EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.7.2025

COM(2025) 430 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI,

kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1031 13. pantu, par minētās regulas piemērošanu un panākumiem saskaņā ar minēto regulu risinātajās starptautiskajās sarunās par Savienības ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem trešās valstīs

Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. jūnija Regula (ES) 2022/1031 par trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem (Starptautiskā iepirkuma akts – IPI) 1 (“IPI regula”), tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2022. gada 30. jūnijā un stājās spēkā 2022. gada 29. augustā.

IPI regulas 13. pants nosaka, ka Eiropas Komisija (“Komisija”) līdz 2025. gada 30. augustam un pēc tam vismaz ik pēc diviem gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu un par panākumiem saskaņā ar šo regulu risinātajās starptautiskajās sarunās par Savienības ekonomikas dalībnieku piekļuvi publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem trešās valstīs. Komisijai šis ziņojums ir jāpublisko.

Ar IPI regulu Komisija ir arī pilnvarota izstrādāt konkrētus instrumentus, lai atvieglotu regulas piemērošanu. Komisija minētās prasības ir izpildījusi, un 1. iedaļā ir aprakstīti attiecīgie veiktie pasākumi. Kopš IPI regulas stāšanās spēkā Komisija ir sākusi un pabeigusi vienu IPI izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) pasākumiem un praksi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgū 2 . Šī pirmā IPI izmeklēšana ir izklāstīta 2. iedaļā. Visbeidzot, 3. iedaļā ir sniegti Komisijas secinājumi, kuru pamatā ir tās pieredze IPI regulas piemērošanā līdz šā ziņojuma sagatavošanas dienai.

1.Instrumenti vieglākai IPI regulas piemērošanai

Komisija visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir darījusi pieejamus vairākus instrumentus, kas atvieglo IPI regulas piemērošanu, proti, darbības pamatnostādnes, norādījumus un divus tiešsaistes rīkus – sūdzību rīku, kas paredzēts personām, kuras potenciāli skar iepirkuma ierobežojumi ārvalstīs, un skaidrojošu rīku, kura mērķis ir atvieglot IPI pasākumu īstenošanu Savienības līgumslēdzējām iestādēm.

1.1. Komisijas pamatnostādnes, kas līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem atvieglo IPI regulas piemērošanu

IPI regulas 12. pantā ir noteikts, ka Komisijai sešu mēnešu laikā pēc regulas stāšanās spēkā ir jāizdod darbības pamatnostādnes, lai līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem atvieglotu regulas piemērošanu. Komisija ir izpildījusi minēto prasību, publicējot šādas pamatnostādnes (“pamatnostādnes”) 3 2023. gada 21. februārī.

Pamatnostādnēs līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem sniegti norādījumi par to, kā noteikt ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu izcelsmi. Attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem kritērijs ir dibināšanas vieta, un pamatnostādnēs ir skaidrots jēdziens “būtiska saimnieciskā darbība”, kas ieviests, lai novērstu IPI regulas apiešanu ar čaulas uzņēmumiem. Preču izcelsmi nosaka saskaņā ar nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Savienības Muitas kodeksā 4 . Savukārt pakalpojumu izcelsmi nosaka, pamatojoties uz to sniedzēja izcelsmi.

Visbeidzot, pamatnostādnēs ir precizēti noteikumi par to, kā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piemēro IPI pasākumus, tajā skaitā vērtēšanas noteikumi, saskaņā ar kuriem var noteikt, vai līguma vērtība ir mazāka vai lielāka par IPI regulas 6. pantā minētajām IPI pasākuma(-u) piemērošanas robežvērtībām. Tajās ir noteiktas publiskā iepirkuma procedūru pārredzamības prasības, kas jāievēro, kad tiek piemēroti IPI pasākumi (novērtējuma korekcijas pasākumi un izslēgšana), un izskaidroti noteikumi par IPI pasākumu piemērošanu konkrētiem līgumiem, piemēram, pamatlīgumiem.

1.2. Tiešsaistes sūdzību rīks

IPI regulas 5. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka Komisijai savā tīmekļa vietnē ir jādara pieejams tiešsaistes rīks, lai Savienības ieinteresētās personas un dalībvalstis varētu oficiāli iesniegt pamatotu sūdzību, uz kuras pamata Komisija var sākt izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par trešās valsts pasākumu vai praksi. Komisija ir izpildījusi šo pienākumu, darot pieejamu tiešsaistes sūdzību rīku 5 . Tiešsaistes sūdzību rīkā ir obligāti aizpildāmi lauki, kuros jānorāda, piemēram, sūdzības iesniedzēja identitāte, informācija par sūdzību un trešās valsts pasākuma un/vai prakses faktu apraksts, kā arī neobligāti lauki (piemēram, par pasākuma ekonomisko vai sistēmisko ietekmi, pretendēšanas pieredzi un jau veiktām vai plānotām darbībām). Komisija ir ieviesusi stingrus aizsardzības pasākumus, lai sūdzību izskatīšanā nodrošinātu ļoti augstu konfidencialitātes un anonimitātes līmeni. Līdz šim Komisija izveidotajā tiešsaistes sūdzību rīkā nav saņēmusi nevienu pamatotu sūdzību. Tomēr citos kanālos Komisija ir saņēmusi vairākas neoficiālas sūdzības par publiskā iepirkuma šķēršļiem trešās valstīs.

1.3. Norādījumi ieinteresētajām personām par informācijas sniegšanu saskaņā ar IPI regulas 5. panta 1. punktu

Saskaņā ar IPI regulas 5. panta 1. punktu paziņojumā par IPI izmeklēšanas sākšanu iekļauj aicinājumu ieinteresētajām personām un dalībvalstīm noteiktā termiņā sniegt Komisijai atbilstīgu informāciju. Lai informētu ieinteresētās personas par pieteikšanās kārtību un lai strukturētu informācijas vākšanu no ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, Komisija ir publicējusi norādījumus ieinteresētajām personām par informācijas sniegšanu 6 .

1.4. Tiešsaistes rīks “Procurement4Buyers”

Lai gan IPI regulā tas nav prasīts, Komisija savā tīmekļa vietnē ir darījusi publiski pieejamu iepirkuma rīku, kas cita starpā informē līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzējus, kad tiem ir jāierobežo ārvalstu pretendentu dalība saskaņā ar IPI pasākumiem. Lai ātri un uzticami pārbaudītu, kuriem trešo valstu pretendentiem ir juridiski garantētas tiesības piedalīties plānotā iepirkuma konkursā, iepirkuma iestādes un iepirkuma veicēji var izmantot rīku “Procurement4Buyers” 7 , kas ir pieejams Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē “Acces2Markets”. Pietiek norādīt iepirkuma veicēja identitāti, paredzētā iepirkuma priekšmetu un paredzamo vērtību (CPV kods 8 ) un vajadzības gadījumā atbildēt uz dažiem papildu jautājumiem. Pēc tam rīka lietotājs saņem to atļauto valstu sarakstu, kuru pretendenti ir tiesīgi piedalīties iepirkumā, kā arī to izslēgto valstu sarakstu, kuru uzņēmumiem ir liegts iesniegt piedāvājumus. Izslēgto valstu saraksts atspoguļo IPI lēmumu pieņemšanas procedūru rezultātus 9 .

2.IPI izmeklēšana attiecībā uz ĶTR pasākumiem un praksi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgū

Komisija 2024. gada 24. aprīlī pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu saskaņā ar IPI regulas 5. panta 1. punktu attiecībā uz ĶTR pasākumiem un praksi, kuru rezultātā nopietni un atkārtoti pasliktinājusies Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuve ĶTR medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgum. Saskaņā ar IPI regulas 5. panta 2. punktu 2024. gada 24.–26. jūlijā Pekinā notika konsultācijas ar ĶTR. Konsultācijās netika panākts apmierinošs risinājums izmeklēšanā konstatēto iepirkuma ierobežojumu novēršanai.

2025. gada 14. janvārī, kad bija pabeigta izmeklēšana un konsultācijas ar ĶTR, Komisija saskaņā ar IPI regulas 5. panta 4. punktu publiskoja ziņojumu, kurā bija izklāstīti izmeklēšanā gūtie konstatējumi un ierosināta tālākā rīcība (“izmeklēšanas ziņojums”) 10 . Saskaņā ar IPI regulas 5. panta 4. punktu Komisija izmeklēšanas ziņojumu attiecīgi 2025. gada 29. un 30. janvārī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šī izmeklēšana bija īpaši sarežģīta, jo Ķīnas publiskā iepirkuma tirgus ir nepārredzams. Ārvalstu piegādātāju diskriminācija izriet ne tikai no tiesību normām, bet arī no daudziem administratīviem pasākumiem, iekšējām pamatnostādnēm un norādījumiem, kas izdoti dažādos valdības līmeņos. Bija ļoti grūti savākt plašu izlasi, kurā būtu ĶTR iepirkuma līgumi tādā formātā, kas ļauj jēgpilni novērtēt, vai pavaddokumentos un konkursa nosacījumos ir ietverti ierobežojoši pasākumi, kuri ietekmē Savienības uzņēmumus. Šo šķēršļu dēļ bija jāliek lietā ievērojami resursi. Veicot apjomīgu analīzi un sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, Komisija galu galā pārvarēja šīs grūtības un ieguva detalizētu priekšstatu par pastāvošajiem sistēmiskajiem šķēršļiem.

Izmeklēšanas ziņojumā Komisija secināja, ka ĶTR, izmantojot juridiski saistošus noteikumus, kas paredz, ka publiskā sektora struktūrām ir jādod priekšroka vietējiem ražojumiem, kad vien ir pieejama vietēja alternatīva, ir izveidojusi visaptverošu sistēmu, kas sistemātiski dod priekšroku vietējām medicīniskajām ierīcēm pretstatā ārvalstu ražojumiem; to papildina apgrūtinošas importēto preču apstiprināšanas procedūras un nozarei specifiski pasākumi, kā arī vietējo ražojumu iegādes mērķa kvotas slimnīcām. Šī visaptverošā diskriminējošā sistēma attiecas uz visām medicīnisko ierīču kategorijām un ir spēkā visā ĶTR teritorijā neatkarīgi no konkrēto iepirkuma līgumu vērtības. Turklāt Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā uz apjomu balstīta iepirkuma organizēšana stimulē piegādātājus piedāvāt ļoti zemas cenas, lai iegūtu lielus līgumus, un faktiski no konkursiem tiek izslēgti uz peļņu orientēti uzņēmumi, kuri nesaņem valsts subsīdijas. Komisija guva pierādījumus par diskriminējošu un izslēdzošu praksi 87 % iepirkuma līgumu, kurus tā pārbaudīja. Komisija secināja, ka minētie pasākumi un prakse nopietni un atkārtoti pasliktina Savienības ekonomikas dalībnieku un Savienībā ražoto medicīnisko ierīču piekļuvi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgum ĶTR. Tāpēc tie ir trešās valsts pasākumi vai prakse IPI regulas 2. panta 1. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Attiecībā uz konsultāciju rezultātiem izmeklēšanas ziņojumā ir minēts, ka Ķīnas valdība (“ĶV”) apgalvojusi, ka vienpusēji neatvērs savu iepirkuma tirgu medicīniskajām ierīcēm, un nav ierosinājusi konkrētus korektīvus pasākumus, lai novērstu nopietno un atkārtoto piekļuves pasliktināšanos.

Uz šā pamata Komisija vērtēja IPI regulas 6. panta nosacījumus, lai pieņemtu IPI pasākumu, kas definēts IPI regulas 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā. Komisija novērtēja: i) iespējama IPI pasākuma samērīgumu un atbilstību attiecībā pret konstatētajiem pasākumiem un praksi; ii) alternatīvu piegādes avotu pieejamību un iii) Savienības intereses (Savienības ražotāju ekonomiskās intereses, iespējamo ietekmi uz Savienības līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem un IPI pasākuma vispārējo ietekmi uz Savienības ekonomiku).

Pēc šā novērtējuma Komisija plānoja noteikt IPI pasākumu, kas izpaustos kā visu ĶTR izcelsmes ekonomikas dalībnieku iesniegto piedāvājumu izslēgšana no visām publiskā iepirkuma procedūrām Savienībā, kuru priekšmets ir tādu medicīnisko ierīču iepirkums, uz kurām attiecas Regulā (EK) Nr. 2195/2002 11 noteiktie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi no 33100000-1 līdz 33199000-1 un kuru paredzamā vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 5 000 000 EUR bez PVN. Tas ir visaptverošākais pasākums, ko Savienība var noteikt medicīnisko ierīču nozarē saskaņā ar IPI regulu, kura nepieļauj pasākumu piemērošanu iepirkuma procedūrām ar zemāku paredzamo vērtību. Tomēr tā tvērums vienalga ir šaurāks nekā Ķīnas Tautas Republikā konstatēto diskriminējošo pasākumu un prakses tvērums. Ķīnas sistēma vispārēji attiecas uz visiem publiskā iepirkuma līgumiem neatkarīgi no vērtības, turpretī IPI pasākums attiecas tikai uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība pārsniedz 5 miljonus EUR. Turklāt IPI pasākums ļauj izraudzītajiem pretendentiem līdz 50 % no līgumu izpildei nepieciešamajām medicīniskajām ierīcēm iegādāties Ķīnas Tautas Republikā, tādējādi joprojām nodrošinot Ķīnas izcelsmes medicīnisko ierīču ievērojamu klātbūtni Savienības iepirkuma tirgos. Šie ierobežojumi tieši izriet no robežvērtībām un nosacījumiem, kas noteikti pašā IPI regulā.

Komisija IPI pasākumu pieņēma 2025. gada 19. jūnijā ar Komisijas 2025. gada 19. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2025/1197 12 saskaņā ar IPI regulas 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Tirdzniecības šķēršļu komitejā. Pasākums stājās spēkā desmit dienas pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī uz pieciem gadiem. ĶV 2025. gada 6. jūlijā pieņēma atbildes pasākumus attiecībā uz ES uzņēmumiem, precēm un pakalpojumiem.

Lai gan Komisija ir centusies uzlabot Savienības ekonomikas dalībnieku un Savienībā ražotu medicīnisko ierīču piekļuvi ĶTR medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgum un ir notikušas daudzas pārrunas ar ĶV, šā IPI procesa rezultātā ĶV vēl nav atcēlusi konstatētos pasākumus un praksi. Tomēr konsultācijas ar ĶV bija noderīgas, lai labāk izprastu ierobežojošos pasākumus un praksi ĶTR un apzinātu pasākumus, kas vajadzīgi to pilnīgai atcelšanai. Komisija ir gatava turpināt sadarbību ar ĶV līdz pat brīdim, kad tiek atcelti konstatētie pasākumi un prakse. Šajā sakarā IPI regulas 6. panta 10. punktā ir paredzēts, ka Komisija var apturēt vai atcelt IPI pasākumu, ja attiecīgā trešā valsts veic pietiekamus korektīvus pasākumus, lai izbeigtu vai novērstu kaitējumu Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvei minētās trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, tādējādi uzlabojot šādu piekļuvi. Komisija cieši uzraudzīs to, kā ES līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piemēro IPI pasākumu, arī attiecībā uz IPI pasākuma piemērošanas izņēmumiem. Šajā sakarā Komisija patur iespēju pieprasīt informāciju no dalībvalstīm saskaņā ar IPI regulas 13. panta 1. punktu.

3.IPI regulas piemērošanā gūtās atziņas

Pārskata periodā Komisija, izmantojot savus izmeklēšanas resursus un sazinoties ar dažādu Savienības nozaru pārstāvjiem, ir apkopojusi informāciju par iespējamiem ierobežojošiem pasākumiem un praksi trešās valstīs. Visbiežāk konstatētie ierobežojumi ir Savienības ekonomikas dalībnieku un/vai preču, un/vai pakalpojumu izslēgšana no iepirkuma procedūrām vai teritoriālas ierobežošanas prasības un priekšrokas došana vietējai izcelsmei, piemēram, kompensāciju piešķiršana, kas bieži de facto nozīmē izslēgšanu.

Komisija ir apkopojusi informāciju, kas liecina, ka daži no šiem pasākumiem un šī prakse varētu būtiski pasliktināt Savienības nozares pārstāvju piekļuvi trešās valsts publiskā iepirkuma tirgiem un liegt iespējas Savienības ekonomikas dalībniekiem.

Kaut arī bija norādes par šādu būtisku ekonomisko kaitējumu, Savienības nozare nav izmantojusi iespēju saskaņā ar IPI regulas 5. panta 1. punktu iesniegt oficiālu IPI sūdzību par konstatētajiem pasākumiem vai praksi. Tādējādi vienīgā IPI izmeklēšana pārskata periodā tika sākta pēc Komisijas iniciatīvas. Komisija uzskata, ka oficiālu IPI sūdzību neiesniegšana skaidrojama ar vairākiem faktoriem.

Pirmkārt, ekonomikas dalībnieki (pretendenti), kas darbojas publiskā iepirkuma tirgos, bieži vien ir ļoti atkarīgi no pircēja (publiskās iestādes). Lai gan Komisija ir ieviesusi stingru konfidencialitātes politiku, kuras pamatā ir visaugstākie standarti konfidenciālas informācijas aizsardzībai sūdzību izskatīšanā, dažādu nozaru ekonomikas dalībnieki, kas darbojas dažādos trešo valstu tirgos, atzīst, ka viņiem ir bažas par attiecīgās trešās valsts pret viņiem vērstu pretdarbību un nelabvēlīgu attieksmi oficiālas sūdzības iesniegšanas gadījumā.

Otrkārt, ES uzņēmumi, kuri pašlaik darbojas trešo valstu iepirkuma tirgos, dažkārt nav īpaši ieinteresēti slēgt Savienības tirgu, lai iegūtu spēcīgāku pozīciju un iesaistītos diskusijās ar attiecīgo valsti. Pieņemot lēmumu par izmeklēšanas sākšanu, vispārējo interešu novērtējumam ir jābūt labi izsvērtam un ir jāņem vērā visu Savienības uzņēmumu ekonomiskās intereses.

Lai atbalstītu IPI regulas efektīvu izmantošanu, Komisija ir izstrādājusi rīkus un norādījumus, kas ieinteresētajām personām visās nozarēs attiecīgā gadījumā atvieglo tās piemērošanu.

Izmeklēšana attiecībā uz ĶTR pasākumiem un praksi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgū bija balstīta uz pārliecinošiem pierādījumiem. Tomēr tā ir izgaismojusi dažus trūkumus datu pieejamībā attiecībā uz starptautiskā publiskā iepirkuma plūsmām. Ir grūti piekļūt publiskā iepirkuma līgumu datiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu Savienības pretendentu dalību trešo valstu publiskajā iepirkumā, kā arī to, kādu ietekmi rada trešo valstu iepirkumā pastāvošie pret Savienības pretendentiem vērstie šķēršļi. Arī Savienības iepirkuma tirgū trūkst noteiktu veidu datu, tādēļ ir diezgan grūti novērtēt iespējamā(-o) IPI pasākuma(-u) ietekmi Savienībā. Piemēram, dati par publiskā iepirkuma līgumiem, kas pašreiz pieejami Tender Electronic Daily (“TED”), ietver ziņas par izraudzītā pretendenta izcelsmi, taču nesniedz informāciju par iepirkto preču un pakalpojumu izcelsmi. Arī informācija par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu ar trešo valstu ekonomikas dalībniekiem un par izraudzīto pretendentu faktiskajiem īpašniekiem ir ierobežota. TED datubāzes papildināšana ar šādu informāciju, it īpaši par iepirkto preču un pakalpojumu izcelsmi, atvieglotu gan IPI izmeklēšanu veikšanu, gan IPI pasākumu īstenošanu un pēcuzraudzību.

4.Secinājumi

Saskaņā ar IPI regulā ietvertajām juridiskajām prasībām Komisija ir ieviesusi instrumentus, kas vajadzīgi, lai ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem atvieglotu IPI regulas piemērošanu. Ziņojums par IPI regulas piemērošanu ir balstīts arī uz Komisijas pieredzi līdz šim vienīgajā IPI izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR pasākumiem un praksi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgū.

Vērtējot šīs pirmās izmeklēšanas un pirmo IPI pasākumu ilgtermiņa iznākumu, šobrīd ir pāragri secināt, cik lielā mērā akts ir sasniedzis mērķi atvērt publiskā iepirkuma tirgu trešās valstīs. IPI pasākumi kalpo kā Savienības ietekmes svira šādas atvēršanas panākšanai. Lai gan konsultāciju procesā ar ĶV netika rasts apmierinošs risinājums, Komisija joprojām ir atvērta sadarbībai pat pēc IPI pasākuma noteikšanas un pieļauj iespēju to apturēt vai atcelt, ja ĶTR atceltu konstatētos pasākumus un praksi.

Visbeidzot jānorāda, ka Komisija ievāc plašu informāciju par iepirkuma šķēršļiem trešās valstīs, taču lēmums sākt izmeklēšanu ir rūpīgi jāapsver, jo ārvalstu iepirkuma sistēmās pēc būtības ir sarežģīti orientēties. Grūtības rada sarežģītu tiesisko regulējumu interpretācija un diskriminējošas prakses konstatēšana – ņemot vērā, ka šāda prakse var izrietēt nevis no tiesību normām, bet gan no administratīviem pasākumiem un prakses –, kā arī izpratnes gūšana par to, kā šādas sistēmas tiek piemērotas praksē. Šajā sakarā bieži ir jāizskata liels apjoms iepirkuma līgumu, kuri nereti nav publiski pieejami un kuriem bieži trūkst pienācīgai novērtēšanai nepieciešamās dokumentācijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi cieši sadarboties ar vietējo nozari. Ir kritiski svarīgi saglabāt atvērtus saziņas kanālus un nodrošināt pilnīgu informācijas apmaiņas konfidencialitāti, ko Komisija jau ir nodrošinājusi un arī turpmāk uzskata par prioritāti.

(1)

     OV L 173, 30.6.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1031/oj .

(2)

   Paziņojums par izmeklēšanu saskaņā ar Starptautiskā iepirkuma aktu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas pasākumiem un praksi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgū (C/2024/2343) (OV C, C/2024/2973, 24.4.2024.,

   ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2973/ojhttp://data.europa.eu/eli/C/2024/2973/oj ).

(3)

   Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes, kas līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem atvieglo IPI regulas piemērošanu” (2023/C 64/04) (OV C 64, 21.2.2023., 7. lpp.,  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023XC0221(02) ).

(4)

4     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(5)

      https://trade.ec.europa.eu/access-to-markets/en/contact-form?type=COMPL_IPI .

(6)

      https://trade.ec.europa.eu/access-to-markets/en/form-assets/IPI_interested_parties_guidance.pdf .

(7)

      https://trade.ec.europa.eu/access-to-markets/en/contact-form?type=COMPL_IPI .

(8)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) ar grozījumiem (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.; ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/2195/2022-07-10http://data.europa.eu/eli/reg/2002/2195/2022-07-10 ).

(9)

      https://webgate.ec.europa.eu/procurementbuyers/#/procumementlocation .

(10)

   Komisijas ziņojums saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1031 5. panta 4. punktu par izmeklēšanu saskaņā ar Starptautiskā iepirkuma aktu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas pasākumiem un praksi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgū (COM(2025) 5) un Komisijas dienestu darba dokuments “Fakti, kas konstatēti IPI izmeklēšanā par ĶTR medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgu” (SWD(2025) 2) (“dienestu darba dokuments”), kas pievienots dokumentam “Komisijas ziņojums saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1031 5. panta 4. punktu par izmeklēšanu saskaņā ar Starptautiskā iepirkuma aktu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas pasākumiem un praksi medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgū”.

(11)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) ar grozījumiem (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.; ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/2195/2022-07-10http://data.europa.eu/eli/reg/2002/2195/2022-07-10 ).

(12)

   Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1197 (2025. gada 19. jūnijs), ar ko, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1031, nosaka Starptautiskā iepirkuma akta pasākumu, ar kuru ierobežo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ekonomikas dalībnieku un medicīnisko ierīču piekļuvi Eiropas Savienības medicīnisko ierīču publiskā iepirkuma tirgum.  http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1197/oj .