Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52025PC0255

Ieteikums PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas par 1. panta a) punkta grozīšanu Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā

COM/2025/255 final

Briselē, 16.5.2025

COM(2025) 255 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par 1. panta a) punkta grozīšanu Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Konvenciju par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (“OSPAR konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes 1997. gada 7. oktobra Lēmumu 98/249/EK 1 , un tā stājās spēkā 1998. gada 25. martā.

Spānija un Portugāle saskanīgi ar OSPAR konvencijas 15. panta 2. punktu ir iesniegušas priekšlikumu, kas paredz OSPAR konvencijas 1. panta a) punktu grozīt, lai konvencijas reglamentētajā jūras zonā iekļautu ūdeņus ap Makaronēziju (Madeiru un Kanāriju salām). Minētie ūdeņi ietver gan Portugāles un Spānijas jurisdikcijā esošus, gan starptautiskus ūdeņus 2 . Ierosinātā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību starp OSPAR konvenciju un Direktīvas 2008/56/EK 3 noteikumiem, kas jau tagad ir piemērojami Makaronēzijas apgabalā, un tādējādi uzlabot Makaronēzijas apgabala lielās biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzības un saglabāšanas koordināciju.

Šajā sakarā jāatzīmē, ka Direktīvas 2008/56/EK 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka, lai panāktu savu jūras stratēģiju koordināciju, dalībvalstis izmanto “jau pastāvošas reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, tostarp tās, kas izveidotas ar reģionālajām jūras konvencijām, kas attiecas uz šo jūras reģionu vai apakšreģionu”. Saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 4. pantu Makaronēzijas apakšreģions ir daļa no Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu reģiona. Makaronēzija ir lielākais Eiropas jūru apakšreģions, un tajā ir daudz dažādu dzīvotņu un sugu, arī tādu, kas iekļautas OSPAR Apdraudēto un/vai izzūdošo sugu un dzīvotņu sarakstā. Patlaban ūdeņus, kas pieder pie Makaronēzijas apakšreģiona, kura robežas nospraustas un saskaņotas ES līmenī, OSPAR jūras zona aptver tikai daļēji.

Ja OSPAR konvencijas jūras zonu attiecībā uz Makaronēzijas apakšreģionu pieskaņotu Direktīvas 2008/56/EK noteiktajam apakšreģionam, Spānijai un Portugālei (šīm divām ES dalībvalstīm ir teritoriālie ūdeņi Makaronēzijas apakšreģionā) būtu vieglāk direktīvu īstenot, tāpēc ka ciešāka būtu kļuvusi OSPAR līmenī pastāvošā sadarbība.

Bez tam šajā pašā veidā tiktu stiprināta reģiona jutīgo sugu un dažādo dzīvotņu un jūras un piekrastes unikālās biodaudzveidības aizsardzība, ko prasa piemērojamie Savienības tiesību akti, kuru vidū ir Padomes Direktīva 92/43/EEK 4 , Direktīva 2009/147/EK 5 , Regula (ES) 2024/1991 6 un ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam 7 . Šis OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozīšanas priekšlikums tiks apspriests OSPAR komisijas 28. kārtējā sesijā/sanāksmē, kas sāksies 2025. gada 23. jūnijā. Saskaņā ar OSPAR konvencijas 15. panta 3. punktu grozījums jāpieņem ar līgumslēdzēju pušu vienprātīgu lēmumu.

Pēc tam, kad OSPAR komisija būs grozījumu pieņēmusi, to saskanīgi ar OSPAR konvencijas 15. panta 4. un 5. punktu darīs zināmu līgumslēdzējām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, un grozījums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad depozitārs būs saņēmis vismaz septiņu līgumslēdzēju pušu paziņojumu par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

Kamēr OSPAR konvencijas grozījums vēl nav stājies spēkā, līgumslēdzējas puses saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 1969. gada 23. maija Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 25. pantā par pagaidu piemērošanu, var grozījumu piemērot provizoriski.

Lai ierosinātais OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozījums stātos spēkā, līgumslēdzējām pusēm tas jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina, un Savienības gadījumā tas nozīmē, ka būtu jāpieņem ar LESD 218. panta 6. punktu saskanīgs Padomes lēmums. Lai Savienība varētu piedalīties šā grozījuma apspriešanā un pieņemšanā OSPAR komisijas 28. kārtējā sesijā/sanāksmē, būtu jāpieņem ar LESD 218. panta 3.–4. punktu saskanīgs Padomes lēmums.

•Saskanība ar spēkā esošajiem konkrētās rīcībpolitikas noteikumiem

Ierosinātā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību starp OSPAR konvenciju un Direktīvas 2008/56/EK noteikumiem, kas jau tagad ir piemērojami viscaur Makaronēzijas apgabalā, un tādējādi uzlabot Makaronēzijas apgabala lielās biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzības un saglabāšanas koordināciju.

Direktīvas 2008/56/EK 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka, lai panāktu savu jūras stratēģiju koordināciju, dalībvalstis izmanto “jau pastāvošas reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, tostarp tās, kas izveidotas ar reģionālajām jūras konvencijām, kas attiecas uz šo jūras reģionu vai apakšreģionu”. Saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 4. pantu Makaronēzijas apakšreģions ir daļa no Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu reģiona. Makaronēzija ir lielākais Eiropas jūru apakšreģions, un tajā ir daudz dažādu dzīvotņu un sugu, arī tādu, kas iekļautas OSPAR Apdraudēto un/vai izzūdošo sugu un dzīvotņu sarakstā. Patlaban ūdeņus, kas pieder pie Makaronēzijas apakšreģiona, kura robežas nospraustas un saskaņotas ES līmenī, OSPAR jūras zona aptver tikai daļēji.

Ja OSPAR konvencijas jūras zonu attiecībā uz Makaronēzijas apakšreģionu pieskaņotu Direktīvas 2008/56/EK noteiktajam apakšreģionam, Spānijai un Portugālei (šīm divām ES dalībvalstīm ir teritoriālie ūdeņi Makaronēzijas apakšreģionā) būtu vieglāk direktīvu īstenot, tāpēc ka ciešāka būtu kļuvusi OSPAR līmenī pastāvošā sadarbība.

Bez tam šajā pašā veidā tiktu stiprināta reģiona jutīgo sugu un dažādo dzīvotņu un jūras un piekrastes unikālās biodaudzveidības aizsardzība, ko prasa piemērojamie Savienības tiesību akti, kuru vidū ir Padomes Direktīva 92/43/EEK, Direktīva 2009/147/EK un Regula (ES) 2024/1991.

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

Attiecīgie reģioni ir Eiropas Savienības tālākie reģioni Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē. Eiropas Komisija saskanīgi ar minēto Līguma pantu ir pieņēmusi tālākajiem reģioniem domātu stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt, ka visas ES rīcībpolitikas, tiesību akti un programmas šos tālākos reģionus atbalsta. Tādējādi OSPAR konvencijas tvēruma paplašināšana, lai iekļautu arī minētos divus tālākos reģionus, palielina tās saskaņotību ar ES rīcībpolitiku tālāko reģionu jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ierosinātā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību starp OSPAR konvenciju un Direktīvas 2008/56/EK noteikumiem, kas jau tagad ir piemērojami viscaur Makaronēzijas apgabalā, un tādējādi uzlabot Makaronēzijas apgabala lielās biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzības un saglabāšanas koordināciju. Ierosinātā grozījuma mērķis tādējādi ir vides aizsardzība. Tāpēc pienācīgais ieteikuma juridiskais pamats ir LESD 192. panta 1. punkts.

•Savienības kompetence

Šā ieteikuma piedāvātā grozījuma mērķis ir OSPAR konvencijas reglamentētajā jūras zonā iekļaut ūdeņus ap Makaronēziju (Madeiru un Kanāriju salām) un tādējādi panākt lielāku saskaņotību starp OSPAR konvenciju un Direktīvas 2008/56/EK noteikumiem, kas jau tagad ir piemērojami viscaur Makaronēzijas apgabalā, bet lielāka saskaņotība savukārt uzlabos minētās zonas biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzību. Tāpēc šā grozījuma priekšmets ir biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzība ūdeņos ap Makaronēziju.

Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu Savienībai ir kompetence vides aizsardzības jomā. Turklāt šo kompetenci attiecībā uz konkrēto šā grozījuma priekšmetu – biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzību ūdeņos ap Makaronēziju – tā ir īstenojusi, pieņemot Direktīvu 2008/56/EK, Padomes Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK un Regulu (ES) 2024/1991.

•Subsidiaritāte

Šā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību starp OSPAR konvenciju un Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvu 2008/56/EK, un tāpēc rīcība Savienības līmenī būtu iedarbīgāka nekā rīcība valstu līmenī.

Proporcionalitāte

Makaronēziju ieskaujošo ūdeņu iekļaušana OSPAR konvencijas reglamentētajā jūras zonā ir vienīgais veids, kādā panākt lielāku saskaņotību starp OSPAR konvenciju un Direktīvu 2008/56/EK un tādējādi uzlabot minētās zonas biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzību. Tāda iekļaušana turklāt ir vienīgais veids, kādā attiecībā uz Makaronēzijas apakšreģionu iespējams veicināt Direktīvas 2008/56/EK īstenošanu, – OSPAR līmenī notiekošā sadarbība tiks uzlabota saskanīgi ar Direktīvas 2008/56/EK 6. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm, lai panāktu savu jūras stratēģiju koordināciju, jāizmanto “jau pastāvošas reģionālas institucionālās sadarbības struktūras, tostarp tās, kas izveidotas ar reģionālajām jūras konvencijām, kas attiecas uz šo jūras reģionu vai apakšreģionu”.

Tāpēc šis ieteikums, kas paredz atbalstīt Makaronēziju ieskaujošo ūdeņu iekļaušanu OSPAR konvencijas reglamentētajā jūras zonā, atbilst proporcionalitātes principam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Komisijas ieteikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas, atbilst LESD 218. panta 3. punktam, kas noteic, ka Komisija iesniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas. 

Ņemot vērā ierosinātā grozījuma pieņemšanas procedūru, kuru nosaka OSPAR konvencijas 15. pants, un konkrēti to, ka grozījums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad to būs ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas vismaz septiņas līgumslēdzējas puses (OSPAR konvencijas 15. panta 4. un 5. punkts), atbilstošā procedūra, kas nodrošinās Savienības dalību diskusijās, kuras par ierosināto grozījumu notiks OSPAR komisijas 28. kārtējās sesijas/sanāksmes kontekstā, ir Padomes lēmuma pieņemšana saskaņā ar LESD 218. panta 3.–4. punktu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas

•Ietekmes novērtējums

Neattiecas

•    Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas

•    Pamattiesības

Neattiecas

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis ieteikums budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Šis ieteikums ir tikai par vienu grozījumu/noteikumu, un visi nepieciešamie paskaidrojumi jau ir sniegti šā paskaidrojuma raksta iepriekšējās iedaļās.

·Sarunu vedēja izvēlēšanās

Paredzētais nolīgums uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku neattiecas, tāpēc saskaņā ar LESD 218. panta 3. punktu par sarunu vedēju jāieceļ Komisija.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par 1. panta a) punkta grozīšanu Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Konvenciju par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (“OSPAR konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes 1997. gada 7. oktobra Lēmumu 98/249/EK 8 , un tā stājās spēkā 1998. gada 25. martā.

(2)Spānija un Portugāle saskanīgi ar OSPAR konvencijas 15. panta 2. punktu ir iesniegušas priekšlikumu, kas paredz OSPAR konvencijas 1. panta a) punktu grozīt, lai konvencijas reglamentētajā jūras zonā iekļautu ūdeņus ap Makaronēziju (Madeiru un Kanāriju salām).

(3)Ierosinātā grozījuma mērķis ir panākt lielāku saskaņotību starp OSPAR konvenciju un Direktīvas 2008/56/EK 9 noteikumiem, kas jau tagad ir piemērojami Makaronēzijas apgabalā, un tādējādi uzlabot Makaronēzijas apgabala lielās biodaudzveidības un jutīgo ekosistēmu aizsardzības un saglabāšanas koordināciju.

(4)Šis OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozīšanas priekšlikums tiks apspriests OSPAR komisijas 28. kārtējā sesijā/sanāksmē, kas sāksies 2025. gada 23. jūnijā. Saskaņā ar OSPAR konvencijas 15. panta 3. punktu grozījums jāpieņem ar līgumslēdzēju pušu vienprātīgu lēmumu.

(5)Pēc tam, kad OSPAR komisija būs grozījumu pieņēmusi, to saskanīgi ar OSPAR konvencijas 15. panta 4. un 5. punktu darīs zināmu līgumslēdzējām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, un grozījums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad depozitārs būs saņēmis vismaz septiņu līgumslēdzēju pušu paziņojumu par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

(6)Sarunas par ierosināto OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozīšanu Savienībai būtu jārisina OSPAR komisijas 28. kārtējās sesijas/sanāksmes kontekstā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā piedalīties sarunās, kas Konvencijas par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (“OSPAR konvencija”) komisijā tiks risinātas par OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozīšanu, lai konvencijas reglamentētajā jūras zonā iekļautu ūdeņus ap Makaronēziju (Madeiru un Kanāriju salām).

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Sarunas risina, apspriežoties ar Padomes Vides jautājumu darba grupu, kura ar šo tiek iecelta par īpašo komiteju Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 4. punkta nozīmē.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1)    Padomes Lēmums 98/249/EK (1997. gada 7. oktobris) attiecībā uz Konvencijas par Ziemeļaustrumatlantijas jūras vides aizsardzību noslēgšanu (OV L 104, 3.4.1998., 1. lpp.).
(2)    Priekšlikums aptver kopumā 2 573 750 km². No tiem 875 947 km² atrodas Portugāles un Spānijas EEZ un teritoriālajos ūdeņos un 1 697 803 km² ir atklātā jūra (kur 944 425 km² atrodas paplašinātajos Portugāles un Spānijas kontinentālajos šelfos un 753 378 km² ir konvencijas “jūras zona”).
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(4)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (OV L, 2024/1991, 29.7.2024.).
(7)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).
(8)    Padomes Lēmums 98/249/EK (1997. gada 7. oktobris) attiecībā uz Konvencijas par Ziemeļaustrumatlantijas jūras vides aizsardzību noslēgšanu (OV L 104, 3.4.1998., 1. lpp.).
(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
Top

Briselē, 16.5.2025

COM(2025) 255 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums Padomes lēmumam,

ar ko pilnvaro sākt sarunas par 1. panta a) punkta grozīšanu Konvencijā par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā


PIELIKUMS

Sarunu norādes par OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozīšanu, lai konvencijas reglamentētajā jūras zonā iekļautu ūdeņus ap Makaronēziju (Madeiru un Kanāriju salām)

·OSPAR komisijas 28. kārtējā sanāksmē/sesijā, kas sāksies 2025. gada 23. jūnijā, Savienība atbalsta Spānijas un Portugāles kopīgi ierosināto OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozījumu, kurš paredz konvencijas reglamentētajā jūras zonā iekļaut ūdeņus ap Makaronēziju (Madeiru un Kanāriju salām).

·Savienība nodrošina, lai OSPAR konvencijas 1. panta a) punkta grozījums būtu saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši ar Direktīvu 2008/56/EK 1 , Padomes Direktīvu 92/43/EEK 2 , Direktīvu 2009/147/EK 3 un Regulu (ES) 2024/1991 4 . Jānodrošina arī saskaņotība ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam 5 .

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(2)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 (OV L, 2024/1991, 29.7.2024.).
(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).
Top