošības jomā apmācīt un attīstīt talantus, kas specializējušies kiberdrošības jomā — internacionalizācijas darbības kiberdrošības jomā; demonstrējumu centra izveide kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un jaunu kiberdrošības pakalpojumu, tostarp testēšanas laboratoriju un kiberdrošības uzbrukumu simulatoru, izveidei — kiberdrošības marķējuma sertifikācijas izstrāde.
246	C15.I7	T	Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Resursi	—	Skaits	0	100	2. CET.	2023	Stiprināt un uzlabot kiberdrošības spējas, nodrošinot vismaz 100 resursus informētības un komunikācijas darbībām kiberdrošības jomā. Digitālās prasmes kiberdrošības jomā attīsta visos izglītības līmeņos, izstrādājot īpašus resursus, rīkus un materiālus. Turklāt tiek izveidots starptautisks kiberdrošības centrs, kas piedalās Eiropas kiberdrošības centru tīklā.
247	C15.I7	T	Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Kiberdrošības palīdzības līnija		Skaits	5 000	20 000	4. CET.	2022	Kiberdrošības spēju stiprināšana, uzlabojot Valsts Kiberdrošības institūta (INCIBE) kiberdrošības palīdzības līniju ar mēneša jaudu vismaz 20000 zvanu mēnesī. Šis palīdzības tālrunis atbalsta arī tādu materiālu izņemšanu no tīmekļa resursiem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem (CSAM).
248	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību projektu pabeigšana.	Paziņojums par ieguldījumu projektu pabeigšanu				2. CET.	2026	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmā un Globālās drošības inovācijas programmā iekļauto projektu un citu saistītu darbību pabeigšana šādās jomās (piešķirts 245. atskaites punktā): valsts kiberdrošības nozares veicināšana šīs nozares uzņēmumu izveidei, izaugsmei un attīstībai risinājumu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību izstrāde kiberdrošības jomā apmācīt un attīstīt talantus kiberdrošības jomā, Internacionalizācijas darbības kiberdrošības jomā demonstrējumu centra izveide kiberdrošības infrastruktūras attīstībai un jaunu kiberdrošības pakalpojumu, tostarp testēšanas laboratoriju un kiberdrošības uzbrukumu simulatoru, izveidei kiberdrošības marķējuma sertifikācijas izstrāde
454	C15.I8	M	PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju, projektēšanas un inovatīvas ražošanas stiprināšana: piešķiršanas	Projektu piešķiršanas oficiāla publikācija				2. CET.	2025	Vismaz 540900000 EUR piešķirti pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem mikroelektronikas un pusvadītāju jomā, tostarp “balto telpu” infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, talantu projektēšanai, ģenerēšanai un piesaistīšanai vai inovatīvai ražošanai.
455	C15.I8	T	PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju, projektēšanas un inovatīvas ražošanas stiprināšana: izmaksa.		EUR (miljoni)	0	486,81	2. CET.	2026	Vismaz 486 810 000 EUR izmaksa pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem mikroelektronikas un pusvadītāju jomā, tostarp “balto telpu” infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, talantu projektēšanai, ģenerēšanai un piesaistīšanai vai inovatīvai ražošanai.
456	C15.I8	T	PERTE MIKROSHĒMA. Katedras un mikroelektronikas talants		Skaits	0	13	2. CET.	2026	Vismaz 13 universitāšu profesorūru izveide un finansēšana, no kurām katra ilgst trīs gadus un kuras finansē no ANM, galveno uzmanību pievēršot mikroelektronikai, lai Spānijā palielinātu talantus saistībā ar pusvadītāju projektēšanu un ražošanu.

O.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija 9 (C15.I9) — CHIP finansēšanas mehānisms

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā — CHIP finansēšanas mehānismā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas pusvadītāju nozarē, tostarp lielapjoma ražotnēs. Minētais mehānisms darbojas, sniedzot aizdevumus, pašu kapitālu un kvazikapitāla ieguldījumus (vai to kombināciju) privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošinātfinansējumu vismaz 10750000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Española para la Transformación Tecnológica (SETT) kā īstenošanas partneris. Fonds ietver šādas produktu līnijas:

·Tiešā līnija: Tiešās investīcijas uzņēmumos, kas izmanto parastos aizdevumus, līdzdalības aizdevumus un līdzdalību pagaidu un mazākuma kapitālā. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka publiskā kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

·Līdzieguldījums “Atvērtās ES fabrikās” un “Integrētās ražošanas iekārtās”: Lai atbalstītu pusvadītāju ražošanas nozari Spānijā, fonds spēj sniegt atbalstu apvienotiem finanšu instrumentiem, izmantojot aizdevumus, pašu kapitālu un kvazikapitālu (vai to kombināciju), kas integrē privāto un publisko kapitālu koordinācijā ar publiskā atbalsta programmām, ievērojot turpmāk izklāstītās pārvaldības prasības.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un SETT paraksta īstenošanas nolīgumu vai Spānija apstiprina attiecīgo juridisko instrumentu un saistītos dokumentus, kuros ir šāds saturs:

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), jo īpaši investīcijām jaunās iekārtās, izmanto labāko pieejamo tehnoloģiju ar vismazāko ietekmi uz vidi nozarē. Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas noteikumos, ar kuriem izveido Mehānismu, pirms apņemšanās finansēt darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar SETT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata un digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma vai regulas un saistīto dokumentu, ar ko izveido Mehānismu, un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.

5.Prasības attiecībā uz digitālajām investīcijām, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 10750000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu 161 .

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

O.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un atmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L63	C15.I9	M	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Finansēšanas mehānisma oficiāla apstiprināšana	Īstenošanas nolīguma parakstīšana				4. CET.	2023	Ministrija un SETT paraksta īstenošanas nolīgumu vai stājas spēkā regula un visi saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu.
L64	C15.I9	T	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)			0	25 %	2. CET.	2025	Mehānisms ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 25 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Spānijas valdība un pieteikuma iesniedzējs paraksta arī Vispārīgo rīcības protokolu, kā aprakstīts Spānijas valsts tiesību aktos vai līdzvērtīgā diplomātiskā instrumentā, vismaz vienai pusvadītāju ražotnei (priekšgalā vai aizmugurē) ES atvērtās fabrikas vai integrētās ražotnes veidā, kas ir pirmā šāda veida saskaņā ar Eiropas Mikroshēmu aktā noteiktajām definīcijām. Uzņēmums sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta, ka vismaz 100 % šā finansējuma veicina digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L65	C15.I9	T	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)			25 %	100 %	CET.	2026	Mehānisms ir noslēdzis juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Uzņēmums sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta, ka vismaz 100 % šā finansējuma veicina digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L66	C15.I9	M	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 10750000000 uz SETT mehānisma vajadzībām.

P. SASTĀVDAĻA NR. 16: Mākslīgais intelekts

Mākslīgajam intelektam (MI) ir ievērojams pārveides potenciāls no tehnoloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa, ņemot vērā tā starpnozaru izplatību, lielo ietekmi, straujo izaugsmi un ieguldījumu produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanā.

Galvenās problēmas, kas risinātas ar šo Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu, ir saistītas ar: I) MI ierobežota izmantošana uzņēmumos, jo īpaši MVU, ii) plaši pieejamu datu repozitoriju izveide un iii) publisko un privāto ieguldījumu veicināšana inovācijā MI jomā. Komponents ir strukturēts atbilstoši Valsts mākslīgā intelekta stratēģijai (ENIA), kas ir viens no galvenajiem Spānijas valdības digitālās programmas plāniem (SpānijasDigitālā programma 2025). Šis komponents arī palīdz risināt sabiedrības problēmas, jo īpaši mazināt dzimumu nevienlīdzību (ar darbībām, kas vērstas uz sievietēm), digitālo plaisu, ekoloģisko pārkārtošanos, kā arī teritoriālo kohēziju.

No šā viedokļa šā komponenta mērķis ir:

a)starpdisciplinārā veidā noteikt Spāniju par vadošo valsti zinātniskās izcilības un inovācijas ziņā MI jomā;

b)uzņemties vadošo lomu visā pasaulē tādu rīku, tehnoloģiju un lietojumu izstrādē, kas paredzēti spāņu valodas projicēšanai un izmantošanai MI;

c)veicināt kvalificētu darbvietu radīšanu, veicināt apmācību un izglītību, stimulēt Spānijas talantus un piesaistīt pasaules mēroga talantus;

d)iekļaut MI kā faktoru Spānijas privātā sektora produktivitātes, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanā un kā ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas izaugsmes virzītājspēku;

e)radīt uzticēšanās vidi mākslīgā intelekta jomā gan tehnoloģiju attīstības, gan regulējuma, gan sociālās ietekmes ziņā;

f)veicināt globālas debates par tehnoloģisko humānismu, izveidojot forumus un informatīvus pasākumus un piedaloties tajos, lai izstrādātu ētikas satvaru, kas garantē pilsoņu individuālās un kolektīvās tiesības;

g)nodrošināt MI kā transversālu virzītājspēku, lai risinātu sabiedrības lielās problēmas un jo īpaši mazinātu dzimumu nevienlīdzību, digitālo plaisu, atbalstītu ekoloģisko pārkārtošanos un teritoriālo kohēziju.

Šis komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), digitālās mācīšanās pieejamības uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un publisko un privāto investīciju veicināšanu un digitālās pārkārtošanās veicināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

P.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C16.R1) — Valsts MI stratēģija

Šā visaptverošā pasākuma mērķis ir izveidot satvaru uzticamas, pārredzamas un iekļaujošas valsts MI stratēģijas īstenošanai, kas nodrošina atbilstību pamatprincipiem un vērtībām un ņem vērā iedzīvotāju kolektīvos centienus. Šajā nolūkā pasākums ietver trīs likumdošanas reformas, lai noteiktu tiesisko un ētisko satvaru MI jomā, un deviņus investīciju projektus, lai atbalstītu uz MI balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu Spānijas ekonomikā un sabiedrībā, piemēram, projektus prasmju, talantu un infrastruktūras jomā.

Šīs darbības ir sagrupētas piecās politikas svirās:

·Tiesiskais un ētiskais regulējums (tiesību akti):

a)valsts mākslīgā intelekta stratēģija (ENIA): valsts rīcības un reformu plānu uz MI balstītu tehnoloģiju ieviešanai un paplašināšanai Spānijas ekonomikā un sabiedrībā, izveidojot Mākslīgā intelekta konsultatīvo padomi;

b)regulatīvās smilškastes: nepieciešamo leģislatīvo aktu izstrāde, lai atļautu “regulatīvās smilškastes” MI piemērošanai. Lai ieviestu jaunus procesus un pakalpojumus, kuru pamatā ir dati gan publiskajā, gan privātajā sfērā, izmanto drošu vidi vai smilškastes. Drošu vidi un smilškastes var izmantot valdības aģentūras, MI lietotāji un datu repozitoriju radītāji, iespējams, digitālās inovācijas centru tīkla ietvaros, lai ieviestu un regulētu jaunus produktus un lietojumus;

c)MI observatorija un uzticamības sertifikācija: tostarp izstrādāt i) aizsardzības plānu neaizsargātām MI grupām, tostarp darba un sociālās tiesības un sieviešu vajadzības, ii) plānu palielināt informētību un uzticēšanos mākslīgajam intelektam, iii) novērošanas centrus par MI ietverošo algoritmu ētisko un regulatīvo ietekmi, iv) uzticamu MI sertifikāciju un zīmogu arhitektūru MI produktiem un pakalpojumiem, kā arī v) Digitālo tiesību hartas izstrādi un veicināšanu.

d)Spānijas aģentūras (AESIA) izveide, lai pārraudzītu mākslīgā intelekta sistēmas, ko izmanto gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Jo īpaši aģentūra vismaz pārrauga un veicina ar MI saistīto tiesību garantijas, interpretē “regulatīvo smilškastu” izstrādes rezultātus un veic MI izstrādes izvērtējumus, lai turpinātu izstrādāt regulējumu un norādījumus, kas reglamentē MI.

·Pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšana MI jomā (projekti):

e)Pētniecības, izstrādes un inovācijas misijas: finansēt rūpnieciskās pētniecības vai eksperimentālās izstrādes projektus MI jomā, lai risinātu galvenās sabiedrības problēmas vai valstu uzdevumus, kas minēti ENIA (t. i., dzimumu nelīdztiesība, ekoloģiskā pārkārtošanās, teritoriālā struktūra un digitālā plaisa) nozarēs, kas ir ļoti svarīgas un spēj nodrošināt traucējumus un ietekmi (t. i., enerģētika, mobilitāte, biomedicīna, klimats, lauksaimniecības pārtika, veselība, tūrisms un viesmīlība);

f)daudzdisciplīnu MI institūts: izveidot daudzdisciplīnu pētniecības centru, kas integrē MI kopā ar citām zinātnēm, īpašu uzmanību pievēršot neirotehnoloģijām;

g)izcilības tīkls mākslīgā intelekta jomā: izveidot Spānijas Izcilības tīklu MI jomā ar starpdisciplīnu apmācību un augstas specializācijas programmām un mehānismiem talantu pieņemšanai darbā un noturēšanai, kas darbojas integrētā veidā, lai koordinētu pētniecību valsts līmenī.

·Talantu piesaistīšana (projekti):

h)Spānijas Talantu centrs: informācijas mezgla izveide, lai piesaistītu un noturētu talantus MI jomā, proti, Spānijas Talantu centrs, kas, paredzams, kalpos par kontaktpunktu talantu un ārvalstu investīciju pieņemšanai un uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu vajadzībām un ieguldījumiem ar sociālo ietekmi;

i)Akadēmisko aprindu priekšsēdētāji: finansējot 10–15 pagaidu akadēmisko priekšsēdētāju izveidi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, galveno uzmanību pievēršot tādiem galvenajiem tematiem kā MI ietekme uz demokrātiju, jaunās MI tendences, MI sistēmu novērtējumi, smadzeņu MI hibridizācija un biomedicīniskais MI.

·Datu un tehnoloģiju infrastruktūras (projekti):

j)Dabiskās valodas tehnoloģijas plāns: mērķis ir attīstīt dabiskās valodas apstrādes nozari, kā arī mašīntulkošanas un sarunu sistēmas Spānijā, jo īpaši spāņu un līdzo oficiālajās valodās;

k)superdatošanas stratēģisko spēju stiprināšana: programmas izstrāde, lai atvieglotu MVU piekļuvi superdatošanas centriem un to izmantošanu un to izmantošanu dažādos reģionos (piemēram, Estremadurā, Galisijā un Aragonā), kā arī kvantiskās datošanas ieviešana dažādu tematu projektos, tostarp mobilitātes un klimata pārmaiņu jomā. Turklāt PERTE mikroshēmas kontekstā stiprina kvantu mikroshēmu izstrādi, atbalstot pētniecību, izstrādi un inovāciju jaunas paaudzes kvantu mikroshēmu tehnoloģiju izstrādē.

·MI integrēšana vērtību ķēdēs (projektos):

l)uzaicinājums piešķirt dotācijas MI integrēšanai vērtību ķēdēs: atbalsta programma, ar ko finansē eksperimentālas izstrādes projektus, kuru tehnoloģiskais briedums atbilst 6., 7. un 8. TGL līmenim. Projektu finansēšana šajos tehnoloģiskā brieduma līmeņos ir spēcīgs atbalsts produktiem, kas varētu būt tuvu ieviešanai tirgū un tādējādi pārnesti uz vērtības ķēdi;

m)Valsts zaļo algoritmu programma: atbalsta programma zaļo algoritmu izstrādei, lai maksimāli palielinātu energoefektivitāti un samazinātu MI modeļu ietekmi uz vidi, vienlaikus atbalstot šīs tehnoloģijas izmantošanu, lai reaģētu uz dažādām vides problēmām.

Reformas un investīcijas īsteno, izmantojot i) uzaicinājumus piešķirt dotācijas, pētniecības, izstrādes un inovācijas uzdevumus, MI integrāciju vērtības ķēdēs un jaunas paaudzes kvantu mikroshēmu tehnoloģiju izstrādi; II) konvencijām attiecībā uz datu un tehnoloģiju infrastruktūrām; III) iepirkums normatīvajam un ētiskajam satvaram, Valsts zaļo algoritmu programmai un dabiskās valodas plānam; un iv) konsorciji daudzdisciplīnu MI institūtam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

P.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
249	C16.R1	M	Mākslīgā intelekta valsts stratēģija	Publicēts OV				CET.	2020	Valsts mākslīgā intelekta stratēģijas publicēšana. Stratēģijas mērķi ir šādi: 1. Pozicionējot Spāniju kā valsti, kas ir apņēmusies veicināt zinātnisko izcilību un inovāciju MI jomā. 2. Spāņu valodas projicēšana MI. 3. Kvalificētas nodarbinātības radīšana, stimulējot un piesaistot talantus, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm. 4. MI iekļaušana ražošanas sistēmā, lai uzlabotu Spānijas uzņēmumu produktivitāti. 5. Uzticamas vides radīšana saistībā ar mākslīgo intelektu. 6. Izstrādāt ētikas satvaru, kas garantē iedzīvotāju individuālās un kolektīvās tiesības mākslīgā intelekta jomā. 7. Iekļaujoša un ilgtspējīga MI stiprināšana; jo īpaši novērst dzimumu nevienlīdzību un digitālo plaisu un atbalstīt ekoloģisko pārkārtošanos un teritoriālo kohēziju.
250	C16.R1	M	Digitālo tiesību harta	Publicēts OV				4. CET.	2021	Pieņemšana Spānijas valdībā un publicēšana Digitālo tiesību hartas oficiālajā tīmekļa vietnē. Hartai nav normatīva rakstura, bet tās mērķis ir atzīt jaunos piemērošanas un interpretācijas izaicinājumus, ko rada tiesību pielāgošana digitālajai videi, un šajā kontekstā ierosināt ar to saistītus principus un politiku. Līdztekus tam tā arī ierosina atsauces sistēmu publisko iestāžu rīcībai, izmantojot un attīstot visas pašreizējās digitālās vides iespējas un iespējas, vienlaikus novēršot tās riskus.
251	C16.R1	M	Atbalsts mākslīgā intelekta projektiem	Programmas dotāciju publicēšana un finansēšana				4. CET.	2023	Vismaz 500 000 000 EUR atvēlēts dotācijām mākslīgā intelekta pētniecības un izstrādes projektu projektiem, Spānijas MI talantu centram, daudzdisciplīnu MI institūtam, MI izcilības tīklam, dabiskās valodas tehnoloģiju plānam, akadēmiskajiem krēsliem, novērošanas centriem, uzticamam MI sertifikācijas un zīmogam, aizsardzības plānam neaizsargātām grupām MI jomā, MI izpratnes un uzticēšanās plānam, kvantu datošanai un zaļajiem algoritmiem valsts programmai.
458	C16.R1	M	“Regulatīvās smilškastes” un Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūra (AESIA)	Publicēts OV				4. CET.	2024	To tiesību aktu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī, kas vajadzīgi, lai atļautu “regulatīvās smilškastes” MI piemērošanai, un Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūras iekšējos statūtus. Pēdējā minētā ietver: aģentūras būtību un tiesisko regulējumu (piešķirot tās publiskās juridiskās personas statusu, savus aktīvus un pārvaldības autonomiju); tās mērķi, mērķi un kompetences; organiskā struktūra un tās atlases process; tās patriotisko, finansiālo un līgumu slēgšanas režīmu; kā arī ekonomikas budžeta pārvaldību un kontroli.
252	C16.R1	T	Uzrunātās valstu misijas	—	Skaits	0	7	Q1	2026	Vismaz 7 projekti, kas finansēti konkrētu valstu misiju risināšanai ar inovatīviem MI virzītiem risinājumiem, lai risinātu šajās misijās konstatētās problēmas: veselības aprūpe, rūpniecība, vide, sabiedrība, enerģētika, lauksaimniecība un ekonomika. Projektus īsteno, finansējot sadarbības projektus aptuveni EUR 10000000 līdz 15000000 apmērā.
253	C16.R1	M	Mākslīgā intelekta projektu pabeigšana	Paziņojums par ieguldījumu projektu pabeigšanu				Q1	2026	Projektu pabeigšana mākslīgā intelekta pētniecības un izstrādes jomā, Spānijas MI talantu centrs, Mākslīgā intelekta daudzdisciplīnu institūts, MI izcilības tīkls, dabiskās valodas tehnoloģiju plāns, akadēmiskie krēsli, novērošanas centri, uzticama MI sertifikācija un zīmogs, neaizsargātu MI grupu aizsardzības plāns, MI izpratnes un uzticēšanās plāns, kvantu datošana un zaļie algoritmi saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus (#251. atskaites punkts).
457	C16.R1	T	PERTE MIKROSHĒMA. Kvantu ekosistēmas stiprināšana.		EUR (miljoni)	0	36	2. CET.	2026	Vismaz 36 000 000 EUR izmaksa pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jaunās paaudzes kvantu tehnoloģiju jomā, tostarp atbalsts kvantu aparatūras, programmatūras un kvantu starpprogrammatūras izstrādei, alternatīvu kubītu un saistīto nepieciešamo izmēģinājuma līniju izstrādei, kvantu sakariem un kriptogrāfijas, kvantu interneta tehnoloģiju, metroloģijas un kvantu sensoru izstrādei.

Q. SASTĀVDAĻA NR. 17: Zinātne, tehnoloģija un inovācija

Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijā 2021.–2027. gadam paredzēts ievērojams investīciju pieaugums pētniecībā, izstrādē un inovācijā Spānijā, sasniedzot 2,12 % no IKP 2027. gadā. Šajā kontekstā šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sistēmu, reformējot tās pārvaldību, uzlabojot koordināciju starp dalībniekiem, uzlabojot tās efektivitāti un paātrinot investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā, izmantojot šādus elementus:

a)Izstrādāt skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu, kas uzlabo nozares pārvaldību, palielina pētniecības, izstrādes un inovācijas publiskās politikas efektivitāti, uzlabo zināšanu pārnesi un veicina ieguldījumus pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

b)investīcijas infrastruktūrā, aprīkojumā un cilvēkkapitālā;

c)ieguldījumi zināšanu nodošanā, reģionālā pētniecībā, izstrādē un inovācijā, valstu pētniecības, attīstības un inovācijas projektos un publiskā un privātā sektora partnerībās; un

d)investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā tādās stratēģiskās nozarēs kā veselība, vide, klimata pārmaiņas un enerģētika, mikroelektronika un pusvadītāji, ilgtspējīga autobūve un kosmiskā aviācija.

Šis komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē un par pētniecības un inovācijas atbalsta rīcībpolitiku efektivitātes uzlabošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), publisko un privāto investīciju un pētniecības un inovācijas veicināšanu ( 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), par visu pārvaldības līmeņu koordinācijas uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4) un par investīciju koncentrēšanu zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, jo īpaši pētniecības un inovācijas sekmēšanā (2021. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

JAUTĀJUMS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C17.R1): Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju likuma reforma

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju nozares tiesisko regulējumu, lai uzlabotu nozares pārvaldību un koordināciju, radītu pievilcīgu zinātnisko karjeru un uzlabotu zināšanu pārnesi no pētniecības uz lietišķiem produktiem/pakalpojumiem sabiedrībai. Jo īpaši Spānija atjaunina Likumu Nr. 14/2011 par zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, uzlabojot zinātnes, pētniecības un inovācijas politikas koordināciju, uzlabojot Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas pārvaldību un koordināciju, ieviešot jaunu karjeru zinātnes jomā un uzlabojot zināšanu nodošanu.

Šis pasākums ir saistīts ar turpmāk aprakstītajiem C17.I1, C17.I4. un C17.I5. punktā iekļautajiem ieguldījumiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C17.R2): Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģija 2021.–2027. gadam un Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas informācijas sistēmas progresīva attīstība

Pasākums ietver to, ka Spānijas valdība pieņem Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģiju 2021.–2027. gadam. Stratēģijā ir izklāstīti nozares vispārējie mērķi laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Lai uzlabotu zināšanu nodošanu, stratēģijā ir apvienotas iepriekš nodalītās zinātnes un tehnoloģijas stratēģijas un inovācijas stratēģija. Stratēģija nodrošina vispārēju satvaru, kas virza gan valstu, gan reģionālos pētniecības, izstrādes un inovācijas plānus. Šajā nolūkā Spānija ir pieņēmusi stratēģiju “Spānijas pārdomātas specializācijas stratēģija” Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros, nodrošinot struktūru gaidāmajām reģionālajām pārdomātas specializācijas stratēģijām.

Stratēģiju izstrādāja Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas padome, kuru vada Zinātnes un inovācijas ministrija un kurā ir pārstāvētas galvenās ministrijas un reģioni. Stratēģija ir apspriesta ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp privāto sektoru, publiskajām pētniecības organizācijām un pilsonisko sabiedrību. Lai uzraudzītu un novērtētu stratēģiju, tika izveidota komiteja, kurā pārstāvēta valsts, reģioni, ekonomiskie un sociālie dalībnieki, zinātniskā un inovatīvā kopiena un pilsoniskā sabiedrība.

Stratēģijā paredz gada uzraudzības ziņojumus, vidusposma novērtējumu (līdz 2023. gada decembrim) un stratēģijas galīgo novērtējumu. Izvērtējumos pievērsīsies arī progresam, kas panākts, izpildot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kuri sniegti Spānijai pētniecības un izstrādes jomā. Turklāt šā pasākuma konkrētais mērķis ir uzlabot zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju informācijas sistēmu, lai uzlabotu datu vākšanu un analīzi Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas uzraudzībai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C17.R3): Valsts pētniecības organizāciju reorganizācija un to struktūras un darbības racionalizācija

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts pētniecības organizāciju (PRO) efektivitāti pēc problēmu analīzes, reorganizējot PP, tostarp to pārvaldības struktūru. 2021. gada sākumā ekspertu komiteja veica PRO analīzi un secināja, ka lielākām, neatkarīgām un elastīgām pētniecības aģentūrām ir labākas konkurences struktūras.

Pēc šīs analīzes Spānija Spānijas Valsts pētniecības padomē (Centro Superior de Investigaciones Científicas, CSIC) integrēs trīs PRO: valsts lauksaimniecības un pārtikas pētniecības institūts (Instituto Nacional de Investigación y Tecnología Agraria, INIA), Spānijas Okeanogrāfijas institūts (Instituto Español de Oceanografía, IEO) un Spānijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu ieguves institūts (Instituto Geológico Minero de España, IGME). Šī reorganizācija stiprinās Spānijas ekspertu spēju zivsaimniecības politiku, agropārtikas un ekoloģisko pārkārtošanos. Trīs RĪ ir valsts aģentūras tiesiskais regulējums, kas nodrošina lielāku elastību un uz darbības rezultātiem balstītu sistēmu, kas izveidota ar daudzgadu pārvaldības līgumu. Turklāt Spānija ievieš uz sniegumu balstītu budžeta izstrādi. Reforma stiprina rezultātā izveidotās struktūras pārvaldību, darbības izvērtēšanu un kontroli.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 1 (C17.I1): Papildu pētniecības un attīstības plāni ar autonomajiem apgabaliem

Šā pasākuma mērķis ir veicināt valsts līmeņa koordināciju ar reģioniem pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, izstrādājot papildu pētniecības, izstrādes un inovācijas plānus, ko līdzfinansēs ANM un reģioni. Šis jaunais instruments arī veicina sadarbību starp reģioniem, jo tie nosaka kopīgas prioritātes saskaņā ar attiecīgajām reģionālajām pārdomātas specializācijas stratēģijām (RIS3).

Saskaņā ar Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģiju 2021.–2027. gadam papildu plāni uzlabo zināšanu radīšanu un tehnoloģisko inovāciju, dažādo pārvaldības līmeņu koordināciju un veicina teritoriālo ekonomisko pārveidi šādās stratēģiskās jomās: kvantu sakari, enerģētika un zaļais ūdeņradis, lauksaimniecības pārtika, bioloģiskā daudzveidība, astrofizika un augstas enerģijas fizika, jūras zinātne, materiālu zinātne un biotehnoloģija, ko piemēro veselībai. Lai veidotu teritoriālo sinerģiju, papildu plānos ir paredzēta vairāku reģionu līdzdalība programmā, paredzot iespēju piedalīties vairākās programmās. Tādējādi ir iespējams iekļaut un izmantot konkrētas reģionālās spējas vairākos plānos. Plāni ilgst divus vai trīs gadus, un tiem ir vajadzīgas līdzfinansējuma saistības no reģioniem.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ietver astoņu finanšu nolīgumu parakstīšanu starp Zinātnes un inovācijas ministriju un reģioniem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C17.I2): Valsts zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sistēmas jaudas, infrastruktūras un aprīkojuma stiprināšana

Šīs investīcijas ir vērstas uz pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas tehniskā zinātniskā aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšanu, uzlabošanu un atjaunināšanu, lai veicinātu izcilu pētniecību un uzlabotu sistēmas konkurētspēju.

Šīs investīcijas atbalsta zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas nozares infrastruktūru un aprīkojumu, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Ar investīciju finansē arī atjaunošanu, atjaunināšanu vai jaunu stratēģisko valsts infrastruktūru, piemēram: bioloģiskās drošības 3. līmeņa iekārtu infrastruktūra, lai risinātu jaunos uzdevumus, kas saistīti ar pārnēsājamiem patogēniem, jaunas fitoģenēzes iekārtas būvniecība, jauna moderno optisko iekārtu centra izveide un Centro de Investigaciones Energéticas, Medioambientales y Tecnológicas ( CIEMAT) infrastruktūras modernizācija ar nepieciešamo infrastruktūru atjaunojamās enerģijas pētniecības veikšanai. Saskaņā ar šo investīciju atbalstāmās īpašās darbības ietver lielas zinātniskās infrastruktūras, kas atrodas Spānijā, jo īpaši tās, kas iekļautas “Unikālu zinātnisko un tehnisko infrastruktūru kartē” (ICTS) (Mapa de Infraestructuras Científicas y Técnicas Singulares). Turklāt investīcija atbalstīs Eiropas un starptautisko infrastruktūru, piemēram, CERN un dziļo apakšzemes Neutrino Experiment.

Turklāt investīcija ietver vairākus uzaicinājumus piešķirt dotācijas, lai uzlabotu Spānijas pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas internacionalizācijas spēju, tostarp: uzaicinājums uz Eiropas projektu pārvaldību, uzaicinājums “Eiropa pētniecībai 2020”, uzaicinājums “Eiropa izcilība 2020”, 2020., 2022. un 2023. gada uzaicinājums. Investīcija paredz arī pētniecības un izstrādes pārvaldības digitalizāciju.

Darbības saskaņā ar šo investīciju tiek veiktas, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un tiešas publiskās investīcijas.

Turklāt atveseļošanas un ekonomikas pārveides mikroshēmas stratēģiskā projekta (PERTE mikroshēma) ietvaros investīcijas atbalsta pētniecības izstrādes un inovācijas projektus pusvadītāju un mikroelektronikas nozaru vērtības ķēdē. Konkrēti, veic ieguldījumus būvniecībā, virsmas palielināšanā, esošās infrastruktūras un aprīkojuma stiprināšanā tīro telpu jomā (CSIC Valsts mikroelektronikas centrs un unikālā zinātniskā un tehniskā infrastruktūra (ICTS) sadalītā MICRONANOFABS) un darbībās, kuru mērķis ir stiprināt spējas pusvadītāju jomā saistībā ar superdatošanu (Mare Nostrum 5, Spānijas Superdatoru tīkls (RES) un Valsts izglītības un pētniecības sakaru tīkls (RedIRIS), kā arī Spānijas ieguldījumu kopuzņēmumā saistībā ar Pamatpartnerības nolīgumu, lai izstrādātu plaša mēroga Eiropas iniciatīvu augstas veiktspējas datošanai ar ekosistēmu, kuras pamatā ir RISC-V.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 3 (C17.I3): Jauni privāti, starpdisciplināri, publiski pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, koncepcijas pārbaudes un atbalsta piešķiršana starptautisku konkursu rezultātā. Progresīva pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz sabiedrības problēmām. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā

Ar šo ieguldījumu saistīto darbību mērķis ir stiprināt zināšanu radīšanu, zināšanu pārnesi un publiskā un privātā sektora partnerības pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā. Ar darbībām, kas saistītas ar šo ieguldījumu, pastiprina pētniecības un inovācijas darbības privātajā sektorā un stiprina sadarbību starp publiskām pētniecības organizācijām un privāto sektoru. Pasākuma mērķis ir arī palielināt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību tādās stratēģiskās jomās kā zaļā un digitālā pārkārtošanās, kā arī palielināt Spānijas pētniecības grupu internacionalizāciju.

Šajā investīcijā ir paredzēti deviņi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus: Ar uzaicinājumu iesniegt koncepcijas apliecinājumu finansē projektus pirmskonkurences attīstības agrīnajos posmos, lai paātrinātu zinātnes atziņu pārveidi produktos vai pakalpojumos, 2) uzaicinājumu iesniegt starpdisciplinārus projektus finansē publiskā un privātā sektora konsorciju projektus, kas uzlabo Spānijas pētniecības, izstrādes un inovācijas konkurētspēju, 3) uzaicinājumu iesniegt pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, kas saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, 4) uzaicinājumu iesniegt publiskā un privātā sektora sadarbības projektus, lai finansētu projektus ar augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni, kas vērsti uz to, lai sasniegtu tirgum tuvus rezultātus, 5) uzaicinājums iesniegt starptautiskus sadarbības projektus, lai finansētu Spānijas publisko pētnieku projektus, kas ir daļa no projektiem, kuri atlasīti finansēšanai no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, 6) uzaicinājums pētniecības un izstrādes jomā risināt sabiedrības problēmas, tostarp, piemēram, droša, efektīva un tīra enerģija vai kiberdrošība, 7) uzaicinājums finansēt publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā,8) uzaicinājums iesniegt pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus pusvadītāju jomā (“Ar PERTE mikroshēmu saistītās zinātnes un inovācijas misijas”) un 9) uzaicinājums iesniegt koncepcijas pierādījumus pusvadītāju jomā, kas saistīts ar PERTE mikroshēmu.

Investīcijas saskaņā ar šo pasākumu veic laikposmā no 2020. līdz 2026. gadam, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā koncentrējot laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam un īstenojot dažas no sarežģītākajām investīcijām, kas ilgst līdz 2026. gadam.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek sasniegti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām atbalsta alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām šādas darbības pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz tādu alternatīvu izstrādi, kurām nozarē ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas ar mazu ietekmi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 4 (C17.I4): Jauna karjera zinātnē

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt stabilu karjeru zinātnē. Tas ir saistīts ar C17.R1. Atjauninātajā Zinātnes likumā iekļauj jaunu zinātnisko karjeru Spānijā, kas nodrošina satvaru visam pētniecības personālam, tostarp universitāšu personālam. Sistēma nodrošina pārredzamību attiecībā uz personāla iecelšanu, elastību, mobilitāti un stabilitāti pētniecības karjerā.

Atbalsts ir dotāciju veidā, ko piešķir, izsludinot konkursus šādās programmās: Doctores Industriales stipendija, četru gadu programma doktorantūras studentiem uzņēmumā (56 vietas), 2) Torres Quevedo stipendija, trīs gadu programma doktorantūras pētniekiem uzņēmumā (vismaz 148 vietas), 3) Juan de la Cierva apmācības stipendija, divu gadu programma doktorantūras doktorantiem akadēmiskajās iestādēs, tā ietver mobilitātes stipendiju (973 vietas) un 4) Juan de la Cierva Incorporation stipendija, trīs gadu programma doktorantūras doktorantiem akadēmiskajās iestādēs, kas ietver pētniecības stipendiju (843 vietas). Šis pasākums ietver arī pētniecības uzsākšanas paketi 790 pētniekiem ar stabiliem līgumiem akadēmiskās iestādēs vai publiskās pētniecības organizācijās, kā arī īpašu pētniecības uzsākšanas paketi 26 pētniekiem mikroelektronikas un pusvadītāju jomā. Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu tiek veiktas, izsludinot uz konkurenci balstītus dotāciju konkursus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 5 (C17.I5): Zināšanu nodošana

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt tehnoloģiju nodošanu un atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju pētījumu rezultātu nodošanu. Šis ieguldījums ir saistīts ar C17.R1 reformu; atjauninātais Zinātnes likums atbalsta zināšanu nodošanu, veicinot pētnieku mobilitāti, izveidojot elastīgu juridisku instrumentu, lai kopīgi ieguldītu tehnoloģiju jaunuzņēmumos, un pārveidojot stimulu struktūru, lai zināšanu pārnese tiktu pienācīgi atzīta pētnieka atalgojumā, kā arī tradicionālā pētniecības darbība.

Šie pasākumi ietver sešas konkrētas darbības, lai uzlabotu zināšanu nodošanu: 1) uzaicinājums “Inovācijas ekosistēmas, kuru pamatā ir izcilības tīkli Cervera”, 2) pētniecības rezultātu nodošanas biroju spēju un orientācijas uzlabošana, 3) uzaicinājumi piešķirt Cervera dotācijas tehnoloģiju centriem, pētniecības centriem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, lai tie varētu veikt pētniecību un izstrādi prioritāro tehnoloģiju jomā, 4) aicinājums atbalstīt Spānijas MVU ar Eiropas izcilības zīmogu, 5) riska kapitāla atbalsts, lai ar tehnoloģiju nodošanas fonda starpniecību ieguldītu un ieguldītu uzņēmumos ar stratēģiskām tehnoloģijām, un 6) atbalsts NEOTEC, kas ir pētniecības un izstrādes pamatprogramma, kuras mērķis ir atbalstīt uz tehnoloģijām balstītu uzņēmumu izveidi un konsolidāciju.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu galvenokārt tiek veiktas, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek sasniegti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām atbalsta alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām šādas darbības pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz tādu alternatīvu izstrādi, kurām nozarē ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas ar mazu ietekmi.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 6 (C17.I6): Veselība

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt pētniecības attīstību un inovāciju veselības nozarē. Pasākums ietver šādus darbības virzienus:

1) investīcijas uzlabotas terapijas, jaunu zāļu un personalizētas medicīnas jomā,

2) pasākumi, lai stiprinātu valsts veselības sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju,

3) Instituto de Salud Carlos III Instituto de Salud Carlos III, jo īpaši Valsts mikrobioloģijas centra, Valsts epidemioloģijas centra, Valsts arodmedicīnas skolas un Valsts veselības skolas, darbības, lai atbalstītu spējas apkarot infekcijas slimības un globālos apdraudējumus,

4) dalība daudzvalstu projektā “Eiropas genoms” iniciatīvas “1 miljons genomu” ietvaros,

Spēju veidošanas pasākumi, kas saistīti ar infekcijas slimību pētniecību, citiem globāliem veselības apdraudējumiem un novecošanu,

6) darbības saskaņā ar PERTE Vanguard Health, lai: stiprināt un internacionalizēt veselības nozares rūpnieciskās spējas, atbalstot Spānijas dalību daudzvalstu pētniecības, izstrādes un inovācijas projektos, ii) atbalstīt pētniecību un izstrādi, kas saistīta ar reto slimību diagnostiku, iii) atbalstīt pētniecību, izstrādi un inovāciju personalizētas precīzijas medicīnas jomā, iv) izstrādāt Proteomikas un metabolomikas platformu Instituto de Salud Carlos III (ISCIII), v) atjaunināt, paplašināt un uzlabot ISCIII cilvēka biomonitoringa infrastruktūru un vi) attīstīt un modernizēt uz pacientiem orientētas klīniskās pētniecības vienības, un

7) neatmaksājamā daļa no aizdevumiem veselības aprūpes nozarei kā papildinājums investīcijai C17.I10 (aizdevumi veselības un kosmiskās aviācijas nozarei).

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu tiek veiktas, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, riska kapitāla publiskās un privātās investīcijas un tiešās publiskās investīcijas.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Ieguldījums 7 (C17.I7): Vide, klimata pārmaiņas un enerģētika

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pētniecības attīstību un inovāciju vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas nozarē. Ar pasākumu atbalsta: 1) pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, kas saistīti ar ilgtspējīgu plastmasu aprites ekonomikā, alternatīvas plastmasas ražošanu un plastmasas atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, 2) projekts par klimata pārmaiņām un ietekmi uz ūdens rezervēm, 3) projekts par augsto tehnoloģiju komponentiem enerģētikas pārkārtošanā, jo īpaši aplūkojot enerģijas uzglabāšanu un prototipu ražotņu izstrādi CO2 uztveršanai no rūpniecisko procesu emisijām energoietilpīgās nozarēs, ko īsteno Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC). Ja ir iesaistītas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) iekārtas, tām jāsasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir vismaz zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, 170 un darbības, kas saistītas ar fosilajiem kurināmajiem, tostarp pakārtotu izmantošanu, ir izslēgtas, 171 4) pētniecības projekts par stratēģiskiem metāliem enerģētikas pārkārtošanai un 5) enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centra izveide Estremadurā, lai veicinātu tehnoloģisko un zinātnisko reakciju uz zaļās enerģijas ražošanas pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz rūpnieciskā ūdeņraža lietojumiem, kā arī zaļā ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu. Ar pasākumu atbalsta arī spēju veidošanu, kas jāveic centrā, lai apmācītu zinātniekus un pētniekus par enerģijas un enerģijas uzkrāšanas nozarēm.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu tiek īstenotas kā uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek sasniegti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām atbalsta alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām šādas darbības pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz tādu alternatīvu izstrādi, kurām nozarē ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas ar mazu ietekmi.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 8 (C17.I8): Ilgtspējīga automobiļu pētniecība, izstrāde un inovācija

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pētniecības attīstību un inovāciju ilgtspējīgā autobūves nozarē. Konkrētāk, pasākuma mērķis ir: 1) atbalstīt komponentu un platformu izstrādi tikai elektriskiem, no elektrotīkla uzlādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem un ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem, 2) veicināt pētniecību un izstrādi autonomās braukšanas un satīklotas mobilitātes jomā, izstrādājot jaunu aparatūru un programmatūru transportlīdzekļu arhitektūru, un 3) pielāgot komponentu un sistēmu ražošanas zonas tikai elektriskajiem, uzlādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem un ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem. Projektus īsteno uzņēmējdarbības konsorciji, kuros ir trīs līdz astoņi uzņēmumi (vismaz vienam jābūt MVU) un kuru ilgums nepārsniedz trīs gadus.

Darbības saskaņā ar šo ieguldījumu tiek veiktas, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek sasniegti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām atbalsta alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām šādas darbības pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz tādu alternatīvu izstrādi, kurām nozarē ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas ar mazu ietekmi.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 9 (C17.I9): Aviācija

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pētniecības izstrādi un inovāciju aerokosmiskajā nozarē, galveno uzmanību pievēršot darbībām saskaņā ar šīm investīcijām, kas saistītas ar mazoglekļa vai bezoglekļa aerokosmiskajām tehnoloģijām un aeronautiku. Pasākuma mērķis ir uzlabot rūpnieciskās spējas, kas saistītas ar nākotnes mazemisiju un bezemisiju gaisa kuģiem, kritiski svarīgu tehnoloģiju attīstību saistībā ar bezpilota lidaparātiem, iekāpšanas sistēmām, daudzfunkcionāliem gaisa kuģiem un progresīvām ražošanas sistēmām, kas ietver digitālo dvīņu radīšanu, efektivitātes veicināšanu un resursu mazāku patēriņu vai mazāku ietekmi uz vidi. Saskaņā ar valsts kosmosa tehnoloģiju programmu pasākums atbalsta arī aerokosmisko rūpniecību, finansējot pētniecību, izstrādi un inovāciju, ražošanas jaudas atjaunināšanu, digitalizāciju un tehnoloģijas, kā arī tādu zaļo tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kas veicina nozares ilgtspēju. Interešu jomas ietver piekļuvi kosmosam, Zemes novērošanu, optiskās un drošas sakaru sistēmas un satelītu konstelācijas. Darbības saskaņā ar šo investīciju tiek veiktas, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un publisko iepirkumu.

Turklāt papildus investīcijai C17.I10 (aizdevumi veselības un kosmiskās aviācijas nozarei) šajā ieguldījumā iekļauj neatmaksājamo daļu no aizdevumiem kosmiskās aviācijas nozarei.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti uzdevumos gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus vai publiskā iepirkuma konkursiem, neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 180 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 181 ; III) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 182 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 183 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. . Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek sasniegti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām atbalsta alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām šādas darbības pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz tādu alternatīvu izstrādi, kurām nozarē ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas ar mazu ietekmi.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

JAUTĀJUMS. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
254	C17.R1	M	Stājas spēkā grozījumi 1. jūnija Likumā Nr. 14/2011 par zinātni, tehnoloģiju un inovāciju.	Likuma noteikums par stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā grozījumi Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas likumā, uzlabojot koordināciju starp dažādiem pārvaldes līmeņiem zinātnes, pētniecības un inovācijas politikā, uzlabojot Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas pārvaldību un koordināciju, ieviešot jaunu zinātnisko karjeru un uzlabojot zināšanu nodošanu.
255	C17.R2	M	Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam publicēšana	Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam publicēšana				4. CET.	2020	Spānijas Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas stratēģijā (EECTI) ir izklāstīta vispārējā stratēģija, kas pētniecības attīstības un inovācijas jomā jāievēro visām valsts pārvaldes iestādēm, tostarp reģionālā un vietējā līmenī. Stratēģija ir pārdomātas specializācijas stratēģija Spānijai. Tiek izveidota stratēģijas uzraudzības komiteja, kurā ir pārstāvji no valsts, reģioniem, ekonomikas un sociālās jomas ieinteresētajām personām un zinātnieku aprindām. Stratēģijas pamatā ir dažādu pārvaldes līmeņu koordinācijas princips, un tā ir izstrādāta, lai nodrošinātu dzimumu perspektīvu pētniecībā un inovācijā. Tās mērķis ir stiprināt publiskā un privātā sektora sadarbību, veicināt zināšanu pārnesi, noturēt zinātnieku talantus un attīstīt karjeru zinātnē, nodrošināt atbilstošus nodokļu stimulus, lai atbalstītu pētniecību, izstrādi un inovāciju privātajā sektorā, un iekļaut dzimumu perspektīvu.
256	C17.R2	M	Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam vidusposma novērtējums	Vienošanās Consejo de Política Científica, Tecnológica y de Innovación un novērtējuma publicēšana Zinātnes un inovācijas ministrijas tīmekļa vietnē.				2. CET.	2023	Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam uzraudzības komitejas veikto vidusposma novērtējumu publicē 2023. gada decembrī. Izvērtējumā izmantojamie rādītāji ir saskaņoti Consejo de Política Científica, Tecnológica y de Innovación (kurā ir pārstāvēti 17 autonomie apgabali), šo rādītāju indikatīvs saraksts un datu meklēšana ir noteikti Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijā 2021.–2027. gadam. Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmu izmanto, lai apkopotu datus par progresu, kas panākts stratēģijas īstenošanā.
257	C17.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par valsts pētniecības organizāciju reorganizāciju.	Karaļa dekrēta par stāšanos spēkā norma				Q1	2021	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par valsts pētniecības organizāciju (PRO) reorganizāciju. Tā mērķis ir uzlabot pārvaldības un zinātnisko konsultāciju spējas trim RRP ar samazinātu kritisko masu, integrējot tos plašākā PRO: I) uzlabot izveidotās PRO konkurētspēju, ii) uzlabot to efektivitāti un iii) nodrošināt administratīvo elastību.
258	C17.I1	T	Nolīgumi, ko Zinātnes un inovācijas ministrija parakstījusi ar autonomajiem apgabaliem par “Pētniecības un attīstības papildu plānu” īstenošanu.	—	Skaits		4	4. CET.	2021	Četri nolīgumi, ko Zinātnes un inovācijas ministrija parakstījusi ar autonomajiem apgabaliem par “Pētniecības un attīstības papildu plānu” īstenošanu vismaz EUR 140000000 apmērā. Nolīgumi nodrošina stratēģisko koordināciju un sinerģiju starp reģionālajām un valstu pārdomātas specializācijas stratēģijām.
259	C17.I2	T	Balvas par projektiem, kas uzlabo valsts zinātnisko infrastruktūru un Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas kapacitāti, un divpusēji nolīgumi, kas parakstīti ar starptautiskām struktūrām, un citi instrumenti Eiropas un starptautiskās infrastruktūras projektu finansēšanai.	—	EUR (miljoni)		300,2	4. CET.	2022	Valsts subsīdiju datubāzē publicēt vismaz EUR 255155000, kas piešķirti projektiem, ar kuriem uzlabo valsts zinātnisko infrastruktūru, Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas jaudu un nolīgumus, kas parakstīti ar starptautiskām struktūrām un citiem instrumentiem, lai finansētu projektus vismaz EUR 45000000 vērtībā Eiropas un starptautiskajā infrastruktūrā (CERN, DUNE, HKK, ESS-lund, Harmony un SKA).
260	C17.I2	T	Pabeigt visus projektus, kas uzlabo Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas zinātnisko infrastruktūru un jaudu, tostarp projektus par Eiropas un starptautisko infrastruktūru.	—	%		100	CET.	2026	100 % pētniecības un inovācijas projektu ir pabeigti (par vismaz EUR 676000000 ) saskaņā ar mērķi uzlabot Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas zinātnisko infrastruktūru un jaudu, atjaunojot zinātnisko aprīkojumu, modernizējot BSL3 iekārtu, izveidojot jaunu fitogēno infrastruktūru, aprīkojot CIEMAT (Centro de Investigaciones Energéticas, Medioambientales y Tecnológicas) arinfrastruktūru, kas nepieciešama atjaunojamās enerģijas (tostarp ūdeņraža un uzglabāšanas) pētniecības veikšanai, moderno optisko ierīču, kā arī pētniecības un attīstības infrastruktūras centra izveide pēcPlanes Estratégicos de Infrastructuras científicas y Técnicas Singularesprojektu, lai atbalstītu Eiropas un starptautisko infrastruktūru (CERN, DUNE, HKK, ESS-lund, Harmony un SKA), un veicot ieguldījumus, piemēram, zinātniskā aprīkojuma iegādi un atjaunošanu, tīru telpu būvniecību pusvadītāju un mikronano tehnoloģiju jomā un spēju stiprināšanu augstas veiktspējas datošanas un sakaru jomā.
261	C17.I3	T	Jaunu privātu, starpdisciplināru, publisku pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu piešķiršana, koncepciju pārbaudes, starptautiski konkursi un progresīva pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz sociālajām problēmām		EUR (miljoni)		897	4. CET.	2022	Publikācija OV par vismaz EUR 897000000 piešķiršanu šādos uzaicinājumos: uzaicinājums iesniegt koncepcijas pamatojuma projektus (80 000 000 EUR ), uzaicinājums iesniegt starpdisciplinārus projektus stratēģiskās pozīcijās (73 000 000 EUR ), uzaicinājums iesniegt pētniecības un izstrādes projektus saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos (296 000 000 EUR ), uzaicinājums iesniegt publiskā un privātā sektora sadarbības projektus (140 000 000 EUR ), uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pētniecībai un izstrādei sabiedrības problēmu risināšanai (230 000 000 EUR ) un uzaicinājums iesniegt starptautiskās sadarbības projektus (78 000 000 EUR ). Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
262	C17.I3	T	Ar pusvadītājiem saistītu pētniecības un inovācijas projektu piešķiršana, PERTE mikroshēma, publiskā un privātā sektora sadarbība un konkursu publicēšana, lai finansētu publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā	Projektu piešķiršana un piedāvājumu publicēšana				2. CET.	2023	Ir piešķirti vismaz 377 pētniecības un inovācijas projekti, tostarp 259 projekti publiskā un privātā sektora sadarbībā un 118 projekti pusvadītāju jomā, kas saistīti ar PERTE mikroshēmu. Turklāt Spānijas Oficiālā iepirkuma platformā ir publicēti astoņi konkursi, lai finansētu publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. Projektu un konkursu izvērtēšana saskaņā ar šo investīciju nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
263	C17.I4	T	Atbalsts karjerai zinātniskās pētniecības jomā, izmantojot stipendijas un dotācijas	—	Skaits	0	2 836	2. CET.	2023	Spānijas zinātniskās pētniecības karjeru uzlabo vismaz 2020. gada pētnieku atbalsts, izmantojot Juan de la Cierva Incorporation programmu, Juan de la Cierva apmācības programmu, Rūpniecisko doktorantūras programmu un Torres Quevedo programmu. Turklāt vismaz 816 pētnieki ir saņēmuši “pētniecības uzsākšanas paketi” saskaņā ar stabilu līgumu, kas līdzīgs īpašumtiesību sliežu ceļam, no kuriem 26 pētnieki ir saņēmuši CHIP jaunuzņēmumu pētniecības paketi.
264	C17.I4	T	Stipendiju un dotāciju pabeigšana Spānijas zinātniskās pētniecības karjeras atbalstam	—	Skaits		2 070	2. CET.	2026	Spānijas zinātniskās pētniecības karjeru uzlabo vismaz 2070 pētnieki, kuri ir pabeiguši Juan de la Cierva Incorporation programmu, Juan de la Cierva mācību programmu, industriālo doktorantūras programmu un Torres Quevedo programmu.
265	C17.I5	T	Inovatīvi un uz tehnoloģijām balstīti uzņēmumi ir saņēmuši kapitālu saskaņā ar programmu INNVIERTE, lai stiprinātu savus pētniecības pasākumus agrīnā posmā.	—	Skaits		45	2. CET.	2023	Lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un palīdzētu izveidot inovatīvu uzņēmējdarbības struktūru, kuras pamatā ir inovatīvas tehnoloģijas, vismaz 45 inovatīvi un uz tehnoloģijām balstīti uzņēmumi ir saņēmuši kapitālu saskaņā ar programmu INNVIERTE, lai stiprinātu savus pētniecības pasākumus agrīnā posmā. Visi šie uzņēmumi ir saņēmuši ieguldījumus arī no privātā sektora. Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
266	C17.I5	T	Atbalsts jauniem, uz tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem, lai tie varētu īstenot savu uzņēmējdarbības plānu.	—	Skaits		348	2. CET.	2023	Izmantojot uzaicinājumus piešķirt NEOTEC dotācijas, veicināt tehnoloģiju nodošanu un palīdzēt izveidot jaunus uzņēmumus, kuru pamatā ir inovatīvas tehnoloģijas: Vismaz 348 uz jaunām tehnoloģijām balstīti uzņēmumi, kam piešķirtas tiesības īstenot savu uzņēmējdarbības plānu. Šiem uzņēmumiem jābūt trīs vai mazāk gadus veciem, un tiem vajadzētu būt inovatīviem uzņēmumiem, kā definēts VGAR. Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
459	C17.I5	T	Projektu pabeigšana, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un atbalstītu pētniecības rezultātu nodošanu inovatīvu tehnoloģiju jomā	—	EUR (miljoni)		118.8	CET.	2026	Turpmāk minēto projektu pabeigšana par kopējo summu EUR 118800000. Projekti, kam piešķir finansējumu, ir šādi: Aicinājums izveidot inovācijas ekosistēmas, kuru pamatā būtu “Cervera” izcilības tīkli Pētniecības rezultātu nodošanas biroju spēju un orientācijas uzlabošana Aicinājums piešķirt Cervera dotācijas tehnoloģiju centriem, pētniecības centriem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, lai veiktu pētniecību un izstrādi prioritāro tehnoloģiju jomā Aicinājums atbalstīt Spānijas MVU ar Eiropas izcilības zīmogu
267	C17.I6	T	Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir stiprināt valsts veselības sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju, projektiem, kas saistīti ar precīzi definētu personalizētu medicīnas stratēģiju, un ieguldījumam publiskā un privātā sektora ieguldījumu instrumentā uzlabotas terapijas jomā.	—	EUR (miljoni)		436.2	Q1	2024	Vismaz EUR 436185000 publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī: * EUR 174000000 projektos, kuru mērķis ir stiprināt valsts veselības sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju, tostarp: — EUR 80000000 Stratēģiskās rīcības veselības jomā piešķiršanai, — EUR 75000000 dotācijas, lai palielinātu zinātniskās spējas pētniecības centriem, kas saistīti ar valsts veselības aprūpes sistēmu, un dotācijas priekšlikumiem, kas saistīti ar zinātniskā un tehniskā aprīkojuma finansēšanu, tostarp par zinātniski tehniskā aprīkojuma atjaunošanu novecojošā stāvoklī, — EUR 6000000 dotācijām izcilības zīmogam Instituto de Salud Carlos III; — 13000000 EUR dotācijas publiskā un privātā sektora partnerībām LRP/LPG vides iekļaušanai SNS pētniecības grupās, t. i., dotācijas Valsts veselības sistēmas internacionalizācijai * EUR 140500000 projektos, kas saistīti ar personalizētas medicīnas stratēģiju, tostarp: — EUR 29500000 vispārējs uzaicinājums pēc personalizētas medicīnas — EUR 91500000 uzaicinājums īpašām programmām personalizētai medicīnai — EUR 15000000 uzaicinājums iesniegt personalizētu un uzlabotu terapiju plānu — EUR 4500000 aicinājums Spānijai internacionalizēt personalizēto medicīnu Veselības sistēmas internacionalizācijas pasākumi atbalsta Spānijas nostāju Eiropas veselības nozarē, veicinot Spānijas dalību ES HEALTH programmā un pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Tā ļauj finansēt pētniecības un inovācijas kopas, kas ir daļa no kopīgiem pārrobežu plānošanas projektiem, kuri atlasīti finansējumam no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” partnerībām, piemēram, ERA-Net līdzfinansējumu, Eiropas kopīgās plānošanas iniciatīvas (EJP) vai starptautiskās kopīgās plānošanas iniciatīvas (KPI), iniciatīvas, kas izveidotas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. un 185. pantu, un partnerības, kas izveidotas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Un vismaz 1 ieguldījums EUR 36685000 apmērā publiskā un privātā sektora ieguldījumu instrumentā uzlabotas terapijas jomā. EUR 85000000 darbībām saskaņā ar PERTE, lai veicinātu veselības aizsardzību: I.) aicinājums Veselības ministrijai un Zinātnes un inovācijas ministrijai veikt kopīgas misijas reto slimību jomā; ii) aicinājums Veselības ministrijai un Zinātnes un inovācijas ministrijai kopīgi veikt misijas precīzijas medicīnas īstenošanā; iii) aicinājums ieguldīt pacientu orientētas klīniskās pētniecības nodaļu apmācībā, modernizētā infrastruktūrā, projektēšanā un aprīkojumā.
268	C17.I6	T	Pabeigt visus projektus, kuru mērķis ir stiprināt pētniecības attīstību un inovāciju veselības nozarē.		%		100	2. CET.	2026	Visu projektu pabeigšana par kopējo summu EUR 527126000. Projekti, kuriem piešķirts finansējums, tostarp šādi uzaicinājumi: * Attiecībā uz valsts veselības sistēmas stratēģisko spēju stiprināšanu un internacionalizāciju: stratēģiskā rīcība veselības jomā projekti, kuru mērķis ir palielināt ar valsts veselības aprūpes sistēmu saistīto pētniecības centru zinātnisko kapacitāti, priekšlikumi, kas saistīti ar zinātniskā un tehniskā aprīkojuma finansēšanu, tostarp ar zinātniski tehniskā aprīkojuma atjaunošanu novecojot, izcilības zīmoga projekti Instituto de Salud Carlos III; un publiskā un privātā sektora partnerības LRP/LPG vides iekļaušanai SNS pētniecības grupās. * Attiecībā uz personalizētas medicīnas stratēģiju: — Vispārējā uzaicinājuma pēc personalizētas medicīnas projekti projekti uzaicinājumam iesniegt personalizētu un uzlabotu terapiju plānu projekti saistībā ar uzaicinājumu uz personalizētas medicīnas internacionalizāciju Spānijā * Vismaz 2 kapitāla palielināšana, lai veiktu uzlabotas terapijas zāļu klīniskos izmēģinājumus (II un III posms)
460	C17.I6	T	Līdzekļu izmaksa PERTE Health pētniecības un izstrādes projektiem	—	EUR (miljoni)		243	CET.	2026	PERTE Health ietvaros EUR 243000000 ir izmaksāti šādiem pētniecības un attīstības projektiem: veselības nozares rūpnieciskās jaudas stiprināšanas un internacionalizācijas projekti, kopīgu misiju projekti reto slimību, tostarp ALS un neiromuskulāro slimību, jomā, projekti kopīgai misijai precīzijas medicīnas jomā, — Proteomikas un metabolomikas platformas izveide Instituto de Salud Carlos III (ISCIII), — projekti ISCIII cilvēku biomonitoringa infrastruktūras atjaunināšanai; un projekti uz pacientu orientētas klīniskās pētniecības vienību modernizācijai, lai uzlabotu to infrastruktūru, dizainu vai aprīkojumu to pētniecības spējām, apmācībai klīniskajā pētniecībā vai izstrādātajiem klīniskās pētniecības kontroles birojiem.
269	C17.I7	M	Enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centrs	Centrs uzbūvēts un aprīkots				2. CET.	2026	Estremadurā tiek būvēts un aprīkots enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centrs, kura mērķis ir paātrināt tehnoloģisko un zinātnisko reakciju uz zaļās enerģijas ražošanas pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz rūpnieciskajiem ūdeņraža lietojumiem, kā arī zaļā ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu un transportēšanu. Centrā ir eksperimentālas demonstrējumu iekārtas enerģijas uzkrāšanas risinājumu testēšanai un validēšanai. Tā ir aprīkota ar vajadzīgo zinātnisko un tehnisko aprīkojumu. Consejo Superior de Investigaciones Científicas ir veicis šādus ieguldījumus: Pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, kas saistīti ar ilgtspējīgu plastmasu aprites ekonomikā, ražošanu alternatīvai plastmasai un plastmasas atkritumu ilgtspējīgai apsaimniekošanai projekts par klimata pārmaiņām un ietekmi uz ūdens rezervēm — projekts par augsto tehnoloģiju komponentiem enerģētikas pārkārtošanā, jo īpaši pievēršoties enerģijas uzglabāšanai un tādu iekārtu prototipu izstrādei, kas paredzētas CO2 uztveršanai no rūpniecisko procesu emisijām energoietilpīgās nozarēs, izmantojot CSIC pētniecības projekts par stratēģiskiem metāliem enerģētikas pārkārtošanai, Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
270	C17.I8	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ilgtspējīgas autobūves jomā	—	Skaits		35	2. CET.	2022	Vismaz 35 uzņēmumi, kam piešķirti pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti ilgtspējīgas autobūves jomā, lai palielinātu uzņēmumu tehnoloģiskās spējas jomās, kas saistītas ar ļoti zemu emisiju un augstas reciklējamības enerģijas uzkrāšanas sistēmu izstrādi, augstas efektivitātes ūdeņraža mobilitātes sistēmām, autonomo braukšanu un savienotu mobilitāti vai ražošanas vides pielāgošanu ar drošām un stabilām sistēmām cilvēka un mašīnas mijiedarbībai viedajā ražošanas vidē. Projekti nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), neatlasītām un nefinansētām darbībām un attiecīgajiem ES un valstu vides tiesību aktiem. Projektus īsteno: — elektrisko, no elektrotīkla uzlādējamu hibrīdautomobiļu un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu sastāvdaļu un platformu izstrāde autonoma braukšana un satīklota mobilitāte, jaunas aparatūras un programmatūras transportlīdzekļu arhitektūras izstrāde elektrisko, no elektrotīkla uzlādējamu hibrīdautomobiļu un ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu sastāvdaļu un sistēmu ražošanas zonu pielāgošana. Projektus īsteno trīs līdz astoņu uzņēmumu (vismaz vienam jābūt MVU) uzņēmumu konsorciji, kuru maksimālais ilgums ir trīs gadi un kuru minimālais budžets ir 5000000 EUR.
461	C17.I9	M	Sludinājumu par pētniecības, izstrādes un inovācijas konkursiem aviācijas un kosmosa nozarē publicēšana.	Publicēts OV				4. CET.	2024	Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par 70000000 EUR piešķiršanu saistībā ar aerokosmiskās pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem kosmosa tehnoloģiju plāna ietvaros. Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
271	C17.I9	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem kosmiskās aviācijas jomā, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem	—	Skaits		65	2. CET.	2023	Vismaz 65 uzņēmumiem ar Aeronáutica plāna atbalstu ir piešķirti pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti kosmiskās aviācijas jomā, galveno uzmanību pievēršot zemām un nulles emisijām, tostarp investīcijām, kas saistītas ar aerokosmiskajām tehnoloģijām un aeronautiku. Projektus īsteno 3–6 uzņēmumu konsorciji (vismaz vienam jābūt MVU), un to ilgums nepārsniedz 3 gadus. Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
272	C17.I9	T	Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu pabeigšana aerokosmiskajā jomā, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem	—	Skaits		81	CET.	2026	Vismaz 81 uzņēmums ar Aeronáutica plāna atbalstu ir pabeidzis savus pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus aerokosmiskajā jomā, galveno uzmanību pievēršot zemām un nulles emisijām, tostarp investīcijām, kas saistītas ar aerokosmiskajām tehnoloģijām un aeronautiku, un veikt publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, lai izstrādātu tehnoloģijas un inovācijas Zemes novērošanas satelīta jomā. Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
462	C17.I9	T	Līdzekļu izmaksa PERTE Aerospace projektiem.	—	EUR (miljoni)		90	CET.	2026	Saskaņā ar PERTE Aersopace izmaksāja vismaz 90000000 EUR dotācijās un neatmaksājamos aizdevumos pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem. Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.

JAUTĀJUMS. Apraksts par investīcijām aizdevuma atbalstam

Investīcija Nr. 10 (C17.I10) — Aizdevumu atbalsts saskaņā ar PERTE Health un PERTE Aerospace

Investīcija attiecas uz aizdevumu atbalsta izmantošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai veicinātu privātās investīcijas veselības un kosmiskās aviācijas nozarē, kas tiek veiktas PERTE Health un PERTE Aerospace ietvaros.

Saskaņā ar programmu PERTE veselībai pasākuma mērķis ir stiprināt zinātniskās, tehnoloģiskās un inovācijas spējas veselības aprūpes nozarē. Ar pasākumu jo īpaši atbalsta investīcijas, izmantojot: 1) aizdevumi veselības nozares uzņēmumiem, lai atbalstītu tādas darbības kā pētniecība, izstrāde un inovācija, rūpniecības izvēršana, ražošanas procesu modernizācija un atjaunināšana un ilgtspējīgu procesu izstrāde un īstenošana; 2) INNVIERTE ieguldījumi Spānijas veselības nozares tehnoloģiskos un inovatīvos uzņēmumos; un 3) aizdevumi Valsts veselības sistēmas pētniecības centriem, lai paplašinātu to pētniecības un tehnoloģiju attīstības spējas.

Saskaņā ar PERTE Aerospace pasākuma mērķis ir stiprināt zinātniskās, tehnoloģiskās un inovācijas spējas aerokosmiskajā nozarē. Ar pasākumu atbalsta investīcijas, izmantojot aizdevumus aviācijas un kosmosa nozares uzņēmumiem tādās darbībās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, rūpnieciskā izvēršana, ražošanas procesu modernizācija un atjaunināšana, digitalizācija un tehnoloģiskā modernizācija, ilgtspējīgu procesu izstrāde un īstenošana.

Visus atmaksājumus, kas saistīti ar finanšu operācijām, izmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevuma aizdevumu atmaksu.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Atveseļošanas un noturības mehānisma principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), juridiskā(-ās) vienošanās(-as) starp izpildītāju vienību un piešķīrēju vienību un turpmākā finanšu instrumenta ieguldījumu politika:

-Attiecībā uz aizdevumiem un garantijām: izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu 184 ; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 185 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 186 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 187 . Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): I) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kuru rezultātā tiek sasniegti tehnoloģiski neitrāli rezultāti to piemērošanas līmenī; II) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, ar kurām atbalsta alternatīvas ar mazu ietekmi uz vidi, attiecībā uz kurām šādas darbības pastāv; vai iii) tās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo ieguldījumu, kas galvenokārt vērstas uz tādu alternatīvu izstrādi, kurām nozarē ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi tām darbībām, kurām nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas ar mazu ietekmi.

-Riska kapitāla instrumentu gadījumā: pieprasīt uzņēmumiem pieņemt zaļās pārkārtošanās plānus saskaņā ar definīciju, kas noteikta Direktīvas 2013/34/ES (grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464) 19.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ja vairāk nekā 50 % no to tiešajiem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā ir iegūti no šāda darbību un aktīvu saraksta: I) darbībām un aktīviem, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu; II) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 188 ; III) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 189 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 190 .

-Īstenošanas struktūra pieprasa, lai saņēmējs ievērotu attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

JAUTĀJUMS. Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevumu atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir darbības sākuma datums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L67	C17.I10	T	Ieguldījumi pašu kapitāla atbalstā veselības nozarē		EUR (miljoni)	0	27	CET.	2026	Innvierte izmaksā EUR 27000000 novatoriskos un tehnoloģiskos uzņēmumos veselības nozarē kā pašu kapitālu vai kvazikapitālu. Šīs investīcijas projektu izvērtēšanā nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), kas izklāstīti pasākuma aprakstā.
L68	C17.I10	T	Līdzekļu piešķiršana aizdevumu veidā veselības un kosmiskās aviācijas nozares atbalstam		EUR (miljoni)	0	181.6	4. CET.	2024	CDTI saistības 181 600 000 EUR apmērā aizdevumiem ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā, rūpnieciskajā paplašināšanā, ražošanas procesu modernizācijā un zaļo tehnoloģiju ieviešanā veselības un kosmiskās aviācijas nozarē.
L69	C17.I10	T	Līdzekļu izmaksa aizdevumu veidā veselības un kosmiskās aviācijas nozares atbalstam		EUR (miljoni)	0	461.7	CET.	2026	CDTI izmaksāja 461 700 000 EUR aizdevumos investīcijām pētniecībā, izstrādē un inovācijā, rūpnieciskajā paplašināšanā, ražošanas procesu modernizācijā un zaļo tehnoloģiju ieviešanā veselības un kosmiskās aviācijas nozarē.
L70	C17.I10	T	Valsts veselības sistēmas pētniecības un attīstības spēju uzlabošana.		Skaits	0	4	CET.	2026	Pabeigt ieguldījumu projektus, lai uzlabotu vismaz četru valsts veselības sistēmas pētniecības centru pētniecības un tehnoloģiju attīstības spējas.

R. 18. KOMPONENTS: Valsts veselības aprūpes sistēmas atjaunošana un spēju paplašināšana

Veselības krīze ir parādījusi Spānijas valsts veselības aizsardzības sistēmas spēku, taču tā ir arī atklājusi grūtības, ar kurām tā saskaras, risinot situācijas, kurās nepieciešama prognozēšana, ātra reaģēšana un koordinācija, kā arī vajadzību labot esošās strukturālās problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām, sociālajām, tehnoloģiskajām vai ekonomiskajām tendencēm. Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina šādas problēmas: I) neaizsargātība pret globālo veselības krīzi, ii) veselības aprūpes sistēmas pārveide sabiedrības novecošanas dēļ, iii) dzimumu līdztiesība un iv) sistēmas ilgtspēja un noturība ilgtermiņā.

Šā komponenta mērķi ir šādi:

·Sagatavot veselības sistēmu, lai novērstu un novērstu iespējamus globālus veselības apdraudējumus, piemēram, pašreizējo Covid-19 pandēmiju, palielinot sabiedrības veselības spējas un epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas.

·Nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus ar vislielāko ātrumu, kvalitāti un drošību neatkarīgi no pacientu resursiem, dzīvesvietas, dzimuma, izcelsmes vai vecuma.

·Saglabāt cilvēkus veselības aprūpes sistēmas centrā, uzlabojot viņu līdzdalību un pārveidojot veselības aprūpi atbilstoši cilvēku un kopienu vajadzībām.

·Nodrošināt informācijas sistēmas, kas mēra ne tikai darbību, bet arī galīgos rezultātus veselības jomā.

·Aktīvi veicināt veselību un labbūtību un novērst slimības un atkarību visa mūža garumā.

·Piesaistīt un noturēt labākos profesionāļus, kas viņiem piedāvā individuālas un kolektīvas attīstības iespējas.

·Virzīties uz digitalizētu valsts veselības sistēmu, kas rada informāciju un zināšanas un uzlabo pētniecību un inovāciju veselības jomā kā darbvietu, izaugsmes, produktivitātes un inovācijas virzītājspēku.

·Nodrošināt pietiekamu un ilgtspējīgu finansējumu, lai risinātu modernas un attīstītas sabiedrības jaunās veselības problēmas, kā arī nodrošināt izdevumu efektivitāti.

·Stiprināt un attīstīt koordināciju un daudzlīmeņu pārvaldību valsts veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā un uzlabot teritoriālo kohēziju. Aktīvi veicināt stratēģijas dzimumu līdztiesības panākšanai veselības aprūpes sistēmā.

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par efektīvu cīņu pret pandēmiju un veselības aprūpes sistēmas spēju un noturības stiprināšanu attiecībā uz veselības aprūpes darbiniekiem un būtiskiem medicīniskiem izstrādājumiem un infrastruktūru (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un nodarbinātības atbalstīšanu ar pasākumiem darbvietu saglabāšanai, efektīviem darbā pieņemšanas stimuliem un prasmju attīstībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

R.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C18.R1) — Galvenās un kopienas aprūpes stiprināšana

Primārās aprūpes stiprināšana ir viena no svarīgākajām veselības problēmām, ar ko Spānija saskarsies turpmākajos gados. Šīs reformas mērķi ir labāk reaģēt uz jaunām veselības problēmām, uzlabot individuālo aprūpes pieredzi visiem, novērst slimības un palielināt primārās aprūpes nozīmi.

Reforma ietver rīcības plāna sagatavošanu un īstenošanu, lai izstrādātu stratēģisko satvaru primārās un sabiedriskās aprūpes stiprināšanai, ko centrālā valdība un autonomie apgabali pieņēma 2019. gadā. Rīcības plānu strukturē atbilstoši darbības virzieniem, kuros jāparedz projektu reģionālā izpilde. Tas ietver klīniskās pārvaldības procesu uzlabošanu, diagnostikas iekārtu paplašināšanu un atjaunošanu veselības aprūpes centros, IT izstrādi, speciālistu apmācību vai veselības centru un veselības un neatliekamās palīdzības dienestu infrastruktūras uzlabošanu. Rīcības plānu apstiprina Starpteritoriālā padome. Tā īstenošanu nefinansēs no atveseļošanas un noturības plāna.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C18.R2) — Sabiedrības veselības sistēmas reforma

Reformas mērķis ir izveidot vispārēju un integrētu sistēmu sabiedrības veselības nodrošināšanai. Tā paredz izstrādāt vērienīgāku, integrētāku un labāk formulētu sabiedrības veselības sistēmu, veicot šādas darbības:

- Sabiedrības veselības aizsardzības stratēģija, ar kuru izveido vispārēju un integrētu sistēmu, kas tiks ņemta vērā visās sabiedrības veselības politikas jomās, un kuras ilgums ir pieci gadi, ar starpposma novērtējumiem ik pēc diviem gadiem, kuros analizē īstenošanas pakāpi. Stratēģiju apstiprina, vienojoties ar Valsts veselības sistēmas starpteritoriālo padomi.

- Sabiedrības veselības uzraudzības tīkls un jauns Valsts sabiedrības veselības centrs, ko izveido ar likumu vai valdības karaļa dekrētu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C18. R3) — Kohēzijas, taisnīguma un universāluma stiprināšana

Šīs reformas mērķis ir vēl vairāk stiprināt piekļuvi vispārējai veselības aprūpei Spānijā, vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un kohēziju veselības aprūpes jomā starp dažādām valsts teritorijām. Reforma sastāv no trim pīlāriem:

- Valsts veselības sistēmas taisnīguma, universāluma un kohēzijas likums. Likuma mērķi ir šādi: nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem, ii) integrēt pacientu pārstāvjus Spānijas valsts veselības aprūpes sistēmas pārvaldības struktūrās, iii) ierobežot jaunu līdzmaksājumu izmantošanu, iv) mainīt sociālo un veselības pabalstu definīciju Valsts veselības sistēmas pakalpojumu portfelī, v) nodrošināt koordināciju starp veselības un sociālajām iestādēm, vi) ieviest ietekmes novērtējumu par visām regulatīvajām izmaiņām šajā jomā un vii) reformēt zāļu izmantošanu valsts veselības aprūpes sistēmā. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, kurā tiek pētīta arī tā ietekme uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, un to publisko.

- Ļoti sarežģītas aprūpes pārorientēšana veselības aprūpes sistēmā, konsolidējot un attīstot kontaktpunktu tīklu (CSUR) un pārkārtojot ļoti sarežģītu aprūpi, kas nav saistīta ar CSUR.

- Palielināt sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu kopējo portfeli. Šī reforma paplašinās un uzlabos kopējā portfeļa pakalpojumus zobārstniecības, genomikas, ortopēdiskās un protēzes aprūpes un profilaktiskās aprūpes jomā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C18. R4) — Profesionālo prasmju stiprināšana un pagaidu nodarbinātības samazināšana

Reformas mērķis ir novērst medmāsu un ārstu trūkumu, samazināt pagaidu līgumu izmantošanu, uzlabot darba apstākļus un uzlabot apmācību un profesionālo izaugsmi.

Reforma aptver divas jomas:

1.Grozījumu likumā, kas reglamentē veselības aprūpes darbiniekus Spānijā (Veselības aprūpes dienestu stacionāro darbinieku pamatstatūti), lai samazinātu pagaidu nodarbinātību. Likuma grozīšanas procesā sagatavo ziņojumus par tā ekonomisko ietekmi un jo īpaši par Likuma par valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņa ietekmi. Grozījumu papildina ar citiem juridiski saistošiem noteikumiem un papildu pasākumiem, lai:

I.Nodrošināt profesionāļu izvietošanu konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos, kas nav pietiekami nodrošināti ar stimulējošiem pasākumiem.

II.Uzlabot vidi un darba apstākļus, īstenojot pasākumus, kas veicina profesionālo izaugsmi un notur talantus Spānijas sistēmā, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet arī paverot iespējas veselības aprūpes, mācīšanas un pētniecības aspektos.

2.Karaļa dekrēta stāšanās spēkā, lai uzlabotu specializēto veselības apmācības sistēmu. Karaļa dekrēts reglamentē transversālu apmācību veselības zinātņu specializācijās, īpašās apmācības jomās un veselības zinātņu speciālistu kvalifikāciju apstiprināšanas un atzīšanas procedūru.

Šī reforma ir saistīta ar 11. komponenta (C11.R1) 1. reformu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C18.R5) — Zāļu regulējuma reforma un zāļu pieejamības uzlabošana

Šīs reformas galvenais mērķis ir atjaunināt Spānijas tiesisko regulējumu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm, grozot Likumu par zāļu un medicīnisko ierīču garantijām un racionālu izmantošanu (Karaļa 2015. gada 24. jūlija Likumdošanas dekrēts Nr. 1/2015), kas ir tiesību akti, ar kuriem pašlaik Spānijā tiek izveidots attiecīgais tiesiskais regulējums. Jo īpaši sistēma ir jāpielāgo, lai reaģētu uz jauniem revolucionāriem zinātnes sasniegumiem, padziļinātu pasākumus ar mērķi racionalizēt izdevumus par zālēm, stimulētu zāļu racionālu izmantošanu un veiktu izmaiņas, ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi. Likuma izstrādes procesā sagatavo ziņojumus par tā ekonomisko ietekmi un jo īpaši par Likuma par valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņa ietekmi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C18.I1) — Investīciju plāns augsto tehnoloģiju aprīkojumam valsts veselības aprūpes sistēmā

Spānijā aprīkojuma novecošanās līmenis ir augstāks nekā vidēji Eiropā un zemāks iekārtu blīvums uz vienu iedzīvotāju, bet ar dažiem izņēmumiem, piemēram, MRI skeneri. Arī iekārtu ģeogrāfiskais sadalījums ir nelīdzsvarots. Šīs investīcijas mērķis ir atjaunot esošo aprīkojumu un nodrošināt Spānijai papildu augsto tehnoloģiju medicīnisko aprīkojumu.

Ieguldījums attiecas uz:

- Aprīkojuma atjaunošana novecošanās dēļ.

- Aprīkojuma krājumu paplašināšana, lai līdzsvarotu reģionu atšķirības un pakāpeniski sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju attiecībā uz iedzīvotāju skaitu uz miljonu iedzīvotāju, īpašu uzmanību pievēršot Spānijas teritorijas apgabaliem, kuros salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju nav pietiekami nodrošināti pakalpojumi uz vienu iedzīvotāju.

Plānā iekļauj šādus iekārtu veidus: lineārie paātrinātāji, datorizēta aksiālā tomogrāfija (CAT), tostarp plānošanas paātrinātāji; magnētiskā rezonanse, positronu emisijas tomogrāfija (PET), positronu emisijas tomogrāfija un CAT (PET-CAT), gamma kamera, digitāls brakvoterapijas aprīkojums, asinsvadu angiogrāfija, neirorradioloģiskā angiogrāfija un hemodinamiskās telpas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C18.I2) — Darbības profilakses stiprināšanai un veselības veicināšanai

Šā ieguldījuma mērķis ir stiprināt profilaktisko aprūpi. Tajā īpaša uzmanība pievērsta veselīga dzīvesveida un vides veicināšanai. Tā aptver šādas jomas: cīņa pret smēķēšanu, alkohola lietošanas novēršana, garīgās veselības veicināšana, veselīgas dzīves vides un dzīvesveida veicināšana, mikrobu rezistences plāns un vēža profilakse, tostarp Eiropas pretvēža kodeksa izplatīšana.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C18.I3) — Palielinātas spējas reaģēt uz veselības krīzēm

Pandēmija ir izgaismojusi nepieciešamību stiprināt uzraudzības, agrīnas atklāšanas un ātras reaģēšanas spējas kritiskās situācijās, kā arī vajadzību stiprināt laboratoriju un veselības iestāžu spējas. Šīs investīcijas ietver darbību kopumu, kuru mērķis ir palielināt spēju reaģēt uz turpmākām veselības krīzēm:

1. Jaunā Valsts sabiedrības veselības centra aprīkojums;

2. Sabiedrības veselības uzraudzības informācijas sistēma, kas paplašina, uzlabo un integrē esošās informācijas sistēmas attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām Spānijā;

3. Meliljas Universitātes slimnīcas pabeigšana un Valsts dozimetrijas centra jaunās ēkas būvniecība;

4. Valsts Darba drošības un veselības aizsardzības institūta individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas jaudas palielināšana;

5. Valsts pārtikas centra stiprināšana;

6. Tehnoloģiskie ieguldījumi Zāļu aģentūrā un Nacionālajā transplantācijas organizācijā;

7. Nacionālās veselības sistēmas snieguma novērtējums pandēmijas laikā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C18.I4) — Veselības aprūpes speciālistu apmācība un resursi zināšanu apmaiņai un pacientu ar retām slimībām ārstēšanas uzlabošanai

Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt veselības aprūpes speciālistu prasmes un kompetences, īpašu uzmanību pievēršot apmācībai, kas saistīta ar šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta reformām un investīcijām. Tās mērķis ir arī veicināt rīkus, kas veselības aprūpes speciālistiem dod iespēju dalīties zināšanās, lai uzlabotu veselības aprūpes koordināciju un kvalitāti, tostarp par prioritārajām jomām, uz kurām attiecas šis komponents. Tās mērķis ir arī uzlabot pacientu ar retām slimībām ārstēšanu.

Ieguldījums aptver piecas jomas:

·Pastāvīga apmācība šādās jomās: veselības aprūpes tehnoloģiju un informācijas sistēmu izmantošana, sabiedrības veselības un epidemioloģijas uzraudzība, pacientu un profesionālā drošība, diagnostikas un terapeitisko resursu racionāla izmantošana, vēža agrīna atklāšana, garīgā veselība, vides veselība, riska faktoru novēršana, ar dzimumu saistītas vardarbības agrīna atklāšana, vardarbības pret bērniem agrīna atklāšana, bioētika, aprūpe dzīves beigās, klīniskā komunikācija, uz pierādījumiem balstīta medicīna, komandas darbs, pētniecības metodika, par veselības centriem atbildīgo vadības prasmju attīstīšana, specializētas veselības apmācības pasniedzēju apmācība un tālākizglītības vērtētāju apmācība.

·Valsts veselības sistēmas speciālistu iegūto nereglamentēto prasmju novērtēšanas un akreditēšanas sistēmas izveide

·Sadarbības rīki ļoti sarežģītu apstākļu risināšanai.

·Izstrādāt datorizētu kartēšanu, lai vizualizētu kopīgos resursus un pakalpojumus agrīnās aprūpes un genomikas jomā Spānijā.

·Izmēģinājuma projektu pabeigšana, lai nodrošinātu valsts veselības aprūpes sistēmu ar sadarbspējīgām spējām, infrastruktūru, aprīkojumu un informācijas sistēmām, lai atvieglotu veselības aprūpes uzlabošanu pacientiem ar retām slimībām.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C18.I5) — Plāns, kā racionalizēt zāļu patēriņu un veicināt ilgtspēju, kā arī paplašināt genomikas pakalpojumu portfeli Valsts veselības sistēmā

Šīs investīcijas ietver zāļu un medicīnisko ierīču izmantošanas racionalizācijas plāna īstenošanu. Plāna mērķis ir sasniegt šādus mērķus:

·izmantot zāles tikai tad, ja tās ir nepieciešamas, un, ja tās izmanto, izmantot tās, kas ir visrentablākās;

·samazināt polifarmāciju (vairāk nekā piecas zāles) un zāļu nevajadzīgu lietošanu;

·samazināt klīnisko nenoteiktību, kas saistīta ar jaunām zālēm, palielinot zinātnes atziņas, uzlabojot pieejamo informāciju un samazinot finansiālo nenoteiktību.

·paplašināt genomikas pakalpojumu portfeli valsts veselības aprūpes sistēmā

Plāns ietver trīs sistēmu izveidi vai turpmāku izstrādi, lai uzlabotu narkotiku un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu Spānijā:

1.Zāļu novērtēšanas tīkla izveide valsts veselības aprūpes sistēmā: Izstrādā tehnoloģisku platformu, lai pārvaldītu un kopīgotu zāļu novērtēšanas un pozicionēšanas ziņojumus (kuros analizēta jauno zāļu pievienotā vērtība, pamatojoties uz to rentabilitāti) to dažādajos izstrādes posmos.

2.Augstas ietekmes zāļu sistēmas (VALTERMED) paplašināšana. Šā rīka pamatā ir administratīvo, klīnisko un terapeitisko datu reģistrs, lai izsekotu un analizētu pacientu sākotnējo stāvokli un attīstību pēc farmakoloģiskās ārstēšanas sākuma. Šā jaunā rīka mērķis ir integrēts autonomo apgabalu informācijas sistēmās un ietver informāciju par zāļu lietošanas ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti.

3.Spānijas veselības aprūpes tehnoloģiju un aprūpes tīkla (RedETS) izveide. Šim tīklam ir būtiska nozīme, sniedzot zinātniskas un tehniskas konsultācijas lēmumu pieņemšanai par veselības aprūpes tehnoloģiju un pakalpojumu iekļaušanu publiskajā finansējumā. Tehnoloģiskā platforma ļauj pārvaldīt un kopīgot dažādos Sarkanās ETS produktus to dažādajos attīstības posmos starp Tīkla aģentūrām/vienībām, kā arī uzraudzīt katram posmam noteikto termiņu ievērošanu.

Investīcija ietver projektus, kas saistīti ar: ģenērisko un biolīdzīgo zāļu izmantošanas veicināšana, ortopēdisko un protēžu pakalpojumu un produktu izstrāde un modernizācija, veselības aprūpes speciālistu apmācība par zāļu racionālu lietošanu un risinājumi inovāciju veicināšanai zālēs.

Investīcija arī paplašina valsts veselības sistēmas ģenētiskās testēšanas katalogu, iegādājoties nepieciešamo aprīkojumu un izveidojot informācijas sistēmu genomikas informācijas integrēšanai valsts līmenī.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6 (C18.I6) — Veselības datu ezers

Šīs investīcijas ietver veselības datu ezera izveidi, kas apkopo informāciju no dažādām informācijas sistēmām, tostarp reģionālām sistēmām, ar mērķi veicināt masveida analīzi reāllaikā, lai atbalstītu un uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu, riska faktoru noteikšanu, tendenču analīzi, modeļu identificēšanu, veselības riska situāciju prognozēšanu un resursu plānošanu to novēršanai, tostarp izmantojot mākslīgā intelekta algoritmus, un jaunas mērogojamas sistēmas arhitektūras un jaunus modeļu apstrādes un identifikācijas rīkus.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

R.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
273	C18.R1	M	Primārās un kopienas aprūpes rīcības plāns	Consejo starpteritoriālais apstiprinājums				4. CET.	2021	Rīcības plāna galvenais mērķis ir stiprināt primāro aprūpi valsts veselības aprūpes sistēmā, lai labāk reaģētu uz jaunām veselības problēmām, uzlabotu individuālo aprūpes pieredzi visiem, novērstu slimības un palielinātu primārās aprūpes spēju risināt veselības problēmas.
274	C18.R2	M	Spānijas sabiedrības veselības stratēģijas apstiprināšana	Consejo starpteritoriālās Sanidad apstiprinājums				2. CET.	2022	Sabiedrības veselības stratēģijā nosaka stratēģiskās pamatnostādnes par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem visā Spānijā. Stratēģijas mērķis ir uzlabot Spānijas iedzīvotāju veselību, nosakot galvenos virzienus un prioritātes, kas jāievēro visām veselības pārvaldes iestādēm, īstenojot sabiedrības veselības veicināšanas, profilakses un aizsardzības politiku, pasākumus attiecībā uz iedzīvotāju mērķgrupām, iedzīvotāju informēšanu, speciālistu apmācību un viņu vajadzību apmierināšanu. Stratēģija nodrošina, ka sabiedrības veselība un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei tiek ņemta vērā visās valsts politikas jomās, un veicina starpnozaru rīcību šajā jomā. Tās ilgums ir pieci gadi, un starpposma novērtējumi ik pēc diviem gadiem, kuros analizē īstenošanas pakāpi. Tajā ietver pasākumus un darbības, kas attiecas uz visām sabiedrības veselības jomām un ko īsteno visu Spānijas veselības aprūpes iestāžu politikā, plānos un programmās stratēģijas darbības laikā, ievērojot stratēģijā noteiktos termiņus.
275	C18.R3	M	Valsts veselības aprūpes sistēmas taisnīguma, universāluma un kohēzijas likums, ļoti sarežģītas aprūpes pārorientēšana un kopējā pakalpojumu portfeļa palielināšana	Likuma stāšanās spēkā un Consejo starpteritoriālās Sanidad atļaujas				4. CET.	2023	Likuma un pamatelementu mērķi ir šādi: Nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem, integrēt pacientu pārstāvjus Spānijas valsts veselības aprūpes sistēmas pārvaldības struktūrās, ierobežot jaunu līdzmaksājumu izmantošanu, mainīt sociālo un veselības ieguvumu definīciju valsts veselības aprūpes sistēmas portfelī, nodrošināt koordināciju starp veselības un sociālajām iestādēm un ieviest ietekmes novērtējumu par visām regulējuma izmaiņām šajā jomā un, visbeidzot, reformēt zāļu izmantošanu valsts veselības aprūpes sistēmā. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, ko arī publisko, izpētot arī tā ietekmi uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Pēc Consejo starpteritoriālās Sanidad vienošanās stāšanās spēkā ministrijas rīkojums, ar ko palielina sabiedrības veselības pakalpojumu kopējo portfeli, vismaz paplašinot un uzlabojot pakalpojumus, kas saistīti ar zobārstniecības, genomikas, ortopēdisko un protēžu aprūpi un profilaktisko aprūpi. Consejo starpteritoriālā Sanidada apstiprina kontaktpunktu tīkla konsolidāciju un attīstību un aprūpes, ko šie centri, dienesti un references vienības (CSUR) nepārvalda, pārkārtošanu
276	C18.R4	M	Likums par Statūtiem par veselības aprūpes dienesta darbiniekiem, citi papildu pasākumi un specializētās veselības apmācības sistēmas uzlabošana	Likuma grozījuma stāšanās spēkā un Karaļa dekrēta stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Pamatstatūti ir pamatnorma, kas reglamentē piekļuvi veselības aprūpes ierēdņa statusam un reglamentē amata vietu nodrošināšanu, paaugstināšanu amatā, mobilitāti un darba apstākļus. Grozījumam ir šādi tiešie mērķi: Samazināt pagaidu līgumu skaitu. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, kurā tiek pētīta arī tā ietekme uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Grozījumu papildina ar citiem juridiski saistošiem noteikumiem un papildu pasākumiem, lai: Nodrošināt profesionāļu izvietošanu konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos, kas nav pietiekami nodrošināti ar stimulējošiem pasākumiem. Uzlabot vidi un darba apstākļus, īstenojot pasākumus, kas veicina profesionālo izaugsmi un notur talantus Spānijas sistēmā, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet arī paverot iespējas veselības aprūpes, mācīšanas un pētniecības jomā. Karaļa dekrēta stāšanās spēkā, lai uzlabotu specializēto veselības apmācības sistēmu
277	C18.R5	M	Likums par garantijām un zāļu racionālu izmantošanu	Likuma stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Stājas spēkā likums par garantijām un zāļu racionālu izmantošanu. Daži no šīs juridiskās reformas galvenajiem mērķiem ir šādi: Grozīt atsauces cenu sistēmu, ieviešot elementus, kas palielina konkurenci. — Konsolidēt zāļu attālinātu izsniegšanu. — Ļaut sasaistīt sociāli sanitāro centru zāļu noliktavas ar primārās aprūpes aptieku pakalpojumiem. — Grozīt sistēmu, lai aprēķinātu no publiskajiem līdzekļiem finansēto zāļu un veselības produktu ražotāju, importētāju un piegādātāju ceturkšņa iemaksas Valsts veselības sistēmā. — Precizēt kompetenci attiecībā uz narkotiku reklāmas kontroli. — Mainīt medicīnas aģentūras piemērotās likmes. Grozīt un atjaunināt sankciju procedūru un pārkāpumus. Šim likumam pievieno padziļinātu ietekmes novērtējumu, kurā tiek pētīta arī tā ietekme uz publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.
278	C18.I1	M	Iekārtu investīciju plāna apstiprināšana un līdzekļu sadale	Consejo starpteritoriālās Sanidad apstiprinājums				4. CET.	2021	Consejo starpteritoriālais apstiprinājums plānam un līdzekļu sadalei, nosakot mehānismus dotāciju piešķiršanai EUR 796100000 apmērā.
279	C18.I1	T	Iekārtu uzstādīšana	—	Skaits	0	750	2. CET.	2023	Visā valstī uzstādīt vismaz 750 iekārtu.
280	C18.I2	T	Sabiedrības veselības kampaņas un darbības	—	Skaits	0	11	4. CET.	2023	Ir veiktas vismaz 11 sabiedrības veselības izplatīšanas vai skrīninga kampaņas šādās jomās: cīņa pret smēķēšanu, alkohola lietošanas novēršana, garīgās veselības veicināšana, veselīgas dzīves vides un dzīvesveida veicināšana, mikrobu rezistences plāns un vēža profilakse, tostarp Eiropas pretvēža kodeksa izplatīšana. Kampaņas notiek valsts mērogā. Izplatīšanu veic, izmantojot radio, drukātos plašsaziņas līdzekļus, internetu, tiešo tirgvedību un āra darbības.
281	C18.I3	M	Sabiedrības veselības uzraudzības tīkla informācijas sistēma	Ekspluatācijas uzsākšanas sertifikāts				4. CET.	2025	Darbojas valsts un autonomo kopienu uzraudzības sistēma (Sabiedrības veselības uzraudzības tīkla informācijas sistēma), lai nodrošinātu agrīnu brīdināšanu un ātru reaģēšanu nolūkā atklāt problēmas, kas var radīt veselības apdraudējumu, izplatīt informāciju no kompetentajām iestādēm un atvieglot kontroles pasākumu īstenošanu. Jaunā Valsts sabiedrības veselības centra aprīkojuma kopējā vērtība ir vismaz 9,45 miljoni euro. Pabeidz Meliļas Universitātes slimnīcas aprīkojuma iegādi un Nacionālā Dosimetrijas centra jaunās ēkas būvniecību, kā arī aprīkojuma iegādi un ieviešanu sistēmām un infrastruktūrai, lai palielinātu testēšanas laboratorijas jaudu Valsts darba drošības un veselības institūtā, Valsts pārtikas centrā, Zāļu un veselības produktu aģentūrā un Valsts transplantācijas organizācijā par kopējo vērtību vismaz EUR 43 miljoni. Pabeidz un publicē novērtējumu par valsts veselības sistēmas sniegumu pandēmijas laikā.
282	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālisti, kas apmācīti tālākizglītības plānu ietvaros	—	Skaits	0	90000	2. CET.	2023	Vismaz 90000 veselības aprūpes speciālistu ir pabeiguši 360000 tālākizglītības kredītpunktus (CEC), kas kopā atbilst 3,6 miljoniem mācību stundu saskaņā ar tālākizglītības plāniem, kuri izstrādāti saskaņā ar C18.I4 definīcijā noteiktajām prioritātēm. Apmācība aptver: Veselības aprūpes tehnoloģiju un informācijas sistēmu izmantošanu, sabiedrības veselības uzraudzību un epidemioloģiju, pacientu un profesionālo drošību, diagnostikas un terapeitisko resursu racionālu izmantošanu, vēža agrīnu atklāšanu, garīgo veselību, vides veselību, riska faktoru novēršanu, ar dzimumu saistītas vardarbības agrīnu atklāšanu, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas agrīnu atklāšanu, bioētiku, klīnisko komunikāciju, uz pierādījumiem balstītu medicīnu, sadarbību ar citiem, izmeklēšanas metodes, veselības iestāžu vadītāju pārvaldības kompetenču attīstīšanu un mentoru apmācību specializētā veselības apmācībā. Apmācība ir nodrošināta kā apmācība klasē, tiešsaistes un jaukta tipa mācīšanās formāti, un to ir pabeiguši kvalificēti veselības aprūpes speciālisti un veselības aprūpes speciālisti profesionālās apmācības jomā.
463	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālistu apmācība un resursi zināšanu apmaiņai					2. CET.	2026	Vismaz 1300 veselības aprūpi apmāca par starptautiskiem veselības aprūpes speciālistu prasmju novērtēšanas un akreditācijas modeļiem (veselības nozares darbinieku atkārtotas sertifikācijas modeļi). Lai novērtētu un akreditētu neregulētās prasmes, izstrādā arī šādas IT lietojumprogrammas: ·Tīmekļa lietojumprogramma atkārtotai sertifikācijai ·Profesionālo atkārtotas sertifikācijas datu integrēšana REPS portālā Jāiegādājas vai jāizstrādā sadarbības rīki ļoti sarežģītu apstākļu risināšanai. Sadarbības rīkiem ir vismaz šādas funkcijas: ·Kopīgi klīniskie procesi pacientu pārvaldībai. ·Saziņa starp profesionāļiem. Pabeidz datorizētu kartēšanu, lai vizualizētu kopīgos resursus un pakalpojumus agrīnās aprūpes un genomikas jomā.
283	C18.I5	M	VALTERM ED sistēma un platforma veselības aprūpes tehnoloģiju un valsts veselības sistēmas ieguvumu novērtēšanai	Ekspluatācijas uzsākšanas sertifikāts				4. CET.	2023	Darbojas Veselības ministrijas un autonomo reģionu tīkls zāļu novērtēšanai, darbojas VALTERM ED sistēma un ir izveidota platforma Spānijas Veselības aprūpes tehnoloģiju un valsts veselības sistēmas ieguvumu novērtēšanas aģentūru tīklam (SNS REDETS).
464	C18.I5	T	Plāns, kā racionalizēt zāļu patēriņu un veicināt ilgtspēju					2. CET.	2026	Īsteno kampaņu ģenērisko un biolīdzīgo zāļu lietošanas veicināšanai. Ievieš informācijas sistēmu ortopēdisko un protēžu pakalpojumu parakstīšanas pārvaldībai. Vismaz 46300 veselības aprūpes speciālistu saņem apmācību par zāļu racionālu lietošanu, par zinātnisko atziņu izmantošanu klīniskai darbībai un par prasmju attīstīšanu zinātniskās literatūras kritiskas lasīšanas jomā. Izveido diplomu kursu par zāļu un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu.
284	C18.I6	T	Veselības datu ezers darbojas	—	Skaits	0	17	4. CET.	2023	Veselības datu ezers darbojas valsts labā un ietver vismaz 17 autonomus reģionus vai pilsētas, lai varētu veikt masveida datu analīzi diagnozes un ārstēšanas identificēšanai un uzlabošanai.
465	C18.I4	T	Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir uzlabot reto slimību pacientu veselības aprūpi		Miljoni EUR	0	50	2. CET.	2026	Tādu izmēģinājuma projektu pabeigšana, kuru vērtība ir vismaz 50 miljoni EUR, lai nodrošinātu valsts veselības aprūpes sistēmu (SNS) ar sadarbspējīgām spējām, infrastruktūru, aprīkojumu un informācijas sistēmām nolūkā veicināt veselības aprūpes uzlabošanu pacientiem ar retām slimībām
466	C18.I5	T	Genomikas pakalpojumu paplašināšana valsts veselības sistēmā		Miljoni EUR	0	23	2. CET.	2026	Iegādājas aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai īstenotu paplašināto ģenētisko pārbaužu katalogu, kura vērtība ir vismaz EUR 23000000, un darbojas informācijas sistēma genomiskās informācijas integrēšanai valsts līmenī.
466a	C18.I6	T	Masveida datu apstrādes projekti				2	4. CET.	2025	Kā daļu no ieguldījumiem veselības datu ezerā īsteno vismaz divus masveida datu apstrādes projektus.

S. SASTĀVDAĻA NR. 19: Digitālās prasmes

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir palielināt digitālo prasmju (pamata un padziļinātu) līmeni, veicot darbības, kas paredzētas dažādām iedzīvotāju grupām. Šo prasmju apguve ir būtiska, lai Spānija varētu izmantot iespējas, ko sniedz pieaugošā ekonomikas un sabiedrības digitalizācija.

Mērķtiecīgas darbības MVU digitalizācijai papildina pasākumus, kas paredzēti plāna 13. komponentā (atbalsts MVU). Darbības, kuru mērķis ir palielināt augsti kvalificētu cilvēku skaitu IKT jomā, papildina 15. komponenta (Digitālā savienojamība) darbības. Visbeidzot, darbībām skolu digitalizācijas jomā būtu jāpastiprina 21. komponenta (Izglītība) pasākumi un jāpalielina 23. komponentā (Darba tirgus) paredzēto darbību ietekme.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem par inovācijas veicināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), piekļuvi digitālajai izglītībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un nobriedušu publisko investīciju projektu priekšlaicīgu īstenošanu, privāto investīciju veicināšanu, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, un investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

S.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C19.R1) — Valsts digitālo kompetenču plāns

Šis pasākums ir stratēģisks plāns, kura mērķi ir šādi: I) nodrošināt digitālo prasmju apmācību plašai sabiedrībai; II) mazināt digitālo plaisu starp dzimumiem; III) izglītības sistēmas digitalizācija un digitālo prasmju attīstīšana mācīšanās nolūkā; IV) nodrošināt digitālās prasmes privātā sektora darbinieku un bezdarbnieku labākai nodarbināmībai, v) atbalstīt publiskā sektora darbinieku digitālās prasmes; VI) digitālo prasmju attīstīšana MVU; un vii) palielināt IKT speciālistu skaitu. Investīcijas komponentā palīdz sasniegt stratēģiskā plāna mērķus.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. janvārim.

Ieguldījums 1 (C19. I1) — transversālās digitālās prasmes

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni. Pasākums paredz: a) atbalsta centru tīkla izveide pamatprasmju un padziļinātu digitālo prasmju apguvei, b) e-iekļaušanas pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem vai atvieglot apmācību neaizsargātiem bērniem, c) dažādas izpratnes veicināšanas kampaņas, d) pasākumi, kuru mērķis ir palielināt iedzīvotāju digitālās spējas, un e) digitālo resursu izstrāde spāņu valodas izplatīšanai un mācīšanai. Pasākums arī veicina sieviešu digitālo iespēju nodrošināšanu un veicina zinātniskās un tehnoloģiskās profesijas skolā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 2 (C19. I2) — Izglītības digitālā pārveide

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot piekļuvi digitālajai izglītībai, nodrošinot portatīvās ierīces vismaz 300000 skolēnu no neaizsargātām grupām valsts vai valsts subsidētās skolās. Tā arī uzstāda, atjaunina un uztur interaktīvas digitālās sistēmas (IDS) vismaz 240000 klasēs valsts un publiski subsidētās skolās, lai nodrošinātu tālmācību un jaukta tipa mācīšanos. Pasākums atbalsta arī digitālās stratēģijas sagatavošanu vai pārskatīšanu vismaz 22000 publiskos un publiski subsidētos skolu centros, un tas ietver 700000 skolotāju digitālo apmācību.

Šis pasākums atbalsta arī digitālā PIA plāna īstenošanu. To panāk, izmantojot digitālās akreditācijas pārvaldības rīku profesionālajām prasmēm, kas iegūtas, izmantojot darba pieredzi, un izveidojot digitālus PIA pārvaldības rīkus nodarbinātībai saskaņā ar Valsts kvalifikāciju katalogu un profesionālās apmācības dzīves reģistru. Visbeidzot, pasākums atbalsta trenažieru, digitālo dvīņu un tehnoloģisko centru izveidi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 3 (C19. I3) — Digitālās prasmes nodarbinātībai

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt nodarbināto un bezdarbnieku, jo īpaši jauniešu, digitālās prasmes, lai uzlabotu viņu nodarbināmību. Apmācība ir paredzēta arī valsts pārvaldei (cita starpā veselības aprūpes speciālistiem, karaspēkam un jūrniekiem bruņotajos spēkos un īpašas pieejamības rezervētājiem, darbiniekiem, kas strādā sociālā nodrošinājuma un finanšu jomās). Visbeidzot, ar pasākumu atbalsta MVU digitalizāciju, veicot darbības, kas paredzētas konkrētām ekonomikas nozarēm, un apmācot personas, kas var darboties kā pārmaiņu katalizatori, tostarp ekspertus un uzņēmumu vadītājus.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 4 (C19. I4) — Digitālie speciālisti

Šā pasākuma mērķis ir pielāgot esošo profesionālās apmācības piedāvājumu attiecībā uz padziļinātām digitālajām prasmēm un piesaistīt un noturēt talantus šajās jomās. Tā arī rada atvērtus izglītības resursus digitālajai mācīšanai mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomā dažādos līmeņos.

Pasākums ietver īpašu apmācību aptuveni 20000 IT ekspertu, galveno uzmanību pievēršot kiberdrošībai, kā arī četru gadu stipendiju finansēšanu, lai piesaistītu un noturētu talantus padziļinātās digitālajās prasmēs.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

S.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir darbības sākums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
285	C19.R1	M	Valsts digitālo kompetenču plāna apstiprināšana Ministru padomē	Atsauce uz Ministru padomi				Q1	2021	Ministru padome apstiprina Valsts digitālo kompetenču plānu. Plāna mērķi ir šādi: 1) nodrošināt digitālo prasmju apmācību plašai sabiedrībai; 2) mazināt digitālo plaisu starp dzimumiem; 3) izglītības sistēmas digitalizācija un digitālo prasmju attīstīšana mācīšanās nolūkā; (4, 5) nodrošināt digitālās prasmes privātā un publiskā sektora darba ņēmēju labākai nodarbināmībai; 6) digitālo prasmju attīstīšana MVU; un 7) palielināt IKT speciālistu skaitu, kas nav saistošs reģioniem un vietējām struktūrām.
286	C19.I1	T	Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.	—	%	0	75	4. CET.	2023	Vismaz 75 % no budžeta ir atvēlēti darbībām saskaņā ar ieguldījumu, lai apmācītu iedzīvotājus digitālo prasmju apguvē.
287	C19.I1	M	Darbību pabeigšana digitālo spēju uzlabošanai	Valsts digitālās apmācības centru kvalifikācijas sertifikāts				4. CET.	2024	Valsts digitālo prasmju tīkla izveide (tostarp 1500 profesionālās apmācības centru reforma) un izpratnes veicināšanas kampaņu un komunikācijas plānu īstenošana
288	C19.I1	T	Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.	—	Skaits	0	2 600 000	2. CET.	2026	2600000 iedzīvotāju ir apguvuši digitālās prasmes saskaņā ar pasākuma darbībām. Apmācība ilgst vismaz 7,5 stundas.
289	C19.I2	M	Programma, kuras mērķis ir nodrošināt valsts un valsts subsidētas skolas ar digitāliem rīkiem	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				4. CET.	2021	Programmas apstiprināšana, lai aprīkotu vismaz 240000 klašu, apmācītu 700000 skolotājus un sagatavotu vai pārskatītu digitālo stratēģiju vismaz 22000 publiskiem un publiski subsidētiem skolu centriem, un sadarbībā ar autonomajiem apgabaliem nodrošinātu 300000 savienotu digitālo ierīču (klēpjdatoru, planšetdatoru) publiskajās un valsts subsidētajās skolās. Programma ir saistoša autonomajiem apgabaliem.
290	C19.I2	M	Izglītības digitālās pārveides darbību pabeigšana	Valsts un reģionālās pārvaldes veikta sertifikācija				4. CET.	2025	Izglītības digitālās pārveides darbību pabeigšana, tostarp digitālo prasmju sertifikācija vismaz 80 % no 700000 skolotājiem, kas apmācīti digitālo prasmju jomā; un vismaz 22000 centru tika atbalstīti to digitālo stratēģiju sagatavošanā un pārskatīšanā.
291	C19.I2	T	Savienotu digitālo ierīču nodrošināšana publiskās un valsts subsidētās skolās, lai pārvarētu “digitālo plaisu” un aprīkotu vismaz 240000 klašu	—	Skaits	0	540 000	4. CET.	2025	Pabeigta savienotu un interaktīvu digitālo ierīču nodrošināšana vismaz 300000 skolēnu un aprīkojuma nodrošināšana vismaz 240000 klasēm valsts un valsts subsidētās skolās, lai pārvarētu “digitālo plaisu”. Valsts un reģionālo pārvalžu izsniegti apliecinājumi par aprīkojuma iegādi un piegādi.
292	C19.I3	T	Digitālā apmācība nodarbinātībai	—	Skaits	0	300 000	2. CET.	2026	Vismaz 300000 cilvēku piedalījās apmācībā par digitālajām prasmēm. Katra apmācība ilgst vismaz 150 stundas.
292a	C19.I3	T	Digitālā apmācība darba vidē	—	EUR (miljoni)	0	310	2. CET.	2026	Apmācības par digitālajām prasmēm darba vidē un apmācības satura pabeigšana, lai atbalstītu tās īstenošanu, un tās kopējais budžets ir vismaz 310 miljoni EUR. Katra apmācība ilgst vismaz 25 stundas.
293	C19.I4	T	Stipendiju programmas digitālajiem talantiem	—	Skaits	0	300	4. CET.	2024	Vismaz 300 saņēmēji ir saņēmuši stipendiju programmas talantu piesaistīšanai un noturēšanai digitālajā jomā (kumulatīvi 2021.–2024. gadā). Katrā programmā ir vismaz 240 ECTS.
294	C19.I4	T	It speciālistu apmācība		Skaits	0	18 000	4. CET.	2025	Vismaz 18000 IT speciālista ir apmācīts specializētos kursos, kas katrs ilgst vismaz 250 stundas.

T. SASTĀVDAĻA NR. 20: Stratēģiskais plāns profesionālās izglītības veicināšanai

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir pārveidot un modernizēt profesionālās izglītības un apmācības sistēmu (PIA), to pielāgojot, lai reaģētu uz pārmaiņām ekonomikas ražošanas nozarēs. Šajā nolūkā komponenta mērķis ir palīdzēt uzlabot darba ņēmēju nodarbināmību un darba mobilitāti, kā arī palielināt ražīgumu un konkurētspēju.

Pašreizējo prasmju neatbilstību risina, lai uzlabotu līdzsvaru starp iedzīvotāju izglītības un apmācības līmeni un darba tirgus vajadzībām, jo īpaši atbalstot mazkvalificētu prasmju prasmju pilnveidi, lai iegūtu vairāk vidēja līmeņa prasmju, un pārkvalifikāciju. Īpašu uzmanību pievērš tehniskajām un digitālajām prasmēm, novēršot dzimumu prasmju trūkumu un palielinot augstāko PIA programmu pievilcību, lai uzlabotu uzņemšanu. Komponents arī paredz esošo prasmju atzīšanu, lai nodrošinātu piekļuvi jaunām apmācības iespējām un jaunām kvalifikācijām integrētākā PIA sistēmā, kas pavada cilvēkus gan obligātajā izglītībā, palīdzot samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, gan visā darba dzīves laikā.

Komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas saistīti ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); palielināt sadarbību starp izglītību un uzņēmumiem, lai uzlabotu darba tirgum būtisku prasmju un kvalifikācijas nodrošināšanu, jo īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); atbalstīt nodarbinātību, izmantojot pasākumus darbvietu saglabāšanai, efektīvus stimulus pieņemšanai darbā un prasmju attīstīšanai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); uzlabot piekļuvi digitālajai izglītībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

T.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C20.R1) — Profesionālās izglītības modernizācijas plāns

Šī reforma ietver Profesionālās izglītības modernizācijas plāna pieņemšanu un īstenošanu. Plāns tika iesniegts 2020. gada 22. jūlijā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēma atbilst darba tirgum, kurā nepieciešama starpposma kvalifikācija, tādējādi apmierinot ražošanas nozares (jo īpaši tehnisko darbinieku/vecāko tehniķu) vajadzības un nodrošinot, ka profesionālā apmācība un kvalifikācija uzlabo nodarbinātības izredzes. Tajā arodmācības tiek atzītas par vienu no galvenajiem elementiem, lai veicinātu ekonomisko un sociālo virzītājspēku pēc pandēmijas.

Plānā galvenā uzmanība tiek pievērsta vienotas integrētas PIA sistēmas izveidei, kas nodrošina apmācību un profesionālās kvalifikācijas visiem iedzīvotājiem, tostarp PIA studentiem izglītības sistēmā un PIA nodarbinātībai. Tā visu darba mūžu piesaistīs PIA kā pastāvīgu standarta profesionālās attīstības elementu visiem darba ņēmējiem.

Plāna galvenais instruments ir Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogs, ko pārskata un atjaunina, tostarp integrējot digitālās un zaļās pārkārtošanās piemērošanu. Tā ietver jaunas profesionālās izglītības kvalifikācijas izstrādi visās nozarēs, bet īpašu uzmanību pievēršot divpadsmit stratēģiskajām nozarēm, kurās arodmācības tiks pastiprinātas, ņemot vērā reģionālās vajadzības.

Plānu īsteno, pieņemot vairākus Karaļa dekrētlikumus, kas atbilst jaunu grādu mācību programmu izveidei. Kopumā ir paredzēts, ka laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam pakāpeniski tiks izveidoti aptuveni 42 jauni grādi, aptverot vidējos, augstākos un specializētos grādus. Reforma ietver arī profesionālās izglītības grādu atkārtotu pārskatīšanu, jaunu profesionālās apmācības grādu izstrādi, kas atbilst ražošanas nozaru vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot nozarēm, kas atzītas par prioritārām Profesionālās izglītības stratēģiskajā plānā.

Citi plāna prioritārie virzieni ietver inovāciju, lietišķo pētniecību, uzņēmējdarbību, digitalizāciju un ilgtspēju kā profesionālās apmācības pamatelementus; kā arī izveidot uzņēmumus kā profesionālās izglītības neatņemamu sastāvdaļu un veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību sistēmā, jo īpaši veicinot profesionālās izglītības divējādo raksturu. Šajā nolūkāreformas pamatā ir ministriju, uzņēmumu un sociālo partneru kopīgs darbs, lai noteiktu ekonomikai nepieciešamās prasmes.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim.

Reforma (C20.R2) — Likums, kas reglamentē integrēto PIA sistēmu, kura saistīta ar valsts kvalifikāciju sistēmu

Saskaņā ar profesionālās izglītības modernizācijas plāna mērķiem un Valsts kvalifikāciju sistēmas sistēmu Spānija iesniedz un pieņem likumu, kas reglamentē integrēto profesionālās izglītības (PIA) sistēmu. Ar jauno likumu vienā sistēmā iekļauj divas pašreizējās atsevišķās profesionālās izglītības sistēmas — vienu izglītības sistēmā un to, kuras mērķis ir apmācība nodarbinātībai. Tajā nosaka integrētu mūžizglītības sistēmu iedzīvotājiem jebkurā vecumā un jebkurā personiskā vai darba situācijā, piedāvājot papildu un kumulatīvus kursus, kuru rezultātā iegūst jaunas kvalifikācijas. To papildina arī orientācijas process visa mūža garumā.

Pirmajā sagatavošanas posmā Izglītības un profesionālās izglītības ministrija sagatavo likumprojektu ar sociālo partneru un reģionālo valdību vienprātību. Gaidāms, ka Ministru padome likumprojektu apstiprinās līdz 2021. gada 31. decembrim, un pieņemšana parlamentā notiks līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Galīgi apstiprinātā likuma un abu iepriekš pastāvošo profesionālās izglītības sistēmu apvienošanas mērķis ir modernizēt sistēmu, jo īpaši:

a)koncentrēties uz mazkvalificētu personu kvalifikācijas celšanu un viņu nodarbināmības uzlabošanu;

b)risinātu prasmju neatbilstības jautājumu;

c)valsts profesionālo kvalifikāciju kataloga atjaunināšana, pielāgojot to ekonomikas nākotnes vajadzībām, tostarp atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos; un

d)uzlabot augstāko PIA programmu pievilcību, lai uzlabotu uzņemšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija (C20.I1). Ar profesionālajām kvalifikācijām saistītā darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana

Šis ieguldījums ietver četras darbības, kuru mērķis ir saglabāt un uzlabot to aktīvo iedzīvotāju profesionālās prasmes, kuri vecāki par 16 gadiem (nodarbinātie vai bezdarbnieki):

a)To profesionālo prasmju novērtēšanu un oficiālu akreditāciju, kas iegūtas darba pieredzes un neformālās apmācības rezultātā. Šajā nolūkā tās mērķis ir nodrošināt esošo prasmju oficiālu atzīšanu un nodrošināt piekļuvi tālākizglītībai un jaunām kvalifikācijām. Kopumā plāns piecu gadu laikā iegulda 2000000 kompetences vienību reģistrēšanā, novērtēšanā un akreditācijā.

b)D-digitāls modulārs piedāvājums darbiniekiem, kas saistīti ar Valsts profesionālo kvalifikāciju kataloga kompetences vienībām. Darbība ir vērsta uz nodarbinātajiem un nodrošina, ka vismaz 300000 darba ņēmēju iegūst digitālo apmācību par profesionālo izaugsmi un ļauj viņiem apgūt augstākas prasmes.

c)Padarīt arodapmācību elastīgāku un pieejamāku, izveidojot “AulasMentor”. Pasākums nodrošina neformālu apmācību saskaņā ar Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogu cilvēkiem lauku apvidos vai depopulācijas riskam pakļautiem cilvēkiem. Īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm, lai pavērtu jaunas iespējas mācībām, darbvietu radīšanai un vietējās ekonomikas uzlabošanai.

d)Modulāra kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas apmācība nodarbinātajiem un bezdarbniekiem. Darbība piedāvā apmācību par jaunām un strauji mainīgām tālredzīgām prasmēm, kas, paredzams, radīs darbvietas nākotnē, tostarp par zaļo pārkārtošanos, aprūpes ekonomiku un citām stratēģiskajām nozarēm, kas noteiktas Modernizācijas plānā. Prioritāti piešķir tām grupām, kas ir visneaizsargātākās un piedāvā apmācību, kuras mērķis ir vismaz 700000 nodarbināto un bezdarbnieku pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C20.I2): Profesionālās apmācības digitālā pārveide

Šīs investīcijas mērķis ir pārveidot un modernizēt profesionālo apmācību, lai atbalstītu katras ražošanas nozares digitalizāciju, taču prioritāte ir arī vides ilgtspējai kā pamatkompetencei. Tas ietver četras darbības:

a)Profesionālās apmācības skolotāju digitālā un zaļā apmācība, kas ļauj viņiem darboties kā galvenajam apmācības procesa pīlāram un kā digitālās un ekoloģiskās pārkārtošanās svirām, ko piemēro attiecīgajās profesionālās apmācības ražošanas nozarēs. Galvenā uzmanība ir pievērsta skolotāju tehnisko, profesionālo un pedagoģisko prasmju nodrošināšanai, lai stiprinātu izglītības un apmācības sistēmas kvalitāti.

b)Klašu pārveidošana par lietišķo tehnoloģiju telpām, kas atjauno darba vidi, izmantojot tehnoloģiskos resursus,un ļauj studentiem piekļūt tehnoloģijām, ko viņi vēlāk atradīs uzņēmumos. Ieguldījums ļauj izveidot vismaz 1253 “tehnoloģiju” klases.

c)“Uzņēmējdarbības” klašu izveide valsts profesionālās izglītības centros, piedāvājot studentiem izpratni par uzņēmējdarbību kā profesionālās kompetences neatņemamu sastāvdaļu un radot pamatu uzņēmējdarbības sākšanai vai uzsākšanai. Spānija nodrošina, ka darbība ir fiskāli ilgtspējīga pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības beigām, tostarp paļaujoties uz citiem ES finansējuma avotiem.

d)Vismaz 50 centri ir integrēti jaunizveidotajā Valsts profesionālās izglītības izcilības centru tīklā.

Ieguldījumiem tehnoloģiju un uzņēmējdarbības klasēs kopā ar izcilības centriem, kas koncentrējas uz pētniecību un inovāciju, ir svarīga nozīme uzņēmējdarbības struktūras modernizēšanā, ekonomikas pārveides atbalstīšanā un konkurētspējas uzlabošanā. Turklāt tiek uzskatīts, ka tie veicina uzņēmumu izveidi stratēģiskās nozarēs un palielina MVU lielumu un produktivitāti.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investment 3 (C20.I3): Inovācija un profesionālās apmācības internacionalizācija

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt profesionālās apmācības vispārējo piedāvājumu, izveidojot vismaz 8252 jaunas PIA grupas salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu, līdzsvarojot piedāvājumu ar uzņēmumu vajadzībām un efektīvi reaģējot uz nozaru vajadzībām, kā izklāstīts profesionālās apmācības modernizācijas plānā, un reģionālajām nepilnībām. Galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai apmierinātu darba tirgus pieprasījumu pēc starpposma kvalifikācijām. PIA piedāvājuma palielināšanai paredzētā finansējuma teritoriālais sadalījums balstās uz vajadzību novērtējumu un seko diskusijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka piedāvājums efektīvi atbilst reģionālajām nepilnībām un nozaru vajadzībām. Paredzams, ka par to vienosies izglītības nozaru konferencēs ar autonomajiem reģioniem.

Lai veicinātu saziņu svešvalodā, kas ir būtisks profesionālās darbības elements, PIA jomā kā stratēģisks mērķis ir jāveicina divvalodība. Formatīvā cikla ietvaros galvenā uzmanība tiek pievērsta gan skolotāju, gan skolēnu izglītībai svešvalodā, 3700 ciklus pārveidojot par divvalodu piedāvājumu.

Turklāt ieguldījuma mērķis ir attīstīt inovācijas un zināšanu nodošanas projektus starp PIA centriem un uzņēmumiem, lai tie kļūtu par jaunā profesionālās izglītības modeļa galveno elementu. Investīcijas mērķis ir arī pārveidot vidēja un augsta līmeņa apmācības ciklus par divvalodu cikliem, reaģējot uz uzņēmumu pieaugošo internacionalizāciju un ekonomikas globalizāciju.

Spānija nodrošina, ka darbība ir fiskāli ilgtspējīga pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības beigām, tostarp paļaujoties uz citiem ES finansējuma avotiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

T.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
295	C20.R1	M	Profesionālās izglītības modernizācijas plāns un saistītie Karaļa dekrētlikumi	Publikācija MEFP tīmekļa vietnē un premjerministra uzstāšanās				4. CET.	2020	Premjerministra uzstāšanās par profesionālās izglītības modernizācijas plānu un 8 Karaļa dekrētlikumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī, lai īstenotu plānu, kas atbilst 5 speciālistu, 2 vidējā grāda un 1 augstākās izglītības studiju programmām
296	C20.R2	M	Likuma “Par vienoto integrēto profesionālās izglītības sistēmu” stāšanās spēkā ar mērķi modernizēt sistēmu	Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				2. CET.	2022	Stājas spēkā likums par vienotu integrētu profesionālās izglītības sistēmu ar mērķi modernizēt sistēmu. Likums apvieno abas iepriekš pastāvošās profesionālās izglītības sistēmas un modernizē tās: koncentrēšanās uz mazkvalificētu personu kvalifikācijas celšanu un viņu nodarbināmības uzlabošanu; II) prasmju neatbilstības novēršana; III) atjaunināt Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogu, pielāgojot to ekonomikas nākotnes vajadzībām, tostarp atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos; IV) uzlabot augstāko PIA programmu pievilcību, lai uzlabotu uzņemšanu.
297	C20.I1	T	Jaunas kompetences vienības Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogā	—	Skaits	0	2 000 000	4. CET.	2025	Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogā, kas iegūta, izmantojot darba pieredzi un neformālās apmācības ceļus, 2000000 kompetences vienību reģistrācija (reģistrācija), novērtēšana un akreditācija.
298	C20.I1	T	Modulāra apmācība nodarbināto un bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai	—	Skaits	0	1 000 000	4. CET.	2024	Modulāras digitālās apmācības nodrošināšana kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai (no kurām apmācīti vismaz 300000 darba ņēmēju) un modulāra apmācība, kuras mērķis ir nodarbinātu personu un bezdarbnieku pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana (vismaz 700000 apmācītu personu).
299	C20.I2	T	Profesionālās izglītības izcilības un inovācijas centri	—	Skaits	0	50	2. CET.	2023	Vismaz 50 centri ir integrēti jaunizveidotajā Valsts profesionālās izglītības izcilības centru tīklā
467	C20.I2	T	Klases telpu pārveidošana par lietišķo tehnoloģiju telpām		Skaits	0	1 253	4. CET.	2025	Vismaz 1253 klases, kas pārveidotas par tehnoloģiskām klasēm, kuras no jauna izveido darba vidi, izmantojot tehnoloģiskos resursus, lai studenti varētu piekļūt tehnoloģijām, ko viņi vēlāk atradīs uzņēmumos.
467a	C20.I2	T	Uzņēmējdarbības klašu izveide un atbalstīšana	—	Skaits	0	1 350	4. CET.	2024	Vismaz 1350 “uzņēmējdarbības” klašu izveide un atbalstīšana valsts profesionālās izglītības centros.
467b	C20.I2	T	Zaļās apmācības pabeigšana PIA skolotājiem	—	Skaits	0	25 281	2. CET.	2023	Vismaz 25,281 apmācības sertifikātu izdošana par 30 stundu digitālās un zaļās apmācības pabeigšanu. Viens un tas pats skolotājs var apgūt vairāk nekā vienu apmācību.
300	C20.I3	T	Vismaz 1667 jaunas PIA grupas salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu.	—	Skaits	39 063	40 730	4. CET.	2022	Salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu ir izveidotas vismaz 1667 jaunas PIA grupas. PIA piedāvājuma palielināšanai paredzētā finansējuma teritoriālais sadalījums balstās uz vajadzību novērtējumu un seko diskusijām ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka piedāvājums efektīvi atbilst nozaru vajadzībām, kā izklāstīts profesionālās izglītības modernizācijas plānā, un reģionālajām nepilnībām. Bāzlīnijas datums: 2019./2020. akadēmiskais gads.
301	C20.I3	T	Divvalodu profesionālās apmācības cikli	—	Skaits	0	3 700	4. CET.	2024	Vismaz 3700 profesionālās apmācības ciklu (vidējā un augstā), kas pārveidoti par divvalodu piedāvājumu
302	C20.I3	T	Jaunas PIA grupas salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu.	—	Skaits	39 063	47 315	4. CET.	2025	Vismaz 8252 jaunas PIA grupas salīdzinājumā ar 2019./2020. akadēmisko gadu. Bāzlīnijas datums: 2019./2020. akadēmiskais gads.

U. 21. KOMPONENTS: Izglītības modernizācija un digitalizācija, tostarp agrīnā izglītība 0–3

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz izglītības sistēmas modernizāciju un izglītības infrastruktūras uzlabošanu. Tās mērķis ir elastīgāka un iekļaujošāka sistēma, kas labāk pielāgota katra skolēna vajadzībām un ievieš jaunas mācīšanas un mācīšanās metodes, tostarp digitālas. Galvenie mērķi katrā izglītības posmā ir šādi:

a)Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (ECEC). Komponenta mērķis ir pakāpeniski palielināt iesaistīšanos pirmsskolas izglītībā un aprūpē, par prioritāti nosakot jaunu sabiedrisko vietu nodrošināšanu bērniem augstāka nabadzības vai sociālās atstumtības riska apgabalos un lauku apvidos. Galvenā uzmanība tiek pievērsta bērniem vecumā no 0 līdz 3 gadiem, un uzmanība tiek pievērsta gan pieejamībai, gan pieejamībai cenas ziņā, lai jo īpaši veicinātu sieviešu integrāciju darba tirgū un liktu pamatus izglītības rezultātu uzlabošanai un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai vēlākos posmos.

b)Pamatizglītība un vidējā izglītība. Komponenta mērķis ir uzlabot izglītības rezultātus, samazinot mācību priekšlaicīgu pamešanu un augstus atkārtošanās rādītājus, sniedzot papildu atbalstu skolēniem ar nepietiekamiem rezultātiem un izstrādājot jaunu mācību programmu attiecībā uz pamatkompetencēm (tostarp digitālajām) obligātajā pamatizglītībā un vidējā izglītībā un pamatizglītības programmā.

c)Universitāšu sistēma. Komponenta mērķis ir modernizēt universitāšu sistēmu, pielāgojot augstskolu kursu organizēšanu mūsdienu sabiedrības vajadzībām, uzlabojot augstākās izglītības atbilstību darba tirgum un atbalstot tehnoloģisko pārveidi. Tās mērķis ir arī palielināt piekļuvi augstākajai izglītībai un uzlabot tās pieejamību cenas ziņā.

Komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas saistīti ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu un izglītības rezultātu uzlabošanu, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2) un uzlabojot piekļuvi digitālajai izglītībai (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Tas arī palīdz īstenot iepriekšējos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas saistīti ar labāku atbalstu studentiem un skolotāju apmācībai, kā arī uzlabot atbalstu ģimenēm (2019. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2), tostarp piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei.

U.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C21.R1) — Jauns konstitutīvais likums par izglītību

Šī reforma paredz pieņemt jaunu likumu par izglītību, kas aptver agrīno pirmsskolas izglītību, obligāto pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī vispārējo vidējo izglītību. Tā izveido pamatu izglītības un apmācības iespēju palielināšanai visiem iedzīvotājiem, tostarp uzlabojot izglītības rezultātus un laikus atklājot grūtības un stiprinot skolu autonomiju. Tā koncentrējas uz to, lai samazinātu segregāciju pēc skolēnu izcelsmes un uzlabotu sistēmas iekļaujošās spējas. Turklāt mērķis ir stiprināt digitālās kompetences visos izglītības līmeņos, tādējādi reaģējot uz arvien digitalizētāku ekonomiku. 2020. gada 29. decembrī tika pieņemts jauns likums (LOMLOE).

Izglītības likuma regulējuma izstrāde tiks īstenota, izmantojot:

a)jaunas, uz kompetencēm balstītas mācību programmas reglamentēšana;

b)novērtējums, jo īpaši izglītības sistēmas vispārējs novērtējums, kā arī diagnostisks izvērtējums;

c)skolotāja profesijas attīstību; un

d)ārvalstu sertifikātu un studiju, kas nav universitātes, atzīšanas un apstiprināšanas reglamentēšana.

Šajā nolūkā tas veido pamatu 2. reformai un dažādām investīcijām, kas iekļautas komponentā.

Visbeidzot, paredzams, ka reforma veicinās īpašas izglītības vajadzību skolēnu integrēšanu parastajās skolās, un to papildinās ar reģionālajām iestādēm saskaņots 10 gadu mainīgs plāns, kas nodrošinās papildu resursus, lai atbalstītu skolas, kas uzņem skolēnus ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C21.R2) — Jauns mācību programmas modelis attiecībā uz pamatkompetencēm, fundamentālo mācīšanos un iekļaujošu akadēmisko plānošanu

Pamatojoties uz 1. reformā minētā jaunā izglītības likuma (LOMLOE) pieņemšanu, šī reforma ietver dekrētlikumu pieņemšanu par minimālajām prasībām pamatizglītībai, obligātajai vidējai izglītībai un pamatizglītībai. Tas ietver arī metodoloģisku pamatnostādņu ieviešanu mācīšanas un mācīšanās jomā, pamatojoties uz mācību programmu, kas balstīta uz kompetencēm, un iekļaujot “vieglās prasmes”, ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā. Dekrētlikumos iekļauj novērtēšanas sistēmu, kas izstrādāta saskaņā ar mācību programmu un vērsta uz kompetenču apguves līmeni un to pasākumu novērtēšanu, kuri veicina studentu progresu. Mērķis ir izstrādāt elastīgāku un atvērtāku izglītības modeli, kas veicina pamatīgu mācīšanos, izmantojot sadarbīgas metodes un palīdzot uzlabot izglītības rezultātus. Jaunajā mācību programmā uzmanība jāpievērš izglītībai ilgtspējīgai attīstībai un pilsoniskumam. Digitālo kompetenču attīstību iekļauj visos līmeņos gan ar konkrētu saturu, gan transversālā perspektīvā.

Šajā reformā vismaz 100 ārējie eksperti piedalās izglītības posmu jomu un priekšmetu un novērtēšanas sistēmu mācību programmu izstrādē, kas būs pamats jaunās mācību programmas karalisko dekrētu un kopējās novērtēšanas sistēmas izstrādei.

Reforma ietver arī atbalsta, norādījumu un mācību materiālu sagatavošanu, kā arī skolotāju apmācību, lai nodrošinātu, ka viņi var efektīvi īstenot jauno mācību programmu. Materiālus publicē tiešsaistē, lai tos varētu izmantot visi skolotāji kopā ar labas prakses izplatīšanu. Vismaz 4000 speciālistu pabeidz apmācību jaunās mācību programmas piemērošanai.

Reformas izstrādi un īstenošanu veic, apspriežoties ar izglītības padomdevējām struktūrām un ekspertiem un autonomajām kopienām.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

Reforma (C21.R3) — Visaptveroša universitāšu sistēmas reforma

Reforma ir vērsta uz visaptverošu universitāšu sistēmas reformu, kuras pamatā ir četri galvenie mērķi:

a)Veicināt piekļuvi augstākajai izglītībai. Stipendijas palielina, ņemot vērā sociālekonomiskos apstākļus, un vienlīdzīgas iespējas nodrošina, uzlabojot stipendijas studentiem ar invaliditāti. Stipendiju sistēma tika reformēta 2020. gadā, bet to turpinās attīstīt 2021. un 2022. gadā. Samazina arī valsts universitāšu nodevas, tostarp nosakot robežvērtības un samazinot lielas reģionālās atšķirības.

b)Pieņemt augstskolu kursu organizēšanu. Pieņem dekrētlikumu, lai reformētu universitāšu kursu organizēšanu un nodrošinātu to kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām. Šajā nolūkā universitāšu sadarbību ar uzņēmumiem terciārajā izglītībā veicina, reglamentējot dubultos bakalaura un maģistra grādus, tostarp mācību programmas universitāšu uzraudzītos uzņēmumos. Saskaņā ar Eiropas izglītības telpas mērķiem nodrošina diplomu automātisku atzīšanu. Jāstiprina arī pārbaudes, pēcpārbaudes un akreditācijas procesi mācībām klātienē vai daļēji klātienē, apvienojot universitātes izglītības piedāvājuma kvalitātes nodrošināšanu un birokrātijas samazināšanu iesaistītajās procedūrās. Jāveicina arī inovatīva mācīšana.

c)Nodrošināt universitāšu iestāžu labu pārvaldību un veicināt pedagoģiskā un pētnieciskā personāla pētniecību, pārcelšanu un mobilitāti. Reforma uzlabo efektivitāti, lietderību un universitāšu autonomiju universitāšu ikdienas vadībā, palielina ieinteresēto personu līdzdalību pārvaldībā un veicina pārredzamību un pārskatatbildību. Tās mērķis ir arī nodrošināt universitātēm augsti kvalificētus skolotājus, paredzamāku pedagoģisko karjeru un ciešāku saikni starp mācīšanu un pētniecību. To daļēji panāk, stājoties spēkā konstitutīvajam likumam.

d)Universitāšu iestāžu kvalitātes nodrošināšana. Pieņem dekrētlikumu, ar ko nosaka akadēmiskos kvalitātes kritērijus universitāšu un saistīto centru, tostarp attālināto un pusklātienes universitāšu, izveidei, atzīšanai, pilnvarošanai un akreditācijai. Mērķis ir panākt, lai universitātēm būtu minimāls formatīvs akadēmiskais piedāvājums, vienlaikus nodrošinot universitāšu specializācijas iespēju; minimālais studentu skaits, kas iegūst augstāko izglītību; vismaz 5 % no sava budžeta atvēl pētniecības programmām; un tām ir iekšējas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

Šajā nolūkā reformā ņem vērā ieteikumus, ko sniegusi Spānijas Universitātes rektoru konference (CRUE). Tā palīdz uzlabot augstākās izglītības atbilstību darba tirgum, tostarp veicinot sadarbību ar uzņēmumiem un ieviešot uz sniegumu balstītus finansēšanas modeļus valsts universitātēs.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 (C21.I1) — Veicināt pirmsskolas izglītību un aprūpi (ECEC)

Šā pasākuma ietvaros Spānija iegulda jaunu pirmsskolas izglītības un aprūpes objektu būvniecībā, esošo ēku atjaunošanā un atjaunošanā un aprīkojumā, lai izveidotu vismaz 60000 jaunas valsts īpašumā esošas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes mācību vietas bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem. Galvenā uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā pieejamu publisku vietu nodrošināšanai bērniem apvidos ar augstāku nabadzības vai sociālās atstumtības risku un lauku apvidos, jo īpaši vecuma grupā no 1 līdz 2 gadiem. Ēkas pieder vai nu reģionālajām vai vietējām iestādēm, vai Seūtas un Meliljas gadījumā — Izglītības un profesionālās izglītības ministrijai.

Investīcija varētu segt arī darbības izdevumus, tostarp skolotāju algas investīciju izvēršanas laikā, lai stimulētu reģionālās un vietējās iestādes izveidot līdz pat 40000 jaunu mācību vietu. Spānija nodrošina, ka darbība ir fiskāli ilgtspējīga pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības beigām, tostarp paļaujoties uz citiem ES finansējuma avotiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 2 (C21.I2): Orientācijas, progresa un izglītības bagātināšanas programma (“PROA+”)

Lai sniegtu atbalstu un norādījumus skolēniem ar zemu sniegumu un samazinātu gan priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas, gan priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus, Spānija veic ieguldījumus esošās orientācijas, progresa un izglītības bagātināšanas programmas (PROA+) paplašināšanā.

Šī programma ir vērsta uz pasākumiem, kas nodrošina minimālos izglītības nosacījumus visiem skolēniem, ievieš stiprināšanas pasākumus tiem, kuriem ir lielākas mācīšanās grūtības, galvenokārt pamatprasmju jomā, meklē jaunus organizācijas un vadības veidus izglītības centrā, kā arī sniedz papildu atbalstu un apmācību skolotājiem. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai uzlabotu visu šo skolu skolēnu panākumus.

Programma ir paredzēta skolām ar īpašu izglītības sarežģītību, tostarp lauku apvidos, un ievērojamai daļai neaizsargātu skolēnu, kuri saskaras ar mācīšanās grūtībām regulārās klasēs. Centru atlasi veic izglītības iestādes. Mērķskolas jo īpaši atrodas zonās, kurās ir skolēni un ģimenes ar zemu sociālekonomisko un izglītības līmeni. Kopumā atbalstu saņem vismaz 2700 skolas.

Investīcijas attīsta sadarbībā ar autonomajām kopienām nozaru konferenču ietvaros, un līdzekļu teritoriālais sadalījums balstās uz īpašiem kritērijiem, par kuriem panākta vienošanās, lai atspoguļotu vajadzības un veicinātu reģionālo atšķirību mazināšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija (C21.I3) — Atbalsts neaizsargātiem studentiem un ģimenēm

Spānija iegulda vismaz 1000 neaizsargātu studentu atbalsta, orientācijas un psihoizglītības pakalpojumu vienību izveidē skolu rajonos. Tā veicina atbalstu skolēniem un viņu ģimenēm izglītības šķēršļu pārvarēšanā, lai samazinātu darba kavējumus un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Tiek atbalstīta sadarbība ar dažādām mācīšanās sistēmām (gan formālām, gan neformālām), lai veicinātu būtisku savstarpējo attiecību, saziņas un kognitīvo prasmju attīstību. Ieguldījumu attīsta, izmantojot teritoriālo sadarbību ar autonomajām kopienām saistībā ar nozaru konferencēm, kurās nosaka līdzekļu teritoriālās sadales kritērijus.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C21.I4) — Pedagoģiskā un pētnieciskā personāla apmācība

Šis pasākums ietver ieguldījumus valsts universitāšu dotācijās, kuru mērķis ir veicināt Spānijas universitāšu sistēmas pārkvalificēšanu un veicināt pedagoģiskā personāla profesionālo attīstību, kā arī nodrošināt iespējas nesenajiem doktorantūras absolventiem nākotnē iekļauties augstākās izglītības sistēmā. Ar dotācijām finansē pēcdoktorantūras pētniecības uzturēšanos, ko uzņem ārvalstu universitātes un pētniecības centri, kā arī Spānijas universitātes un citi Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sistēmas valsts pārstāvji. Šajā nolūkā paredzams, ka dotācijas palīdzēs piesaistīt starptautiskus talantus un novērst zemo internacionalizācijas līmeni Spānijas universitātēs.

Dotācijas piešķir saskaņā ar trim dažādām programmām, piemērojot īpašus kritērijus atkarībā no mērķgrupas, galveno uzmanību pievēršot i) neseno doktorantūras absolventu apmācībai; II) stipendijas augstskolu pasniedzējiem — pastāvīgajiem profesoriem un vecāko lekciju lektoriem; un iii) dotācijas, kuru mērķis ir piesaistīt starptautiskus talantus, finansēt pēcdoktorantūras apmācību, ko rīko Spānijas universitātes un citi Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sistēmas valsts pārstāvji. Programmas ilgst no viena līdz trim gadiem atkarībā no programmas un mērķa grupas.

Dotācijas piešķir vismaz 2600 kandidātu. Katra universitāte tieši saņem budžeta piešķīrumu no Universitāšu ministrijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp mācībspēku un pētniecisko darbinieku skaitu un PHD disertāciju. Pamatojoties uz pieteikumiem, kandidātus izvērtē ekspertu komisija ar atzītu prestižu, kuru ieceļ katra universitāte un kurā ir vismaz trīs locekļi un vairākums ārējo ekspertu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 5 (C21.I5) — universitāšu digitālās infrastruktūras, aprīkojuma, tehnoloģiju, mācīšanas un novērtēšanas uzlabošana

Šī investīcija ietver vairākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot universitāšu tehnoloģiskās un digitālās spējas un prasmes. Tie ietver ieguldījumus digitālajos mācību resursos un infrastruktūrā, piemēram, serveru mākoņdatošanas datu glabāšanas tīklos, kiberdrošībā un tiešsaistes kursu klases tehnoloģijās; un investīcijas akadēmiskā personāla un studentu digitālajā apmācībā.

Investīciju darbības uzlabo tehnoloģiju attīstību un uzlabo digitālos resursus digitālo mācīšanas pakalpojumu atbalstam. Atbalstu sniedz centralizētām infrastruktūrām un IKT pakalpojumiem, koncentrējoties uz optiskās šķiedras tīkliem un efektīvi izvēršot IKT pakalpojumus, pamatojoties uz apjomradītiem ietaupījumiem un sadarbspēju. Galvenais mērķis ir novirzīt investīcijas, lai mazinātu digitālo plaisu starp akadēmisko personālu un studentiem nolūkā uzlabot attālinātas mācīšanas pakalpojumus un aprīkojumu. Citi mērķi ietver investīcijas starpaugstskolu digitālās inovācijas projektu veicināšanā, kurus var paplašināt un atkārtot plašākā mērogā, un sniegt atbalstu valsts tālmācības universitātei (UNED), lai uzlabotu augstākās izglītības iespējas mazapdzīvotās teritorijās.

Mērķis ir, izmantojot universitāšu ministrijas tīmekļa vietni, uzraudzīt un izplatīt “universitāšu digitālā indeksa” attīstību, lai 2023. gadā palielinātu indeksu vismaz par 10 % visai universitāšu sistēmai kopumā salīdzinājumā ar 2019. gadu. Šis indekss aptver dažādas dimensijas, tostarp pārvaldību (piemēram, digitālo mācīšanai paredzēto klašu skaitu, to profesoru skaitu, kuri izmanto digitālās sistēmas, tiešsaistes procedūru skaitu, savienojamības līmeni pilsētiņās utt.); inovācija (piemēram, starpaugstskolu digitālie nolīgumi, mācīšanās analīzes darbības, multivides repozitoriji, digitālās kompetences mācībspēkiem un personalizēti maršruti utt.); un pārvaldība (piemēram, digitālās pārveides plāns, digitalizācijas projektu portfeļi un apmācības plāni digitālo kompetenču jomā utt.).

Universitātes katru gadu sniedz papildu informāciju, sertificējot to iekšējās kontroles jomu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 6 (C21.I6) — universitāšu mikroapliecinājumu attīstības plāns

Šīs investīcijas mērķis ir attīstīt universitāšu sistēmas kā mūžizglītības iestāžu spējas un veicināt pieaugušo prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju saskaņā ar 2022. gada jūnijā pieņemto Padomes ieteikumu par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā.

Šā pasākuma pirmais elements ir ministrijas tīmekļa vietnē publicēts rīcības plāns mikroapliecinājumu izstrādes satvara izveidei, ko pēc debatēm par mikroapliecinājumiem pasākumos ar ieinteresētajām personām izstrādā Universitāšu ministrija. Plānā ietver darbības i) universitāšu pārveidošanai par mūžizglītības iestādēm; veicināt pieaugušo un viņu darba devēju pieprasījumu; III) veicināt mikroapliecinājumu kvalitāti un atbilstību; IV) lai atbalstītu vienlīdzīgu piekļuvi; un v) izveidot personalizētus un elastīgus apmācības ceļus.

Šā pasākuma otrais elements ietver vismaz 60000 mikroapliecinājumu vienību nodrošināšanu, kas ilgst mazāk nekā 15 ECTS un atbilst vismaz 1000 dažādām apmācības darbībām, tostarp iespēju vienam pieaugušajam nodrošināt vairāk nekā vienu vienību. Apmācības pasākumi nodrošina īpašas zināšanas un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Pasākums ietver arī novērtējuma ziņojuma par mikroapliecinājumu sniegšanu līdz 2025. gada 31. decembrim publicēšanu universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

U.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
303	C21.R1	M	Konstitutīvā izglītības likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz konstitutīvā likuma stāšanos spēkā				Q1	2021	Konstitutīvā izglītības likuma (LOMLOE) mērķis ir izveidot atjaunotu tiesību sistēmu, kas saskaņā ar kvalitātes, taisnīguma un iekļaušanas principiem palielina studentu izglītības un apmācības iespējas un palīdz uzlabot izglītības rezultātus.
304	C21.R2	M	Karaļa dekrēta par izglītības minimālajām prasībām stāšanās spēkā	Karaļa dekrēta noteikums, kas norāda uz Karaļa dekrēta stāšanos spēkā				Q1	2022	Karaļa dekrētā par minimālajām mācīšanas prasībām attiecībā uz pamatizglītību, obligāto vidējo izglītību un vispārējo vidējo izglītību iekļauj metodoloģisku vadlīniju ieviešanu mācīšanas un mācīšanās jomā, pamatojoties uz mācību programmu, kas balstīta uz kompetencēm un ietver “vieglās prasmes”; novērtēšanas sistēma kompetenču apguvei; elastīgāka un atvērtāka modeļa izstrāde, kas veicina pamatīgu mācīšanos; un mācību materiālu sagatavošanu, atbalstu, ievirzi un apmācību skolotājiem, lai nodrošinātu, ka viņi var efektīvi īstenot jauno mācību programmu.
305	C21.R2	M	Materiāli, kas palīdz skolotājiem īstenot jauno mācību programmu un apmācīt speciālistus	Izsniegtie sertifikāti par publicētiem materiāliem un apmācību				CET.	2024	Pabeigta atbalsta rokasgrāmatas un mācību materiālu sagatavošana. Visus materiālus publicē tiešsaistē, lai tos varētu izmantot 100 % skolotāju. Vismaz 4000 skolotāja ir pabeiguši apmācību jaunās mācību programmas piemērošanai. Vismaz 100 ārējiem ekspertiem ir jāpiedalās izglītības posmu jomu un priekšmetu un novērtēšanas sistēmu mācību programmu izstrādē, kas nodrošina pamatu jaunās mācību programmas karalisko dekrētu un kopējās novērtēšanas sistēmas izstrādei.
306	C21.R3	M	Karaļa dekrētu par universitāšu organizāciju stāšanās spēkā	Karaļa dekrētā ietvertais noteikums, kas norāda uz karaļa dekrētu stāšanos spēkā				CET.	2021	Divi Karaliskie dekrēti par universitāšu organizāciju ir šādi: — Karaliskais dekrēts, ar ko nosaka universitāšu kursu organizēšanu un to kvalitātes nodrošināšanas procedūru — Karaļa dekrēts par universitāšu un saistīto centru izveides, atzīšanas, pilnvarošanas un akreditācijas sistēmu.
307	C21.R3	M	Konstitutīvā likuma par universitāšu sistēmu un citu tiesību aktu un dokumentu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz konstitutīvā likuma stāšanos spēkā				2. CET.	2023	Jaunais Konstitutīvais likums un citi tiesību akti un dokumenti, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi augstākajai izglītībai, nodrošināt universitāšu iestāžu labu pārvaldību un veicināt pedagoģiskā un pētnieciskā personāla pētniecību, pārcelšanu un mobilitāti. Reforma palīdz uzlabot augstākās izglītības atbilstību darba tirgum, tostarp veicinot sadarbību ar privātā un trešā sektora iestādēm un ieviešot uz sniegumu balstītu finansējumu valsts universitātēm.
308	C21.I1	T	Budžeta piešķīrums agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšanai		EUR	0	670 990 000	4. CET.	2023	Budžeta piešķīrums reģionālām/vietējām struktūrām 670990000 EUR apmērā agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšanai, izveidojot jaunas valsts īpašumā esošas vietas.
309	C21.I1	T	Jaunas vietas agrīnās pirmsskolas izglītības pirmajam ciklam	—	Skaits	0	60 000	4. CET.	2025	Agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšana, pilnībā izveidojot jaunas valsts īpašumā esošas vietas (jauna būvniecība un/vai reforma/rehabilitācija un aprīkojums vismaz 60000 vietās salīdzinājumā ar 2020. gada beigām, un šo darbības izdevumu veicināšana līdz ne vairāk kā 40000 vietām līdz 2025. gadam).
310	C21.I2	T	Atbalsts skolām saskaņā ar programmu PROA+	—	Skaits	0	2 700	4. CET.	2024	Vismaz 2700 skolas, kas saņem atbalstu no PROA+ programmas visā valstī saskaņā ar programmas prasībām
311	C21.I3	T	Atbalsta un konsultāciju nodaļas neaizsargātiem skolēniem	—	Skaits	0	1 000	4. CET.	2024	Visā valstī darbojas vismaz 1000 palīdzības un konsultāciju vienības neaizsargātiem studentiem.
312	C21.I4	T	Stipendijas, ko piešķir pēcdoktorantūras pētniekiem un augstskolu pasniedzējiem	—	Skaits	0	2 600	2. CET.	2023	Dotācijas, ko piešķir pēcdoktorantūras pētniekiem un augstskolu pasniedzējiem vismaz 2600 kandidātiem. Šo dotāciju mērķi ietver to pedagoģiskā personāla profesionālās attīstības veicināšanu, kurus nākotnē varētu integrēt sistēmā. Ar dotācijām finansē pētniecības uzturēšanos, ko uzņem ārvalstu universitātes un pētniecības centri, kā arī Spānijas universitātes un citi Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas valsts pārstāvji. Šajā nolūkā dotācijas palīdz piesaistīt starptautiskus talantus. Dotācijas piešķir saskaņā ar trim dažādām programmām, piemērojot īpašus kritērijus atkarībā no mērķa un mērķgrupas, un tās ilgst no viena līdz trim gadiem atkarībā no programmas un mērķgrupas.
313	C21.I5	M	“Universitāšu digitālā indeksa” pieaugums	Indeksa publicēšana universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē				4. CET.	2023	Investīciju pabeigšana i) digitālajos resursos, piemēram, digitālajās iekārtās un infrastruktūras uzlabošanā; II) kiberdrošība un klases tehnoloģijas mācīšanai tiešsaistē; III) akadēmiskā personāla un studentu digitālā apmācība; un iv) investīcijas digitālo pakalpojumu platformās; nepieciešams palielināt universitāšu digitālo indeksu vismaz par 10 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni visā universitāšu sistēmā, aptverot dažādas brieduma dimensijas: Vadība, inovācija un valdība. Atbalsttiesīgie projekti ir sākti no 2020. gada februāra. “Universitāšu digitālais indekss” ir “Universitāšu digitālā brieduma modeļa” (MD4U) saīsināta versija — rādītāju sistēma, ko Crue-TIC (Spānijas universitāšu konferences IT sektors) izmanto savā ikgadējā apsekojumā, lai raksturotu Spānijas universitāšu digitalizācijas līmeni pārvaldības, inovācijas un pārvaldības jomā. Universitāšu digitālais indekss ir “infopanelis”, lai uzraudzītu universitāšu digitālā līmeņa attīstību. Programmas ietekmes pamatscenārijs ir augstskolu sistēmas digitalizācijas līmeņa vērtības 2019. gadā, kas ir bāzlīnijas datums — 2019. gada 31. decembris.
468	C21.I6	M	Rīcības plāna par universitāšu mikroapliecinājumu izstrādi publicēšana	Publikācija universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	Pēc debatēm par mikroapliecinājumiem rīkotajos pasākumos ar ieinteresētajām personām ministrijas tīmekļa vietnē publicēts universitāšu ministrijas izstrādātais rīcības plāns mikroapliecinājumu izstrādes satvara izveidei. Plānā ietver darbības i) universitāšu pārveidošanai par mūžizglītības iestādēm; veicināt pieaugušo un viņu darba devēju pieprasījumu; III) veicināt mikroapliecinājumu kvalitāti un atbilstību; IV) lai atbalstītu vienlīdzīgu piekļuvi; un v) izveidot personalizētus un elastīgus apmācības ceļus.
469	C21.I6	T	Universitātes mikroapliecinājumi, kas izsniegti pieaugušajiem		Skaits	0	60 000	2. CET.	2026	Vismaz 60000mikroapliecinājumu vienību nodrošināšana, kas ilgst mazāk nekā 15 ECTS un atbilst vismaz 1000 dažādām apmācības darbībām, tostarp iespēja vienam pieaugušajam nodrošināt vairāk nekā vienu vienību. Apmācības pasākumi nodrošina īpašas zināšanas un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Pasākums ietver arī novērtējuma ziņojuma par mikroapliecinājumu sniegšanu līdz 2025. gada 31. decembrim publicēšanu universitāšu ministrijas tīmekļa vietnē.

V. SASTĀVDAĻA NR. 22: Rīcības plāns aprūpes ekonomikai, līdztiesības un iekļaušanas politikas stiprināšana

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir modernizēt un stiprināt sociālos pakalpojumus un sociālās iekļaušanas politiku. Tajā īpaša uzmanība ir pievērsta ilgtermiņa aprūpes (LTC) modelim, lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc dažādiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem sabiedrības novecošanas dēļ, veicinot inovāciju un uz cilvēkiem vērstu aprūpes modeli, kas vērsts uz deinstitucionalizācijas stratēģiju.

Citu sociālo pakalpojumu un sociālās iekļaušanas jomā mērķi ietver sociālo pakalpojumu modernizāciju un stiprināšanu, veicinot inovāciju un jaunas tehnoloģijas, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu visā teritorijā, labāk noteiktu vajadzības un uzlabotu to kvalitāti. Ģimeņu atbalsta jomā darbību mērķis ir uzlabot tiesisko aizsardzību un materiālo atbalstu (naudā un natūrā) ģimenēm, lai samazinātu bērnu nabadzību. Vēl viens komponenta mērķis ir modernizēt citus no iemaksām neatkarīgus sociālos pabalstus, lai uzlabotu to aizsardzības un aktivizēšanas funkcijas. Konkrētu mērķtiecīgu darbību mērķis ir atbalstīt ar dzimumu saistītas vardarbības upurus, veicināt sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un uzlabot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas spējas.

Komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas saistīti ar to, lai nodrošinātu, ka nodarbinātības un sociālie dienesti spēj sniegt efektīvu atbalstu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); uzlabot atbalstu ģimenēm (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); samazināt valsts bezdarba palīdzības sistēmas sadrumstalotību un novērst nepilnības reģionālo minimālo ienākumu shēmu aptvērumā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); un uzlabot minimālo ienākumu un ģimenes atbalsta shēmu tvērumu un adekvātumu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

V.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C22.R1) — Ilgtermiņa aprūpes stiprināšana un izmaiņu veicināšana atbalsta un ilgtermiņa aprūpes modelī

Reformas mērķis ir uz cilvēkiem orientēts un tiesībās balstīts atbalsta modelis. Paredzams, ka autonomijas un atkarības aprūpes sistēma (SAAD) tiks uzlabota, ieviešot reformas, kas vienkāršos administratīvās procedūras, paātrinās pieteikumu apstrādi un samazinās to apgādājamo gaidīšanas sarakstu skaitu, kuri nesaņem pakalpojumus, uz kuriem viņiem ir tiesības, kā arī samazinās atšķirības visā teritorijā. Tajā galvenā uzmanība pievērsta arī profesionālo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanai, darba apstākļu uzlabošanai un dažādu finansiālo pabalstu veidu tvēruma palielināšanai. Vidējā termiņā reformas mērķis ir īstenot valsts deinstitucionalizācijas stratēģiju — modeli, kas vērsts uz aprūpi kopienā un kas apmierina to cilvēku vajadzības un vēlmes, kuriem vajadzīgs atbalsts, vienlaikus nodrošinot izmaksu efektivitāti un atbalstot ģimenes, kas viņus aprūpē.

Ilgtermiņa aprūpes reformas pamatā ir SAAD izvērtējums 2021. gadā, lai gūtu padziļinātu izpratni par 2020. gadā sāktā ilgtermiņa aprūpes reformas procesa progresu un tā ietekmi. Šā izvērtējuma secinājumus 2022. gada pirmajā pusē iesniedz teritoriālajai padomei.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C22.R2) — sabiedrisko sociālo pakalpojumu modernizācija un jauna tiesiskā regulējuma nodrošināšana tiem

Reformas mērķis ir stiprināt sociālo pakalpojumu publisko sistēmu, pieņemot tiesisko regulējumu ar Teritoriālo padomju nolīgumiem un to attiecīgajiem uzraudzības, uzraudzības un izpildes kontroles mehānismiem (tostarp saistošiem īstenošanas datumiem, kuros ņem vērā autonomo apgabalu atšķirīgo attīstības pakāpi saistībā ar mērķiem), lai garantētu minimālo kopējo pakalpojumu portfeli un kopējus minimālos standartus to sniegšanai visā teritorijā. Šajā nolūkā tā palīdz mazināt atšķirības un nevienlīdzību attiecībā uz sniegto pakalpojumu veidu, līmeni un kvalitāti. Par tiesisko regulējumu vienojas ar reģioniem un vietējām korporācijām, un vajadzības gadījumā tas aptver arī citus elementus, lai stiprinātu sociālos pakalpojumus, piemēram: valsts sistēmas organizācija, tostarp tās iekšējā koordinācija un koordinācija ar citām sociālās aizsardzības sistēmām (izglītība, veselība, tiesiskums, mājokļi un pilsētplānošana, nodarbinātība u. c.), vai sociālo uzņēmumu līdzdalība sociālo pakalpojumu sniegšanā. Turklāt tās mērķis ir veicināt inovāciju, uzlabot sociālo dienestu darbinieku prasmes un izveidot jaunu sociālo pakalpojumu informācijas sistēmu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. septembrim.

Reforma Nr. 3 (C22.R3) — pieņemt jaunu likumu par ģimeņu aizsardzību un to diversitātesatzīšanu

Lai reaģētu uz pēdējo desmitgažu laikā notikušajām demogrāfiskajām un sociālajām pārmaiņām, pieņem jaunu likumu par ģimeņu aizsardzību un viņu daudzveidības atzīšanu. Šā jaunā likuma mērķis ir nodrošināt dažādu ģimenes struktūru veidu juridisku atzīšanu un noteikt pabalstus un pakalpojumus, uz kuriem viņiem ir tiesības atkarībā no to iezīmēm un ienākumu līmeņa. Šajā nolūkā reformas ietver tiesiskā regulējuma sistematizāciju, atjaunināšanu un uzlabošanu un aizsardzības pasākumus, ko vispārējā valsts pārvalde atzīst ģimenēm, ņemot vērā to daudzveidību gan attiecībā uz sociālo aizsardzību (pabalsti, sociālie pakalpojumi), gan juridisko (civiltiesību reformas noteiktām grupām: neprecējušies pāri, atjaunotās ģimenes) un ekonomiskie (nodokļi, dotācijas u. c.). Tajā ietver arī Likuma par lielām ģimenēm pārskatīšanu.

Reformas galvenais mērķis ir samazināt bērnu nabadzību. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš nevienlīdzības mazināšanai, nodrošinot aizsardzību ģimenēm ar īpašām vajadzībām vai neaizsargātām ģimenēm vai tām, kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība, vienvecāka ģimeņu gadījumā veicinot pasākumus, kas aizsargā bērnu un pusaudžu interešu principu dzimšanas, audžuģimenē vai adopcijas gadījumos. Turklāt ar likumu nosaka kopīgus principus un mērķus, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību ar citām valsts politikas jomām, tostarp nodokļu politiku, un uzlabotu aizsardzību, kuras pamatā ir subjektīvas tiesības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 202 4. gada 31. decembrim.

Reforma (C22.R4) — Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas reforma

Pašreizējā migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēma Spānijā tiks stiprināta, lai uzlabotu tās spējas, pielāgojot to pašreizējām un paredzamajām nākotnes vajadzībām un palīdzot to padarīt efektīvāku. Galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai samazinātu ilgo gaidīšanas laiku un zemu atzīšanas līmeni starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem. Paredzams, ka ar stabilāku un labāk funkcionējošu sistēmu turpmāko migrācijas krīžu pārvaldība būs vienmērīgāka.

Uzņemšanas politiku pielāgo neaizsargātu cilvēku un patvēruma meklētāju vajadzībām un ES integrācijas mērķiem, padarot visu sistēmu noturīgāku. Tā arī nosaka pabalstu līmeni pamatpakalpojumiem pieteikuma iesniedzējiem, kuriem trūkst finanšu resursu, un pieteikuma iesniedzējiem ar neaizsargātāku profilu, kuriem nepieciešama pastiprināta aizsardzība, ar mērķi līdz minimumam samazināt uzņemšanas apstākļu nodrošināšanu finansiālu pabalstu veidā. Turklāt jāpielāgo sistēma, kas aptver papildpakalpojumus un ceļus. Tā pievēršas uzņemšanas sistēmas organizēšanai no teritoriālā viedokļa, lai paātrinātu autonomo kopienu pilnvaru pārņemšanu, kā noteikts judikatūrā, izmantojot vairākus izmēģinājuma projektus. Visbeidzot, par teritoriālā sadalījuma parametriem pieteikumu iesniedzējiem, kas sadarbojas, vienojas ar autonomajām kopienām.

Lai nodrošinātu īstenošanu, tādu rādītāju sistēmu, kas ietver tādus elementus kā valstspiederība, dzimums, etniskā piederība, neaizsargātība, apstākļi izcelsmes valstī u. c., izmanto svērtā formulā, kas ļauj objektīvi aprēķināt varbūtību, ka tiks piešķirta aizsardzība. Pieteikumu izskatīšanas laikā formulas rezultāts ļauj par uzņemšanu atbildīgajām iestādēm novirzīt pieteikuma iesniedzējus uz uzņemšanas pamata vai uzlaboto ceļu. Tas attiecas arī uz attiecīgajiem pabalstiem. Tas ļauj visiem patvēruma meklētājiem piemērot uzņemšanas pamatnosacījumus un uzlabot uzņemšanas apstākļus tiem, kuriem ir augsta atzīšanas varbūtība.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Reforma (C22.R5) — Vispārējās valsts pārvaldes no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu sistēmas uzlabošana

Šī reforma ietver jaunās minimālo ienākumu shēmas (MVI) apstiprināšanu 2020. gada maijā, vienotas valsts sistēmas izveidi no iemaksām neatkarīgiem finansiālajiem pabalstiem un no iemaksām neatkarīgu finansiālo pabalstu minimālo līmeni visneaizsargātākajām mājsaimniecībām.

Par sākumpunktu izmantojot MVI shēmu, pieņem plānu, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu valsts pārvaldes finansiālo pabalstu sistēmu. Plāna mērķis ir integrēt un racionalizēt no iemaksām neatkarīgus pabalstus, pamatojoties uz MVI shēmu, lai uzlabotu valsts resursu efektivitāti un lietderību un tos koncentrētu uz neaizsargātām personām un nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautām personām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta pienācīga seguma nodrošināšanai atkarībā no apstākļiem, kas rada neaizsargātību, un pienācīga ienākumu atbalsta nodrošināšanai, tādējādi veicinot nabadzības samazināšanu. Šajā nolūkā tajā ņem vērā mājsaimniecību, jo īpaši ģimeņu ar bērniem un personu ar invaliditāti, strukturālās vajadzības. Tā arī sasaista ienākumu atbalstu ar aktīvu darba meklēšanu, lai veicinātu sociālekonomisko integrāciju un izvairītos no “nabadzības slazdiem”.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 1 (C22.I1): Ilgtermiņa aprūpes un atbalsta plāns: deinstitucionalizācija, iekārtas un tehnoloģijas

Saskaņā ar šā komponenta 1. reformu Spānija iegulda sešās darbības jomās.

I.Ilgtermiņa atbalsta plānā, kurā analizēta pašreizējā situācija aprūpes politikas jomā un kura mērķis ir apzināt uzlabošanas vajadzības, un nākt klajā ar priekšlikumu reformēt spēkā esošo likumu par personīgo autonomiju un apgādājamo personu aprūpi. Tā arī izvērtē situāciju un notiekošos projektus dažādās teritorijās;

II.Valsts deinstitucionalizācijas stratēģija, tostarp izpratnes veicināšanas un izplatīšanas kampaņu īstenošana;

III.Seši izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir veicināt deinstitucionalizāciju un gūt pieredzi, lai pārveidotu atbalstu un ilgtermiņa aprūpi, tostarp attiecībā uz atbalstu un ilgtermiņa aprūpi personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem;

IV.Dzīvojamo, nedzīvojamo un dienas aprūpes centru būvniecība un atjaunošana, kā arī ieguldījumu aprīkojums aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Šos ieguldījumu projektus īsteno autonomās kopienas, pamatojoties uz teritoriālo vajadzību novērtējumu; un nodrošinot, ka jaunas un atjaunotas dzīvojamās vietas tiek saskaņotas ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; un

V.Jauni teleaprūpes pakalpojumi, lai virzītos uz proaktīvu un personalizētu aprūpi, kas veicina to cilvēku personīgo autonomiju un uzturēšanu mājās, kuriem nepieciešama aprūpe.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 2 (C22.I2): Sociālo pakalpojumu modernizācijas plāns — tehnoloģiskā pārveide, inovācija, apmācība un bērnu aprūpes stiprināšana

Saskaņā ar šā komponenta 2. reformu Spānija iegulda piecās darbības jomās.

I.Jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu gan sociālo pakalpojumu efektivitāti (īsāks gaidīšanas laiks), gan to kvalitāti (labāki sociālās intervences rezultāti), tostarp integrētas aprūpes veicināšanu.

II.Tehnoloģiskie rīki sociālo pakalpojumu pārvaldības un informācijas sistēmu uzlabošanai, tostarp tiešsaistes platforma valsts un reģionālajās pārvaldes iestādēs pieejamās informācijas centralizēšanai. Tas jo īpaši ietver Spānijas sociālo pakalpojumu informācijas sistēmas (SIESS) pilnīgu ieviešanu. Paredzams, ka šī jaunā informācijas sistēma nodrošinās sadarbspēju arī ar citām sistēmām (Nodarbinātība, veselība, trešais sektors). Tas ietver arī tiešsaistes rīku projektu analīzei, ko izstrādājušas trešā sektora organizācijas, dažādu budžeta programmu pārvaldībai, kas saistītas ar sociālajiem pakalpojumiem un ģimeņu, bērnu un noteiktu neaizsargātu grupu aprūpi, un tiešsaistes platformu, lai centralizētu informāciju par aprūpi, kas pieejama vispārējā valsts pārvaldē un autonomajās kopienās.

III.Izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir veicināt inovāciju sociālo pakalpojumu jomā.

IV.To darbinieku apmācība valsts sociālo pakalpojumu sistēmā, kas iesaistīti jaunā ilgtermiņa aprūpes modeļa īstenošanā un atbalstīšanā.

V.Uzlabot dzīvojamo ēku infrastruktūru un citus bērnu aprūpes un pusaudžu aprūpes centru aspektu aspektus, labāk risināt emocionālās, personīgās un izglītības/profesionālās vajadzības.

Lielāko daļu investīciju veido reģionālo valdību īstenotie projekti sociālo pakalpojumu tehnoloģiskajai pārveidei un infrastruktūras un pakalpojumu modernizācijai saistībā ar dzīvojamo ēku aizsardzību un audžuģimenēm.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 3 (C22.I3): Spānijas Pieejamā valsts plāns

Spānija veic ieguldījumus, lai uzlabotu personu ar invaliditāti piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, koncentrējoties uz kognitīvās piekļūstamības uzlabošanu saziņā ar publiskajām iestādēm (tostarp tīmekļa vietnēm) un fizisku piekļuvi publiskām ēkām un sabiedriskām vietām; veselības aprūpes pakalpojumu fizisko telpu piemērotība; pieejamība izglītības centros; un sabiedriskā transporta izmitināšana, tostarp piekļūstamība starp pilsētu un lauku teritorijām. Finansiālu atbalstu sniedz pašvaldībām būvdarbu veikšanai un aprīkojuma iegādei, jo īpaši lauku apvidos. Ieguldījumus velta arī komunikācijas un izpratnes veicināšanas kampaņām, kā arī pētniecības, attīstības un inovācijas pētniecības projektiem kognitīvās pieejamības jomā.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024 gada 31. martam.

Ieguldījums 4 (C22.I4): Spānijas plāns aizsargā jūs no dzimumvardarbības

Spānija iegulda telefona un tiešsaistes pakalpojumos, lai atbalstītu vardarbībā pret sievietēm cietušās personas, tostarp cilvēku tirdzniecībā un seksuālā izmantošanā cietušās personas. Tas ietver krīzes palīdzības centrus 24 stundas diennaktī visās provincēs, tostarp Seūtā un Meliljā, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar anonimitātes nodrošināšanu un demogrāfiskajiem aspektiem. Šo centru izveide ir daļa no Spānijas apņemšanās ievērot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas Spānijai tika ratificēta 2014. gadā. Ar investīciju izveido arī jaunu sociālo un nodarbinātības konsultāciju dienestu, kas sniedz dažāda veida pakalpojumus, tostarp juridiskas konsultācijas, psiholoģisku un emocionālu atbalstu un palīdzību cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas upuru integrācijai darba tirgū. Telepalīdzībā ietilpst arī cietušo aizsardzība, tostarp ierīces distancēšanās pasākumu uzraudzībai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 5 (C22.I5): Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšana

Spānija investē uzņemšanas sistēmas jaudas palielināšanā, palielinot valsts tiešo dalību uzņemšanas tīkla resursos. Tas palīdz nodrošināt lielāku izmitināšanas un sniegto uzņemšanas pakalpojumu stabilitāti. Investīcija ietver sistēmas vajadzību novērtējumu nākamajiem trim gadiem, atbalstu esošo centru atjaunošanai un atjaunošanai un administratīvās procedūras jaunu ēku iegādei, būvniecībai un iespējamai esošo ēku renovācijai, nodrošinot energoefektivitāti. Pamatojoties uz labas prakses novērtējumu, Spānija nosaka arī uzņemšanas centru pārvaldību, ko veic trešās personas. Visbeidzot, investīcija aptver centru digitalizāciju un jaunas digitālās arhitektūras izstrādi, lai uzlabotu to pārvaldību un atvieglotu pieteikuma iesniedzēju vietu sadali starp autonomajām kopienām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

V.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
314	C22.R1	M	Teritoriālās padomes apstiprinājums Autonomijas un atkarības aprūpes sistēmas (SAAD) novērtējumam.	Novērtējuma publicēšana				2. CET.	2022	Izvērtēšanu veic 2021. gadā, lai gūtu padziļinātu izpratni par 2020. gadā sāktā ilgtermiņa aprūpes reformas procesa progresu un tā ietekmi. Šā izvērtējuma secinājumus 2022. gada pirmajā pusē iesniedz teritoriālajai padomei.
315	C22.R2	M	Sociālo pakalpojumu teritoriālās padomes nolīgumu un ministriju noteikumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī	Teritoriālās padomes nolīgumu un ministru noteikumu noteikums par to stāšanos spēkā				CET.	2026	Pēc Teritoriālās padomes nolīgumu apstiprināšanas ar to attiecīgajiem uzraudzības, uzraudzības un kontroles mehānismiem (tostarp saistošiem īstenošanas datumiem, kuros tiks ņemta vērā autonomo apgabalu atšķirīgā attīstības pakāpe saistībā ar mērķiem) seko vajadzīgo ministrijas noteikumu pieņemšana. Teritoriālās padomes nolīgumu mērķis ir uzlabot pašreizējo pakalpojumu sniegšanas sistēmu un reglamentēt pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem Spānijā tiek sniegti sociālie pakalpojumi.
316	C22.R3	M	Ģimenes daudzveidības likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2024	Ģimenes daudzveidības likuma mērķis ir i) ieviest dažādu veidu ģimenes struktūru juridiska atzīšana; II) pabalstu un pakalpojumu, uz kuriem viņiem ir tiesības, noteikšana atbilstoši to īpašībām un ienākumu līmenim; un iii) bērnu nabadzības samazināšana, ņemot vērā pārdales ietekmes novērtējuma konstatējumus.
317	C22.R4	M	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas likumdošanas reformas stāšanās spēkā Spānijā	Rīkojuma noteikums, kas norāda uz rīkojuma stāšanos spēkā				Q1	2022	Ar centrālo ministru rīkojumu tiek reformēta migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēma Spānijā, ko pieņēmusi Iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas ministrija. Reformas mērķi ir izstrādāt jaunas uzņemšanas procedūras visiem uzņemšanas tīkla centriem un atzīt uzņemšanas pamatnosacījumus visiem patvēruma meklētājiem un uzlabot uzņemšanas apstākļus tiem, kuriem ir augsta atzīšanas varbūtība.
318	C22.R5	M	Karaļa 2020. gada 29. maija Dekrētlikuma Nr. 20/2020, ar ko apstiprina minimālos vitāli svarīgos ienākumus, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				2. CET.	2020	Stājas spēkā minimālie virtuālie ienākumi (Karaļa 29. maija Dekrētlikums Nr. 20/2020).
319	C22.R5	M	Publicēts “Plāns, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu valsts pārvaldes finansiālo pabalstu sistēmu”.	Plāna publicēšana Oficiālajā Vēstnesī				CET.	2022	“Plāna, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu valsts pārvaldes finansiālo pabalstu sistēmu” pieņemšana (publicēšana Oficiālajā Vēstnesī). Plāna mērķis ir integrēt no iemaksām neatkarīgus pabalstus ienākumu seguma instrumentā, lai uzlabotu publisko resursu efektivitāti un lietderību un koncentrētu tos uz cilvēkiem, kuriem draud neaizsargātība vai sociālā atstumtība. Šajā plānā galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai pienācīgi aptvertu dažādus apstākļus, kas izraisa cilvēku neaizsargātību, kā arī ienākumu atbalsta adekvātumam. Šajā nolūkā tā ņem vērā, no vienas puses, strukturālās vajadzības, piemēram, mājsaimniecības ar bērniem un personas ar invaliditāti, un, no otras puses, saista ienākumu atbalstu ar aktīvu darbu, kas meklē iekļaušanu, un novērš “nabadzības slazdus”. Plānā ņem vērā visus esošos no iemaksām neatkarīgos, lai tos pakāpeniski un laika gaitā integrētu vienotā valsts sistēmā, lai nodrošinātu, ka plāna mērķis tiek pilnībā sasniegts.
320	C22.R5	M	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu finansiālu pabalstu sistēmu	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. CET.	2023	Reforma reorganizē un vienkāršo no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu sistēmu. Reformas mērķis ir seguma instrumentā, kura pamatā ir minimālo vitāli svarīgo ienākumu shēma (IMV), iekļaut galvenos no iemaksām neatkarīgos pabalstus, ko nodrošina vispārējā valsts pārvalde, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu finansiālu pabalstu sistēmu saskaņā ar “Plāna reorganizēt un vienkāršot no iemaksām neatkarīgu valsts pārvaldes finansiālo pabalstu sistēmu” mērķiem.
321	C22.I1	T	Sociālo tiesību un programmas 2030. gadam īstenotie projekti		Skaits	0	6	2. CET.	2023	Pabeigti 6 izmēģinājuma projekti deinstitucionalizētas aprūpes jomā, no kuriem viens vērsts uz atbalstu un aprūpi personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
470	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.		EUR (miljoni)	0	1 355	2. CET.	2024	Oficiālajā Vēstnesī vai publiskā iepirkuma platformā publicē piešķīrumu vismaz 1355000000 EUR apmērā dzīvojamo, nedzīvojamo un dienas aprūpes centru atjaunošanai un būvniecībai, lai tos pielāgotu jaunajam ilgtermiņa aprūpes modelim.
322	C22.I1	T	Mājas teleaprūpes pakalpojumi Atkarīgās autonomijas un aprūpes sistēmā (SAAD)		EUR (miljoni)	0	304	Q1	2025	Jauni teleaprūpes pakalpojumi, kuru vērtība ir vismaz 304000000 EUR. Pamatlīnijas datums: 2020. gada 31. marts.
323	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.		Skaits		16 300	2. CET.	2026	Dzīvojamo, nedzīvojamo un dienas aprūpes centru būvniecība un atjaunošana, lai jaunajam ilgtermiņa aprūpes modelim pielāgotu vismaz 16300 vietu, no kurām 1100 vietas ir paredzētas personām ar invaliditāti.
324	C22.I2.	M	Īpašu tehnoloģisko instrumentu ieviešana, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu informācijas un pārvaldības sistēmas.	Visu projekta posmu un galīgo rezultātu ārēja novērtēšana.				CET.	2023	Īpašu tehnoloģisko instrumentu izstrāde un ieviešana, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu informācijas un pārvaldības sistēmas, aptver: I.Spānijas sociālo pakalpojumu informācijas sistēma (SIESS); II.tiešsaistes rīks trešā sektora struktūru izstrādāto projektu analīzei; III.datorrīki dažādu budžeta programmu pārvaldībai, kas saistītas ar sociālajiem pakalpojumiem un aprūpi ģimenēm, bērniem un noteiktām neaizsargātām grupām; un IV.tiešsaistes platforma, lai centralizētu informāciju par aprūpi, kas pieejama valstī.
325	C22.I2.	M	Sociālo pakalpojumu tehnoloģiskās pārveides un infrastruktūras un pakalpojumu, kas saistīti ar mājokļu aizsardzību un audžuģimenēm, modernizācijas projektu pabeigšana	Ar katru autonomo reģionu noslēgto nolīgumu kontrole				4. CET.	2025	Reģionālās valdības pabeidz sociālo pakalpojumu tehnoloģisko pārveidi, nodrošinot sadarbspēju ar citām sistēmām, kas mijiedarbojas ar sociālajiem pakalpojumiem (nodarbinātība, veselība, trešais sektors), un modernizē infrastruktūru un pakalpojumus, kas saistīti ar bērnu un pusaudžu aprūpes centru dzīvesvietu aizsardzību, tostarp labāk risinot individualizēta atbalsta vajadzības (tostarp emocionālās un izglītības/profesionālās) un audžuģimeņu apmācības, ar kopējo budžetu, kas izpildīts vismaz 450000000 EUR apmērā .
471	C22.I2.	T	Izmēģinājuma projektu īstenošana		Skaits	0	19	4. CET.	2025	Pabeigt vismaz 19 izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir veicināt inovāciju sociālo pakalpojumu jomā.
326	C22.I3.	T	Projekti par labāku pieejamību		EUR (miljoni)	0	178	Q1	2024	Pašvaldību, reģionālo valdību un centrālās valdības ieguldījumu pabeigšana, lai uzlabotu pieejamību un likvidētu šķēršļus, ar kopējo budžetu vismaz 178 miljoni EUR, kas būtu jākoncentrē uz: I.kognitīvās pieejamības uzlabošana saziņā ar publiskajām iestādēm (tostarp tīmekļa vietnēs); II.uzlabot fizisko piekļuvi sabiedriskām ēkām un sabiedriskām vietām, tostarp veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības centriem; III.sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošana; IV.pielāgošanās darbu veikšana un aprīkojuma iegāde, ko veic pašvaldības, jo īpaši lauku apvidos. V.Komunikācijas un izpratnes veidošanas kampaņas, VI.Pētniecības, attīstības un inovācijas pētniecības projekti kognitīvās pieejamības jomā.
473	C22.I4.	M	Dažāda veida pakalpojumu izveide seksuālās vardarbības upuriem.	Tiesību aktu stāšanās spēkā				Q1	2023	Stājas spēkā tiesību akti, kas no seksuālas vardarbības cietušajiem paredz tiesības saņemt sociālos un nodarbinātības konsultāciju pakalpojumus, tostarp juridiskās konsultācijas, psiholoģisko un emocionālo atbalstu un palīdzību integrācijai darba tirgū.
472	C22.I4.	M	Investīcijas telefona pakalpojumos un tiešsaistes pakalpojumos, lai atbalstītu vardarbībā pret sievietēm cietušās personas					4. CET.	2025	Nodrošināt vismaz 30000 distancēšanās uzraudzības ierīču, jaunu lietotni cietušajiem un jaunu lielo datu un mākslīgā intelekta platformu no vardarbības pret sievietēm cietušo, tostarp cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas upuru, atbalstam. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 1. februārī.
327	C22.I4.	T	Seksuālās vardarbības upuru centri.		Skaits	19	52	4. CET.	2024	Katrā provincē darbojas vismaz viens visaptverošas aprūpes centrs seksuālās vardarbības upuriem, kā arī viens centrs Spānijas autonomajās pilsētās attiecīgi Seūtā un Meliljā. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 1. februārī.
328	C22.I5	T	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas kapacitāte		Skaits	400	6 100	2. CET.	2026	Iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas ministrijas centros par vismaz 5700 vietām palielināt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas spējas, salīdzinot ar 2019. gadu. Vismaz EUR 176000000 tiek tērēti ēku būvniecībai un atjaunošanai, nodrošinot energoefektivitāti. Bāzlīnijas datums: 2019. gada 31. decembris.

V.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma (C22.R6): Stiprināt garantiju mehānismus, lai nodrošinātu augstāku tiesību aizsardzības līmeni konkrētos gadījumos, kad patērētāju skar īpaša sociālā un ekonomiskā neaizsargātība.

Reformas mērķis ir pieņemt dažādus pasākumus, lai aizsargātu patērētājus un lietotājus no sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām.

Reforma ietver vismaz tiesību aktu pieņemšanu par marķējumu Braila rakstā, kā arī citos formātos, lai garantētu vispārēju piekļuvi patēriņa precēm un precēm, kas ir īpaši svarīgas drošības, integritātes un dzīves kvalitātes aizsardzībai, jo īpaši neredzīgām un vājredzīgām personām kā neaizsargātiem patērētājiem. Turklāt reforma groza tiesību aktus, lai nodrošinātu individualizētu attieksmi maksājumu pakalpojumu jomā pēc pieprasījuma patērētājiem un lietotājiem neaizsargātās situācijās, lai izvairītos no diskriminācijas digitālās plaisas dēļ.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 6 (C22.I6): Sociālās ietekmes fonds (FIS)

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā — Sociālās ietekmes fondā –, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Spānijas sociālās ietekmes sektorā, jo īpaši projektos, kas veicina sociālus un vides risinājumus, ņemot vērā ietekmes mērīšanas un pārvaldības procedūras, kas izveidotas ar nozares paraugpraksi (GIIN u. c.), un lai attīstītu kapitāla tirgus šajās jomās. Minētais mehānisms darbojas, sniedzot aizdevumus, pašu kapitālu unkvazikapitāla ieguldījumus tieši vai ar starpnieku starpniecību privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 400000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Compañía Española de Financiación del Desarrollo (COFIDES) kā īstenošanas partneris. Mehānismam ir šādas trīs produktu līnijas:

·Parakstīšanās uz akcijām ieguldījumu fondos ar sociālu ietekmi. Šajā pozīcijā jāiegādājas tādu ieguldījumu instrumentu akcijas, kurus pārvalda privāti finanšu pārvaldītāji un kuru mērķis ir ieguldīt sociālos un vides projektos visos brieduma posmos. Iegāde nepārsniedz 25 % no katra fonda kopējām daļām, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad minētā procentuālā daļa varētu palielināties, lai gan tā nepārsniedz 49 %. Turklāt Mehānisms nepērk akcijas vairāk kā divos fondos, ko pārvalda viens un tas pats finanšu pārvaldnieks, ja vien viens no tiem nav atsavināšanas periodā un nav atsavinājis vismaz 50 % pārvaldīto aktīvu.

·Līdzfinansējums vai līdzfinansējums, izmantojot pašu kapitālu vai citus parāda instrumentus, projektos ar izmērāmu sociālo ietekmi vai vidi vai uzņēmumos, kas apņēmušies īstenot jaunus projektus ar šādām iezīmēm. Ar šo pozīciju kopīgi iegulda vai līdzfinansē projektus ar citiem publiskiem vai privātiem līdzekļiem, tostarp, iespējams, tiem, kuros Mehānisms ir iegādājies akcijas.

·Tiešie aizdevumi un līdzdalības aizdevumi uzņēmumiem, kas īsteno projektus ar izmērāmu sociālo ietekmi vai ietekmi uz vidi.

Šis ieguldījums attiecas arī uz tehniskās palīdzības mehānismu (TAF), kura mērķis ir uzlabot saņēmēju spējas pārvaldīt un izmērīt savu ieguldījumu projektu ietekmi. Tā arī atbalsta mehānisma pareizu finanšu pārvaldību. TAF pārvaldīs COFIDES, un tai tiks piešķirts sākotnējais piešķīrums līdz 8 miljoniem EUR.

Lai īstenotu investīcijas mehānismā, Spānija apstiprina Mehānisma izveides un pārvaldības regulu un visus saistītos dokumentus, kas ietver šādu saturu:

2)Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a)Finanšu produktu un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

c)Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d)Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01), jo īpaši:

I)Aizdevumu, projektu obligāciju vai līdzvērtīgu instrumentu gadījumā: ieguldījumu politikā no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: I) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp lejupējais izmantojums; 191 ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; 192 iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām.

II)Attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem: ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus, kas galvenokārt 193 darbojas šādās nozarēs: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 194 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 195 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 196 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 197 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana

III)Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e)Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3)Summu, uz kuru attiecas regulas un visi saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūru un prasību atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4)Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a)Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

b)Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c)Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Mehānisma izveides regulās, pirms apņemšanās finansēt darbību.

d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar COFIDES revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata un digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti piemērojamajā regulā un saistītajos dokumentos, ar kuriem izveido Mehānismu un finansēšanas nolīgumus.

5)Prasības finanšu starpnieku atlasei: COFIDES atlasa finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontroli attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību veic ex ante, izmantojot IT sistēmu, piemēram, Minerva, attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.

6)Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: COFIDES paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar pamatprasībām, ko sniedz kā daļu no saistītajiem dokumentiem, ar kuriem izveido mehānismu. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:

b)Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

V.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājam)			Laiks		Katra atskaites punkta un mērķa apraksts
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L71	C22.R6	M	Attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā	Tiesību aktu noteikumi, kas paredz tiesību aktu stāšanos spēkā				4. CET.	2025	Stājas spēkā attiecīgie tiesību akti par patērētāju un lietotāju aizsardzību pret sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām, jo īpaši: likums 4/2022 par patērētāju un lietotāju aizsardzību pret sociālās un ekonomiskās neaizsargātības situācijām un karaļa dekrēts, ar ko reglamentē Braila alfabēta marķējumu un citus formātus, lai garantētu īpaši svarīgu preču un patēriņa preču vispārēju pieejamību.
L72	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Regula, ar ko izveido mehānismu	Regulas, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Regulas un ar to saistīto dokumentu stāšanās spēkā, ar ko izveido Mehānismu
L73	C22.I6	T	Sociālās ietekmes fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem)		%	0	100 %	CET.	2026	Mehānisms un COFIDES izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 40 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar kapitāla fondiem, un vismaz 10 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp mehānisma tiešajiem kapitāla ieguldījumiem).
L74	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				CET.	2026	Spānija uz mehānismu pārskaita EUR 400000000.

W. SASTĀVDAĻA NR. 23: Jauna valsts politika dinamiskam, noturīgam un iekļaujošam darba tirgum

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina svarīgas Spānijas darba tirgus strukturālās problēmas. Tās galvenie mērķi ir samazināt strukturālo bezdarbu un jauniešu bezdarbu, samazināt pagaidu līgumu plašo izmantošanu un labot darba tirgus divējādību, palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā, modernizēt darba koplīguma slēgšanas sarunu instrumentus un palielināt aktīvas darba tirgus politikas efektivitāti un lietderību.

Komponents ietver attiecīgus ieguldījumus, kas papildina struktūrfondu (jo īpaši Eiropas Sociālā fonda) finansētos ieguldījumus, kuru mērķis ir maksimāli palielināt reformu ietekmi uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu, ražīguma pieaugumu un sociālo, teritoriālo un dzimumu atšķirību mazināšanu.

Kopumā komponentā iekļauto pasākumu mērķis ir risināt Spānijas darba tirgus ilgstošās problēmas un iesniegt vērienīgu un saskaņotu reformu kopumu, no kurām lielākā daļa jāīsteno līdz 2021. gada beigām. Daži reformu priekšlikumi pašlaik tiek apspriesti ar sociālajiem partneriem sociālā dialoga procesā. Tāpēc dažas detaļas ir nepārprotami atstātas atvērtas, lai atstātu pietiekami daudz vietas nolīguma noslēgšanai un apstiprināšanai sociālajiem partneriem.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par pāreju uz beztermiņa līgumiem un par darbā pieņemšanas stimuliem, par valsts nodarbinātības dienestiem, aktīvu darba tirgus politiku un pieaugušo izglītību, par bezdarba aizsardzību, minimālo ienākumu shēmām un par darbvietu saglabāšanu (2019. gada un 2020. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2).

W.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C23.R1) — Tāldarba regulējums

Ar šo reformu izveido tiesisko regulējumu attālināta darba nodrošināšanai ar mērķi uzlabot darba ņēmēju aizsardzību un elastību, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības produktivitāti. Tas sastāv no divu Karaļa dekrētlikumu apstiprināšanas:

·Karaļa 2020. gada 22. septembra dekrētlikums Nr. 28/2020 nodrošina tiesisko regulējumu, kas veicina tāldarba ieviešanu privātajā sektorā, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības produktivitāti un nodrošinot darba ņēmējiem aizsardzību un elastību. Tas garantē tādus pašus darba apstākļus tiem, kas strādā attālināti un uz vietas, kā arī to, ka tāldarbs ir brīvprātīgs gan darba ņēmējam, gan darba devējam. Izveidotajā regulējumā priekšroka tiek dota dažādiem distances un klātienes darba veidiem.

·Karaļa 2020. gada 29. septembra dekrētlikumā Nr. 29/2020 par tāldarbu valsts pārvaldē nosaka tiesisko regulējumu publiskā sektora darbiniekiem, kurā atzīta iespēja veikt šāda veida darbu brīvprātīgi un atgriezeniski ar iepriekšēju atļauju.

Šī reforma ir saistīta ar 11. komponenta par valsts pārvaldi 1. reformu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R2) — Pasākumi dzimumu nevienlīdzības novēršanai

Šīs reformas mērķis ir novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. To veido divi nolikumi:

·Karaļa 13. oktobra Dekrēts Nr. 901/2020 reglamentē darba devēju pienākumu izstrādāt un reģistrēt līdztiesības plānus, lai nodrošinātu darba samaksas pārredzamību. Visiem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 150 darbinieku, ir pienākums sagatavot un reģistrēt šādus plānus, un 2022. gadā pienākums ir arī visiem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku. Karaļa dekrētā ir noteikta plānu apspriešanas procedūra, prasības, kas jāievēro attiecībā uz diagnozi, kā arī to novērtēšanas un uzraudzības iezīmes.

·Karaļa 13. oktobra Dekrēts Nr. 902/2020 par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm garantē darba samaksas pārredzamības principu, lai noteiktu diskriminējošas situācijas nepareizu darba novērtējumu dēļ (t. i., zemāku darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu). Dekrētā nosaka situācijas, kurās darbs tiek uzskatīts par līdzvērtīgu. Tā ir spēkā kopš 2021. gada aprīļa pēc tam, kad darba devējiem bija atvēlēts sešu mēnešu laikposms nepieciešamo īstenošanas mehānismu izveidei.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Reforma (C23.R3). Mājokļu izplatītāju darba regulēšana, izmantojot digitālās platformas (vadītāji)

Reformas mērķis ir reglamentēt to t. s. vadītāju darba apstākļus, kuri nodarbojas ar izplatīšanu trešām personām, izmantojot tehnoloģiskus līdzekļus. Karaļa dekrētlikums garantē šiem darba ņēmējiem tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi darba apstākļu ziņā un tiesības uz sociālo aizsardzību un apmācību, izmantojot juridisko prezumpciju par darba attiecībām starp uzņēmumu un vadītāju. Tas arī ļauj darba ņēmēju juridisko pārstāvību informēt par noteikumiem, kas ietverti mākslīgā intelekta algoritmos un sistēmās, kuras var ietekmēt darba apstākļus, tostarp piekļuvi nodarbinātībai un tās saglabāšanu un profilēšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reforma (C23.R4) — Līgumu vienkāršošana: beztermiņa līguma vispārināšana, pagaidu līgumu izmantošanas iemesli un apmācības/mācekļa līguma regulējums.

Šī reforma paredz grozīt Darba likumā (Likumdošanas dekrēts Nr. 2/2015) paredzētos noteikumus par līgumiem, lai reglamentētu pagaidu līgumu izmantošanu kā vienīgo cēloni un vispārinātu beztermiņa līgumu izmantošanu. Reforma ietver šādus elementus:

·Līgumu izvēlnes vienkāršošana un reorganizācija, izmantojot trīs galvenos veidus: beztermiņa, pagaidu apmācība un apmācība/mācekļa prakse. Jauno līgumu veidu izstrādes mērķis ir ierobežot spēkā esošos iemeslus pagaidu līgumu izmantošanai, tādējādi padarot beztermiņa līgumus par vispārēju noteikumu.

·Apmācības/māceklības līguma izmantošanas pārskatīšana, lai jauniešiem nodrošinātu piemērotu sistēmu ienākšanai darba tirgū.

·Sezonas līguma izmantošanas pastiprināšana, kas ir īpašs beztermiņa līguma veids, ko izmanto sezonas darbībās.

·Reforma stiprina nepilna darba laika līgumu izmantošanas kontroli, lai novērstu neregulāru darba laiku.

·Pastiprināt cīņu pret krāpšanu darbaspēka jomā, tostarp atjauninot sankciju sistēmu.

Šī reforma ir cieši saistīta ar 11. komponenta 1. reformu, ar ko ievieš citas juridiskas izmaiņas Publisko darbinieku statūtos, lai samazinātu pagaidu līgumu izmantošanu publiskajā sektorā. Tas ir saistīts arī ar 6. reformu (elastība un stabilitātes mehānisms) šajā komponentā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R5) — Aktīvas darba tirgus politikas modernizācija (ADTP)

Šīs reformas mērķis ir modernizēt ADTP īstenošanu Spānijā, ņemot vērā neatkarīgās fiskālās iestādes (“AIReF”) veikto izdevumu pārskatu secinājumus. Reforma sastāv no vairākiem elementiem, piemēram, individuālu konsultāciju ceļu izstrāde, ļaunprātīgas izmantošanas novēršana apmācībās darbavietā (piemēram, stažēšanās un apmācības līgumi), pieaugušo izglītības sistēmas stiprināšana un kompetenču atzīšana, vienas pieturas aģentūras izveide jauniešiem, koordinācijas uzlabošana starp nodarbinātības un sociālajiem dienestiem un ar reģioniem un sadarbības uzlabošana ar privāto sektoru.

Šo reformu papildina divas citas reformas šajā komponentā, proti, 7. reforma (darbā pieņemšanas stimuli) un 11. reforma (valsts nodarbinātības dienestu digitalizācija). Daži reformas elementi (piemēram, pārkvalifikācijas un palīdzības programmas vecāka gadagājuma darba ņēmējiem pastiprināšana) rada sinerģiju ar 30. komponenta (faktiskā pensionēšanās vecuma saskaņošana ar likumā noteikto pensionēšanās vecumu) 2. reformu.

Reforma ietver vairākus likumdošanas pasākumus 2021. un 2022. gadā:

a)Rīcības plāns 2021.–2027. gadam jauniešu bezdarba novēršanai saistībā ar ES Garantijas jauniešiem Plus īstenošanu. Rīcības plānā ietver stažēšanās/mācekļa līgumu pārskatīšanu un praktikantu nolikuma apstiprināšanu. Šie pasākumi ir saskaņoti ar izglītības politiku, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pamešanu (kā izklāstīts 21. komponentā). Šā pasākuma elementa īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

b)Spānijas Nodarbinātības aktivizēšanas stratēģija 2021.–2024. gadam pēc sociālā dialoga procesa. Jaunās stratēģijas galvenie mērķi ir šādi:

·Uz cilvēkiem vērsta un uz uzņēmējdarbību vērsta pieeja: paredzams, ka ADTP izstrādē galvenā uzmanība tiks pievērsta katras personas un uzņēmuma konkrētajiem apstākļiem.

·Atbilstība produktīvajai pārveidei: ADTP būtu jāatļauj profesionāla pāreja, kas papildina ražošanas modeļa pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku.

·Orientācija uz rezultātiem: Paredzams, ka ADTP tiks novērtēta, uzraudzīta un veicināta rezultātu sasniegšana.

·Uzlabot valstu nodarbinātības dienestu spējas, izmantojot to digitalizāciju un modernizāciju.

·Valsts nodarbinātības sistēmas pārvaldība un kohēzija, lai uzlabotu koordināciju valsts un reģionālā līmenī un ieinteresētās personas, kas iesaistītas ADTP.

Šā pasākuma elementa īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

c)Nodarbinātības likuma reforma ar šādiem mērķiem: stiprināt valsts nodarbinātības sistēmas politikas un koordinācijas instrumentus; II) reformēt aktīvu darba tirgus politiku; III) pārskatīt sistēmas pārvaldību; stiprināt nodarbinātības politikas vietējo dimensiju; un v) izpildīt prasības, lai īstenotu dažādus pasākumus, kas paredzēti valsts plānā aktīvai nodarbinātības politikai. Šajā sakarā tiesību aktu izmaiņu galvenie elementi ir šādi:

·Aktīvas un pasīvas nodarbinātības politikas stiprināšana, ņemot vērā kompetenču sadalījumu starp valsti un autonomajiem apgabaliem.

·Starpniecības sistēmas un publiskā un privātā sektora partnerību stiprināšana.

·Valsts nodarbinātības sistēmas kopīgo pakalpojumu portfelis.

·Finansēšanas modeļa pārskatīšana.

·Sadarbība ar sociālajiem dienestiem.

·Vietējā un Eiropas dimensija.

·Tehnoloģiju attīstība nodarbināmībai.

·IKT un lielo datu izmantošana.

·Nodarbināmības uzlabošana.

Šā pasākuma elementa īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 6 (C23.R6) — Pastāvīgs mehānisms iekšējam elastīgumam, darba stabilitātei un pārejas posmā esošu darba ņēmēju pārkvalifikācijai.

Šīs reformas mērķis ir izveidot pastāvīgu shēmu, lai pielāgotos cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, aptverot darba laika apturēšanu vai samazināšanu, izmantojot nodarbinātības regulējuma plānu, kas ietver prasību uzlabot vai pārkvalificēt darba ņēmējus attiecībā uz prasmēm, kas identificētas kā pieprasītas. Shēma balstās uz pieredzi, kas gūta saīsināta darba laika shēmās (tā sauktajās “ERTE”), kuras ieviestas Covid-19 krīzes laikā, lai saglabātu darbvietas pārvietošanās ierobežojumu un citu pandēmijas izraisīto darbības ierobežojumu laikā.

Reforma sastāv no diviem jauniem pielāgošanas mehānismiem:

·Ekonomikas stabilizācijas mehānisms, kas nodrošina iekšēju elastību uzņēmumiem un stabilitāti darba ņēmējiem, saskaroties ar pārejas vai cikliskiem satricinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmēju apmācībai.

·Mehānisms, kas atbalsta darba ņēmēju un pārejas posmā esošo uzņēmumu pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu, lai palīdzētu tiem tikt galā ar tehnoloģiskām vai pieprasījuma inovācijām, un kas veicina darba ņēmēju brīvprātīgu mobilitāti uzņēmumos un starp tiem.

Pasākumu īsteno, grozot Darba likumu. Tas ietver trīspusēja fonda izveidi, ko finansēs no darba devēju un darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma iemaksām un papildinās valsts. Tā nodrošina fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā dažādas iespējas un scenārijus. Par šā fonda konkrēto darbību vienojas ar sociālajiem partneriem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R7) — darbā pieņemšanas stimulu pārskatīšana

Reformas mērķis ir vienkāršot darbā pieņemšanas stimulu sistēmu un palielināt tās efektivitāti, izmantojot mērķtiecīgāku pieeju, ņemot vērā izdevumu pārskatīšanu, ko veic neatkarīgā fiskālā iestāde (AIReF). Jo īpaši tās mērķis ir uzlabot tādu ļoti konkrētu grupu nodarbināmību, kurām ir zema līdzdalība darba tirgū, veicinot kvalitatīvas darbvietas un pastāvīgus līgumus. Tiek samazināts stimulu skaits un standartizētas prasības labuma guvējiem uzņēmumiem. Ir paredzēta darbā pieņemšanas stimulu sistēmas pastāvīga uzraudzība un novērtēšana.

Reformu īsteno, grozot Likumu Nr. 43/2006. Tas ir cieši saistīts ar citiem šā komponenta pasākumiem, piemēram, 5. reformu (aktīva darba tirgus politikas vispārēja reforma) un 7. investīciju (aktivizācijas ceļi minimālo ienākumu shēmas saņēmējiem).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R8) — Darba koplīguma slēgšanas sarunu modernizācija

Šīs reformas mērķis ir uzlabot darba koplīguma slēgšanas sarunu darbību, pēc sociālā dialoga procesa grozot attiecīgās tiesību normas Darba likumā (Likumdošanas dekrēta Nr. 2/2015 III sadaļa). Šā iemesla dēļ paredzētās regulatīvās izmaiņas plānā nav pilnībā sīki izklāstītas. Izmaiņas uzlabo tiesību normas, kas reglamentē darba koplīguma slēgšanas sarunas.

Darba koplīguma slēgšanas sarunu modernizācija ietver izmaiņas pašā sarunu struktūrā, lai stiprinātu sarunu pušu pārstāvību, bagātinātu dialoga saturu un uzlabotu juridisko noteiktību tā īstenošanā un ietekmē. Izmaiņas nedrīkst radīt nesamērīgus šķēršļus sabiedrībām pielāgoties ciklam un reaģēt uz ražīguma izmaiņām.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R9) — apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas darbību modernizācija

Šīs reformas mērķis ir uzlabot to personu darba apstākļus un tiesības, kuras strādā apakšuzņēmējos, grozot Darba likuma 42. pantu (Leģislatīvais dekrēts Nr. 2/2015), lai nodrošinātu tā pareizu izmantošanu gadījumos, kad tā uzlabo ražošanas darbību un attur to no gadījumiem, kad tas ir tikai izmaksu samazināšanas līdzeklis.

Šī reforma nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni darba ņēmējiem, kas slēdz apakšlīgumus, un virzās uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starp apakšuzņēmējiem un uzņēmuma darbiniekiem. Tā arī stiprina darbuzņēmēju vai apakšuzņēmēju atbildību un novērš ārpakalpojumu izmantošanu, slēdzot apakšlīgumus gadījumos, kad tas darīts, lai pazeminātu darba standartus attiecībā uz personām, kas strādā pie apakšuzņēmējiem.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C23.R10) — bezdarbnieku palīdzības vienkāršošana un uzlabošana

Šī likumdošanas reforma attiecas uz bezdarbnieka palīdzību, kas nav atkarīga no iemaksām, un to veic, grozot Karaļa Likumdošanas dekrētu Nr. 8/2015. Tas ir cieši saistīts ar 22. komponenta 5. reformu, kurā izklāstīta vispārīgāka no iemaksām neatkarīgu sociālo pabalstu reforma.

Reforma ietver šādus mērķus:

I.paplašināt aizsardzību pret bezdarbu, novēršot dažas pašreizējās sistēmas seguma nepilnības un pagarinot maksimālo ilgumu;

II.vienkāršot sistēmu, kas pašlaik ir sadrumstalota vairākās shēmās;

III.sasaistīt pabalstu ar personalizētu aktivizēšanas maršrutu;

IV.atvieglot pāreju uz sociālo aizsardzību, ja saņēmējs neatgriežas darbā un ir neaizsargātā situācijā.

Parasti jaunās shēmas mērķgrupai jābūt tādai pašai kā pašreizējā sistēmā, t. i., bezdarbniekiem, kuri nav tiesīgi saņemt uz iemaksām balstītus bezdarbnieka pabalstus vai nu tāpēc, ka viņi ir bijuši bezdarbnieki pārāk ilgi un ir izsmēluši savas tiesības, vai arī tāpēc, ka viņu iemaksu vēsture ir pārāk īsa (mazāk nekā 12 mēneši, bet vairāk nekā seši). Pabalsta ikmēneša summa paliek 80 % apmērā no “IPREM” (rādītājs par vairākkārtējas ietekmes publiskajiem ienākumiem).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 11 (C23.R11) — Valstu nodarbinātības dienestu (VND) digitalizācija tās modernizācijai un efektivitātei.

Šīs reformas mērķis ir pārveidot valsts nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu un uzlabot to efektivitāti iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Reforma sastāv no šādiem elementiem:

·Iekšējās pārvaldības uzlabošana: modernizēt informācijas sistēmas, kas atbalsta bezdarbnieka pabalstu sistēmu, kā arī tās sistēmas, kas atbalsta aktīvu darba tirgus politiku.

·Visu iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzēto sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija un klientu apkalpošanas uzlabošana, tostarp jaunu pakalpojumu piedāvājums (mobilā lietojumprogramma un uzlabota pirmsiecelšanas sistēma un tiešsaistes pakalpojumi).

·Statistika un datu pārvaldība: Atbilstošas datu pārvaldības iekļaušana, kas veicina lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrībai ļoti vērtīgas informācijas publicēšana.

·Krāpšanas apkarošanas sistēmu uzlabošana, izmantojot mākslīgā intelekta sistēmas un lielos datus.

·Darbvietu un infrastruktūru modernizācija, lai VND darbiniekiem atvieglotu tāldarba režīmu.

VND reforma ietver vispārīgākus centienus modernizēt un digitalizēt publiskās pārvaldes iestādes (ANP 11. komponents). VND reformu finansē, slēdzot līgumus par 11. komponenta ieguldījumu Nr. 2 un veicot tā izpildi.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C23.I1) — Jaunatnes nodarbinātība

Šis ieguldījums ietver aktivizācijas un apmācības programmu kopumu gados jauniem darba meklētājiem (16–29 gadi) ar mērķi atbalstīt viņu integrāciju darba tirgū. Tas sastāv no šādām darbībām:

1.“Tandem” programma. Tā nodrošina apmācību darbavietā jauniešiem vecumā no 16 līdz 29 gadiem valsts skolu darbsemināros, galveno uzmanību pievēršot prasmēm, kas vajadzīgas divējādās pārkārtošanās, sociālās aprūpes un teritoriālās kohēzijas īstenošanai. Dotācijas saņem centrālās pārvaldes publiskās struktūras un citas valsts publiskā sektora struktūras, kā arī apvienības, fondi un citas bezpeļņas struktūras, kas atbild par īstenošanu.

2.Programma “Pirmā profesionālā pieredze” valsts pārvaldē. Tā piedāvā sākotnējo darba pieredzi publiskajā sektorā (gan centrālajā, gan teritoriālajā pārvaldē) jauniešiem bezdarbniekiem, kuri ir pabeiguši formālo izglītību. Viņi apgūst vispārīgās prasmes, strādājot darbvietās, kas saistītas ar divējādo pārkārtošanos, sociālo aprūpi un teritoriālo kohēziju. Dotācijas piešķir par īstenošanu atbildīgajām centrālajām un teritoriālajām pārvaldes iestādēm.

3.Investigo programma. Tā attiecas uz jaunu pētnieku pieņemšanu darbā, ko veic valsts pētniecības iestādes, valsts universitātes, tehnoloģiju centri un citas publiskas un privātas struktūras pētniecības projektā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2 (C23.I2) — Sieviešu nodarbinātība un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana aktīvā darba tirgus politikā

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot sieviešu integrāciju darba tirgū, ievērojot daudzus citus plānā paredzētos pasākumus dzimumu līdzsvara veicināšanai. Tas sastāv no šādām darbībām:

1.Atbalsta pozīcija sievietēm lauku un pilsētu teritorijās. Tā aptver apmācības pasākumus digitālās, zaļās, ilgtermiņa aprūpes, uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas jomā. Uzaicinājumus iesniegt dotāciju priekšlikumus organizē publiskām un privātām struktūrām, kas atbild par apmācības nodrošināšanu.

2.Atbalsta pozīcija sievietēm, kas cietušas no vardarbības vai cilvēku tirdzniecības. Tā aptver šo sieviešu integrācijas ceļus divos posmos. Pirmajos sešos mēnešos dalībnieki izmanto personalizētus sociālās iekļaušanas ceļus, un nākamie seši mēneši piedalās darba vidē balstītā apmācībā, kurā darba devēji ir apņēmušies viņus pieņemt darbā pēc tam.

3.Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana aktīvā darba tirgus politikā. Tas attiecas uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visos VND gada nodarbinātības plānu elementos (gan centrālajos, gan reģionālajos) laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam. Šajā nolūkā tiek nolīgti konsultāciju pakalpojumi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C23.I3) — Jaunas prasmes zaļajai, digitālajai un produktīvajai pārejai

Šis ieguldījums ietver dažādas apmācības iniciatīvas, kuru mērķis ir pārkvalificēt darba ņēmējus, kuriem draud pārvietošana. To veido šādi darbības virzieni:

1.Uzaicinājumi iesniegt dotāciju un konkursa priekšlikumus jaunu prasmju apguvei digitālās, zaļās un produktīvās pārveides jomā. Tā ir vērsta uz tūrisma nozares darba ņēmējiem, bezdarbniekiem, algotiem darba ņēmējiem un personām, uz kurām attiecas ERTE. Apmācības pasākumu ilgums ir tāds, kāds vajadzīgs ražošanas nozarei.

2.Mācību kuponi jaunu prasmju apguvei digitālajai, zaļajai un produktīvajai pārveidei. Tas ir vērsts uz tāda paša veida darba ņēmējiem kā iepriekšējais darbības virziens, bet šajā gadījumā saņēmējs saņem tiešu subsīdiju apmācības nolūkā par prasmēm, kas ir būtiskas zaļajām, digitālajām un citām stratēģiskām nozarēm.

3.Vajadzīgo prasmju noteikšana. Pētījums, kura pamatā ir apsekojums, kas veikts vismaz 23 ražošanas nozarēs, efektīvi reaģē uz apmācības un pārkvalifikācijas pieprasījumiem darba tirgū, tostarp prasmēm digitālās pārkārtošanās un zaļās pārkārtošanās jomā. Tā arī paredz izmaiņas un reaģē uz iespējamo pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 4 (C23.I4) — Jauni teritoriālie projekti līdzsvara atjaunošanai un pašu kapitālam

Ar šo investīciju finansē vismaz 68 jaunus teritoriālos projektus, kuru mērķis ir risināt demogrāfiskās problēmas un veicināt produktīvu pārveidi, jo īpaši virzībā uz zaļo un digitālo ekonomiku. Katrā valsts autonomajā reģionā īsteno vismaz četrus projektus.

To veido divu veidu projekti:

1.Teritoriāli projekti mazāk aizsargātām grupām. Šie projekti ir vērsti uz ilgstošiem bezdarbniekiem, kuri ievēro personalizētus un individualizētus maršrutus, kuros integrē dažādas darbības, piemēram: norādījumi un palīdzība, orientācijas programmas, darba meklēšanas grupu veikta aprūpe, apmācības un samierināšanas stipendijas, atbalsts pieņemšanai darbā un darbību uzraudzībai.

2.Uzņēmējdarbības un mikrouzņēmumu projekti. Šie projekti risina demogrāfiskās problēmas un veicina produktīvu pārveidi, jo īpaši virzībā uz zaļo un digitālo ekonomiku. Finansējamās iniciatīvas cita starpā ietver agrārās apmācības projektus, ilgtspējīgu vietējo attīstību, sociālās ekonomikas iniciatīvas kultūras un mākslas darbībām, ekoloģisko pārkārtošanos, vietējās attīstības iniciatīvas, lauku tūrismu un mākslas mantojumu. Projekts var finansēt tādas darbības kā: sociālā uzņēmējdarbība un ārštata darbinieki, darba tirgus izpēte, vietējie veicināšanas un attīstības aģenti, palīdzība kooperatīvu vai mikrouzņēmumu dibināšanai, tīklu veidošana, dalība konferencēs un izplatīšanas pasākumi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 5 (C23.I5) — Pārvaldība un politikas veicināšana aktivizēšanas atbalstam

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt valsts nodarbinātības dienestus un uzlabot aktīvas darba tirgus politikas efektivitāti. Šajā nolūkā tā paredz izveidot 20 orientācijas, uzņēmējdarbības un inovāciju centru tīklu nodarbinātības jomā. Tie būs izkliedēti visā valstī (viens centrs centrālās valdības līmenī un otrs centrs katrā autonomajā teritorijā, tostarp Seūtā un Meliljā), un tā uzdevums būs uzlabot VND koordināciju starp reģioniem.

Turklāt ir paredzēts valsts nodarbinātības dienestu darbinieku tālākizglītības pasākumu kopums, nodrošinot viņiem vidēji 14000 apmācības pasākumu gadā. Apmācība jāorganizē moduļos, kuru vidējais ilgums ir 30 stundas, un laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam vidēji katrs darbinieks piedalās modulī gadā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 6 (C23.I6) — Visaptverošs plāns sociālās ekonomikas veicināšanai

Ar šo pasākumu atbalsta inovatīvus sociālās ekonomikas projektus, kuru mērķis ir izveidot iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomikas struktūru.

Tā ietver vismaz 30 sociālās ekonomikas projektu izstrādi laikposmā no 2021. līdz2025. gadam šādās jomās:

·Darbvietu radīšana un saglabāšana dzīvotspējīgos uzņēmumos, kas nonākuši grūtībās vai bez paaudžu maiņas, pārveidojot tos par sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības formulām (kooperatīvi un darba uzņēmumi), ko pārvalda to darbinieki.

·Inovatīvu sociālās ekonomikas struktūru izveide un konsolidācija, kas ietekmē paaudžu maiņu un jauniešu uzņēmējdarbību.

·Sociālās ekonomikas uzņēmumu digitalizācija, izveidojot digitālas platformas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību lauku apvidos.

·Kooperatīvu, darba uzņēmumu un citu sociālās ekonomikas veidu tīklu veidošana, ko papildina spēju veidošanas un apmācības pasākumi, lai sabiedrībai sniegtu jaunus visaptverošus pakalpojumus.

·Veicināt neaizsargātu uzņēmumu un grupu ilgtspējīgu un iekļaujošu pārkārtošanos.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija (C23.I7) — Iekļaujošas izaugsmes veicināšana, sasaistot sociālās iekļaušanas politiku ar valsts minimālo ienākumu shēmu (IMV)

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot integrācijas ceļu efektivitāti valsts minimālā ienākuma shēmas (IMV) saņēmējiem, īstenojot vismaz 18 izmēģinājuma projektus. Pēc to pabeigšanas veic novērtējumu, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus. Šajā novērtējumā iekļauj konkrētus ieteikumus, kā palielināt apguves attiecību un uzlabot sociālās iekļaušanas politikas efektivitāti. Šis pasākums ir cieši saistīts ar 22. komponenta 5. reformu.

Lai īstenotu izmēģinājuma projektus, Sociālās integrācijas ministrija paraksta partnerības nolīgumus ar attiecīgajām reģionālajām un vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī ar trešā sektora sociālās darbības struktūrām un sociālajiem partneriem. Šo partnerattiecību nolīgumu mērķi ir: I) IMV izmantošanas līmeņa uzlabošana; II) palielināt IMV efektivitāti, izmantojot integrācijas ceļus. Katram partnerības nolīgumam pievieno rīcības plānu, kurā nosaka vismaz šādus elementus:

·IMV atbalsta saņēmēji, kas piedalās izmēģinājuma projektā.

·Vispiemērotākais ceļš (jānosaka, pamatojoties uz gūto pieredzi) un ar to saistītie iekļaušanas rezultāti/rezultāti, kas jāsasniedz ar intervences palīdzību.

·Datu infrastruktūras prasība: ir vajadzīgi ne tikai IMV atbalsta saņēmēji, bet arī citi reģionālo programmu saņēmēji, lai tie varētu paļauties uz labām kontroles grupām.

·Intervences vienības izmaksas.

·Uzraudzības plāns Iekļaušanas ministrijai, lai novērtētu plānā noteikto dažādo starpposma mērķu sasniegšanu.

·Novērtējuma publicēšana, tiklīdz izmēģinājuma projekts ir pabeigts ar konstatējumiem un gūtajām atziņām.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

W.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
329	C23.R1	M	Stājas spēkā divi Karaļa dekrētlikumi, kas reglamentē tāldarbu privātajā sektorā un valsts pārvaldē	Karaļa dekrētlikumu noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Abi Karaļa dekrētlikumi reglamentē tāldarbu privātajā sektorā un valsts pārvaldē. Likumu mērķi ir šādi: I) nodrošināt tiesisko regulējumu (RDL 28/2020), kas veicina attālināta darba ieviešanu, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības produktivitāti un nodrošinot darba ņēmējiem aizsardzību un elastību; un ii) reglamentēt tāldarbu visās publiskās pārvaldes iestādēs (RDL 29/2020) kā jaunu darba organizēšanas un strukturēšanas veidu, lai labāk kalpotu vispārējām interesēm un nodrošinātu valsts pārvaldes iestāžu normālu darbību.
330	C23.R2	M	Stājas spēkā divi nolikumi par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem un par līdztiesības plāniem un to reģistrāciju	Noteikumi, kas ietverti nolikumā par stāšanos spēkā				2. CET.	2021	Abi nolikumi attiecas uz vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem, kā arī uz līdztiesības plāniem un to reģistrāciju. Noteikumu mērķi ir: nodrošināt darba samaksas pārredzamības principu, lai konstatētu diskrimināciju nepareiza darba novērtējuma dēļ; un ii) izstrādāt līdztiesības plānus un nodrošināt to reģistrāciju publiskā reģistrā.
331	C23.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums par to darba ņēmēju aizsardzību, kuri nodarbojas ar izplatīšanu trešām personām, izmantojot tehnoloģiskos līdzekļus	Karaļa dekrētlikuma noteikumi par stāšanos spēkā				CET.	2021	Karaļa dekrētlikums attiecas uz to darba ņēmēju aizsardzību, kuri nodarbojas ar izplatīšanu trešām personām, izmantojot tehnoloģiskus līdzekļus. Likuma mērķis ir garantēt šiem cilvēkiem tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi darba apstākļu ziņā, tiesības piekļūt sociālajai aizsardzībai un apmācībai un ļaut darba ņēmēju juridiskajai pārstāvībai būt informētai par noteikumiem, kas ietverti mākslīgā intelekta algoritmos un sistēmās, kuras var ietekmēt darba apstākļus, kas reglamentē platformas, tostarp piekļuvi nodarbinātībai un tās saglabāšanu un profilēšanu.
332	C23.R4	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai atbalstītu pagaidu nodarbinātības samazināšanu, racionalizējot līgumu veidu skaitu	Grozījuma noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Sociālā dialoga ievērošana un kā daļa no visaptverošas pieejas, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, stājas spēkā grozījumi 23. oktobra Likumdošanas dekrētā Nr. 2/2015, ar ko apstiprina Darba likuma pārstrādāto tekstu, lai atbalstītu pagaidu nodarbinātības samazināšanu, racionalizējot līgumu veidu skaitu.
333	C23.R5	M	Stājas spēkā rīcības plāns jauniešu bezdarba novēršanai	Rīcības plāna noteikumi par stāšanos spēkā				2. CET.	2021	Rīcības plāns risina jauniešu bezdarba problēmu saistībā ar ES Garantijas jauniešiem plus īstenošanu. Garantijas jauniešiem mērķis ir uzlabot un padziļināt iestāžu savstarpējo koordināciju, stiprināt attiecības ar privāto sektoru un vietējām iestādēm, uzlabot apmācības kvalitāti un atbilstību, meklēt jaunas darba iespējas nozarēs ar izaugsmes potenciālu, samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, saglabāt un uzlabot novērtēšanas un uzraudzības sistēmu un vēl vairāk stiprināt personalizētas orientācijas programmas.
334	C23.R5	M	Karaļa dekrēts par jaunu Spānijas nodarbinātības stratēģiju 2021.–2024. gadam	Karaļa dekrēta noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Sociālā dialoga ievērošana un kā daļa no visaptverošas pieejas, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, Ministru padomes apstiprinājums un Karaļa dekrēta par jaunu Spānijas nodarbinātības aktivizēšanas stratēģiju 2021.–2024. gadam stāšanās spēkā. Jaunās stratēģijas galvenie mērķi ir šādi: uz cilvēkiem vērsta un uz uzņēmējdarbību vērsta pieeja: Aktīvas nodarbinātības politiku izstrādā, galveno uzmanību pievēršot katras personas un uzņēmuma konkrētajiem apstākļiem. II) Atbilstība produktīvai pārveidei: Aktīva nodarbinātības politika pieļauj profesionālas pārejas, kas papildina ražošanas modeļa pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku. III) Rezultātu orientācija: Novērtē aktīvu nodarbinātības politiku, uzrauga un veicina rezultātu sasniegšanu. IV) Valsts nodarbinātības dienestu spēju uzlabošana: Izmantojot to digitalizāciju un modernizāciju. IV) Valsts nodarbinātības sistēmas pārvaldība un kohēzija, lai uzlabotu koordināciju valsts un reģionālā līmenī un ieinteresētās personas, kas iesaistītas aktīvā nodarbinātības politikā.
335	C23.R5	M	Nodarbinātības likuma grozījumu stāšanās spēkā (Karaļa Leģislatīvais dekrēts Nr. 3/2015)	Noteikums grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Nodarbinātības likuma (Karaļa Leģislatīvais dekrēts Nr. 3/2015) grozījumi: stiprināt valsts nodarbinātības sistēmas politikas un koordinācijas instrumentus; II) reformēt aktīvu darba tirgus politiku; III) pārskatīt sistēmas pārvaldību; stiprināt nodarbinātības politikas vietējo dimensiju; un v) atbilst prasībām, lai īstenotu dažādus pasākumus, kas paredzēti valsts plānā aktīvai nodarbinātības politikai.
336	C23.R6	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai izveidotu shēmu, lai pielāgotos cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, tostarp sistēmu, kas nodrošina iekšēju elastību uzņēmumiem un stabilitāti darba ņēmējiem	Grozījuma noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Sociālā dialoga ievērošana un kā daļa no visaptverošas pieejas, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastības un drošības darba tirgū un nodrošina fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, stājas spēkā grozījumu noteikumi 23. oktobra Karaļa Leģislatīvajā dekrētā Nr. 2/2015, ar ko apstiprina Darba likuma pārstrādāto tekstu, lai izveidotu shēmu, ar ko pielāgoties cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, tostarp sistēmu, kas nodrošina iekšēju elastību uzņēmumiem un darba ņēmējiem stabilitāti, atbalsta darbinieku prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju uzņēmumos un nozarēs, kurās notiek pārkārtošanās, un veicina darba ņēmēju brīvprātīgu mobilitāti (uzņēmumos un starp tiem).
337	C23.R7	M	Likuma Nr. 43/2006 reformas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu un palielinātu darbā pieņemšanas stimulu sistēmas efektivitāti, ņemot vērā AIReF sniegtos ieteikumus	Noteikums reformā, stājoties spēkā				4. CET.	2022	Likuma Nr. 43/2006 reforma vienkāršo un palielina darbā pieņemšanas stimulu sistēmas efektivitāti, ņemot vērā ieteikumus, ko savā 2020. gada izdevumu pārskata ziņojumā sniegusi Spānijas Neatkarīgā fiskālās atbildības iestāde (AIReF): “Stimuli pieņemšanai darbā”
338	C23.R8	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai uzlabotu tiesību normas, kas reglamentē darba koplīguma slēgšanas sarunas	Grozījuma noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Sociālā dialoga ievērošana un visaptverošas pieejas ietvaros, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, stājas spēkā grozījumi dažos noteikumos Karaļa 2015. gada 23. oktobra Likumdošanas dekrētā Nr. 2/2015, ar ko apstiprina Darba likuma pārstrādāto tekstu, lai uzlabotu tiesību normas, kas reglamentē koplīguma sarunas.
339	C23.R9	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai uzlabotu to personu tiesības, kuras strādā apakšuzņēmējos	Grozījuma noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Sociālā dialoga ievērošana un kā daļa no visaptverošas pieejas, kas līdzsvaro vajadzību pēc elastīguma un drošības darba tirgū, stājas spēkā grozījumi 23. oktobra Likumdošanas dekrētā Nr. 2/2015, ar ko apstiprina Darba likuma pārstrādāto tekstu, lai uzlabotu to personu tiesības, kuras strādā apakšuzņēmējos.
340	C23.R10	M	Stājas spēkā grozījumi Karaļa leģislatīvajā dekrētā Nr. 8/2015, ar ko reformē no iemaksām neatkarīga bezdarba atbalsta regulējumu	Noteikums grozījumā par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Karaļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 8/2015 reforma attiecas uz no iemaksām neatkarīga bezdarba atbalsta regulējumu, tostarp šādiem mērķiem: I) paplašināt aizsardzību bezdarba gadījumā; II) vienkāršot sistēmu; III) sasaistīt pabalstu ar personalizētu aktivizēšanas maršrutu; IV) atvieglot pāreju uz sociālo aizsardzību, ja saņēmējs neatgriežas darbā un ir neaizsargātā situācijā.
341	C23.R11	M	Apliecinājumi par pakalpojumu pabeigšanu saskaņā ar Valsts nodarbinātības dienesta modernizācijas līgumiem	Apliecinājumi par pakalpojumu pabeigšanu saskaņā ar līgumiem (administratīvie akti)				4. CET.	2023	Sertifikāti par pakalpojumu pabeigšanu saskaņā ar līgumiem (administratīvie akti) Valsts nodarbinātības dienesta modernizācijai, uzlabojot iekšējās pārvaldības sistēmas, modernizējot darbvietas un digitalizējot Pilsoņu atbalsta dienestu. Norādījumi ietvers: — Iekšējās vadības uzlabošana: Uzlabot informācijas sistēmas, kas atbalsta bezdarbnieka pabalstu sistēmu, kā arī tās sistēmas, kas atbalsta nodarbinātības politiku. — Digitālie nodarbinātības dienesti: Iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija un klientu apkalpošanas uzlabošana. Statistika un datu pārvaldība: Atbilstošas datu pārvaldības iekļaušana, kas ļauj pieņemt lēmumus, kā arī publicēt sabiedrībai ļoti vērtīgu informāciju. — Darbavietu un infrastruktūras modernizācija.
342	C23.I1	T	Cilvēki, kas pabeiguši jaunatnes programmas.	—	Skaits	0	18 300	4. CET.	2025	Vismaz 18300 cilvēku ir pabeiguši jaunatnes programmas, ņemot vērā, ka ir uzņemti 21900 cilvēki. Šā mērķa pamatā ir trīs programmas: • Tandēma programma. Mērķis: iegūt profesionālo kompetenci, nodrošinot apmācību pārmaiņus ar nodarbinātību. Vismaz 25 % programmas ir vērstas uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 25 % no programmas ir vērstas uz digitālajām prasmēm. • Pirmā pieredzes programma. Mērķis: veicināt pirmo darba pieredzi saistībā ar kvalifikāciju. Vismaz 20 % programmas ir vērstas uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 20 % no programmas ir vērstas uz digitālajām prasmēm. •Investigo programma. Mērķis: nodrošināt darbu, kas saistīts ar pētniecības projekta izstrādi.
343	C23.I2	T	Cilvēki, kas pabeiguši programmu “Plāns Empleo Mujer, lauku un pilsētu teritorijas” un ar dzimumu saistītas vardarbības un cilvēku satiksmes upuri	—	Skaits	0	23 200	4. CET.	2025	Vismaz 23200 cilvēku ir pabeiguši programmu “PlānsEmpleo Mujer, Rural and Urban areas” unprogrammu “Ar dzimumu saistītas vardarbības un cilvēku satiksmes upuri”, ņemot vērā, ka tajā ir uzņemti 29000 cilvēki. Šī programma ietver personīgu un integrētu ievirzes, konsultāciju un apmācības pasākumu maršrutu, kas pielāgots iesaistīto sieviešu nodarbināmības profilam. Sniegtā apmācība ir saistīta ar darbvietām ar labām teritoriālajām perspektīvām, kas izriet no lauku un pilsētu darba tirgus vajadzībām, kurā programma tiek izstrādāta, un tās mērķis ir iegūt kvalifikāciju, kas palielina dalībnieku nodarbināmību un viņu iespējas piekļūt pienācīgam darbam, vienlaikus stiprinot lauku apvidu produktīvo attīstību, novēršot dzimumu nevienlīdzību un uzlabojot sieviešu pastāvību šajā teritorijā. Vismaz 35 % programmas ir vērstas uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 35 % no programmas ir vērstas uz digitālajām prasmēm.
344	C23.I3	T	Cilvēki, kas pabeiguši apmācības programmas, lai apgūtu digitālās, ekoloģiskās un produktīvās pārveides prasmes	—	Skaits	0	825 000	4. CET.	2025	Vismaz 825000 cilvēku ir pabeiguši apmācības programmas, lai apgūtu digitālās, ekoloģiskās un produktīvās pārveides prasmes, ņemot vērā 975000 uzņemto cilvēku. Apmācība ir vērsta uz tūrisma nozari, citām stratēģiskām valsts nozīmes nozarēm, darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas ERTE, un darba ņēmējiem, kuri gūst labumu no mikrokredītu apmācības. Vismaz 30 % programmas ir vērstas uz prasmēm, kas saistītas ar klimatu, un 30 % no programmas ir vērstas uz digitālajām prasmēm.
420	C23.I3	T	Vajadzīgo prasmju noteikšana ar pētniecības programmas palīdzību	Pētniecības programmas publicēšana	Skaits	0	23	4. CET.	2025	Pētniecības programmas pabeigšana, lai noteiktu vajadzīgās prasmes, pamatojoties uz apsekojumu, kas veikts vismaz 23 ražošanas nozarēs un kas efektīvi reaģē uz apmācības un pārkvalifikācijas pieprasījumu darba tirgū, tostarp prasmēm digitālās pārkārtošanās un zaļās pārkārtošanās jomā. Tā arī paredz izmaiņas un reaģē uz iespējamo pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, izstrādājot mācību specialitātes.
345	C23.I4	M	Reģionālo līdzekļu piešķīruma apstiprināšana teritoriālajiem projektiem, kas paredzēti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem.	Nozaru nodarbinātības konferences atsauces protokols				CET.	2021	Nozaru nodarbinātības konferencē apstiprināt reģionālo līdzekļu piešķīrumu mazāk aizsargātām grupām paredzētiem teritoriālajiem projektiem un uzņēmējdarbības un mikrouzņēmumu teritoriālajiem projektiem, piemēram, tādu projektu izstrādei, kas veicina uzņēmējdarbību, vietējās attīstības iniciatīvām, sociālās ekonomikas iniciatīvām un jauniem teritoriālajiem projektiem, kas veicina ražošanas pārveidi, jo īpaši virzībā uz zaļu un digitālu ekonomiku.
346	C23.I4	T	Ir pabeigti teritoriālie projekti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem, kuros iesaistīti vismaz 39000 darba ņēmēju un 64000 uzņēmumu.	—	Skaits	0	68	4. CET.	2023	Ir pabeigti vismaz 68 teritoriālie projekti neaizsargātām grupām un teritoriālie uzņēmējdarbības un mikrouzņēmumu projekti, kuros iesaistīti aptuveni 39000 darba ņēmēju un 64000 uzņēmumu. Teritoriālos projektus neaizsargātām grupām izstrādā, izmantojot personalizētus un individualizētus maršrutus, kuros integrē dažādas darbības, piemēram: norādījumi un palīdzība, orientācijas programmas, darba meklēšanas grupu veikta aprūpe, apmācības un samierināšanas stipendijas, atbalsts pieņemšanai darbā un darbību uzraudzībai. Uzņēmējdarbības un mikrouzņēmumu projekti risina demogrāfiskās problēmas un veicina produktīvu pārveidi, jo īpaši uz zaļo un digitālo ekonomiku, cita starpā izmantojot agrārās apmācības projektus, ilgtspējīgu vietējo attīstību, sociālās ekonomikas iniciatīvas kultūras un mākslas darbībām, ekoloģisko pārkārtošanos, vietējās attīstības iniciatīvas, lauku tūrismu un mākslas mantojumu. Šie projekti cita starpā ietver: sociālā uzņēmējdarbība un ārštata darbinieki, darba tirgus izpēte, vietējie veicināšanas un attīstības aģenti, palīdzība kooperatīvu vai mikrouzņēmumu dibināšanai, tīklu veidošana, dalība konferencēs, izplatīšanas pasākumi.
347	C23.I5	T	Pilnībā darbojas valsts konsultāciju, uzņēmējdarbības, atbalsta un inovācijas centri jaunām darbvietām.	—	Skaits	0	20	4. CET.	2024	Pilnībā darbojas vismaz 20 publisko konsultāciju, uzņēmējdarbības, atbalsta un inovācijas centri jaunām darbvietām.
348	C23.I5	T	VND personāla apmācības pasākumi		Skaits	0	42 000	2. CET.	2023	Ir pabeigti vismaz 42000 VND darbinieku apmācības pasākumi, lai uzlabotu viņu prasmes un sniegtu efektīvāku atbalstu darba meklētājiem.
349	C23.I6	T	Pabeigti sociālās ekonomikas projekti	—	Skaits	0	30	4. CET.	2025	Ir pabeigti vismaz 30 sociālās ekonomikas projekti, kas atbalsta: a) darbvietu radīšana un saglabāšana dzīvotspējīgos uzņēmumos, kas nonākuši grūtībās vai bez paaudžu maiņas, pārveidojot tos par sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības formulām (kooperatīvi un darba uzņēmumi), ko pārvalda to darba ņēmēji vīrieši un sievietes; inovatīvu sociālās ekonomikas struktūru izveide un konsolidācija, kas ietekmē paaudžu maiņu un jauniešu uzņēmējdarbību; C) sociālās ekonomikas uzņēmumu digitalizācija, izveidojot digitālas platformas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību lauku apvidos; kooperatīvu, darba uzņēmumu un citu sociālās ekonomikas veidu tīklošana, ko papildina spēju veidošanas un apmācības pasākumi, lai sabiedrībai sniegtu jaunus visaptverošus pakalpojumus; un e) veicināt neaizsargātu uzņēmumu un grupu ilgtspējīgu un iekļaujošu pārkārtošanos.
350	C23.I7	M	Uzlabot minimālo virtuālo ienākumu (IMV) apguves līmeni un palielināt tā efektivitāti, izmantojot iekļaušanas politiku	Sabiedrības līguma publicēšana (“Convenio”)				Q1	2022	Atbalstīt IMV atbalsta saņēmēju sociālekonomisko iekļaušanu, izmantojot šādus ceļus: astoņi partnerības nolīgumi, kas parakstīti ar vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un trešā sektora sociālās rīcības struktūrām, lai īstenotu šos ceļus. Šo partnerattiecību nolīgumu mērķi ir šādi: I) IMV izmantošanas līmeņa uzlabošana; II) IMV efektivitātes palielināšana, izmantojot iekļaušanas politiku.
351	C23.I7	M	Novērtējums, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus	Novērtējuma publicēšana				Q1	2024	Pēc vismaz 18 izmēģinājuma projektu pabeigšanas publicēt novērtējumu, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus, tostarp konkrētus ieteikumus, lai palielinātu apguves attiecību un uzlabotu sociālās iekļaušanas politikas efektivitāti.

X. SASTĀVDAĻA NR. 24: Kultūras nozare

Kultūras nozarei ir svarīga loma Spānijas ekonomikā, jo tā veido 3,2 % no valsts IKP, kā arī 3,6 % no valsts kopējās nodarbinātības pirms Covid-19 pandēmijas. Turklāt tai ir neaizstājama vērtība sabiedrībai, par ko liecina Spānijas iedzīvotāju augstais līdzdalības līmenis kultūras dzīvē pirms pandēmijas. Tomēr nozare cieš no vairākām strukturālām iezīmēm, kas ir liegušas tai pilnībā izmantot savu potenciālu un padarījušas to īpaši neaizsargātu krīzes laikā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 24. komponents ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir reformēt mākslinieku darba satvaru un stiprināt un modernizēt kultūras uzņēmējdarbības vidi.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu ekonomikas uzturēšanā un atveseļošanas atbalstīšanā pēc Covid-19 pandēmijas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un par nodarbinātības atbalstīšanu, aizsardzības pret bezdarbu stiprināšanu un piekļuves digitālajām mācībām uzlabošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

X.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C24.R1) — Mākslinieka statusa attīstība un ieguldījumu, kultūras sponsorēšanas un līdzdalības veicināšana

Šīs reformas mērķis ir risināt problēmu, kas izriet no tā, ka spēkā esošajos darba un nodokļu noteikumos nav ņemtas vērā kultūras nozares īpatnības (piemēram, neregulāri ienākumi un darba modeļi) un nepieciešamība piesaistīt privāto finansējumu, kas pārsniedz publisko atbalstu.

Reforma izstrādā atbilstošu tiesisko, fiskālo un nodarbinātības sistēmu kultūras nozarei, lai uzlabotu dažādu nozares dalībnieku sociālo aizsardzību, kā arī palielinātu privāto investīciju piesaisti.

Šī reforma apstiprina regulatīvās izmaiņas mākslinieka statūtu īstenošanai, tostarp regulatīvas izmaiņas šādos aspektos:

a)PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa adekvātums;

b)arodbiedrību pārstāvība;

c)mākslinieku veselība un īpašas darba attiecības valsts karjerā;

d)sponsorēšanas regulējums;

e)nodokļu atvieglojumu režīms.

Šīs izmaiņas īsteno, 2021. gadā izveidojot starpministriju komiteju Mākslas statūtu jautājumos un izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, un tiesību akts stāsies spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam īsteno arī pasākumus, lai veicinātu privātās investīcijas kultūras nozarē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C24.R2) — Autortiesību un blakustiesību stiprināšanas plāns

Šīs reformas mērķis ir stiprināt autortiesības un citas intelektuālā īpašuma tiesības, veicot šādas darbības:

a)Pieņemt likumu par intelektuālā īpašuma tiesībām Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, transponējot Direktīvu 2019/789 SatCab un Direktīvu 2019/790 par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū;

b)Pieņemt karaļa dekrētu, ar ko apstiprina jauno Intelektuālā īpašuma reģistra regulu, lai pielāgotu šo struktūru jaunajai digitālajai realitātei;

c)Karaļa dekrēta pieņemšana, ar ko groza Karaļa 2006. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 1889/2011, ar ko reglamentē Intelektuālā īpašuma komisijas II iedaļas darbību, lai atvieglotu cīņu pret jauniem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu veidiem internetā; un

d)Attiecīgā normatīvā instrumenta un Spānijas Autortiesību biroja statūtu apstiprināšana.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C24.I1) — Kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšana

Šīs investīcijas mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar kultūras nozares konkurētspēju, uzlabojot kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības struktūras noturību, kā arī veicinot to digitālo pārkārtošanos.

Šajā nolūkā darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ir sagrupētas šādās trīs projektu kategorijās:

a)Kultūras un radošo nozaru (KRN) konkurētspēja un profesionalizācija, izmantojot: I) kultūras speciālistu uzņēmējdarbības un finanšu prasmju stiprināšana, izmantojot stipendiju programmu; II) specializētas vadības mācības izpildītājmākslas un muzikālās mākslas profesionāļiem; un iii) atbalsts kultūras paātrinātājiem tādu kultūras projektu izstrādei, kuriem ir liels izaugsmes potenciāls; un iv) grāmatu nozares veicināšanu un digitalizāciju,

b)Intelektuālā īpašuma pārvaldības sistēmu digitalizācija, izmantojot: I) atbalstīt projektus, kuru mērķis ir digitalizēt intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības operatorus; un ii) atbalstīt to administratīvo vienību digitālo pārveidi, kuras pārvalda intelektuālā īpašuma tiesības;

c)Kultūras un radošo nozaru internacionalizācija, izmantojot: atbalsts izpildītājmākslas un mūzikas nozares pārvaldības modernizācijai un uzlabošanai; un ii) pasākumi KRN uzņēmumu un profesionāļu atbalstam, lai palielinātu to klātbūtni valstu un starptautiskajos tirgos.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 2 (C24.I2) — Kultūras veicināšana visā teritorijā

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot teritoriālo un sociālo kohēziju, atvieglojot piekļuvi kultūrai, kā arī atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju un konsolidāciju visā teritorijā. Konkrētās darbības saskaņā ar šo ieguldījumu ir sagrupētas šādās četrās projektu kategorijās:

a)Atbalsts izpildītājmākslas un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācijai un ilgtspējīgai pārvaldībai, kā arī starpteritoriālu izplatīšanas kanālu veicināšanai: I) resursu nodošana autonomajiem apgabaliem, lai atbalstītu izpildītājinfrastruktūras un mūzikas infrastruktūras modernizāciju un ilgtspējīgu pārvaldību, un ii) kultūras priekšnesumu koordinācijas veicināšana autonomajās kopienās;

b)Darbības Spānijas kultūras mantojuma saglabāšanai, atjaunošanai un uzlabošanai, veicot darbības, kas attiecas uz: kultūras un sporta ministrijas pārziņā esošā kultūras mantojuma identificēšana un ii) kultūras un sporta ministrijas pārziņā esošā mantojuma valorizācija, jo īpaši visaptveroši atjaunojot Tabacalera ēku Madridē;

c)Bibliotēku finansējums: I) digitālo grāmatu licenču iegāde un ii) papīra grāmatu iegāde; un

d)Atbalsts kultūras piedāvājuma paplašināšanai un dažādošanai neurbanizētās teritorijās: I) veicināt kultūras inovāciju un uzņēmējdarbību neurbanizētās teritorijās; nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai; un iii) ar kultūras palīdzību veicināt dabas resursu atbildīgu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 (C24.I3) — Galveno kultūras pakalpojumu digitalizācija un veicināšana

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt, kā arī veicināt nozīmīgu kultūras iestāžu darbību. Konkrēto investīciju mērķis saskaņā ar šo pasākumu ir atbalstīt:

a)Valsts Prado muzejs: I) uzlabot tā pieejamību un integrāciju pilsētvidē, ii) integrēt visus sensorus vienotā uzraudzītā sistēmā, iii) attīstīt iekļaujošu pieredzi, lai padarītu muzeju pieejamu lielākam apmeklētāju skaitam, iv) izveidot sadarbspējīgu digitālo platformu starp muzejiem, v) uzlabot pārvaldības digitālos rīkus un vi) radīt multivides saturu;

b)Nacionālais muzejs Centro de Arte Reina Sofia, piedāvājot stipendijas un pētniecības rezidences jaunajiem māksliniekiem un domātājiem, galveno uzmanību pievēršot kultūras mantojuma digitalizācijas pasākumu izstrādei;

c)Spānijas Nacionālā bibliotēka, veicinot tās digitālo datu un kolekciju izmantošanu un atkalizmantošanu, lai atbalstītu mācīšanu, pētniecību, kultūras nozares un tehnoloģiju attīstību;

d)Plānu citu bibliotēku aktīvu digitalizācijai un piekļuvei bibliogrāfiskajam mantojumam no valsts pārvaldes iestādēm vai privātām struktūrām, lai tos darītu pieejamus iedzīvotājiem, izmantojot digitālos repozitorijus;

e)Visu veidu arhīvu sistēmu, inventāra un ierakstu, tostarp audiovizuālā mantojuma, digitalizāciju, jaudas palielināšanu un sadarbspēju; un

f)Pasākumi, lai modernizētu publiskās pārvaldības rīkus un īstenotu integrētu sistēmu INAEM (Instituto Nacional de las Artes Escénicas y de la Música) resursu, aktīvu, struktūru un infrastruktūras digitalizācijai un kataloģizēšanai, tostarp pasākumi, piemēram, dažādu progresīvu rīku ieviešana valsts atbalsta shēmu plānošanai, pārvaldībai un ietekmes novērtēšanai izpildes un mūzikas nozarēs, kā arī integrētas digitālas sistēmas (INAEM DIGITAL) ieviešana dokumentācijas, arhivēšanas pakalpojumu un INAEM struktūru un infrastruktūru digitalizācijai un kataloģizēšanai.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

X.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
352	C24.R1	M	Mākslinieka statūtu stāšanās spēkā, sponsorēšana un nodokļu atvieglojumu režīms.	Regulas noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā regulatīvās izmaiņas mākslinieka statūtu īstenošanai un šādu aspektu regulēšanai, lai uzlabotu mākslinieku darba apstākļus: PVN atbilstība; iedzīvotāju ienākuma nodoklis; mākslinieku pārstāvība, veselība un īpašas darba attiecības publiskajā karjerā; labāks sponsorēšanas regulējums un nodokļu atvieglojumu režīms.
353	C24.R2	M	Stājas spēkā leģislatīvi un regulatīvi pasākumi autortiesību un blakustiesību stiprināšanai	Tiesību aktu noteikumi par stāšanos spēkā				4. CET.	2023	1) likuma par intelektuālā īpašuma tiesībām Eiropas digitālajā vienotajā tirgū pieņemšana, pilnībā transponējot Direktīvu 2019/789 SatCab un Direktīvu 2019/790; 2) Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina noteikumus par intelektuālā īpašuma reģistru; 3) Karaļa dekrēts, ar ko groza Karaļa 2006. gada 30. decembra Dekrētu Nr. 1889/2011, ar ko reglamentē Intelektuālā īpašuma komisijas darbību; un 4) Atbilstošā normatīvā akta un Spānijas Autortiesību biroja statūtu apstiprināšana
354	C24.I1	T	Kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšana	—	Skaits	0	1 216	2. CET.	2023	To subjektu un projektu skaits, kam piešķirts finansējums no atbalsta shēmas: kultūras un radošo nozaru (KRN) konkurētspēja un profesionalizācija, tostarp uzņēmējdarbības un finanšu prasmju stiprināšana (vismaz 900 saņēmēji); kultūras un radošo nozaru profesionāļu uzņēmējdarbības un finanšu prasmes (vismaz 900 labuma guvēji); īstenota digitalizācijas plānošana un radīti rīki digitālās pārveides apspriešanai (vismaz 16 projekti); — kultūras un radošo nozaru internacionalizācija (vismaz 300 atbalsta saņēmēji). Projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
475	C24.I1	T	Iniciatīvu un projektu pabeigšana kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšanai		Skaits	0	1 216	2. CET.	2026	1216 darbību pabeigšana, lai veicinātu kultūras nozaru konkurētspēju, izmantojot: — kultūras un radošo industriju profesionāļu uzņēmējdarbības un finanšu prasmes (vismaz 900 vienības); īstenota digitalizācijas plānošana un radīti rīki digitālās pārveides apspriešanai (vismaz 16 projekti); — kultūras un radošo nozaru internacionalizācija (vismaz 300 vienības).
355	C24.I2	T	Izpildītājmākslas un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācija un ilgtspējīga pārvaldība	—	Skaits	0	200	4. CET.	2023	Novecošanas rezultatīvās un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācija un ilgtspējīga pārvaldība: vismaz 200 darbības, kas īstenotas vismaz 17 reģionos saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
357	C24.I2	T	Bibliotēku e-grāmatu licences	—	Skaits	0	300 000	2. CET.	2023	E-grāmatu licences, kas iegādātas un izsniegtas publiskām bibliotēkām (vismaz 300000)
359	C24.I2	T	Kultūras un radošo iniciatīvu veicināšana	—	Skaits	0	400	4. CET.	2023	Veicināt bezpeļņas organizāciju un bezpeļņas organizāciju kultūras aktivitāti ārpuspilsētu teritorijās (vismaz 400 iniciatīvas)
358	C24.I2	T	Grāmatu pirkumi bibliotēkām	—	Skaits	0	450 000	4. CET.	2024	Papīra grāmatas, kas iegādātas un nodotas publiskām bibliotēkām (vismaz 450000)
356	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un uzlabošana	—	Skaits	0	19	4. CET.	2025	Kultūras objekti, kas atbalstīti ar Spānijas kultūras mantojuma saglabāšanas, atjaunošanas un uzlabošanas pasākumiem: vismaz 19 objekti vismaz 15 reģionos saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
474	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un uzlabošana (Tabacalera)					2. CET.	2026	Tabacalera kultūras objekts Madridē atbalstīja pasākumus Spānijas kultūras mantojuma saglabāšanai, atjaunošanai un uzlabošanai.
360	C24.I3	T	Galveno kultūras pakalpojumu digitalizācija un veicināšana		EUR (miljoni)	0	40	2. CET.	2022	Kopējais budžets, par kuru uzņemtas saistības vismazEUR 40000000 apmērā, lai palīdzētu: a) veicināt un digitalizēt Nacionālo Prado muzeju un Reinas Sofijas muzeju; Darbības, kuru mērķis ir palielināt Spānijas valsts bibliotēkas digitālās kolekcijas lietotāju skaitu gadā — Citu bibliogrāfiskā mantojuma digitalizāciju [digitalizētas bibliogrāfiskā mantojuma kolekcijas]; — Digitāla piekļuve bibliogrāfiskajam mantojumam un visu veidu publisko arhīvu sistēmu sadarbspēja un Spānijas vēsturiskā mantojuma inventarizācijas un arhīvu sistēmu datu glabāšanas jaudas palielināšana; Integrētas sistēmas pabeigšana INAEM resursu, aktīvu, struktūru un infrastruktūras digitalizācijai un kataloģizēšanai
361	C24.I3	T	Digitalizācijas pabeigšana un galveno kultūras pakalpojumu veicināšana	—	Skaits	0	200	2. CET.	2023	Vismaz 200 projektu pabeigšana saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā, lai: — Veicināt un digitalizēt Nacionālo Prado muzeju un Reinas Sofijas muzeju; Darbības, kuru mērķis ir palielināt Spānijas valsts bibliotēkas digitālās kolekcijas lietotāju skaitu gadā; — Digitāla piekļuve bibliogrāfiskajam mantojumam un visu veidu publisko arhīvu sistēmu sadarbspēja un Spānijas vēsturiskā mantojuma inventarizācijas un arhīvu sistēmu datu glabāšanas jaudas palielināšana; — Integrētas sistēmas pabeigšana INAEM resursu, aktīvu, struktūru un infrastruktūras digitalizācijai un kataloģizēšanai.
362	C24.I3	T	Bibliogrāfiskā mantojuma digitalizācijas pabeigšana		Skaits (miljoni)	10	12	2. CET.	2023	— Bibliogrāfiskā mantojuma (publisko un privāto kolekciju) digitalizācija (kopumā 12 miljoni digitalizēto mantojuma kolekciju)

Y. 25. SASTĀVDAĻA: Spānijas Audiovizuālais centrs

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents apvieno vairākas investīcijas un reformas, kuru mērķis ir atdzīvināt un stiprināt audiovizuālo nozari. Tās mērķis ir uzlabot investīciju vidi, konsolidēt Spāniju kā starptautisku platformu audiovizuālo ieguldījumu veikšanai un padarīt Spāniju par atsauci audiovizuālo produktu, tostarp videospēļu un digitālās jaunrades, eksportēšanā. Šis komponents ietver arī darbības uzņēmumu internacionalizācijas veicināšanai, inovācijas veicināšanai nozarē un labāka regulējuma īstenošanai.

Saskaņā ar plānu “Spānija Digital 2025” un nesen apstiprināto plānu “Spānijas Audiovizuālais centrs Eiropā” ir sagaidāms, ka komponents atbalstīs darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešu vidū, tūrisma nozarē, un ietver pasākumus dzimumu nevienlīdzības mazināšanai.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Y.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C25.R1): Audiovizuālā tiesiskā regulējuma reforma

Audiovizuālā tiesiskā regulējuma reforma ietver divu tiesību aktu pieņemšanu un nozares plāna apstiprināšanu:

1.Stājas spēkā Vispārīgais likums par audiovizuālo komunikāciju, kam ir atšķirīgi mērķi. Pirmkārt, pielāgot un modernizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem un platformu video apmaiņas pakalpojumiem Spānijā. Otrkārt, izveidot mehānismus, lai garantētu lietotāju tiesības, piemēram, nepilngadīgo un sabiedrības aizsardzību pret noteiktiem satura veidiem. Treškārt, veicināt Eiropas audiovizuālo darbu, divkāršojot atbalstu neatkarīgai audiovizuālajai ražošanai. Ceturtkārt, uzlabot personu ar invaliditāti integrāciju. Likums stājas spēkā līdz 2022. gada pirmā ceturkšņa beigām.

2.Likuma Nr. 55/2007 par kinematogrāfiju reforma, kuras mērķis ir i) atjaunināt likuma noteikumus atbilstoši nozares jaunajai realitātei; II) saskaņot tiesisko regulējumu ar Eiropas tiesisko regulējumu, tostarp valsts atbalsta noteikumiem; un iii) atjaunināt un grozīt mehānismu, lai sniegtu finansiālu atbalstu audiovizuālajai nozarei. To sāk līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.Plāna “Spānijas Audiovizuālais centrs Eiropai” pieņemšana un īstenošana, kura mērķis ir padarīt Spāniju par globālu ieguldījumu platformu, piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un eksportēt audiovizuālos produktus. Ministru padome šo plānu pieņēma 2021. gada martā. Tas ietver investīcijas visas audiovizuālās nozares vērtības ķēdes uzlabošanai, pamatojoties uz Spānijas salīdzinošajām priekšrocībām šajā nozarē, tostarp vispāratzītu audiovizuālo nozari, labi apmācītu cilvēkkapitālu un globāli atzītu radošo spēju. Plānā ir iekļauti visi audiovizuālās nozares formāti (piemēram, kino, seriāli, reklāma, videospēles un animācija). “Spānijas Audiovizuālā centra Eiropai” mērķis ir izveidot sinerģiju ar citām nozarēm, piemēram, kultūru un tūrismu. Iekļauto pasākumu pamatā ir četras prioritātes: I) pārveidot Spāniju par audiovizuālo darbu piesaistes centru, ii) samazināt ar nozari saistītās administratīvās un regulatīvās izmaksas, iii) uzlabot nozares uzņēmumu konkurētspēju, ieguldot to digitalizācijā, un iv) radīt talantus un mazināt dzimumu nevienlīdzību.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 1 (C25.I1): Audiovizuālās nozares veicināšanas, modernizācijas un digitalizācijas programma

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot audiovizuālās nozares uzņēmējdarbības un radošās struktūras konkurētspēju un noturību, kā arī veicināt tās internacionalizāciju un piesaistīt ārvalstu ieguldījumus. Lai to izdarītu, investīcijā ir trīs atšķirīgas programmas.

1.Programma audiovizuālās nozares veicināšanai, modernizācijai un digitalizācijai, lai uzlabotu audiovizuālās nozares uzņēmējdarbības un radošās struktūras konkurētspēju un noturību. Programma atbalsta arī digitālo tehnoloģiju ieviešanu un integrāciju audiovizuālā satura veidošanā un popularizēšanā, kā arī autoru atlīdzības rīka digitalizāciju.

2.Programma audiovizuālās nozares internalizācijas veicināšanai, piedaloties audiovizuālās uzņēmējdarbības konferencēs, platformās un projektu izstrādes laboratorijās un gadatirgos. Mērķis ir ieviest dažādus mehānismus, lai pilnībā izmantotu Spānijas audiovizuālās nozares potenciālu un veicinātu vietējos talantus globālā vidē.

3.Programma, kuras mērķis ir piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus audiovizuālajā nozarē, izveidojot pievilcīgu investīciju vidi, samazinot administratīvo slogu un atvieglojot dažādas administratīvās procedūras (kas ietver saikni ar valsts pārvaldi vispārējā, reģionālā un vietējā līmenī).

Šīs investīcijas ir vērstas uz uzņēmumiem, profesionāļiem un dalībniekiem visā audiovizuālajā vērtības ķēdē, un tās ir īpaši vērstas uz MVU, kas ražo audiovizuālo saturu, MVU, kas specializējas autoru atalgojuma pārvaldībā, un tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumiem, kas var izstrādāt platformas, kuras ir atvērtas visām ieinteresētajām personām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Y.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir darbības sākums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
363	C25.R1	M	Plāns “Spānija, Eiropas Audiovizuālais centrs”.	Apstiprinājums Ministru padomē				Q1	2021	Ministru padome apstiprina plānu “Spānija, Eiropas Audiovizuālais centrs”. Plānā ir apvienotas publiskās investīcijas un reformas, kuru mērķis ir i) internacionalizēt nozari un palielināt Spānijas kā ārvalstu ieguldījumu galamērķa pievilcību; II) samazināt regulatīvās un administratīvās izmaksas; III) uzlabot visu uzņēmumu konkurētspēju, ieviešot jaunas tehnoloģijas, lai uzņēmums varētu konkurēt digitalizētā tirgū; un iv) veicināt cilvēkkapitālu, samazinot dzimumu nevienlīdzību.
364	C25.R1	M	Stājas spēkā vispārējais likums par audiovizuālo komunikāciju.	Spēkā stāšanās likuma noteikumi				Q1	2022	Vispārējā likuma par audiovizuālo komunikāciju stāšanās spēkā. Šis likums reglamentē tiesisko regulējumu audiovizuālo sakaru pakalpojumu sniegšanai Spānijā un efektīvi transponē valsts tiesību sistēmā Audiovizuālo sakaru pakalpojumu direktīvu 2018/1808. Tā mērķis ir pielāgot un atjaunināt tiesisko regulējumu, kas piemērojams audiovizuālo sakaru pakalpojumiem un video koplietošanas platformu pakalpojumiem Spānijā. Likuma mērķis ir arī garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dažādajiem tirgus dalībniekiem. Visbeidzot, likums ietver dažus mehānismus, lai garantētu lietotāju tiesības (piemēram, nepilngadīgo un sabiedrības aizsardzību pret noteiktiem satura veidiem).
365	C25.R1	M	Kinematogrāfijas likuma stāšanās spēkā.	Spēkā stāšanās likuma noteikumi				4. CET.	2023	Kinematogrāfijas likuma apstiprināšana parlamentā un stāšanās spēkā. Šis likums atjaunina tiesisko regulējumu, ņemot vērā audiovizuālās nozares jauno realitāti un vajadzības, saskaņojot valsts regulējumu ar Eiropas tiesisko regulējumu.
366	C25.I1	T	Atbalsts MVU audiovizuālajā nozarē.	—	Skaits	0	100	4. CET.	2023	Piešķiršana/publiskais iepirkums vismaz 200 miljonu EUR apmērā, lai atbalstītu darbības, kas norādītas pasākuma aprakstā minētajās trijās programmās. Tas ietver atbalstu vismaz 100 MVU audiovizuālajā nozarē to digitalizācijā, dzimumu līdztiesības veicināšanā, internacionalizācijā un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanā saskaņā ar vispārējo programmu.
476	C25.I1	T	Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem atbalsta MVU audiovizuālajā nozarē		Skaits	0	100	4. CET.	2024	Projektu pabeigšana, lai atbalstītu darbības, kas norādītas pasākuma aprakstā minētajās trijās programmās, tostarp atbalsts vismaz 100 MVU audiovizuālajā nozarē to digitalizācijai, dzimumu līdztiesības veicināšanai, internacionalizācijai un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistei saskaņā ar vispārējo programmu.

Y.3 Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 2 (C25.I2) — PERTE “Jaunā valodu ekonomika”: Informācija spāņu un citās oficiālajās valodās.

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt spāņu un oficiālo valodu ekonomisko potenciālu, veicinot plašsaziņas līdzekļu nozares internacionalizāciju, izplatīšanu un paplašināšanos šajās valodās. Lai to panāktu, šīs investīcijas atbalsta satura digitalizācijas un izplatīšanas projektus, kā arī to, ka mediju nozares uzņēmumi pieņem jaunus tehnoloģiskos rīkus satura pārvaldībai un apstrādei spāņu un līdzo oficiālajās valodās.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3 (C25.I3) — Audiovizuālo centru fonds

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas mehānismā, proti, Audiovizuālo centru fondā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam projektos, kas saistīti ar filmām, fikciju, televīziju, saturu, digitālo kultūru, kā arī multividi un interaktīvu saturu, piemēram, videospēlēm, iegremdējošu pieredzi un vizuālo ietekmi, un lai attīstītu kapitāla tirgus šajā jomā. Mehānisms darbojas, tieši vai ar starpnieku starpniecību sniedzot tiešu finansējumu un kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 1712000000 EUR apmērā.

Mehānismu pārvalda Sociedad Española para la Transformación Tecnológica (SETT) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:

·Izveidotais tiešais finansējums: šī pozīcija nodrošina tiešus aizdevumus privātiem uzņēmumiem (piemēram, vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un lielām korporācijām) un publiskiem uzņēmumiem, lai finansētu projektus audiovizuālajā nozarē. Aizdevumus sniedz tieši SETT, un katru projektu līdzfinansē trešās personas privāts(-i) ieguldītājs(-i). SETT piešķirtie līdzekļi veido ne vairāk kā 70 % no kopējās ieguldījuma atbalsta summas. Privātie ieguldītāji sedz vismaz 30 % no kopējās investīciju atbalsta summas.

·Kapitālieguldījumi un kvazikapitāla ieguldījumi: šī pozīcija ietver tiešus kapitāla ieguldījumus, izmantojot SETT, un/vai līdzekļu nodošanu kapitāla fondiem vai citiem ieguldījumu instrumentiem, ko pārvalda privāti finanšu starpnieki, kuri veic kapitālieguldījumu darbības audiovizuālās nozares uzņēmumos. Fonda maksimālā līdzdalība nepārsniedz 49 % no ieguldījumu instrumentu fondiem. Fonda kapitālieguldījumi neizraisa to, ka publiskā kapitāla daļa galasaņēmējā pārsniedz 49 % no kopējā pašu kapitāla.

Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Spānija un SETT paraksta īstenošanas nolīgumu, vai Spānija apstiprina attiecīgo juridisko instrumentu un saistītos dokumentus, kuros ir šāds saturs:

1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Sākotnējo Mehānisma ieguldījumu lēmumu pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar no Spānijas valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu. Mehānisma galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgas līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātu ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību īstenošanu. Starpniecības ieguldījumu gadījumā galīgo lēmumu par ieguldījumiem pieņem starpnieki.

2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:

a.Finanšu produkta(-u) un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts saskaņā ar pasākuma aprakstu.

b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.

c.Aizliegums refinansēt jebkuru neatmaksātu aizdevumu.

d.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Turklāt ieguldījumu politika paredz, ka Mehānisma galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts vides tiesību akti.

e.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums vai juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar ko izveido mehānismu, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu atmaksu.

4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām investīcijām.

2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar SETT revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība starpniekam pārbaudīt, vai galasaņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi, tostarp izmantojot pozitīvu deklarāciju sarakstu un/vai pašdeklarācijas darbībām, kuru vērtība ir mazāka par EUR 10000000, pirms tiek uzņemtas saistības finansēt darbību.

5.Prasības attiecībā uz digitālajām investīcijām, ko veic īstenošanas partneris: vismaz 1712000000 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina digitālo mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu 210 .

2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Y.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir darbības sākums, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā iekļautajās summās nav iekļauts PVN saistībā ar pasākumu C25.I2.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L75	C25.I2	M	Balvu publicēšana digitalizācijas finansēšanai un projektu satura izplatīšanai	Publicēšana OV vai oficiālajā tīmekļa vietnē				CET.	2025	Oficiālajā Vēstnesī vai oficiālajā tīmekļa vietnē tiek publicēts aizdevums vismaz 19500000 EUR apmērā projektiem, kas paredzēti satura un informācijas digitalizācijai un izplatīšanai, kā arī jaunu tehnoloģisko rīku pieņemšanai mediju nozares uzņēmumos satura pārvaldībai un apstrādei spāņu un līdzo oficiālajās valodās.
L76	C25.I2	T	Satura digitalizācijas un izplatīšanas projektu īstenošana		EUR (miljoni)		17.55	2. CET.	2026	Tādu projektu pabeigšana, kas atbilst vismaz 17 550 000 EUR lielam budžetam un attiecas uz digitalizāciju, satura izplatīšanu un jaunu tehnoloģisko rīku pieņemšanu satura pārvaldībai un apstrādei spāņu un līdzo oficiālajās valodās.
L77	C25.I3	M	Audiovizuālā centra fonds: Mehānisma stāšanās spēkā	Īstenošanas nolīguma vai juridiskā instrumenta, ar ko izveido mehānismu, stāšanās spēkā				4. CET.	2023	Stājas spēkā īstenošanas nolīgums vai juridiskais instruments un saistītie dokumenti, ar kuriem izveido Mehānismu.
L78	C25.I3	T	Audiovizuālā centra fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I).			0	50 %	2. CET.	2025	Uzņēmums un SETT izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu vismaz 50 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 1 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem). Uzņēmums sagatavo ziņojumu, kurā sīki izklāsta šā finansējuma procentuālo daļu, kas veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L79	C25.I3	T	Audiovizuālā centra fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II).			50 %	100 %	CET.	2026	Uzņēmums un SETT izraudzītie starpnieki ir noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas). Vismaz 10 % finansējuma atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar pašu kapitāla fondiem, un vismaz 50 % atbilst finansēšanas nolīgumiem, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem par visiem pārējiem ieguldījumu produktiem (tostarp īstenošanas partnera tiešajiem kapitālieguldījumiem). Ir arī jānodrošina, ka 100 % no šā finansējuma veicina digitālo mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
L80	C25.I3	M	Audiovizuālā centra fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu		EUR (miljoni)	0	1 712	CET.	2026	Spānija pārvieto EUR 1712000000 uz SETT mehānisma vajadzībām.

Z. SASTĀVDAĻA NR. 26: Sporta veicināšana

Saskaņā ar Spānijas atveseļošanas un noturības plānu sporta nozare Spānijā veido 3,1 % no IKP un tieši vai netieši nodrošina 2,1 % no kopējās nodarbinātības valstī.

Šā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir veicināt sporta nozares pārveidi, digitalizējot sporta organizācijas un modernizējot sporta objektus, lai nodrošinātu to vidisko ilgtspēju un piekļūstamību. Tā arī atbalsta sporta veicināšanu veselības aizsardzības nolūkos, jo īpaši nodrošinot labāku piekļuvi fiziskajām aktivitātēm teritorijās, kurās draud iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī veicot pētījumus šajā jomā. Visbeidzot, komponents ietver mērķtiecīgas investīcijas, lai veicinātu sieviešu līdzdalību profesionālajā sportā un amatieru sportā.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par investīciju veicināšanu inovācijā un energoefektivitātē (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), publisko un privāto investīciju veicināšanu un zaļās pārkārtošanās sekmēšanu (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2022. un 2020. gada ieteikums Nr. 3) un veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

Šis komponents atbalsta un papildina darbības, kas paredzētas citās plāna daļās, piemēram, darbības veselīga dzīvesveida veicināšanai 18. komponentā (Veselības sistēmas reforma). Optimizējot un modernizējot esošo sporta infrastruktūru, tas arī papildina pasākumus, kas veikti saskaņā ar komponentu Nr. 2 (Renovācija), un atbalsta tūrisma nozares pārveidi Spānijā saskaņā ar komponentu Nr. 14 (Tūrisms).

Z.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C26.R1) — Sporta likums

Šā likumdošanas pasākuma mērķis ir nodrošināt veselību un drošību sportā visos līmeņos, sporta regulējumā iekļaut dzimumu līdztiesības, pieejamības un sociālās kohēzijas aspektus, modernizēt sporta organizācijas un infrastruktūru, izmantojot digitalizāciju un to ekoloģisko pārveidi, un veicināt nozares internacionalizāciju. Tiesību akti pielāgo sporta organizatoriskās struktūras pašreizējām problēmām, ar kurām tā saskaras, ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma (C26.R2) — Sporta profesionāļu likums

Šā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai jaunu sporta profesiju regulējums neradītu šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai un pakalpojumu sniegšanai Spānijas teritorijā. Pasākums risina problēmas, ko rada regulējuma neviendabīgums reģionālā līmenī (tostarp atšķirīgas piekļuves prasības reģionos). Pasākums nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem, jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes principiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C26.R3) — Valsts stratēģija sporta veicināšanai

Šīs stratēģijas mērķis ir veicināt sporta nodarbību, lai izvairītos no negatīvām sekām, ko uz veselību un labklājību var atstāt mazkustīgs dzīvesveids un fiziskās aktivitātes trūkums. Pasākums cita starpā ietver: a) darbības labas prakses un veselīgu ieradumu ieviešanai; b) analītisks instruments stratēģijas ietekmes mērīšanai un uzlabošanai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 (C26.I1) — Digitālais sporta plāns

Šā pasākuma mērķis ir digitalizēt sporta federācijas, tostarp to budžeta pārvaldību un sporta licenču piešķiršanas procedūras. Tā arī uzlabo sporta praksē iegūto datu analīzi, tostarp veselīga dzīvesveida veicināšanai un pētniecības vajadzībām. Visbeidzot, tā veicina sabiedrisko sporta medicīnas centru digitalizāciju un cīņu pret dopingu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 2 (C26.I2) — Sporta objektu ekoloģiskās pārkārtošanās plāns

Šā pasākuma mērķis ir modernizēt esošās sporta iekārtas, tostarp sporta objektus, kas var piesaistīt tūrismu, un augstas veiktspējas sporta centrus. To panāk, tos digitalizējot optimālai izmantošanai un uzlabojot to energoefektivitāti, kas, paredzams, ļaus ietaupīt vismaz 30 % no primārās enerģijas pieprasījuma. Pasākums arī veicina sportu lauku apvidos, izveidojot monitoru tīklu, lai stimulētu fizisko aktivitāti.

Atlases kritēriji ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar šo komponentu, nodrošina atbilstību 100 % klimatrīcības izsekošanai vismaz 106 000 000 EUR apmērā. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti 211 .

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 3 (C26.I3) — Sociālais plāns sportam

Šim pasākumam ir divējāds mērķis. No vienas puses, tās mērķis ir modernizēt esošās sporta iekārtas, uzlabojot to digitalizāciju, energoefektivitāti un pieejamību, lai Spānija varētu iesniegt piedāvājumus par starptautisku sporta sacensību rīkošanu. No otras puses, tās mērķis ir veicināt sieviešu līdzdalību profesionālajā sportā, veicot pasākumus, lai palielinātu viņu klātbūtni un pamanāmību, apmācību un ļautu profesionalizēt sieviešu sportu, jo īpaši futbolu.

Atlases kritēriji ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar šo komponentu, nodrošina atbilstību 100 % klimatrīcības izsekošanai vismaz 27500000 EUR apmērā no kopējām investīcijām. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē, izmantojot attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Z.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Summas tabulā, kurās iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
367	C26.R1	M	Likuma par sportu stāšanās spēkā	Likuma noteikums par tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Likums veicina veselību un drošību sporta nodarbībās visos līmeņos, dzimumu līdztiesību, sociālo iekļaušanu un pieejamību, modeļa starptautiskās dimensijas veicināšanu un organizāciju un infrastruktūru modernizāciju, ievērojot vides aizsardzību un digitalizāciju.
368	C26.R2	M	Likuma par dažu sporta profesiju regulēšanu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2023	Pieņemt likumu par dažu sporta profesiju regulējumu, lai risinātu regulējuma neviendabīguma radītās problēmas un pienācīgi ņemtu vērā nepieciešamības un proporcionalitātes principus.
369	C26.R3	M	Valsts stratēģija sporta veicināšanai pret mazkustīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes trūkumu	Publicēšana tīmekļa vietnē				4. CET.	2023	Spānijas valdība apstiprina, ka tiek īstenota Valsts stratēģija sporta veicināšanai pret mazkustīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes trūkumu. Stratēģijas mērķi ir šādi: (a) pastāvīga analīzes instrumenta ieviešana, lai analizētu, izmērītu un uzlabotu stratēģijas ietekmi; b) tādu darbību īstenošana, kuru mērķis ir izveidot labu praksi un veselīgus paradumus pēc analīzes veikšanas. Stratēģija ir saistoša reģionālajām un vietējām iestādēm.
370	C26.I1	M	Sporta nozares digitalizācija	Publicēts OV				CET.	2025	Budžeta izpilde vismaz 75,6 miljonu EUR apmērā, kam būtu ievērojami jāuzlabo nozares digitalizācija, jo īpaši: sporta federācijas digitalizācija (tostarp budžeta un licenču pārvaldība) ar jaunu IT sistēmu; b) it Datawarehouse sistēma datu analīzei; lietu internets (IoT) augstas veiktspējas centros; d) sistēmas konkurenta modeļu noteikšanai vai katra sportista apmācības optimizācijai; 10 pētniecības projektu publicēšana par veselību veicinošu fizisko aktivitāti (HEPA); F) IT sistēmas tests Valsts Sporta medicīnas centrā; elektroniska biroja izveide antidopinga administrācijā, tostarp “bezpapīra” sistēmas ieviešana AD kontrolei; un h) pētījums par digitalizācijas vajadzībām (piemēram, lietojumprogrammām, sporta federācijām, sporta medicīnu, HEPA un antidopingu) sporta nozares digitalizācijai.
371	C26.I1	T	Sporta medicīnas centri	—	Skaits		20	4. CET.	2025	Vismaz 20 no 23 sporta medicīnas centriem izmanto jauno IT tehnoloģiju.
372	C26.I1	M	It projektu pabeigšana augstas veiktspējas centros un antidopinga administrācijā	Datu vākšana no augstas veiktspējas centriem; AD kontroles lietotnes testu sākums				CET.	2025	It sistēmas izstrādes (tostarp lietu interneta) pabeigšana augstas veiktspējas centros. Elektroniska biroja izveide antidopinga administrācijā, tostarp “bezpapīra” sistēmas ieviešana AD kontrolei.
373	C26.I2.	T	Sporta un sporta objektu tehnisko centru renovācija un uzlabošana		Skaits	0	95	4. CET.	2025	Vismaz 40 tehniskie centri un 45 sporta objekti ir renovēti un ar digitalizācijas palīdzību ir uzlabojuši energoefektivitāti un/vai izmantošanas optimizāciju, un/vai uzlabojuši piekļūstamību. Būvdarbu pabeigšanas pārbaudes līdzeklis ir būvdarbu pabeigšanas sertifikāti. Ar intervencēm energoefektivitātes jomā panāk vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Objektu sarakstu publisko.
374	C26.I3	M	Projekti līdztiesības veicināšanai sportā	Publicēts OV				2. CET.	2022	CVD (Valsts Sporta padome) piešķir uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Oficiālajā Vēstnesī, kurā paredzēts atlasīt vismaz 15 atbalsta saņēmējus projektus, lai veicinātu vienlīdzību sportā, jo īpaši ar apmācību, sieviešu sporta profesionalizāciju un sieviešu sporta pamanāmību. Uzaicinājuma kopējais budžets ir 11700000 EUR.
375	C26.I3	T	Sporta sociālā plāna darbību pabeigšana		Skaits	0	40	4. CET.	2023	Sporta sociālajā plānā paredzēto darbību pabeigšana, tostarp vismaz 40 sporta objektu renovācija un pasākumi sieviešu klātbūtnes veicināšanai profesionālajā sportā (apmācības programmas, tirgvedības kampaņas un pētījumi). Ar intervencēm energoefektivitātes jomā panāk vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu. Objektu sarakstu publisko.

AA. KOMPONENTS: Pasākumi un rīcība, lai novērstu un apkarotu krāpšanu nodokļu jomā

Šis Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un apkarošanu. Komponenta mērķis ir palielināt nodokļu saistību izpildi un iekasēt lielākus nodokļu ieņēmumus. Komponents cita starpā pievēršas konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem par fiskālās un publiskā iepirkuma sistēmas stiprināšanu visos valdības līmeņos (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un — kad to ļauj ekonomiskie apstākļi — fiskālās politikas īstenošanu, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

AA.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C27.R1) — Krāpšanas apkarošanas likuma pieņemšana

Šīs reformas mērķis ir stiprināt noteikumus pret nodokļu apiešanas praksi, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību, kā arī grozīt netiešos un tiešos nodokļus, konkrētus pašvaldību nodokļus un azartspēļu regulējumu. Reforma ievieš izmaiņas regulā, kuras mērķis ir noteikt nodokļu taisnīguma parametrus un atvieglot darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot krāpšanu, pastiprinot nodokļu kontroli.

Reforma ietver likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā pieņemšanu un stāšanos spēkā, kurā:

·Paplašina to darījumu perimetru, kuros e-maksājumi ir atļauti (paraksti un profesionāļi), un nosaka juridisku robežvērtību skaidras naudas maksājumiem;

·Atjaunina nodokļu oāžu sarakstu saskaņā ar pārredzamības, beznodokļu un kaitējošu nodokļu režīmu kritērijiem;

·Ievieš izmaiņas noteikumos par personām, kurām ir nodokļu parādi;

·Īsteno “divkāršas lietošanas programmatūras” aizliegumu;

·Ievieš atsauces vērtību nodokļa bāzei īpašuma nodokļu jomā.

Likumu pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam. Likums stājas spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. Reforma paredz likuma provizorisku novērtējumu līdz 2022. gada 31. decembrim, un, pamatojoties uz minēto novērtējumu, 2023. gadā var tikt veikti grozījumi.

Reforma (C27.R2) — Nodokļu aģentūras modernizācija

Nodokļu aģentūrai ir uzticēta valsts nodokļu sistēmas un muitas sistēmas īstenošana, un tā veic savas darbības stratēģiskā plāna 2020.–2023. gadam ietvaros. Šis stratēģiskais plāns, kas lielā mērā balstās uz IT risinājumu izmantošanu, katru gadu tiek pārskatīts, lai nodrošinātu, ka tas ir pielāgots jaunām nodokļu politikas norisēm, informācijas avotiem, nodokļu maksātāju rīcībai un tehnoloģiju attīstībai. Šīs reformas mērķis ir atbalstīt stratēģiskā plāna 2020.–2023. gadam īstenošanu un ikgadējo pārskatīšanu, kura mērķis ir modernizēt aģentūru pakalpojumu sniegšanu, lai samazinātu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Reforma cieši mijiedarbojas ar citām reformām šajā komponentā. Reforma ietver:

·Palielināt nodokļu aģentūras cilvēkresursus atbilstoši tās vidēja termiņa vajadzībām un

·Pārskatīt Aģentūras ēkas, lai modernizētu tehnoloģijas un palielinātu energoefektivitāti.

Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma (C27.R3) — Pastiprināta palīdzība nodokļu maksātājiem

Šīs reformas mērķi ir uzlabot palīdzību nodokļu maksātājiem. Viens no galvenajiem elementiem Nodokļu aģentūras stratēģijā 2020.–2023. gadam ir uzlabot pakalpojumus nodokļu maksātājiem, vairāk izmantojot elektroniskās platformas (tā sauktos “ADI”, Integrētu digitālo administrāciju). Reforma ietver jaunu pakalpojumu sniegšanu, lai atvieglotu uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, kā arī PVN aplikšanu ar nodokļiem. Jauni pakalpojumi ietvers uzlabotas saziņas metodes, palīdzības dienestu pakalpojumus un lietotāju datu aplūkošanu, kā arī nodokļu deklarācijas un deklarāciju apstrādi. Plānots, ka laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam šādu pakalpojumu sniegšana palielināsies trīs kārtās, lai pakāpeniski arvien vairāk klientu izvēlētos elektroniskos pakalpojumus, nevis apmeklētu savus vietējos nodokļu birojus. Ar šiem pasākumiem Aģentūras mērķis ir atvieglot saviem klientiem nodokļu kodeksa ievērošanu un tādējādi palielināt nodokļu ieņēmumus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C27.R4) — Starptautiskā dimensija

Šīs reformas mērķis ir palielināt un optimizēt IT sistēmu izmantošanu starptautiskajā sadarbībā, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pēc starptautiskiem nolīgumiem politikas jomā šī reforma ietver pasākumus, lai atvieglotu nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildi (tostarp datus par iedzīvotāju ienākuma nodokli), pastiprinātu cīņu pret nedeklarētām darbībām un ēnu ekonomiku un pārskatītu no dažādām valstīm iegūtās informācijas kvalitāti un lietderību. Paredzams, ka šie mērķi tiks sasniegti, plašāk izmantojot sarežģītākas IT sistēmas un ieviešot tiešsaistes pakalpojumus nodokļu maksātājiem.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma (C27.R5) — Kooperatīvais modelis

Šīs reformas mērķis ir uzlabot nodokļu aģentūras attiecības ar ieinteresētajām personām, piemēram, lielām korporācijām, MVU, pašnodarbinātām personām un attiecīgajām apvienībām, kā arī tiesu sistēmu, lai panāktu lielāku atbilstību nodokļu saistībām. Attiecībā uz nodokļu maksātājiem Aģentūras mērķis ir uzlabot sadarbību un panākt lielāku atbilstību, izmantojot brīvprātīgus nodokļu pārredzamības ziņojumus. Paredzams, ka sadarbība ar tiesnešiem, prokuroriem un tiesām palielināsies, palielinot nodokļu izmeklēšanu skaitu.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.

AA.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
376	C27.R1	M	Likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā Likums par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā (“Ley de medidas de prevención y lucha contra el fraude fiscal”), kas: Palielina to darījumu perimetru, kuros e-maksājumi ir obligāti (uzņēmumi un profesionāļi), un nosaka juridiskās robežvērtības skaidras naudas maksājumiem. —Atjaunina nodokļu oāžu sarakstu saskaņā ar pārredzamības, beznodokļu un kaitējošu nodokļu režīmu kritērijiem. —Īsteno izmaiņas noteikumos par to personu iekļaušanu sarakstā, kurām ir nodokļu parādi. —Īsteno “divkāršas lietošanas programmatūras” aizliegumu. Ievieš nodokļa bāzes atsauces vērtību īpašuma aplikšanai ar nodokli.
377	C27.R1	M	Likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā seku starpposma novērtējums.	Ziņojuma publicēšana Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.				4. CET.	2022	Finanšu ministrija veic starpposma novērtējumu par Likumu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā. Šis novērtējums ar iespējamiem uzlabojumu ieteikumiem tiks publicēts Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.
378	C27.R2	T	Nodokļu administrācijas modernizācija — Nodokļu iestādes darbinieku skaits		Skaits	25 325	26 320	4. CET.	2021	Palielināt nodokļu iestādes darbinieku skaitu līdz vismaz 26320 darbinieku. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembris.
379	C27.R2	T	Nodokļu aģentūras modernizācija — Nodokļu izmeklēšanas		Skaits	5 743	6 591	4. CET.	2021	Iestādes veic 6591 nodokļu izmeklēšanu (2021. gadā veikto nodokļu izmeklēšanu skaits), lai atklātu nereģistrētas ar nodokli apliekamas darbības. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembris.
380	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — Sociedades Web ir modernizēts un pieejams vismaz 1666123 nodokļu maksātāju.		Skaits	0	1 666 123	4. CET.	2021	Sociedades Web — pakalpojumu, kas paredzēts uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, — modernizē, un tas automātiski sniedz nodokļu informāciju, ko uzņēmumi iepriekš paziņojuši valsts pārvaldei un kas attiecas uz nodokļu deklarāciju. Pēc minētās modernizācijas pabeigšanas pakalpojumu dara pieejamu 1666123 uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembris.
381	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — “Renta Web” modernizēts un pieejams vismaz 1779505 nodokļu maksātāju		Skaits	0	1 779 505	4. CET.	2021	Renta Web ir uz iedzīvotāju ienākuma nodokli vērsta programmatūra, kas ļaus tieši importēt “libros registro” iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijās. Tā būs pieejama 1779505 iedzīvotāju ienākumu nodokļu maksātājiem. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembris.
382	C27.R3	M	Četru digitālā atbalsta platformu nodrošināšana	Nodokļu aģentūras ziņojuma publicēšana				2. CET.	2023	Nodokļu aģentūra izveido un ievieš četras nodokļu digitālā atbalsta platformas (DSP). DPS darbojas kā virtuāli tiešsaistes kontaktpunkti, kas sniedz nodokļu maksātājiem plašāku palīdzības pakalpojumu, ļaujot viņiem sazināties ar nodokļu aģentūru dažādās valodās, lai veiktu tiešsaistes atbalsta procedūras, kas ietver: 1) informācijas pakalpojumi, kas saistīti ar i) skaitīšanas informāciju; PVN; iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 2) palīdzības pakalpojumi, kas saistīti ar: skaitīšanas deklarācijas; un ii) ceturkšņa PVN pašnovērtējumi iznomātājiem un PVN deklarācijas nodokļa maksātājiem, kas sāk darbību.
383	C27.R4	T	Starptautiskā dimensija — identificēti reģistrēti ārvalstu nodokļu maksātāji		Skaits (%)	0	85	4. CET.	2021	Lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, jo īpaši attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri reģistrā ir reģistrēti kā ārvalstu nodokļu maksātāji, Nodokļu aģentūra īsteno projektu, kurā izmanto jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem no dažādiem starptautiskiem avotiem, piemēram, FATCA un CRS. Paredzams, ka pēc projekta pabeigšanas saņemtā starptautiskā informācija būs piemērota riska analīzei. Projekta mērķis ir līdz 2021. gada 31. decembrim identificēt nodokļu datus no vismaz 85 % reģistrēto ārvalstu nodokļu maksātāju, par kuriem Nodokļu aģentūra saņēma informāciju 2019. gadā, un pārbaudīt tā nodokļu datus, lai tos varētu izmantot riska analīzē. Bāzlīnijas datums: 2020. gada 31. decembris.
384	C27.R5	T	Sadarbības modelis — pārredzamības ziņojumi		Skaits	0	20	4. CET.	2021	Nodokļu aģentūra 2021. gadā īsteno projektu, kas mudina starptautiskus uzņēmumus atklāt informāciju par savu darbību. Šāda informācijas atklāšana var ietekmēt šo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem. Mērķis ir 2021. gadā iesniegt 20 pārredzamības ziņojumus.

AB. KOMPONENTS NR. 28: Nodokļu sistēmas pielāgošana 21. gadsimta realitātei

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 28. komponentā ietvertie pasākumi ietver dažādus nodokļu pasākumus, piemēram, ārkārtas pasākumus, par kuriem tika nolemts ekonomikas krīzes akūtajā posmā 2020. gadā, ieviest jaunus nodokļus 2021. gada valsts budžeta kontekstā un vidēja termiņa projektus, kuru mērķis ir pārskatīt un attīstīt tās mērķim atbilstošāku nodokļu sistēmu. Pasākumi ietver arī nodokļu stimulus zaļās pārkārtošanās paātrināšanai. Spānijas nodokļu sistēmas reformas mērķi ir padarīt to taisnīgāku, progresīvāku, ilgtspējīgāku un taisnīgāku, vienlaikus padziļinot zaļo nodokļu sistēmu, iekļaujot dzimumperspektīvu un uzlabojot vispārējas nozīmes sabiedrisko politiku, piemēram, veselības aizsardzību. Reformu mērķis ir arī pozitīvi veicināt ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, ekonomikas noturību un starpteritoriālo kohēziju. Tā kā kopējā nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP Spānijā ir zemāka nekā vienādranga ekonomikā, ir iespējams palielināt ieņēmumus un veicināt valsts finanšu stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Komponents cita starpā attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par fiskālā un publiskā iepirkuma sistēmu stiprināšanu visos pārvaldības līmeņos (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), par — kad to ļauj ekonomiskie apstākļi — fiskālās politikas īstenošanu, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas (konkrētajai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2020), par transporta elektrifikāciju (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 un 2022. gada 4. ieteikums), par investīciju palielināšanu ekoloģiskajā un digitālajā pārkārtošanā (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2023, 2022. gada 1. un 3. ieteikums) un par sociālo un cenas ziņā pieejamu energoefektīvu mājokļu pieejamības palielināšanu, jo īpaši ar renovācijas palīdzību (valsts īpašais ieteikums Nr. 3 2023 un 4 2022).

AB.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C28.R1) — 2020. un 2021. gadā veiktie pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

Spānija 2020. un 2021. gadā ieviesa vairākus nodokļu pasākumus, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi. Šie pasākumi ietvēra nodokļu un muitas parādu atlikšanu, nodokļu termiņu apturēšanu un pagarināšanu, iespējas vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokli, MVU uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN režīmus, PVN likmes pagaidu samazināšanu konkrētām precēm, kas vajadzīgas, lai cīnītos pret veselības krīzi, un Maksātnespējas fonda izveidi nefinanšu uzņēmumiem. Šo pasākumu mērķis bija mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Šie pasākumi stājas spēkā 2020. gada 1. februārī, un daži no tiem turpinās 2021. gadā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C28.R2) — Nodokļu atvieglojumu analīze

Izdevumu pārskatīšanā, ko veica neatkarīga fiskālā iestāde (Autoridad Independiente de Responsabilidad Fiscal, AIReF) par nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, akcīzes nodokļiem un PVN, tika konstatētas iespējas grozīt konkrētus nodokļu atvieglojumus. 2020. gadā tika grozīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa shēmu nodokļu atvieglojumi un samazinātā PVN likme bezalkoholiskajiem dzērieniem un sulām, kā arī dažiem dzērieniem ar pievienotu cukuru un/vai saldinātājiem. Turpmāku regulatīvo reformu īstenošana līdz 2025. gada 31. decembrim izriet no esošo pārskatu, tostarp AIReF pārskatu, padziļinātas analīzes un no darba grupas, kas izveidota, lai novērtētu 15 papildu nodokļu atvieglojumus, kā arī no citas ministru analīzes, kuras mērķis ir padarīt nodokļu sistēmu efektīvāku, atbalstīt zaļo pārkārtošanos vai veicināt taisnīgumu, un tiek lēsts, ka to spēkā stāšanās brīdī ieņēmumus pastāvīgi palielinās par 0,1 procentpunktu no IKP.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma (C28.R3) — Nodokļu reformas ekspertu komitejas izveide

Iestādes 2021. gada 12. aprīlī izveido Ekspertu komiteju, lai pārbaudītu optimālas nodokļu sistēmas iezīmes un sniegtu ieteikumus par to, kā saskaņoti modernizēt un pielāgot pašreizējo nodokļu sistēmu. Jo īpaši Ekspertu komiteja pievērš uzmanību šādām jomām:

·vides nodokļi;

·uzņēmumu ienākuma nodoklis;

·nodokļu uzlikšana digitalizētā ekonomikā;

·mantas aplikšanu ar nodokļiem, tostarp īpašuma aplikšanu ar nodokļiem un konkrētu saskaņošanas īstenošanu šajā jomā;

·jaunu saimniecisko darbību aplikšana ar nodokļiem; un

·dzimumu līdztiesība.

Grozījumi nodokļu sistēmā, kuru pamatā ir Ekspertu komitejas ieteikumi vai citas Finanšu ministrijas analīzes, stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma (C28.R4) — To nodokļu pasākumu reforma, kas veicina ekoloģisko pārkārtošanos

Šī reforma ietver nodokļu pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt zaļo pārkārtošanos. Šie pasākumi ir šādi:

·nodokļa noteikšana atkritumu apglabāšanai poligonos un sadedzināšanas iekārtās;

·nodokļa ieviešana vienreizējas lietošanas plastmasas iepakojumam;

·fluorēto siltumnīcefekta gāzu nodokļa grozīšana;

·nodokļi vai maksājumi, kas saistīti ar mobilitāti, piemēram, ceļa nodevas un transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļi; kā arī

·subsīdiju pārskatīšana minerāleļļām, ko izmanto kā kurināmo.

Pasākumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C28.R5) — Digitālo pakalpojumu nodokļa apstiprināšana

Ar šo reformu ievieš nodevu, kuras pamatā ir tādu uzņēmumu apgrozījums, kuru neto apgrozījums pārsniedz 750 000 000 EUR, un ienākumi no konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšanas, piemēram, tiešsaistes reklāmas un starpniecības pakalpojumu sniegšanas Spānijā. Nodeva nav atkarīga no tā, vai sabiedrība ir vai nav Spānijas rezidente. Maksājums stājas spēkā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Reforma ietver arī pasākuma ietekmes novērtējuma ziņojumu, ko izdod līdz 2022. un 2023. gada 31. martam.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma Nr. 6 (C28.R6) — Finanšu darījuma nodokļa apstiprināšana

Ar šo pasākumu ievieš nodevu, kuras pamatā ir to biržā kotēto Spānijas uzņēmumu akciju iegādes vērtība, kuru tirgus kapitalizācija pārsniedz EUR 1000000000. Reformas īstenošana stājās spēkā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Reforma ietver arī pasākuma ietekmes novērtējuma ziņojumu, ko izdod līdz 2022. un 2023. gada 31. martam.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma Nr. 7 (C28.R7) — Īstermiņa nodokļu pasākumi attiecībā uz iedzīvotāju nodokļiem

Reforma palielina iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes un pārdales pakāpi, izdarot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Likumā par ienākuma nodokli. Jo īpaši tā par 2 procentu punktiem palielina vispārējās valsts skalas likmi no EUR 300000 kā vispārēju aprēķina bāzi un ietaupījumu par 3 procentu punktiem no EUR 200000. Turklāt individuālo pensiju iemaksu samazinājuma ierobežojumu no EUR 8000 līdz EUR 2000 samazina un pašreizējo ierobežojumu iemaksām, ko sabiedrība veic savam darbiniekam, palielina no EUR 8000 līdz EUR 10000. Turklāt attiecībā uz īpašuma nodokli reforma palielina likmi, kas piemērojama pēdējā tarifa intervālā, par 1 procentu punktu — no 2,5 % līdz 3,5 % (aktīviem, kuru vērtība pārsniedz EUR 10000000). Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 1. janvārim.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma Nr. 8 (C28.R8) — Īstermiņa nodokļu pasākumi uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā

Ar reformu tiks grozīts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, lai palielinātu šā nodokļa ieguldījumu publisko izdevumu atbalstīšanā, vienlaikus arī vienkāršojot atbrīvojumus un atskaitījumus, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāji piemēro vismaz 15 % likmi. No otras puses, atbrīvojums no nodokļa dividendēm un kapitāla pieaugumam, ko rada to dalība meitasuzņēmumos, kas ir gan Spānijas rezidenti, gan nerezidenti, tiek samazināts par 5 %.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma Nr. 9 (C28.R9) — Īstermiņa nodokļu pasākumi netiešajos nodokļos

Reforma paplašina PVN nodokļa standarta likmes piemērošanu 21 % apmērā, to attiecinot arī uz bezalkoholiskajiem dzērieniem, sulām un gāzveida dzērieniem ar pievienotu cukuru. Šāds pasākums ir sociāla apņemšanās veicināt šo kategoriju dzērienu atbildīgu patēriņu un atbilst mērķim finansēt Spānijas labklājības valsts ārējās izmaksas, kas šajā gadījumā rodas neveselīga uztura dēļ. Turklāt nodokļu likmi apdrošināšanas prēmijām paaugstina par diviem procentu punktiem — līdz 8 %, tomēr saglabājot to vidēji zemajā diapazonā attiecībā pret kaimiņvalstīm.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. martam.

AB.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
385	C28.R1	M	2020. un 2021. gadā pieņemtie fiskālie pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.	Likumu un Karaļa dekrētlikumu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā				Q1	2021	2020. un 2021. gadā pieņemto nodokļu pasākumu stāšanās spēkā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgo ekonomisko un sociālo ietekmi: 1. Pārejas noteikumi: dažādi Karaļa dekrētlikumi, ko valdība apstiprinājusi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. 2. Valsts noteikumu grozījumi: Karaļa 1993. gada 24. septembra Likumdošanas dekrēts Nr. 1/1993, ar ko apstiprina Likuma par patstāvīgu pārsūtīšanu un dokumentētiem tiesību aktiem konsolidēto tekstu. — 1992. gada 28. decembra Likums 37/1992 par pievienotās vērtības nodokli. — 2002. gada 23. decembra Likums Nr. 49/2002 par bezpeļņas organizāciju nodokļu režīmu un par nodokļu atvieglojumiem atbalsta sniegšanai. Gada 17. decembra Likums Nr. 58/2003 par vispārējo nodokli. — 28. novembra Likums Nr. 35/2006 par iedzīvotāju ienākuma nodokli
386	C28.R2	M	Nodokļu atvieglojumu pārskatīšana un grozījumi	Reformu noteikumi, kas norāda to stāšanos spēkā un darba grupas ieteikumu publicēšanu Finanšu tīmekļa vietnē, kā arī citas Finanšu ministrijas un AIReF analīzes				4. CET.	2025	Stājas spēkā regulatīvās reformas, kas izriet no esošo pārskatu, tostarp AIReF pārskatu, padziļinātas analīzes un no darba grupas, kas izveidota, lai novērtētu papildu nodokļu atvieglojumus, un citas Finanšu ministrijas analīzes. Regulatīvo reformu mērķis ir padarīt nodokļu sistēmu efektīvāku, atbalstīt zaļo pārkārtošanos vai veicināt taisnīgumu, un tiek lēsts, ka to spēkā stāšanās brīdī ieņēmumi pastāvīgi palielināsies par 0,1 procentpunktu no IKP.
387	C28.R3	M	Ekspertu komitejas iecelšana, ko veic finanšu valsts sekretārs.	Publicēšana tīmekļa vietnē				2. CET.	2021	Ekspertu komitejas iecelšana, lai vadītu nodokļu sistēmas reformu. Komiteja ir atbildīga par nepieciešamo reformu tehnisko analīzi, ņemot vērā pašreizējo scenāriju, kā arī paredzamo situāciju vidējā termiņā un ilgtermiņā, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām: vides nodokļi, uzņēmumu nodokļi, digitālās ekonomikas nodokļi, mantas aplikšana ar nodokļiem un konkrēta saskaņošana šajā jomā, jaunu saimniecisko darbību aplikšana ar nodokļiem.
388	C28.R3	M	No Komitejas ieteikumiem vai citām Finanšu ministrijas analīzēm izrietošo reformu stāšanās spēkā	Reformu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā				Q1	2023	Stājas spēkā reformas, kas izriet no Ekspertu komitejas ieteikumiem vai citām Finanšu ministrijas analīzēm tādās jomās kā vides nodokļi, uzņēmumu nodokļi, īpašuma nodokļi, veselības nodokļi un iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla ienākumiem, kas cita starpā ietver dīzeļdegvielas nodokļa palielinājumu stāšanos spēkā. Tiek lēsts, ka šīs reformas kopā ar pasākumiem, ar kuriem ievieš ierobežojumus tādu negatīvu nodokļu bāzu kompensēšanai, kuras neietilpst ANP darbības jomā, to spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi palielinās ieņēmumus vismaz par 0,3 procentpunktiem no IKP.
389	C28.R4	M	Nodokļi par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un atkritumiem	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				CET.	2021	Stājas spēkā likums, kas reglamentē plastmasas nodokļus un atkritumu apglabāšanu un sadedzināšanu, lai veicinātu aprites ekonomiku un samazinātu vienreizlietojamās plastmasas izmantošanu.
390	C28.R4	M	Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un satiksmes nodokļa analīze	Publicēšana tīmekļa vietnē				Q1	2022	Reforma paredz analizēt transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, satiksmes nodokli vai maksājumus, piemēram, ceļu nodevas. Pamatojoties uz šo analīzi, jāapsver iespēja pārskatīt tiesību aktus, lai veicinātu ilgtspējīgāku autotransportu un samazinātu SEG emisijas.
391	C28.R4	M	Fluorētu gāzu nodokļa reformas stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā fluorēto gāzu nodokļa reforma, lai atturētu no to izmantošanas un samazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
392	C28.R5	M	Digitālo pakalpojumu nodoklis	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā Likums par dažiem digitālo pakalpojumu nodokļiem (Ley 4/2020, de 15 de octubre, del Impuesto sobre Determinados Servicios Digitales), lai radītu valdībai jaunus ieņēmumu avotus, pamatojoties uz jaunām uzņēmējdarbības nozarēm, vienlaikus saskaņoti un attiecīgā gadījumā starptautiskā kontekstā attīstot nodokļu sistēmu.
393	C28.R6	M	Finanšu darījuma nodoklis	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā Likums par finanšu darījumu nodokli (Ley 5/2020, de 15 de octubre, del Impuesto sobre las Transacciones Financieras), lai radītu jaunus ieņēmumu avotus valdībai, vienlaikus saskaņoti attīstot nodokļu sistēmu un attiecīgā gadījumā starptautiskā kontekstā.
394	C28.R7	M	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa izmaiņas 2021. gadā	Budžeta likuma noteikums par tā stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā grozījumi, kas ieviesti ar 2021. gada Budžeta likumu, un attīstības noteikumi, kas saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un īpašuma nodokli, lai samazinātu valdības budžeta deficītu un padarītu iedzīvotāju ienākuma nodokli progresīvāku.
395	C28.R8	M	Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas 2021. gadā	Budžeta likuma noteikums par tā stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā grozījumi, kas ieviesti ar 2021. gada Budžeta likumu, un attīstības noteikumi, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokli, lai palielinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus.
396	C28.R9	M	Netiešo nodokļu izmaiņas 2021. gadā	Budžeta likuma noteikums par tā stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā grozījumi, kas ieviesti ar 2021. gada Budžeta likumu un ar netiešajiem nodokļiem saistītie attīstības noteikumi, lai veicinātu veselīgāku uzturu, samazinot konkrētu cukurniedru patēriņu, un palielinātu centrālās valdības ieņēmumus, palielinot apdrošināšanas prēmiju nodokli.

AB.3. Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija Nr. 1 (C28.I1) — Fiskālie stimuli energoefektivitātes renovācijai un elektrotransportlīdzekļu un uzlādes punktu iegādei

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt nodokļu atvieglojumus, i) veicināt ēku renovācijas darbus, lai panāktu energoefektivitātes uzlabojumu; un ii) stimulēt elektrotransportlīdzekļu un uzlādes staciju izvēršanu. Pasākuma pamatā ir investīcijas C1.I2 un C2.I1.

Pasākuma rezultātā tiek veiktas renovācijas darbības, kas uzlabo energoefektivitāti un samazina nodokļu maksātāju primārās enerģijas patēriņu vidēji vismaz par 30 %.

Turklāt šis pasākums nodrošina nodokļu atvieglojumus mājsaimniecībām elektrotransportlīdzekļu un hibrīda transportlīdzekļu iegādei un uzlādes punktu uzstādīšanai. Nodokļu atvieglojumi ietver nodokļu atskaitījumus, lai palīdzētu mājsaimniecībām iegādāties jaunus hibrīdautomobiļus un elektrotransportlīdzekļus (BEV, REEV, PHEV, FCEV, FCHV) un uzlādes stacijas.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), fiskālo stimulu atlases kritēriji finansē tikai bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu iegādi 212 .

Pasākumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

AB.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L81	C28.I1	T	Dzīvojamo māju renovācijas darbību pabeigšana, uzlabojot energoefektivitāti.		Skaits	410 000	510 000	CET.	2026	Ir pabeigtas vismaz 510000 dzīvojamo mājokļu renovācijas darbības vismaz 355000 unikālos mājokļos, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (kumulatīvi). Rādītāja vajadzībām mājokļa jēdziens ir saderīgs ar Eurostat definīciju (“Mājoklis ir istaba vai telpu kopums, tostarp tās piederumi, lobi un gaiteņi — pastāvīgā ēkā vai strukturāli nodalītā ēkas daļā, kas pēc veida, kādā tā ir uzbūvēta, pārbūvēta vai pārveidota, ir paredzēta vienas privātas mājsaimniecības mājoklim visu gadu”) un attiecīgā gadījumā var ietvert sociālos vai publiskos mājokļus. Izmantotos energoefektivitātes uzlabošanas rādītājus akreditē ar attiecīgo energoefektivitātes sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti. Mājokļu rehabilitācijas gadījumu skaitu nosaka kā visu to uzlabošanas un rehabilitācijas pasākumu summu, kas veikti, izmantojot nodokļu atvieglojumus. Primārās enerģijas patēriņa vidējo ietaupījuma procentuālo daļu, lai nodrošinātu atbilstību 30 % minimālajai vērtībai, iegūst, samērojot rehabilitācijas darbību kopumu ar atbalsta vai finansējuma summu, ko piemēro saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Šis rādītājs ietver uzlabošanas un rehabilitācijas pasākumus visās pašvaldībās neatkarīgi no to lieluma. Lai pamatotu atbilstību panāktajam enerģijas ietaupījumam, ir vajadzīgi pabeigto darbu energosnieguma sertifikāti, kas apliecina panākto vidējo enerģijas ietaupījumu. (Bāzlīnija: 2026. gada 30. jūnijs saskaņā ar 2. komponenta 29. mērķrādītāju
L82	C28.I1	T	EVS un ieviestā uzlādes infrastruktūra		Skaits	238 000	348 000	CET.	2026	Ir ieviesti vismaz 110000 jaunu elektrotransportlīdzekļu (BEV, REEV, PHEV, FCEV vai FCHV) un uzlādes stacijas, uz kurām attiecas nodokļu atvieglojumi. (Bāzlīnija: 2025. gada 31. decembris saskaņā ar 1. komponenta 419. mērķrādītāju

AC. KOMPONENTS: Publisko izdevumu efektivitātes uzlabošana

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna 29. komponenta reformu mērķis ir i) uzlabot publisko izdevumu efektivitāti, stiprinot izdevumu pārskatīšanas satvaru un praksi, un ii) saskaņot centrālās valdības budžetu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un zaļās budžeta plānošanas principiem.

Plāna komponenta mērķis ir uzlabot publisko izdevumu kvalitāti, jo īpaši pārskatot to sastāvu un pārorientējot to izmantošanu, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu un galu galā padarītu valsts finanšu stabilitāti un valsts parādu ilgtspējīgāku vidējā termiņā. Reformas risina arī problēmas, ko rada jaunā ekonomiskā un sociālā realitāte.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto ieteikumu — kad to ļauj ekonomiskie apstākļi — īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

AC.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C29.R1) — Publisko izdevumu pārskatīšanas un novērtēšanas process

Šīs reformas mērķis ir izveidot pastāvīgu sistēmu, kas nodrošina valsts izdevumu kvalitātes uzlabošanos, stiprina fiskālo stabilitāti un vispārējās valdības finanšu ilgtspēju. Šai reformai ir četri apakšelementi:

·2018.–2020. gada izdevumu pārskatīšanas ieteikumu iekļaušana lēmumu pieņemšanas procesā (I posms un II posms): Lai panāktu efektīvu I un II posma ieteikumu pēcpārbaudi, budžeta vienībām, kurām tika sniegti ieteikumi, nosaka termiņu atbildes sniegšanai uz šiem ieteikumiem saskaņā ar principu “ievēro vai paskaidro”. Paredzams, ka Finanšu ministrijai tiks uzdots uzraudzīt turpmākos pasākumus un sagatavot gada ziņojumu par reaģēšanu uz ieteikumiem.

·2021. gada izdevumu pārskatīšanas III posma uzsākšana: Ir plānots, ka izdevumu pārskatīšanas trešajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta finanšu instrumentiem un pašvaldību atkritumu apsaimniekošanai;

·Jauns publisko izdevumu pārskatīšanas un izvērtēšanas process (2022.–2026. gadam): Turpmākos izdevumu pārskatus šajā ciklā veiktu neatkarīga fiskālā iestāde (Autoridad Independiente de Responsabilidad Fiscal, AIReF). Par šo turpmāko pārskatīšanu fokusu, aptvērumu un grafiku lemj Ministru padome pēc apspriešanās ar AIReF. Mērķis ir 2022.–2026. gadā katru gadu publicēt ziņojumu;

·Novērtētāja spēju stiprināšana (AIReF): AIReF statūtus groza, lai izveidotu jaunu nodaļu, kas atbild par publisko izdevumu pārskatīšanu.

Reformu var uzskatīt par tādu, kas atbalsta saskaņotību un citas reformas Spānijas atveseļošanas un noturības plānā, jo īpaši 6., 17., 18., 21., 23. un 28. komponentā, kur ieteikumi, kuru pamatā ir izdevumu pārskatīšanas I un II posms, ir ņemti vērā minētajās reformu prioritātēs.

Paredzams, ka šī reforma tiks pabeigta līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Reforma (C29.R2) — Centrālās valdības budžeta saskaņošana ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem

Šīs reformas mērķis ir saskaņot valsts budžetu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kas ir visa plāna pamatā. Reforma ietver tāda ziņojuma publicēšanu valsts budžeta procesa kontekstā, kas saskaņā ar iepriekš noteiktu metodiku atspoguļo publisko investīciju saskaņošanu ar IAM. Šīs reformas pamatā ir metodika un uzraudzības sistēma, kas pašlaik tiek izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reforma (C29.R3) — Centrālās valdības budžeta pielāgošana zaļajai budžeta plānošanai

Šīs reformas mērķis ir vidējā termiņā saskaņot valsts budžetu ar ES zaļās budžeta plānošanas atsauces satvaru. Tā pastiprina 2. reformu un vispārīgāk — plāna zaļos centienus. Reforma ietver divu ziņojumu publicēšanu centrālās valdības budžeta procesa kontekstā, kuros attiecīgi kartē zaļos un brūnos izdevumus salīdzinājumā ar 2023. un 2024. gada budžeta likumiem. Šīs reformas pamatā ir metodika un uzraudzības sistēma, kas pašlaik tiek izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

AC.2 Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
397	C29.R1	M	Pastāvīgas grupas izveide Finanšu ministrijā izdevumu pārskatīšanas rezultātu īstenošanas aktīvai uzraudzībai un Gada budžeta likuma izstrādes rīkojuma apstiprināšanai	Tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā. Gada budžeta likuma izstrādes secība				2. CET.	2021	Stājas spēkā i) Finanšu ministrijā (budžeta un izdevumu valsts sekretariātā) izveidota pastāvīga grupa izdevumu pārskatīšanas rezultātu īstenošanas aktīvai uzraudzībai, veicinot principu “ievēro vai paskaidro”; un ii) Finanšu ministrijas apņemšanos publicēt gada ziņojumu ar atbildēm uz visiem AIReF sniegtajiem izdevumu pārskata ieteikumiem. Gada budžeta likuma izstrādes kārtībā iekļauj centrālās administrācijas un sociālā nodrošinājuma saistības budžeta ciklā uzraudzīt un sekot līdzi izdevumu pārskatīšanas ieteikumiem, tostarp pasākumiem, kas ir īstenoti vai kurus plānots īstenot nākamajā gadā.
398	C29.R1	M	Izdevumu pārskatīšanas III posms	Apstiprinājums Ministru padomē				2. CET.	2021	Ministru padome lemj par izdevumu pārskatīšanas III posma sākšanu 2021. gadā. Izdevumu pārskatīšanas trešajā posmā pievēršas vismaz divām jomām: finanšu instrumenti un sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Izdevumu pārskatīšanu veic AIReF.
399	C29.R1	M	Pastāvīgas struktūrvienības izveide AIReF, kas būtu atbildīga par valdības noteikto izdevumu pārskatīšanu.	LA noteikumi, kas norāda uz tās stāšanos spēkā				2. CET.	2021	Stājas spēkā grozījumi Karaliskajā dekrētā Nr. 215/2014 par AIReF organiskajiem statūtiem, izveidojot pastāvīgu vienību, kas atbild par valdības pasūtīto izdevumu pārskatīšanu.
400	C29.R1	M	Ministru padomes apstiprinājums jaunajam izdevumu pārskatīšanas ciklam (2022–26), ko paredzēts pasūtīt AIReF.	Noteikums par Ministru padomes vienošanos par tās stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Jaunais daudzgadu publisko izdevumu pārskatīšanas cikls aptver laikposmu no 2022. līdz 2026. gadam. Lai pienācīgi plānotu piemērošanu un vāktu nepieciešamo informāciju par katru izdevumu pārskatīšanas posmu, Ministru padome pēc apspriešanās ar AIReF lemj un publicē vismaz politikas jomas, attiecīgās publiskās struktūras un laikposmus, uz kuriem attiecas analīze, kā arī attiecīgos metodoloģiskos aspektus.
401	C29.R1	M	Uzraudzības ziņojuma publicēšana	Publikācija Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē				Q1	2022	Ikgadēja uzraudzības ziņojuma publicēšana. Ziņojumā uzskaita AIReF sniegtos ieteikumus un sīki izklāsta regulatīvās izmaiņas vai citus pasākumus, kas veikti, lai tos risinātu. Ja izdevumu centri, kuriem adresēti ieteikumi, tiem nepiekrīt, iekļauj attiecīgu pamatojumu.
402	C29.R1	M	Izdevumu pārskatīšanas III posms	Ziņojumu publicēšana AIReF tīmekļa vietnē				2. CET.	2023	AIReF izdevumu pārskatīšanas trešā posma ziņojumu publicēšana.
403	C29.R2	M	Ziņojums par budžeta pielāgošanu ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM)	Publicēšana kā papildu dokumentācija Gada budžeta likumā				CET.	2021	Publicēts 2022. gada budžeta likumprojektam pievienotais ziņojums par tā saskaņošanu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
404	C29.R3	M	Ziņojums par zaļu budžeta saskaņošanu	Publicēšana kā papildu dokumentācija Gada budžeta likumā				CET.	2022	Ziņojums par zaļo budžetu (zaļā dimensija), kas pievienots Gada budžeta likumam 2023. gadam. Ziņojumā zaļie izdevumi tiek kartēti ikgadējā budžeta likumā un sagatavots saskaņā ar metodiku un uzraudzības sistēmu, kas izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.
405	C29.R3	M	Ziņojums par zaļu budžeta saskaņošanu	Publicēšana kā papildu dokumentācija Gada budžeta likumā				2. CET.	2023	Ziņojums par zaļo budžetu (brūnā dimensija), kas pievienots Gada budžeta likumam 2024. gadam. Ziņojumā norāda brūnos izdevumus ikgadējā budžeta likumā un to sagatavo saskaņā ar metodiku un uzraudzības sistēmu, kas izstrādāta ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu.

AD. KOMPONENTS: Pensijas

Spānijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir reformēt pensiju sistēmu, lai i) nodrošinātu sistēmas finansiālo ilgtspēju īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ii) saglabātu pensiju pirktspēju, iii) saglabātu pensiju adekvātumu, iv) aizsargātu pensionārus no nabadzības un v) nodrošinātu paaudžu taisnīgumu. Reformu pasākumu pamatā ir plaša parlamenta vienprātība par Toledo pakta ieteikumu pieņemšanu 213 . Pasākumi, uz kuriem joprojām attiecas sociālais dialogs, ietver: finansējuma avotu nodalīšana, ii) pārskatīts pensiju pabalstu indeksācijas mehānisms, iii) novēlotas pensionēšanās stimuli un regulatīvās izmaiņas attiecībā uz priekšlaicīgu pensionēšanos, iv) izmaiņas iemaksu periodā vecuma pensijas aprēķināšanai, v) jauna pašnodarbināto iemaksu sistēma, kuras pamatā ir reālie ienākumi, un vi) arodpensiju shēmu izstrāde, izmantojot koplīguma sarunas.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem par pensiju sistēmas ilgtspējas saglabāšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un fiskālās politikas īstenošanu, kad to ļauj ekonomiskie apstākļi un kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa budžeta stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot ieguldījumus (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).

AD.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C30.R1) — Sociālā nodrošinājuma finansējuma avotu nošķiršana

Reformas mērķis ir mainīt pensiju sistēmas finansēšanu saskaņā ar Toledo pakta ieteikumiem, lai uz iemaksām balstītie pabalsti tiktu finansēti no sociālajām iemaksām un no iemaksām neatkarīgi pabalsti tiktu maksāti no valsts budžeta. Reforma sastāv no tā, ka valsts pārņem finansējumu vairākiem izdevumu posteņiem, kurus pašlaik sedz sociālās iemaksas. Reforma stiprina saikni starp iemaksām un tiesībām un uzlabo iemaksu sistēmas finansiālo ilgtspēju.

Izdevumu pozīcijas, kas iepriekš tika finansētas, izmantojot sociālās iemaksas, bet saskaņā ar šo reformu tiek uzskatītas par no iemaksām neatkarīgām un finansētas no valsts budžeta, sastāv no i) no iemaksām neatkarīgas nodarbinātības politikas, ii) sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājumiem, lai veicinātu nodarbinātību, iii) dzemdībām un bērnu aprūpes pabalstiem, iv) izdevumiem, kas saistīti ar priekšlaicīgu pensionēšanos, v) maternitātes pensijas piemaksas, v) ģimenes locekļu pensijām, vi) atbalsta pasākumiem (“netiešas subsīdijas”) īpašām shēmām un vii) izmaksām, kas saistītas ar iemaksu iztrūkumu papildināšanu vecuma pensijas aprēķināšanai.

Reforma ir sākusies ar noteikumiem 2021. gada vispārējā valsts budžetā, un to īstenos pakāpeniski, veicot pārvietojumus no valsts budžeta uz sociālā nodrošinājuma budžetu.

Pasākumu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 2 (C30.R2) — Pensiju pirktspējas saglabāšana, faktiskā pensionēšanās vecuma saskaņošana ar likumā noteikto pensionēšanās vecumu, vecuma pensijas aprēķināšanas perioda pielāgošana jaunām karjerām un ilgtspējas faktora aizstāšana ar paaudžu vienlīdzības mehānismu

Reformas mērķi ir i) garantēt pensionāru pirktspēju, ii) palielināt līdzdalību darba tirgū vecumā, kas tuvs likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, iii) atlikt pensionēšanos, iv) pastiprināt iemaksu sistēmas progresivitāti, v) pielāgot pašreizējo regulējumu nepārtrauktai karjerai un citiem netipiska darba veidiem un vi) risināt gaidāmo demogrāfisko pārmaiņu ietekmi, nepasliktinot pašreizējo un turpmāko pensiju adekvātumu. Reforma sastāv no četrām atsevišķām regulējuma reformām saskaņā ar Toledo pakta ieteikumiem, kas jāpieņem divos posmos.

Reformas, kas stāsies spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim, ir šādas:

·Jauns indeksācijas mehānisms, kas sasaista pensiju pabalstus ar inflāciju ar mērķi pastāvīgi garantēt pensionāru pirktspēju.

·Faktiskā pensionēšanās vecuma saskaņošana ar likumā noteikto pensionēšanās vecumu, lai palielinātu līdzdalību darba tirgū vecumā, kas tuvs likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, un atliktu pensionēšanos. Pasākums sastāv no šādām regulatīvām izmaiņām:

a. Radīt jaunus stimulus pensionēšanās atlikšanai (palielināti ekonomiskie stimuli, lai aizkavētu pensionēšanos un veicinātu darba un pensijas saderību). Jo īpaši tiem darba ņēmējiem, kuri atliek pensionēšanos, ir tiesības izvēlēties no: pensijas summas palielinājums par katru pilnu papildu iemaksu gadu, kas ieskaitīts starp likumā noteikto pensionēšanās vecumu un faktisko pensionēšanos; vienreizējs maksājums; un abu iepriekš minēto apvienojums.

b.Pastiprināt šķēršļus, regulējot priekšlaicīgas pensionēšanās elementus pašreizējā priekšlaicīgas pensionēšanās regulējumā. Priekšlaicīgas pensionēšanās samazinājuma likmi groza, lai palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu un novērstu privileģēto attieksmi pret pensionāriem ar maksimālo iemaksu bāzi. Ir jāaizliedz darba koplīguma slēgšanas noteikumi, kas piespiež piekļuvi pensijai standarta pensionēšanās vecumā.

Reformas, kas stāsies spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, ir šādas:

·Iemaksu perioda pielāgošana vecuma pensijas aprēķināšanai ar mērķi pastiprināt sistēmas progresivitāti un pielāgot pašreizējo regulējumu nepārtrauktai karjerai un citiem netipiska darba veidiem.

·Ilgtspējas faktora aizstāšana ar mehānismu, kas garantē paaudžu taisnīgumu un budžeta ilgtspēju. Pasākuma mērķis ir novērst gaidāmo demogrāfisko pārmaiņu ietekmi, nepasliktinot pašreizējo un turpmāko pensiju adekvātumu.

Pasākumu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3 (C30.R3) — Sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reforma pašnodarbinātām personām

Reformas mērķis ir izlīdzināt attieksmi pret darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, palielināt iemaksas pensiju sistēmā un nodrošināt, ka pašnodarbinātas personas saņem pienācīgus pensijas ienākumus. Reforma groza pašnodarbināto iemaksu režīmu. Saskaņā ar Toledo pakta ieteikumiem pašnodarbinātu personu iemaksu pamatā ir reālie ienākumi, nevis pašizvēlētā iemaksu bāze. Galīgo iemaksu aprēķina, pamatojoties uz pašnodarbināto profesionālajiem ienākumiem, ko nodrošina nodokļu iestādes. Reformu īsteno pakāpeniski, palielinot minimālo iemaksu bāzi, lai varētu pielāgoties jaunajam režīmam.

Pasākumu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma (C30.R4) — maternitātes papildinājumu racionalizācija

Reformas mērķis ir kompensēt vecākiem, galvenokārt mātēm, dzemdības un bērnu aprūpes izmaksas, lai samazinātu no dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības. Reforma pārveido maternitātes piemaksu un jau ir pieņemta (Karaļa 2021. gada 2. februāra Dekrētlikums Nr. 3/2021). Iepriekšējo maternitātes piemaksu, kas bija spēkā kopš 2016. gada, Eiropas Savienības Tiesa 2019. gada 12. decembra spriedumā atzina par diskriminējošu vīriešiem. Paredzams, ka reformētais grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma papildinājums atbildīs tiesas nolēmumam un novērsīs diskrimināciju. Jaunā piemaksa ir balstīta uz iemaksu ceļu analīzi, lai noteiktu, kurš no abiem vecākiem viņu uz iemaksām balstītajā karjerā bija visnelabvēlīgākajā situācijā bērna piedzimšanas dēļ, ar nosacījumu, ka, ja nav vecāka, kas ir īpaši nelabvēlīgākā situācijā, piemaksa tiek piešķirta mātei.

Pasākumu īsteno līdz 2021. gada 31. martam.

Reforma (C30.R5) — Pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšana

Ar reformu pārskata papildu pensiju sistēmas tiesisko regulējumu ar mērķi palielināt to aroda pensiju shēmu segumu, par kurām panākta vienošanās darba koplīguma slēgšanas sarunās, vēlams nozares līmenī. Jaunais tiesiskais regulējums attiecībā uz arodpensiju shēmām ir paredzēts, lai aptvertu darba ņēmējus, kuriem nav arodpensiju shēmu uzņēmumos, un pašnodarbinātos, kuriem pašlaik nav piekļuves šīm otrā līmeņa shēmām.

Reformas īpašie pasākumi ietver:

I.Publiski veicinātu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondu izveide, ko pārvalda privātais sektors.

II.Stimuli un regulatīvās izmaiņas, lai palielinātu aroda pensiju shēmu segumu, par ko panākta vienošanās darba koplīguma slēgšanas sarunās.

III.Pensiju shēmu procedūru vienkāršošana.

IV.Regulējuma izmaiņas, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti starp dažādiem uzņēmumiem un nozarēm.

V.Nodokļu atvieglojumi, lai veicinātu dalību kolektīvajās profesionālajās shēmās

VI.Kolektīvās profesijas shēmu pārvaldības izmaksu ierobežošana zem 0,30 % no pārvaldītajiem aktīviem.

Reformas īstenošana ir sākusies, 2021. gada vispārējā valsts budžetā paredzot nodokļu atvieglojumus, kas iepriekš bija saistīti ar individuālām pensiju shēmām par labu kolektīvajām shēmām (iepriekš minētais pasākums v.), un publiski veicinot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondus (iepriekš minētais pasākums i).

Pasākumu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 6 (C30.R6) — Maksimālo iemaksu bāzes korekcija

Reforma palielina pensiju sistēmas maksimālo iemaksu bāzi un koriģē maksimālās pensijas, lai paplašinātu iemaksu bāzi, palielinātu pensiju sistēmas progresivitāti un palielinātu kopējos ieņēmumus. Pasākumi atbilst Toledo pakta ieteikumiem. Sistēma tiek pielāgota pakāpeniski, lai datu sniedzēji varētu pielāgoties izmaiņām. Attiecīgi tiek palielinātas maksimālās pensijas un maksimālās iemaksas, lai saglabātu sistēmas iemaksu raksturu. Reformu īsteno pakāpeniski nākamo trīsdesmit gadu laikā.

Pasākums stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

AD.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2020. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
406	C30.R1	M	Sociālā nodrošinājuma finansējuma nošķiršana	Likuma norma, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā 2020. gada 30. decembra Likums Nr. 11/2020 par sociālā nodrošinājuma finansējuma avotu nodalīšanu 2021. gadā. Katru gadu valsts pārskaita sociālā nodrošinājuma sistēmai summu, kas vienāda ar izdevumiem, kuri nav balstīti uz iemaksām. Tas ļauj samazināt sociālā nodrošinājuma deficītu un nodot to centrālajai administrācijai, kurai ir piemēroti instrumenti tā novēršanai. Tā arī kliedē šaubas par maksātspēju sistēmā, kas uzlabo apstākļus, lai risinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas. 2021. gada Valsts budžeta likums paredz pirmo un būtisko soli šajā virzienā.
407	C30.R2	M	Pensiju pirktspējas saglabāšana un faktiskā pensionēšanās vecuma un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošana	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2021	Oficiālajā Vēstnesī publicēto tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir: pensiju pirktspējas saglabāšana: tiks izstrādāts jauns pārvērtēšanas mehānisms, kas sasaistīs pensijas ar inflāciju, lai nodrošinātu, ka pensionāru pirktspēja tiek garantēta pastāvīgi. faktiskā pensionēšanās vecuma un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošana: stimulu nodrošināšana pensionēšanās atlikšanai, tostarp lielāki ekonomiskie stimuli un darba un pensionēšanās saskaņošanas veicināšana, lai palielinātu līdzdalību darba tirgū vecumā, kas tuvs likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, un atliktu pensionēšanos.
408	C30.R2	M	Izdienas pensijas aprēķināšanas perioda koriģēšana	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par aprēķina perioda koriģēšanu, pagarinot aprēķina periodu vecuma pensijas aprēķināšanai.
409	C30.R2	M	Ilgtspējas faktora aizstāšana ar paaudžu vienlīdzības mehānismu	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem pašreizējo ilgtspējas faktoru, kas saista pensijas ar paredzamo mūža ilgumu, aizstāj ar mehānismu, kas garantē paaudžu vienlīdzību un budžeta ilgtspēju, pielāgojoties demogrāfiskajām pārmaiņām.
410	C30.R2	M	Atjauninātas prognozes, kas parāda, kā 2021. un 2022. gadā veiktās pensiju reformas nodrošina ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju	Ziņojuma publicēšana sociālā nodrošinājuma tīmekļa vietnē				4. CET.	2022	Atjauninātas prognozes, kas parāda, kā 2021. un 2022. gadā veiktās pensiju reformas nodrošina ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju, ņemot vērā arī citu strukturālo reformu, piemēram, darba tirgus reformu, ietekmi.
411	C30.R3	M	Pašnodarbinātu personu sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reforma	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par pašnodarbinātu personu sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reformu, pakāpeniski mainot iemaksu sistēmu, lai tā balstītos uz reālajiem ienākumiem.
412	C30.R4	M	Maternitātes papildinājumu racionalizēšana	RDL noteikums par tā stāšanos spēkā				Q1	2021	Stājas spēkā Karaļa 2021. gada 3. februāra Dekrētlikums Nr. 3/2021 par maternitātes papildinājumu racionalizēšanu. Lai izpildītu Tiesas 2019. gada 12. decembra spriedumu, pensiju papildinājumi ir jāracionalizē un jākoncentrē uz dzimumu nevienlīdzības mazināšanu. Par vecākiem, kuru darba dzīve ir mainīta uzreiz pēc vecāku stāvokļa, ievieš fiksētu maksājumu.
413	C30.R5	M	Ar pašreizējo papildpensiju sistēmu saistīto nodokļu atvieglojumu pārskatīšana	Likuma norma, kas norāda uz 11. un 62. panta nobeiguma noteikuma stāšanos spēkā				4. CET.	2020	Stājas spēkā 30. decembra Likums Nr. 11/2020 par 2021. gada vispārējo valsts budžetu, ar pašreizējo papildpensiju sistēmu saistīto nodokļu atvieglojumu pārskatīšana. Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem no individuāliem privātiem pensiju plāniem pārnes uz arodpensiju shēmām, kuru pamatā ir darba koplīgumi. Attiecīgie Budžeta likuma noteikumi jaunā regulējuma ieviešanai ir galīgais noteikums Nr. 11 LPGE un 62. pants.
414	C30.R5	M	Pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšana	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				2. CET.	2022	Stājas spēkā tiesību akti par pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu pensiju shēmas, pārvaldes iestādēm izveidojot pensiju fondus, kas ir pieejami visiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.
415	C30.R6	M	Maksimālās iemaksas bāzes korekcija	Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā				4. CET.	2022	Tiesību aktu stāšanās spēkā attiecībā uz maksimālo iemaksu bāzes pielāgošanu: pakāpeniski palielināt sistēmas maksimālo iemaksu bāzi un pielāgot maksimālās pensijas, lai paplašinātu iemaksu bāzi un sistēmas progresivitāti un palielinātu kopējos ieņēmumus.

AE. KOMPONENTS: REPowerEU nodaļa

REPowerEU nodaļas mērķis ir samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un jo īpaši vienkāršot atļauju piešķiršanu jauniem elektroenerģijas tīkliem un atjaunīgās enerģijas projektiem, atbalstīt atjaunīgās enerģijas un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, uzlabot atjaunīgo energoresursu vērtības ķēdi un veicināt rūpniecības dekarbonizāciju.

Komponents attiecas uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas saistīti ar vispārējās atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu 2022. un 2023. gadā. Tā veicina pasākumus atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai, galveno uzmanību pievēršot decentralizētām iekārtām un pašpatēriņam, tostarp vēl vairāk racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un uzlabojot piekļuvi tīklam. Tas arī atbalsta papildu investīcijas uzglabāšanā, tīkla infrastruktūrā un atjaunīgajā ūdeņradī (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4 un 2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).

Neviens pasākums šajā komponentā nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

AE.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma (C31.R1) — Reforma, ar ko uzlabo atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas ražošanas projektiem un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai

Reformas mērķis ir divējāds. Pirmkārt, vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas ražošanai un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai un, otrkārt, racionalizēt atļauju pieteikumu apstrādi. Attiecībā uz pirmo mērķi reforma ietver tiesību aktus, ar kuriem vienkāršo procedūras atjaunojamās enerģijas projektiem un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai. Šajā sakarā reforma ietver šādus elementus:

·vienkāršot procedūras konkrētām projektu kategorijām, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumu un atļauju piešķiršanas procedūru;

·precizēt un samazināt administratīvo slogu konkrētiem projektiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu ievadīšanu gāzes tīklā;

·Noteikt termiņu, līdz kuram CNMC ir jāsniedz ziņojums par jaunu atjaunojamās enerģijas projektu atļaušanu;

·Atcelt ierobežojumus pašpatēriņa izvēršanai un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras;

·Tīkla jaudas sadales uzlabošana.

Attiecībā uz otro mērķi reforma ietver jaunas administratīvās vienības izveidi centrālajā administrācijā, lai atbalstītu atjaunojamās enerģijas projektu atļauju pieteikumu apstrādi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

Investīcija Nr. 1 (C31.I1) — Ieguldījumi, kas veicina pašpatēriņu (pamatojoties uz atjaunojamo enerģiju un uzkrāšanu aiz skaitītāja) un energokopienām

Šis ieguldījums ir C7.I1, C7.R3 un C8.I1 pasākumu izvēršana. Šīs investīcijas mērķis ir veicināt pašpatēriņa lietojumus, uzglabāšanu aiz skaitītāja un energokopienas. Investīcija atbalsta:

·pašpatēriņa lietojumi, kas integrēti ēkās vai ražošanas procesos un kuru pamatā ir atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas vai uzglabāšanas risinājumi aiz skaitītāja; un

·iniciatīvas, ko īsteno energokopienas, vai nu ieviešot atjaunīgās enerģijas vai energoefektivitātes risinājumus, vai īstenojot līdzdalības un kopienu veidošanas procesus.

Juridiskie instrumenti saskaņā ar C7.I1, C7.R3 un C8.I1 var veicināt šā pasākuma īstenošanu, ja vien tie nerada dubultu finansēšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 2 (C31.I2) — shēma atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un izmantošanas atbalstam

Šis pasākums ietver publiskas investīcijas atbalsta shēmā, kas aptver subsīdijas un, iespējams, pašu kapitālu, tostarp riska kapitālu, lai atbalstītu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu. Shēma darbojas, sniedzot finansiālus stimulus, piešķirot dotācijas vai kapitālieguldījumus, tostarp riska kapitālu, privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1 600 000 000 EUR apmērā. Shēmu pārvalda “Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía” (IDAE) kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Spānija pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus (kapitāla ieguldījumu gadījumā šis instruments būtu ieguldījumu politika, kas jāapstiprina IDAE), izveidojot shēmu, kas ietver šādus elementus:

1.To darbību sarakstu, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuras ir vismaz viena no šādām darbībām:

oAtbalsts inovācijai vērtības ķēdē un zināšanu bāzei par atjaunīgo ūdeņradi: šī sadaļa var ietvert pētniecību un izstrādi, tehnoloģiju nodošanu un ražošanu un testēšanas sistēmas un komponentus.

oIzveidot atjaunīgā ūdeņraža kopas, kurās būtu integrēta ražošana, pārstrāde un patēriņš plašā mērogā.

oIzstrādāt “inovatīvus” projektus, kas ļautu atjaunīgo ūdeņradi ieviest mazākā mērogā dažādās nozarēs, piemēram, rūpniecībā, elektroenerģijas ražošanā, siltumenerģijas izmantošanā un transportā.

oAtbalstīt Spānijas atjaunīgā ūdeņraža sistēmas integrāciju Eiropas sistēmā, piemēram, atbalstot uzņēmumus Eiropas projektos, piemēram, IPCEI iniciatīvās. Saskaņā ar šīm IPCEI iniciatīvām izrietošie projekti atbilst trim iepriekš minētajām darbībām, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu (vērtības ķēde, kopas, novatoriski projekti).

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitāls un riska kapitāls), juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 214 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 215 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 216 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 217 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 218 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

5.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

6.Ziņošanas prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata pārmaiņu jomā subsīdiju shēmā 219 .

7.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, ieguldījumu politikas galvenās prasības attiecībā uz iespējamo līdzekļu piešķiršanu pašu kapitāla ieguldījumiem, tostarp riska kapitālam, ietver:

a)Finanšu produkta(-u) līniju un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

8.Attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, šādas uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības:

a)Apraksts par IDAE uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajiem ieguldījumiem.

b)Apraksts par IDAE procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c)Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajā tiesību aktā, ar ko izveido shēmu, pirms saistības finansēt darbību.

d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar IDAE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanu; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata un digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība IDAE pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā(-o) tiesiskā(-o) instrumenta(-u), ar ko izveido shēmu, nosacījumi.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 3 (C31.I3) — Subsīdiju shēma atjaunojamo energoresursu vērtības ķēdes un uzglabāšanas atbalstam

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus atbalsta shēmā, kas aptver subsīdijas un, iespējams, pašu kapitālu, tostarp riska kapitālu, lai atbalstītu atjaunīgās enerģijas vērtības ķēdi un uzglabāšanu. Shēma darbojas, sniedzot finansiālus stimulus, piešķirot dotācijas vai kapitālieguldījumus, tostarp riska kapitālu, privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas veic līdzīgas darbības. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā. Shēmu pārvalda “Instituto de Diversificación y Ahorro de la Energía” (IDAE) kā īstenošanas partneris.

Lai īstenotu ieguldījumu, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskus instrumentus (kapitāla ieguldījumu gadījumā šis instruments būtu ieguldījumu politika, kas jāapstiprina IDAE), ar ko izveido shēmu un kas ietver šādus elementus:

1.To darbību sarakstu, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuras ir vismaz viena no šādām darbībām: tādu tehnoloģiju un komponentu projektēšanu, ražošanu, uzglabāšanu, reciklēšanu vai pētniecību un izstrādi, kas ir relevanti pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku. Šo tehnoloģiju vai komponentu piemēri ir akumulatori, saules enerģijas paneļi, vējturbīnas un siltumsūkņi. Var atbalstīt arī šo tehnoloģiju ražošanai nepieciešamo izejvielu reģenerāciju.

2.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu izvērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai ieguldījumu lēmumos saskaņā ar shēmu, pieņem ieguldījumu komiteja vai tehniskās novērtēšanas komiteja un ar balsu vairākumu apstiprina no valdības neatkarīgi locekļi, kas nozīmē, ka viņiem jābūt IDAE nodarbinātam personālam un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Galīgie piešķiršanas lēmumi vai ieguldījumu lēmumi saskaņā ar subsīdiju shēmu attiecas tikai uz apstiprinājumu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu attiecībā uz piešķiršanas lēmumu vai ieguldījumu lēmumu, ko ierosinājusi ieguldījumu komiteja vai attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra. Ja kāds no pieteikuma iesniedzējiem piedalās IDAE un šā uzaicinājuma budžets nav pietiekams, lai segtu visus saņemtos pieteikumus, vērtēšanas procesam veic ārēju revīziju, kā paredzēts IDAE “Plan de Mitigación de Potenciales Conflictos de Interés en Sociedades Participadas”.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 220 ; II) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 221 ; un iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 222 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 223 . Ja tiek sniegts vispārējs atbalsts komercsabiedrībām (tostarp pašu kapitāls un riska kapitāls), juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj uzņēmumus, kas būtiski koncentrējas 224 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo, un ar to saistītās darbības 225 ; II) energoietilpīgas nozares un/vai nozares ar augstu CO2 emisiju līmeni 226 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 227 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 228 un apglabāšana; v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā attiecībā uz subsīdiju shēmu: vismaz 902 000 000 EUR no investīcijām subsīdiju shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķa sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 229

5.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

7.Attiecībā uz kapitālieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, ieguldījumu politikas galvenās prasības ietver:

a)Finanšu produkta(-u) līniju un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts

b)Prasība, lai visi atbalstītie ieguldījumi būtu ekonomiski dzīvotspējīgi.

8.Attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem, tostarp riska kapitālu, šādas uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības:

a)Apraksts par IDAE uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajiem ieguldījumiem.

b)Apraksts par IDAE procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.

c)Pienākums pārbaudīt katras darbības atbilstību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajā tiesību aktā, ar ko izveido shēmu, pirms saistības finansēt darbību.

d)Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar IDAE revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda: I) kontroles sistēmu efektivitāte, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšana; II) principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana, valsts atbalsta noteikumi, klimata un digitālo mērķrādītāju prasības; un iii) ka ir ievērota prasība IDAE pārbaudīt, vai galīgais saņēmējs iesniedz atbildīgu deklarāciju, lai pārbaudītu, vai tās pašas izmaksas sedz cits Savienības instruments. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā(-o) tiesiskā(-o) instrumenta(-u), ar ko izveido shēmu, nosacījumi.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 (C31.I4) — Investīcijas elektroenerģijas tīkla infrastruktūras atbalstam

Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt Spānijas elektroenerģijas pārvades tīkla attīstību. Investīcija ietver atbalsttiesīgu projektu pabeigšanu Spānijas tīkla attīstības plāna 2021.–2026. gadam (“plāns”) ietvaros. Pirms atbalsta piešķiršanas Spānija noteiks atbilstības kritērijus, kuriem jāatbilst projektiem, kas atlasāmi no Spānijas tīkla attīstības plāna 2021.–2026. gadam, pamatojoties uz:

·Projekti, kas atbilst REPowerEU mērķiem, un jo īpaši projekti, kas veicina atjaunīgo energoresursu integrāciju, rūpniecības dekarbonizāciju, bezemisiju transportu un iekšējo pārslodzi novēršanu; un

·projekti, kurus pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 5 (C31.I5) — Investīcijas rūpniecības dekarbonizācijas atbalstam (dotācijas)

Šā pasākuma, kas ir daļa no rūpniecības dekarbonizācijas stratēģiskā projekta, mērķis ir atbalstīt rūpniecisko procesu dekarbonizāciju. Pasākums ietver tādu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir ražošanas nozares dekarbonizācija, piemēram, projekti, kuru mērķis ir SEG emisiju samazināšana, kā arī jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu izveidi.

Lēmumā, ar ko apstiprina PERTE rūpniecības dekarbonizācijai, ietver atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 230 ; II) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 231 . Atlases kritērijos papildus paredz, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 236000000 EUR, kas ir 40 % no pasākuma aplēstajām izmaksām, veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 232

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 6 (C31.I6) — Subsīdiju shēma dekarbonizācijas projektiem (dotācijas)

Šis pasākums ietver publiskus ieguldījumus valsts subsīdiju shēmā, lai stimulētu privātos ieguldījumus. Shēma veicina rūpniecisko procesu dekarbonizāciju un jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstību saistībā ar Ministru padomes apstiprināto DECARB stratēģisko projektu (PERTE). Pamatojoties uz ANM investīcijām, subsīdiju shēmas mērķis ir sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 430000000 EUR apmērā.

Shēmu pārvalda SEPIDES kā īstenošanas partneris. Ar attiecīgu tiesību aktu SEPIDES pārveido par publisku uzņēmumu, lai īstenotu šo ieguldījumu.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskos instrumentus, ar ko izveido subsīdiju shēmu un kas ietver šādus elementus:

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru summa ir vismaz 430 000 000 EUR. Ar pasākumu atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā, kā arī jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražošanas iekārtu attīstību.

3.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kuru prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 233 ; II) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 234 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kuru mērķis ir būtiski palielināt uzņēmumu vidisko ilgtspēju (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis saskaņā ar šo investīciju ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi nozarē. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka subsīdiju shēmu galīgie saņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.

4.Prasības attiecībā uz ieguldījumiem klimata jomā attiecībā uz subsīdiju shēmu: vismaz 172 000 000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 235

5.Prasību, ka subsīdiju shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no subsīdiju shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

AE.2. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2022. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
477	C31.R1	M	Reforma, ar ko uzlabo atļauju piešķiršanu atjaunojamās enerģijas ražošanai un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai	Attiecīgo tiesību aktu noteikumu stāšanās spēkā				2. CET.	2023	Šis atskaites punkts ietver divus elementus. ·Pirmkārt, Karaļa dekrētlikumu 14/2022, 17/2022, 18/2022 un 20/2022 stāšanās spēkā. Šajos Karaļa dekrētlikumos paredzēto enerģētikas pasākumu mērķis ir vienkāršot atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai. ·Otrkārt, stājās spēkā Orden TED/189/2023, ar ko centrālajā administrācijā izveido jaunu administratīvo vienību, kura atbalsta atjaunīgās enerģijas projektu atļauju pieteikumu apstrādi.
478	C31.I1	T	Investīcijas, kas veicina enerģijas uzkrāšanu vai pašpatēriņu, pamatojoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu vai uzkrāšanu aiz skaitītāja		MW	4 400	5 100	CET.	2026	700 MW uzstādītās jaudas enerģijas uzkrāšanas vai pašpatēriņa lietojumos, kas integrēti ēkās vai ražošanas procesos. Pašpatēriņa lietojumu pamatā ir atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas vai aiz skaitītāja izstrādāti uzglabāšanas risinājumi. (Bāzlīnija: datums 2026. gada 2. ceturksnis, 117. mērķrādītāja mērķis un 2026. gada 2. ceturkšņa datums; mērķrādītāja 126. mērķis)
479	C31.I1	T	Energokopienu īstenoto iniciatīvu skaits		Skaits	37	77	CET.	2026	Ir pabeigtas 40 iniciatīvas, ko īsteno energokopienas, vai nu uzstādot atjaunīgo enerģiju vai energoefektivitātes risinājumus, vai īstenojot līdzdalības un kopienu ēku procesus. (Bāzlīnija: 2024. gada 4. ceturksnis, 111. mērķrādītāja mērķis)
483	C31.I2.	M	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				2. CET.	2024	Spānija atbalsta shēmas vajadzībām pārskaita IDAE vismaz 1600 miljonus EUR.
480	C31.I2.	M	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				4. CET.	2024	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido atbalsta shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.
481	C31.I2.	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem, vai galīgās piešķiršanas rezolūcijas, kas publicētas (I)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		0	50 %	2. CET.	2025	Attiecībā uz vismaz 50 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas) IDAE ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai ar galīgajiem saņēmējiem noslēgto finansēšanas nolīgumu stāšanos spēkā.
482	C31.I2.	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas (II)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		50 %	100 %	CET.	2026	IDAE ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā attiecībā uz 100 % ANM investīciju atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas).
487	C31.I3.	M	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Nodošanas sertifikāts				2. CET.	2024	Spānija pārskaita EUR 1000 miljonus IDAE atbalsta shēmas vajadzībām.
484	C31.I3.	M	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Shēmas izveide	Ministrijas rīkojuma stāšanās spēkā				4. CET.	2024	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido atbalsta shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.
485	C31.I3.	T	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem, vai galīgās piešķiršanas rezolūcijas, kas publicētas (I)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		0	50 %	2. CET.	2025	Attiecībā uz vismaz 50 % no ANM investīcijām atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas) IDAE ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai ar galīgajiem saņēmējiem noslēgto finansēšanas nolīgumu stāšanos spēkā.
486	C31.I3.	T	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas (II)	Juridisku finansēšanas nolīgumu stāšanās spēkā vai galīgo piešķiršanas rezolūciju publicēšana		50 %	100 %	CET.	2026	IDAE ir publicējis galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai finansēšanas nolīgumu ar galīgajiem saņēmējiem stāšanos spēkā attiecībā uz vismaz 100 % ANM investīciju atbalsta shēmā (ieskaitot netiešās izmaksas). IDAE ir nodrošinājis, ka vismaz 90 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.
488	C31.I4.	M	Elektroenerģijas pārvades projektu atlases kritēriju publicēšana	Attiecīgā tiesību akta stāšanās spēkā				Q1	2024	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko nosaka atbilstības kritērijus, kuriem jāatbilst elektroenerģijas pārvades projektiem, kas atlasāmi no Spānijas tīkla attīstības plāna 2021.–2026. gadam, pamatojoties uz: ·Projekti, kas atbilst REPowerEU mērķiem, un jo īpaši projekti, kas veicina atjaunīgo energoresursu integrāciju, rūpniecības dekarbonizāciju, bezemisiju transportu vai iekšējo pārslodzi novēršanu; un ·projekti, kas jāpabeidz līdz 2026. gada 2. ceturksnim.
489	C31.I4.	M	Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu saraksta pieņemšana	Projektu saraksta publicēšana				4. CET.	2024	Attiecīgā ministrija pieņem sarakstu ar atbalstītajiem elektroenerģijas pārvades projektiem 931 miljona EUR apmērā un saskaņā ar atlases kritērijiem, kas izriet no 488. atskaites punkta.
490	C31.I4.	M	Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu pabeigšana	Atestāts par absolvēšanu				CET.	2026	Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu pabeigšana, kas iekļauti pieņemtajā sarakstā, kurš izriet no 489. atskaites punkta.
491	C31.I5	M	Uzaicinājumu publicēšana un noteikumi, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai	Publikācija				2. CET.	2023	Apstiprināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un noteikumus, kas reglamentē atbalstu dotāciju veidā projektiem, kuru mērķis ir ražošanas nozares dekarbonizācija, kā arī jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstīšana. Uzaicinājumi un noteikumi, kas reglamentē atbalstu projektiem dotāciju veidā, nodrošina, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.
492	C31.I5	M	Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana	Piešķiršanas lēmumu publicēšana	Miljoni EUR	0	531	4. CET.	2024	Galasaņēmējiem ir piešķirti vismaz 531 000 000 EUR (vismaz 40 % no kopējiem līdzekļiem veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku).
493	C31.I5	M	Dekarbonizācijas projektu pabeigšana	Atestāts par absolvēšanu				CET.	2026	Projektu pabeigšana, kuru kopējais piešķirtais budžets ir vismaz EUR 531000000.
494	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: SEPIDES pārveidošana par publisku uzņēmumu	Tiesību akta stāšanās spēkā				2. CET.	2024	Stājas spēkā attiecīgais tiesību akts, ar ko SEPIDES pārveido par publisku uzņēmumu subsīdiju shēmas īstenošanai
497	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Apliecinājums par izmaksu SEPIDES				2. CET.	2024	Spānija attiecībā uz shēmu 430000000 EUR pārskaita SEPIDES.
495	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				CET.	2024	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido subsīdiju shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā norādītajām prasībām.
496	C31.I6	T	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas	Publicēto juridisko finansēšanas nolīgumu vai galīgo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu stāšanās spēkā		0	100 %	CET.	2026	SEPIDES ir publicējuši galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (tostarp netiešajām izmaksām). SEPIDES ir nodrošinājuši, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

AE.3 Aizdevuma atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Investīcija (C31.I7) — Investīcijas rūpniecības dekarbonizācijas atbalstam (aizdevumi)

Pasākuma, kas ir daļa no rūpniecības dekarbonizācijas stratēģiskā projekta, mērķis ir aizdevumu veidā piešķirt atbalstu projektiem, kuru mērķis ir ražošanas nozares dekarbonizācija. Šis ieguldījumu pasākums ietver vismaz vienu no trim turpmāk minētajiem darbības virzieniem:

·atbalsts aizdevumu veidā projektiem, ar kuriem īsteno ražošanas nozares dekarbonizāciju, piemēram, projektiem, kas samazina SEG emisijas;

·izmēģinājuma projekta pabeigšana, lai stimulētu uzņēmumus veikt investīcijas ar augstām saistītajām izmaksām lielos rūpniecības dekarbonizācijas investīciju projektos un ievērojamus SEG emisiju samazinājumus, konkrētā periodā maksājot fiksētu oglekļa cenu (oglekļa cenu starpības līgums); un

·atbalsts aizdevumu veidā jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstībai.

Ministru padomes lēmumā, ar ko apstiprina PERTE rūpniecības dekarbonizācijai, ietver detalizētus atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas iekļauti turpmāko uzaicinājumu iesniegt projektus uzdevumā, izslēdz šādu darbību sarakstu: I) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām sasniedz prognozētās CO2 ekvivalenta emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm bezmaksas kvotu iedalei 236 ; un ii) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 237 . Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var atlasīt tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vismaz 260000000 EUR, kas ir 40 % no pasākuma aplēstajām izmaksām, veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 238

Visus atmaksājumus, kas saistīti ar finanšu operācijām, atkārtoti iegulda jaunās operācijās tajā pašā pasākuma politikas jomā, ja vien tos neizmanto, lai apkalpotu Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevuma aizdevumu atmaksu.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija Nr. 8 (C31.I8) — Atbalsta shēma dekarbonizācijas projektiem (aizdevumi)

Šis pasākums ietver investīcijas atbalsta shēmā, lai ar aizdevumiem stimulētu privātās investīcijas rūpniecības dekarbonizācijā.

Shēma veicina rūpniecisko procesu dekarbonizāciju un jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražotņu attīstību, piešķirot aizdevumus privātajam sektoram saistībā ar Rūpniecības dekarbonizācijas stratēģisko projektu, ko apstiprinājusi Ministru padome. Pamatojoties uz ANM investīcijām, atbalsta shēmas mērķis ir aizdevumu veidā sākotnēji nodrošināt finansējumu vismaz 1050000000 EUR apmērā.

Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, valdība pieņem vienu vai vairākus juridiskos instrumentus, ar ko izveido aizdevumu shēmu un kas ietver šādus elementus:

1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Pieteikumu izvērtēšanu un saņēmēju atlasi, kas jāiekļauj galīgajos piešķiršanas lēmumos vai ieguldījumu lēmumos saskaņā ar shēmu, pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra un ar balsu vairākumu apstiprina locekļi, kas ir neatkarīgi no Spānijas valdības, proti, tiem jābūt SEPIDES nodarbinātiem darbiniekiem un/vai citiem neatkarīgiem ekspertiem. Shēmas galīgais lēmums par ieguldījumiem attiecas tikai uz ieguldījumu komitejas vai attiecīgās līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātā ieguldījumu lēmuma apstiprināšanu (bez izmaiņām) vai veto tiesību izmantošanu.

2.To nozares zaļās un digitālās pārveides darbību saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu un kuru summa ir vismaz 1050000000 EUR . Ar pasākumu atbalsta inovatīvus projektus, kas ietver būtisku rūpniecības pārveidi nozares energoefektivitātes, ilgtspējas un digitālās pārveides ziņā.

3.Prasības ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kā noteikts tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Jo īpaši juridiskajā(-os) instrumentā(-os) neiekļauj šādu darbību sarakstu: I) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ar kurām sasniedz prognozētās CO2 ekvivalenta emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm bezmaksas kvotu iedalei 239 ; un ii) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu, ārpus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS) 240 . Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka aizdevumu shēmu galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts tiesību akti vides jomā. Šādas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju uzskata par atbilstošām Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01): Pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības saskaņā ar šo investīciju, kuru mērķis ir būtiski palielināt uzņēmumu vidisko ilgtspēju (piemēram, dekarbonizācija, piesārņojuma samazināšana un aprites ekonomika), ja pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību galvenais mērķis saskaņā ar šo investīciju ir tādu alternatīvu izstrāde vai pielāgošana, kurām ir vismazākā iespējamā ietekme uz vidi nozarē. Turklāt juridiskais(-ie) instruments(-i) paredz, ka aizdevumu shēmu galīgajiem saņēmējiem ir jāievēro attiecīgie ES un valsts tiesību akti vides jomā.

4.Prasības attiecībā uz investīcijām klimata jomā: vismaz 420000000 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu 241 .

5.Prasību, ka aizdevumu shēmas galīgie saņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

6.Summa, uz kuru attiecas shēma, un prasība visus neizmantotos ieņēmumus no aizdevumu shēmas atkārtoti ieguldīt iepriekš uzskaitītajās darbībās, tostarp pēc 2026. gada.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

AE.4 Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevumu atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Skatīt turpmāk tabulu. Bāzlīnijas datums visiem rādītājiem ir 2022. gada 1. februāris, ja vien darbības aprakstā nav norādīts citādi. Tabulā ietvertajās summās nav iekļauts PVN.

Skaits	Pasākums	Atskaites punkts /Mērķrādītājs	Nosaukums	Atskaites punktu kvalitatīvais rādītājs	Mērķa kvantitatīvais rādītājs			Laiks		Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
					Vienība	Pamatscenārijs	Mērķis	Q	Gadu
L83	C31.I7	M	Publicēt uzaicinājumus un noteikumus, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai.	Publikācija				2. CET.	2024	Apstiprināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un noteikumus, kas reglamentē atbalstu aizdevumu veidā projektiem, kuru mērķis ir ražošanas nozares dekarbonizācija un jaunu ļoti efektīvu un dekarbonizētu ražošanas iekārtu investīciju attīstīšana. Uzaicinājumi un noteikumi, kas reglamentē atbalstu projektiem aizdevumu veidā, nodrošina, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā.
L84	C31.I7	T	Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana		EUR miljonos	0	585	4. CET.	2024	Galasaņēmējiem ir piešķirti vismaz 585 000 000 EUR (vismaz 40 % no kopējiem līdzekļiem veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku).
L85	C31.I7	M	Dekarbonizācijas projektu pabeigšana	Atestāts par absolvēšanu				CET.	2026	Projektu pabeigšana, kuru kopējais piešķirtais budžets ir vismaz EUR 585000000. Ja tiek finansēts oglekļa dioksīda cenu starpības līguma izmēģinājuma projekts, tam piešķirto budžetu uzskata par līdzvērtīgu ar oglekļa līgumu saistīto garantiju apjomam attiecībā uz starpībām, uz kurām attiecas izmēģinājuma projekts.
L86	C31.I8	M	Rūpniecības dekarbonizācijas atbalsta shēma (aizdevumi): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu	Apliecinājums par izmaksu SEPIDES				2. CET.	2024	Spānija attiecībā uz shēmu 1050000000 EUR pārskaita SEPIDES.
L87	C31.I8	M	Aizdevumu shēmas izveide	Attiecīgā(-o) juridiskā(-o) instrumenta(-u) stāšanās spēkā				CET.	2024	Stājas spēkā juridiskais(-ie) instruments(-i), ar ko izveido aizdevuma shēmu saskaņā ar pasākuma aprakstā noteiktajām prasībām.
L88	C31.I8	T	Rūpniecības dekarbonizācijas atbalsta shēma (aizdevumi): Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas.	Publicēto juridisko finansēšanas nolīgumu vai galīgo lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu stāšanās spēkā		0	100 %	CET.	2026	SEPIDES ir publicējuši galīgās piešķiršanas rezolūcijas vai noslēguši juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai shēmā izmantotu 100 % no ANM investīcijām (tostarp netiešajām izmaksām). SEPIDES ir nodrošinājuši, ka vismaz 40 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku.

2.Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas

Spānijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 163 029 653 473 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

3.Finanšu ieguldījums

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

3.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

1	C1.R1	M	Rīkojums TMA/178/2020 un Karaļa Dekrētlikums 23/2020
21	C2.R1	M	Spānijas pilsētprogrammas un ilgtermiņa renovācijas stratēģijas energorehabilitācijai būvniecības nozarē stāšanās spēkā Spānijā
39	C3.R1	M	Stājas spēkā Karaļa Dekrētlikums Nr. 5/2020 par steidzamiem pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku un Likums Nr. 8/2020 par grozījumiem Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas aprites darbības uzlabošanai
63	C4.R2	M	Zaļās infrastruktūras, savienojamības un ekoloģiskās atjaunošanas valsts stratēģijas pieņemšana
82	C6.R1	M	Ilgtspējīgas, drošas un satīklotas mobilitātes stratēģija (sabiedriskā apspriešana)
102	C7.R1	M	Karaļa Dekrētlikuma Nr. 23/2020 (enerģētikas pasākumi) stāšanās spēkā
103	C7.R1	M	Karaļa dekrēta Nr. 960/2020 (ekonomiskais režīms atjaunīgajai enerģijai) stāšanās spēkā
104	C7.R1	M	Karaļa dekrēta Nr. 1183/2020 (atjaunīgo energoresursu pieslēgums elektrotīklam) stāšanās spēkā
105	C7.R1	M	Likuma par klimata pārmaiņām un enerģētikas pārkārtošanu stāšanās spēkā
121	C8.R1	M	Ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas (“ELP2050”) apstiprināšana.
122	C8.R2	M	Stājas spēkā plānošanas, likumdošanas un regulatīvās reformas, kuru mērķis ir veicināt enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādi.
129	C9.R1	M	Ūdeņraža ceļvedis
137	C10.R1	M	Taisnīgas pārkārtošanās fonda institūta izveide
144	C11.R1	M	Tiesību akta stāšanās spēkā, lai samazinātu pagaidu nodarbinātību valsts pārvaldē
151	C11.R2	M	Likuma 3/2020 par procesuālajiem un organizatoriskajiem pasākumiem tieslietu jomā stāšanās spēkā
153	C11.R3	M	Karaļa dekrēta 937/2020 par Caja General de Depósitos regulējumu stāšanās spēkā
154	C11.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko apstiprina noteikumus, ar kuriem īsteno 20. jūlija Likumu Nr. 22/2015 par pārskatu revīziju
157	C11.R5	M	Karaļa Dekrētlikuma Nr. 36/2020 par atveseļošanas, pārveides un noturības plāna īstenošanu stāšanās spēkā
158	C11.R5	M	Jaunu struktūru izveide centrālajā valdībā, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar plāna īstenošanu, kontroli un revīziju.
159	C11.R5	M	Rīkojums, ar ko nosaka procedūras un formātu informācijai, ar kuru jāapmainās ANP uzraudzībai un izdevumu uzskaites izpildei
173	C11.I5	M	Atveseļošanas un noturības mehānisma integrētā informācijas sistēma
177	C12.R2	M	Spānijas Aprites ekonomikas stratēģija (EEEC)
181	C12.I2	M	Plāns autobūves nozares vērtību ķēdes sekmēšanai virzībā uz ilgtspējīgu un savienotu mobilitāti
199	C13.I3.	M	MVU digitalizācijas plāns 2021.–2025. gadam
214	C14.R1	M	Tūrisma nozares veicināšanas plāns
215	C14.R1	M	Tīmekļa vietnes “DATAESTUR” atklāšana, kurā apkopoti dati par tūrismu
230	C15.R2	M	2025. gada Digitālās Spānijas plāns un stratēģija 5G tehnoloģijas veicināšanai
231	C15.R2	M	Atbrīvot 700 MHz frekvenču joslu
249	C16.R1	M	Mākslīgā intelekta valsts stratēģija
255	C17.R2	M	Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam publicēšana
257	C17.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par valsts pētniecības organizāciju reorganizāciju.
285	C19.R1	M	Valsts digitālo kompetenču plāna apstiprināšana Ministru padomē
295	C20.R1	M	Profesionālās izglītības modernizācijas plāns un saistītie Karaļa dekrētlikumi
303	C21.R1	M	Konstitutīvā izglītības likuma stāšanās spēkā
318	C22.R5	M	Karaļa 2020. gada 29. maija Dekrētlikuma Nr. 20/2020, ar ko apstiprina minimālos vitāli svarīgos ienākumus, stāšanās spēkā
329	C23.R1	M	Stājas spēkā divi Karaļa dekrētlikumi, kas reglamentē tāldarbu privātajā sektorā un valsts pārvaldē
330	C23.R2	M	Stājas spēkā divi nolikumi par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem un par līdztiesības plāniem un to reģistrāciju
333	C23.R5	M	Stājas spēkā rīcības plāns jauniešu bezdarba novēršanai
363	C25.R1	M	Plāns “Spānija, Eiropas Audiovizuālais centrs”.
385	C28.R1	M	2020. un 2021. gadā pieņemtie fiskālie pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.
387	C28.R3	M	Ekspertu komitejas iecelšana, ko veic finanšu valsts sekretārs.
392	C28.R5	M	Digitālo pakalpojumu nodoklis
393	C28.R6	M	Finanšu darījuma nodoklis
394	C28.R7	M	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa izmaiņas 2021. gadā
395	C28.R8	M	Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas 2021. gadā
396	C28.R9	M	Netiešo nodokļu izmaiņas 2021. gadā
397	C29.R1	M	Pastāvīgas grupas izveide Finanšu ministrijā izdevumu pārskatīšanas rezultātu īstenošanas aktīvai uzraudzībai un Gada budžeta likuma izstrādes rīkojuma apstiprināšanai
398	C29.R1	M	Izdevumu pārskatīšanas III posms
399	C29.R1	M	Pastāvīgas struktūrvienības izveide AIReF, kas būtu atbildīga par valdības noteikto izdevumu pārskatīšanu.
406	C30.R1	M	Sociālā nodrošinājuma finansējuma nošķiršana
412	C30.R4	M	Maternitātes papildinājumu racionalizēšana
413	C30.R5	M	Ar pašreizējo papildpensiju sistēmu saistīto nodokļu atvieglojumu pārskatīšana
		Maksājuma summa	EUR 11494252874

Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

24	C2.R5	M	Karaļa dekrēta par renovācijas birojiem (“vienas pieturas aģentūras”) stāšanās spēkā
26	C2.I1	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par atjaunošanas programmas īstenošanas tiesisko regulējumu; un Karaļa dekrētlikums, ar ko reglamentē iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, lai atbalstītu programmu
30	C2.I2	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par tiesiskā regulējuma noteikšanu, lai īstenotu energoefektīvu sociālo īres mājokļu programmu, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem
40	C3.R1	M	Stājas spēkā otrais grozījums Likumā Nr. 12/2013 par pasākumiem pārtikas aprites darbības uzlabošanai
46	C3.I1	T	Stājas spēkā līgumiska vienošanās starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un SEIASA, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (I posms)
56	C3.I7	M	Nolīgumi ar valsts pētniecības iestādēm
74	C5.R1	M	Hidroloģiskās plānošanas regulas grozījumu stāšanās spēkā
83	C6.R1	M	Ilgtspējīgas, drošas un satīklotas mobilitātes stratēģija (apstiprināšana)
108	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģija
112	C7.R4	M	Jūras vēja enerģijas un citas jūras enerģijas ceļvedis
139	C10.I1	M	Mācību atbalsta programma “Taisnīga pārkārtošanās” un atbalsta piešķiršana ekonomikas attīstībai taisnīgas pārkārtošanās apgabalos
155	C11.R4	M	Ministrijas rīkojuma, ar ko izveido Valsts novērtēšanas biroju, stāšanās spēkā
189	C13.R1	M	Likuma, ar ko groza Likumu 34/2006 par piekļuvi advokātu un prokuratoru profesijām, stāšanās spēkā
216	C14.R1	M	Karaļa dekrēta par Valsts finanšu fonda tūrisma konkurētspējai īstenošanu stāšanās spēkā
217	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī
232	C15.R2	M	700 MHz spektra joslas piešķiršana
233	C15.R2	M	Tiesību akta par 5G spektra nodokļu samazināšanu stāšanās spēkā
250	C16.R1	M	Digitālo tiesību harta
258	C17.I1	T	Nolīgumi, ko Zinātnes un inovācijas ministrija parakstījusi ar autonomajiem apgabaliem par “Pētniecības un attīstības papildu plānu” īstenošanu.
273	C18.R1	M	Primārās un kopienas aprūpes rīcības plāns
278	C18.I1	M	Iekārtu investīciju plāna apstiprināšana un līdzekļu sadale
289	C19.I2	M	Programma, kuras mērķis ir nodrošināt valsts un valsts subsidētas skolas ar digitāliem rīkiem
306	C21.R3	M	Karaļa dekrētu par universitāšu organizāciju stāšanās spēkā
331	C23.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrētlikums par to darba ņēmēju aizsardzību, kuri nodarbojas ar izplatīšanu trešām personām, izmantojot tehnoloģiskos līdzekļus
332	C23.R4	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai atbalstītu pagaidu nodarbinātības samazināšanu, racionalizējot līgumu veidu skaitu
334	C23.R5	M	Karaļa dekrēts par jaunu Spānijas nodarbinātības stratēģiju 2021.–2024. gadam
336	C23.R6	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai izveidotu shēmu, lai pielāgotos cikliskiem un strukturāliem satricinājumiem, tostarp sistēmu, kas nodrošina iekšēju elastību uzņēmumiem un stabilitāti darba ņēmējiem
338	C23.R8	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai uzlabotu tiesību normas, kas reglamentē darba koplīguma slēgšanas sarunas
339	C23.R9	M	Darba ņēmēja statūtu grozīšana, lai uzlabotu to personu tiesības, kuras strādā apakšuzņēmējos
345	C23.I4	M	Reģionālo līdzekļu piešķīruma apstiprināšana teritoriālajiem projektiem, kas paredzēti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem.
378	C27.R2	T	Nodokļu administrācijas modernizācija — Nodokļu iestādes darbinieku skaits
379	C27.R2	T	Nodokļu aģentūras modernizācija — Nodokļu izmeklēšanas
380	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — Sociedades Web ir modernizēts un pieejams vismaz 1666123 nodokļu maksātāju.
381	C27.R3	T	Pastiprinātas palīdzības sniegšana nodokļu maksātājiem — “Renta Web” modernizēts un pieejams vismaz 1779505 nodokļu maksātāju
383	C27.R4	T	Starptautiskā dimensija — identificēti reģistrēti ārvalstu nodokļu maksātāji
384	C27.R5	T	Sadarbības modelis — pārredzamības ziņojumi
389	C28.R4	M	Nodokļi par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un atkritumiem
400	C29.R1	M	Ministru padomes apstiprinājums jaunajam izdevumu pārskatīšanas ciklam (2022–26), ko paredzēts pasūtīt AIReF.
403	C29.R2	M	Ziņojums par budžeta pielāgošanu ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM)
407	C30.R2	M	Pensiju pirktspējas saglabāšana un faktiskā pensionēšanās vecuma un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma saskaņošana
		Maksājuma summa	EUR 13793103448

3.2.Trešais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

2	C1.R1	M	Grozījumi ēku tehniskajā kodeksā (vēl jāapstiprina), Zemsprieguma elektrotehniskajos noteikumos (LVER) un Karaļa dekrēta apstiprināšana, lai reglamentētu publiskos uzlādes pakalpojumus
45	C3.R6	M	Karaļa dekrēta par valsts zvejas vietu pārvaldību stāšanās spēkā
51	C3.I4	T	Investīciju plāns lauksaimniecības un lauksaimniecības dzīvnieku ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai
57	C3.I7	T	Akustisko zonžu iegāde pētniecībai zivsaimniecībā
61	C3.I11	T	Investīciju projektu finansēšana zivsaimniecības nozarē
65	C4.I1	M	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par īpašiem mērķiem paredzētiem gaisa kuģiem ugunsdzēšanai un bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmas izveide
110	C7.R3	M	Izmēģinājuma projekts energokopienām
115	C7.I1	M	Konkurss par investīciju atbalstu inovatīvai atjaunīgo energoresursu jaudai vai atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudai ar pievienoto vērtību
124	C8.R4	M	Stājas spēkā pasākumi “regulatīvo smilškastu” veicināšanai, lai veicinātu pētniecību un inovāciju elektroenerģijas nozarē.
130	C9.R1	M	Regulas, ar ko izveido izcelsmes apliecinājumus atjaunīgajām gāzēm, stāšanās spēkā
190	C13.R1	M	Maksātnespējas likuma reformas likuma stāšanās spēkā
229	C15.R1	M	Telekomunikāciju likuma stāšanās spēkā
254	C17.R1	M	Stājas spēkā grozījumi 1. jūnija Likumā Nr. 14/2011 par zinātni, tehnoloģiju un inovāciju.
270	C17.I8	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ilgtspējīgas autobūves jomā
274	C18.R2	M	Spānijas sabiedrības veselības stratēģijas apstiprināšana
296	C20.R2	M	Likuma “Par vienoto integrēto profesionālās izglītības sistēmu” stāšanās spēkā ar mērķi modernizēt sistēmu
304	C21.R2	M	Karaļa dekrēta par izglītības minimālajām prasībām stāšanās spēkā
314	C22.R1	M	Teritoriālās padomes apstiprinājums Autonomijas un atkarības aprūpes sistēmas (SAAD) novērtējumam.
317	C22.R4	M	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas likumdošanas reformas stāšanās spēkā Spānijā
350	C23.I7	M	Uzlabot minimālo virtuālo ienākumu (IMV) apguves līmeni un palielināt tā efektivitāti, izmantojot iekļaušanas politiku
360	C24.I3	T	Galveno kultūras pakalpojumu digitalizācija un veicināšana
364	C25.R1	M	Stājas spēkā vispārējais likums par audiovizuālo komunikāciju.
374	C26.I3	M	Projekti līdztiesības veicināšanai sportā
376	C27.R1	M	Likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā stāšanās spēkā
390	C28.R4	M	Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa un satiksmes nodokļa analīze
391	C28.R4	M	Fluorētu gāzu nodokļa reformas stāšanās spēkā
401	C29.R1	M	Uzraudzības ziņojuma publicēšana
411	C30.R3	M	Pašnodarbinātu personu sociālā nodrošinājuma iemaksu sistēmas reforma
414	C30.R5	M	Pašreizējās papildpensiju sistēmas pārskatīšana
		Maksājuma summa	EUR 6896551724

3.3.Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

4	C1.I1	T	Budžets, kas iztērēts pirkumos vai ko piešķir pašvaldības, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti
22	C2.R3	M	Mājokļu likuma stāšanās spēkā, tostarp darbības, kas atbalsta mājokļu piedāvājuma palielināšanu saskaņā ar gandrīz nulles enerģijas ēkām
23	C2.R4	M	Likuma “Par arhitektūras un ēku vides kvalitāti” stāšanās spēkā
25	C2.R6	M	Horizontālā īpašuma likuma grozījumu stāšanās spēkā, lai atvieglotu rehabilitācijas finansēšanu
38	C2.I6	T	Rīcības plāni saskaņā ar Spānijas pilsētprogrammu
41	C3.R2	M	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai izveidotu vispārēju reģistru ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem lauku saimniecībās, lai informētu par piesārņojošām vielām un SEG emisijām, un reformēt plānošanas tiesību aktus, nosakot kritērijus lauku saimniecībām dažādās nozarēs
43	C3.R4	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts par pārvaldības mehānismu Spānijas apūdeņošanas sistēmas uzlabošanai.
44	C3.R5	M	Lauksaimniecības pārtikas nozares un lauku apvidu digitalizācijas stratēģijas otrā rīcības plāna pieņemšana.
47	C3.I1	T	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīguma īstenošana, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (II posms)
55	C3.I6	M	IKT aprīkojuma iegāde zvejniecības jūras rezervātiem un līgumi par īpašam nolūkam paredzētu kuģu iegādi jūras rezervātiem
60	C3.I10	M	Vieglu patruļlaivu un tāljūras patruļkuģu iegāde nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai
62	C4.R1	M	Dabas mantojuma un bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns un aizsargājamo jūras teritoriju tīkla plāns
64	C4.R3	M	Spānijas meža stratēģijas un atbalsta plāna apstiprināšana
77	C5.I2	M	Upju krastu aizsardzības pret plūdu riskiem atjaunošana
80	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 50 kilometru garumā no krasta līnijas
84	C6.R2	M	Indikatīva dzelzceļa stratēģija
85	C6.I1	M	TEN-T pamattīkls: projektu piešķiršana
88	C6.I2	M	TEN-T tīklu dažādi transporta veidi (dzelzceļš un autoceļi): daļējs budžeta piešķīrums
95	C6.I3	M	Intermodālā un loģistikas infrastruktūra: daļējs budžeta piešķīrums
99	C6.I4	M	Atbalsts ilgtspējīga un digitāla transporta programmai.
140	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem.
145	C11.R1	M	Stājas spēkā grozījumi Likumā 40/2015 un ministriju rīkojumi par starpteritoriālās sadarbības stiprināšanu
146	C11.R1	M	Likuma stāšanās spēkā, lai pastiprinātu publiskās politikas izvērtēšanu
147	C11.R1	M	Stājas spēkā 1985. gada 11. jūlija Likuma Nr. 7/1985 par vietējiem administratīvajiem režīmiem reforma un grozījumi Karaļa 11. jūlija Dekrētā 1690/1986, ar ko apstiprina noteikumus par vietējo vienību iedzīvotājiem un teritoriālo robežu noteikšanu
148	C11.R1	M	Valsts pārvaldes civildienesta reglamentējošo pasākumu stāšanās spēkā
152	C11.R2	M	Karaļa dekrētlikuma, ar ko uzlabo tiesvedības efektivitāti, un Karaļa dekrētlikuma par digitālo efektivitāti stāšanās spēkā
156	C11.R4	M	Valsts iepirkuma stratēģija
164	C11.I2	T	Tiesas process, kas jāveic elektroniski
174	C11.I5	T	Jauni komunikācijas līdzekļi un darbības
178	C12.R2	M	Aprites ekonomikas politikas paketē ietilpstošo tiesību aktu stāšanās spēkā
179	C12.R2	M	Likuma “Par atkritumiem un piesārņoto augsni” stāšanās spēkā
182	C12.I2	M	PERTE elektrotransportlīdzekļu jomā
183	C12.I2	M	PERTE plānā noteiktajās stratēģiskajās jomās
184	C12.I2	T	Inovatīvi projekti rūpniecības pārveidei energoefektivitātes, ilgtspējas un digitalizācijas ziņā
191	C13.R1	M	Uzņēmējdarbības radīšanas un izaugsmes likuma stāšanās spēkā
192	C13.R2	M	Jaunuzņēmumu likuma stāšanās spēkā
450	C13.R2	M	Stājas spēkā Karaļa 2022. gada 26. jūlija Dekrēts Nr. 629, ar ko groza Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju regulējumu
200	C13.I3.	T	Digitālās rīkkopas programmai atvēlētais budžets
201	C13.I3.	T	Pārmaiņu aģentiem atvēlētais budžets
202	C13.I3.	T	Budžets, kas atvēlēts inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmai
203	C13.I3.	T	DIC programmai atvēlētais budžets
218	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī
234	C15.R2	M	26 GHz spektra joslas piešķiršana
235	C15.R2	M	5G Kiberdrošības likuma stāšanās spēkā
245	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.
247	C15.I7	T	Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Kiberdrošības palīdzības līnija
259	C17.I2	T	Balvas par projektiem, kas uzlabo valsts zinātnisko infrastruktūru un Spānijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas kapacitāti, un divpusēji nolīgumi, kas parakstīti ar starptautiskām struktūrām, un citi instrumenti Eiropas un starptautiskās infrastruktūras projektu finansēšanai.
261	C17.I3	T	Jaunu privātu, starpdisciplināru, publisku pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu piešķiršana, koncepciju pārbaudes, starptautiski konkursi un progresīva pētniecība un izstrāde, kas vērsta uz sociālajām problēmām
300	C20.I3	T	Salīdzinājumā ar 2020. gada beigām vismaz 50000 jaunu PIA vietu.
319	C22.R5	M	Publicēts “Plāns, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu valsts pārvaldes finansiālo pabalstu sistēmu”.
335	C23.R5	M	Nodarbinātības likuma grozījumu stāšanās spēkā (Karaļa Leģislatīvais dekrēts Nr. 3/2015)
337	C23.R7	M	Likuma Nr. 43/2006 reformas stāšanās spēkā, lai vienkāršotu un palielinātu darbā pieņemšanas stimulu sistēmas efektivitāti, ņemot vērā AIReF sniegtos ieteikumus
340	C23.R10	M	Stājas spēkā grozījumi Karaļa leģislatīvajā dekrētā Nr. 8/2015, ar ko reformē no iemaksām neatkarīga bezdarba atbalsta regulējumu
352	C24.R1	M	Mākslinieka statūtu stāšanās spēkā, sponsorēšana un nodokļu atvieglojumu režīms.
367	C26.R1	M	Likuma par sportu stāšanās spēkā
377	C27.R1	M	Likuma pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanas nodokļu jomā seku starpposma novērtējums.
404	C29.R3	M	Ziņojums par zaļu budžeta saskaņošanu
408	C30.R2	M	Izdienas pensijas aprēķināšanas perioda koriģēšana
409	C30.R2	M	Ilgtspējas faktora aizstāšana ar paaudžu vienlīdzības mehānismu
410	C30.R2	M	Atjauninātas prognozes, kas parāda, kā 2021. un 2022. gadā veiktās pensiju reformas nodrošina ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju
415	C30.R6	M	Maksimālās iemaksas bāzes korekcija
		Maksājuma summa	EUR 11435531581

3.4.Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
8	C1.I1	T	Balva projektos, kas uzlabo jaunus mobilitātes veidus uz valsts ceļiem
11	C1.I2	T	Tādu inovatīvu projektu piešķiršana, kas veicina elektromobilitāti
14	C1.I3	T	Maza attāluma (Cercanías) dzelzceļa līnijas
15	C1.I3	T	Stacijas, kas uzlabotas digitalizācijas rezultātā
16	C1.I3	T	Uzlabotas “Cercanías” stacijas
17	C1.I3	T	Kopējais budžets, kas piešķirts ieguldījumiem maza attāluma dzelzceļa līnijās
21.a	C2.R2	M	Darba grupu ieteikumu publicēšana ilgtermiņa renovācijas stratēģijas īstenošanai Spānijā
422	C3.R2	M	Stājas spēkā regula, kuras mērķis ir uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas bioloģisko drošību, un regula par antibiotiku ilgtspējīgu lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām
42	C3.R3	M	Stājas spēkā normatīvais satvars par ilgtspējīgu uzturu lauksaimniecības augsnēs.
424	C3.I1	T	Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīguma papildinājuma stāšanās spēkā, lai atbalstītu apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (II posms)
53	C3.I5	T	Līgumattiecību parakstīšana starp Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministriju (MAPA) un ENISA
54	C3.I5	T	Atbalstīti lauksaimniecības pārtikas MVU, lai īstenotu inovatīvus un digitālus uzņēmējdarbības projektus
58	C3.I8	T	Pētniecības izstrādes un inovācijas projekti zvejniecības un akvakultūras nozares noturības un ilgtspējas atbalstam
59	C3.I9	M	Spānijas Zivsaimniecības informācijas sistēmas (SIPE) un zvejas uzraudzības sistēmas digitālā pastiprināšana
67	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas
70	C4.I3	T	Bijušo ieguves vietu sanācija (vismaz 20 bijušās raktuves)
73	C4.I4	T	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai
75	C5.R1	M	Stājas spēkā grozījumi Ūdens likumā un jaunā regula, ar ko aizstāj Karaļa dekrētu 1620/2007
76	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra
81	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 100 kilometru garumā no krasta līnijas
106	C7.R1	T	Papildu ražošanas jauda atjaunojamo energoresursu enerģijai
107	C7.R1	T	Spānijā uzstādītā kumulatīvā papildu atjaunīgās enerģijas jauda
109	C7.R2	M	Valsts pašpatēriņa stratēģijas pasākumu pabeigšana
113	C7.R4	M	Jūras vēja un citas jūras enerģijas kartē noteikto regulatīvo pasākumu stāšanās spēkā
114	C7.R4	M	Biogāzes ceļvedī noteikto pasākumu pabeigšana
116	C7.I1	M	Jauni jūras atjaunojamās enerģijas infrastruktūras projekti, tehnoloģijas vai iekārtas
118	C7.I2	M	Birojs “Tīra enerģija un viedi projekti salām”
131	C9.I1	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Shēmas izveide
132	C9.I1	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem, vai galīgās piešķiršanas rezolūcijas, kas publicētas (I)
138	C10.R1	T	Taisnīgas pārkārtošanās protokoli un konsultatīvā padome
433	C11.R1	M	Valsts drošības sistēmas atjaunināšana
434	C11.R2	M	Organizatoriskās un procesuālās efektivitātes likuma stāšanās spēkā
435	C11.R2	M	Likuma par tiesībām uz aizstāvību stāšanās spēkā
437	C11.R3	M	Divgadu ziņojuma par klimata pārmaiņu risku publicēšana
160	C11.I1	M	Valstu publiskā iepirkuma platformu starpsavienojums
163	C11.I2	M	Sadarbspējīgas platformas sociālā nodrošinājuma un veselības datu apmaiņai
167	C11.I3	M	Reģionālo un vietējo struktūru digitalizācija
442	C12.I3	T	Dotāciju sadale atkritumu apsaimniekošanas projektu īstenošanai.
451	C13.R2	M	Stājas spēkā grozījums 27. septembra Likumā Nr. 14/2013 par atbalstu uzņēmējiem un tā internacionalizāciju
196	C13.I2.	T	CERSA garantija
198	C13.I2.	T	Rūpniecības uzņēmējdarbības atbalsta programmas atbalstītie MVU
210	C13.I4.	T	MVU un uzņēmumu apvienības, kas saņēmušas atbalstu no Tehnoloģiju fonda
219	C14.I1	T	Budžeta piešķiršana plāniem, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī
246	C15.I7	T	Kiberdrošības spēju stiprināšana un uzlabošana: Resursi
453	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību uzsākšana.
256	C17.R2	M	Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas 2021.–2027. gadam vidusposma novērtējums
262	C17.I3	T	Tādu pētniecības un inovācijas projektu apstiprināšana, kuros vismaz 35 % ir saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos
263	C17.I4	T	Atbalsts karjerai zinātniskās pētniecības jomā, izmantojot stipendijas un dotācijas
265	C17.I5	T	Inovatīvi un uz tehnoloģijām balstīti uzņēmumi ir saņēmuši kapitālu saskaņā ar programmu INNVIERTE, lai stiprinātu savus pētniecības pasākumus agrīnā posmā.
266	C17.I5	T	Atbalsts jauniem, uz tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem, lai tie varētu īstenot savu uzņēmējdarbības plānu.
271	C17.I9	T	Atbalsts pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem kosmiskās aviācijas jomā, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem
279	C18.I1	T	Aprīkojuma ierīču uzstādīšana/atjaunošana/paplašināšana
282	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālisti, kas apmācīti tālākizglītības plānu ietvaros
299	C20.I2	T	Profesionālās izglītības izcilības un inovācijas centri
467b	C20.I2	T	Zaļās apmācības pabeigšana PIA skolotājiem
307	C21.R3	M	Konstitutīvā likuma par universitāšu sistēmu stāšanās spēkā
312	C21.I4	T	Stipendijas un stipendijas pēcdoktorantūras studentiem, profesoru asistentiem un pētniekiem
468	C21.I6	M	Rīcības plāna pieņemšana universitāšu mikroapliecinājumu attīstībai
321	C22.I1	T	Sociālo tiesību un programmas 2030. gadam īstenotie projekti
473	C22.I4.	M	Dažāda veida pakalpojumu izveide seksuālās vardarbības upuriem
348	C23.I5	T	VND personāla apmācības pasākumi
354	C24.I1	T	Kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšana
357	C24.I2	T	Bibliotēku e-grāmatu licences
361	C24.I3	T	Digitalizācijas pabeigšana un galveno kultūras pakalpojumu veicināšana
362	C24.I3	T	Bibliogrāfiskā mantojuma digitalizācijas pabeigšana
382	C27.R3	M	Četru digitālā atbalsta platformu nodrošināšana
388	C28.R3	M	No Komitejas ieteikumiem vai citām Finanšu ministrijas analīzēm izrietošo reformu stāšanās spēkā
402	C29.R1	M	Izdevumu pārskatīšanas III posms
405	C29.R3	M	Ziņojums par zaļu budžeta saskaņošanu
477	C31.R1	M	Reforma, ar ko uzlabo atļauju piešķiršanu atjaunojamās enerģijas ražošanai un elektroenerģijas tīkla infrastruktūrai
491	C31.I5	M	Publicēt uzaicinājumus un noteikumus, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai, un pabeigt pētījumu par tāda fonda īstenošanu, kura mērķis ir stimulēt uzņēmumus dekarbonizēt (oglekļa cenu starpības līgums)
		Maksājuma summa	EUR 9104589366

3.5.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
5	C1.I1	T	Vismaz 900 miljonu EUR liels budžets, kas izlietots autonomo apgabalu pirkumos vai ko piešķīruši autonomie apgabali, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti
6	C1.I1	T	Pabeigtie projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās
12	C1.I2	T	Elektrotransportlīdzekļu un uzlādes punktu subsīdiju pieprasījuma reģistrācija
32	C2.I3	M	Mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas piešķiršana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu
79	C5.I3	M	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana par rīku ieviešanu, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus
123	C8.R3	M	Stājas spēkā regulatīvi pasākumi elastības un pieprasījumreakcijas integrēšanai.
125	C8.I1	T	Piešķirti inovatīvi uzglabāšanas projekti
127	C8.I2	T	Inovatīvi digitalizācijas projekti elektroenerģijas sadalei
128	C8.I3	T	Projekti, kuru mērķis ir veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus enerģētikas pārkārtošanai
149	C11.R1	M	Jaunās publiskā sektora struktūras, kas veic novērtēšanu, statūti
161	C11.I1	T	Tādu projektu piešķiršana, ar kuriem atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitālo pārveidi
165	C11.I2	T	Tādu projektu piešķiršana, ar kuriem atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītāju projektus
176	C12.R1	M	Rūpniecības likuma stāšanās spēkā
187	C12.I3	T	Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir atbalstīt atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu un veicināt aprites ekonomiku uzņēmumā
194	C13.I1	T	Lietotāji, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem
205	C13.I3.	T	Pārmaiņu aģentu budžeta izpildes programma
206	C13.I3.	T	Inovatīvu uzņēmumu kopu atbalsta programmas budžeta izpilde
207	C13.I3.	T	DIC programmas budžeta izpilde
236	C15.I1	M	Īpaši ātras platjoslas izvēršana: piešķiršanas
251	C16.R1	M	Atbalsts mākslīgā intelekta projektiem
275	C18.R3	M	Valsts veselības aprūpes sistēmas taisnīguma, universāluma un kohēzijas likums, ļoti sarežģītas aprūpes pārorientēšana un kopējā pakalpojumu portfeļa palielināšana
276	C18.R4	M	Likums par Statūtiem par veselības aprūpes dienesta darbiniekiem, citi papildu pasākumi un specializētās veselības apmācības sistēmas uzlabošana
277	C18.R5	M	Likums par garantijām un zāļu racionālu izmantošanu
280	C18.I2	T	Sabiedrības veselības kampaņas un darbības
283	C18.I5	M	VALTERM ED sistēma un platforma veselības aprūpes tehnoloģiju un valsts veselības sistēmas ieguvumu novērtēšanai
284	C18.I6	T	Veselības datu ezers darbojas
286	C19.I1	T	Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.
308	C21.I1	T	Budžeta piešķīrums agrīnās pirmsskolas izglītības pirmā cikla veicināšanai
313	C21.I5	M	“Universitāšu digitālā indeksa” pieaugums
320	C22.R5	M	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai reorganizētu un vienkāršotu no iemaksām neatkarīgu finansiālu pabalstu sistēmu
324	C22.I2.	M	Īpašu tehnoloģisko instrumentu ieviešana, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu informācijas un pārvaldības sistēmas.
341	C23.R11	M	Apliecinājumi par pakalpojumu pabeigšanu saskaņā ar Valsts nodarbinātības dienesta modernizācijas līgumiem
346	C23.I4	T	Ir pabeigti teritoriālie projekti neaizsargātām grupām, uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem, kuros iesaistīti vismaz 39000 darba ņēmēju un 64000 uzņēmumu.
353	C24.R2	M	Stājas spēkā leģislatīvi un regulatīvi pasākumi autortiesību un blakustiesību stiprināšanai
355	C24.I2	T	Izpildītājmākslas un muzikālās mākslas infrastruktūras modernizācija un ilgtspējīga pārvaldība
359	C24.I2	T	Kultūras un radošo iniciatīvu veicināšana
365	C25.R1	M	Kinematogrāfijas likuma stāšanās spēkā.
366	C25.I1	T	Atbalsts MVU audiovizuālajā nozarē.
368	C26.R2	M	Likuma par dažu sporta profesiju regulēšanu stāšanās spēkā
369	C26.R3	M	Valsts stratēģija sporta veicināšanai pret mazkustīgu dzīvesveidu un fiziskās aktivitātes trūkumu
375	C26.I3	T	Sporta sociālā plāna darbību pabeigšana
		Maksājuma summa	EUR 5341630724

3.6.Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
3	C1.R2	M	Likuma par ilgtspējīgu mobilitāti pieņemšana
7	C1.I1	T	Budžets, kas iztērēts pirkumos vai ko piešķir pašvaldības, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti
27	C2.I1	T	Dzīvojamo māju renovācijas darbību pabeigšana vai lēmumi piešķirt atbalstu dzīvojamo mājokļu renovācijas darbību veikšanai, sasniedzot vai cenšoties panākt vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 231000 darbību vismaz 160000 unikālos mājokļos)
36	C2.I5	T	Sabiedrisko ēku renovācijas pabeigšana, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 290000m²)
421	C3.I2	T	Bioloģiskās drošības 3. līmeņa laboratorijas un Valsts augu veselības laboratorijas būvniecības pabeigšana.
50	C3.I3	T	Uzlaboti tīrīšanas un dezinfekcijas centri un augu pavairošanas materiālu ražošanas centri ar pastiprinātām apmācības un biodrošības sistēmām
78	C5.I2	T	No ūdens nesējslāņiem iegūtā ūdens daudzuma samazināšana
86	C6.I1	T	TEN-T pamattīkls: darbu gaita
89	C6.I2	T	TEN-T blakustīkls: progress dzelzceļa darbos
90	C6.I2	T	Eiropas vienotā gaisa telpa: piešķirtais projekts un projektu pabeigšanas progress
91	C6.I2	M	Transporta, mobilitātes un pilsētprogrammas ministrijas digitalizācija
96	C6.I3	M	Budžeta izpilde intermodālajai un loģistikas infrastruktūrai
100	C6.I4	M	Ilgtspējīgs un digitāls transports: darbu sākšana
111	C7.R3	T	Ar enerģētiku saistītu izmēģinājuma projektu pabeigšana vietējās kopienās
431	C10.I1	T	Atbalsts vides, digitālās un sociālās infrastruktūras projektiem
150	C11.R1	T	Valsts nodarbinātības stabilizācija
432	C11.R1	M	Likums par interešu grupu darbības pārredzamību un integritāti
436	C11.R3	M	Stājas spēkā likums par klientu pakalpojumiem un likums, ar ko izveido Finanšu klientu aizsardzības iestādi
168	C11.I3	T	Tādu projektu piešķiršana, ar kuriem atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi
170	C11.I4	T	Transportlīdzekļu atjaunošana valsts pārvaldē
171	C11.I4	T	Publisko ēku energorenovācija (140000 m2)
185	C12.I2	T	Budžeta izpilde PERTES un inovatīviem rūpniecības pārveides projektiem
440	C12.R2	M	Atkritumu koordinācijas komisijas darba grupa, kuras uzdevums ir uzraudzīt atbilstību tiesību aktiem atkritumu jomā
444	C12.I4	M	PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana.
446	C12.I5	M	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Subsīdiju shēmas izveide
448	C12.I5	M	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
448a	C12.I6	M	Subsīdiju shēma elektrotransportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
448b	C12.I6	M	Subsīdiju shēma elektrotransportlīdzekļu nozarei (dotācijas); Subsīdiju shēmas izveide
452	C13.R3	M	Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, veicot izmaiņas 2023. gada 17. marta Likumā Nr. 6/2023.
193	C13.I1	T	Uzņēmēji vai MVU, kas gūst labumu no uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanas pasākumiem
195	C13.I1	T	Citu darbību izplatīšana, komunikācija un finansējums
204	C13.I3.	T	Digitālās rīkkopas atbalstītie MVU
211	C13.I4.	T	Modernizācijas pasākumi pašvaldību tirgos vai tirdzniecības zonās
212	C13.I4.	T	Tirgus infrastruktūras modernizācija mazās pašvaldībās
213	C13.I5	T	Uzņēmumi, kas piedalās projektos, ar kuriem atbalsta to internacionalizāciju
220	C14.I1	M	Tādu plānu pabeigšana, kas veicina tūrisma ilgtspēju galamērķī
222	C14.I2	M	Tūrisma nozares Viedā galamērķa platformas izveide.
223	C14.I2	T	Saņēmēji inovatīviem, uz tehnoloģijām balstītiem projektiem, kas saistīti ar MI un citām pamattehnoloģijām
225	C14.I4	T	Projekti, kas vērsti uz komerciālām teritorijām, kuras atrodas vietējās teritorijās ar lielu tūristu pieplūdumu
226	C14.I4	T	Tūrisma produkti, kas piegādāti saskaņā ar tūrisma stratēģiju
238	C15.I2	T	Savienojamības uzlabošana galvenajos centros un nozarēs
239	C15.I3	T	Savienojamības vaučeri MVU un neaizsargātām grupām
240	C15.I4	T	Telekomunikāciju infrastruktūras pielāgošana ēkās
241	C15.I5	M	Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: piešķiršanas
243	C15.I6	M	5G tehnoloģijas ieviešana: piešķiršanas
454	C15.I8	M	PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju, projektēšanas un inovatīvas ražošanas stiprināšana: piešķiršanas
458	C16.R1	M	“Regulatīvās smilškastes” un Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūra (AESIA)
267	C17.I6	T	Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir stiprināt valsts veselības sistēmas stratēģiskās spējas un internacionalizāciju, projektiem, kas saistīti ar precīzi definētu personalizētu medicīnas stratēģiju, un ieguldījumam publiskā un privātā sektora ieguldījumu instrumentā uzlabotas terapijas jomā.
461	C17.I9	M	Sludinājumu par pētniecības, izstrādes un inovācijas konkursiem aviācijas un kosmosa nozarē publicēšana.
287	C19.I1	M	Darbību pabeigšana digitālo spēju uzlabošanai
293	C19.I4	T	Stipendiju programmas digitālajiem talantiem
298	C20.I1	T	Modulāra apmācība nodarbināto un bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai
467a	C20.I2	T	Uzņēmējdarbības klašu izveide
301	C20.I3	T	Divvalodu profesionālās apmācības cikli
305	C21.R2	M	Materiāli, kas palīdz skolotājiem īstenot jauno mācību programmu un apmācīt speciālistus
310	C21.I2	T	Atbalsts skolām saskaņā ar programmu PROA+
311	C21.I3	T	Atbalsta un konsultāciju nodaļas neaizsargātiem skolēniem
315	C22.R2	M	Sociālo pakalpojumu teritoriālās padomes nolīgumu un ministriju noteikumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī
316	C22.R3	M	Ģimenes daudzveidības likuma stāšanās spēkā
322	C22.I1	T	Mājas teleaprūpes pakalpojumi Atkarīgās autonomijas un aprūpes sistēmā (SAAD)
470	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.
326	C22.I3.	T	Projekti par labāku pieejamību
327	C22.I4.	T	Seksuālās vardarbības upuru centri.
347	C23.I5	T	Pilnībā darbojas valsts konsultāciju, uzņēmējdarbības, atbalsta un inovācijas centri jaunām darbvietām.
351	C23.I7	M	Novērtējums, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu tvērumu, efektivitāti un panākumus
358	C24.I2	T	Grāmatu pirkumi bibliotēkām
476	C25.I1	T	Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem atbalsta MVU audiovizuālajā nozarē
481	C31.I2.	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem, vai galīgās piešķiršanas rezolūcijas, kas publicētas (I)
483	C31.I2.	M	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
480	C31.I2.	M	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Shēmas izveide
485	C31.I3.	T	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem, vai galīgās piešķiršanas rezolūcijas, kas publicētas (I)
487	C31.I3.	M	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
484	C31.I3.	M	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Shēmas izveide
488	C31.I4.	M	Elektroenerģijas pārvades projektu atlases kritēriju publicēšana
489	C31.I4.	M	Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu saraksta pieņemšana
492	C31.I5	M	Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana
494	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: SEPIDES pārveidošana par publisku uzņēmumu
497	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
495	C31.I6	M	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Shēmas izveide
		Maksājuma summa	EUR 8147023469

3.7.Astotais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

417	C1.R2	M	Lietojumprogrammas izstrāde izmaksu un ieguvumu analīzes īstenošanai attiecībā uz ieguldījumiem transporta infrastruktūrā
9	C1.I1	T	Pabeigtie projekti ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, tostarp pilsētu un lielpilsētu teritorijās
10	C1.I1	T	Uzlaboti valsts ceļi pilsētu teritorijās, lai veicinātu jaunus mobilitātes veidus
419	C1.I2	T	Elektrotransportlīdzekļi un ierīkotie uzlādes punkti
13	C1.I2	T	Tādu inovatīvu projektu pabeigšana, kas veicina elektromobilitāti
68	C4.I2	T	Aizsargājamās jūras teritorijas
71	C4.I3	M	Ekosistēmu atjaunošanas darbības
119	C7.I2	T	Projektu pabeigšana, lai atbalstītu enerģētikas pārkārtošanu salās
133	C9.I1	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas (II)
141	C10.I1	T	Palīdzība darba meklēšanā un bezdarbnieku pārkvalifikācija
142	C10.I1	T	Investīciju projekti, kuru mērķis ir pielāgot rūpniecības objektus zaļajam ūdeņradim un enerģijas uzkrāšanai.
162	C11.I1	M	Centrālās publiskās pārvaldes digitālās pārveides atbalsta projektu pabeigšana
166	C11.I2	M	Tādu projektu pabeigšana, ar kuriem atbalsta centrālās publiskās pārvaldes digitalizācijas virzītāju projektus
441	C12.R2	M	Otrās aprites ekonomikas paketes tiesību aktu stāšanās spēkā
447	C12.I5	T	Subsīdiju shēma aprites ekonomikas atbalstam: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas
449	C13.R1	M	Konkurences aizsardzības likuma grozījumu stāšanās spēkā
197	C13.I2.	T	Programmas “Prasmes MVU izaugsmei” atbalstītie MVU
208	C13.I3.	T	Digitālās rīkkopas programmas pabeigšana
209	C13.I3.	T	MVU, kas ir pabeiguši darbības, kuru mērķis ir palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu (izņemot digitālos rīkkopus)
224	C14.I3	T	Atbalsta saņēmēji ārštata reģionos, kas pabeiguši projektus, lai uzlabotu savu konkurētspēju un spēju pielāgoties izmaiņām starptautiskajos tirgos
237	C15.I1	M	Īpaši ātras platjoslas izvēršana: Projekta pabeigšana
281	C18.I3	M	Sabiedrības veselības uzraudzības tīkla informācijas sistēma
466a	C18.I6	T	Masveida datu apstrādes projekti
290	C19.I2	M	Izglītības digitālās pārveides darbību pabeigšana
291	C19.I2	T	Savienotu digitālo ierīču nodrošināšana publiskās un valsts subsidētās skolās, lai pārvarētu “digitālo plaisu” un aprīkotu vismaz 240000 klašu
294	C19.I4	T	It speciālistu apmācība
297	C20.I1	T	Jaunas kompetences vienības Valsts profesionālo kvalifikāciju katalogā
467	C20.I2	T	Klases telpu pārveidošana par lietišķo tehnoloģiju telpām
302	C20.I3	T	Jaunas PIA vietas salīdzinājumā ar 2020. gada beigām
309	C21.I1	T	Jaunas vietas agrīnās pirmsskolas izglītības pirmajam ciklam
325	C22.I2.	M	Sociālo pakalpojumu tehnoloģiskās pārveides un infrastruktūras un pakalpojumu, kas saistīti ar mājokļu aizsardzību un audžuģimenēm, modernizācijas projektu pabeigšana
471	C22.I2.	T	Izmēģinājuma projektu īstenošana
472	C22.I4.	M	Investīcijas telefona pakalpojumos un tiešsaistes pakalpojumos, lai atbalstītu vardarbībā pret sievietēm cietušās personas
342	C23.I1	T	Cilvēki, kas pabeiguši jaunatnes programmas.
343	C23.I2	T	Cilvēki, kas pabeiguši programmu “Plan Empleo Mujer, Rural and Urban areas” un “Ar dzimumu saistītas vardarbības un cilvēku satiksmes upuri”
344	C23.I3	T	Cilvēki, kas pabeiguši apmācības programmas, lai apgūtu digitālās, ekoloģiskās un produktīvās pārveides prasmes
420	C23.I3	T	Vajadzīgo prasmju noteikšana ar pētniecības programmas palīdzību
349	C23.I6	T	Pabeigti sociālās ekonomikas projekti
356	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un uzlabošana
370	C26.I1	M	Sporta nozares digitalizācija
371	C26.I1	T	Sporta medicīnas centri
372	C26.I1	M	It projektu pabeigšana augstas veiktspējas centros un antidopinga administrācijā
373	C26.I2.	T	Sporta un sporta objektu tehnisko centru renovācija un uzlabošana
386	C28.R2	M	Nodokļu atvieglojumu pārskatīšana un grozījumi
		Maksājuma summa	EUR 5307469700

3.8.Devītais piešķīrums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

418	C1.R2	M	“Smilškastes” birojs
18	C1.I3	T	Modernizētas maza attāluma (Cercanías) dzelzceļa līnijas
19	C1.I3	T	Stacijas, kas uzlabotas digitalizācijas rezultātā
20	C1.I3	T	Uzlabotas “Cercanías” stacijas
28	C2.I1	T	Zeme apgabalos vai apkaimēs, uz kurām attiecas atjaunošana un kurās primārās enerģijas pieprasījums vidēji ir samazinājies par vismaz 30 % (ha)
29	C2.I1	T	Dzīvojamo māju renovācijas darbību pabeigšana, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 410000 darbību vismaz 285000 unikālos mājokļos)
31	C2.I2	T	Jauni mājokļi, kas uzbūvēti sociālai īrei vai par pieņemamām cenām un atbilst energoefektivitātes kritērijiem
33	C2.I3	M	Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācijas pabeigšana, panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu
34	C2.I4	M	Dzīvojamo mājokļu un nedzīvojamo ēku renovācija pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu
35	C2.I4	T	Tīras enerģijas projekti pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju
37	C2.I5	T	Sabiedrisko ēku renovācijas pabeigšana, sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumu (vismaz 1 230 000 m²)
423	C3.R6	M	Stājas spēkā pārskatītais Zivsaimniecības likums un Likums par kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmu modernizēšanu zvejas jomā.
48	C3.I1	T	Modernizētu apūdeņošanas sistēmu modernizācija ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā
49	C3.I2	T	Tādas dzīvnieku ražotnes būvniecības pabeigšana, kurai ir 3. bioloģiskās drošības līmenis.
52	C3.I4	T	Pabeigti projekti precīzās lauksaimniecības, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomā
66	C4.I1	M	Bioloģiskās daudzveidības zināšanu uzraudzības un pārvaldības sistēmas pabeigšana un ieviešana
69	C4.I2	T	Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi
72	C4.I3	T	Bijušo raktuvju (vismaz 30 bijušo raktuvju) atjaunošanas pabeigšana
425	C4.I4	M	Pasākumi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai (II daļa)
426	C5.I3	M	Rīku nodošana ekspluatācijā, lai uzlabotu zināšanas par ūdens resursiem un to izmantošanu, kā arī lai uzraudzītu nokrišņus un citus meteoroloģiskos datus
427	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra
428	C5.I1	T	Uzlabota ūdens un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūra
429	C5.I2	M	Fotoelementu (PV) enerģijas piegāde atsāļošanas iekārtām un tās sadale
430	C5.I3	M	Darbības attiecībā uz PERTE ūdens lietotāju digitalizācijai
81b	C5.I4	T	Degradētu teritoriju un ekosistēmu atjaunošana vismaz 145 kilometru attālumā no krasta līnijas
87	C6.I1	T	TEN-T pamattīkls: darbu pabeigšana
92	C6.I2	T	Jauns vai modernizēts TEN-T tīkls, citi darbi
93	C6.I2	T	Eiropas vienotā gaisa telpa: projekta pabeigšana
94	C6.I2	M	Valsts autoceļu tīkls, kas pielāgots spēkā esošajiem noteikumiem
97	C6.I3	T	Intermodālā un loģistikas infrastruktūra
98	C6.I3	T	Dzelzceļa pieejamības un ilgtspējas projektu pabeigšana ostās
101	C6.I4	M	Ilgtspējīgs un digitāls transports: darbu pabeigšana
117	C7.I1	T	Papildu ražošanas jauda inovatīvai atjaunojamo energoresursu enerģijai vai atjaunojamās enerģijas ar pievienoto vērtību ražošanai
120	C7.I2	T	Atjaunojamās enerģijas papildu ražošanas jauda salās
126	C8.I1	T	Darbojas inovatīvi uzglabāšanas projekti
134	C9.I1	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas
135	C9.I1	M	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
143	C10.I1	T	Atjaunota zeme slēgtās ogļraktuvēs vai elektrostacijām blakus esošās teritorijās
169	C11.I3	M	Visu to projektu pabeigšana, ar kuriem atbalsta reģionālo un vietējo valsts pārvaldes iestāžu un Teritoriālās politikas un publiskās pārvaldes ministrijas digitālo pārveidi
438	C11.I3	T	Īstenots personīgais digitālās aprūpes plāns
172	C11.I4	T	Sabiedrisko ēku energorenovācija (1050000 m2)
439	C11.I4	T	Saules fotoelementu sistēmu vai citu atjaunojamo energoresursu ieviešana centrālās valdības pārvaldes iekārtās
175	C11.I5	T	Apmācīti publiskās pārvaldes darbinieki
180	C12.I1	T	Augstvērtīgas nozaru un sadarbspējīgas datu telpas
186	C12.I2	T	PERTE un inovatīvu rūpniecības pārveides projektu pabeigšana
188	C12.I3	T	Jaunas dalīti savākto sadzīves atkritumu apstrādes jaudas būvniecība
443	C12.I3	T	Atkritumu apsaimniekošanas projektu pabeigšana
445	C12.I4	T	PERTE MIKROSHĒMA. Pusvadītāju vērtības ķēdes stiprināšana (II).
448c	C12.I6	T	Subsīdiju shēma elektrotransportlīdzekļu nozarei (dotācijas): Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas
221	C14.I1	M	Tūrisma galamērķu ilgtspējas veicināšanas projektu pabeigšana
227	C14.I4	T	Tūrisma uzņēmumi samazina savu ikgadējo atkritumu vai enerģijas patēriņu
228	C14.I4	T	Vēsturiskā mantojuma vietu atjaunošanas projekti ar pašreizējo vai turpmāko tūrisma izmantojumu
242	C15.I5	M	Pārrobežu digitālās infrastruktūras uzlabošana: projekta pabeigšana
244	C15.I6	M	5G tehnoloģijas ieviešana: Projekta pabeigšana
248	C15.I7	M	Valsts kiberdrošības industrijas atbalsta programmas, Globālās drošības inovācijas programmas un saistīto darbību projektu pabeigšana.
455	C15.I8	T	PERTE MIKROSHĒMA. Zinātnisko spēju, projektēšanas un inovatīvas ražošanas stiprināšana: izmaksa.
456	C15.I8	T	PERTE MIKROSHĒMA. Katedras un mikroelektronikas talants
252	C16.R1	T	Uzrunātās valstu misijas
253	C16.R1	M	Mākslīgā intelekta projektu pabeigšana
457	C16.R1	T	PERTE MIKROSHĒMA. Kvantu ekosistēmas stiprināšana.
260	C17.I2	T	Pabeigt visus projektus, kas uzlabo Spānijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas zinātnisko infrastruktūru un jaudu, tostarp projektus par Eiropas un starptautisko infrastruktūru.
264	C17.I4	T	Stipendiju un dotāciju pabeigšana Spānijas zinātniskās pētniecības karjeras atbalstam
459	C17.I5	T	Projektu pabeigšana, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un atbalstītu pētniecības rezultātu nodošanu inovatīvu tehnoloģiju jomā
268	C17.I6	T	Pabeigt visus projektus, kuru mērķis ir stiprināt pētniecības attīstību un inovāciju veselības nozarē.
460	C17.I6	T	Līdzekļu izmaksa PERTE Health pētniecības un izstrādes projektiem
269	C17.I7	M	Enerģijas uzkrāšanas pētniecības un izstrādes centrs
272	C17.I9	T	Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu pabeigšana aerokosmiskajā jomā, galveno uzmanību pievēršot mazemisiju un bezemisiju projektiem
462	C17.I9	T	Līdzekļu izmaksa PERTE Aerospace projektiem.
463	C18.I4	T	Veselības aprūpes speciālistu apmācība un resursi zināšanu apmaiņai
464	C18.I5	T	Plāns, kā racionalizēt zāļu patēriņu un veicināt ilgtspēju
465	C18.I4	T	Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir uzlabot reto slimību pacientu veselības aprūpi
466	C18.I5	T	Genomikas pakalpojumu paplašināšana valsts veselības sistēmā
288	C19.I1	T	Iedzīvotāju apmācība digitālo prasmju jomā.
292	C19.I3	T	Digitālā apmācība nodarbinātībai
292a	C19.I3	T	Digitālā apmācība darba vidē
469	C21.I6	T	Universitātes mikroapliecinājumi, kas izsniegti pieaugušajiem
323	C22.I1	T	Dzīvojamās, nedzīvojamās un dienas aprūpes vietas.
328	C22.I5	T	Migrantu un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas sistēmas kapacitāte
475	C24.I1	T	Iniciatīvu un projektu pabeigšana kultūras nozaru konkurētspējas stiprināšanai
474	C24.I2	T	Spānijas kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un uzlabošana (Tabacalera)
478	C31.I1	T	Investīcijas, kas veicina enerģijas uzkrāšanu vai pašpatēriņu, pamatojoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu vai uzkrāšanu aiz skaitītāja
479	C31.I1	T	Energokopienu īstenoto iniciatīvu skaits
482	C31.I2.	T	Atjaunīgā ūdeņraža atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas (II)
486	C31.I3.	T	Vērtības ķēdes atbalsta shēma: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas (II)
490	C31.I4.	M	Atbalstīto elektroenerģijas pārvades projektu pabeigšana
493	C31.I5	M	Dekarbonizācijas projektu pabeigšana
496	C31.I6	T	Subsīdiju shēma rūpniecības dekarbonizācijai: Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas
		Maksājuma summa	EUR 8334030138

4.Aizdevums

Maksājumus, kas minēti 2.a panta 2. punktā, organizē šādi:

4.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums
L1	C1.R3	M	Stājas spēkā Karaļa dekrēts, ar ko reglamentē zemas emisijas zonas (LEZ)
L15	C6.R3	M	Energoefektivitātes stratēģija
L40	C13.I8	M	Foco — Regulas, ar ko izveido Fondu
L51	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — InvestEU: Spānijas valdības un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana
L72	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Regula, ar ko izveido mehānismu
		Maksājuma summa	EUR 1083989237

4.2.Otrā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L4	C2.I7	M	Īstenošanas nolīgums
L10	C3.I12	T	Stājas spēkā Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas (MAPA) un SEIASA nolīgums par apūdeņoto platību uzlabošanu un ilgtspēju (III posms)
L25	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums ar ICO par ICO Zaļo līniju
L30	C13.I6	M	Īstenošanas nolīgums ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnijai (tostarp kapitāla fondiem)
L35	C13.I7	M	Nākamais Tehnoloģiju fonds — Īstenošanas nolīgums ar asi
L53	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds: Īstenošanas nolīgums
L63	C15.I9	M	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Finansēšanas mehānisma oficiāla apstiprināšana
L77	C25.I3	M	ICO Audiovizuālo centru fonds: Īstenošanas nolīgums
		Maksājuma summa	EUR 14916010762

4.3.Trešais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L12	C4.R4	M	Valsts stratēģijas cīņai pret pārtuksnešošanos un ar to saistītā rīcības plāna (2022–2026) pieņemšana un koleģiālo struktūru izveide.
L18	C11.I6	M	Regula, ar ko izveido Drošības un noturības fondu
L22	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L23	C12.I7	M	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi): Shēmas izveide
L25a	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)
L44	C13.I9	T	Maksātspējas atbalsta fonds stratēģiskiem uzņēmumiem
L47	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — Īstenošanas nolīgums
L54	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)
L58	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)
L68	C17.I10	T	Līdzekļu piešķiršana aizdevumu veidā veselības un kosmiskās aviācijas nozares atbalstam
L83	C31.I7	M	Publicēt uzaicinājumus un noteikumus, kas reglamentē atbalsta piešķiršanu rūpniecības dekarbonizācijai.
L84	C31.I7	T	Dekarbonizācijas projektu apbalvojumu publicēšana
L86	C31.I8	M	Rūpniecības dekarbonizācijas atbalsta shēma (aizdevumi): Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L87	C31.I8	M	Aizdevumu shēmas izveide
		Maksājuma summa	EUR 16076023143

4.4.Ceturtā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L2	C2.R7	M	Zemes un pilsētu atjaunošanas likuma konsolidētā teksta grozījuma stāšanās spēkā
L3	C2.R7	M	Paraugprakses rokasgrāmatas publicēšana plānošanas atļauju procedūru vienkāršošanai un racionalizēšanai
L5	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)
L89	C11.I6	T	Tādu projektu piešķiršana, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)
L19	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)
L26	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)
L31	C13.I6	T	ICO Enterprises and Entrepreneurs Line-Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I)
L36	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — ar galīgajiem saņēmējiem un kapitāla fondiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)
L41	C13.I8	T	Foco — ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) parakstītie juridiskie nolīgumi (I)
L45	C13.I10	T	FONREC
L48	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
L55	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)
L59	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)
L64	C15.I9	T	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (I)
L78	C25.I3	T	ICO Audiovizuālo centru fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (I).
		Maksājuma summa	EUR 18612013429

4.5.Piektā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L9	C3.R8	M	Regulas, ar ko reglamentē lauku saimniecību informācijas sistēmu, stāšanās spēkā
L16	C6.R3	M	Oglekļa pēdas aprēķins, ko veic Ceļu ģenerāldirektorāts
L27	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (III)
L32	C13.I6	T	ICO Uzņēmumu un uzņēmēju līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)
L37	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — ar galīgajiem saņēmējiem un kapitāla fondiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)
L56	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (III)
L71	C22.R6	M	Attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā
L75	C25.I2	M	Balvu publicēšana digitalizācijas finansēšanai un projektu satura izplatīšanai
		Maksājuma summa	EUR 4224003048

4.6.Sestā daļa (aizdevuma atbalsts):

Kārtas numurs	Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

L6	C2.I7	T	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)
L7	C2.I7	M	ICO aizdevumu mehānisms sociālo mājokļu veicināšanai: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L8	C3.R7	M	Likuma “Par pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanu” stāšanās spēkā
L11	C3.I12	T	Modernizētu apūdeņošanas sistēmu modernizācija ūdens taupīšanas un energoefektivitātes ziņā
L13	C5.I5	T	Gruntsūdeņu ieguves samazināšana
L14	C5.I6	M	Darbības pilsētu ūdensapgādes cikla un rūpniecības nozares digitalizācijai
L17	C11.I6	T	Tādu projektu pabeigšana, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes kiberdrošības spējas kiberdraudu novēršanas, aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas uz tiem jomā (Kiberdrošības programma)
L20	C11.I6	T	Drošības un noturības fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II)
L21	C11.I6	M	Drošības un noturības fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L24	C12.I7	T	Atbalsta shēma stratēģiskiem projektiem elektrotransportlīdzekļu un lauksaimniecības pārtikas vērtības ķēdē (aizdevumi): Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas
L28	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (IV)
L29	C13.I6	T	ICO Zaļā līnija — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L33	C13.I6	T	ICO Enterprises and Entrepreneurs Line — juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (III)
L34	C13.I6	M	ICO Enterprises and Entrepreneurs Line — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.
L38	C13.I7	T	Nākamās tehnoloģijas — ar galīgajiem saņēmējiem un kapitāla fondiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)
L39	C13.I7	M	Next Tech — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.
L42	C13.I8	T	Foco — ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) parakstītie juridiskie nolīgumi (II)
L43	C13.I8	T	Foco — ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.
L46	C13.I11	T	CERSA
L49	C13.I12	T	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
L50	C13.I12	M	ENISA Uzņēmējdarbības un MVU fonds — ministrija ir pabeigusi ieguldījumus.
L52	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — InvestEU: Finansēšanas vai investīciju darbības, kuru apjoms ir vismaz 500 miljoni, kas piešķirti instrumentam, kuru apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.
L57	C13.I13	T	Reģionālās noturības fonds — citas pozīcijas: Juridiski nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (IV)
L60	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — ieguldījums klimata jomā
L61	C13.I13	M	Reģionālās noturības fonds — tiešā publiskā līnija: Projektu pabeigšana, ko veic publiskas struktūras
L62	C13.I13	M	Reģionālais noturības fonds — Ekonomikas lietu un digitālās pārkārtošanās ministrija ir pabeigusi investīcijas
L65	C15.I9	T	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi (II)
L66	C15.I9	M	Mikroshēmu finansēšanas mehānisms: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu.
L67	C17.I10	T	Ieguldījumi pašu kapitāla atbalstā veselības nozarē
L69	C17.I10	T	Līdzekļu izmaksa aizdevumu veidā veselības un kosmiskās aviācijas nozares atbalstam
L70	C17.I10	T	Valsts veselības sistēmas pētniecības un attīstības spēju uzlabošana.
L73	C22.I6	T	Sociālās ietekmes fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem)
L74	C22.I6	M	Sociālās ietekmes fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L76	C25.I2	T	Satura digitalizācijas un izplatīšanas projektu īstenošana
L79	C25.I3	T	ICO Audiovizuālo centru fonds: Juridiski finansēšanas nolīgumi, kas parakstīti ar galīgajiem saņēmējiem (tostarp kapitāla fondiem) (II).
L80	C25.I3	M	ICO Audiovizuālo centru fonds: Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu
L81	C28.I1	T	Dzīvojamo māju renovācijas darbību pabeigšana, uzlabojot energoefektivitāti.
L82	C28.I1	T	EVS un ieviestā uzlādes infrastruktūra
L85	C31.I7	M	Dekarbonizācijas projektu pabeigšana, tostarp izmēģinājuma projekts par fondu uzņēmumu dekarbonizācijas stimulēšanai (oglekļa cenu starpības līgums)
L88	C31.I8	T	Rūpniecības dekarbonizācijas atbalsta shēma (aizdevumi): Ar galasaņēmējiem parakstīti juridiski nolīgumi vai publicētas galīgās piešķiršanas rezolūcijas.
		Maksājuma summa	EUR 28248020381

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Grozītā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana ir noteikta Karaļa 30. decembra dekrētlikumā Nr. 36/2020, ar ko apstiprina steidzamus pasākumus valsts pārvaldes modernizācijai un atveseļošanas plāna īstenošanai (“RDL 36/2020”). Tās notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

·Ir izveidota Atveseļošanas, pārveides un noturības komisija, kurā pulcējas visi par plānu atbildīgie ministri, un to vadīs valdības prezidents. Šī Komisija ir izstrādājusi vispārējās politikas pamatnostādnes atveseļošanas plāna izstrādei un īstenošanai un uzrauga tā īstenošanu. Tai palīdzēs Tehniskā komiteja, kurā būs 20 valsts pārvaldes locekļi un kuru vadīs Eiropas fondu ģenerālsekretariāts.

·Par plānu atbildīgā iestāde attiecībā uz Eiropas Komisiju būs Finanšu ministrijas jaunizveidotais Eiropas fondu ģenerālsekretariāts. Šai iestādei būs būtiska nozīme maksājuma pieprasījumu iesniegšanas uzraudzībā, kuras pamatā būs atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšana.

·Grozītais plāns ietver 419 atskaites punktus un mērķrādītājus, no kuriem lielākā daļa attiecas uz 2021.–2023. gada periodu. Ierosinātie atskaites punkti un mērķrādītāji ir skaidri, un ierosinātie rādītāji ir atbilstīgi, pieņemami un stabili.

·Par katru pasākumu atbildīgā ministrija būs atbildīga par pasākumu veikšanu, lai sasniegtu attiecīgos starpposma mērķus un mērķus saskaņā ar budžetā paredzētajiem resursiem, savukārt Eiropas fondu ģenerālsekretariāts būs struktūra, kas sagatavo maksājumu pieprasījumus Eiropas Komisijai. Katram maksājuma pieprasījumam pievieno pārvaldības deklarāciju, kuras pamatā ir par komponentiem atbildīgo struktūru ziņojumi. Turklāt valsts pārvaldes galvenais kontrolieris (Intervención General de la Administración del Estado — IGAE) veiks pārbaudes, lai apliecinātu atskaites punktu un mērķu sasniegšanu, kā arī sasniegtos rezultātus. Plāna īstenošanai piešķirtie līdzekļi tiks iekļauti centrālās valdības budžetā.

·Ir izveidota kārtība, kā plāna īstenošanā iesaistīt galvenos dalībniekus. Plāna vajadzībām tiek izveidota jauna nozaru konference, kuras mērķis ir virzīt sadarbību starp reģioniem, vietējām struktūrām un centrālo valdību plāna īstenošanai. Attiecībā uz parlamentāro uzraudzību Karaļa Dekrētlikuma Nr. 36/2020 22. pantā ir noteikts, ka valdība reizi ceturksnī ziņo Eiropas Savienības Apvienotajai parlamentārajai komitejai par atveseļošanas, pārveides un noturības plāna īstenošanas gaitu.

2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem

Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, Spānijai ir šāda kārtība:

Eiropas fondu ģenerālsekretariāts (Finanšu ministrija) kā Spānijas atveseļošanas un noturības plāna koordinators ir atbildīgs par grozīto atveseļošanas un noturības plānu vispārējo īstenošanu, par koordinācijas nodrošināšanu ar citām attiecīgajām iestādēm valstī (tostarp par saskaņotības nodrošināšanu attiecībā uz citu ES fondu izmantošanu), par progresa uzraudzību atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, par kontroles un revīzijas pasākumu īstenošanas pārraudzību un nodrošināšanu un par visu nepieciešamo ziņojumu un maksājumu pieprasījumu un pievienotās pārvaldības deklarācijas sniegšanu. Eiropas fondu ģenerālsekretariāts balstās uz IT sistēmu (“Kafija”), kas ļauj ministrijām un citām īstenošanas, kontroles un revīzijas struktūrām kodēt visu attiecīgo informāciju, tostarp ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem un uzraudzības rādītājiem, kontroles un revīzijas ziņojumiem un īstenošanas struktūru vadības ziņojumiem, kas, paredzams, kalpos par pamatu pārvaldības deklarācijām, kuras jāpievieno maksājuma pieprasījumiem. Sistēma arī ļauj reģistrēt kvalitatīvu finanšu informāciju un citus datus, piemēram, par galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem. Iestādes arī vāc un glabā datus par faktiskajiem īpašniekiem, kurus mitina valsts nodokļu aģentūra.

Turklāt attiecībā uz 173. atskaites punktu un revīzijas un kontroles saistībām, kas tika uzņemtas saistībā ar pirmo maksājuma pieprasījumu, Spānija ir noslēgusi divus nolīgumus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu par ārvalstu uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem: vienu starp Notāru ģenerālpadomi un Nodokļu aģentūru, bet otru — starp Notāru ģenerālpadomi un Ieņēmumu reģistru kolēģiju. Turklāt Spānija izdeva ministrijas rīkojumu (Rīkojums HFP/55/2023), ar ko par uzaicinājumu organizēšanu atbildīgās iestādes pilnvaro pieprasīt faktisko īpašnieku datus no ārvalstu uzņēmumiem, par kuriem valsts iestāžu datubāzēs nav informācijas.

Turklāt Spānija ir uzlabojusi piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem kontroles nolūkos. Konkrētāk, Spānijas iestādes ir izveidojušas un ieviesušas riska novērtēšanas IT rīku “MINERVA”, lai sistemātiski kontrolētu un novērstu interešu konfliktus, izmantojot faktisko īpašnieku datus.

Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, pēc attiecīgo atskaites punktu un mērķrādītāju, par kuriem panākta vienošanās šā pielikuma 2.1. iedaļā, pabeigšanas Spānija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Spānija nodrošina, ka pēc pieprasījuma Komisijai ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1) Kā definēts Regulas 2019/1242 3. panta 11. punktā: transportlīdzeklis bez iekšdedzes motora vai ar iekšdedzes motoru, kas emitē mazāk nekā 1 g CO2/km.

(2) Kā definēts Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 12. punktā: kuru CO2 emisijas ir mazākas par pusi no visu transportlīdzekļu apakšgrupas transportlīdzekļu atsauces CO2 emisijām; atsauces vērtības atšķiras atkarībā no kravas automobiļa tipa.

(3) Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 29.–31. pantā, un noteikumiem par biodegvielām, kas iegūtas no pārtikas un barības, un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem; ANM atbalstītajos transportlīdzekļos tiek izmantotas tikai RED II atbilstīgas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas; un laika gaitā palielinās biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu/kurināmo īpatsvars valsts struktūrā.

(4) Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst ilgtspējas un SEG emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (REDII) 29. un 31. pantā, un noteikumiem par biodegvielām, kas ražotas no pārtikas un barības, un saistītajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem; ANM atbalstītajos transportlīdzekļos tiek izmantotas tikai RED II atbilstīgas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas; un laika gaitā palielinās biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu/kurināmo īpatsvars valsts struktūrā.

(5) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(6) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(7) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī

(8) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(9) Galgajiem samjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz katra atbalstt projekta izvlts intervences jomas pamatojums kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(10) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(11) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(12) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(13) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(14) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(15) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(16) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(17) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(18) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(19) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) punktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību bez fosilā kurināmā.

(20) Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(21) Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(22) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(23) Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(24) Mazāka par 50 gCO2/km saskaņā ar pārskatītās Tīro transportlīdzekļu direktīvas 2009/33/EK kategoriju “tīrie transportlīdzekļi”.

(25) Mazāka par 50 gCO2/km saskaņā ar pārskatītās Tīro transportlīdzekļu direktīvas 2009/33/EK kategoriju “tīrie transportlīdzekļi”.

(26)

TID sadarbības grupa, 5G tīklu kiberdrošība, ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopa, 01/2020, https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=64468

(27)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

(28)

Regula (ES) 2021/696, ar ko izveido ES kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru

(29)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(30)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(31) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī

(32) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(33)

Direktīvu 2013/34/ES groza ar Direktīvu (ES) 2022/2464 par Uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu.

(34)

Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(35) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(36) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(37) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(38) OV L 169, 25.6.2019., 1.–44. lpp.

(39) COM/2020/66 final.

(40) Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas datu pārvaldību, 25.11.2020., COM/2020/767 final.

(41) https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/digital-programme

(42) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(43) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(44) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(45) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(46) OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.

(47) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(48) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(49) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(50) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(51) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(52)

(53)

(54)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(55) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī

(56) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(57) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(58) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(59) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(60) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(61) Galgajiem samjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz katra atbalstt projekta izvlts intervences jomas pamatojums kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(62) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(63) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(64) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(65)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(66) Galgajiem samjiem ir jsniedz katra atbalstt projekta izvlts intervences jomas pamatojums, k ar projekta apraksts. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(67) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(68) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(69) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(70) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(71) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(72) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(73) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(74) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(75) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(76) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(77) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(78) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(79) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(80) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(81) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(82) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(83) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(84) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(85) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(86) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(87) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(88) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(89) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(90) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(91) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(92) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(93) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(94) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(95) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(96) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(97) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(98) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(99) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(100) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(101) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(102)

(103) Direktvu 2013/34/ES groza ar Direktvu (ES) 2022/2464 par Uzmumu ilgtspjas ziu snieganas direktvu.

(104) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama savlaicīgai pārejai uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā, laika gaitā pakāpeniski pilnībā izbeigt fosilā kurināmā

(105) Ja atbalstt darbba sasniedz prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav ievrojami zemkas par attiecgajm lmeatzmm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(106) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(107) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(108) Galīgajiem saņēmējiem no aizdevumiem, līdzdalības aizdevumiem, projektu obligācijām, garantijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, ir jāsniedz katra atbalstītā projekta izvēlētās intervences jomas pamatojums kopā ar projekta aprakstu. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(109) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(110) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(111) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(112)

(113) Direktvu 2013/34/ES groza ar Direktvu (ES) 2022/2464 par Uzmumu ilgtspjas ziu snieganas direktvu.

(114) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(115) Ja atbalstt darbba sasniedz prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav ievrojami zemkas par attiecgajm lmeatzmm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(116) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(117) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(118) Lai aprēķinātu digitālo iemaksu, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(119) Direktīvu 2013/34/ES groza ar Direktīvu (ES) 2022/2464 par Uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu.

(120) Izņemot a) projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama savlaicīgai pārejai uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā, laika gaitā pakāpeniski pilnībā atsakoties no fosilā kurināmā.

(121) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(122) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(123) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(124) Lai aprēķinātu digitālo ieguldījumu, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(125)

TID sadarbības grupa, 5G tīklu kiberdrošība, ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopa, 01/2020, https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=64468

(126)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

(127)

Regula (ES) 2021/696, ar ko izveido ES kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru

(128)

(129)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES)2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(130) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(131) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(132)

Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(133) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(134) Ietverot darbbas un aktvus saska ar ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistmu (ETS), sasniedzot prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav zemkas par attiecgajm lmeatzmm. Ja atbalstt darbba pank tdu prognozto siltumncefekta gzu emisiju lmeni, kas nav ievrojami zemks par attiecgajm lmeatzmm, btu jsniedz paskaidrojums par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(135) Piesrojous transportldzekus defin k transportldzekus, kas nav bezemisiju transportldzeki.

(136) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(137) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(138) Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(139)

(140)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES)2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(141) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(142) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(143)

Direktīvu 2013/34/ES groza ar Direktīvu (ES) 2022/2464 par Uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu.

(144)

Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama savlaicīgai pārejai uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā, laika gaitā pakāpeniski pilnībā izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu.

(145) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(146) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(147) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(148) Galīgajiem saņēmējiem no aizdevumiem, līdzdalības aizdevumiem, projektu obligācijām, garantijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, ir jāsniedz katra atbalstītā projekta izvēlētās intervences jomas pamatojums kopā ar projekta aprakstu. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(149)

Izņemot a) elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas projektus, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(150) Ja atbalstt darbba pank tdu prognozto siltumncefekta gzu emisiju lmeni, kas nav ievrojami zemks par attiecgajm lmeatzmm, btu jsniedz paskaidrojums par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(151) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja to mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uztvert izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerēt materiālus no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(152) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja to mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt dalīto atkritumu reciklēšanas darbības uz komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(153) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(154) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(155) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(156) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(157) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(158) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(159) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(160) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(161) Lai aprēķinātu digitālo ieguldījumu, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav vērsti uz konkrētiem projektiem, ieguldījumu politika paredz, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiks gūti no darbības, kas ir saskaņota ar piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(162) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(163) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(164) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(165) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(166) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(167) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(168) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(169) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(170) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām un iekārtām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(171) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(172) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(173) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(174) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(175) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(176) Izņemot šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī ar to saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā.

(177) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(178) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(179) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(180) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(181) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(182) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(183) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu\ vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(184) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā, un b) darbības un aktīvus saskaņā ar ii) punktu, kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(185) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(186) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu apstrādeibīstamie atkritumi un esošās iekārtas, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas enerģijas palielināšanai efektivitāte, izplūdes gāzu uztveršana uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšana no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(187) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(188) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei par darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447

(189) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(190) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī. 

(191)

(192)

Ietverot darbības un aktīvus saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), sasniedzot prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu iedalei darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES)2021/447. Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

(193)

(194) Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.

(195) Ietverot darbbas un aktvus saska ar ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistmu (ETS), sasniedzot prognozts siltumncefekta gzu emisijas, kas nav zemkas par attiecgajm lmeatzmm. Ja atbalstt darbba pank tdu prognozto siltumncefekta gzu emisiju lmeni, kas nav ievrojami zemks par attiecgajm lmeatzmm, btu jsniedz paskaidrojums par iemesliem, kpc tas nav iespjams. Lmeatzmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu pieiranai darbbm, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas darbbas jom, k noteikts Komisijas stenoanas regul (ES) 2021/447.

(196) Piesrojous transportldzekus defin k transportldzekus, kas nav bezemisiju transportldzeki.

(197) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes uzglabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(198) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(199) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(200) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(201) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(202) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(203) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(204) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(205) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(206) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(207) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(208) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(209) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja saskaņā ar šo pasākumu veikto darbību mērķis ir palielināt energoefektivitāti vai modernizēt atdalīto atkritumu pārstrādes darbības, lai kompostētu bioatkritumus un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(210) Lai aprēķinātu digitālo ieguldījumu, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VII pielikumā.

(211) OV L 153, 18.6.2010.

(212) Mazemisiju transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kas emitē mazāk nekā 50 g CO2/km.

(213) Toledo pakta ieteikumi tika publicēti Oficiālajā Vēstnesī 2020. gada 10. novembrī: https://www.congreso.es/public_oficiales/L14/CONG/BOCG/D/BOCG-14-D-175.PDF .

(214) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(215)

Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) punktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību bez fosilā kurināmā.

(216)

(217)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(218) Viņa izslēgšana neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšanai no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī

(219) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(220) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistītās pārvades un sadales infrastruktūras projektus, kuros izmanto dabasgāzi un kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) punktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību bez fosilā kurināmā.

(221) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(222) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(223) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu resursefektivitāti vai pielāgotu dalītu atkritumu reciklēšanas darbībām komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobajai noārdīšanai, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

(224) Tiek uzskatīts, ka galīgais saņēmējs “būtiski koncentrējas” uz nozari vai uzņēmējdarbību, ja ir konstatēts, ka šāda nozare vai darbība ir būtiska galīgā saņēmēja uzņēmējdarbības daļa attiecīgi attiecībā uz galīgā saņēmēja bruto ieņēmumiem, peļņu vai klientu bāzi. Bruto ieņēmumi no ierobežotās nozares vai darbības nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no bruto ieņēmumiem.

(225)

(226)

(227)

Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā transportlīdzekļus, kas nav bezemisiju transportlīdzekļi.

(228) Viņa izslēgšana neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nereciklējamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošajās iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas energoefektivitātes palielināšanai, izplūdes gāzu uztveršanai uzglabāšanai vai izmantošanai vai materiālu atgūšanai no incinerācijas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem pierādījumi ir sniegti iekārtas līmenī

(229) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, attiecībā uz pašu kapitālu, kvazikapitālu, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, izmanto kritērijus, lai pieprasītu, ka vismaz 90 % no saņēmēja ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā vai turpmākajiem ieņēmumiem saskaņā ar darījumdarbības plānu tiek/tiks gūti no darbības, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kuri izriet no piemērojamajām intervences jomām ANM regulas VI pielikumā. Galasaņēmēji no pašu kapitāla, kvazikapitāla, uzņēmumu obligācijām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas nav paredzēti konkrētiem projektiem, sniedz pamatojumu izvēlētajai(-ajām) intervences jomai(-ām). Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(230) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(231) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistītās pārvades un sadales infrastruktūras projektus, kuros izmanto dabasgāzi un kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar i) apakšpunktu, kuros fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.  

(232) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(233) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(234) Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistītās pārvades un sadales infrastruktūras projektus, kuros izmanto dabasgāzi un kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar i) apakšpunktu, kuros fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(235) Galgajiem samjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz katra atbalstt projekta izvlts intervences jomas pamatojums kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

(236)

Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(237)

Izņemot a) šā pasākuma projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistītās pārvades un sadales infrastruktūras projektus, kuros izmanto dabasgāzi un kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā; un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar i) apakšpunktu, kuros fosilā kurināmā izmantošana ir īslaicīga un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz ekspluatāciju bez fosilā kurināmā.

(238) Lai aprēķinātu ieguldījumu klimata jomā, galīgajiem saņēmējiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, katram atbalstītajam projektam ir jāsniedz izvēlētās intervences jomas pamatojums, kā arī projekta apraksts. Īstenošanas partnerim ir arī jāiesniedz dalībvalstij pusgada ziņojums par katra projekta/darbības īstenošanu.

(239)

(240)

(241) Galgajiem samjiem no aizdevumiem, ldzdalbas aizdevumiem, projektu obligcijm, garantijm vai ldzvrtgiem instrumentiem, kas saistti ar konkrtiem projektiem, ir jsniedz katra atbalstt projekta izvlts intervences jomas pamatojums kop ar projekta aprakstu. stenoanas partnerim ir ar jiesniedz dalbvalstij pusgada ziojums par katra projekta/darbbas stenoanu.

Choose the experimental features you want to try