52025PC0025

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir veicināt klimata mērķu sasniegšanu, stiprinot katastrofu un ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas spējas. Pasākums veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, saīsinot ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas laiku (vispārīgākas reformas ietvaros, integrējot dažādus Iekšlietu ministrijas dienestus zem viena jumta). Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, šos dienestus pārvietojot uz jaunām, energoefektīvām ēkām.

Pasākums ietver astoņu jaunu, energoefektīvu katastrofu pārvaldības centru būvniecību.

Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. martam.

1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, novēršot plūdus. Tā rezultātā tiek īstenoti investīciju projekti, kas aizsargā pret plūdu risku.

Pasākums ietver investīcijas plūdu riska mazināšanas infrastruktūrā, tostarp polderu sūkņu staciju rekonstrukciju un atjaunošanu, aizsargdambju un kanāla atjaunošanu.

Šo pasākumu īsteno no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. augustam.

A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
1	1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana	Atskaites punkts	Koordinēta pieeja pasažieru transporta plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā	Ir ieviesta koordinēta pieeja pasažieru transporta plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Vajadzīgo pasākumu pabeigšana, lai ieviestu koordinēto pieeju. Tajā citstarp ietilpst: — darba grupas izveide Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānošanas koordinācijai; — Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāna pieņemšana saskaņā ar pasažieru dzelzceļa transporta attīstību Latvijā.
2	1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana	Atskaites punkts	Sabiedriskā transporta reforma RMA	Viena multimodāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla Rīgas metropoles areālā darbības uzsākšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2025	Multimodāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla Rīgas metropoles areālā darbības uzsākšana ar vienotu, saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta sistēmā RMA
3	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Mērķrādītājs	Izveidoto elektrisko dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai		Km	0	100	1. cet.	2026	Elektrifikācija (kontakttīkla maiņa pārejai uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopējā garuma palielināšana) un saistītās darbības (elektrisko sliežu ceļa posmu būvniecība, signalizācijas sistēmu pielāgošana).
4	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Parakstīti līgumi par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas modernizāciju	Parakstīti līgumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2025	Parakstīti līgumi par būvdarbiem un būvdarbu uzraudzību Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Būvdarbi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā ietver jumta izklāšanu, fasādes būvniecību, platformu nojumes būvniecību, apdares darbus, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecību un mehāniskos, elektriskos un sanitārtehniskos darbus.
4a	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Modernizēta Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija	Pabeigti būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2026	Pabeigti būvdarbi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā: jumts, fasāde, platformu nojume, apdares darbi, pasažieru piekļuve, mehāniskie, elektriskie un sanitārtehniskie darbi.
5	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Mērķrādītājs	Investīcijas bezemisiju transportā (elektroautobusi un uzlādes stacijas)		Skaits	0	24	3. cet.	2026	Pabeidz šādas investīcijas bezemisiju transportā: — 17 elektroautobusu piegāde, — 7 autobusu uzlādes staciju būvniecība.
5.a	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Pabeigti sabiedriskā transporta infrastruktūras projekti	Pabeigtie projekti	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2026	Pabeidz šādu transporta infrastruktūru: -viens sabiedriskā transporta mezgls (autobusi/elektroautobusi, tramvaji un trolejbusi) -astoņi mobilitātes punkti -tramvaja līnijas pagarinājums par 2,2 km -trolejbusa līnijas pagarinājums par 0,3 km
6	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Mērķrādītājs	Jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla)		Km	0	52	3. cet.	2026	Jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras nodošana ekspluatācijā
7	1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu	Atskaites punkts	Dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā	Dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Atbalsta programmas dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai stāšanās spēkā, nosakot atbilstības kritērijus, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas “025a — Esošu mājokļu atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem” prasības.
8	1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu	Mērķrādītājs	Apstiprināti projekti par vismaz 40 097 400 EUR		EUR	0	40 097 400	3. cet.	2024	Altum apstiprināti projekti par vismaz 40 097 400 EUR Apstiprināšanu veic attīstības finansēšanas iestāde Altum.
9	1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti		MWh/ gadā	0	14 423	3. cet.	2026	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās, kurām pasākuma ietvaros veikta uzlabotas energoefektivitātes renovācija
10	1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā apvienota finanšu instrumenta veidā	Atskaites punkts	Uzņēmējdarbības energoefektivitātes atbalsta programmas stāšanās spēkā	Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Stājas spēkā Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi, kas atbalsta uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanas programmu īstenošanu. Atbalsta programmas īsteno apvienota finanšu instrumenta veidā, kas ir atmaksājams aizdevums un kapitāla atlaide. Kā atbilstības kritērijus, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas “024b — Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem[3]” prasības, atbalsta nosacījumos nosaka minimālo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā ēku energoefektivitātes projektiem un iekārtām, vismaz 30 % no vidējā primārās enerģijas ietaupījuma ANM pasākuma projektu portfelī (vismaz 25 % energoefektivitātes iekārtām). Lai nodrošinātu rezultātu sasniegšanu, nosacījumos kā projekta atbilstības kritēriju iekļauj enerģijas ietaupījumu minimālo robežvērtību uz vienu euro no ieguldītā publiskā finansējuma. Nosacījumi ietver atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) un attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem. Atbalstu sniedz, rīkojot konkursus projektiem ar vislielāko paredzamo enerģijas ietaupījumu uz vienu ieguldīto euro.
11	1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā apvienota finanšu instrumenta veidā	Mērķrādītājs	Plānots SEG emisiju ietaupījums		Co2 ekvivalents t/gadā	0	11 498	3. cet.	2026	Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums, kas izteikts Co2 ekvivalentā uz vienu tonnu, pamatojoties uz pasākuma rezultātā gaidāmajiem emisiju ietaupījumiem
12	1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā apvienota finanšu instrumenta veidā	Mērķrādītājs	Apstiprināti projekti par vismaz 108 000 000 EUR		EUR	0	108 000 000	4. cet.	2024	Apstiprināti projekti par vismaz 108 000 000 EUR
13	1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums atbalsta programmai pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas vai CO2 emisiju samazinājumu vismaz par 30 %.	Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās				4. cet.	2022	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošanas īstenošanas nosacījumus, pārejas uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām veicināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu, ar atbilstības kritērijiem, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas “026a — Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem” prasības
14	1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti	Mērķrādītājs	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 EUR apmērā		EUR	0	27 838 800	4. cet.	2024	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vismaz 27 838 800 EUR apmērā
15	1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa samazināšana pašvaldību ēkās un infrastruktūrā		KWh/gadā	0	4 544 563	4. cet.	2025	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums pašvaldību ēkās un infrastruktūrā, kas izriet no pasākuma atbalstītajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās un infrastruktūrā. Energosertifikātus var izmantot, lai pierādītu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu. Pasākumu mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu par vismaz 30 %
16	1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās	Atskaites punkts	Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā	Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā, ko apstiprinājis Ministru kabinets	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Atbalsta programmas valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai stāšanās spēkā ar atbilstības kritērijiem, lai atspoguļotu ANM regulas VI pielikuma piemērojamās intervences jomas “026a — Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem”.
17	1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās	Mērķrādītājs	Paziņojums par līguma piešķiršanu par vismaz 16 769 200 EUR		EUR	0	16 769 200	3. cet.	2024	Paziņojums saņēmējiem par līguma piešķiršanu par vismaz 16 769 200 EUR
18	1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti		MWh/gadā	0	3 875	3. cet.	2026	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti, kas izriet no pasākuma atbalstītajām investīcijām. Energosertifikātus var izmantot, lai pierādītu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu.
19	1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija	Mērķrādītājs	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu apstiprinātiem projektiem 80 000 000 EUR apmērā		EUR	0	80 000 000	1. cet.	2023	Paziņojums saņēmējiem par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu apstiprinātiem projektiem 80 000 000 EUR apmērā
20	1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija	Mērķrādītājs	Pieslēgumpunkti elektrotransportlīdzekļu uzlādei un/vai mikroģenerācijas uzstādīšanai		Skaits	0	2 060	3. cet.	2026	Darbotiesspējīgu pieslēgumpunktu elektrotransportlīdzekļu uzlādei un/vai darbotiesspējīgai mikroģenerācijas uzstādīšanai kopējais skaits
21	1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu no AER saražotās elektroenerģijas pārvadi uz tīkliem (t. sk. mežu un citas publiskās zemes izmantošanu vēja enerģijas ražošanai) un veicinātu vēja enerģijas infrastruktūras attīstību.	Stājas spēkā: a) tiesību akti/noteikumi, ar ko valsts mežus dara pieejamus vēja enerģijas izmantošanai, nosaka piemērotas teritorijas attīstībai un dara tās pieejamas solīšanai, ko veic privātie investori; b) tiesību akti/noteikumi, ar ko samazina juridisko nenoteiktību attiecībā uz investīcijām vēja enerģijā, precizējot gadījumus, kad investīcijas var noraidīt pēc ietekmes novērtējuma, un ieviešot paātrinātu noregulējuma mehānismu šādiem gadījumiem	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2024	Stājas spēkā: a) tiesību akti/noteikumi, ar ko valsts mežus dara pieejamus vēja enerģijas izmantošanai, nosaka piemērotas teritorijas attīstībai un dara tās pieejamas solīšanai, ko veic privātie investori; b) tiesību akti/noteikumi, ar ko samazina juridisko nenoteiktību attiecībā uz investīcijām vēja enerģijā, precizējot gadījumus, kad investīcijas var noraidīt pēc ietekmes novērtējuma, un ieviešot paātrinātu noregulējuma mehānismu šādiem gadījumiem. Pasākums nodrošina atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), jo īpaši attiecībā uz pasākuma ietekmi uz mežiem zemes izmantošanas maiņas dēļ, un ar ES vides tiesību aktiem.
22	1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai	Atskaites punkts	Ziņojuma publicēšana par katastrofu riska pārvaldības sistēmas īstenošanu	Informatīva ziņojuma publicēšana par Ministru kabineta apstiprinātās katastrofu riska pārvaldības sistēmas ieviešanu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Vienojoties ar katastrofu pārvaldības sistēmā iesaistītajām institūcijām, Iekšlietu ministrija publicē informatīvu ziņojumu Ministru kabinetam par katastrofu pārvaldības centru būvlaukumiem, būvniecības platībām un izmaksām katrā būvlaukumā, kā arī indikatīvu grafiku katrā teritorijā īstenojamo katastrofu pārvaldības plānu īstenošanai un par būvlīgumu slēgšanu, t. sk. ziņojumā. Ziņojumā iekļauj arī vispārēju reformu progresa ziņojumu un īstenošanas plānu attiecībā uz šādiem reformu komponentiem: i) tehnisko spēju veidošanu (jo īpaši attiecībā uz specializēto reaģēšanas un glābšanas transportlīdzekļu modernizēšanu), ii) katastrofu pārvaldības saistīto IKT risinājumu īstenošanas grafiku un iii) progresu apmācības un preventīvo pasākumu īstenošanā.
23	1.3.1.1.i. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai	Mērķrādītājs	Katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecība		Skaits	0	8	1. cet.	2026	Ekspluatācijā nodoto jaunuzcelto centru skaits Investīcija tiks izmantota katastrofu pārvaldības centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecībai
24	1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai	Mērķrādītājs	Dabas ugunsgrēku kopējā ugunsplatība 5 gadu laikposmā (2020.–2024. gads)		Platība (hektāri)	3923,1	2 635,3	1. cet.	2025	Dabas ugunsgrēku skartā kopējā platība, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs pēdējo četru gadu laikā pēc kārtas. Dabas ugunsgrēkus definē kā kūdras, sausas zāles, kūlas, krūmu, koku, kultūraugu rugāju, siena, meldru un niedru, zemsegas, atsevišķu koku ugunsgrēkus saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kumulatīvo statistiku.
25	1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā	Atskaites punkts	Piešķirtas būvniecības līgumu slēgšanas tiesības par pusi no kopējā rekonstrukciju un atjaunojumu skaita	Piešķirtas būvniecības līgumu slēgšanas tiesības par pusi no kopējā rekonstrukciju un atjaunojumu skaita	%	0	50	4. cet.	2024	Līdz 2024. gada 31. decembrim piešķirtas būvniecības līgumu slēgšanas tiesības par vismaz 50 % no kopējā rekonstrukciju un atjaunojumu skaita.
26	1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā	Mērķrādītājs	Pabeigto investīciju projektu skaits		Skaits	0	21	3. cet.	2026	Pabeidz šādus projektus riska plūdu mazināšanai: ·astoņas sūkņu stacijas, tostarp i) Reiņa sūkņu stacija, ii) Ķūļciema sūkņu stacija un iii) Vēžu sūkņu stacija; ·divpadsmit aizsargdambji, tostarp i) Bernātu polderis, ii) Bārtas polderis, iii) Rēzeknes kreisā krasta dambis, iv) Ošas poldera dambis; ·viens kanāls. Lai nodrošinātu atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), pasākums: I)attiecīgā gadījumā ietver “attiecīgus izvērtējumus”, kā minēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā, lai novērtētu ierosināto pasākumu ietekmi uz aizsargājamām sugām un dzīvotnēm (kā definēts Putnu direktīvā (Direktīva 2009/147/EK) un Dzīvotņu direktīvā (Padomes Direktīva 92/43/EEK)). Šie attiecīgie izvērtējumi būtu jāveic visiem projektiem, kas atrodas bioloģiski jutīgās teritorijās vai tuvu tām; II)nodrošina, ka teritorijām, attiecībā uz kurām tiek veikts attiecīgs izvērtējums, ir teritorijai specifiski saglabāšanas mērķi un ka ir ieviesti vajadzīgie saglabāšanas pasākumi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu; III)nodrošina pilnīgu atbilstību Ūdens pamatdirektīvai (Direktīvai 2000/60/EK) un nerada ūdenstilpju stāvokļa pasliktināšanos saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 7. punktu.

B. KOMPONENTS NR. 2 DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA

Komponents pievēršas galvenajām digitālās jomas problēmām — pamatprasmju un padziļinātu digitālo prasmju trūkumam un uzņēmumu zemajai digitālajai integrācijai. Turklāt komponents pievēršas visiem digitālās transformācijas aspektiem — publiskajam un privātajam sektoram, prasmēm un savienojamībai. Investīcijas galvenokārt tiek vērstas uz infrastruktūru un pakalpojumiem.

Komponenta mērķi ir veicināt sabiedrības un ekonomikas digitālo transformāciju, tostarp atveseļošanu no Covid-19 krīzes, attīstot nepieciešamo infrastruktūru, spējas un prasmes; uzlabot efektivitāti, digitālos procesus un datu pārvaldību publiskajā pārvaldē; sniegt atbalstu uzņēmumu digitālajai transformācijai un uzlabot savienojamību.

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem par prasmēm un pieaugušo izglītību (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Konkrētāk, tas palīdz uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm. Ir iekļauti darba ņēmēju un bezdarbnieku pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas pasākumi, kaut gan tie nav vērsti uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Investīcijas digitālajā transformācijā pievēršas ar investīcijām saistītajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem (2019. gada konkrētajai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 un 2020. gada ieteikums Nr. 3) — investīcijas ir paredzētas publiskā sektora IT sistēmās, pamatprasmēs un padziļinātās digitālajās prasmēs, uzņēmumu digitālajā pielāgošanā un savienojamībā.

Tiek sagaidīts, ka neviens no pasākumiem šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija

Pasākuma mērķis ir modernizēt publisko pārvaldi un tās pakalpojumus, izmantojot digitālo transformāciju, koncentrējoties uz svarīgām publiskās pārvaldes funkcijām, procesiem un pakalpojumiem, kas vēl nav digitalizēti, tiek no jauna izstrādāti vai būtiski nostiprināti.

Reforma ietver kopīgas IKT konceptuālās arhitektūras izveidi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un to vadības atbalstam, definējot pakalpojumu kvalitātes un kvantitatīvos rādītājus. Reformas īstenošanu koordinē un pārvalda valsts IKT pārvaldības organizācija, savukārt konkrēto reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanu veic iestāde, kas ir atbildīga par katru uzdevumu.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide

Pasākuma mērķis ir pārveidot publiskās pārvaldes pakalpojumus un to sniegšanas procesus, lai efektīvi īstenotu ekonomikas digitālo transformāciju.

To veic, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tostarp mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot uz datiem balstītu prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pārvaldībai un nodrošinot vienreizējas iesniegšanas principa pilnīgu īstenošanu.

Pasākums sastāv no investīcijām 11 atsevišķās sistēmās vai risinājumos vismaz šādās četrās jomās: 1) iekšlietu nozare, tostarp civilā aizsardzība, ugunsdrošības uzraudzība un sabiedrības drošība; 2) kultūras nozare, tostarp arhīvu, bibliotēku, muzeju, kultūras pieminekļu un plašsaziņas līdzekļu satura mantojuma uzkrāšana; 3) ostu loģistikas pakalpojumu pārvaldība; 4) atbalsts IKT pārvaldības procesiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.1.2.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana

Reformas mērķis ir pārveidot IKT nodrošināšanas pieeju publiskajā pārvaldē, centralizējot vienotu IKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu kompetences centros, kas atbalsta vairākas iestādes.

Reforma ietver publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstību un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju, nodrošinot piegādes procesu automatizāciju un efektivitāti, nodrošinot pārrobežu piekļuvi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un publiskās pārvaldes datošanas un datu glabāšanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.1.2.1.i. Centralizētas platformas, sistēmas un kopīgie pakalpojumi

Investīcijas mērķis ir nodrošināt administrācijas kā vienas organizācijas darbību, kas ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, piemēram, grāmatvedību, personāla administrāciju, resursu uzskaiti un pārvaldību.

Investīcijas ietver četras sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas, piecas nozaru un atbalsta funkciju platformas un sešas kopīgas platformas un sistēmas pašvaldībām.

Šo investīciju īsteno no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis

Investīcijas mērķis ir nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajai pārvaldei, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus publiskās pārvaldes datu glabāšanai un skaitļošanai.

Investīcija ietver publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju attīstību četru projektu ietvaros, ko īsteno Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Zemkopības ministrija. Investīcijas rezultātā, izmantojot kopīgus mākoņdatošanas pakalpojumus, darbojas vismaz desmit publiskās pārvaldes platformas un informācijas sistēmas.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība

Reformas mērķis ir nodrošināt publisko un privāto datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu, liekot pamatus datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu koplietošanu ar ES.

Reforma paredz attīstīt publiskā sektora spējas pārvaldīt, koplietot un publicēt tā rīcībā esošās datu kopas atkārtotai izmantošanai.

Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika

Investīcijas mērķis ir veicināt datu koplietošanu ar publisko sektoru un starp publisko un privāto sektoru, principa “tikai vienreiz” ieviešanu un datu koplietošanu valsts un Eiropas mērogā.

Investīcija ietver augstas pieejamības datu ielādes un atgūšanas risinājumu un datu objektu kopumu izveidi no vismaz 10 dažādām publiskās pārvaldes nozarēm un jomām, tostarp 8 šādām nozarēm un jomām: uzņēmējdarbība, zinātne, vide, finanses, publiskais iepirkums, veselības aprūpe, veterinārija un lauksaimniecība (ģeotelpiskie dati).

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu

Reformas mērķi ir izveidot Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC), nodrošināt tā reģionālo klātbūtni ar reģionālo kontaktpunktu starpniecību un izveidot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu, lai veicinātu komercdarbības digitālo transformāciju.

Reforma paredz izveidot EDIC — vienotu platformu/ekosistēmu, kas atbalsta digitālo transformāciju kā vienas pieturas aģentūru, izveidojot digitālās gatavības testa sistēmu; nodrošināt, ka reģionālie kontaktpunkti nodrošina šādas jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas: digitālā brieduma testi reģionos; piekļuve testēšanai un pilotēšanai; mentorēšana un digitālo prasmju apguve. EDIC savu darbību veikšanai var saņemt finansējumu no citiem ES fondiem, tostarp no programmas “Digitālā Eiropa”.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. septembrim.

Investīcija 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei

Investīcijas mērķis ir veicināt struktūru digitālo transformāciju, piedāvājot pielāgotus atbalsta pasākumus, kuru pamatā ir apzinātas struktūru digitalizācijas vajadzības.

Investīcija ietver atbalstu Eiropas Digitālo inovāciju centru (EDIC) darbībai. EDIC darbību strukturē darba paketēs, kuru mērķis ir nodrošināt vienībām digitālās pārveides ceļvedi; apmācīt struktūru pārstāvjus un noteikt investīciju un infrastruktūras vajadzības. ANM atbalsts neattiecas uz darba paketēm, par kurām EDIC saņem atbalstu saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 5 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 6 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 7 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 8 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā

Investīcijas mērķi ir veicināt produktivitātes pieaugumu, mērķtiecīgi ieguldot resursus, un radīt lielāku pievienoto vērtību struktūru procesos.

Investīciju veido grantu shēma procesu un funkciju digitalizācijai struktūrās. Atbalstu var piešķirt IT risinājumu — gan programmatūras, gan aparatūras — iegādei, sensoru iegādei, IT aprīkojuma iegādei, IT infrastruktūrai, digitālās integrācijas procesu īstenošanai.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

Investīcijas mērķis ir veicināt jaunu augsto tehnoloģiju digitālo produktu un pakalpojumu radīšanu.

Investīciju veido grantu shēma mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un digitalizācijas rīku ieviešanai ražošanas un pakalpojumu izstrādes procesos, kā arī e-komercijas risinājumu ieviešanas atbalstam. Atbalstītās darbības attiecībā uz jauniem digitāliem produktiem un pakalpojumiem ietver priekšizpēti; rūpniecisko pētniecību un eksperimentālo izstrādi, tostarp prototipu izstrādi.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 9 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 10 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 11 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 12 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai

Investīcijas mērķi ir palielināt produktivitāti un ražošanas procesa efektivitāti, atbalstot investīcijas digitālās transformācijas rīkos.

Investīciju veido atbalsta shēma (aizdevums vai kompensējošs aizdevums ar iespēju saņemt kapitāla atlaidi), lai veiktu izmaiņas ražošanas vai pakalpojumu izstrādes procesā, digitalizētu procesus ekonomikas dalībniekiem vai ieviestu “Industrija 4.0” risinājumus (piemēram, lietu internets, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, blokķēde, lielie dati, mākoņdatošana, augstas veiktspējas datošana).

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 13 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 14 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 15 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 16 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana

Investīcijas mērķi ir veicināt plašsaziņas līdzekļu nozares digitālo transformāciju un veicināt mediju uzņēmumu pielāgošanos mūsdienu plašsaziņas līdzekļu patēriņa tendencēm digitālajā vidē.

Investīcijas ietver atbalsta shēmu investīcijām tehnoloģisko risinājumu izstrādē un digitālo prasmju un uzņēmējdarbības modeļu uzlabošanā plašsaziņas līdzekļu nozarē.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība

Reformas mērķi ir līdz 2025. gada 31. decembrim palielināt pieaugušo līdzdalību izglītībā līdz 8 % (pieaugušie vecumā no 25 līdz 64 gadiem), veicināt citu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, stiprināt tiesisko regulējumu ilgtspējīgai un sociāli atbildīgai pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem, tostarp ar uzņēmumu (jo īpaši MVU) starpniecību, piedalīties izglītībā un apmācībā.

Reformu veido Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (kuras stājas spēkā) noteiktu politikas attīstības stūrakmeņu kopums; darbinieku apmācības atbalsta stiprināšana; individuālu mācību kontu izveide un pilotēšana; un trīs prasmju fondu pilotēšana.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 2.3.1.1.i. Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana

Investīcijas mērķis ir būtiski palielināt to speciālistu skaitu, kuriem ir augsta līmeņa digitālās prasmes (DESI 3.–5. līmenis) un kuri spēj izmantot augsto tehnoloģiju zināšanas un jaunus, tehnoloģiski ietilpīgus produktus un pakalpojumus jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei dažādās nozarēs nākamo sešu gadu laikā.

Investīcija ietver aptuveni 20 padziļinātu digitālo prasmju mācību moduļu izstrādi kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanā un valodu tehnoloģijās, kuri jāiekļauj formālās un pieaugušo izglītības un apmācības programmās.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība

Investīcijas mērķis ir paaugstināt digitālo prasmju līmeni uzņēmumos.

Investīcija ietver pamata digitālo prasmju apmācības nodrošināšanu, ko veic Eiropas digitālās inovācijas centri sadarbībā ar nozaru asociācijām, izglītības iestādēm un reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 17 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 18 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 19 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 20 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Investīcija 2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība

Investīcijas mērķis ir izstrādāt jaunu pieeju IKT speciālistu sagatavošanai, izveidojot mācību vidi pašvadītām IKT mācībām, lai palielinātu IKT speciālistu, tostarp sieviešu, īpatsvaru darbinieku struktūrā.

Investīciju veido mācību vides izveide pašvadītai IKT apmācībai un apmācības nodrošināšana vismaz 1 000 speciālistiem pašvadītās IKT mācībās.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība

Investīcijas mērķis ir izstrādāt un apstiprināt individuālo mācību kontu (IMK) koncepciju, lai veicinātu pieaugušo līdzdalību izglītībā, jo īpaši digitālo prasmju uzlabošanā.

Investīcija ietver atbalstu 3500 pieaugušajiem digitālo prasmju apguvē, izmantojot individuālos mācību kontus. To īsteno, darot pieejamus labākos digitālos mācību rīkus; izmantojot specializētus risinājumus augstas kvalitātes mašīntulkošanai un citām mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iesaistot izglītības ekspertus lokalizēta satura validēšanā un pielāgošanā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai

Reformas mērķis ir sasniegt vismaz pamata digitālo prasmju līmeni 54 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Reforma ietver vienotas sistēmas izstrādi digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai, plānošanai un vērtēšanai.

Reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim attiecībā uz sistēmas izveidi, līdz 2022. gada 31. decembrim attiecībā uz augstākās izglītības standartu grozījumiem un līdz 2026. gada 31. augustam attiecībā uz digitālo prasmju pilnveides mērķrādītāju sasniegšanu.

Investīcija 2.3.2.1.i. Digitālās prasmes cilvēkiem, tostarp jauniešiem

Investīcijas mērķi ir nodrošināt atbalsta pasākumus digitālo prasmju apguvei visu sabiedrības grupu iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem; ieviest sistēmisku pieeju pašvaldībās digitālo prasmju attīstīšanai; attīstīt jauniešu digitālo un tehnoloģisko pratību ārpus formālās izglītības.

Investīcija ietver digitālo pašapkalpošanās prasmju (e-mācību kursu) izstrādi; pašmācības un citu digitālās apmācības pasākumu nodrošināšana vietējā līmenī; tehnoloģiskās inovācijas darbības saskaņā ar Kopīgajām tehnoloģiju jaunrades pamatnostādnēm jauniešu tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai; pašvaldību programmas jauniešiem. Investīcijas mērķis ir nodrošināt digitālās pamatprasmes vismaz 50 000 cilvēku un pabeigt digitālo prasmju programmas jauniešiem visās 42 pašvaldībās.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim attiecībā uz e-mācību kursa izstrādi; mācību kursus, tehnoloģiskās inovācijas aktivitātes un pašvaldību programmas īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku.

Investīcija nozīmē valsts valdības un vietējo pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs

Investīcijas mērķis ir nodrošināt skolēniem no sociāli neaizsargātām grupām piekļuvi mācību saturam un ļaut piedalīties attālinātās mācīšanās procesā. Līdz 2021. gada beigām tiks apstiprināta sistēma attālinātās mācīšanās organizēšanai un īstenošanai izglītības iestādēs.

Investīcija nozīmē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma iegādi vispārējai izglītībai, lai atbalstītu skolēnus no sociāli neaizsargātām grupām. Šo investīciju īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība

Reformas mērķi ir veicināt savienotu un automatizētu braukšanu un atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp ar inovāciju palīdzību uzlabojot ceļu satiksmes drošību.

Reforma paredz pieņemt tehniskās prasības savienotai un automatizētai braukšanai un pieņemt vienotu modeli “pēdējās jūdzes” attīstībai.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.

Investīcija 2.4.1.1.i. [svītrots]

Investīcija 2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība

Investīcijas mērķis ir radīt reģionālās attīstības iespējas un stimulēt pieprasījumu pēc jauniem digitālajiem pakalpojumiem.

Investīcija ietver piekļuves nodrošināšanu ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam 6 200 mājsaimniecībām, uzņēmumiem un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
27	2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija	Atskaites punkts	Regulējuma izveide IKT izstrādes darbību vienotai pārvaldībai publiskajā pārvaldē	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar ko nosaka vienotu kārtību IKT attīstības aktivitāšu uzraudzībai. Lai jaunie noteikumi būtu piemērojami visām IKT attīstības darbībām Latvijas atveseļošanas un noturības plāna pasākumu ietvaros (t. sk. pašvaldībās), tiek paplašināta Valsts informācijas sistēmu likuma darbības joma. Ja likuma grozījumu pieņemšana kavējas, tiek izdoti pagaidu noteikumi, lai papildinātu īpašu normatīvo regulējumu attiecīgajām IKT projektu aktivitātēm.
28	2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija	Atskaites punkts	Normatīvā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitālās transformācijas jomā	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par atbalsta piešķiršanu publiskās pārvaldes procesiem un pakalpojumiem digitālās transformācijas jomā
29	2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide	Mērķrādītājs	Izstrādāto un saskaņoto IKT risinājumu izstrādes darbību apraksti		Skaits	0	11	3. cet.	2023	IKT risinājumu (sistēmu) apraksta koncepcijas modeļus izstrādā saskaņā ar pieņemto IKT pārvaldības tiesisko regulējumu. Apraksti definē IKT izstrādes darbības, lai izstrādātu vai modernizētu IKT risinājumus vismaz četrās šādās jomās: 1) iekšlietu nozare, tostarp civilā aizsardzība, ugunsdrošības uzraudzība un sabiedrības drošība; 2) kultūras nozare, tostarp arhīvu, bibliotēku, muzeju, kultūras pieminekļu un plašsaziņas līdzekļu satura mantojuma uzkrāšana; 3) ostu loģistikas pakalpojumu pārvaldība; 4) atbalsts IKT pārvaldības procesiem.
30	2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide	Mērķrādītājs	IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām publiskās pārvaldes funkcijām (t.sk. sistēmām)		Skaits	0	11	3. cet.	2026	Publiskās pārvaldes darbību modernizē, izmantojot šādus IKT risinājumus un sistēmas, kas ir pilnībā darbotiesspējīgi, vismaz šādās četrās jomās: 1) iekšlietu nozare, tostarp civilā aizsardzība, ugunsdrošības uzraudzība un sabiedrības drošība; 2) kultūras nozare, tostarp arhīvu, bibliotēku, muzeju, kultūras pieminekļu un plašsaziņas līdzekļu satura mantojuma uzkrāšana; 3) ostu loģistikas pakalpojumu pārvaldība; 4) atbalsts IKT pārvaldības procesiem.
31	2.1.2.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta piešķiršanu publiskās pārvaldes centrālo IT sistēmu un platformu izstrādes un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā
32	2.1.2.1.i. Centralizētas platformas, sistēmas un kopīgie pakalpojumi	Mērķrādītājs	Attīstības plānu apstiprināšana centralizētu IKT funkciju un kopīgo pakalpojumu izveidei, pārveidei vai ieviešanai		Skaits	0	15	1. cet.	2023	Pirms investīcijām centralizētu funkciju vai kopīgo pakalpojumu attīstībā atbildīgā institūcija sagatavo un saņem centralizētās IKT funkcijas vai kopīgo pakalpojumu attīstības plāna apstiprinājumu (tostarp attiecībā uz pakalpojumu finansēšanu)
33	2.1.2.1.i. Centralizētas platformas, sistēmas un kopīgie pakalpojumi	Mērķrādītājs	Saskaņotu aprakstu apstiprināšana attiecībā uz centralizētu IKT risinājumu izstrādes darbībām		Skaits	0	15	3. cet.	2023	Apstiprina saskaņotus aprakstus, lai definētu centralizētu platformu un sistēmu IKT izstrādes darbības. IKT risinājumus (sistēmas) izstrādā saskaņā ar pieņemto IKT pārvaldības tiesisko regulējumu.
34	2.1.2.1.i. Centralizētas platformas, sistēmas un kopīgie pakalpojumi	Mērķrādītājs	Izveidoto un ekspluatācijā esošo centralizēto IKT platformu un sistēmu skaits		Skaits	0	15	3. cet.	2026	Darbojas šādas centralizētas IKT platformas vai sistēmas: 1) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas – 4; 2) nozaru un atbalsta funkciju platformas – 5; 3) kopīgas platformas un sistēmas pašvaldībām – 6.
35	2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis	Mērķrādītājs	To platformu vai sistēmu skaits, ko kopīgo pakalpojumu sniedzēji darbina, izmantojot kopīgus mākoņpakalpojumus		Skaits	0	4	4. cet.	2024	Mērķrādītāju uzskata par izpildītu, ja katrs no četriem kopīgo pakalpojumu sniedzējiem (Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrija) darbina vismaz vienu valsts platformu vai informācijas sistēmu, izmantojot kopīgos mākoņpakalpojumus, tostarp jaudas balansēšanu un dublējuma atkopšanu fiziski attālā datu centrā.
36	2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis	Mērķrādītājs	To platformu vai sistēmu skaits, ko kopīgo pakalpojumu sniedzēji darbina, izmantojot kopīgus mākoņpakalpojumus		Skaits	0	10	3. cet.	2026	Mērķrādītāju uzskata par izpildītu, ja visi četri kopīgo pakalpojumu sniedzēji kopā (Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrija) darbina vismaz desmit publiskās pārvaldes platformas vai informācijas sistēmas, izmantojot kopīgos mākoņpakalpojumus, tostarp jaudas balansēšanu un dublējuma atkopšanu fiziski attālā datu centrā.
37	2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta saņemšanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta piešķiršanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā, ko saskaņojis Ministru kabinets
38	2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība	Atskaites punkts	Datu aprites valsts platformas darbības tiesiskais regulējums	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Reformas sekmīgu īstenošanu nodrošina tāda tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kurā precizēti šādi valsts platformas aspekti: 1.datu koplietošanas pārvaldība, tostarp datu apmaiņas process centrālajā datu apmaiņas platformā; 2.iesaistīto iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz datu koplietošanu un apriti centrālajā datu apmaiņas platformā, 3.vienota un atvieglota personas datu apstrāde centrālajā datu apmaiņas platformā.
39	2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika	Mērķrādītājs	Nozares, par kurām būtiskas datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformās, tostarp kontrolētās izplatīšanas platformās, ģeoportālos vai atvērto datu portālos		Skaits	0	10	3. cet.	2026	Valsts centralizētās datu pārvaldības un izplatīšanas platformas nodrošina piekļuvi datu kopām, kas attiecas uz vismaz 10 dažādām publiskās pārvaldes nozarēm un jomām, tostarp 8 šādām nozarēm un jomām: uzņēmējdarbība, zinātne, vide, finanses, publiskais iepirkums, veselības aprūpe, veterinārija un lauksaimniecība (ģeotelpiskie dati).
40	2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Ir izveidots Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC)	Ir izveidots Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC)	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	EDIC darbojas saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” prioritātēm un ir daļa no vienota Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla. Tas darbojas kā vienas pieturas aģentūra uzņēmumu digitālās transformācijas koordinēšanai. Tā mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju un informācijas apmaiņu starp reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem, digitālā brieduma testu un valsts atbalstu.
41	2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas	Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina digitālās transformācijas atbalsta funkcijas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri ir sākuši nodrošināt šādas jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas: 1.digitālā brieduma testi reģionos; 2.piekļuve testēšanai un pilotēšanai; 3.mentorēšana un digitālo prasmju apguve.
42	2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Digitālā brieduma testa sistēmas izveide struktūrām, lai noteiktu struktūrām nepieciešamās darbības un valsts atbalstu.	Ieviesta digitālā brieduma testa sistēma	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Izveido digitālā brieduma testa sistēmu struktūrām Digitālā brieduma tests ir digitāls rīks, kas pieejams EDIC tīmekļa vietnē un kas novērtē struktūras digitālo briedumu dažādos aspektos, un struktūra to var aizpildīt neatkarīgi vai ar konsultanta palīdzību.
43	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Mērķrādītājs	To digitālās pārveides ceļvežu skaits, ko struktūrām izdevuši Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIC)	Neattiecas	Izdotie ceļveži	0	1 400	2. cet.	2024	Digitālās pārveides ceļvežu skaits, ko struktūrām izdevuši EDIC. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
44	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Mērķrādītājs	Digitālās pārveides ceļvežu skaits, ko struktūrām izdevis Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC)	Neattiecas	Izdotie ceļveži	1 400	2 000	2. cet.	2026	Digitālās pārveides ceļvežu skaits, ko struktūrām izdevuši EDIC. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
44.a	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Atskaites punkts	Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) atbalsts struktūru digitālajai pārveidei	Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) darba paketes ir pabeigtas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2026	Ir pabeigtas visas Eiropas digitālās inovācijas centru darba paketes, izņemot tās, kuras finansē no programmas “Digitālā Eiropa”.
45	2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā	Mērķrādītājs	To struktūru skaits, kurām sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus un attiecībā uz kurām digitālā brieduma testa rezultāts uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu, pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas		Atbalstītās struktūras	0	80	2. cet.	2024	Mērķrādītājs ir izpildīts, ja starp struktūru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir noslēgts līgums par dotācijas saņemšanu un atkārtotajā digitālā brieduma testā ir gūts labāks rezultāts.
46	2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā	Mērķrādītājs	To struktūru skaits, kurām sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus un attiecībā uz kurām digitālā brieduma testa rezultāts uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu, pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas		Atbalstītās struktūras	80	200	2. cet.	2026	Mērķrādītājs ir izpildīts, ja starp struktūru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir noslēgts līgums par dotācijas saņemšanu un atkārtotajā digitālā brieduma testā ir gūts labāks rezultāts.
47	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits	Neattiecas	Atbalstītie projekti	0	14	2. cet.	2024	Paraksta dotāciju nolīgumus 14 projektu atbalstam.
48	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits	Neattiecas	Atbalstītie projekti	14	43	2. cet.	2026	Paraksta dotāciju nolīgumus vēl 29 projektu atbalstam.
49	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Privātais finansējums, par ko uzņemtas saistības.	Neattiecas	EUR	0	4 860 000	2. cet.	2026	Privātā finansējuma summa, par ko uzņemtas saistības atbalstītajiem projektiem jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai
50	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Parakstīto aizdevuma līgumu skaits	Neattiecas	Aizdevumu skaits	0	51	2. cet.	2024	Aizdevuma līgumu skaits, kas parakstīti starp Altum un ekonomikas dalībniekiem nolūkā atbalstīt digitālās pārveides projektus.Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
51	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Parakstīto aizdevuma līgumu skaits	Neattiecas	Aizdevumu skaits	51	65	2. cet.	2026	Aizdevuma līgumu skaits, kas parakstīti starp Altum un ekonomikas dalībniekiem nolūkā atbalstīt digitālās pārveides projektus. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
52	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Privātais finansējums, par ko uzņemtas saistības.		EUR	0	45 300 000	2. cet.	2026	Privātā finansējuma summa, par ko uzņemtas saistības attiecībā uz atbalstītajiem projektiem ekonomikas dalībnieku digitālajai pārveidei.
53	2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana	Mērķrādītājs	Izveidoto platformu un digitālo risinājumu skaits	Neattiecas	Skaits	0	3	2. cet.	2025	Ir izveidotas, testētas un lietotājiem pieejamas trīs mediju nozares platformas vai IT risinājumi.
54	2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits	Neattiecas	Atbalstītie projekti	0	10	2. cet.	2026	Mērķrādītāju uzskata par izpildītu, kad starp komersantiem un CFLA ir noslēgti dotācijas līgumi par projekta (par tehnoloģisko risinājumu izstrādi, kas uzlabo digitālās prasmes vai uzņēmējdarbības modeļus mediju nozarē) izpildi.
56	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušo izglītībā iesaistīto pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvars pēdējās četrās nedēļās pirms apsekojuma (%)		%	6,6	8	4. cet.	2025	Plāna ietvaros sasniedzamais mērķrādītājs ir noteikts, pamatojoties uz Latvijas vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kuru plānots apstiprināt Ministru kabinetā līdz 2021. gada vidum, vidēja termiņa mērķi, proti, palielināt pieaugušo līdzdalību mācībās no 6,6 % (2020. gadā) līdz 12 % (2027. gadā), t. i., līdz 2025. gadam palielināt pieaugušo līdzdalību mācībās līdz 8 %. Mērķrādītāja sasniegšana ir tieši saistīta ar plānotajiem reformu pasākumiem pieaugušo mācību attīstībai.
57	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Pastiprināts atbalsts darbinieku apmācībai	Tiesību akti ir stājušies spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Ir stājušies spēkā tiesību akti, ar kuriem: 1) likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ievieš labvēlīgāku nodokļu režīmu studiju maksai, ko darba devēji sedz par darba ņēmēju augstāko izglītību; 2) groza Darba likumu, lai paplašinātu darbinieku tiesības piedalīties mācībās, kas saistītas ar profesionāliem uzdevumiem; 3) pieņem Ministru kabineta instrukcijas, lai standartizētu atbalsta pasākumu sagatavošanu darba devējiem attiecībā uz darbinieku apmācību.
57a	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Rīcības plāna “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija” pieņemšana	Valdība ir pieņēmusi rīcības plānu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2025	Ministru kabinets pieņem rīcības plānu “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija”.
58	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Prasmju fondu koncepcijas izstrāde	Stājās spēkā MK noteikumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2024	Ir stājušies spēkā MK noteikumi par prasmju fondu ieviešanu, kuros definēta prasmju fondu struktūra un iesaistīto pušu tiesības un pienākumi.
59	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Prasmju fondu pilotēšana	Prasmju fondu izveide	Skaits	0	3	2. cet.	2026	Trīs izmēģinājuma projekti par prasmju fondiem. Izmēģinājuma projekta mērķis ir novērtēt šādas pieejas ieviešanas iespējamību Latvijas kontekstā, tostarp pārbaudot tādus aspektus kā a) publisko un privāto līdzieguldījumu samērs un dinamika laika gaitā, b) sadarbības modelis starp uzņēmumiem un darba ņēmēju organizācijām nozarēs, lai izstrādātu kopīgu redzējumu par mācību vajadzībām, t. sk. “nākotnes prasmes” nozarē un saistītajās nozarēs, un c) nozares apmācības īstenošanas plāns, kas ietver jaunu darbinieku apmācību, citās nozarēs nodarbināto pārkvalifikāciju un esošo darbinieku kvalifikācijas celšanu.
60	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Stājās spēkā MK noteikumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Stājas spēkā noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp: a) noteikti atbilstības kritēriji un b) noteikti izglītotāju atlases kritēriji.
61	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projekts		Skaits	0	1	3. cet.	2026	Ir pabeigts viens pilotprojekts, lai novērtētu individuālā mācību konta risinājuma izveidi, kas ir vispiemērotākais Latvijas situācijai. Paredzams, ka pilotprojektā tiks iesaistītas 3 500 personas, kas veido individuālos mācību kontus, administrē šos individuālos mācību kontus un glabā datus par līdzdalības un rezultātu radītājiem projekta laikā.
62	2.3.1.1.i. Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana	Mērķrādītājs	To speciālistu (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un publiskā sektora) un studentu skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanā un valodu tehnoloģiju jomā		Skaits	0	3 000	3. cet.	2026	To uzņēmējdarbības speciālistu, akadēmisko un pētniecības speciālistu, kā arī publiskā sektora profesionāļu, augstākās izglītības studentu un citu ieinteresēto personu skaits, kuri saņēmuši atbalstu padziļinātu digitālo prasmju apmācības moduļu apmeklēšanai kvantu tehnoloģiju, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā. Ir plānots izstrādāt aptuveni 20 studiju moduļus, lai tos iekļautu bakalaura, maģistra, doktorantūras programmās visās tematiskajās izglītības grupās, kā arī pieaugušo izglītības programmās uzņēmumos nodarbinātiem speciālistiem un citām ieinteresētajām personām ar atbilstošu zināšanu bāzi. Studiju moduļu saturs ietver zināšanas, kas līdz šim uzkrātas augstas veiktspējas datošanas, kvantu tehnoloģiju un valodu tehnoloģiju jomā, kā arī ANM ietvaros veikto pētījumu rezultātus.
63	2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība	Mērķrādītājs	Uzņēmumiem nodrošināto digitālo pamatprasmju mācību skaits	Neattiecas	Skaits	0	628	2. cet.	2024	Uzņēmumiem nodrošināto digitālo pamatprasmju mācību skaits.
64	2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība	Mērķrādītājs	Uzņēmumiem nodrošināto digitālo pamatprasmju mācību skaits.	Neattiecas	Skaits	628	2 080	2. cet.	2026	Uzņēmumiem nodrošināto digitālo pamatprasmju mācību skaits.
65	2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība	Mērķrādītājs	To IKT speciālistu skaits, kuri apmācīti, izmantojot neformālu mācību pieeju	Neattiecas	Skaits	0	1 000	3. cet.	2026	Speciālisti, kas iesaistīti pašvadītā IKT apmācībā un kas ir pabeiguši vismaz vienu mācību posmu
66	2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus	Neattiecas	Skaits	0	1 000	4. cet.	2024	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus
67	2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus	Neattiecas	Skaits	1 000	3 500	3. cet.	2026	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus
68	2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Mērķrādītājs	Digitālo prasmju pilnveide 16–74 g.v. cilvēkiem: iedzīvotāji, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes	Neattiecas	%	43 (2020)	54	3. cet.	2026	To Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes. Mērķrādītāja sasniegšana ir tieši saistīta ar plānotajiem reformu pasākumiem, kas ietver gan digitālo prasmju līmeņu struktūras stiprināšanu, t. i., iespēju tos novērtēt, pamatojoties uz vienotu pieeju, gan atbilstošu mācību pasākumu izstrādi to uzlabošanai, kā arī novērtēt šo mācību pasākumu sasniegtos rezultātus un to atbilstību izvirzītajiem mērķiem.
69	2.3.2.r Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Atskaites punkts	Normatīvais regulējums stiprina un īsteno vienotu sistēmu digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai, plānošanai un novērtēšanai.	Stājās spēkā tiesiskais regulējums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir stājušies spēkā tiesību akti, ar ko izveido vienotu sistēmu digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai un plānošanai, kā arī novērtēšanai, kuras pamatā ir DigiComp 2.1.
70	2.3.2.r Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Atskaites punkts	Ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras attiecīgajos līmeņos.	Stājās spēkā grozīts tiesiskais regulējums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir stājušies spēkā grozījumi valsts augstākās izglītības standartos (augstākās akadēmiskās izglītības valsts standartā un augstākās profesionālās izglītības valsts standartā). Tie nosaka rezultātus, kas jāsasniedz digitālo kompetenču apguvē, un nodrošina to piemērošanu augstākās izglītības programmu izstrādē, licencēšanā un akreditēšanā, ar nosacījumu, ka studiju programmās, kas izstrādātas, licencētas un akreditētas pēc tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, ir iekļauti šādi sasniedzami studiju rezultāti un atbilstoši kursi vai moduļi to sasniegšanai.
71	2.3.2.1.i Digitālās prasmes cilvēkiem, tostarp jauniešiem	Mērķrādītājs	To cilvēku skaits, kuri piedalījušies mācībās	Neattiecas	Skaits	0	15 000	4. cet.	2024	To cilvēku skaits, kuri piedalījušies mācībās digitālo pašapkalpošanās prasmju uzlabošanai.
72	2.3.2.1.i Digitālās prasmes cilvēkiem, tostarp jauniešiem	Mērķrādītājs	To cilvēku skaits, kuri ir piedalījušies mācībās vai tehnoloģiskās inovācijas darbībās digitālajā darbā ar jaunatni	Neattiecas	Skaits	15 000	50 000	3. cet.	2026	Investīcijas rezultātā ir izstrādāta un īstenota digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss) un tehnoloģiju radošuma pamatnostādnes jaunatnes tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai digitālajā darbā ar jaunatni, un vismaz 40 000 cilvēku ir piedalījušies apmācībā, lai uzlabotu digitālās pašapkalpošanās prasmes (no tiem pašmācības līmenī to ir apguvuši vismaz 5 000); un vismaz 10 000 cilvēku ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās digitālajā darbā ar jaunatni.
73	2.3.2.1.i Digitālās prasmes cilvēkiem, tostarp jauniešiem	Mērķrādītājs	To pašvaldību skaits, kurām ir digitālo prasmju pilnveides programmas jauniešiem	Neattiecas	Skaits	0	42	3. cet.	2026	Investīciju rezultātā 42 pašvaldības bija izstrādājušas un pilnībā īstenojušas pasākumu programmas, lai nodrošinātu digitālo prasmju apguvi un lietošanu darbā ar jauniešiem, digitālās vides izveidi darbam ar jauniešiem un jauniešu līdzdalības veicināšanu vietējo pašvaldību procesos
74	2.3.2.2.i Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Atskaites punkts	Izstrādāts publiskās pārvaldes digitālo prasmju satvars	Valsts administrācijas skolas mācību pārvaldības sistēmā pieejams digitālo prasmju satvars, tas ir apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu.	Neattiecas	Neattiecas		2. cet.	2023	Izstrādā publiskās pārvaldes digitālo prasmju satvaru, tostarp mācību programmas.
75	2.3.2.2.i Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Mērķrādītājs	To digitālo prasmju jomās pabeigto mācību skaits, ko absolvējuši publiskās pārvaldes darbinieki	Neattiecas	Skaits	0	25 160	4. cet.	2024	Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto klātienes un tiešsaistes apmācību skaits digitālo prasmju ietvara jomās: 1) digitalizācijas vadība un attīstība; 2) digitālā satura veidošana; 3) kiberdrošība; 4) komunikācija un sadarbība; 5) informācija un datu pratība: 6) caurviju prasmes.
76	2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Mērķrādītājs	Publiskās pārvaldes darbinieku pabeigto mācību skaits digitālo prasmju satvara jomās	Neattiecas	Skaits	25 160	62 900	3. cet.	2026	Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto klātienes un tiešsaistes apmācību skaits digitālo prasmju ietvara jomās: 1) digitalizācijas vadība un attīstība; 2) digitālā satura veidošana; 3) kiberdrošība; 4) komunikācija un sadarbība; 5) informācija un datu pratība: 6) caurviju prasmes.
77	2.3.2.3.i Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas procedūras, stāšanās spēkā	Tiesiskā regulējuma, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas procedūras, stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	Ministru kabineta noteikumu, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un veikšanas kritērijus un nosacījumus nolūkā nodrošināt attālināto mācību organizēšanu un ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un izglītības līmeņos (izņemot pirmsskolas izglītības līmeni), stāšanās spēkā. Izglītības iestāde savos iekšējos noteikumos iekļauj sistēmu attālināto mācību organizēšanai un īstenošanai, t. sk.: 1. procedūru, kādā izglītības iestāde nosaka, vai izglītojamajiem ir pieejami tehniskie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, kā arī procedūras šo tehnisko līdzekļu nodrošināšanai, ja tie izglītojamajiem nav pieejami; 2. kārtību, kādā reģistrē studentu dalību attālinātās mācībās un uzticēto uzdevumu izpildi; 3. gadījumos, kad izglītojamā dalība attālinātajās mācībās nav iespējama vai tiek kavēta tehnisku iemeslu dēļ; 4. procedūras, lai nodrošinātu atbilstību drošības prasībām attālināto mācību laikā, un procedūras saziņai ar izglītojamā juridiskajiem pārstāvjiem drošības vai veselības apdraudējumu gadījumā; 5. procedūru, kādā izglītojamie izmanto izglītības iestādes resursus un infrastruktūru (telpas, bibliotēkas u. c.) attālināto mācību ietvaros.
79	2.3.2.3.i Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs	Mērķrādītājs	IKT aprīkojuma vienību skaits mērķgrupai (izglītojamie)	Neattiecas	Skaits	0	26 620	4. cet.	2023	To IKT aprīkojuma vienību skaits, kas iegādātas un piegādātas pašvaldībām vai tieši izglītības iestādēm vispārējās izglītības vajadzībām.
80	2.4.1.r Platjoslas infrastruktūras attīstība	Atskaites punkts	Tehnisko prasību pieņemšana savienotai un automatizētai braukšanai	Vienotu tehnisko prasību pieņemšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	1. VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” nosaka vienotās tehniskās prasības elektronisko sakaru operatoriem, lai nodrošinātu savienotu un automatizētu braukšanu. Tiek ņemtas vērā operatoru vajadzības sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas pārstāvjiem, lai veicinātu savienota un automatizēta braukšanas koridora izveidi Via Baltica trasē. Pēc tam iepirkuma komiteja pieņem kopējas tehniskās prasības.
81	2.4.1.r Platjoslas infrastruktūras attīstība	Atskaites punkts	Vienota modeļa pieņemšana “pēdējās jūdzes” attīstībai	Vienota modeļa pieņemšana “pēdējās jūdzes” attīstībai	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	1. Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, Satiksmes ministrija izstrādā elektronisko sakaru nozares attīstības plānu, kurā iekļauj modeļa projektu. 2. Sabiedriskās apspriešanas rezultātā pieņem galīgo lēmumu par modeli, ko pieņem un ievieš.
83	2.4.1.2.i Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība	Mērķrādītājs	Mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisku ēku skaits, kurām ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkliem	Neattiecas	Skaits	0	6 200	3. cet.	2026	Rādītājs ir to mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisku ēku skaits, kurām ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s.

C. KOMPONENTS NR. 3 NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

Šā Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta vispārīgais mērķis ir risināt teritoriālās un sociālās nevienlīdzības problēmas Latvijā, ko saasinājusi Covid-19 pandēmija. Šā komponenta mērķis ir mazināt nevienlīdzību, radot vairāk darbvietu reģionos, uzlabojot reģionālo savienojamību un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, nodrošinot cenas ziņā pieejamākus mājokļus, uzlabojot skolu infrastruktūru, palīdzot darba ņēmējiem un bezdarbniekiem pilnveidot prasmes un pārkvalificēties, stiprinot sociālās drošības tīklu, uzlabojot ēku piekļūstamību personām ar invaliditāti un izveidojot jaunas ilgtermiņa aprūpes telpas vecāka gadagājuma cilvēkiem. Visi komponenta pasākumi atbalsta vienu no abām pamatreformām — notiekošo administratīvi teritoriālo reformu un minimālo ienākumu reformu.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par sociālo atstumtību, proti, uzlabot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un ienākumu atbalsta personām ar invaliditāti adekvātumu, un par izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti, galveno uzmanību pievēršot mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Komponents arī palīdz īstenot ieteikumu koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanu, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Visbeidzot, komponents palīdz īstenot ieteikumu stiprināt sociālās drošības tīklu un mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, t. sk. uzlabojot aktīva darba tirgus pasākumus un prasmes (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

C.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma

Šīs reformas vispārīgais mērķis ir uzlabot pakalpojumu kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem un uzlabot vietējo uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvo vienību skaitu un palielinot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un pieejamību. Turpmāk aprakstītās darbības (valsts reģionālo un vietējo ceļu atjaunošana un rekonstrukcija, vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu spēju veidošana, nodrošinot efektīvākus sabiedriskos pakalpojumus, industriālo parku infrastruktūras attīstība, cenas ziņā pieejami mājokļi, skolu infrastruktūras un skolu autobusu attīstība) ir saistītas ar šo reformu pasākumu un to atbalsta.

Pasākums ietver jauna “Pašvaldību likuma” stāšanos spēkā, kurā pārskatītas vietējo pašvaldību funkcijas un uzdevumi. Jaunais likums nodrošina labāku pārvaldību pašvaldību līmenī, skaidrāku kompetenču nošķīrumu un dalījumu starp lēmumu pieņemšanu un izpildpilnvarām, kā arī lielāku iedzīvotāju līdzdalību vietējo kopienu lēmumu pieņemšanā.

Lai gan vispārējā administratīvi teritoriālā reforma var turpināties pēc ANM darbības termiņa beigām, konkrētās reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana

Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir renovēt vai atjaunot valsts reģionālos un vietējos ceļus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinātu jauno pašvaldību savienojamību un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi darbvietām un pakalpojumiem.

Investīciju pasākums ietver valsts reģionālo un vietējo ceļu renovāciju vai atjaunošanu 210 km garumā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāro sarakstu, kas noteikts sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas valsts ceļiem un Satiksmes ministriju. Papildu darbības investīcijas 1.1.1.1.i. ietvaros: konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, Rīgas metropoles areālā tiek izveidota bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūra un tiek iepirkti 17 mazemisiju transportlīdzekļi (elektroautobusi), lai papildinātu Latvijas sabiedriskā transporta parku. Galveno investīcijas pasākumu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai

Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir uzlabot pašvaldību pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti pēc vietējo pašvaldību reorganizācijas. Pašvaldību palielinātās kapacitātes un profesionālo prasmju mērķis ir ļaut tām labāk kalpot iedzīvotājiem.

Šis investīciju pasākums ietver valdības noteikumu pieņemšanu, kuros noteikts pašvaldību spēju veidošanas pasākumu tvērums un parametri, pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu izvērtējums, metodiskā atbalsta sniegšana pašvaldību personāla spēju veidošanai un pašvaldību publisko pakalpojumu plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšana. Turklāt šā pasākuma ietvaros tiek apzināti vietējo pašvaldību pakalpojumu trūkumi un darbības šo pakalpojumu uzlabošanai. Visbeidzot, pasākums palielina 1300 pašvaldību un plānošanas reģionu darbinieku spējas, izmantojot īpašu apmācību, mācību apmeklējumus, pieredzes apmaiņu, profesionālo novērtējumu un citus spēju veidošanas pasākumus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku attīstīšanai reģionos

Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir atbalstīt industriālo zonu infrastruktūru un piesaistīt investorus un uzņēmumus Latvijas reģioniem ārpus Rīgas, palīdzot radīt darbvietas ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētas darbavietas, kā arī mazināt attīstības plaisu starp Rīgas reģionu un pārējo valsti.

Pasākums ietver atbalsta programmas pieņemšanu industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos; konkursu rīkošanu un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu industriālo parku attīstībai privātā vai publiskā sektora atbalsta saņēmējiem, kuri ir izstrādājuši industriālo teritoriju vai parku attīstības stratēģiju vai uzņēmējdarbības plānu; vismaz četru nodomu vēstuļu vai līgumu parakstīšanu ar starptautiski atzītiem industriālo parku apsaimniekotājiem un/vai potenciālajiem īrniekiem, lai piesaistītu/izmantotu papildu privātā sektora investīcijas vismaz 85 700 000 EUR apmērā. Visbeidzot, pasākums ietver vismaz četru valsts nozīmes industriālo parku būvniecības pabeigšanu reģionos, t. sk. nepieciešamo komunālo pakalpojumu savienojumu (ieskaitot apkuri, ūdeni un kanalizāciju, elektrību) ierīkošanu, piekļuves ceļu atjaunošanu vai ierīkošanu netālu no industriālajiem rajoniem, kā arī komerciāliem nolūkiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstību. Pasākuma rezultātā izveido vismaz 328 jaunas darbvietas ar vidējām algām, kas pārsniedz vidējās algas attiecīgajā ekonomikas nozarē.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 21 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 22 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 23 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 24 ; un iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir stimulēt mājokļu piedāvājumu, nodrošināt cenas ziņā pieejamus mājokļus, veicināt darbaspēka reģionālo mobilitāti un palīdzēt piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus reģionos.

Pasākums ietver jauna īres tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp īrnieka un izīrētāja interesēm un atvieglotu īres strīdu izšķiršanu; mājokļu cenu pieejamības stratēģijas pieņemšanu; noteikumu par zemas īres mājokļiem stāšanos spēkā, nosakot atbalsta apjomu, tvērumu un veidu, kā arī kritērijus atbalsta saņēmējiem; projektu apstiprināšanu vismaz 467 dzīvokļiem un vismaz 300 dzīvokļu būvniecību ANM darbības laikā. Dzīvokļa vidējais izmērs ir vismaz 52 m², un īres maksas maksimālais apjoms ir aptuveni 4,40 EUR/m². Apstiprinātie projekti atbilst augstām kvalitātes prasībām: ēkām ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš, un ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēku gaisa caurlaidības tests).

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot reģionālo skolu kvalitāti, apvienojot investīcijas ar skolu tīkla optimizāciju.

Pasākums ietver tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, ar ko nosaka kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus vispārējās vidējās izglītības iestādēm, vismaz 21 pašvaldību lēmumu pieņemšanu par skolu reorganizāciju un skolu infrastruktūras uzlabošanu. Investīcijas uzlabo skolu infrastruktūru, piemēram, higiēnas prasības klasēs, inženiertīklus (tostarp ventilācijas sistēmas), pietiekamu un energoefektīvu apgaismojumu un citus ergonomiskus un modernus izglītības vides risinājumus. Investīcijas var paredzēt arī informācijas tehnoloģiju un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas iekārtu iegādei, jaunu, uzlabotu mācību programmu īstenošanai un attālinātu un tiešsaistes mācību īstenošanai.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot pašvaldību funkciju izpildi un saistīto pakalpojumu sniegšanu, galveno uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei optimizētā skolu tīklā. Sekundārais mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta zaļināšanu Latvijā, investējot bezizmešu transportlīdzekļos.

Pasākums ietver valdības noteikumu stāšanos spēkā, kurā paredzēti nosacījumi pašvaldībām, lai saņemtu atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iepirkumam, iepirkuma procesam un 15 bezizmešu transportlīdzekļu (elektroautobusu) piegādei izglītojamo transportam reģionos.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.1.7.i. Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai

Pasākums ietver publiskās investīcijas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu finansējuma pieejamību zemas īres mājokļu būvniecībai Latvijā. Mehānisms darbojas, tieši sniedzot aizdevumus privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās. Pamatojoties uz ANM investīcijām, mehānisma mērķis sākotnēji ir nodrošināt finansējumu vismaz 29 020 919 EUR apmērā.

Šīs investīcijas pārvalda Altum kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādu produktu līniju: tiešie aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai finansētu zemas īres mājokļu būvniecību.

Lai īstenotu investīcijas mehānismā, Latvija un Altum paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu.

1)Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: galīgo lēmumu par mehānisma investīcijām pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākumu.

2)Saistītās investīciju politikas galvenās prasības, kas ietver šādus elementus:

a.finanšu produkta un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts;

b.prasība, lai visas atbalstītās investīcijas būtu ekonomiski dzīvotspējīgas;

c.prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Investīciju politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotā izmantošana 25 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 26 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 27 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 28 . Turklāt investīciju stratēģijā ir noteikta prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji ievēro attiecīgos ES un valsts tiesību aktus vides jomā;

d.prasība, ka mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.

3) summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti investēt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma investīciju politiku.

4) uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:

a.īstenošanas partnera uzraudzības sistēmas apraksts ziņošanai par mobilizētajiem ieguldījumiem;

b.apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu;

c.pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.

d.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Altum revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda: i) vai kontroles sistēmas ir efektīvas, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu atklāšanas ziņā; ii) atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” un valsts atbalsta noteikumiem; un iii) ka ir ievērota prasība, ka mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.

Reforma 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam

Šīs reformas vispārīgais mērķis ir samazināt nevienlīdzību, uzlabot sociālās drošības tīklu, veicināt sociālo integrāciju un iekļautību Latvijā.

Pasākums sastāv no diviem galvenajiem posmiem. Pirmais solis ir pieņemt plānu minimālā ienākuma atbalsta sistēmas uzlabošanai 2022.–2024. gadam, lai stiprinātu minimālā ienākuma aprēķināšanas metodiku; pieņemt Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo iekļautību, samazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, izstrādātu pieejamus un pielāgotus sociālos pakalpojumus un veicinātu augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē; pieņemt Sociālo pakalpojumu attīstības plānu 2021.–2023. gadam ar mērķi uzlabot kopienā balstītu pakalpojumu sniegšanu; un pieņemt Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam ar mērķi izstrādāt integrētu atbalsta sistēmu, kas atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām. Otrais solis ir Saeimas tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai uzlabotu minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, tostarp nosakot minimālā ienākuma sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne mazāk kā 20 % apmērā no ienākumu mediānas un nosakot ikgadējās pozitīvās indeksācijas procedūru (no 2023. gada).

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Investīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi objektiem, darbvietām un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļautību.

Pasākums paredz izraudzīties 63 valsts un pašvaldību ēkas un pāraprīkot tās, lai nodrošinātu piekļuvi telpām personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar invaliditāti. Tie var būt, piemēram, redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumi, un tas ietver vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti un palīgierīču, piemēram, uzbrauktuvju, pandusu, pacēlāju, viegli atveramu vai automātisku durvju ierīkošanu. Turklāt pasākums ietver mājokļa izvēli, pāraprīkošanu un fiziskās pieejamības uzlabošanu 259 personām ar invaliditāti (personām ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērniem ar invaliditāti).

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot makroekonomikas modelēšanas spēju, lai novērtētu sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju.

Pasākums ietver konkursu rīkošanu un ekonometrisko modeļu izstrādi, kā arī sociālā atbalsta, t. sk. pensiju, ilgtermiņa prognozēšanas metodiku, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas attīstības uzraudzību. Galarezultāti ietver izvērtējuma ziņojumu par pašreizējo situāciju; matemātisku modeli pensiju prognozēšanai; pašreizējā prognozēšanas rīka un tā potenciāla izvērtējumu; informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas; sistēmas izstrādes uzraudzību visā pasākuma gaitā.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli.

Pasākums ietver standarta būvniecības projekta izstrādi jaunām ilgtermiņa aprūpes iestādēm, līgumu noslēgšanu par tādu projektu īstenošanu, kas paredz jaunu vietu izveidi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, un jaunu ilgtermiņa aprūpes telpu izbūvi ar 408 aprūpes vietām pensijas vecuma personām 26 ēkās. Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka katrā ēkā ir ne vairāk par 16 cilvēkiem un katra ēka tiek aprīkota ar ierīcēm, iekārtām un mēbelēm.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo iekļautību un rehabilitāciju, izstrādājot un piemērojot vienotu pakalpojumu standartu.

Pasākums ietver tāda profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta izstrādi, izmēģināšanu un pieņemšanu, kas veicina personu ar funkcionāliem traucējumiem jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi darba atsākšanai. Pasākums arī palīdz uzlabot infrastruktūru un aprīkojumu ēkās, kurās sniedz pakalpojumus.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū

Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot mazkvalificētu darba ņēmēju un bezdarbnieku prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu, lai uzlabotu viņu darba iespējas darba tirgū.

Pasākums ietver pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides piedāvājuma ar uzsvaru uz digitālajām prasmēm izstrādi Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), aktīvas darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, digitālā rīka izstrādi prasmju novērtēšanai un prasmju pilnveidi vismaz 20 450 personām. Šā pasākuma ietvaros aģentūra galveno uzmanību pievērš padziļinātākai individuālai pieejai, kuras pamatā ir reformētas un pielāgotas profilēšanas sistēmas rezultāti. Šī investīcija papildina aktīva darba tirgus politikas (ADTP) pasākumus, kas plānoti kohēzijas fondu ietvaros laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam un kas, sagaidāms, sāksies pēc ANP investīciju beigām.

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 3.1.2.6.i. Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana

Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot piekļuvi mobilitātei, pašaprūpei, funkciju aizstāšanai vai atjaunošanai un alternatīvam saziņas tehniskajam atbalstam personām ar funkcionāliem traucējumiem, tādējādi palielinot viņu neatkarību un palīdzot samazināt aprūpes vajadzības, tostarp pieprasījumu pēc ilgtermiņa sociālās aprūpes.

Investīciju veido tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšana, tostarp tehnisko palīglīdzekļu izdošana, arī ar paaugstinātu funkcionalitāti (piemēram, alternatīvās komunikācijas tehniskie palīglīdzekļi, zoda vadāmības elektropiedziņas riteņkrēsli).

Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
84	3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma	Atskaites punkts	Jauna “Pašvaldību likuma” stāšanās spēkā	Jaunā “Pašvaldību likuma” stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	“Pašvaldību likuma” stāšanās spēkā, ar ko pārskata pašvaldību funkcijas un uzdevumus, lai tos saskaņotu ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem (ar ko aizstāj 1994. gada 19. maija Likumu “Par pašvaldībām”). Tas nodrošina labāku pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju un skaidrāku lēmumu pieņemšanas pilnvaru nošķiršanu no izpildpilnvarām, izveidojot skaidru kompetenču un funkciju dalījumu, samazinot pilnvaru koncentrāciju un regulāri palielinot vietējās kopienas līdzdalību.
85	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Renovēti vai atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai	Neattiecas	Km	0	70	4. cet.	2022	Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir renovēti vai atjaunoti, lai nodrošinātu piekļuvi apgabalu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām, kā arī lai nodrošinātu jauno pašvaldību pilnīgu darbību. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.
86	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Renovēti vai atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai	Neattiecas	Km	70	210	4. cet.	2024	Renovēti vai atjaunoti valsts reģionālie un vietējie autoceļi nolūkā nodrošināt novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbvietu sasniedzamību un jauno pašvaldību pilnvērtīgu funkcionēšanu. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.
89	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Ir pieņemts juridiskais pamats, lai īstenotu atbalstu vietējo pašvaldību spēju veidošanai	Ir pieņemti MK noteikumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, lai ieviestu atbalstu pašvaldību spēju veidošanai, t.sk.: a) noteikts pašvaldību spēju veidošanas pasākumu tvērums un parametri; b) pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu novērtējumi; c) metodoloģiskā atbalsta sniegšana un spēju veidošana; d) izmēģināti sabiedrisko pakalpojumu plānošanas un sniegšanas veidi.
90	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu novērtēšanas pabeigšana, trūkumu konstatēšana un šo pakalpojumu uzlabošanas pasākumi	Novērtējuma pabeigšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes novērtējuma pabeigšana saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību spēju veidošanas atbalsta īstenošanu.
91	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Mērķrādītājs	Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits	Neattiecas	Skaits	0	750	4. cet.	2024	Mācībās piedalījušos pašvaldību darbinieku skaits, uzlabotas viņu zināšanas un celta kvalifikācija, sniegts metodiskais atbalsts darbam pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Apmācība un citi spēju veidošanas pasākumi ir veikti, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu.
92	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Mērķrādītājs	Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits	Neattiecas	Skaits	750	1 300	3. cet.	2026	Mācībās piedalījušos pašvaldību darbinieku skaits, uzlabotas viņu zināšanas un celta kvalifikācija, sniegts metodiskais atbalsts darbam pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Apmācība un citi spēju veidošanas pasākumi ir veikti, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu.
93	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Atskaites punkts	Atbalsta programmas industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos pieņemšana	Ir pieņemti MK noteikumi un koordinēta atbalsta programma	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi par nosacījumiem un kritērijiem atbalsta sniegšanai industriālajiem rajoniem. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
94	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana industriālo parku attīstīšanai reģionos	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana projektu īstenošanai	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana industriālo parku attīstīšanai reģionos privātā vai publiskā sektora saņēmējiem, kuri ir izstrādājuši industriālā parka attīstības stratēģiju vai uzņēmējdarbības plānu. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
95	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Parakstītas nodomu vēstules / noslēgti līgumi	Neattiecas	Skaits	0	4	4. cet.	2025	Parakstītas vismaz četras nodomu vēstules/līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku apsaimniekotājiem un/vai potenciālajiem investoriem, piesaistot/veicot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 EUR apmērā. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
96	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Pabeigta industriālo parku/teritoriju būvniecība reģionos, kur tiek attīstīta publiskā infrastruktūra	Neattiecas	Skaits	0	4	4. cet.	2025	Pabeigta vismaz četru nacionālo industriālo parku/teritoriju būvniecība, tostarp nepieciešamo rūpniecisko savienojumu izveide un ar tiem saistītās jaudas palielināšana (t. sk. apkure, ūdensapgāde un kanalizācija, elektrība), piekļuves ceļu atjaunošana vai ierīkošana netālu no industriālajiem rajoniem, kā arī komerciāliem nolūkiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana.
97	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Jaunu darba vietu radīšana industriālajos parkos ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo algu attiecīgajā ekonomikas nozarē	Neattiecas	Skaits	0	328	3. cet.	2026	Iesniegts to darbvietu saraksts, ko radījuši parku apsaimniekotāji vai privātie investori, un algas, kas apliecina tādu jaunu darbvietu izveidi, kuru algas pārsniedz vidējās algas attiecīgajā ekonomikas nozarē.
98	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Likuma, ar ko līdzsvaro īrnieku un izīrētāju tiesības, stāšanās spēkā	Dzīvojamo telpu īres likuma stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2021	Jauna tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz īres maksu, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp īrnieka un izīrētāja interesēm un paātrinātu strīdu izšķiršanu par īres termiņu un īres maksas noteikšanu, kas ir īpaši svarīgi, lai veicinātu īres mājokļu būvniecību un tādējādi veicinātu mājokļu cenu pieejamību.
99	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Mājokļu cenu pieejamības stratēģijas pieņemšana	Valdība ir pieņēmusi mājokļu cenu pieejamības stratēģiju	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Mājokļu cenu pieejamības stratēģijā ietver darbības virzienus, politikas rādītājus un uzdevumu kopumu, lai veicinātu mājokļu pieejamību, piedāvājot risinājumus, kā nodrošināt mājokļu cenu pieejamības atbalstu dažādu veidu un ienākumu līmeņu mājsaimniecībām, tostarp mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem, un lai atbalsta mehānismi un noteikumi veicinātu gan esošā dzīvojamā fonda remontdarbus, gan jauna dzīvojamā fonda attīstību.
100	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Valdības noteikumi par zemas īres mājokļu būvniecību	Valdības noteikumu par zemas īres mājokļu būvniecību stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par zemas īres mājokļu būvniecību, lai noteiktu atbalsta apjomu, tvērumu un veidu, kā arī kritērijus atbalsta saņēmējiem.
101	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Dzīvokļu skaits apstiprinātajos projektos	Neattiecas	Skaits	0	300	4. cet.	2024	Valsts attīstības iestāde Altum ir apstiprinājusi finansējumu vismaz 300 dzīvokļu projektiem. Apstiprināto projektu ietvaros nodrošina mājokli par zemu īres maksu (orientējoši 4,40 EUR/m²). Apstiprinātie projekti atbilst augstām kvalitātes prasībām: 1) ēkai ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš; 2) ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēkas gaisa caurlaidības tests).
102	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Dzīvokļu skaits apstiprinātajos projektos	Neattiecas	Skaits	300	467	3. cet.	2026	Valsts attīstības iestāde Altum ir apstiprinājusi finansējumu vismaz 467 dzīvokļu projektiem. Apstiprināto projektu ietvaros nodrošina mājokli par zemu īres maksu (orientējoši 4,40 EUR/m²). Apstiprinātie projekti atbilst augstām kvalitātes prasībām: 1) ēkai ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš; 2) ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēkas gaisa caurlaidības tests).
103	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Uzcelto dzīvokļu skaits	Neattiecas	Skaits	0	300	3. cet.	2026	Pabeigti projekti ar 300 dzīvokļiem, kas uzbūvēti un nodoti atbilstīgi šādām specifikācijām: 1) ēkai ir gandrīz nulles enerģijas patēriņš; 2) ekspluatācijas uzsākšanas brīdī tiek veiktas atbilstīgas kvalitātes pārbaudes (akustiskie mērījumi, ēkas gaisa caurlaidības tests).
104	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Atskaites punkts	Pieņemto kvalitatīvo un kvantitatīvo kritēriju definēšana	Tiesiskais regulējums ir stājies spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	Tāda valdības pieņemtā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, ar ko veicina augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanu, sekmējot vispusīgu izglītības programmu piedāvājumu reģionālā līmenī, kā arī izveidojot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu atbilstoši demogrāfiskajai situācijai. Tiesiskajā regulējumā nosaka minimālos kvantitatīvos un kvalitātes kritērijus (piemēram, minimālais izglītojamo skaits, infrastruktūras pieejamība utt.) vispārējās vidējās izglītības iestādēm.
105	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Atskaites punkts	Vietējās domes pieņem lēmumus par vismaz 20 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju	Vietējās domes pieņem lēmumus	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Vietējo pašvaldību lēmumi par vismaz 20 vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju (apvienošana, izglītības līmeņa maiņa).
106	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Mērķrādītājs	Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Neattiecas	Skaits	0	21	3. cet.	2026	Infrastruktūras uzlabošana 21 vispārējās izglītības iestādēs, ko vietējās pašvaldības izveidojušas saskaņā ar specifikācijām: var paredzēt investīcijas izglītības iestāžu fiziskās vides uzlabošanai — klašu telpām, kas atbilst higiēnas prasībām, inženiertīklu (tostarp ventilācijas sistēmu) rekonstrukcijai, pietiekama un energoefektīva apgaismojuma nodrošināšanai, kā arī citiem ergonomiskiem un mūsdienīgiem izglītības vides risinājumiem. Šīs investīcijas skolu infrastruktūrā saskaņā ar ANM var izmantot arī informācijas tehnoloģiju un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas iekārtu iegādei, jaunu, uzlabotu mācību programmu īstenošanai un attālinātu un tiešsaistes mācību īstenošanai.
107	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Atskaites punkts	Vietējām pašvaldībām ir pieņemta atbalsta programma elektroautobusu iegādei pašvaldību funkciju un saistīto pakalpojumu veikšanai.	Valdības noteikumu spēkā stāšanās	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas noteic īstenošanas nosacījumus atbalsta sniegšanai vietējām pašvaldībām elektroautobusu iegādei pašvaldības funkciju un saistīto pakalpojumu veikšanai.
108	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Mērķrādītājs	Elektrisko skolas autobusu skaits saskaņā ar līgumiem, par kuriem piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības par pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo elektroautobusu iegādi	Neattiecas	Skaits	0	15	3. cet.	2023	Piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības par pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo 15 elektroautobusu iegādi
109	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Mērķrādītājs	Iegādāto elektrisko skolas autobusu skaits	Neattiecas	Skaits	0	15	4. cet.	2025	15 elektrisko skolas autobusu piegāde pašvaldībām kā atbalsta saņēmējām izglītojamo pašvaldības transportam
109a	3.1.1.7.i. Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums un investīcijas pabeigšana	Īstenošanas nolīguma un nodošanas sertifikāta stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2025	Stājas spēkā īstenošanas nolīgums, un Latvija pārskaita Altum 29 020 919 EUR.
109b	3.1.1.7.i. Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi	Neattiecas	Procentuālā daļa	0 %	100 %	2. cet.	2026	Altum ir noslēgusi juridiskus finansēšanas nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām mehānismā (ņemot vērā pārvaldības maksas).
110	3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam	Atskaites punkts	Stratēģiskā satvara pieņemšana minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai	Ministru kabinets ir apstiprinājis stratēģisko satvaru minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	Ministru kabinets ir izstrādājis un apstiprinājis stratēģisko satvaru minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai, kas ietver vismaz: — plānu minimālā ienākuma atbalsta sistēmas uzlabošanai 2022.–2024. gadam, lai stiprinātu minimālā ienākuma aprēķināšanas metodiku; — sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nolūkā veicināt iedzīvotāju sociālo iekļautību, samazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, izstrādāt pieejamus un pielāgotus sociālos pakalpojumus un veicināt augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē; — sociālo pakalpojumu pilnveides plānu 2021.–2023. gadam, kura mērķis ir uzlabot vietējā līmeņa pakalpojumu sniegšanu; — Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam, kura mērķis ir izstrādāt integrētu atbalsta sistēmu, kas atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām.
111	3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2023	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, kas ietver: — minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu, kas nav mazāks par 20 % no ienākumu mediānas; — procedūru minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai, kas jāveic katru gadu (sākot no 2023. gada), pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām un nodrošinot, ka minimālo ienākumu sliekšņi netiek mainīti, ja samazinās ienākumu mediāna.
112	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi	Saraksta pieņemšana ar 63 izvēlētām valsts un pašvaldību ēkām, kurās veic investīcijas vides pielāgošanā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2022	Vides piekļūstamības pasākumu īstenošanai tiek atlasītas 63 valsts un pašvaldību ēkas, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi (šīm ēkām ir jābūt iekļautām Ministru kabineta noteikumos). Investīcija ietver pasākumus, lai īstenotu minimālo piekļūstamības standartu: nodrošināt piekļuvi videi un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar invaliditāti.
113	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās	Parakstīti līgumi par piekļūstamības būvdarbu uzsākšanu iepriekš atlasītajās 63 valsts un pašvaldību iestāžu ēkās	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2024	Attiecīgās valsts un pašvaldību iestādes paraksta līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi telpām 63 valsts un pašvaldību ēkās, kurās sniedz labklājības sektora sabiedriskos pakalpojumus vai pašvaldību sociālos pakalpojumus. Līgumus noslēdz, lai nodrošinātu vides piekļūstamības standartu minimumu – katrai ēkai nepieciešamos vides piekļūstamības elementus, tai skaitā nodrošinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar invaliditāti piekļuvi videi un informācijai (šie elementi var ietvert dažādu pielāgojumu ieviešanu vai ierīkošanu, piemēram, vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu personām ar invaliditāti vai uzbrauktuvju, pandusu, pacēlāju un viegli atveramu vai automātisko durvju ierīkošanu).
114	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Mērķrādītājs	Būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās	Neattiecas	Ēkas	0	63	2. cet.	2026	Pabeigti būvdarbi 63 valsts un pašvaldību ēkās, kurās tiek sniegti labklājības sektora sabiedriskie pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, tai skaitā personām ar invaliditāti, un parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts. Pasākumi ietver minimālā piekļūstamības standarta ieviešanu: piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar invaliditāti (tas var ietvert dažādu pielāgojumu izveidi vai ierīkošanu, piemēram, vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu personām ar invaliditāti pielāgošanu un nodrošināšanu, uzbrauktuvju, pandusu, pacēlāju un viegli atveramu vai automātisku durvju ierīkošanu).
115	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai	Saraksta pieņemšana ar izvēlētām 259 personām ar invaliditāti, kurām jāpielāgo savs mājoklis	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2024	Pieņem sarakstu ar 259 personām ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērniem ar invaliditāti, kuri saņems atbalstu no attiecīgajām publiskajām iestādēm, lai pielāgotu individuālo mājokli.
116	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Parakstīti līgumi par personu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanu	Parakstīti līgumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2025	Parakstīti līgumi par mājokļu pielāgošanu 259 personām ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērniem ar invaliditāti. Noslēgti līgumi par vides piekļūstamības elementu nodrošināšanu (piemēram, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, aprīkojuma nodrošināšana, pielāgojuma elementu nodrošināšana, koplietošanas telpu pielāgošana) 259 personu mājokļos.
117	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Mērķrādītājs	Nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti	Neattiecas	Personas	0	259	2. cet.	2026	Pabeigta mājas vides pielāgošana (piemēram, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, aprīkojuma nodrošināšana, pielāgojuma elementu nodrošināšana, koplietošanas telpu pielāgošana) 259 personām ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērniem ar invaliditāti.
118	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Līguma noslēgšana par prognozēšanas modeļa algoritmu izstrādi, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas izstrādes uzraudzību	Tehnisko specifikāciju izstrāde un līguma noslēgšana par konsultāciju pakalpojumiem, iesaistot Latvijas un ārvalstu ekonometriskās un matemātiskās modelēšanas ekspertus	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2022	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana pēc konkursa nolūkā: — izstrādāt ekonometrisko modeli un metodiku sociālā atbalsta, t. sk. pensiju, ilgtermiņa prognozēšanai, — sagatavot informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas, — uzraudzīt sistēmas attīstību. Noslēgtajā līgumā iekļauj grafiku šādiem galarezultātiem: — izvērtējuma ziņojumam par pašreizējo situāciju; — matemātiskam modelim pensiju prognozēšanai; — pašreizējā prognozēšanas rīka un tā potenciāla izvērtējumam; — informācijas sistēmas izstrādes tehniskajām specifikācijām; — informācijas sistēmas izstrādes uzraudzībai visā projekta gaitā.
119	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana	Labklājības ministrija apstiprina tehniskās specifikācijas, kas ir gatavas iesniegšanai informācijas sistēmas izstrādātājam	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2024	Jauna sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana Tehniskajās specifikācijās ietver: — novērtējuma ziņojumu par pašreizējo prognozēšanas rīku un tā opcijām un ieteikumus jaunā prognozēšanas rīka izstrādei; — sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas (tehniskā specifikācija ietver arī prasību par Agile metodikas piemērošanu sistēmas izstrādes posmos).
120	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Prognozēšanas rīka izstrāde	Izstrādāts prognozēšanas rīks sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa prognozēm	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2026	Ir parakstīts nodošanas akts starp Labklājības ministriju un programmatūras izstrādātāju par prognozēšanas rīka izstrādi sociālās nodrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, kas: — paredz iespēju prognozēs efektīvāk izmantot un atspoguļot demogrāfisko aspektu, tādējādi nodrošinot ātrāku un precīzāku prognozēšanas rezultātu; — stiprina administratīvās spējas sociālā nodrošinājuma jomā; — nodrošina iespēju ievadīt detalizētāku pieņēmumu klāstu salīdzinājumā ar iepriekš izmantoto modeli; — ļauj izmantot modelēšanu ar citviet esošiem rezultātiem (piem., Eurostat), kā arī ar demogrāfiskajiem un darba tirgus rādītājiem; — ir izstrādātas divas rokasgrāmatas rīka administratoram un lietotājiem.
121	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Atskaites punkts	Standarta būvniecības projekta izstrāde	Izstrādātas prasības projektēšanas uzdevumam un standarta būvniecības projektam tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas ir pietuvināti ģimeniskai videi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Labklājības ministrija ir pieņēmusi standarta būvniecības projektu ēku būvniecībai, kuras nepieciešamas tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi. Būvprojekts ir paredzēts īpaši energoefektīvu ēku būvniecībai (ēkas ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu). Pašvaldību rīcībā ir jau sagatavots standarta būvniecības projekts, tādējādi samazinot projekta izmaksas. Vienkāršāka projektu īstenošana pašvaldībām samazina risku, ka projektu īstenošana kavējas.
122	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Mērķrādītājs	Līgumu noslēgšana par projektu īstenošanu	Neattiecas	Līgumu skaits	0	6	2. cet.	2023	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir noslēgusi vismaz 6 līgumus par jaunu vietu izveidi tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi.
123	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Mērķrādītājs	Nodrošinātas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas 408 pensijas vecuma personām	Neattiecas	Vietu skaits	0	408	2. cet.	2026	Izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas 408 pensijas vecuma personām (uzceltas 26 ēkas, kurās ir ne vairāk par 16 personām uz ēku). Šādu ēku būvniecībā nodrošina, ka katrā ēkā ir nodrošināts vismaz iepriekš noteikts materiāltehniskās bāzes minimums, piemēram, ierīces un mēbeles.
124	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Pieņemto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksts	Pieņemts profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksts	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2023	Sociālās integrācijas valsts aģentūras konsultatīvā padome ir pieņēmusi un Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir apstiprinājusi profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu aprakstu, ar kuriem veicinās darbspēju saglabāšanu, atjaunošanu un jaunas izglītības vai prasmju ieguvi, kas ļauj iespējami īsā laikā atsākt darbu, veicinot klientu drošumspēju.
125	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana	2 ēku pielāgošana, kurās uzlabo infrastruktūru, t. sk. vides piekļūstamību un energoefektivitāti, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2026	Ēkās, kurās sniedz pakalpojumus, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību, ir uzlabota infrastruktūra un loģistikas aprīkojums, t. sk.: veikti pasākumi, lai pielāgotu vidi Slokas ielā 61, Jūrmalā; paaugstināta energoefektivitāte Dubultu prospektā 71, Jūrmalā.
126	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību	Ir apstiprināts jauns rehabilitācijas pakalpojumu standarts	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2026	Sociālās integrācijas valsts aģentūras konsultatīvā padome ir pieņēmusi un Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir apstiprinājusi jaunu pakalpojumu standartu sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem cilvēku ar funkcionālajiem traucējumiem drošumspējas veicināšanai (kompetenču attīstības programma un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi), t. sk. veicot pakalpojumu aprobāciju pilotprojektos un izmantojot projekta materiālo bāzi.
127	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Atskaites punkts	Lai veicinātu tādu ekonomikas atveseļošanu, kurā tiktu radīts daudz jaunu darbvietu, Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), īstenojot aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, ir izveidots pārkvalificēšanas un prasmju pilnveides piedāvājums, kurā galvenā uzmanība pievērsta digitālajām prasmēm.	Jauna pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides piedāvājuma (tostarp digitālo prasmju) pieņemšana Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2023	Latvijas Apmācību komisijas sanāksmē tika pieņemts pārkvalificēšanas un prasmju pilnveides programmu piedāvājums Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautajām personām) saskaņā ar aktīva darba tirgus politikas pasākumiem nodarbinātībai labvēlīgas ekonomikas atveseļošanai.
128	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Atskaites punkts	Digitālā rīka izstrāde prasmju novērtēšanai	Izstrādāts un ieviests digitālais rīks	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Nodarbinātības valsts aģentūra ir izstrādājusi un ieviesusi digitālo novērtēšanas rīku uzlabotai prasmju profilēšanas sistēmai, kas nodrošina aģentūras klientu prasmju un kompetenču novērtēšanu, lai pabeigtu atbilstošu pārkvalificēšanās un prasmju apguves piedāvājumu atkarībā no personas zināšanu un prasmju līmeņa. Aģentūras pašlaik izmantoto klientu profilēšanas metodi papildina ar digitālu prasmju novērtēšanas rīku (testiem), un testu rezultātus izmanto klientu karjeras konsultāciju procesā un individuālā apmācības piedāvājuma sagatavošanā.
129	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Mērķrādītājs	Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji ar uzlabotām prasmēm	Neattiecas	Skaits	0	10 000	1. cet.	2025	10 000 bezdarbnieku, darba meklētāju, bezdarba riskam pakļautu cilvēku ar uzlabotām prasmēm, ko apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras klientu uzskaites sistēma
130	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Mērķrādītājs	Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji ar uzlabotām prasmēm	Neattiecas	Skaits	10 000	20 450	3. cet.	2026	20 450 bezdarbnieku, darba meklētāju, bezdarba riskam pakļautu cilvēku ar uzlabotām prasmēm, ko apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras klientu uzskaites sistēma
130a	3.1.2.6.i. Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana	Mērķrādītājs	Tehniskie palīglīdzekļi personām ar funkcionāliem traucējumiem	Neattiecas	Skaits	0	10 474	2. cet.	2026	Personām ar funkcionāliem traucējumiem ir izsniegti 10 474 tehniskie palīglīdzekļi.

D. KOMPONENTS NR. 4 VESELĪBA

Šis Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponents palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes sistēmas un tās cilvēkresursu noturību, piekļūstamību, kvalitāti un izmaksu lietderību. Savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota, jo īpaši neaizsargātām grupām. Latvija ziņo par augstām neapmierinātām veselības aprūpes vajadzībām un ievērojamiem personīgajiem maksājumiem. Vēl viens vājo veselības rezultātu iemesls ir neveselīgs dzīvesveids. Veselības aprūpes darbinieku trūkums kavē sabiedrības veselības aprūpes nodrošināšanu un apdraud veselības aprūpes reformu panākumus. Šīs problēmas jo īpaši saasināja Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze.

Komponenta mērķi ir uzlabot veselības aprūpes noturību un pieejamību, i) izstrādājot satvaru un nepieciešamo infrastruktūru integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nodrošinot veselības aprūpes iestāžu spēju pielāgoties krīzes situācijām, ii) izstrādājot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus un iii) uzlabojot cilvēkresursu nodrošinājumu un profesionālās pilnveides sistēmu veselības aprūpes speciālistiem.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un piekļūstamību, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), un uzlabot veselības aprūpes sistēmas piekļūstamību, kvalitāti un izmaksu lietderību (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

D.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība

Pasākuma mērķi ir attīstīt uz cilvēku vērstu, visaptverošu un integrētu veselības aprūpes sistēmu un nodrošināt tās ilgtspēju un noturību.

Reforma ietver jaunu modeļu izstrādi efektīvu, integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai visos veselības aprūpes līmeņos (primārajā, sekundārajā un terciārajā). Reformas mērķis ir izstrādāt integrētas aprūpes ieteikumus un epidemioloģiskās drošības sistēmu.

Investīciju stratēģiju, kurā noteiktas infrastruktūras investīciju vajadzības, sagatavo līdz 2022. gada 31. decembrim. Reforma ietver arī novērtējumus par slimnīcu pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi slimnīcas līmenim un slimnīcu pakalpojumu kartēšanu. Šie elementi kopā ar integrētās aprūpes ieteikumiem un epidemioloģiskās drošības sistēmu ir priekšnosacījumi plānotajām investīcijām slimnīcās un sekundārās ambulatorās aprūpes vidē atbilstoši investīcijām 4.1.1.2.i. un 4.1.1.3.i.

Onkoloģijas jomā pasākums nodrošina vienotās metodiskās pārvaldības ieviešanu, izveidojot un gatavojoties Latvijas vēža centra sertificēšanai, nodrošinot kopīgu pārvaldību, ārstēšanu un aprūpi, kā arī izveidojot slimnīcu tīklu, kuras specializējas onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.

Investīcijas genoma projektā saskaņā ar Eiropas iniciatīvu “1+ miljons genomu” (1+MG) izveido reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju references genoma datu kolekciju, apkopojot Latvijas iedzīvotāju ziedotos ģenētisko datu paraugus. Tā mērķis ir stiprināt Latvijas ģenētisko izpēti un digitālo jaudu, lai veicinātu šo datu drošu savietošanu un analīzi Eiropas 1+MG infrastruktūras ietvaros.

Lai veicinātu integrētu un uz pacientu vērstu veselības aprūpi, uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu piekļūstamību, kvalitāti un resursefektivitāti, sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju izstrādā Digitālās veselības aprūpes nozares stratēģiju. Šī stratēģija kalpo par veidu, kā veselības aprūpes nozarē izstrādāt un ieviest digitālus risinājumus, kas ir droši un atbilst nozares un tās lietotāju vajadzībām.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai

Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu, t. sk. nodrošināt epidemioloģisko drošību, attīstot uz pacientu orientētus ilgtspējīgus, integrētus veselības aprūpes pakalpojumus.

Investīcijā ietilpst trīs pētījumi: i) antimikrobiālās rezistences jomā — pētījums, lai noteiktu visefektīvākās intervences un uzraudzības metodes; ii) pētījums, kura mērķis ir apzināt nevakcinēšanās iemeslus, lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptvērumu un samazinātu infekcijas slimību izplatīšanās risku Latvijā; iii) infekcijas slimību jomā — pētījums par infekcijas riskiem un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem.

Paredzams, ka šo pētījumu galvenie konstatējumi kalpos par pamatu sabiedrības veselības politikas uzlabošanai. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, ir sagaidāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, metodoloģijā un ieteikumos.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai

Pasākuma mērķi ir stiprināt veselības nozares noturību un pakalpojumu pieejamību, attīstot integrētu veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot veselības aprūpes iestāžu spēju pielāgoties krīzes situācijām un nodrošinot nepārtrauktus, ilgtspējīgus un augstas kvalitātes valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus. Investīcijas slimnīcu infrastruktūrā mērķis ir uzlabot gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu pieejamību.

Investīcijas ir plānots veikt trīs klīniskajās universitātes slimnīcās un septiņās reģionālajās slimnīcās, lai uzlabotu to infrastruktūru un aprīkojumu. Investīciju pamatā ir ieteikumi par integrētām aprūpes un epidemioloģiskās drošības prasībām, un tās ir saskaņā ar Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju 2021.–2027. gadam stratēģiju. Investīcijas nodrošina renovācijai, atjaunošanai un jaunu telpu būvniecībai, kā arī medicīnas tehnoloģiju un aprīkojuma iepirkumam.

Investīcijas, lai nodrošinātu integrēto veselības aprūpes pieeju un veiktu epidemioloģiskajai drošībai nepieciešamos pielāgojumus, veic trīs klīniskajās universitāšu slimnīcās: Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī septiņās reģionālajās slimnīcās: Liepājas Reģionālajā slimnīcā, Daugavpils Reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā un Jelgavas slimnīcā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.1.1.3.i. Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai

Pasākuma mērķi ir uzlabot sekundārās ambulatorās aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, lai nodrošinātu integrētu pakalpojumu sniegšanu, epidemioloģisko drošību un vides piekļūstamību.

Investīciju veido investīcijas infrastruktūrā un aprīkojumā vismaz 40 sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide

Pasākuma mērķi ir uzlabot cilvēkresursu pārvaldību un prasmju pilnveidi veselības aprūpes nozarē.

Reforma ietver cilvēkresursu stratēģijas izstrādi, kas ietver visaptverošu pieeju veselības aprūpes darbaspēka plānošanai un mūžizglītības modelim, mācības koordinācijas mehānismu un simulācijas pieeju apmācībā. Cilvēkresursu stratēģija veselības aprūpes nozarē balstās uz cilvēkresursu kartējumu.

Stratēģija aptver tādas darbības kā jauna atalgojuma modeļa izstrāde, medicīnas pamatstudiju nodrošināšana un rezidentūras vietu skaits atbilstoši pieprasījumam, piesaistes pasākumi, kā arī cilvēkresursu datubāzes pilnveide. Reforma arī izveido sistēmu, lai stiprinātu medicīnas izglītības sistēmu, paredzot ieviest ilgtspējīgu modeli tālākizglītībai un koordinācijas mehānismu izglītības satura kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai, kā arī simulācijas pieeju visos izglītības līmeņos. Izstrādā IT rīku, lai prognozētu veselības aprūpes darbaspēka nākotnes vajadzības.

Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

Investīcija 4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai

Pasākuma mērķi ir izstrādāt vienotu pieeju tālākizglītībai veselības aprūpes jomā un ieviest simulācijas pieeju veselības izglītības sistēmā.

Investīciju veido koordinācijas mehānisma izveide, un tā aptver tādus aspektus kā metodiskā vadība, izglītības satura kvalitātes kontrole, ilgtspējīgs finansējums.

Investīcija arī nodrošina rīcības plāna izstrādi simulācijas pieejas īstenošanai ārstniecības personu apmācības procesā. Šī pieeja ļauj simulēt dažādas reālās dzīves situācijas, tādējādi dodot iespēju topošajiem un esošajiem medicīnas speciālistiem turpināt pilnveidot savas prasmes.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums

Pasākuma mērķi ir uzlabot valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un izveidojot sistēmisku izmaiņu mehānismu valsts apmaksātiem pakalpojumiem.

Reforma ietver pakalpojumu laboratorijas sistēmas izveidi dažādu pakalpojumu modeļu testēšanai un izvērtēšanai. Pasākums attiecas uz pašreizējās situācijas izpēti, problēmu apzināšanu un novērtēšanu, kā arī tādu risinājumu izstrādi kā jaunie pakalpojumu modeļi. Jaunos pakalpojumu modeļus izmēģina un salīdzina ar esošo pakalpojumu. Novērtē modeļu īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumus un efektivitātes ieguvumus. Pamatojoties uz rezultātiem, sagaidāms, ka tiks izmēģināti un izvērtēti 10 jauni pakalpojumu modeļi, lai tos integrētu un ieviestu kā daļu no valsts apmaksāto pakalpojumu groza.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai

Pasākuma mērķis ir noteikt nepilnības valsts apmaksāto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

Investīcija ietver pētījumu par valsts apmaksātu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, visaptverošas sekundārās ambulatorās aprūpes vajadzību un problēmu kartēšana saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, kā arī politikas ieteikumu izstrādi.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
131	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Digitālās veselības aprūpes stratēģijas pieņemšana	Veselības ministrija pieņem digitālās veselības aprūpes stratēģiju	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Atskaites punktu uzskata par sasniegtu pēc tam, kad Veselības ministrija ir apstiprinājusi digitālās veselības aprūpes stratēģiju. Stratēģiju izstrādā saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam un Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Stratēģijā ietver rīcības plānu un uzraudzības sistēmu. Stratēģija aptver tādus aspektus kā veselības aprūpe, datu izmantošana pētniecībā, datu kopīga lietošana, datu pārvaldība, sabiedrības veselības nozares IT sistēmas un risinājumi, privātās IT sistēmas, pārrobežu datu apmaiņa un digitālās prasmes.
132	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Uz cilvēku vērsta, visaptveroša un integrēta veselības aprūpes sniegšanas modeļa izstrāde, izstrādājot investīciju stratēģiju un ieteikumus integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai	Veselības ministrija apstiprina integrētās veselības aprūpes modeļa dokumentus	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Integrēto veselības aprūpes modeli izveido pēc tam, kad Veselības ministrija ir izstrādājusi un apstiprinājusi šādus dokumentus: 1) investīciju stratēģiju attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, lai nodrošinātu publiski finansētus veselības aprūpes pakalpojumus, t. sk. iekļauj slimnīcu kartēšanu, lai nodrošinātu slimnīcu tīkla reformas turpināšanu, t. sk. ņemot vērā slimnīcu līmeņa novērtējumu; 2) ieteikumus integrētās aprūpes pieejas īstenošanai; 3) ieteikumu kopumu epidemioloģiskajām prasībām
133	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Ir noteikta Latvijas iedzīvotāju genoma reference (Latvijas dalība projektā Genome for Europe — GoLatvia project)	Latvijā ir noteikta genoma reference	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2024	Veselības ministrija ir apstiprinājusi genomikas dizaina dokumentāciju, kas apliecina Latvijas iedzīvotāju genoma references noteikšanu.
134	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Nodrošināta onkoloģijas jomas metodiskā vadība	Veselības ministrija apstiprinātie metodoloģiskie dokumenti vienoto principu īstenošanai onkoloģijas jomā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2026	Mērķis ir sasniegts pēc tam, kad Veselības ministrija ir apstiprinājusi dokumentus, kas nodrošina vienotas metodoloģiskās vadības ieviešanu onkoloģijas jomā.
135	4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai	Atskaites punkts	Metodikas pieņemšana trīs pētījumiem ar mērķi uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR), vakcinācijas un infekcijas slimību jomā	Veselības ministrija pieņem metodiku	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2022	Atskaites punktu uzskata par sasniegtu, kad Veselības ministrijas pakļautībā esoša iestāde ir izstrādājusi un Veselības ministrija ir apstiprinājusi saskaņotu metodiku pētījumiem rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR), vakcinācijas un infekciju mazināšanas jomā.
136	4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai	Atskaites punkts	Sabiedrības veselības pētniecība, kas veikta, lai uzlabotu sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu AMR, vakcinācijas un infekcijas slimību jomā	Publicēti sabiedrības veselības pētījumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2025	Veselības ministrijas pakļautībā esoša iestāde veic un publicē trīs pētījumus: 1) AMR jomā – pētījums par rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, lai apzinātu visefektīvākās intervences un uzraudzības metodes; 2) pētījums, lai apzinātu nevakcinēšanas iemeslus; un 3) infekcijas slimību jomā – apzinātu infekcijas riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem.
137	4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu tādās jomās kā rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR), vakcinācija un infekcijas slimības	Pārskatīto tiesību aktu par sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2026	Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem antimikrobiālās rezistences (AMR), vakcinācijas un infekcijas slimību jomā, stājas spēkā grozījumi tiesību aktos, kas saistīti ar sabiedrības veselības politiku, piemēram, ieteikumos slimnīcām, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra darba dokumentos, pamatnostādnēs, tiek uzlabots vakcinācijas process.
138	4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	To projektu skaits, par kuriem saņemts tehnoloģiju komisijas pozitīvs atzinums par iekārtu atbilstību attiecīgo valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai	Neattiecas	Skaits	0	10	4. cet.	2022	Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu ar Veselības ministrijas pozitīvu lēmumu par medicīnas tehnoloģiju iegādes saskaņošanu katrā no desmit projektiem, kas atbalsta universitāšu un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūru. Šo lēmumu sagatavo visiem projektiem. Ja šāda iegāde nav plānota, ir nepieciešams attiecīgs lēmums. Ja projekts ir saistīts ar medicīnas tehnoloģiju iegādi, tam vajadzīgs pozitīvs atzinums no Tehnoloģiju komisijas.
139	4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	Budžeta izpildes panākšana, ko mēra kā kopējo iepirkumu projektos, ar kuriem uzlabo universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūru un kuri sasniedz vismaz 59 800 000 EUR no kopējā budžeta 149 500 000 EUR apmērā	Neattiecas	miljoni EUR	0	59,8	4. cet.	2024	Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu, tiklīdz ir īstenoti vismaz 40 % no kopējā plānoto projektu apjoma 59 800 000 EUR apmērā — progresu mēra pēc projektu kopējā iepirkuma (pabeigtie projekti) attiecībā pret kopējo plānoto investīciju apjomu 149 500 000 EUR apmērā infrastruktūrai un aprīkojumam trīs universitāšu un septiņām reģionālajām slimnīcām, lai nodrošinātu visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
140	4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	Slimnīcu skaits ar uzlabotu infrastruktūru	Neattiecas	Skaits	0	10	3. cet.	2026	Šo mērķrādītāju uzskata par sasniegtu, kad attīstības projekti trīs universitāšu un septiņās reģionālajās slimnīcās ir pabeigti saskaņā ar katra projekta tehnisko aprakstu, un to mērķis ir nodrošināt integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot veselības aprūpes iestāžu spēju pielāgoties krīzes situācijām un nodrošinot nepārtrauktus, ilgtspējīgus un kvalitatīvus valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus.
141	4.1.1.3.i. Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	To sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra		Skaits	0	20	4. cet.	2024	Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu pēc tam, kad ir pabeigti attīstības projekti sekundārās ambulatorās veselības aprūpes iestādēs, kuru mērķis ir uzlabot 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību vai 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru.
142	4.1.1.3.i. Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	To sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra	Neattiecas	Skaits	20	40	3. cet.	2026	Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu pēc tam, kad ir pabeigti attīstības projekti sekundārās ambulatorās veselības aprūpes iestādēs, kuru mērķis ir uzlabot 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību vai 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru.
143	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Cilvēkresursu attīstības stratēģija	Latvijas iestādes ir pieņēmušas visaptverošu veselības aprūpes darbaspēka stratēģiju, kas ietver mūžizglītības un veselības aprūpes darbaspēka plānošanas modeļus.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2023	Apspriežoties ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, saskaņā ar Ministru kabineta reglamentu ir pieņemta cilvēkresursu attīstības stratēģija. Veselības aprūpes darbaspēka stratēģija nodrošina satvaru veselības aprūpes darbaspēka plānošanas mehānisma izstrādei, t. sk. vajadzībai pēc bakalaura un pēcdiploma studiju vietām, stabilas informācijas sistēmas, kas ietver atjauninātu informāciju individuālā līmenī par ārstniecības personu prasmju un kompetenču pilnveidi viņu karjeras laikā, kā arī efektīvas mūžizglītības plānošanai un vadībai. Stratēģijā izklāsta arī veselības aprūpes atalgojuma modeļa principus.
144	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Cilvēkresursu kartējuma pieņemšana veselības aprūpes jomā	Veselības ministrija izstrādājusi un apstiprinājusi cilvēkresursu kartējumu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Cilvēkresursu kartēšana veselības aprūpes jomā ir pabeigta. Kartējumā iekļauj detalizētu informāciju par to veselības aprūpes speciālistu skaitu, kuri strādā dažādās disciplīnās publiskajā un privātajā sektorā visos aprūpes līmeņos. Kartējumā iekļauj arī detalizētu informāciju par veselības aprūpes speciālistu darba slodzi un tālākizglītību, uzsverot kritiskos faktorus novērtētajos kvalifikācijas līmeņos un gatavībā nodarboties ar tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju.
145	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Ieviests jauns veselības aprūpes darbinieku atalgojuma modelis	Tiesību akta/noteikumu stāšanās spēkā, kas nodrošina jauna veselības aprūpes atalgojuma modeļa īstenošanu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2024	Jaunais veselības aprūpes darbinieku atalgojuma modelis ietver pārredzamu algu aprēķināšanas mehānismu un racionalizē algas visā veselības aprūpes nozarē; risinājumus pārredzamības, taisnīguma, kā arī pakāpeniskas algu paaugstināšanas nodrošināšanai, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
146	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Veselības aprūpes darbaspēka plānošanas modeļa pieņemšana	Veselības aprūpes darbaspēka turpmāko vajadzību prognozēšanas modeļa pieņemšana un ieviešana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Veselības ministrijas nodrošināts un apstiprināts modelis (IT rīks), lai prognozētu veselības aprūpes darbaspēka turpmākās vajadzības. Šo modeli izmanto plānošanas nolūkā. Modelis, pamatojoties uz prognozētajām iedzīvotāju veselības aprūpes vajadzībām un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sniedz aplēses par: -vajadzību pēc veselības aprūpes speciālistiem, dalījumā pēc specializācijas un ģeogrāfiskā apgabala / prakses vietas; -vajadzību pēc veselības aprūpes speciālistu profesionālās izaugsmes, -paredzamo darbaspēka piedāvājuma nepietiekamību.
147	4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai	Atskaites punkts	Ir izveidots koordinācijas mehānisms veselības aprūpes darbinieku apmācībai	Veselības ministrijas izveidots veselības aprūpes darbinieku tālākizglītības koordinācijas mehānisms, kas nodrošina sadarbību starp iesaistītajām iestādēm, metodoloģisko vadību un kvalitātes kontroli.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Koordinācijas mehānisma izveide tālākizglītības procesa vadībai, kā to apliecina attiecīgie Veselības ministrijas apliecinošie dokumenti (piemēram, rīkojumi, lēmumi). Izstrādā tālākizglītības organizatorisko modeli, galveno uzmanību pievēršot mācību saturam, mācību veidam, nepieciešamajām telpām un aprīkojumam (piemēram, simulācijām, virtuālās realitātes izmantošanai utt.), kā arī sadarbības mehānismiem starp izglītības iestādēm, klīniskajām universitātes slimnīcām, reģionālajām slimnīcām un citām būtiskām ieinteresētajām personām. Izveido organizatorisko modeli, pārvaldības struktūru un skaidrus pienākumu un atbildības virzienus. Pamatnostādnes mācību pakalpojumu iepirkumam, kā arī mācību kvalitātes standarti un uzraudzības un novērtēšanas sistēma.
148	4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai	Atskaites punkts	Veselības aprūpes mācību procesā ieviesta simulācijas pieeja	Veselības aprūpes mācību procesā ieviesta simulācijas pieeja	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2026	Atskaites punktu uzskata par sasniegtu, tiklīdz Veselības ministrija ir apstiprinājusi rīcības plānu vai pamatnostādnes simulāciju ieviešanai visos medicīnas izglītības posmos.
149	4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums	Atskaites punkts	Koordinācijas mehānisms, kas apstiprināts, lai novērtētu, izstrādātu un ieviestu jaunus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļus	Koordinācijas mehānisms jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļu novērtēšanai un ieviešanai, ko izstrādājusi un apstiprinājusi Veselības ministrija	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Veselības ministrijā vai tās padotībā esošā struktūrā darbojas koordinācijas nodaļa. Tā nodrošina, ka nozares pārstāvji kā eksperti tiek iesaistīti priekšlikumu izstrādē (piemēram, darba grupa vai uzraudzības padome). Nodaļas mērķis ir koordinēt darbu, lai izstrādātu, ieviestu un novērtētu jaunus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļus, kuru mērķis ir nodrošināt labāku un efektīvāku valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu visos līmeņos, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ar sistēmas maiņas mehānismu izveidi valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
150	4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums	Mērķrādītājs	Jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļu integrēšana publiski finansētos veselības aprūpes pakalpojumos	Neattiecas	Skaits	0	10	3. cet.	2026	Izstrādāti desmit jauni veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļi un integrēti publiski finansētos veselības aprūpes pakalpojumos. Attiecībā uz katru modeli darba grupa, kuras sastāvā ir Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un citu padotības struktūru pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās personas, ir veikusi šādus pasākumus: -situācijas novērtējums; -modeļa izstrāde; -modeļa izmēģināšana; -īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumu novērtējums; -un īstenošanas protokoli. Pamatojoties uz pilotprojektu rezultātiem, sagatavo priekšlikumu par nepieciešamo valsts papildu budžetu attiecīgo pasākumu īstenošanai. Valsts budžeta pieprasījumu izskata kopā ar visiem pārējiem priekšlikumiem par gada un vidēja termiņa budžetu sagatavošanas procesā.
151	4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai	Atskaites punkts	Metodikas pieņemšana pētījumam par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību	Veselības ministrija pieņem metodiku	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Atskaites punktu uzskata par sasniegtu pēc tam, kad Veselības ministrija ir apstiprinājusi metodiku, kas vajadzīga, lai veiktu pētījumu, kura mērķis ir novērtēt veselības aprūpes kvalitāti un piekļūstamību, t. sk. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līmeņa kartējumu un administratīvi teritoriālās reformas ietekmi.
152	4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai	Atskaites punkts	Pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti, piekļūstamību un pieejamību	Veselības ministrijas publicēts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti, piekļūstamību un pieejamību	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Veselības ministrija veikusi un publicējusi pētījumu, kas aptver sekundārās ambulatorās aprūpes kvalitātes, pieejamības un piekļūstamības novērtējumu, ieskaitot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu līmeņa kartējumu un administratīvi teritoriālās reformas ietekmi. Pētījums ietver veselības aprūpes sistēmas novērtējumu un priekšlikumus sistēmiskiem uzlabojumiem.
153	4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai	Atskaites punkts	Sekundārās ambulatorās aprūpes kvalitātes, pieejamības un piekļūstamības pētījuma rezultāti integrēti veselības politikas pilnveidošanā	Stājušies spēkā grozījumi tiesību aktos, kuru mērķis ir uzlabot sekundārās ambulatorās aprūpes kvalitāti, pieejamību un piekļūstamību	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Pamatojoties uz sekundārās ambulatorās aprūpes kvalitātes, pieejamības un piekļūstamības pētījuma rezultātiem, stājušies spēkā grozījumi tiesību aktos, kas saistīti ar sabiedrības veselības politiku, ieteikumos slimnīcām un pakalpojumu sniegšanas plānošanas dokumentos.

E. KOMPONENTS NR. 5 EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTES REFORMA

Šo Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu veido divas apakšdaļas, kurās aplūkotas galvenās problēmas attiecīgi inovācijas un augstākās izglītības jomā. Galvenās ar inovāciju saistītās problēmas ir zemās investīcijas inovācijā, jo īpaši privātajā sektorā, vājas saiknes starp zinātni un uzņēmējdarbību, augsti kvalificētu cilvēkresursu trūkums un inovācijas sistēmu pārvaldības sadrumstalotība. Galvenā ar augstāko izglītību saistītā problēma ir sadrumstalota augstākās izglītības nozare, ko veido salīdzinoši liels skaits mazu iestāžu, kuru finansējums ir gan nepietiekams, gan neefektīvs. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai augstākās izglītības iestāžu trūkst resursu, lai nodrošinātu labas kvalitātes izglītību un radītu kritisko masu augstas kvalitātes pētniecībai. Turklāt pastāv neoptimāls augstskolu pārvaldības modelis ar vāju ārējo ieinteresēto personu pārstāvību un pievilcīgu akadēmiskās karjeras iespēju trūkumu, kas ierobežo cilvēkresursus izglītībai, pētniecībai un inovācijai.

Komponenta mērķi ir palielināt produktivitāti, izmantojot lielākas investīcijas pētniecībā un attīstībā, palielināt konkurētspēju un veicināt sadarbību starp publisko sektoru, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības iestādēm. Izmaiņas inovācijas sistēmas pārvaldībā un ar tām saistītās atbalsta shēmas privātām investīcijām pētniecībā un attīstībā ir vērstas uz ilgtspējīgu inovācijas ekosistēmu izveidi, tādējādi veicinot lielākas kopējās investīcijas inovācijā. Augstākās izglītības plaša mēroga reformas mērķis ir paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti, Latvijas pētniecības konkurētspēju un ilgtermiņā nodrošināt labākas prasmes Latvijas iedzīvotājiem.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus vērst ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz inovāciju (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un palielināt izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).

E.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 5.1.r. Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija

Pasākuma mērķis ir inovācijas pārvaldībā ieviest ekosistēmas pieeju. Tā mērķis ir ieviest atbalsta instrumentu, kas ļauj palielināt uzņēmumu pētniecības un attīstības kapacitāti, veicināt starpnozaru sadarbību, palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru un tādējādi veicināt lielākas privātās investīcijas inovācijā.

Reforma ietver inovācijas pārvaldības modeļa izveidi, kas nozīmē konkrētu uzdevumu uzticēšanu iesaistītajām iestādēm, kas pārstāv valdību, nozari un akadēmiskās aprindas. Inovācijas sistēmas galvenie uzdevumi ir stratēģijas noteikšana, inovācijas fonda pārvaldība, datu vākšana, darbības rezultātu novērtēšana un uzraudzība, kā arī pārvaldības modeļa periodiska atkārtotā novērtēšana.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa darbības uzsākšana

Pasākuma mērķis ir atbalstīt jauna inovācijas sistēmas pārvaldības modeļa darbības uzsākšanu un tā nepārtrauktu darbību.

Investīcijas mērķis ir mobilizēt cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu koordinētu pieeju inovācijas atbalsta programmu īstenošanā un to snieguma uzraudzībā. Visās RIS3 jomās sagatavo divus analītiskos ziņojumus, iekļaujot inovācijas atbalsta programmas darbības rezultātus, kā arī ieteikumus iespējamiem programmas uzlabojumiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 5.1.1.2.i. Atbalsts pētniecībai un internacionalizācijai

Investīcijas mērķis ir palielināt privāto P&A investīciju apjomu, izmantojot mērķtiecīgas publiskās investīcijas, kas veicina jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

Investīcijas finansē četras programmas ar šādām orientējošām summām: i) kompetences centru atbalsta programma 25 miljonu EUR apmērā, ii) pētniecības atbalsta programma 47 miljonu EUR apmērā, iii) sadarbības tīklu atbalsta programma 5 miljonu EUR apmērā un iv) atbalsta programma dalībai svarīgos projektos visas Eiropas interesēs (IPCEI) 31 miljona EUR apmērā. Attiecībā uz i) kompetences centru atbalsta programmu organizē slēgtu uzaicinājumu sniegt atbalstu. Organizē atklātu uzaicinājumu, lai atlasītu ii) privātos starpniekus privātā sektora pētniecības un izstrādes atbalsta programmas īstenošanai, iii) starpniekus sadarbības tīklu atbalsta programmas īstenošanai un iv) projektus, kas ir tiesīgi piedalīties IPCEI. Uzsvaru liek uz pilnu inovācijas ekosistēmu veidošanu, kuras aptver esošos sadarbības tīklus, nodrošina stratēģisko specializāciju un inovācijas attīstību visā vietējā vērtību ķēdē, kas nodrošina Latvijas uzņēmumu ciešāku integrāciju globālajās vērtību ķēdēs. Atlasīto struktūru uzdevums ir īstenot i) privāto pētniecības un attīstības projektu atbalsta programmu, ii) eksporta veicināšanas aktivitātes, iii) tīklošanās un pieredzes apmaiņas aktivitātes, iv) īstenot atbalsta programmu dalībai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos, v) īstenot atbalsta programmu Latvijas uzņēmumu iesaistei ES līmeņa industriālajās aliansēs un plānotajos IPCEI un vi) apkopot datus no atbalsta saņēmējiem, lai tos ņemtu vērā novērtēšanas un uzraudzības darbībās.

Sagaidāms, ka investīcija nodrošinās jaunu inovatīvu produktu izstrādi un segs tādus izdevumus kā rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte, līdzfinansējums dalībai Eiropas un starptautiskos P&A projektos. Nodrošina finansējumu dalībai plānotos IPCEI, tostarp nākamās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas jomā. Valsts aģentūra nosaka dalībai vispiemērotāko(-s) IPCEI projektu(-us) un iekļauj attiecīgus noteikumus rīcības plānā, kas pievienots šā pasākuma īstenošanai.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma

Reformas mērķis ir palielināt augstākās izglītības iestāžu starptautisko konkurētspēju.

Reforma attiecas uz strukturālām izmaiņām trīs pīlāros: i) pārvaldība, nodalot akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, iesaistot ārējus locekļus; ii) finansējums, ko piešķir atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem saskaņā ar valsts prioritātēm un augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas mērķiem; un iii) cilvēkresursi, izstrādājot jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli atbilstoši labākajai pasaules praksei, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā.

Pasākums nodrošina, ka līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā tiesiskais regulējums augstākās izglītības sistēmas pārvaldības reformas īstenošanai, kas aptver i) augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas un kritērijus, lai kvalificētos konkrētam veidam; ii) augstāko izglītības iestāžu padomju izveides un apstiprināšanas procedūru, padomju kompetenci, precizējot Senāta, rektora un konstitucionālās asamblejas kompetences; iii) jaunu universitātes rektoru atlases un apstiprināšanas procedūru; iv) augstākās izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas noteikšanu.

Apstiprina vismaz četrus augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plānus, un tie ir tiesīgi saņemt konsolidācijas grantus (investīcija 5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti).

Pasākums nodrošina, ka stājas spēkā tiesību normas, kas i) ievieš jaunu doktorantūras modeli; ii) ievieš augstākās izglītības iestāžu ciklisku institucionālo akreditāciju; iii) pilnveido augstākās izglītības finansēšanas modeli un iv) sasaista publisko finansējumu ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem.

Līdz 2026. gada 31. augustam visas valsts augstākās izglītības iestādes īsteno jauno pārvaldības modeli, ieskaitot izmaiņas iekšējās pārvaldības struktūrās, nosaka rektora ievēlēšanas kritērijus saskaņā ar likuma prasībām, ieceļ vadības komandu.

Investīcija 5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti

Investīcijas mērķis ir ar konsolidācijas palīdzību samazināt augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju skaitu. Ar šo plānu finansē grantus, kas stimulē augstākās izglītības iestāžu apvienošanos.

Apstiprinātajos augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plānos iekļauj investīciju plānu. Tas var aptvert grantus strukturālo pārmaiņu īstenošanai; “Exit” grantus darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar akadēmisko personālu vecumā virs 65 gadiem; digitalizāciju, tehnoloģiju attīstību, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanu (izņemot būvniecību) un jaunu izcilības programmu izveidi.

Investīcija var segt grantu līgumus, ko universitātes vai pētniecības institūti noslēguši attiecībā uz doktorantūras grantiem, pēcdoktorantūras grantiem vai zinātnieku (profesoru) grantiem, kā arī iekšējiem pētniecības grantiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
154	5.1.r. Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija	Atskaites punkts	Ilgtermiņa valsts stratēģijas izstrāde katrai RIS3 jomai. Stratēģiskās padomes izveide katrai RIS3 jomai	Stratēģija ir saskaņota ar visām ieinteresētajām personām un apstiprināta. Ir izveidotas RIS3 stratēģiskās padomes un ievēlēti to pārstāvji.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Stājas spēkā grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, kas attiecīgajām iestādēm piešķir šādas funkcijas: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atbildīga par: — ilgtermiņa stratēģiju izstrādi valsts līmenī katrā no RIS3 jomām, — gada rīcības plānu izstrādi katrā no RIS3 jomām, — stratēģiskās padomes izveidi katrai RIS3 jomai, — izveidoto padomju vadību un koordināciju, — metodoloģijas izstrādi aktīvu vērtības ķēžu izvēlei, t. sk. kvantitatīvu kritēriju noteikšanu vērtības ķēžu likvidēšanai. Stratēģiskā padome katrā RIS3 jomā: — nodrošina plānoto investīciju saderību ar RIS3 specializācijas stratēģijām, valsts konkurences priekšrocībām, — padomi veido galvenie privātie, publiskie un pētniecības dalībnieki, — padomi ievēl LIAA, vienojoties ar iesaistītajām ministrijām. Stratēģiskā padome tiek atkārtoti ievēlēta reizi gadā. — Stratēģiskā padome ir atbildīga par stratēģiju apstiprināšanu RIS3 specializācijas jomās. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par: — analītikas un uzraudzības sistēmas izstrādi uzņēmējdarbības sektoram RIS3 specializācijas jomās, uzraudzības ziņojumu izstrādi
155	5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa darbības uzsākšana	Mērķrādītājs	Vajadzīgo cilvēkresursu nolīgšana vai iecelšana	Neattiecas	Cilvēku skaits	0	19	4. cet.	2023	Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nolīgst vai ieceļ vismaz 19 cilvēkus, lai nodrošinātu šīm institūcijām uzticēto funkciju izpildi inovācijas pārvaldības jomā.
156	5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Uzraudzības ziņojuma publicēšana, kurā sniegta informācija par katru viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomu un inovācijas pārvaldības modeļa darbību.	Publicēts analītisks uzraudzības ziņojums, ko apstiprinājušas RIS3 specializācijas jomu stratēģiskās padomes.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2026	Ekonomikas ministrija publicē: — divus analītiskus uzraudzības ziņojumi par visām RIS3 jomām ar datiem par vismaz vienu gadu, kas ietver arī inovācijas atbalsta programmas novērtējumu un ieteikumus tās uzlabošanai; — vienu uzraudzības ziņojumu (par 2023.–2025. gada periodu), kurā ietverts vispārējs un individuāls novērtējums par to privāto starpnieku sniegumu, kuri atlasīti pētniecības atbalsta programmas īstenošanai un sadarbības tīkla atbalsta programmai, kā arī jaunā inovācijas pārvaldības modeļa darbības analīze.
157	5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai	Atskaites punkts	Pieņemti Ministru kabineta noteikumi	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē visas četras atbalsta programmas				1. cet.	2024	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē i) kompetences centru atbalsta programmas īstenošanu, ii) pētniecības atbalsta programmas īstenošanu, iii) sadarbības tīklu atbalsta programmas īstenošanu un iv) IPCEI dalības atbalsta programmas īstenošanu, un tajos ir: — ietverti rādītāji atlasīto starpnieku darbības rezultātu novērtēšanai, tādi kā piesaistītās privātās P&A investīcijas, eksporta pieaugums labuma guvēju vidū, izstrādāto produktu skaits, un — noteikta starpnieku atbildība par datu vākšanu no programmas galīgajiem labuma guvējiem. Ministru kabineta noteikumi nosaka — atlasot starpniekus pētniecības atbalsta programmas un sadarbības tīklu atbalsta programmas īstenošanai, ņem vērā to atbilstību RIS3 specializācijas stratēģijai, kā arī to spēju organizēt uzaicinājumus un to kompetenci novērtēt projektus attiecīgajā tematiskajā jomā. Turklāt tie noteic, ka izraudzītie starpnieki kompetences centru atbalsta programmas un pētniecības atbalsta programmas īstenošanai ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu: i) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošana; un ii) datu vākšana no galīgajiem saņēmējiem, ko izmanto Ekonomikas ministrijas veiktajās pārraudzības darbībās. Turklāt tie noteic, ka sadarbības tīklu atbalsta programmas īstenošanai atlasītie starpnieki ir atbildīgi par vienas vai vairāku šādu darbību veikšanu: i) eksporta veicināšanas darbības; ii) tīklošanās un pieredzes apmaiņas darbības; iii) atbalsta programmas īstenošana komersantu dalībai ES līmeņa pētniecības un izstrādes programmās un starptautiskajos sadarbības tīklos; un iv) datu vākšana no galīgajiem saņēmējiem, ko izmanto Ekonomikas ministrijas veiktajās pārraudzības darbībās. Turklāt tie noteic, ka IPCEI dalības atbalsta programmas atbalsta galīgais saņēmējs ir atbildīgs par vienas vai vairāku šādu darbību veikšanu: i) P&A atbalsta programmas īstenošana; ii) potenciālo IPCEI dalībnieku apzināšana un motivēšana iesniegt projektu idejas; un iii) datu vākšana no galīgajiem saņēmējiem, ko izmanto Ekonomikas ministrijas veiktajās pārraudzības darbībās.
158	5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai	Mērķrādītājs	Finansējuma saistības	Neattiecas	miljoni EUR	0	98	2. cet.	2025	Programmai noslēdzoties, tiks nodrošināts: — apliecinājums par finansējuma saistībām vismaz 98 miljonu EUR apmērā P&A projektiem.
159	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Atskaites punkts	Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības reforma	Saskaņā ar augstākās izglītības iestāžu pārvaldības reformu stājās spēkā tiesību aktu grozījumi.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir stājies spēkā tiesiskais regulējums augstākās izglītības sistēmas pārvaldības reformas īstenošanai, tostarp: — universitāšu tipoloģijas un kritēriji, lai kvalificētos konkrētam tipam; — universitāšu padomju izveides un apstiprināšanas procedūra, padomju kompetence, precizējot Senāta, rektora un konstitucionālās asamblejas kompetences; — jaunu universitātes rektoru atlases un apstiprināšanas procedūra; — universitāšu stratēģiskās specializācijas noteikšana.
160	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Atskaites punkts	Augstākās izglītības reforma	Stājās spēkā likumdošanas grozījumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Saeima ir pieņēmusi grozījumus Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, un Ministru kabinets ir pieņēmis grozījumus saistītajos Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz: — jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā; — jaunā akadēmiskās karjeras modeļa īstenošanu Latvijā; — cikliskas augstskolu un koledžu institucionālās akreditācijas īstenošanu Latvijā; — trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeļa turpmāku attīstību; — publiskā finansējuma sasaisti ar zinātnisko iestāžu starptautiskā novērtējuma rezultātiem.
161	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Mērķrādītājs	Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija	Neattiecas	Skaits	0	4	2. cet.	2023	Izglītības ministrija apstiprinājusi augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plānus, tostarp: – investīciju plānu un konsolidācijas grantu summu, – kārtību un grafiku divu vai vairāku augstākās izglītības iestāžu iekšējai vai ārējai konsolidācijai, t. sk. veidojot konsorcijus, ja tas nepieciešams ārējās konsolidācijas īstenošanai. Šādas investīcijas ir tiesīgas saņemt finansējumu no konsolidācijas grantiem: 1) granti strukturālo pārmaiņu īstenošanai; 2) “Exit” granti darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar akadēmisko personālu vecumā virs 65 gadiem; 3) digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošana (izņemot būvniecību); 4) jaunu izcilības programmu izveide. Novērtēšanas kritēriji konsolidācijas plānu apstiprināšanai ietver: — vai pastāv vienota attīstības stratēģija, resursu koplietošana, studiju programmu izstrāde, kopīgu platformu izveide, — vai pastāv apņemšanās veikt iekšēju vai ārēju konsolidāciju, t. sk. izveidojot konsorcijus, ar skaidru laikposmu.
162	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Mērķrādītājs	To valsts augstākās izglītības iestāžu īpatsvars, kuras skar pārvaldības izmaiņas	Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā un ar tiem saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem ir ieviestas izmaiņas 100 % valsts augstākās izglītības iestāžu.	%	0	100	3. cet.	2026	100 % valsts augstākās izglītības iestāžu ir ieviesušas jauno pārvaldības modeli, t. sk.: — attiecīgi grozīti statūti un citi iekšējie noteikumi, — iekšējās pārvaldības struktūras (Senāts, padome, rektors) darbojas saskaņā ar jauno pienākumu un kompetenču sadalījumu, — rektora ievēlēšanas kritēriji ir pārskatīti saskaņā ar likumu, — iecelta vadības komanda, kas nošķir akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu.
163	5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti	Mērķrādītājs	Konsolidācijas granti	Neattiecas	Noslēgto konsolidācijas grantu līgumu skaits	0	4	3. cet.	2026	Ir ieviesti četri konsolidācijas plāni, kas nodrošina, ka konsolidācijas mērķrādītāji tiek sasniegti saskaņā ar nosacījumiem par grantu īstenošanu konsolidācijas un vadības izmaiņām.
164	5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti	Mērķrādītājs	Parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi	Neattiecas	Parakstīto akadēmiskās karjeras grantu līgumu skaits	0	315	3. cet.	2026	Augstākās izglītības iestāde vai pētniecības institūts ir parakstījis 315 grantu līgumus ar doktorantūras, pēcdoktorantūras studentiem un zinātniekiem (profesoriem) par vienu no šādām aktivitātēm: 1) doktorantūras granti, 2) pēcdoktorantūras granti, 3) zinātnieku (profesoru) granti.
165	5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti	Mērķrādītājs	Parakstīti iekšējie P&A grantu līgumi	Neattiecas	Parakstīto iekšējo P&A grantu līgumu skaits	0	90	3. cet.	2026	Augstākās izglītības iestāde vai pētniecības institūts ir noslēdzis 90 grantu līgumus par iekšējo pētījumu veikšanu.

F. KOMPONENTS NR. 6 LIKUMA VARA

Šo Latvijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu veido četras apakšdaļas, kurās aplūkotas galvenās problēmas saistībā ar nodokļu saistību izpildi, tiesībaizsardzības iestādēm, kas nodarbojas ar ekonomisko noziegumu jautājumiem, publisko pārvaldi un publisko iepirkumu. Galvenās aplūkotās problēmas saistībā ar nodokļu saistību izpildi ir nedeklarētas algas un nodarbinātība, krāpšana nodokļu jomā un kontrabanda. Galvenā ar ekonomiskajiem noziegumiem saistītā problēma ir tādu izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu trūkums, kuriem ir īpašas zināšanas ekonomisko noziegumu jomās. Galvenā ar publisko pārvaldi saistītā problēma ir nepieciešamība stiprināt un uzlabot tās kapacitāti, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Lai gan kopumā Latvijas sniegums publiskā iepirkuma jomā ir apmierinošs, pastāv vairākas problēmas, kurām jāpievērš papildu uzmanība, proti, nepieciešamība palielināt publiskā iepirkuma procedūru efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti, veicināt konkurenci un stiprināt cilvēku un analītisko kapacitāti, t. sk. iepirkuma veicēju profesionālo kvalifikāciju.

Komponenta mērķi ir samazināt ēnu ekonomiku un veicināt taisnīgāku uzņēmējdarbības vidi, uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko noziegumu apkarošanu, modernizēt publisko pārvaldi, kā arī uzlabot publiskā iepirkuma kvalitāti, efektivitāti un integritāti.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus uzlabot nodokļu saistību izpildi (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), stiprināt publiskās pārvaldes pārskatatbildību un efektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4) un turpināt darbu pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanas (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot atbilstības riska pārvaldības un citu darbību, kas saistītas ar ēnu ekonomikas apkarošanu, kvalitāti un efektivitāti, īstenojot plašu pasākumu kopumu, tostarp pieņemot visaptverošu rīcības plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, ieviešot jaunu nodokļu maksātāju segmentācijas sistēmu un pielāgojot revīzijas un kontroles praksi, lai labāk novērstu neatbilstības risku. Pasākums ietver arī investīciju nodokļu maksātāju uzvedības izpētē, ko izmanto, lai izstrādātu efektīvāku politikas reakciju uz nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Reforma paredz: a) pieņemt valsts darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam, b) izveidot nodokļu maksātāju reitingu sistēmu, optimizēt ar to saistītās revīzijas un pārbaudes un pielāgot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus, c) izstrādāt rokasgrāmatu nedeklarēto algu risku apzināšanai, d) pasūtīt pētījumus un politikas ieteikumus ēnu ekonomikas jomā.

Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija 6.1.1.1.i. Esošo analītisko risinājumu modernizācija

Šā pasākuma mērķis ir migrēt esošās riska sistēmas uz vienotu analītisko platformu un modernizēt individuālo nodokļu maksātāju riska sistēmu un akcīzes nodokļa riska sistēmu.

Investīcija ietver a) individuālo nodokļu maksātāju riska sistēmas ieviešanu, b) akcīzes nodokļa riska pārvaldības sistēmas ieviešanu un c) ESKORT sistēmas pārcelšanu uz SAP HANA datubāzi.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija 6.1.1.2.i. Jaunu analīzes sistēmu izstrāde

Šā pasākuma mērķis ir ieviest jaunu nodokļu maksātāju segmentācijas sistēmu, nodrošināt tās integrāciju nodokļu maksātāja 360 grādu analīzes sistēmā un nodrošināt tās integrāciju publiski pieejamas informācijas datubāzē.

Investīcija ietver IT sistēmas ieviešanu nodokļu maksātāju segmentācijai saskaņā ar to atbilstības risku, t. sk. integrēšanu Publicējamo datu bāzē un datu vizualizāciju Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, b) jaunās sistēmas integrēšanu nodokļu maksātāja 360 grādu skatījumā.

Šo investīciju īsteno līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Investīcija 6.1.1.3.i. Personāla apmācības darbam ar analītisko platformu un konsultācijas

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt VID speciālistu apmācību darbam ar SAP HANA tehnoloģiju platformu.

Investīcija ietver 50 VID speciālistu apmācību darbam ar SAP HANA platformu. Mācības ir paredzētas riska analītiķiem un sistēmu administratoriem.

Šo investīciju īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma 6.1.2.r. Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze

Šā pasākuma mērķis ir savienot dzelzceļa kravu rentgena skenerus, kas izvietoti Kārsavas un Indras muitas kontroles punktos, ar vienotu analīzes sistēmu Rīgā, kas ļauj veikt centralizētu attālinātu attēlu analīzi.

Reforma paredz nodrošināt, ka 95 % kravu attēlu analīze tiek veikta attālināti, izmantojot BAXE sistēmu.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 6.1.2.1.i. Dzelzceļa rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt spēju attālināti analizēt dzelzceļa kravu attēlus, kas skenēti muitas kontroles punktos “Indra” un “Kārsava”.

Investīcija ietver a) dzelzceļa skeneru savienošanu Indras un Kārsavas muitas kontroles punktos ar BAXE informācijas sistēmu un b) tādas rentgena attēlu analīzes platformas izstrādi, kurā izmanto mākslīgo intelektu.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. martam.

Investīcija 6.1.2.2.i. Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir ļaut muitai efektīvāk kontrolēt kontrabandu, viltotus produktus un nelikumīgas vielas.

Investīcija ietver Rīgas lidostas muitas laboratorijas un muitas kontroles punkta aprīkošanu ar spektrofotometru.

Šo investīciju īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija 6.1.2.3.i. Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot starptautiskās lidostas “Rīga” muitas kontroles punktā saņemto ienākošo pasta sūtījumu kontroles efektivitāti.

Investīcija ietver Rīgas lidostas pasta šķirošanas iekārtas aprīkošanu ar viedās skenēšanas un šķirošanas līniju.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. martam.

Investīcija 6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā

Šā pasākuma mērķis ir palielināt muitas kontroles efektivitāti, samazināt administratīvo slogu kontroles dienestu lietotājiem un novērst lielas noslodzes transporta nelietderīgu plūsmu starp ostu un kontroles iekārtām.

Investīcija ietver integrētas kontroles dienestu infrastruktūras izveidi Kundziņsalā — ostā un nozīmīgā kravu pārvadājumu mezglā Rīgā. Kontrolpostenim būvē kontroles dienestu iekārtas, kas vajadzīgas efektīvām un raitām pārbaudēm, kā arī uzstāda rentgena skenēšanas iekārtas kravu kontrolei.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 6.2.1.r. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un tiesvedības procesu modernizācija

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot sistēmas efektivitāti ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem.

Reforma paredz a) grozīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, lai novērstu paralēlu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem gan Finanšu izlūkošanas dienestam, gan Valsts ieņēmumu dienestam un ieviestu noteikumus par jaunu datu saņemšanas un analīzes sistēmu, b) Ministru kabinetā pieņemt noteikumus, ar kuriem nosaka kārtību un saturu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Investīcija 6.2.1.1.i. AML inovāciju centra izveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanai

Šā pasākuma mērķis ir veicināt pētījumu un informācijas apmaiņu starp iestādēm, kas iesaistītas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Investīcija ietver informācijas sistēmu ieviešanu, īpašu telpu izveidi zināšanu apmaiņai un sadarbībai, starpsistēmu savienojumu izveidi automatizētai datu apmaiņai, datu apstrādes infrastruktūras izveidi un pētnieku mobilizāciju analītisko risinājumu izstrādei.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. martam.

Investīcija 6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt to tiesībaizsardzības amatpersonu pieejamību un kapacitāti, kuras nodarbojas ar ekonomisko noziegumu jautājumiem. Pasākums ietver gan investīciju, gan reformas elementus.

Investīcija ietver a) runas atpazīšanas IT rīka trenēšanu, lai to izmantotu ekonomisko noziegumu izmeklēšanas procesā, b) tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību, lai iegūtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (Criminal Anti-Money Laundering Certificate) sertifikātu, un c) tiesībaizsardzības amatpersonu un vienību apgādi ar elektroniskām datu apstrādes un reģistrēšanas ierīcēm, kas piemērotas attālinātam darbam.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. martam.

Reforma paredz pieņemt progresa ziņojumu par to, kā īstenots rīcības plāns par ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšanu. Plāna pamatā ir ieteikumi, kas saņemti saskaņā ar Strukturālo reformu programmu un kurus sīkāk izklāstījusi Valsts policija. Plānā skaidri nosaka īstenojamos pasākumus, termiņus un par īstenošanu atbildīgās struktūras. Rīcības plāns arī nodrošina atbilstību prioritātēm Plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai.

Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija 6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas cilvēkresursu kvalifikāciju, izveidojot vienotu mācību centru tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem un specializētiem izmeklētājiem (starpdisciplīnu jautājumos). Pasākums ietver gan investīciju, gan reformas elementus.

Reforma ietver a) likuma, ar ko izveido Tiesnešu mācību centru, pieņemšanu un b) ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanu Tiesnešu mācību centra darbībai valsts budžeta likumā.

Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 31. martam.

Investīcija ietver a) mācību centra telpu renovāciju un aprīkošanu, b) kompleksu pieeju tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai un c) mācību programmu izstrādi un īstenošanu.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. jūlijam.

Reforma 6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija

Šā pasākuma mērķis ir spert pirmo soli publiskās pārvaldes modernizācijā, kas nozīmē padarīt to efektīvāku un inovatīvāku un pievilcīgāku vietu darbam, lai iedzīvotājiem nodrošinātu labāku politiku un pakalpojumus, kā arī risināt jaunās problēmas, kas radušās saistībā ar Covid-19 krīzi.

Reforma ietver a) publiskās pārvaldes modernizācijas plāna pieņemšanu, b) vienota pakalpojumu centra koncepcijas izstrādi un tā pakāpenisku ieviešanu, sākot publiskās pārvaldes atbalsta funkciju centralizāciju, kas ir daļa no modernizācijas plāna.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 6.3.1.1.i. Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā.

Investīcija ietver a) kompetenču satvara izveidi ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā un b) vismaz 16 232 valsts amatpersonu apmācību ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 6.3.1.2.i. Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci tādās jomās kā klientu apkalpošana, vadības attīstība, publiskās pārvaldes pamatkompetences, publiskā iepirkuma pārvaldība, politikas plānošana un īstenošana, cilvēkresursi un juridiskā prakse.

Investīcija ietver a) kompetenču pilnveidošanas un mācību programmu izveidi un b) vismaz 20 011 valsts amatpersonu apmācību jomās, kurās valsts amatpersonām trūkst prasmju.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 6.3.1.3.i. Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība

Šā pasākuma mērķis ir veicināt inovācijas kultūru un palielināt inovācijas rezultātus valsts pārvaldē. Pasākums ietver gan investīciju, gan reformas elementus.

Reforma ietver a) tiesiskā regulējuma pieņemšanu, lai atbalstītu publiskā sektora inovācijas ekosistēmas attīstību, un b) publiskās pārvaldes inovācijas laboratorijas izveidi un darbību.

Šo reformu īsteno līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Investīcija ietver a) ekspertu pieņemšanu darbā ar inovācijām saistītās jomās, b) telpu iekārtošanu un aprīkošanu kopīgām izstrādes darbībām un c) dažu inovācijas laboratorijā radītu inovāciju izmēģināšanu.

Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 30. septembrim.

Investīcija 6.3.1.4.i. Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt publiskas iniciatīvas un dialogu sociālās noturības un sabiedrības interešu aizstāvības jomās.

Investīcija ietver a) nevalstisko organizāciju atbalsta programmas izveidi sabiedrības interešu aizstāvības un sociālās noturības jomā un b) vismaz 30 nevalstisko organizāciju pieredzes stiprināšanu, attīstību un uzlabošanu sociālās noturības un sabiedrības interešu aizstāvības jomā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 6.4.1.r. Publisko iepirkuma līgumu reģistra izveide

Šā pasākuma mērķis ir palielināt informācijas pārredzamību un pieejamību attiecībā uz noslēgto līgumu izpildi un faktiskajiem rezultātiem, tādējādi uzlabojot iepirkumu veicēju un piegādātāju rīcību un samazinot korupcijas risku publiskā iepirkuma īstenošanas posmā.

Reforma paredz a) grozīt publiskā iepirkuma likumu, uzdodot publicēt attiecīgo papildinformāciju, un b) izstrādāt tehnisku risinājumu publiskā iepirkuma līgumu reģistram un darīt to pieejamu tiešsaistē.

Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma 6.4.2.r. Konkurences vides pilnveidošana

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot konkurenci un samazināt interešu konfliktus un korupcijas risku publiskajos konkursos, kā arī publiskā iepirkuma procedūrās palielināt rentabilitātes kritēriju plašāku lietojumu.

Reforma paredz grozīt noteikumus attiecībā uz interešu konflikta prasībām iepirkuma komisijām, liekot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā plašāk izmantot kvalitatīvos kritērijus, liekot plašāk izmantot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem un paplašinot pretendentu izslēgšanas kritērijus.

Šo reformu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma 6.4.3.r. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana

Šā pasākuma mērķis ir paaugstināt publiskā iepirkuma kvalitāti un efektivitāti, vienlaikus optimizējot resursus, ko izmanto, attīstot publiskā iepirkuma veicēju kompetences, prasmes un spējas.

Reforma ietver a) standartizētu kvalifikācijas prasību noteikšanu konkrētu pakalpojumu sniedzējiem, kuras vēl jāprecizē, b) prasību būvniecības iepirkumos izmantot standartizētus pieņemšanas–nodošanas dokumentus, c) vienotas mācību programmas izstrādi publiskā iepirkuma veicējiem, d) prasību noteikšanu iepirkuma komisijas kompetencei iepirkumos, kuri sasniedz noteiktu līgumcenu slieksni, un e) publiskā iepirkuma centralizāciju jomās, kas tam tiek uzskatītas par atbilstošām.

Šo reformu īsteno līdz 2026. gada 31. augustam.

Reforma 6.4.4.r. IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot preventīvo pasākumu efektivitāti, lai nodrošinātu riskanta publiskā iepirkuma savlaicīgu identificēšanu (t. i., risku apzināšanu konkrētās nozarēs, konkrētu līgumslēdzēju iestāžu darbībā vai konkrēta iepirkuma veikšanā).

Reforma ietver a) kritēriju noteikšanu riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai un b) publikāciju pārvaldības sistēmas ieviešanu, kas ļautu labāk analizēt datus, optimizēt procesus un uzlabot iepirkuma datu pārredzamību.

Šo reformu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
166	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana	Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Pieņemts valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam. Tajā ietvertas šādas darbības: — nereģistrēta/nelegāla saimnieciskā darbība; — nedeklarēta nodarbinātība; — nereģistrēti darījumi un nelikumīga preču aprite; — nereģistrēta/nekontrolēta skaidras naudas aprite; — krāpšana nodokļu jomā. Galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta ekonomikas nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas risku, piemēram, būvniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, drošības, ēdināšanas un viesmīlības, transporta nozarēm.
167	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšana, kontroles optimizācija	Tiesību aktu stāšanās spēkā				4. cet.	2022	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, t. sk.: — ir iekļauts nodokļu maksātāju reitingu sistēmas tiesiskais regulējums, kas nodrošina to novērtējuma publicēšanu; — optimizēti nodokļu kontroles un inspekciju veidi, lai uzlabotu nodokļu kontroles un inspekciju efektivitāti
168	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Sāk darboties uz datiem balstītu pakalpojumu grozs katrai nodokļu maksātāju segmentācijas grupai	Izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta iekšējos noteikumos un/vai pakalpojumu sniegšanas platformā(-s).				2. cet.	2024	Sāk darboties uz datiem balstītu pakalpojumu grozs katrai nodokļu maksātāju segmentācijas grupai
169	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Atbilstības riska pārvaldības rokasgrāmatas publicēšana	Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta iekšējos noteikumos				3. cet.	2023	Ir publicēta rokasgrāmata par nedeklarēto algu metodoloģisko atbilstības riska pārvaldību, t. sk.: – riska novērtēšanas pamatnostādnes, – “aplokšņu algu maksātāju” tipoloģiju aspekti, – pieejamo preventīvo un kontroles instrumentu aspekti, – tiesas nolēmumu analīze nedeklarēto algu jomā
170	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Mērķrādītājs	Valsts pētniecības programmas “Ēnu ekonomikas samazināšana, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību” īstenošana		Pētījumu ziņojumu skaits	0	5	4. cet.	2022	Nodokļu saistību izpildes jomā veic šādus pētījumus: — ziņojums par faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomiku Latvijā, galveno uzmanību pievēršot nozīmīgākajām nozarēm; — ziņojums par faktoriem, kas nosaka fizisku personu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieskaitot analīzi par ēnu ekonomikas līmeņa ietekmi uz nodokļu saistību izpildi; — ziņojums ar politikas ieteikumiem likumdošanas, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem un citiem uzlabojumiem, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, t. sk. novērtējums par ierosināto ieteikumu finansiālo ietekmi; — ziņojums, kurā novērtēti neiegūtie budžeta ieņēmumi, kas izriet no nelikumīgām darbībām, t. sk. likumdošanas ieteikumi nelikumīgas naudas aprites riska mazināšanai; — ēnu ekonomikas mērīšanas metodikas izstrāde, izmantojot dinamisku “vairāku rādītāju – vairāku iemeslu” modeli, t. sk. sadalījumu pēc nodokļu veidiem, uzņēmuma lieluma un nozarēm.
171	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Pētījumu rezultātu ieviešana	Publicēts novērtējuma ziņojums par ēnu ekonomiku	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Publicē pirmo novērtējuma ziņojumu par ēnu ekonomikas apmēru, pamatojoties uz 2022. gadā izstrādāto metodiku.
172	6.1.1.1.i. Esošo analītisko risinājumu modernizācija	Atskaites punkts	Modernizētu analītisko risinājumu darbības uzsākšana	Izstrādātas un ieviestas modernas riska analīzes sistēmas				2. cet.	2024	Ir pabeigti šādi uzlabojumi: pastāvošās riska sistēmas ir migrētas uz vienotu analītisko platformu; izstrādāta un ieviesta riska sistēma individuāliem nodokļu maksātājiem; izstrādāta un ieviesta akcīzes nodokļa riska pārvaldības sistēma; ESKORT sistēma ir pārnesta uz SAP HANA datubāzi.
173	6.1.1.2.i. Jaunu analīzes sistēmu izstrāde	Atskaites punkts	Jaunu analītisko sistēmu darbības uzsākšana	Sāk darboties uzlabota riska analīzes sistēma				2. cet.	2024	Izstrādā un sāk izmantot IT sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai (t. sk. integrāciju publicētā datubāzē un datu vizualizāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)). Jaunā sistēma ir integrēta nodokļu maksātāja 360 grādu skatījumā.
174	6.1.1.3.i. Personāla apmācības darbam ar analītisko platformu un konsultācijas	Mērķrādītājs	Darbinieku apmācība darbam ar analītisko platformu		Apmācības sertifikātu skaits	0	50	4. cet.	2023	50 VID speciālisti ir apmācīti strādāt ar SAP HANA platformu. Mācībās galvenā uzmanība tiek pievērsta prasmēm, kas vajadzīgas darbam ar SAP HANA sistēmu, un praktiskām prasmēm sistēmas administrēšanā.
175	6.1.2.r. Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze	Mērķrādītājs	To kravu attēlu īpatsvars, kurus skenē Latvijas muitas kontroles punktos un analizē attālināti un centralizēti		%	0	95	3. cet.	2026	95 % kravas attēlu tiek analizēti centralizēti un attālināti, izmantojot BAXE sistēmu.
176	6.1.2.1.i. Dzelzceļa rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei	Atskaites punkts	Dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneri, kas savienoti ar rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu BAXE	Parakstīts pieņemšanas akts				1. cet.	2025	Dzelzceļa skeneri muitas kontroles punktos “Indra” un “Kārsava” savienoti ar BAXE informācijas sistēmu.
177	6.1.2.1.i. Dzelzceļa rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei	Atskaites punkts	Ieviesta dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platforma	Parakstīts pieņemšanas akts				1. cet.	2026	Dzelzceļa kravu skenēšanas attēlu analīzei izmanto automatizētu rentgena attēlu analīzes platformu, kurā izmanto mākslīgo intelektu.
178	6.1.2.2.i. Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Iegādāts un uzstādīts spektrofotometrs izmantošanai Muitas laboratorijā	Parakstīts pieņemšanas akts				4. cet.	2022	Muitas laboratorijā ir uzstādīts un tiek lietots spektrofotometrs.
179	6.1.2.2.i. Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Iegādāts un uzstādīts spektrofotometrs izmantošanai lidostas muitas kontroles punktā	Parakstīts pieņemšanas akts				4. cet.	2022	Lidostas muitas kontroles punktā ir uzstādīts un tiek lietots spektrofotometrs.
180	6.1.2.3.i. Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP	Atskaites punkts	Līnija pasta sūtījumu viedai skenēšanai un automātiskai šķirošanai/analīzei, kas ieviesta lidostas muitas kontroles punktā	Parakstīts pieņemšanas akts				1. cet.	2025	Lidostas muitas kontroles punktā ir uzstādīta un tiek lietota līnija pasta sūtījumu viedai skenēšanai un automātiskai šķirošanai/analīzei.
181	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums	Parakstīts būvniecības un projektēšanas līgums				3. cet.	2023	Pēc konkursa procedūras ir parakstīts līgums par kontroles dienestu infrastruktūras projektēšanu un būvniecību Kundziņsalā.
182	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Saņemta būvatļauja	Paziņojums par atļaujas apstiprināšanas lēmumu				3. cet.	2024	Ir saņemta būvvaldes būvatļauja.
183	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Ir pabeigts norobežojošo konstrukciju cikls	Būvniecības akts (forma 2 un forma 3)	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2026	Ir pabeigta ēkas balstīklas un norobežojošo konstrukciju būvniecība, ieskaitot jumtu.
184	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu	Parakstīts līgums				3. cet.	2023	Pēc konkursa procedūras ir parakstīts līgums par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu.
185	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Uzstādītas kravu kontroles rentgena iekārtas	Piegādes akts				3. cet.	2026	Kravu kontroles rentgena iekārta ir piegādāta un uzstādīta
186	6.2.1.r. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un tiesvedības procesu modernizācija	Atskaites punkts	Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumu stāšanās spēkā	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktā “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai”	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2021	Stājas spēkā grozījumi tiesību aktā “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai”, tostarp: – tiek ieviesta jauna Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) datu saņemšanas un analīzes sistēma un atcelta paralēla ziņošanas sistēma gan FID, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredzot ziņošanu tikai FID. Pieņemti Ministru kabineta noteikumi par kārtību un saturu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām.
187	6.2.1.1.i. AML inovāciju centra izveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanai	Atskaites punkts	Sadarbības platforma finanšu ziņu vākšanai un zināšanu apmaiņai, lai uzlabotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanu	Pabeigta IT platforma zināšanu un dokumentu apmaiņai un saziņai ar ieinteresētajām personām				1. cet.	2025	a) ir ieviestas 5 informācijas sistēmas, lai stiprinātu spēju identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai ieroču izplatīšanas finansēšanu; b) ir izveidotas 3 īpašas telpas zināšanu apmaiņai un sadarbībai; c) ir izveidoti 5 starpsistēmu savienojumi automatizētai datu apmaiņai; d) ir izveidota datu apstrādes infrastruktūra, pamatojoties uz 6 tehniskiem risinājumiem; e) ir mobilizēti divi pētnieki, lai izstrādātu analītiskus risinājumus informācijas pārbaudei attiecībā uz iepriekš noteiktām iezīmēm ziņojumos par finanšu darījumiem.
188	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Ir apstiprināts progresa ziņojums par rīcības plāna īstenošanu	Progresa ziņojuma apstiprināšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2025	Ministru kabinets apstiprina progresa ziņojumu par rīcības plāna ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšanai īstenošanu. Informatīvajā ziņojumā apstiprina visu plānā izklāstīto mērķu īstenošanu. Plāns ir apstiprināts 2022. gadā, pamatojoties uz ieteikumiem, kas saņemti saskaņā ar REFORM ĢD Strukturālo reformu programmu un kurus sīkāk izklāstījusi Valsts policija. Plānā ir noteikti īstenojamie pasākumi, termiņi un par īstenošanu atbildīgās struktūras.
189	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Atklāto krimināltiesvedību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi īpatsvars		%	40	60	1. cet.	2025	Atklāto noziedzīgo nodarījumu pret vidi īpatsvars, kuri tiek atrisināti un nodoti iztiesāšanai 2024. gadā, ir vismaz 60 %.
190	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Sertificētu ekonomisko noziegumu izmeklētāju skaits programmā “Sertificēts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas speciālists (CAMS)”		Skaits	0	20	1. cet.	2025	Vismaz 20 tiesībaizsardzības amatpersonas ir ieguvušas sertificēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas speciālista apliecību.
191	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Aprīkojums tiesībaizsardzības amatpersonām	Pirkuma pierādījums	Skaits	0	237	1. cet.	2025	Mērķrādītājs ietver šāda aprīkojuma iegādi: — 200 mobilās darbstacijas, — 30 portatīvie printeri, — 4 lielapjoma serveri, — 3 videokonferenču aprīkojuma vienības.
192	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Atskaites punkts	Likuma un citu tiesību aktu, kas saistīti ar Tiesnešu mācību centru, stāšanās spēkā	Mācību centra darbības tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā un valsts budžeta likumā 2025. gadam ir nodrošināts publiskais finansējums.				1. cet.	2025	Ir stājies spēkā: — likums par Tiesnešu mācību centra institucionālā modeļa izveidi un darbību, ieskaitot tiesu iestāžu un Tieslietu padomes iesaistes definīciju mācību satura un metodikas jautājumos; — ir nodrošināts valsts budžeta finansējums mācību centra uzturēšanas izmaksu, personāla izmaksu un mācību satura izmaksu pilnīgai segšanai, ieskaitot mācību programmu atjaunināšanu, sākot no 2025. gada.
193	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Mērķrādītājs	Jaunu mācību programmu izstrāde un apstiprināšana		Skaits	0	10	4. cet.	2024	Ir izstrādātas un apstiprinātas desmit jaunas mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, īpašas starpdisciplīnu mācības izmeklētājiem, t. sk. par tādiem jautājumiem kā kibernoziedzība, krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija publiskajā iepirkumā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Programmas apstiprina projekta “Tieslietu akadēmija” uzraudzības padome, kurā ir pārstāvēta arī Tieslietu padome.
194	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Mērķrādītājs	Mācību programmu īstenošana		Skaits	0	10	2. cet.	2026	Ievieš mācību programmas (uz vietas, attālināti un e-mācības) tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, īpašas starpdisciplīnu mācības izmeklētājiem, t. sk. par tādiem jautājumiem kā kibernoziedzība, krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija publiskajā iepirkumā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
195	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Atskaites punkts	Mācību centra izveide	Pabeigta mācību centra telpu pielāgošana (renovācija) un aprīkojuma nodrošināšana				4. cet.	2024	Ir pabeigta nepieciešamā telpu pielāgošana (renovācija) mācību centra vajadzībām. Nepieciešamā aprīkojuma iegāde un izstrāde mācību centra telpās. Mācību centra telpas ir atjaunotas un aprīkotas.
196	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Atskaites punkts	Apstiprināts publiskās pārvaldes modernizācijas plāns	Apstiprināts publiskās pārvaldes modernizācijas plāns				4. cet.	2022	Ministru kabinets apstiprina publiskās pārvaldes modernizācijas plānu. Plāns aptver šādas prioritārās jomas un ietver īstenošanas termiņus: a) atvērta, pārredzama, taisnīga un atbildīga publiskā pārvalde — integritātes principi tiek pārskatīti un uzlaboti, nosakot un ieviešot atbildību pret katru publisko pārvaldi, kā arī publiskās pārvaldes darbā ievērojot ētikas principus un vērtības; b) vienoti, centralizēti un standartizēti atbalsta procesi un sistēmas — centralizētas resursu pārvaldības sistēmas ieviešana publiskās pārvaldes iestādēs, ieskaitot grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldībā; c) stratēģiska cilvēkresursu pārvaldība un attīstība, t. sk. atlase, karjeras vadība, vērtēšana, mācīšanās un attīstība; d) pieejami, saprotami un relevanti pakalpojumi — digitālās nosūtīšanas pamatnostādņu un digitalizācijas pakalpojumu izstrāde, vienlaikus nodrošinot to piekļūstamību, pieejamību un saprotamību visiem iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri neizmanto digitālos rīkus.
197	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Atskaites punkts	Apstiprināts progresa pārskats par Publiskās pārvaldes modernizācijas plāna īstenošanu	Apstiprināts progresa pārskats par Publiskās pārvaldes modernizācijas plāna īstenošanu				4. cet.	2025	Ministru kabinets ir apstiprinājis progresa ziņojumu par Publiskās pārvaldes modernizācijas plāna īstenošanu, kurā vajadzības gadījumā iekļauti plāna pasākumu grozījumi atbilstīgi plāna mērķiem.
198	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Atskaites punkts	Ir apstiprināta vienota pakalpojumu centra koncepcija kā priekšnoteikums centralizētu pakalpojumu sniegšanai	Neattiecas				4. cet.	2022	Ir izstrādāta un Ministru kabinetā apstiprināta vienota pakalpojumu centra koncepcija. Šajā koncepcijā apraksta, kā notiek publiskās pārvaldes atbalsta funkciju (vismaz grāmatvedības un personāla uzskaites) pakāpeniska centralizācija.
199	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Mērķrādītājs	Tiešās publiskās pārvaldes cilvēkresursu īpatsvars, kuri saņem grāmatvedības un cilvēkresursu vadības pakalpojumus centralizēti.	Neattiecas	% no kopējā darbinieku skaita, kuri nodarbināti tiešajā pārvaldē	0	15	3. cet.	2026	Sāk darboties vienots risinājums un pakāpeniski tiek sākta tādu atbalsta funkciju kā grāmatvedība un publiskās pārvaldes cilvēkresursu pārvaldība centralizācija. Vismaz 15 % no kopējā darbinieku skaita tiešajā pārvaldē saņem centralizētus grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus no vienotā risinājuma pakalpojumu sniedzēja.
200	6.3.1.1.i. Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde	Atskaites punkts	Ir pieejams kompetenču satvars	Valsts administrācijas skolas mācību pārvaldības sistēmā pieejams kompetenču satvars, tas ir apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu, un ir pieņemts likums “Par valsts budžetu 2024. gadam”.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Ir izveidots un darīts pieejams kompetenču satvars ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā. No 2024. gada ir nodrošināts valsts budžeta finansējums galvenajām publiskās pārvaldes attīstības mācību programmām.
201	6.3.1.1.i. Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde	Mērķrādītājs	Mācības, ko pabeiguši valsts pārvaldes darbinieki	Neattiecas	Skaits	0	16 232	4. cet.	2025	Valsts pārvaldes darbinieku pabeigto mācību skaits ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā.
202	6.3.1.2.i. Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Pieejams kompetenču satvars, t. sk. mācību programmas	Valsts administrācijas skolas mācību pārvaldības sistēmā pieejams kompetenču satvars, tas ir apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu, un ir pieņemts likums “Par valsts budžetu 2024. gadam”.	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2023	Ir pieejams kompetenču satvars un mācību programmas šādās jomās: — klientu apkalpošana; — vadības attīstība; — publiskās pārvaldes pamatkompetences; — publiskā iepirkuma pārvaldība; — cilvēkresursi; — juridiskā prakse; — politikas plānošana un īstenošana. No 2024. gada publiskās pārvaldes profesionalizācijai ir nodrošināts valsts budžeta finansējums.
203	6.3.1.2.i. Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Mācības, ko pabeiguši valsts pārvaldes darbinieki	Neattiecas	Skaits	0	20 011	4. cet.	2025	Mācību skaits tādās jomās kā klientu apkalpošana, vadības attīstība, publiskās pārvaldes pamatkompetences, publiskā iepirkuma pārvaldība, cilvēkresursi, juridiskā prakse, politikas plānošana un īstenošana, ko pabeiguši valsts pārvaldes darbinieki.
204	6.3.1.3.i. Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz inovācijas ekosistēmu	Vienotas eksperimentālās sistēmas izstrāde un īstenošana publiskā sektora inovācijai				2. cet.	2025	Stājas spēkā tiesiskais regulējums (pamatnostādnes, noteikumi, ieteikumi u. c.), lai atbalstītu publiskā sektora inovācijas ekosistēmas attīstību. Regulējums citstarp risina šādas problēmas: — samazina Latvijas inovācijas ekosistēmas un tās pārvaldības sadrumstalotību; — uzlabo sadarbību starp iestādēm inovācijas politikas īstenošanā; — izstrādā vienotu sistēmu eksperimentiem. Ir izveidota un darbojas inovācijas laboratorija. Inovācijas laboratorijas galvenās funkcijas ir: 1) publiskās inovācijas gadījumu izpētes izstrāde; 2) inovatīvu risinājumu rašana publiskās pārvaldes problēmām; 3) prototipu risinājumu testēšana; 4) sabiedrības informēšana par inovāciju publiskajā pārvaldē
205	6.3.1.3.i. Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība	Atskaites punkts	Inovācijas laboratorijas finansiālās ilgtspējas nodrošināšana	Likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam” stāšanās spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	3. cet.	2025	Sākot no 2026. gada, tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums inovācijas laboratorijas darbībai.
206	6.3.1.4.i. Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā	Atskaites punkts	Regulējuma publicēšana attiecībā uz atbalstu nevalstiskajām organizācijām šādās jomās: - sociālā noturība, - sabiedrības interešu aizstāvība	Atbalsta programmas noteikumu publicēšana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir publicēts atklāts uzaicinājums piešķirt finansējumu nevalstisko organizāciju darba stiprināšanai divās jomās: a) sociālās noturības veicināšana un b) sabiedrības interešu aizstāvība. Uzaicinājumā ietver nosacījumus un kritērijus NVO dalībai atbalsta programmā, ziņošanas mehānismu un rādītājus un mērķrādītājus, kas jāsasniedz programmas ietvaros.
207	6.3.1.4.i. Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā	Mērķrādītājs	Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji	Parakstītie grantu līgumi	Atbalsta programmas atbalsta saņēmēju (tostarp partneru) skaits	0	30	3. cet.	2026	No projekta īstenošanas finansējuma labumu gūst vismaz: -15 organizācijas sociālās noturības programmā, -15 organizācijas sabiedrības interešu aizstāvības programmā Mērķrādītāju uzskata par izpildītu, ja starp nevalstiskām organizācijām un Sabiedrības integrācijas fondu ir noslēgts līgums par projekta izpildi.
208	6.4.1.r. Publisko iepirkuma līgumu reģistra izveide	Atskaites punkts	Ir pieejams publiskā iepirkuma līgumu reģistrs.	Grozījumi publiskā iepirkuma tiesību aktos un ražošanai izstrādāti un pieejami tehniski risinājumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2022	Ir stājušies spēkā grozījumi tiesību aktos, kas reglamentē publisko iepirkumu, paredzot līgumu reģistru, kas satur strukturētu informāciju par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un to faktisko izpildi (tostarp faktiskajām izmaksām un termiņiem vai izbeigšanas iemeslu). Ir izstrādāts un tiešsaistē pieejams tehniskais risinājums publiskā iepirkuma līgumu reģistram.
209	6.4.2.r. Konkurences vides pilnveidošana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz konkurences vides uzlabošanu un korupcijas risku samazināšanu publiskajā iepirkumā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2021	Stājas spēkā publiskā iepirkuma likuma grozījumi, tostarp šādas izmaiņas: 1) iepirkuma komisiju katram iepirkumam izveido atsevišķi vai uz noteiktu laiku; 2) iepirkuma komisijas sekretārs paraksta deklarāciju par interešu konflikta neesamību; 3) paplašināti gadījumi, kad piegādātāju var izslēgt no konkursa; 4) vērtēšanas kritērijos ir noteiktas konkrētas jomas, kurās papildus iepirkuma cenai jānovērtē aprites cikla izmaksas un kvalitātes kritēriji; 5) stingrākas prasības gadījumiem, kuros ir tikai viens piedāvājums; 6) prasība apspriesties ar tirgus dalībniekiem, lai izvairītos no ierobežojošām tehniskajām specifikācijām
210	6.4.3.r. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana	Atskaites punkts	Iepirkumu veicēju profesionalizācijas stratēģijas pieņemšana	Stratēģija ir pieņemta				1. cet.	2022	Profesionalizācijas stratēģijas pieņemšana, kurā iekļauti konkrēti rīcības virzieni attiecībā uz iepirkumu veicēju kompetenci un centralizētu iepirkumu veikšanu
211	6.4.3.r. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana	Atskaites punkts	Grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, noteikumos un iekšējās procedūrās	Tiesību aktu, noteikumu vai iekšējo procedūru grozījumu stāšanās spēkā				4. cet.	2022	Ir pabeigta šādu dokumentu pieņemšana: 1) standartizētas kvalifikācijas prasības pa nozarēm (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, būvniecība, autotransports, mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumi), 2) standartizēti pieņemšanas–nodošanas dokumenti būvdarbu iepirkumos, 3) publiska piekļuve metodoloģiskajiem materiāliem, 4) vienota mācību programma, lai nodrošinātu, ka iepirkuma veicēju kompetence ir pilnveidota un īstenota, 5) stingrākas prasības iepirkuma komisijas kompetencei iepirkumos, kuri sasniedz noteiktu līgumcenu slieksni, piemēram, sertifikācija iepirkuma komisijas priekšsēdētājam, 6) iepirkumu iepriekšēja pārbaude nodrošina, ka iepirkuma komisija izsludina atbilstošu piedāvājumu kvalitāti.
212	6.4.3.r. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana	Atskaites punkts	To tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem īsteno iepirkumu centralizāciju	Attiecīgo tiesību aktu stāšanās spēkā				3. cet.	2026	Ministru kabineta lēmuma stāšanās spēkā attiecībā uz centralizēto iepirkumu izpildi noteiktās jomās, kas tiks noteiktas iepriekšējā priekšizpētē.
213	6.4.4.r. IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai	Neattiecas				4. cet.	2021	Ir apstiprināti kritēriji riskantu tirgus sektoru, klientu un iepirkuma procedūru noteikšanai. Kritēriju kopuma pamatā ir publiskā iepirkuma publikāciju rādītāji un EK iepirkuma rādītāji, kā arī citu valstu labā prakse, piemēram, indeksa rīks.
214	6.4.4.r. IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Pabeigta publikāciju vadības sistēmas atjaunināšana	Pabeigta publikāciju vadības sistēmas atjaunināšana				4. cet.	2024	Ir pieejama publikāciju vadības sistēma, kas nodrošina: - tiešsaistes piekļuvi, - e-veidlapu publicēšanu, - pārskatu par iepirkumu statistiku, - klientu profilu pieejamību, - moduli iepirkumu sūdzību procesam, - moduli iepriekšēju pārbaužu veikšanai, - moduli administratīvo pārkāpumu procesa lietām, - notiesātu personu pārbaude, pirms to iekļaušanas iepirkumu komisijā

G. KOMPONENTS NR. 7 REPowerEU

Latvijas atveseļošanas un noturības plāna REPowerEU nodaļas mērķi ir šādi:

-palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu, i) īstenojot viedus elektrotīklu pārvaldības risinājumus gan pārvades, gan sadales līmenī, ii) palielinot tīkla jaudu, lai pielāgotos lielākai variablu atjaunojamo energoresursu integrācijai, un iii) ieviešot jaunus regulējumus energokopienām un pašpatērētājiem;

-risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, atbalstot un veicinot energokopienas;

-novērst iekšējās un pārrobežu enerģijas pārvades un sadales vājās vietas, digitalizējot, modernizējot un nodrošinot valsts elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus un ieviešot noteikumus par elektroenerģijas tīkla optimizāciju;

-atbalstīt elektroenerģijas uzkrāšanu un palielināt enerģētisko drošību, investējot enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšanā un kiberdrošības risinājumos kritiskajai enerģijas pārvades infrastruktūrai; un

-palielināt ilgtspējīga biometāna izmantošanu, izveidojot reģionālu biometāna ievades punktu un izveidojot tiesisko regulējumu ilgtspējīga biometāna ievadei esošajā dabasgāzes tīklā.

No četriem Latvijas REPowerEU nodaļas pasākumiem diviem ir pārrobežu un daudzvalstu dimensija un ietekme. Investīcijas pasākuma, kas attiecas uz enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšanu, konkrētais mērķis ir papildināt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas īstenoto pārrobežu projektu, kura mērķis ir nodrošināt Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu pilnīgu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu. Šī investīcija ietver arī palīgdarbības, kuru mērķis ir uzlabot kritisko infrastruktūru kiberdrošību un nodrošināt pārvades tīkla stabilu darbību pēc sinhronizācijas, lai panāktu atjaunīgo energoresursu plašāku integrāciju. Investīcijai elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijā, digitalizācijā un drošībā ir arī pārrobežu un daudzvalstu dimensija un ietekme, jo paredzams, ka tās palīdzēs novērst sastrēgumus enerģijas plūsmās un veicināt atjaunīgo energoresursu integrāciju šajos tīklos.

Abas investīcijas veido 99 % no nodaļas aplēstajām izmaksām.

REPowerEU nodaļa palīdz īstenot ieteikumus samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums 4.1.), paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums 4.2.), un nodrošināt pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu (2023. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums 4.3.).

G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

Reforma 7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana

Šā pasākuma mērķis ir samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un palīdzēt sasniegt Latvijas mērķi kļūt par zaļās enerģijas eksportētājvalsti.

Reformas mērķis ir i) ieviest tiesisko regulējumu, ar ko paredz energokopienu reģistrācijas un darbības nosacījumus un procedūras, un atbalstīt sabiedrības neaizsargātās grupas; ii) ieviest grozījumus noteikumos par elektroenerģijas tirdzniecību un patēriņu, atbalstot pašpatērētājus un mikroražošanas iekārtu īpašniekus; iii) paredzēt nosacījumus esošo pārvades un sadales tīklu optimālākai izmantošanai; un iv) paredzēt nosacījumus, lai palielinātu ilgtspējīga biometāna izmantošanu, ko paredzēts iesūknēt esošajā dabasgāzes tīklā.

Reforma aptver šādus elementus.

1. Ar reformu izveido tiesisko regulējumu energokopienām, i) paredzot nosacījumus un procedūras energokopienu reģistrācijai un darbībai, ii) ieviešot pienākumu elektroenerģijas tirgotājiem piedāvāt vismaz vienu produktu elektroenerģijas iegādei no energokopienām un iii) ieviešot pienākumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām daļu no energokopienā saražotās elektroenerģijas vai no tās gūtā ekonomiskā ieguvuma novirzīt neaizsargātām grupām.

2. Ar reformu i) ievieš iespēju izmantot viena elektroenerģijas lietotāja iekārtā saražoto elektroenerģiju, lai apmierinātu tā paša lietotāja citas iekārtas patēriņa vajadzības, ar vienīgo ierobežojumu, ka iekārtām jāatrodas valsts teritorijā un jābūt savienotām ar valsts tīklu; ii) nosaka pienākumu elektroenerģijas tirgotājiem piedāvāt vismaz vienu produktu elektroenerģijas iegādei no pašpatērētājiem, kas izmanto mikroražošanas iekārtu; un iii) ievieš nosacījumu, ka enerģijas koplietošana ir iespējama ārpus daudzdzīvokļu ēkas bez vajadzības izveidot energokopienu.

3. Paredzams, ka reforma veicinās tīkla jaudas izmantošanas optimizāciju elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtās. Tā i) ļaus piekļūt tīkla pieslēgumpunktam elektrostacijām, kuras varētu izmantot dažādas ražošanas tehnoloģijas un kuru kombinētā ražošanas jauda pārsniedz tīkla pieslēgumpunkta jaudu, un ii) nodrošinās nosacījumus šādu kombinētu ražošanas jaudu darbībai un konkrētu ražošanas iekārtu ieslēgšanai un izslēgšanai.

4. Reformā paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dabasgāzes tīklā tiek iesūknēts ilgtspējīgs biometāns, kas transportēts ārpus dabasgāzes pārvades un sadales tīkliem.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija 7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu

Šīs investīcijas mērķis ir palielināt energoapgādes drošību un stabilitāti un atbalstīt valsts elektrotīkla sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem.

Investīcijas rezultātā tiks nodrošināta:

i) 60 MW enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšana Rēzeknē;

ii) kiberdrošības risinājuma īstenošana attiecībā uz kritiski svarīgu enerģijas pārvades infrastruktūru;

iii) koncepcijas izstrāde un programmatūras risinājumu iegāde un uzstādīšana, lai viedi pārvaldītu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas savienojumus ar valsts elektroenerģijas pārvades tīklu.

Paredzams, ka investīciju īstenos valsts pārvades sistēmas operators. Darbību, kas minēta iii) apakšpunktā, paredzēts īstenot sadarbībā ar valsts sadales sistēmas operatoru, kā arī ar Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatoriem.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija 7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība

Šīs investīcijas mērķis ir veicināt pāreju uz tīru enerģiju un palielināt elektrodrošību, palielinot elektrotīkla jaudu un elastību, lai pielāgotos lielākai variablas atjaunīgās enerģijas integrācijai, pārjaunojot pārvades tīklus un digitalizējot sadales tīklus. Investīcija aptver šādus elementus.

1. Lai palielinātu valsts elektrotīkla jaudu un elastību nolūkā pielāgoties lielākai variablas atjaunīgās enerģijas integrācijai, investīcija nodrošinās 70 MW jaunu elektrotīkla jaudu, digitālās apakšstacijas būvniecību Kuldīgā un Carnikavas apakšstacijas pārjaunošanu.

2. Lai modernizētu enerģijas pārvades līnijas un palielinātu elektroapgādes drošību un stabilitāti, investīcijas rezultātā esošās vidēja sprieguma gaisvadu elektropārvades līnijas tiek aizstātas ar kabeļu līnijām vismaz 150 km garumā.

3. Lai digitalizētu elektroenerģijas sadales tīklu efektīvākai un elastīgākai enerģijas plūsmu pārvaldībai, investīcijas rezultātā tiks:

— īstenots progresīvs viedas sadales pārvaldības risinājums;

— iegādāti un uzstādīti tālvadības vidēja sprieguma jaudas slēdži kabeļlīnijās transformatoru apakšstacijās un līnijās dažādos pieslēguma punktos.

4. Tiks pabeigti divi pētījumi, kas, sagaidāms, palīdzēs Latvijai kļūt par zaļās enerģijas eksportētājvalsti. Pirmā pētījuma mērķis ir noteikt maksimālo atjaunīgās enerģijas daudzumu, ko varētu pieslēgt elektroenerģijas pārvades tīklam, un novērtēt lielāku atjaunīgo energoresursu apjomu ietekmi uz tīklu. Otrā pētījuma mērķis ir aplēst elektroenerģijas patēriņa pieaugumu un elektrifikācijas potenciālu 10 gadu laikposmā. Turklāt tiks veikts elektroenerģijas pārvades līnijas starp Ventspili, Brocēniem un Telšiem projekta ietekmes uz vidu novērtējums.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

Investīcija 7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana

Šā pasākuma mērķis ir palielināt ilgtspējīga biometāna izmantošanu saskaņā ar ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti 29.–31. pantā, un noteikumiem par pārtikas un dzīvnieku barības biodegvielām, kas izklāstīti 26. pantā pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā (ES) 2018/2001 un saistītajos īstenošanas un deleģētajos aktos. Pasākuma rezultātā tiks nodrošināta:

i) jauna reģionāla ilgtspējīga biometāna ievades punkta (BIP) būvniecība;

ii) IT risinājuma iegāde un uzstādīšana jaunā reģionālā BIP pārvaldībai, tostarp biometāna noplūžu atklāšanas un novēršanas standartu ieviešana.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
215	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Noteikumi, ar ko izveido energokopienu reģistrācijas un darbības sistēmu	Tiesību normas, kas norāda uz minēto noteikumu stāšanos spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas: — paredz energokopienu reģistrācijas un darbības nosacījumus un procedūras; — ievieš pienākumu vietējām un reģionālajām iestādēm daļu no energokopienā saražotās elektroenerģijas vai no tās gūtā ekonomiskā ieguvuma novirzīt neaizsargātām sabiedrības grupām; — ievieš pienākumu elektroenerģijas tirgotājiem piedāvāt vismaz vienu produktu elektroenerģijas iegādei no energokopienām.
216	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Tiesību akti, ar ko groza normas par elektroenerģijas tirdzniecību un patēriņu	Tiesību normas, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem groza normas par elektroenerģijas tirdzniecību un patēriņu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	1. cet.	2024	Stājas spēkā elektroenerģijas tirdzniecības un patēriņa normu grozījumi, ar kuriem ievieš: — nosacījumu, ka enerģijas koplietošana ir iespējama ārpus daudzdzīvokļu ēkas bez vajadzības izveidot energokopienu; — iespēju izmantot elektroenerģijas daudzumu, kas saražots viena elektroenerģijas lietotāja iekārtā, lai apmierinātu tā paša lietotāja citas iekārtas patēriņa vajadzības neatkarīgi no iekārtu atrašanās vietas. Vienīgie ierobežojumi ir tādi, ka iekārtām i) ir jāatrodas Latvijas Republikas teritorijā un ii) jābūt pieslēgtām Latvijas Republikā esošajai elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai; — elektroenerģijas tirgotāju pienākumu ieviest vismaz vienu produktu elektroenerģijas iegādei no pašpatērētājiem, kas izmanto mikroražošanas iekārtu.
217	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Noteikumi par elektroenerģijas tīkla optimizāciju	Tiesību normas, kas norāda uz minēto noteikumu stāšanos spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2025	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas — ļauj piekļūt tīkla pieslēgumpunktam elektrostacijām, kuras varētu izmantot dažādas ražošanas tehnoloģijas un kuru kombinētā ražošanas jauda pārsniedz tīkla pieslēgumpunkta jaudu; — paredz nosacījumus šādu kombinētu ražošanas jaudu darbībai, kā arī konkrētu ražošanas iekārtu ieslēgšanai un izslēgšanai.
218	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Noteikumi par biometānu, kas transportēts ārpus dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām	Tiesību normas, kas norāda uz minēto noteikumu stāšanos spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2025	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz: — nosacījumus ilgtspējīga biometāna, kas transportēts ārpus dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas, ievadei kopējā dabasgāzes piegādes sistēmā; — iespēju mazajiem biometāna ražotājiem iesūknēt saražoto ilgtspējīgo biometānu kopējā dabasgāzes piegādes sistēmā.
219	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Atskaites punkts	Noteikumi, kas reglamentē enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu uzstādīšanu	Tiesību normas, kas norāda uz minēto noteikumu stāšanos spēkā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par tiesisko regulējumu investīcijām enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšanā Rēzeknē
220	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Atskaites punkts	Līgumi par 60 MW enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšanu un IT risinājumu pārvades tīkla pārvaldībai	Piešķirtas tiesības slēgt līgumus	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2025	Piešķirtas tiesības slēgt līgumus par 60 MW enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšanu Rēzeknē un IT risinājumu pārvades tīkla pārvaldībai
221	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Mērķrādītājs	Enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (EUBS)	Neattiecas	MW	0	60	4. cet.	2025	Rēzeknē ir uzstādīta 60 MW enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (EUBS).
222	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Atskaites punkts	IT risinājums elektroenerģijas pārvades tīkla pārvaldībai	Ieviests IT risinājums elektroenerģijas pārvades tīkla pārvaldībai	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2025	Ir ieviests IT risinājums elektroenerģijas pārvades tīkla pārvaldībai. Tas ietver: — kiberdrošības risinājuma īstenošanu attiecībā uz kritiski svarīgu enerģijas pārvades infrastruktūru; — koncepcijas izstrādi un programmatūras risinājumu iegādi un uzstādīšanu, lai viedi pārvaldītu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas savienojumus ar valsts elektroenerģijas pārvades tīklu.
223	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Noteikumi, kas reglamentē investīcijas valsts elektroenerģijas pārvades un sadales tīklos	Tiesību normas, kas norāda uz to noteikumu stāšanos spēkā, kuri reglamentē investīcijas valsts elektroenerģijas pārvades un sadales tīklos	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē investīcijas saistībā ar jaunu elektroenerģijas tīkla jaudu, apakšstacijām, pārvades līnijām un viedu enerģijas sadales pārvaldību.
224	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Mērķrādītājs	Elektrotīkla papildu jauda	Neattiecas	MW	0	70	2. cet.	2026	Attīstīta jauna elektrotīkla jauda, kopumā 70 MW.
225	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Darbu pie apakšstacijām pabeigšana	Pabeigta jaunas apakšstacijas būvniecība un esošas apakšstacijas pārjaunošana	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2026	1) Digitālās apakšstacijas būvniecības Kuldīgā pabeigšana 2) Apakšstacijas pārjaunošanas Carnikavā pabeigšana
226	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Mērķrādītājs	Gaisvadu elektroenerģijas tīkls, kas pārveidots par kabeļtīklu	Neattiecas	Km	0	150	2. cet.	2026	150 km esošo vidēja sprieguma gaisvadu elektrolīniju ir aizstātas ar kabeļu līnijām.
227	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Viedas sadales tīkla pārvaldības risinājums	Ir ieviests viedas sadales tīkla pārvaldības risinājums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2026	Ir ieviests viedas tīklu pārvaldības risinājums. Tas ietver: — progresīva viedas sadales pārvaldības sistēmas risinājuma īstenošanu; — vismaz 285 tālvadības vidēja sprieguma jaudas slēdžu iegādi un uzstādīšanu.
228	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Pētījumi un ietekmes uz vidi novērtējums	Pētījumi un ietekmes uz vidi novērtējums ir pabeigti	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2026	Ir pabeigti divi pētījumi un viens ietekmes uz vidi novērtējums. Pirmais pētījums ietver: — maksimālā atjaunīgo energoresursu daudzuma noteikšanu, ko var pieslēgt elektroenerģijas pārvades tīklam dažādos scenārijos; — aprēķinus par atjaunīgo energoresursu apjoma paredzamo ietekmi uz pārvades tīkla drošību un stabilitāti un ar to saistīto iespējamo risinājumu apzināšanu. Otrais pētījums ietver: — elektroenerģijas patēriņa pieauguma un elektrifikācijas potenciāla aplēses 10 gadu laikposmam; — prognozēšanas metodiku jaudas pietiekamībai un tīkla attīstības plānošanai. Ietekmes uz vidi novērtējumā nosaka videi visdraudzīgākās un visrentablākās iespējas attiecībā uz projektu izbūvēt elektroenerģijas pārvades līniju, kas savienotu Ventspili, Brocēnus un Telšus.
229	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	Noteikumi, kas reglamentē investīcijas biometāna nozarē	Tiesību normas, kas norāda uz to noteikumu stāšanos spēkā, kuri reglamentē investīcijas biometāna nozarē	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	4. cet.	2024	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par tiesisko regulējumu attiecībā uz investīcijām reģionāla biometāna ievades punkta būvniecībā un IT risinājuma iegādē ievades punkta pārvaldībai.
230	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	Piešķirtas tiesības slēgt līgumus par reģionāla biometāna ievades punkta būvniecību un par IT risinājumu tā viedai pārvaldībai	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2025	Piešķirtas tiesības slēgt līgumus par reģionāla biometāna ievades punkta izbūvi un IT risinājumu attiecībā uz ievades punkta viedu pārvaldību.
231	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	Pabeigts reģionālais biometāna ievades punkts	Būvniecība pabeigta				4. cet.	2025	Reģionāla biometāna ievades punkta būvniecības pabeigšana Viss caur jauno ievades punktu esošajos cauruļvados ievadītais biometāns atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti pārskatītās Atjaunīgo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 29. līdz 31. pantā, un šīs direktīvas 26. panta noteikumiem par biokurināmo/biodegvielām, ko ražo no pārtikas vai lopbarības, un saistītajos īstenošanas un deleģētajos aktos.
232	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	IT risinājums jaunā reģionāla ilgtspējīga biometāna ievades punkta (BIP) pārvaldībai	IT risinājums iegādāts un ieviests	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2. cet.	2026	Iegādāts un instalēts IT risinājums jaunā reģionālā ilgtspējīgi iegūta biometāna ievades punkta (BIP) pārvaldībai. Minētais risinājums nodrošina šādus pakalpojumus: — biometāna ievades punkta jaudas piekļuves pārvaldība; — biometāna ievades punkta uzskaitīto datu attēlojums kopējā gāzes lietotāju platformā; — biometāna ražotāja un pārvades tīkla lietotāju attiecību uzturēšana attiecībā uz piešķīrumiem gāzes ieejas punktos; — gāzes ieejas punktu jaudu, nomināciju un piešķīrumu pārvaldība; — automātiska datu integrācija starp uzskaites punktiem un izcelsmes apliecinājumu izdošanas sistēmu. Metāna un biometāna noplūžu atklāšanas un novēršanas standartus ievieš kā drošības prasību neatņemamu daļu.

2. Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir 1 969 244 522 EUR.

REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 134 743 378 EUR.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu iemaksa

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1.Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
77	2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma, ar ko nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas procedūras, stāšanās spēkā
80	2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība	Atskaites punkts	Tehnisko prasību pieņemšana savienotai un automatizētai braukšanai
81	2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība	Atskaites punkts	Vienota modeļa pieņemšana “pēdējās jūdzes” attīstībai
98	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Likuma, ar ko līdzsvaro īrnieku un izīrētāju tiesības, stāšanās spēkā
104	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Atskaites punkts	Pieņemto kvalitatīvo un kvantitatīvo kritēriju definēšana
110	3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam	Atskaites punkts	Stratēģiskā satvara pieņemšana minimālā ienākuma atbalsta sistēmas turpmākai attīstībai
186	6.2.1.r. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas, ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un tiesvedības procesu modernizācija	Atskaites punkts	Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumu stāšanās spēkā
209	6.4.2.r. Konkurences vides pilnveidošana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz konkurences vides uzlabošanu un korupcijas risku samazināšanu publiskajā iepirkumā
213	6.4.4.r. IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai
		Daļas summa	231 000 000,00 EUR

1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
7	1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu	Atskaites punkts	Dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā
10	1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā apvienota finanšu instrumenta veidā	Atskaites punkts	Uzņēmējdarbības energoefektivitātes atbalsta programmas stāšanās spēkā
13	1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums atbalsta programmai pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas vai CO2 emisiju samazinājumu vismaz par 30 %.
16	1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās	Atskaites punkts	Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā
22	1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai	Atskaites punkts	Ziņojuma publicēšana par katastrofu riska pārvaldības sistēmas īstenošanu
27	2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija	Atskaites punkts	Regulējuma izveide IKT izstrādes darbību vienotai pārvaldībai publiskajā pārvaldē
28	2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija	Atskaites punkts	Normatīvā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes procesu un pakalpojumu digitālās transformācijas jomā
31	2.1.2.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma izveide atbalsta saņemšanai publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā
37	2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz atbalsta saņemšanu tautsaimniecības datu pārvaldības pārveides jomā
40	2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Ir izveidots Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC)
41	2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas
42	2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu	Atskaites punkts	Digitālā brieduma testa sistēmas izveide struktūrām, lai noteiktu struktūrām nepieciešamās darbības un valsts atbalstu.
69	2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Atskaites punkts	Normatīvais regulējums stiprina un īsteno vienotu sistēmu digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai, plānošanai un novērtēšanai.
70	2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Atskaites punkts	Ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras attiecīgajos līmeņos.
85	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Renovēti vai atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai
89	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Ir pieņemts juridiskais pamats, lai īstenotu atbalstu vietējo pašvaldību spēju veidošanai
93	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Atskaites punkts	Atbalsta programmas industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos pieņemšana
99	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Mājokļu cenu pieejamības stratēģijas pieņemšana
100	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Valdības noteikumi par zemas īres mājokļu būvniecību
105	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Atskaites punkts	Vietējās domes pieņem lēmumus par vismaz 20 vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju
107	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Atskaites punkts	Vietējām pašvaldībām ir pieņemta atbalsta programma elektroautobusu iegādei pašvaldību funkciju un saistīto pakalpojumu veikšanai.
112	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi
118	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Līguma noslēgšana par prognozēšanas modeļa algoritmu izstrādi, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas izstrādes uzraudzību
121	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Atskaites punkts	Standarta būvniecības projekta izstrāde
131	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Digitālās veselības aprūpes stratēģijas pieņemšana
132	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Uz cilvēku vērsta, visaptveroša un integrēta veselības aprūpes sniegšanas modeļa izstrāde, izstrādājot investīciju stratēģiju un ieteikumus integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai
135	4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai	Atskaites punkts	Metodikas pieņemšana trīs pētījumiem ar mērķi uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR), vakcinācijas un infekcijas slimību jomā
138	4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	To projektu skaits, par kuriem saņemts tehnoloģiju komisijas pozitīvs atzinums par iekārtu atbilstību attiecīgo valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai
149	4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums	Atskaites punkts	Koordinācijas mehānisms, kas apstiprināts, lai novērtētu, izstrādātu un ieviestu jaunus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļus
151	4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai	Atskaites punkts	Metodikas pieņemšana pētījumam par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību
154	5.1.r. Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija	Atskaites punkts	Ilgtermiņa valsts stratēģijas izstrāde katrai RIS3 jomai. Stratēģiskās padomes izveide katrai RIS3 jomai
159	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Atskaites punkts	Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības reforma
166	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2021.–2022. gadam pieņemšana
167	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbības uzsākšana, kontroles optimizācija
170	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Mērķrādītājs	Valsts pētniecības programmas “Ēnu ekonomikas samazināšana, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību” īstenošana
178	6.1.2.2.i. Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Iegādāts un uzstādīts spektrofotometrs izmantošanai Muitas laboratorijā
179	6.1.2.2.i. Muitas laboratorijas kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Iegādāts un uzstādīts spektrofotometrs izmantošanai lidostas muitas kontroles punktā
196	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Atskaites punkts	Apstiprināts publiskās pārvaldes modernizācijas plāns
198	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Atskaites punkts	Ir apstiprināta vienota pakalpojumu centra koncepcija kā priekšnoteikums centralizētu pakalpojumu sniegšanai
206	6.3.1.4.i. Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā	Atskaites punkts	Regulējuma publicēšana attiecībā uz atbalstu nevalstiskajām organizācijām šādās jomās: — sociālā noturība, — sabiedrības interešu aizstāvība
208	6.4.1.r. Publisko iepirkuma līgumu reģistra izveide	Atskaites punkts	Ir pieejams publiskā iepirkuma līgumu reģistrs.
210	6.4.3.r. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana	Atskaites punkts	Iepirkumu veicēju profesionalizācijas stratēģijas pieņemšana
211	6.4.3.r. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana	Atskaites punkts	Grozījumi attiecīgajos tiesību aktos, noteikumos un iekšējās procedūrās
		Daļas summa	388 000 000,00 EUR

1.3.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
1	1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana	Atskaites punkts	Koordinēta pieeja pasažieru transporta plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā
19	1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija	Mērķrādītājs	Paziņojums par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu apstiprinātiem projektiem 80 000 000 EUR apmērā
29	2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide	Mērķrādītājs	Izstrādāto un saskaņoto IKT risinājumu izstrādes darbību apraksti
32	2.1.2.1.i. Centralizētas platformas, sistēmas un pakalpojumi	Mērķrādītājs	Attīstības plānu apstiprināšana centralizētu IKT funkciju un kopīgo pakalpojumu izveidei, pārveidei vai ieviešanai
33	2.1.2.1.i. Centralizētas platformas, sistēmas un pakalpojumi	Mērķrādītājs	Saskaņotu aprakstu apstiprināšana attiecībā uz centralizētu IKT risinājumu izstrādes darbībām
38	2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība	Atskaites punkts	Datu aprites valsts platformas darbības tiesiskais regulējums
57	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Pastiprināts atbalsts darbinieku apmācībai
60	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Individuālo mācību kontu pieejas attīstība
74	2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Atskaites punkts	Izstrādāts publiskās pārvaldes digitālo prasmju satvars
79	2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs	Mērķrādītājs	IKT aprīkojuma vienību skaits mērķgrupai (izglītojamie)
84	3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma	Atskaites punkts	Jauna “Pašvaldību likuma” stāšanās spēkā
94	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana industriālo parku attīstīšanai reģionos
101	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Dzīvokļu skaits apstiprinātajos projektos
108	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Mērķrādītājs	Elektrisko skolas autobusu skaits saskaņā ar līgumiem, par kuriem piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības par pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo elektroautobusu iegādi
111	3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu
119	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana
122	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Mērķrādītājs	Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu
124	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Pieņemto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksts
127	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Atskaites punkts	Lai veicinātu tādu ekonomikas atveseļošanu, kurā tiktu radīts daudz jaunu darbvietu, Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), īstenojot aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, ir izveidots pārkvalificēšanas un prasmju pilnveides piedāvājums, kurā galvenā uzmanība pievērsta digitālajām prasmēm.
128	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Atskaites punkts	Digitālā rīka izstrāde prasmju novērtēšanai
143	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Cilvēkresursu attīstības stratēģija
144	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Cilvēkresursu kartēšanas pieņemšana veselības aprūpes jomā
146	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Veselības aprūpes darbaspēka plānošanas modeļa pieņemšana
147	4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai	Atskaites punkts	Ir izveidots koordinācijas mehānisms veselības aprūpes darbinieku apmācībai
152	4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai	Atskaites punkts	Pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti, piekļūstamību un pieejamību
155	5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa darbības uzsākšana	Mērķrādītājs	Vajadzīgo cilvēkresursu nolīgšana vai iecelšana
161	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Mērķrādītājs	Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija
168	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Sāk darboties uz datiem balstītu pakalpojumu grozs katrai nodokļu maksātāju segmentācijas grupai
169	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Atbilstības riska pārvaldības rokasgrāmatas publicēšana
171	6.1.1.r. Analītikas stiprināšana un datu pārvaldības attīstība nodokļu administrēšanas un muitas jomā	Atskaites punkts	Pētījumu rezultātu ieviešana
174	6.1.1.3.i. Personāla apmācības darbam ar analītisko platformu un konsultācijas	Mērķrādītājs	Darbinieku apmācība darbam ar analītisko platformu
181	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums
184	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu
200	6.3.1.1.i. Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde	Atskaites punkts	Ir pieejams kompetenču satvars
202	6.3.1.2.i. Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Pieejams kompetenču satvars, t. sk. mācību programmas
219	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Atskaites punkts	Noteikumi, kas reglamentē enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu uzstādīšanu
223	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Noteikumi, kas reglamentē investīcijas valsts elektroenerģijas pārvades un sadales tīklos
229	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	Noteikumi, kas reglamentē investīcijas biometāna nozarē
		Daļas summa	339 038 937 EUR

1.4.Ceturtā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
8	1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu	Mērķrādītājs	Apstiprināti projekti par vismaz 40 097 400 EUR
12	1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā apvienota finanšu instrumenta veidā	Mērķrādītājs	Apstiprināti projekti par vismaz 108 000 000 EUR
14	1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti	Mērķrādītājs	Piešķirtas tiesības slēgt līgumus energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā vismaz 27 838 800 EUR apmērā
17	1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās	Mērķrādītājs	Paziņojums par līguma piešķiršanu par vismaz 16 769 200 EUR
21	1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu no AER saražotās elektroenerģijas pārvadi uz tīkliem (t. sk. mežu un citas publiskās zemes izmantošanu vēja enerģijas ražošanai) un veicinātu vēja enerģijas infrastruktūras attīstību.
24	1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai	Mērķrādītājs	Dabas ugunsgrēku kopējā ugunsplatība 5 gadu laikposmā (2020.–2024. gads)
25	1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā	Atskaites punkts	Piešķirtas būvniecības līgumu slēgšanas tiesības par pusi no kopējā rekonstrukciju un atjaunojumu skaita
35	2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis	Mērķrādītājs	To platformu vai sistēmu skaits, ko kopīgo pakalpojumu sniedzēji darbina, izmantojot kopīgus mākoņpakalpojumus
43	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Mērķrādītājs	To digitālās pārveides ceļvežu skaits, ko struktūrām izdevuši Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIC)
45	2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā	Mērķrādītājs	To struktūru skaits, kurām sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus un attiecībā uz kurām digitālā brieduma testa rezultāts uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu, pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas
47	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits
50	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Parakstīto aizdevuma līgumu skaits
58	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Prasmju fondu koncepcijas izstrāde
63	2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība	Mērķrādītājs	Uzņēmumiem nodrošināto digitālo pamatprasmju mācību skaits
66	2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus
71	2.3.2.1.i. Digitālās prasmes cilvēkiem, tostarp jauniešiem	Mērķrādītājs	To cilvēku skaits, kuri piedalījušies mācībās
75	2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Mērķrādītājs	Valsts pārvaldes darbinieku pabeigto mācību skaits digitālo prasmju kompetenču jomā
86	3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana	Mērķrādītājs	Renovēti vai atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai
90	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Atskaites punkts	Pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu novērtēšanas pabeigšana, trūkumu konstatēšana un šo pakalpojumu uzlabošanas pasākumi
91	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Mērķrādītājs	Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits
113	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās
115	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai
133	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Ir noteikta Latvijas iedzīvotāju genoma reference (Latvijas dalība projektā Genome for Europe — GoLatvia project)
139	4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	Budžeta izpilde, ko mēra pēc kopējā veiktā iepirkuma universitātes un reģionālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas projektos, vismaz 59 800 000 EUR apmērā no kopējā budžeta, kas ir 149 500 000 EUR
141	4.1.1.3.i. Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	To sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra
145	4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide	Atskaites punkts	Ieviests jauns veselības aprūpes darbinieku atalgojuma modelis
153	4.3.1.1.i. Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai	Atskaites punkts	Sekundārās ambulatorās aprūpes kvalitātes, pieejamības un piekļūstamības pētījuma rezultāti integrēti veselības politikas pilnveidošanā
157	5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai	Atskaites punkts	Pieņemti Ministru kabineta noteikumi
160	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Atskaites punkts	Augstākās izglītības reforma
172	6.1.1.1.i. Esošo analītisko risinājumu modernizācija	Atskaites punkts	Modernizētu analītisko risinājumu darbības uzsākšana
173	6.1.1.2.i. Jaunu analīzes sistēmu izstrāde	Atskaites punkts	Jaunu analītisko sistēmu darbības uzsākšana
182	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Saņemta būvatļauja
193	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Mērķrādītājs	Jaunu mācību programmu izstrāde un apstiprināšana
195	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Atskaites punkts	Mācību centra izveide
207	6.3.1.4.i. Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā	Mērķrādītājs	Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji
214	6.4.4.r. IUB IT un analītiskās kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Pabeigta publikāciju vadības sistēmas atjaunināšana
215	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Noteikumi, ar ko izveido energokopienu reģistrācijas un darbības sistēmu
216	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Tiesību akti, ar ko groza normas par elektroenerģijas tirdzniecību un patēriņu
		Daļas summa	349 129 913 EUR

1.5.Piektā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
2	1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana	Atskaites punkts	Sabiedriskā transporta reforma RMA
4	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Parakstīti līgumi par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas modernizāciju
15	1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa samazināšana pašvaldību ēkās un infrastruktūrā
53	2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana	Mērķrādītājs	Izveidoto platformu un digitālo risinājumu skaits
56	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušo izglītībā iesaistīto pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvars pēdējās četrās nedēļās pirms apsekojuma (%)
57a	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Atskaites punkts	Rīcības plāna “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija” pieņemšana
95	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Parakstītas nodomu vēstules / noslēgti līgumi
96	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Industriālo parku/teritoriju būvniecība reģionos, kur tiek attīstīta publiskā infrastruktūra
109	3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un saistīto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde	Mērķrādītājs	Iegādāto elektrisko skolas autobusu skaits
109a	3.1.1.7.i. Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgums un investīcijas pabeigšana
116	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Atskaites punkts	Parakstīti līgumi par personu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanu
129	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Mērķrādītājs	Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji ar uzlabotām prasmēm
136	4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai	Atskaites punkts	Sabiedrības veselības pētniecība, kas veikta, lai uzlabotu sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu AMR, vakcinācijas un infekcijas slimību jomā
158	5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai	Mērķrādītājs	Finansējuma saistības
176	6.1.2.1.i. Dzelzceļa rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei	Atskaites punkts	Dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneri, kas savienoti ar rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu BAXE
180	6.1.2.3.i. Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP	Atskaites punkts	Līnija pasta sūtījumu viedai skenēšanai un automātiskai šķirošanai/analīzei, kas ieviesta lidostas muitas kontroles punktā
187	6.2.1.1.i. AML inovāciju centra izveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanai	Atskaites punkts	Sadarbības platforma finanšu ziņu vākšanai un zināšanu apmaiņai, lai uzlabotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanu
188	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Atskaites punkts	Ir apstiprināts progresa ziņojums par rīcības plāna īstenošanu
189	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Atklāto krimināltiesvedību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi īpatsvars
190	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Sertificētu ekonomisko noziegumu izmeklētāju skaits programmā “Sertificēts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas speciālists (CAMS)”
191	6.2.1.2.i. Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Aprīkojums tiesībaizsardzības amatpersonām
192	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Atskaites punkts	Likuma un citu tiesību aktu, kas saistīti ar Tiesnešu mācību centru, stāšanās spēkā
197	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Atskaites punkts	Apstiprināts progresa pārskats par Publiskās pārvaldes modernizācijas plāna īstenošanu
201	6.3.1.1.i. Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde	Mērķrādītājs	Mācības, ko pabeiguši valsts pārvaldes darbinieki
203	6.3.1.2.i. Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana	Mērķrādītājs	Mācības, ko pabeiguši valsts pārvaldes darbinieki
204	6.3.1.3.i. Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz inovācijas ekosistēmu
205	6.3.1.3.i. Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība	Atskaites punkts	Inovācijas laboratorijas finansiālās ilgtspējas nodrošināšana
217	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Noteikumi par elektroenerģijas tīkla optimizāciju
218	7.1.r. Valsts enerģētikas nozares pārveidošana	Atskaites punkts	Noteikumi par biometānu, kas transportēts ārpus dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām
220	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Atskaites punkts	Līgumi par 60 MW enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas uzstādīšanu un IT risinājumu pārvades tīkla pārvaldībai
221	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Mērķrādītājs	Enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (EUBS)
222	7.2.i. Energoapgādes drošība un stabilitāte un sinhronizācija ar Savienības tīklu	Atskaites punkts	IT risinājums elektroenerģijas pārvades tīkla pārvaldībai
230	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	Piešķirtas tiesības slēgt līgumus par reģionāla biometāna ievades punkta būvniecību un par IT risinājumu tā viedai pārvaldībai
231	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	Pabeigts reģionālais biometāna ievades punkts
		Daļas summa	274 831 150 EUR

1.6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
3	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Mērķrādītājs	Izveidoto elektrisko dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai
4a	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Modernizēta Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija
5	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Mērķrādītājs	Investīcijas bezemisiju transportā (elektroautobusi un uzlādes stacijas)
5.a	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Atskaites punkts	Pabeigti sabiedriskā transporta infrastruktūras projekti
6	1.1.1.i. Rīgas metropoles transporta infrastruktūras uzlabošana	Mērķrādītājs	Jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla)
9	1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti
11	1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā apvienota finanšu instrumenta veidā	Mērķrādītājs	Plānots SEG emisiju ietaupījums
18	1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti
20	1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija	Mērķrādītājs	Pieslēgumpunkti elektrotransportlīdzekļu uzlādei un/vai mikroģenerācijas uzstādīšanai
23	1.3.1.1.i. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai	Mērķrādītājs	Katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecība
26	1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā	Mērķrādītājs	Pabeigto investīciju projektu skaits
30	2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide	Mērķrādītājs	IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām publiskās pārvaldes funkcijām (t.sk. sistēmām)
34	2.1.2.1.i. Centralizētas platformas, sistēmas un kopīgie pakalpojumi	Mērķrādītājs	Izveidoto un ekspluatācijā esošo centralizēto IKT platformu un sistēmu skaits
36	2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis	Mērķrādītājs	To platformu vai sistēmu skaits, ko kopīgo pakalpojumu sniedzēji darbina, izmantojot kopīgus mākoņpakalpojumus
39	2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika	Mērķrādītājs	Nozares, par kurām būtiskas datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformās, tostarp kontrolētās izplatīšanas platformās, ģeoportālos vai atvērto datu portālos
44	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Mērķrādītājs	To digitālās pārveides ceļvežu skaits, ko struktūrām izdevuši Eiropas digitālās inovācijas centri (EDIC)
44.a	2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei	Atskaites punkts	Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) atbalsts struktūru digitālajai pārveidei
46	2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā	Mērķrādītājs	To struktūru skaits, kurām sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus un attiecībā uz kurām digitālā brieduma testa rezultāts uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu, pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas
48	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits
49	2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā	Mērķrādītājs	Piesaistītais privātais finansējums
51	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Parakstīto aizdevuma līgumu skaits
52	2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai	Mērķrādītājs	Privātais finansējums, par ko uzņemtas saistības.
54	2.2.1.5.i. Mediju uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu skaits
59	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Prasmju fondu pilotēšana
61	2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība	Mērķrādītājs	Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projekts
62	2.3.1.1.i. Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana	Mērķrādītājs	To speciālistu (uzņēmējdarbības, akadēmiskā un publiskā sektora) un studentu skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanā un valodu tehnoloģiju jomā
64	2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība	Mērķrādītājs	Uzņēmumiem nodrošināto digitālo pamatprasmju mācību skaits
65	2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība	Mērķrādītājs	To IKT speciālistu skaits, kuri apmācīti, izmantojot neformālu mācību pieeju
67	2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība	Mērķrādītājs	Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus
68	2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai	Mērķrādītājs	Digitālo prasmju pilnveide 16–74 g.v. cilvēkiem: iedzīvotāji, kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes
72	2.3.2.1.i. Digitālās prasmes cilvēkiem, tostarp jauniešiem	Mērķrādītājs	To cilvēku skaits, kuri ir piedalījušies mācībās vai tehnoloģiskās inovācijas darbībās digitālajā darbā ar jaunatni
73	2.3.2.1.i. Digitālās prasmes cilvēkiem, tostarp jauniešiem	Mērķrādītājs	To pašvaldību skaits, kurām ir digitālo prasmju pilnveides programmas jauniešiem
76	2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība	Mērķrādītājs	Valsts pārvaldes darbinieku pabeigto mācību skaits digitālo prasmju satvara jomās
83	2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība	Mērķrādītājs	Mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisku ēku skaits, kurām ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkliem
92	3.1.1.2.i. Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai	Mērķrādītājs	Apmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits
97	3.1.1.3.i. Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos	Mērķrādītājs	Jaunu darba vietu radīšana industriālajos parkos ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo algu attiecīgajā ekonomikas nozarē
102	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Dzīvokļu skaits apstiprinātajos projektos
103	3.1.1.4.i. Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Uzcelto dzīvokļu skaits
106	3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana	Mērķrādītājs	Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana
109b	3.1.1.7.i. Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai	Mērķrādītājs	Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi
114	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Mērķrādītājs	Būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās, kas nodrošina
117	3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem	Mērķrādītājs	Nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti
120	3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde	Atskaites punkts	Prognozēšanas rīka izstrāde
123	3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība	Mērķrādītājs	Nodrošinātas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas 408 pensijas vecuma personām
125	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana
126	3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai	Atskaites punkts	Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību
130	3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū	Mērķrādītājs	Bezdarbnieki, darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautie iedzīvotāji ar uzlabotām prasmēm
130a	3.1.2.6.i. Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana	Mērķrādītājs	Tehniskie palīglīdzekļi personām ar funkcionāliem traucējumiem
134	4.1.1.r. Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība	Atskaites punkts	Nodrošināta onkoloģijas jomas metodiskā vadība
137	4.1.1.1.i. Atbalsts sabiedrības veselības pētījumu veikšanai	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības politikas plānošanu un īstenošanu tādās jomās kā rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR), vakcinācija un infekcijas slimības
140	4.1.1.2.i. Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	Slimnīcu skaits ar uzlabotu infrastruktūru
142	4.1.1.3.i. Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai	Mērķrādītājs	To sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra
148	4.2.1.1.i. Atbalsts cilvēkresursu attīstības sistēmas ieviešanai	Atskaites punkts	Veselības aprūpes mācību procesā ieviesta simulācijas pieeja
150	4.3.1.r. Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums	Mērķrādītājs	Jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļu integrēšana publiski finansētos veselības aprūpes pakalpojumos
156	5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Uzraudzības ziņojuma publicēšana, kurā sniegta informācija par katru viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomu un inovācijas pārvaldības modeļa darbību.
162	5.2.1.r. Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma	Mērķrādītājs	To valsts augstākās izglītības iestāžu īpatsvars, kuras skar pārvaldības izmaiņas
163	5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti	Mērķrādītājs	Konsolidācijas granti
164	5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti	Mērķrādītājs	Parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi
165	5.2.1.1.i. Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti	Mērķrādītājs	Parakstīti iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi
175	6.1.2. r. Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze	Mērķrādītājs	To kravu attēlu īpatsvars, kurus skenē Latvijas muitas kontroles punktos un analizē attālināti un centralizēti
177	6.1.2.1.i. Dzelzceļa rentgena iekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei	Atskaites punkts	Ieviesta dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platforma
183	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Ir pabeigts norobežojošo konstrukciju cikls
185	6.1.2.4.i. Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā	Atskaites punkts	Uzstādītas kravu kontroles rentgena iekārtas
194	6.2.1.3.i. Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide	Mērķrādītājs	Mācību programmu īstenošana
199	6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija	Mērķrādītājs	Tiešās publiskās pārvaldes cilvēkresursu īpatsvars, kuri saņem grāmatvedības un cilvēkresursu vadības pakalpojumus centralizēti.
212	6.4.3.r. Profesionalizācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana	Atskaites punkts	To tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem īsteno iepirkumu centralizāciju
224	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Mērķrādītājs	Elektrotīkla papildu jauda
225	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Apakšstaciju būvniecības darbu pabeigšana
226	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Mērķrādītājs	Gaisvadu elektroenerģijas tīkls, kas pārveidots par kabeļtīklu
227	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Viedas sadales tīkla pārvaldības risinājums
228	7.3.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība	Atskaites punkts	Pētījumi un ietekmes uz vidi novērtējums
232	7.4.i. Ilgtspējīga biometāna izmantošanas palielināšana	Atskaites punkts	IT risinājums jaunā reģionāla ilgtspējīga biometāna ievades punkta (BIP) pārvaldībai
		Daļas summa	387 244 522 EUR

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Plāna īstenošanu koordinē Finanšu ministrija.

Finanšu ministrija veic vadošās iestādes funkcijas; tās nošķir no citām tās funkcijām, tostarp revīzijas iestādes funkcijām.

Finanšu ministrija kā vadošā iestāde atbild par plāna vadības un kontroles sistēmas izstrādi, koordinē ziņošanas procesu plāna īstenošanas laikā (pusgada ziņojums par plāna progresa apkopošanu) un citas funkcijas. Centrālā finansēšanas un līgumu aģentūra (CFLA) ir norīkota kā starpniekstruktūra, kas atbild par plāna īstenošanu, kontroli un uzraudzību.

Revīzijas iestāde, kas plānošanas, revīzijas, ziņojumu sagatavošanas un atzinumu sniegšanas jomā ir neatkarīga no citām Finanšu ministrijas struktūrvienībām, izstrādā plāna revīzijas stratēģiju un sagatavo kopsavilkumu par revīzijām, kas veiktas kā papildinājums maksājuma pieprasījumam. Nozaru ministrijas un Valsts kanceleja veic ar plāna īstenošanu saistītos pienākumus.

Administratīvos resursus, kas vajadzīgi plāna pārvaldības un uzraudzības funkcijām, nodrošina, no atbildīgo iestāžu esošajiem resursiem, izmantojot vajadzīgos papildu cilvēkresursus. Iestāžu iesaiste plāna īstenošanā notiek to pamatdarbību un funkciju noteiktajos ietvaros. Nozaru ministriju finansējumu plāna īstenošanai piešķir saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām finansējuma saņemšanai no valsts budžeta.

Valsts budžetā ir paredzēta atsevišķa budžeta programma ar Atveseļošanas un noturības plānu saistītām finanšu plūsmām, kas nodrošina finanšu plūsmu izsekojamību un nošķiramību.

Choose the experimental features you want to try