(1)

Ieguldījumi Savienībā veicina tās izaugsmi, palielinot konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, iepludinot kapitālu un ieviešot tehnoloģijas, inovācijas un zinātību.

(1)

Savienība atzinīgi vērtē ārvalstu ieguldījumus, jo tie veicina tās izaugsmi, palielinot konkurētspēju, radot darbvietas un apjomradītus ietaupījumus, iepludinot kapitālu un ieviešot tehnoloģijas, inovācijas un zinātību.

(3)

Tomēr saskaņā ar starptautiskajām saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) , kā arī tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm, Savienība un dalībvalstis , ievērojot konkrētus nosacījumus , var ierobežot ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI), pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(3)

Tomēr LES 21. panta 2. punkts paredz, ka Savienības politiku un darbību mērķis ir aizsargāt tās vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti. Šie principi un mērķi ir Savienības kopējās tirdzniecības politikas pamatā, kā noteikts LESD 207. pantā, tostarp attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem. Šajā kontekstā starptautiskās saistības, kas uzņemtas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kuri noslēgti ar trešām valstīm, ļauj Savienībai un dalībvalstīm , ievērojot konkrētas prasības , ierobežot ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI), pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  2019/452 (4) ir ieviests regulējums attiecībā uz to, kā dalībvalstis veic ĀTI Savienībā izvērtēšanu. Jo īpaši ar minēto regulu ir izveidots sadarbības mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai apmainīties ar informāciju par ĀTI un paust bažas par drošības vai sabiedriskās kārtības riskiem. Šis sadarbības mehānisms paredz, ka dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ĀTI, izvērtēšanas lēmumā ir pienācīgi jāņem vērā citu dalībvalstu piezīmes un atzinums , ko sniegusi Komisija .

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 (4) ir ieviests regulējums attiecībā uz to, kā dalībvalstis veic ĀTI Savienībā izvērtēšanu. Jo īpaši ar minēto regulu ir izveidots sadarbības mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm un Komisijai apmainīties ar informāciju par ĀTI un paust bažas par drošības vai sabiedriskās kārtības riskiem. Šis sadarbības mehānisms paredz, ka dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ĀTI (uzņemošajai dalībvalstij) , izvērtēšanas lēmumā ir pienācīgi jāņem vērā citu dalībvalstu izdotas piezīmes un Komisijas sniegts atzinums.

(6a)

Turklāt, ņemot vērā ieguldījumu plūsmu mainīgo raksturu, ir nepieciešams jauns likumdošanas instruments. Globālās ekonomikas integrācija apvienojumā ar karu un ģeopolitisko saspīlējumu ir radījusi jaunus riskus, un Savienībai un dalībvalstīm tiem ir jāveltī pienācīga uzmanība. 2023. gada 20. jūnijā Komisija nāca klajā ar paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju, kurā norādīts, ka ĀTI izvērtēšana ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību Savienību aizsargāt pret ekonomiskās drošības riskiem. Minētajā stratēģijā uzsvērta nepieciešamība pievērsties riskiem, kas saistīti ar piegādes ķēžu noturību, kritiskās infrastruktūras fizisko un kiberdrošību, tehnoloģiju drošību un noplūdi un ekonomiskās atkarības instrumentalizāciju jeb ekonomisko piespiešanu. Minētie riski ekonomiskajai drošībai ir svarīgi arī ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas kontekstā, jo tiem var būt negatīva ietekme uz sabiedrības pamatinteresēm, tādām kā labklājība, suverenitāte, drošība un sociālās tirgus ekonomikas darbība, un līdz ar to arī uz dalībvalstu un Savienības sabiedrisko kārtību.

(7a)

No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iegāde, izmantojot noregulējuma instrumentus attiecīgā noregulējuma režīma (kas paredzēts bankām, centrālajiem darījumu partneriem vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām) ietvaros. Noregulējumā laiks ir ļoti svarīgs, un lēmumi bieži vien tiek pieņemti burtiski vienas nakts laikā. Šajā regulā paredzētās padziļinātas izvērtēšanas procedūras neatbilst nepieciešamībai savlaicīgi reaģēt. Tādēļ, lai izvairītos no riska finanšu stabilitātei, noregulējuma darījumi būtu jāizslēdz. Noregulējuma iestādēm, veicot noregulējuma darbības, kurās iesaistīts ārvalstu ieguldītājs, cik vien iespējams, būtu jāņem vērā šī regula, jo īpaši gadījumos, kad ir iesaistīti stratēģiskie aktīvi.

(8)

Lielākajā daļā dalībvalstu, taču ne visās, ir ieviests likumdošanas instruments, kas nodrošina ĀTI izvērtēšanas mehānismu. Daudzās dalībvalstīs valsts tiesību akti attiecas arī uz Savienības iekšējo ieguldījumu izvērtēšanu. Dalībvalstīs ir būtiskas atšķirības attiecībā uz darbības jomu, robežvērtībām un kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu, vai ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Atšķirības ir arī izvērtēšanas procesos. Dažās dalībvalstīs ieguldījumus var īstenot, pirms ir saņemta atļauja saistībā ar ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību. Savukārt citas pieprasa, lai ieguldījumi tiktu pabeigti tikai pēc atļaujas saņemšanas izvērtēšanas mehānisma ietvaros. Šādas atšķirības traucē iekšējā tirgus darbību. Piemēram, tās rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielina atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieguldītājiem, kuri vēlas paziņot par darījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī . Šī regula palīdz samazināt atšķirības valsts līmenī ieviesto mehānismu galvenajos elementos . Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ieguldītājiem paredzamību attiecībā uz piemērojamajiem valstu režīmiem un to iezīmēm, tādējādi samazinot saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tas ir īpaši svarīgi , ņemot vērā iekšējā tirgus integrācijas līmeni, kā rezultātā viens darījums var ietekmēt vairākas dalībvalstis visā Savienībā. Piemēram, iespējams, ka darījums, kura mērķis ir iegādāties mērķa uzņēmumu vienā dalībvalstī, ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību citā dalībvalstī tādas piegādes ķēdes struktūras vai citu ekonomisku elementu dēļ, kas savieno mērķa uzņēmumu ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai risinātu šīs iekšējā tirgus problēmas un nodrošinātu lielāku konsekvenci un paredzamību, ir lietderīgi, lai kritēriji un elementi, kas izmantojami ārvalstu ieguldījumu novērtēšanā, tiktu noteikti ar Savienības tiesību aktiem.

(8)

Lielākajā daļā dalībvalstu, taču ne visās, ir ieviests likumdošanas instruments, kas nodrošina ĀTI izvērtēšanas mehānismu. Daudzās dalībvalstīs valsts tiesību akti attiecas arī uz Savienības iekšējo ieguldījumu izvērtēšanu. Dalībvalstīs ir būtiskas atšķirības attiecībā uz darbības jomu, robežvērtībām un kritērijiem, ko izmanto, lai novērtētu, vai ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Atšķirības ir arī izvērtēšanas procesos. Dažās dalībvalstīs ieguldījumus var īstenot, pirms ir saņemta atļauja saistībā ar ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību. Savukārt citas pieprasa, lai ieguldījumi tiktu pabeigti tikai pēc atļaujas saņemšanas izvērtēšanas mehānisma ietvaros. Šādas atšķirības traucē iekšējā tirgus darbību. Minētā neatbilstība, piemēram, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un palielina atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieguldītājiem, kam par darījumiem jāpaziņo vairākās dalībvalstīs . Šī regula palīdz saskaņot valsts līmenī ieviesto mehānismu galvenos elementus . Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ieguldītājiem paredzamību attiecībā uz piemērojamajiem valstu režīmiem un to iezīmēm, tādējādi samazinot saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tas ir vēl jo svarīgāk , ņemot vērā augsto integrācijas līmeni iekšējā tirgū , kā rezultātā viens darījums var ietekmēt vairākas dalībvalstis visā Savienībā. Piemēram, ir iespējams, ka darījums, kura mērķis ir iegādāties mērķa uzņēmumu vienā dalībvalstī, ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību arī citās dalībvalstīs tādas piegādes ķēdes struktūras vai citu ekonomisku elementu dēļ, kas savieno mērķa uzņēmumu ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai risinātu šīs iekšējā tirgus problēmas un nodrošinātu lielāku konsekvenci un paredzamību, ir lietderīgi, lai kritēriji un elementi, kas izmantojami ārvalstu ieguldījumu novērtēšanā, tiktu noteikti ar Savienības tiesību aktiem.

(9)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, visām dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam izvērtēt ārvalstu ieguldījumus drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Tāpēc būtu jāsaskaņo valstu izvērtēšanas mehānismu galvenie elementi. Obligātā saskaņošana attiecas uz izvērtējamo ieguldījumu apjomu , izvērtēšanas procedūras būtiskajām iezīmēm un mijiedarbību starp valsts mehānismu un Savienības sadarbības mehānismu. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paplašināt savu valsts izvērtēšanas mehānismu darbības jomu, iekļaujot tajos cita veida ārvalstu ieguldījumus, ārvalstu ieguldījumus citās nozarēs, papildu Savienības mērķa uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Ja dalībvalstis to dara, šādai izvērtēšanai būtu jāatbilst arī šīs regulas noteikumiem.

(9)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, visām dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam izvērtēt ārvalstu ieguldījumus drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Tāpēc būtu jāsaskaņo valstu izvērtēšanas mehānismu galvenie elementi. Minētajai saskaņošanai būtu jāietver arī izvērtējamo ieguldījumu apmērs , izvērtēšanas procedūras svarīgākās iezīmes un mijiedarbība starp valsts mehānismu un Savienības sadarbības mehānismu , tostarp saskaņots grafiks izvērtēšanas procedūru īstenošanai . Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paplašināt savu valsts izvērtēšanas mehānismu darbības jomu, iekļaujot tajos cita veida ārvalstu ieguldījumus, ārvalstu ieguldījumus citās nozarēs, papildu Savienības mērķa uzņēmumos vai saimnieciskajās darbībās, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Ja dalībvalstis to dara, šādai izvērtēšanai būtu jāatbilst arī šīs regulas noteikumiem. Ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis noteiktu saskaņotu un racionalizētu pieeju, kas nodrošina, ka ārvalstu ieguldījumi, kuri var ietekmēt drošību un sabiedrisko kārtību, tiek pakļauti konsekventai rūpīgai pārbaudei un efektīvai lēmumu pieņemšanai. Šajā nolūkā, izstrādājot izvērtēšanas mehānismus, būtu līdz minimumam jāsamazina administratīvā sarežģītība, jāizvairās no nevajadzīgas kavēšanās un, piemērojot šos mehānismus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jāņem vērā to ierobežotie resursi. Turklāt Komisijai būtu jāuzņemas koordinējoša loma, lai garantētu lielāku drošību Savienībai, vienlaikus līdz minimumam samazinot neefektivitāti un sadrumstalotas pieejas izmantošanu.

(12)

Ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā visu pieejamo faktisko informāciju un ievērojot proporcionalitātes principu, kā arī citus līgumos ietvertos principus. Turklāt, izvērtējot tādus ārvalstu ieguldījumus, ko veic ārvalstu ieguldītājs ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību , kas veic uzņēmējdarbību Savienībā , vienmēr būtu jāievēro prasības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Līguma noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, kā interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, atbilstoši mērķim saglabāt atvērtu un iekļaujošu iekšējo tirgu. Jebkuriem brīvības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem Savienībā, tostarp izvērtēšanai un no izvērtēšanas izrietošiem pasākumiem, piemēram, ietekmi mazinošiem pasākumiem un aizliegumiem, vajadzētu būt pamatotiem ar patiesiem un pietiekami nopietniem draudiem sabiedrības pamatinteresēm, kā arī atbilstošiem un nepieciešamiem, kā noteikts Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā. Vienlaikus, izvērtējot ierobežojuma pamatojumu un proporcionalitāti, ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma starpniecību veikto ieguldījumu Savienībā specifiku var ņemt vērā, izvērtējot brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites ierobežojumus, tostarp vajadzības gadījumā jebkurā Komisijas atzinumā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu. Tas būtu jādara, ņemot vērā dalībvalstu shēmu integrāciju Savienības mēroga sadarbības mehānismā.

(12)

Ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā visu pieejamo faktisko informāciju un ievērojot proporcionalitātes principu, kā arī citus līgumos ietvertos principus. Turklāt, izvērtējot ārvalstu ieguldījumus, ko ārvalstu ieguldītājs veic ar Savienībā iedibinātu meitasuzņēmumu starpniecību, vienmēr būtu jāievēro prasības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Līguma noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, kā interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, atbilstoši mērķim saglabāt funkcionējošu, atvērtu , noturīgu un iekļaujošu iekšējo tirgu. Jebkuriem brīvības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvas aprites ierobežojumiem Savienībā, tostarp izvērtēšanai un no izvērtēšanas izrietošiem pasākumiem, piemēram, ietekmi mazinošiem pasākumiem un aizliegumiem, vajadzētu būt pamatotiem ar patiesiem un pietiekami nopietniem draudiem sabiedrības pamatinteresēm, kā arī atbilstošiem un nepieciešamiem, kā noteikts Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā. Vienlaikus, izvērtējot jebkādu brīvības veikt uzņēmējdarbību vai kapitāla brīvas aprites ierobežojumu – tostarp attiecīgā gadījumā jebkādā Komisijas atzinumā vai lēmumā , kas pieņemts saskaņā ar šo regulu , – pamatotību un proporcionalitāti, būtu jāņem vērā ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma starpniecību Savienībā veikto ieguldījumu īpatnības . Tas būtu jādara, ņemot vērā dalībvalstu shēmu integrāciju Savienības mēroga sadarbības mehānismā.

(14)

Ir arī jāparedz, ka dalībvalsts , kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, ir lielāka atbildība attiecībā pret Komisiju un tām dalībvalstīm, kuras pauž pienācīgi pamatotas bažas par savu vai Savienības sabiedrisko kārtību vai drošību.

(14)

Ir jānosaka arī uzņemošās dalībvalsts lielāka atbildība attiecībā pret Komisiju un tām dalībvalstīm, kuras pauž pienācīgi pamatotas bažas par savu vai Savienības sabiedrisko kārtību vai drošību.

(15)

Šajā regulā noteiktajam kopējam regulējumam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu vienīgo pienākumu aizsargāt savas valsts drošību , kā paredzēts LES 4. panta 2. punktā. Tam arī nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 346. pantu.

(15)

Šajā regulā noteiktajam kopējam regulējumam nevajadzētu skart to , kas noteikts LES 4. panta 2. punktā , proti, ka valsts drošība ir vienīgi katras dalībvalsts atbildībā . Tam arī nevajadzētu skart dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību saskaņā ar LESD 346. pantu.

(17)

Ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos rodas tad , ja ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā izveido jaunus objektus vai jaunu uzņēmumu Savienībā . Šīs regulas darbības jomā vajadzētu ietilpt ārvalstu ieguldījumiem jaunos projektos, ciktāl dalībvalsts tos uzskata par būtiskiem ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas nolūkā, jo tie veido stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un šādiem objektiem vai uzņēmumiem . Turklāt, izveidojot jaunus objektus, ārvalstu ieguldītājs var ietekmēt drošību un sabiedrisko kārtību, tostarp gadījumos, kad šis risks ir saistīts ar būtiskiem ekonomiskiem ieguldījumiem. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas iekļaut ārvalstu ieguldījumus jaunos projektos to darījumu kopumā, uz kuriem attiecas to izvērtēšanas mehānismi , jo īpaši, ja šādi ieguldījumi tiek veikti nozarēs, kas ir būtiskas šo dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai ja tādas šo ieguldījumu īpašās iezīmes kā apmērs vai būtība ir būtiski dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai .

(17)

Ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos ir tādi ārvalstu ieguldījumi , ja ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā izveido jaunus objektus vai jaunu uzņēmumu Savienībā jaunas saimnieciskās darbības veikšanai . Izveidojot jaunus objektus, ārvalstu ieguldītājs var ietekmēt drošību un sabiedrisko kārtību, tostarp gadījumos, kad šis risks ir saistīts ar būtiskiem ekonomiskiem ieguldījumiem. Tāpēc dalībvalstīm ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos būtu jāiekļauj to darījumu kopumā, uz kuriem attiecas to izvērtēšanas mehānismi.

(18)

Lai nodrošinātu saskaņotus un paredzamus izvērtēšanas procesus, ir lietderīgi noteikt būtiskākās izvērtēšanas mehānismu iezīmes, kas jāievieš dalībvalstīm. Šīm iezīmēm vajadzētu būt vismaz to darījumu apjomam , uz ko attiecas prasība saņemt atļauju, izvērtēšanas termiņi un iespēja uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izvērtēšanas lēmums , vērsties pret šādiem lēmumiem. Ar izvērtēšanas mehānismiem saistītajiem noteikumiem un procedūrām vajadzētu būt pārredzamiem un tādiem, kas nepieļauj diskrimināciju starp trešām valstīm.

(18)

Lai nodrošinātu saskaņotus un paredzamus izvērtēšanas procesus, ir lietderīgi noteikt būtiskākās izvērtēšanas mehānismu iezīmes, kas jāievieš dalībvalstīm. Šīm iezīmēm vajadzētu ietvert vismaz to darījumu apmēru , uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju, izvērtēšanas termiņus, iespēju uzņēmumiem, kam piemēro izvērtēšanas lēmumu , vērsties pret šādiem lēmumiem un izvērtēšanas iestāžu spēju efektīvi izskatīt neatbilstības vai apiešanas gadījumus . Ar izvērtēšanas mehānismiem saistītajiem noteikumiem un procedūrām vajadzētu būt pārredzamiem un tādiem, kas nepieļauj diskrimināciju starp trešām valstīm. Atļaujas pieprasījuma iesniegšanas procedūrai būtu jānodrošina, ka atbilstības prasības ir pēc iespējas zemākas.

(19)

Regulā (ES) 2019/452 noteiktais sadarbības mehānisms ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt citu dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību vai Savienības nozīmes projektus vai programmas. Līdz šim šis mehānisms ir izrādījies ļoti noderīgs, tāpēc tas ir jāsaglabā un jānostiprina saskaņā ar šo regulu.

(19)

Regulā (ES) 2019/452 noteiktais sadarbības mehānisms ļauj dalībvalstīm sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, ja ārvalstu tiešie ieguldījumi vienā dalībvalstī var ietekmēt citu dalībvalstu vai Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību vai Savienības nozīmes projektus vai programmas. Līdz šim šis mehānisms ir izrādījies ļoti noderīgs, tāpēc tas ir jāsaglabā , jāpastiprina un jāpaplašina saskaņā ar šo regulu , lai nodrošinātu vienādāku pieeju ārvalstu ieguldījumiem visā Savienībā .

(20)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikti ārvalstu ieguldījumi, kas varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi, ja Savienības mērķa uzņēmums ir daļa no Savienības nozīmes projekta vai programmas vai tajā piedalās , vai ja Savienības mērķa uzņēmuma saimnieciskā darbība ir saistīta ar Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm sevišķi svarīgu tehnoloģiju, aktīvu, iekārtu, aprīkojumu, tīklu, sistēmu vai pakalpojumu. Papildus šiem kritērijiem izvērtēšanas mehānismus var piemērot citām nozarēm, Savienības mērķa uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

(20)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikti ārvalstu ieguldījumi, kas varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi, ja Savienības mērķa uzņēmums ir daļa no Savienības nozīmes projekta vai programmas vai piedalās kādā no tiem vai ja Savienības mērķa uzņēmuma saimnieciskā darbība ir saistīta ar Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm sevišķi svarīgu tehnoloģiju, materiāliem, aktīvu, iekārtu, aprīkojumu, tīklu, sistēmu vai pakalpojumu . Dalībvalstīm būtu jāizvērtē arī ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos šādās sensitīvās programmās vai nozarēs, ja īpašu risku rada ieguldītāja raksturīgās iezīmes vai darījuma apjoms . Papildus šiem kritērijiem izvērtēšanas mehānismus var piemērot citām nozarēm, Savienības mērķa uzņēmumiem vai saimnieciskām darbībām, kuras attiecīgā dalībvalsts uzskata par kritiskām tās drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

(21)

Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānisms ir vērsts tikai uz tiem ārvalstu ieguldījumiem, kuros ārvalstu ieguldītāja vai Savienības mērķa uzņēmuma īpašības var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, ir lietderīgi noteikt uz risku balstītus nosacījumus tādu ārvalstu ieguldījumu paziņošanai pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kuri tiek izvērtēti kādā dalībvalstī. Ja ārvalstu ieguldījumi neatbilst nevienam no nosacījumiem, dalībvalsts, kurā ārvalstu ieguldījumi tiek izvērtēti, ārvalstu ieguldījumus var paziņot pārējām dalībvalstīm un Komisiju, tostarp, ja Savienības mērķa uzņēmums veic būtiskas darbības citās dalībvalstīs vai pieder uzņēmumu grupai, kurai ir vairāki uzņēmumi dažādās dalībvalstīs.

(21)

Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānisms ir vērsts tikai uz tiem ārvalstu ieguldījumiem, kuros ārvalstu ieguldītāja vai Savienības mērķa uzņēmuma īpašības var ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību, ir lietderīgi noteikt uz risku balstītus nosacījumus tādu ārvalstu ieguldījumu paziņošanai pārējām dalībvalstīm un Komisijai, kuri tiek izvērtēti kādā dalībvalstī. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāizvērtē tas, vai ārvalstu ieguldītāju kontrolē vai ietekmē kādas trešās valsts valdība. Šādas kontroles vai ietekmes esamību var noteikt, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā tiešo vai netiešo īpašumtiesību robežvērtības, trešās valsts valdības finansējuma veids un apmērs un specifisks pārvaldības mehānisms, piemēram, zelta akcijas. Kā šāds nosacījums būtu jāiekļauj arī nepārredzama vai neskaidra īpašumtiesību struktūra vai tas, ka nav zināms galīgais saņēmējs. Ja ārvalstu ieguldījumi neatbilst nevienam no nosacījumiem, dalībvalsts, kurā ārvalstu ieguldījumi tiek izvērtēti, ārvalstu ieguldījumus var paziņot pārējām dalībvalstīm un Komisiju, tostarp, ja Savienības mērķa uzņēmums veic būtiskas darbības citās dalībvalstīs vai pieder uzņēmumu grupai, kurai ir vairāki uzņēmumi dažādās dalībvalstīs.

(22)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, ja šī dalībvalsts neizvērtē šos ārvalstu ieguldījumus vai ja ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam. Dalībvalstu informācijas pieprasījumi, atbildes un piezīmes būt jāpaziņo Komisijai.

(22)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, ja šī dalībvalsts neizvērtē šos ārvalstu ieguldījumus vai ja ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu visa procesa pārredzamību, dalībvalstu informācijas pieprasījumi, atbildes un piezīmes vienlaikus būtu jāpaziņo Komisijai.

(23)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā, Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu LESD 288. panta nozīmē dalībvalstij , kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi , pat ja šie ārvalstu ieguldījumi šajā dalībvalstī netiek izvērtēti vai ja šie ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam.

(23)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi noteikta ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā, Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu LESD 288. panta nozīmē uzņemošajai dalībvalstij, pat ja šie ārvalstu ieguldījumi šajā dalībvalstī netiek izvērtēti vai ja šie ārvalstu ieguldījumi ir izvērtēti, taču nav paziņoti sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu pārredzamību un paredzamību, Komisijas atzinumu pamatā vajadzētu būt konkrētiem un dokumentētiem riskiem, un to sagatavošanā būtu jāvadās pēc noteiktiem izdošanas kritērijiem, tostarp dokumentētiem riskiem drošībai vai bažām, kas saistītas ar pārrobežu jautājumiem.

(24)

Turklāt Komisijai būtu jāļauj sniegt atzinumu, lai ļautu aizsargāt drošību vai sabiedrisko kārtību , ja iespējamo ietekmi rada ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumā, kas nodrošina tādas infrastruktūras, tehnoloģiju vai ieguldījumu izstrādi, uzturēšanu vai iegādi, kas ir būtiski Savienībai kopumā. Tas dotu Komisijai rīku, ar ko aizsargāt visai Savienībai nozīmīgus projektus un programmas, kas sniedz būtisku ieguldījumu Savienības drošībā vai sabiedriskajā kārtībā. Visām dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijas atzinums, kurā norādīta iespējamā ietekme uz Savienības nozīmes projektiem vai programmām drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

(24)

Turklāt Komisijai būtu jāļauj sniegt atzinumu, lai nodrošinātu drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzību , ja iespējamo ietekmi rada ārvalstu ieguldījumi Savienības mērķa uzņēmumā, kas nodrošina tādas infrastruktūras, tehnoloģiju vai ieguldījumu izstrādi, uzturēšanu vai iegādi, kas ir būtiski Savienībai kopumā. Tas dotu Komisijai rīku, ar ko aizsargāt visai Savienībai nozīmīgus projektus un programmas, kas sniedz būtisku ieguldījumu Savienības drošībā vai sabiedriskajā kārtībā. Visām dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijas atzinums, kurā norādīta iespējamā ietekme uz Savienības nozīmes projektiem vai programmām drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

(25)

Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, ja tajā ir noteikti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas kopā var ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību. Tas jo īpaši varētu būt gadījumā, kad vairākiem ārvalstu ieguldījumiem ir salīdzināmas īpašības. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ārvalstu ieguldījumus veic viens un tas pats ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāji, kuri rada līdzīgus riskus, vai ja vairāki ārvalstu ieguldījumi attiecas uz vienu un to pašu mērķa uzņēmumu vai to pašu infrastruktūru, tostarp Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru infrastruktūru. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapspriež riska analīze un iespējamie veidi, kā novērst atzinumā norādītos riskus.

(25)

Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumu, kas adresēts visām dalībvalstīm, ja tajā ir noteikti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas kopā var ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību. Tas jo īpaši varētu būt gadījumā, kad vairākiem ārvalstu ieguldījumiem ir salīdzināmas īpašības. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ārvalstu ieguldījumus veic viens un tas pats ārvalstu ieguldītājs vai ārvalstu ieguldītāji, kuri rada līdzīgus riskus, vai ja vairāki ārvalstu ieguldījumi attiecas uz vienu un to pašu Savienības mērķa uzņēmumu vai infrastruktūru, tostarp Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru infrastruktūru. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāapspriež riska analīze un iespējamie veidi, kā novērst atzinumā norādītos riskus , nodrošinot koordinētu pieeju .

(26)

Lai aizsargātu drošību vai sabiedrisko kārtību, vienlaikus nodrošinot lielāku noteiktību ieguldītājiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes un Komisijai vajadzētu būt iespējai izdot atzinumu par ārvalstu ieguldījumiem, kas ir īstenoti, bet nav paziņoti 15  mēnešos pēc ārvalstu ieguldījumu īstenošanas.

(26)

Lai aizsargātu drošību vai sabiedrisko kārtību, vienlaikus nodrošinot lielāku noteiktību ieguldītājiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt piezīmes un Komisijai vajadzētu būt iespējai izdot atzinumu par ārvalstu ieguldījumiem, kas ir īstenoti, bet nav paziņoti 15  mēnešu laikā pēc ārvalstu ieguldījumu īstenošanas.

(27)

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Savienības nozīmes projektu vai programmu saraksts būtu jāiekļauj I pielikumā. Tajā būtu jānorāda visi ārvalstu ieguldījumi Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru tīklos, kā arī programmas, kas nodrošina finansējumu tādām pētniecības un izstrādes darbībām, kas ir būtiskas Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Tā kā šie projekti un programmas ir nozīmīgi Savienības drošībai un sabiedriskajai kārtībai, dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi Savienības uzņēmumos, kas ir daļa no šiem projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp tajos, kas saņem finansējumu no Savienības.

(27)

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Savienības nozīmes projektu vai programmu saraksts būtu jāiekļauj I pielikumā. Tajā būtu jānorāda visi ārvalstu ieguldījumi Eiropas transporta, enerģētikas un sakaru tīklos, kā arī programmas, kas nodrošina finansējumu tādām pētniecības un izstrādes darbībām, kas ir būtiskas Savienības drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Tā kā šie projekti un programmas ir nozīmīgi Savienības drošībai un sabiedriskajai kārtībai un tiem ir neatņemams pārrobežu raksturs, kā arī tīkla raksturs , dalībvalstīm būtu jāizvērtē ārvalstu ieguldījumi Savienības uzņēmumos, kas ir daļa no šiem projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp tajos, kas saņem finansējumu no Savienības.

(28)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemta vērā ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm, kas saņem pienācīgi pamatotas piezīmes no citām dalībvalstīm vai atzinumu no Komisijas, būtu rūpīgi jāapsver šādas piezīmes vai atzinums, arī gadījumos, kad tās uzskata, ka nav ietekmēta to drošība vai sabiedriskā kārtība. Vajadzības gadījumā dalībvalstij būtu jāsadarbojas ar Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm un jāsniedz tām rakstiskas atsauksmes par pieņemto lēmumu un to, kā piezīmes un atzinums ir ņemti vērā. Galīgā lēmuma par ārvalstu ieguldījumiem pieņemšanai vajadzētu būt tikai tās dalībvalsts atbildībai, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi .

(28)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemta vērā ārvalstu ieguldījumu iespējamā ietekme uz vienas vai vairāku dalībvalstu drošību vai sabiedrisko kārtību, dalībvalstīm, kas saņem pienācīgi pamatotas piezīmes no citām dalībvalstīm vai atzinumu no Komisijas, būtu rūpīgi jāapsver šādas piezīmes vai atzinums, arī gadījumos, kad tās uzskata, ka nav ietekmēta to drošība vai sabiedriskā kārtība. Vajadzības gadījumā dalībvalstij būtu jāsadarbojas ar Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm un jāsniedz tām lēmuma projekts, kam pievienots rakstisks apraksts par to, kā minētās piezīmes un atzinums ir , cik vien iespējams, ņemti vērā. Būtu jāparedz iespēja grozīt šo lēmuma projektu, lai ņemtu vērā attiecīgo dalībvalstu un Komisijas pausto viedokli .

(28a)

Atsevišķos gadījumos starp uzņemošo dalībvalsti un kādu citu dalībvalsti vai Komisiju var rasties domstarpības par to, vai attiecīgie ieguldījumi var ietekmēt kādas dalībvalsts vai Savienības drošību un sabiedrisko kārtību. Šādu domstarpību atrisināšanas atstāšana tikai uzņemošās dalībvalsts ziņā var ietekmēt Savienības drošību un sabiedrisko kārtību kopumā un apgrūtināt sadarbības mehānisma darbību. Tādēļ šādos gadījumos Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt lēmumu, savu izvērtējumu par iespējamību, ka attiecīgie ieguldījumi ietekmēs drošību un sabiedrisko kārtību, balstot uz uzņemošās dalībvalsts sniegto informāciju un saviem konstatējumiem, ja tā ir veikusi izpēti. Visos pārējos gadījumos galīgā lēmuma pieņemšanai būtu jāpaliek uzņemošās dalībvalsts ziņā.

(28b)

Saistībā ar šajā regulā paredzēto pienākumu sadalījumu starp dalībvalstīm un Komisiju valsts izvērtēšanas iestādes saskaras ar ierobežojumiem ārvalstu ieguldīšanas darījumu izpētē ārpus savas valsts ģeogrāfiskajām robežām, un tas var ietekmēt šo iestāžu veiktās analīzes efektivitāti. Šāds gadījums, piemēram, varētu būt, kad mērķa uzņēmuma klienti atrodas citā dalībvalstī, bet to viedoklis var būt svarīgs, lai izvērtētu mērķa uzņēmuma jutīgumu pret riskiem, kas apdraud drošību vai sabiedrisko kārtību, piemēram, alternatīvu piegādātāju pieejamību attiecībā uz mērķa uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Ņemot vērā Komisijas pārrobežu perspektīvu, tā ir piemērota, lai novērstu minētos ierobežojumus un palīdzētu izvērtēt ārvalstu ieguldīšanas darījumu ietekmi uz drošību un sabiedrisko kārtību. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāpiešķir atbilstošas izpētes pilnvaras, lai tā varētu vākt nepieciešamo informāciju. Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt informāciju no vienībām citā dalībvalstī, ja šādu informāciju nav iespējams efektīvi iegūt ar sadarbības mehānisma palīdzību. Komisijas pilnvarām pieprasīt informāciju būtu jābalstās uz pamatotu dalībvalsts pieprasījumu. Tomēr gadījumos, kad valstu iestādes saskaras ar juridiskiem vai ar procedūru saistītiem ierobežojumiem, tādiem kā īsi procedūras īstenošanas termiņi, Komisijai vajadzētu būt iespējai rīkoties neatkarīgi ar noteikumu, ka par to ir paziņots uzņemošajai dalībvalstij. Minētajām pilnvarām vajadzētu būt ierobežotām līdz tādas informācijas pieprasīšanai, kas nepieciešama, lai izvērtētu darījuma ietekmi uz vairāk nekā vienu dalībvalsti, tostarp negatīvo ietekmi uz Savienības programmām un projektiem.

(29)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektīvu darbību, ir svarīgi noteikt, ka dalībvalstij , kas paziņo ārvalstu ieguldījumus sadarbības mehānismam, ir jāsniedz obligātais informācijas daudzums standartizētā formātā. Ja sadarbība attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas nav paziņoti sadarbības mehānismam, dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, būtu jāspēj sniegt vismaz tāds pats obligātais informācijas daudzums . Komisija un dalībvalstis var lūgt papildu informāciju dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi. Šādi papildu informācijas pieprasījumi būtu pienācīgi jāpamato, un tiem būtu jāattiecas vienīgi uz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu sniegt piezīmes vai lai Komisija varētu izdot atzinumu, proporcionāliem pieprasījuma mērķim un tie nedrīkst būt nepamatoti apgrūtinoši paziņojošajai dalībvalstij.

(29)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektīvu darbību, ir svarīgi noteikt, ka dalībvalsts , kas paziņo ārvalstu ieguldījumus sadarbības mehānismam, sniedz obligātu minimālo informācijas kopumu standartizētā formātā. Ja sadarbība attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas nav paziņoti sadarbības mehānismam, uzņemošajai dalībvalstij būtu jāspēj sniegt vismaz tāds pats obligātaisminimālais informācijas kopums . Komisija un dalībvalstis var lūgt papildu informāciju dalībvalstij, kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi. Šādi papildu informācijas pieprasījumi būtu pienācīgi jāpamato, un tiem būtu jāattiecas vienīgi uz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai dalībvalstis varētu sniegt piezīmes vai lai Komisija varētu izdot atzinumu, proporcionāliem pieprasījuma mērķim un tie nedrīkst būt nepamatoti apgrūtinoši paziņojošajai dalībvalstij un attiecīgajiem uzņēmumiem. Attiecīgā gadījumā Komisija var pieprasīt informāciju no citām Savienības institūcijām, tādām kā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, vienotais uzraudzības mehānisms vai Eiropas Centrālā banka.

(30)

Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir balstīta uz pilnīgu un precīzu informāciju, ārvalstu ieguldītājam vai uzņēmumam būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, ko pieprasījusi dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību , vai dalībvalsts , kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi . Izņēmuma gadījumos, kad, neraugoties uz visiem tās pūliņiem, dalībvalsts nevar iegūt informāciju, ko pieprasa cita dalībvalsts vai Komisija, tai nekavējoties tās jāinformē. Šādā gadījumā citas dalībvalsts sniegta piezīme vai Komisijas atzinums, ko sniedz sadarbības mehānisma ietvaros, būtu jābalsta uz tai pieejamo informāciju.

(30)

Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir balstīta uz pilnīgu un precīzu informāciju, ārvalstu ieguldītājam vai uzņēmumam būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, ko pieprasījusi dalībvalsts, kurā tie iedibināti , vai uzņemošā dalībvalsts. Izņēmuma gadījumos, kad, neraugoties uz visiem tās pūliņiem, dalībvalsts nevar iegūt informāciju, ko pieprasa cita dalībvalsts vai Komisija, tai nekavējoties tās jāinformē. Šādā gadījumā citas dalībvalsts sniegta piezīme vai Komisijas atzinums, ko sniedz sadarbības mehānisma ietvaros, būtu jābalsta uz tai pieejamo informāciju.

(31)

Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānismu izmanto tikai drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzībai, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāpamato visi informācijas pieprasījumi par konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem citā dalībvalstī un visas piezīmes, ko tās sniedz šai dalībvalstij. Tādas pašas prasības attiecas arī uz gadījumiem, kad Komisija pieprasa informāciju par konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem vai sniedz atzinumu dalībvalstij.

(31)

Lai nodrošinātu, ka sadarbības mehānismu izmanto vienīgi drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzībai, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāpamato visi informācijas pieprasījumi attiecībā uz konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem citā dalībvalstī un visas piezīmes, ko tās sniedz šai dalībvalstij . Tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu mehānisma nepareizu izmantošanu un nodrošinātu, ka, to izmantojot, uzmanība tiek koncentrēta tikai uz drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem . Tādas pašas prasības attiecas arī uz gadījumiem, kad Komisija pieprasa informāciju par konkrētiem ārvalstu ieguldījumiem vai sniedz atzinumu dalībvalstij.

(31a)

Neskarot sadarbības mehānismu, ir nepieciešams palielināt izpratni par trešo valstu uzņēmumu līdzdalību vai ieguldījumu kopīgu interešu projektos vai kritiskajā infrastruktūrā, kas ir stratēģiski svarīga Savienībai, lai ļautu publiskajām iestādēm iejaukties gadījumos, kad šāda līdzdalība vai ieguldījums var skart drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā un neietilpst šīs regulas darbības jomā. Dalībvalstis var sniegt komentārus gan citām dalībvalstīm, gan Komisijai. Attiecīgā gadījumā Komisija var pieprasīt papildu informāciju un sekot līdzi situācijas attīstībai.

(32)

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis vai Komisija varētu ņemt vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem (piemēram, arodbiedrībām) par ārvalstu ieguldījumiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību.

(32)

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis vai Komisija varētu ņemt vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no uzņēmējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem (piemēram, arodbiedrībām) par ārvalstu ieguldījumiem, kuri varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Minētā informācija būtu rūpīgi jāizvērtē, un var būt iemesls tam, lai uzņemošā dalībvalsts sāktu izvērtēšanas procedūru.

(33)

Dalībvalsts , kurā ir plānoti vai veikti ārvalstu ieguldījumi, var informēt citas dalībvalstis vai Komisiju, ja tā vēlas, lai tās sīkāk analizētu vienu vai vairākus ārvalstu ieguldījumu aspektus, ko izvērtē sadarbības mehānisms vai par ko tas uzzina jaunus apstākļus vai jaunu informāciju , kas var ietekmēt ārvalstu ieguldījumu novērtējumu . Pārējām dalībvalstīm un Komisijai tad var piešķirt papildu laiku, lai tās papildinātu savu ārvalstu ieguldījumu novērtējumu.

(33)

Uzņemošā dalībvalsts var informēt citas dalībvalstis vai Komisiju, ja tai kļūst zināmi jauni apstākļi vai jauna informācija , kas var ietekmēt paziņotu ārvalstu ieguldījumu izvērtējumu . Pārējām dalībvalstīm un Komisijai tad var piešķirt papildu laiku, lai tās papildinātu savu ārvalstu ieguldījumu novērtējumu. Šādos gadījumos jebkādam izvērtēšanas perioda pagarinājumam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam, un tam nevajadzētu nepamatoti aizkavēt vispārējo izvērtēšanas procedūru.

(34)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti un lietderību, ir jāsaskaņo termiņi un procedūras, kad vairākās dalībvalstīs tiek pārbaudīti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas saistīti ar vienu un to pašu plašāku darījumu. Šādos vairāku valstu darījumos pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz attiecīgajās dalībvalstīs dažādi pieteikumi atļaujas saņemšanai . Turklāt šīm dalībvalstīm par pieprasījumiem būtu vienlaikus jāpaziņo sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu šo vairāku valstu darījumu efektīvu izskatīšanu, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņoti un jāvienojas par to, vai un kad ārvalstu ieguldījumi ir jāpaziņo. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu arī jāsaskaņo galīgais lēmums . Ja attiecīgās dalībvalstis plāno atļaut ārvalstu ieguldījumus ar nosacījumiem, tām būtu jānodrošina, ka šie nosacījumi ir savstarpēji saderīgi, un pienācīgi jānovērš pārrobežu riski. Pirms ārvalstu ieguldījumu aizliegšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapsver, vai ar atļauju, kas piešķirta ar nosacījumiem par saskaņotiem pasākumiem un to saskaņotu izpildi, nepietiek, lai novērstu iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību. Komisijai vajadzētu būt iespējai piedalīties šādā koordinētā rīcībā .

(34)

Lai nodrošinātu sadarbības mehānisma efektivitāti un lietderību, ir jāsaskaņo termiņi un procedūras, kad vairākās dalībvalstīs tiek pārbaudīti vairāki ārvalstu ieguldījumi, kas saistīti ar vienu un to pašu plašāku darījumu. Šādos vairāku valstu darījumos pieteikuma iesniedzējam dažādie atļaujas pieprasījumi ierobežotā laikposmā būtu jāiesniedz attiecīgajās dalībvalstīs . Turklāt minētajām dalībvalstīm par šiem pieprasījumiem būtu jācenšas ierobežotā laikposmā paziņot sadarbības mehānismam. Lai nodrošinātu šo vairāku valstu darījumu efektīvu izskatīšanu, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņoti un jāvienojas par to, vai attiecīgie ārvalstu ieguldījumi ir jāpaziņo , un par savu procedūras īstenošanas termiņu saskaņošanu . Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu arī jāvienojas par sava galīgā lēmuma saturu . Ja attiecīgās dalībvalstis plāno atļaut ārvalstu ieguldījumus ar nosacījumiem, tām būtu jānodrošina, ka šie nosacījumi ir savstarpēji saderīgi, un pienācīgi jānovērš pārrobežu riski. Pirms ārvalstu ieguldījumu aizliegšanas attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapsver, vai ar atļauju, kas piešķirta ar nosacījumiem par saskaņotiem pasākumiem un to saskaņotu izpildi, nepietiek, lai novērstu iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību. Komisijai vajadzētu būt iespējai pilnībā piedalīties šādā koordinēšanā .

(34a)

Lai nodrošinātu efektīvu un drošu šajā regulā paredzēto informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur droša un šifrēta digitālā sistēma, kas atbilst visaugstākajiem datu aizsardzības un drošības standartiem. Lai aizsargātu saziņas konfidencialitāti un integritāti, visa šajā regulā paredzētā informācijas apmaiņa būtu jāveic vienīgi ar minētās sistēmas palīdzību, un šai sistēmai būtu jāietver uzraudzības un revīzijas spēja nolūkā nodrošināt atbilstību drošības standartiem.

(34b)

Lai nodrošinātu ar ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu saistītu atļaujas pieperasījumu drošu un efektīvu iesniegšanu un apstrādi un mazinātu administratīvo slogu gan pieteikuma iesniedzējiem, gan iestādēm, Savienības līmenī būtu jāizveido vienots elektronisks portāls. Šim portālam būtu jānodrošina vienots mehānisms, ar kura palīdzību pieteikuma iesniedzēji un to pārstāvji elektroniski iesniegtu darījumus valstu izvērtēšanas iestādēm. Komisijai minētā sistēma būtu jāizstrādā tā, lai tā būtu lietotājam draudzīga, un jānodrošina tās atbilstība piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem un drošības standartiem.

(35)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, ir svarīgi, lai standarti un kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu iespējamos drošības un sabiedriskās kārtības riskus, būtu tie, kas šajā regulā noteikti Savienības līmenī. Tiem būtu jāietver ietekme uz tādas drošībai vai sabiedriskajai kārtībai kritiskas infrastruktūras drošību, integritāti un darbību , kritisko tehnoloģiju (tostarp galveno pamattehnoloģiju) pieejamību un nepārtrauktu kritisko izejresursu piegādi, kuru darbības traucējumi, sabrukums , zaudējums vai iznīcināšana būtiski ietekmētu drošību un sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā. Šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā arī ārvalstu ieguldījumu situācija un apstākļi. Jo īpaši būtu jāņem vērā tas, vai ieguldītāju tieši vai netieši, piemēram , ar ievērojamu finansējumu, kontrolē trešās valsts valdība, vai arī tas ir iesaistīts trešo valstu politikas mērķu sasniegšanā , lai veicinātu to militārās spējas . Attiecīgā gadījumā šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jāapsver, kāpēc ārvalstu ieguldītājam, tā faktiskajam īpašniekam vai kādam no tā meitasuzņēmumiem, vai personai, kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti kādi Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu.

(35)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju ieguldījumu izvērtēšanai visā Savienībā, ir svarīgi, lai standarti un kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu iespējamos drošības un sabiedriskās kārtības riskus, būtu tie, kas šajā regulā noteikti Savienības līmenī. Tiem būtu jāietver ietekme uz tādas kritiskās infrastruktūras un iekšējā tirgus drošību, integritāti , darbību un noturību , tādu kritisko tehnoloģiju (tostarp galveno pamattehnoloģiju) un zināšanu pieejamību un izmantošanu un tādu kritisko izejresursu nepārtrauktu piegādi drošības vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nolūkā , kuru darbības traucējumi, trūkums , zaudējums vai iznīcināšana būtiski ietekmētu drošību un sabiedrisko kārtību vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā , militāru un citu sensitīvu publisko ēku un iekārtu drošību un spēju novērst stratēģisku atkarību . Šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu jāņem vērā arī attiecīgo ārvalstu ieguldījumu veikšanas konteksts un apstākļi. Jo īpaši būtu jāņem vērā tas, vai ieguldītājs ir iesaistījies nelikumīgās darbībās – tostarp atkārtoti neievēro Savienības tiesiskos standartus – , ir iesaistīts trešo valstu politikas mērķu īstenošanā vai cenšas palielināt šo valstu militāro spēju vai atvieglot starptautisko tiesību pārkāpšanu. Trešās valsts politikas mērķu īstenošana var izpausties arī kā tās valdības ietekmes uz uzņēmumiem īstenošana, kas rada būtiskus tirgus izkropļojumus . Attiecīgā gadījumā šajā saistībā dalībvalstīm un Komisijai būtu arī jāapsver, kāpēc ārvalstu ieguldītājam, tā faktiskajam īpašniekam vai kādam no tā meitasuzņēmumiem, vai personai, kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti kādi Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu.

(36)

Ja dalībvalsts , kurā ir plānoti vai īstenoti ārvalstu ieguldījumi, uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, ir lietderīgi prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt atbilstošus pasākumus, lai mazinātu riskus, ja šādi pasākumi ir pieejami, un ja tā uzskata tos par atbilstošiem, pēc iespējas ņemot vērā citu dalībvalstu piezīmes un Komisijas sniegto atzinumu, ja tāds ir. Ārvalstu ieguldījumi būtu jāaizliedz tikai izņēmuma gadījumos un gadījumos, kad ar ietekmes mazināšanas pasākumiem vai pasākumiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izņemot izvērtēšanas mehānismu, nepietiek, lai mazinātu ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību.

(36)

Ja uzņemošā dalībvalsts uzskata, ka ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību Savienībā, ir lietderīgi prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt atbilstošus pasākumus, lai mazinātu riskus, ja šādi pasākumi ir pieejami, un ja tā uzskata tos par atbilstošiem, pēc iespējas ņemot vērā citu dalībvalstu piezīmes un Komisijas sniegto atzinumu, ja tāds ir. Ārvalstu ieguldījumi būtu jāaizliedz tikai izņēmuma gadījumos un gadījumos, kad ar ietekmes mazināšanas pasākumiem vai pasākumiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izņemot izvērtēšanas mehānismu, nepietiek, lai mazinātu ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību.

(37)

Lai atbalstītu sadarbības mehānisma ieviešanu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāsaglabā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/452 izveidotā ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas ekspertu grupa.

(37)

Lai atbalstītu sadarbības mehānisma ieviešanu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāsaglabā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/452 izveidotā ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas ekspertu grupa , un tās uzdevumi būtu jāatjaunina saskaņā ar šo regulu .

(37a)

Lai palielinātu pārredzamību un atvieglotu procesu ieguldītājiem, dalībvalstīm būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina norādījumi par izvērtēšanas procedūrām un termiņiem un riska izvērtēšanas kritēriji. Lai nodrošinātu pārredzamību un šīs regulas konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisijai būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina norādījumi par prasībām Savienības līmenī, pamatjēdzieniem un izvērtēšanas kritērijiem, kas noteikti ar šo regulu. Komisijai arī būtu jāuztur publiski pieejams visu to izvērtēšanas mehānismu saraksts, kurus izveidojušas dalībvalstis.

(39)

Lai nodrošinātu koordinācijas mehānisma efektivitāti, dalībvalstu un Komisijas izveidotie kontaktpunkti būtu atbilstoši jāizvieto attiecīgajās pārvaldes iestādēs. Kontaktpunktiem vajadzētu būt kvalificētam personālam un pilnvarām, kas vajadzīgas , lai veiktu darbu saskaņā ar koordinācijas mehānismu un nodrošinātu pienācīgu konfidenciālas informācijas apstrādi.

(39)

Lai nodrošinātu koordinācijas mehānisma efektivitāti, dalībvalstu un Komisijas izveidotie kontaktpunkti būtu atbilstoši stratēģiski jāizvieto attiecīgajās pārvaldes iestādēs. Kontaktpunktiem vajadzētu būt kvalificētam personālam un pilnvarām, kas nepieciešami , lai veiktu savu ar koordinācijas mehānismu saistīto darbu un nodrošinātu pienācīgu konfidenciālas informācijas apstrādi saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu .

(40)

Dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina sadarboties ar līdzīgi domājošu trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar tādu ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Šādas administratīvās sadarbības mērķim vajadzētu būt nostiprināt regulējumu attiecībā uz ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic dalībvalstis, un dalībvalstu un Komisijas sadarbību saskaņā ar šo regulu. Komisija būtu jāinformē par šādu divpusēju saziņu, ciktāl tā attiecas uz sistēmiskiem jautājumiem saistībā ar ieguldījumu izvērtēšanu. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai uzraudzīt norises saistībā ar izvērtēšanas mehānismiem trešās valstīs.

(40)

Dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina aktīvi sadarboties ar līdzīgi domājošu trešo valstu atbildīgajām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar tādu ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, kas varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Šādas administratīvās sadarbības mērķim vajadzētu būt nostiprināt regulējumu attiecībā uz ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu, ko veic dalībvalstis, un dalībvalstu un Komisijas sadarbību saskaņā ar šo regulu. Komisija būtu pastāvīgi jāinformē par šādu divpusēju saziņu, ciktāl tā attiecas uz sistēmiskiem jautājumiem , tendencēm vai paraugpraksi saistībā ar ieguldījumu izvērtēšanu. Komisijai vajadzētu būt arī iespējai uzraudzīt norises saistībā ar izvērtēšanas mehānismiem trešās valstīs.

(40a)

Šī regula būtu jāizskata plašāka Savienības aizsardzības instrumentu kopuma ietvaros, kura mērķis ir novērst drošības riskus un kurā ietilpst arī Ārvalstu subsīdiju regula un Starptautiskā iepirkuma akts, un būtu jānodrošina, ka darbības joma tiek noteikta saskaņā ar minētajiem pasākumiem, lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu mērķvirzītu un samērīgu pieeju.

(41)

Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem nodrošina tās informācijas konfidencialitāti , ko tās sniedz vai iegūst , piemērojot šo regulu. Ja informācijas neatļauta izpaušana dažādā mērā ietekmētu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses, informācijas autoram informācija būtu jāklasificē saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem. Atbildot uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem, ko izskata, piemērojot šo regulu, dalībvalstis un Komisija koordinē un nodrošina vismaz tādu aizsargāto interešu aizsardzības līmeni , kāds pieejams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantu (5), lai aizsargātu izmeklēšanas mērķi . Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 (6) un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom)2015/444 (7). Līdzīgi arī dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumam par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (8). Tas jo īpaši ietver pienākumu bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli.

(41)

Dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem būtu jānodrošina tās informācijas visaugstākā līmeņa konfidencialitāte , ko tās sniedz vai saņem , piemērojot šo regulu. Ja informācijas neatļauta izpaušana dažādā mērā ietekmētu Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses, informācijas autoram informācija būtu jāklasificē saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem. Atbildot uz pieprasījumiem sniegt piekļuvi dokumentiem, ko izskata, piemērojot šo regulu, dalībvalstīm un Komisijai būtu jākoordinē un jānodrošina vismaz tāds aizsargāto interešu aizsardzības līmenis , kāds pieejams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (5) 4. pantu, lai aizsargātu izpētesintegritāti . Komisijai būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443 (6) un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (7). Līdzīgi arī dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumam par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (8). Tas jo īpaši ietver pienākumu saglabāt klasificētas informācijas konfidencialitāti un bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt šādas informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli.

(43)

Komisijai būtu jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par šīs regulas un īstenošanu. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, ziņojums būtu jāpublisko. Ziņojuma pamatā, cita starpā, vajadzētu būt ziņojumiem, ko visas dalībvalstis iesniegušas Komisijai konfidenciāli, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt noteiktas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, jo īpaši gadījumos, kad datu publicēšana varētu ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību vai apdraudēt komerciālo konfidencialitāti.

(43)

Komisijai būtu jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par šīs regulas un īstenošanu. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību, ziņojums būtu jāpublisko. Ziņojuma pamatā, cita starpā, vajadzētu būt ziņojumiem, ko visas dalībvalstis iesniegušas Komisijai konfidenciāli, pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt noteiktas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, jo īpaši gadījumos, kad datu publicēšana varētu ietekmēt Savienības drošību vai sabiedrisko kārtību vai apdraudēt komerciālo konfidencialitāti. Ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par jaunām tendencēm un riska faktoriem, kā arī atjauninājumi par atbilstošajām izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos.

(44)

Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai šī regula ir vai nav jāgroza. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šo regulu, tam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(44)

Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība un efektivitāte un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā jo īpaši būtu jāiekļauj izvērtējums attiecībā uz to, kā šī regula veicinājusi Savienības ekonomisko drošību. Tajā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai šī regula ir vai nav jāgroza. Ja ziņojumā ierosināts grozīt šo regulu, tam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

(46)

Ja ārvalstu ieguldījumi ir koncentrācija, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (12) darbības jomā, šīs regulas piemērošanai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošanu. Šī regula un Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkts būtu jāpiemēro konsekventi. Ciktāl šo abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts šīs regulas 12 . pantā, un likumīgo interešu jēdziens Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot novērtējumu par valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt šīs intereses, atbilstību ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(46)

Ja ārvalstu ieguldījumi ir koncentrācija, kas ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (12) darbības jomā, šīs regulas piemērošanai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta piemērošanu. Šī regula un Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkts būtu jāpiemēro konsekventi. Ciktāl šo abu regulu attiecīgā piemērošanas joma pārklājas, izvērtēšanas pamatojums, kas izklāstīts šīs regulas 1 . pantā, un likumīgo interešu jēdziens Regulas (EK) Nr. 139/2004 21. panta 4. punkta trešās daļas nozīmē būtu jāinterpretē saskaņoti, neskarot novērtējumu par valsts pasākumu, kuru mērķis ir aizsargāt šīs intereses, atbilstību ES tiesību vispārējiem principiem un citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

(49)

Lai ņemtu vērā norises saistībā ar Savienības nozīmes projektiem un programmām un lai pieņemtu tādu tehnoloģiju, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstu, kas ir sevišķi svarīgas Savienībai drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas pielikumus. Savienības nozīmes projektu un programmu sarakstā, kas sniegts I pielikumā, būtu jāiekļauj projekti vai programmas, uz ko attiecas ES tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskas infrastruktūras, tehnoloģiju vai izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. II pielikumā sniegtajā to tehnoloģiju, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstā, kas ir sevišķi svarīgas Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, būtu jāiekļauj jomas, kurās ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā ar tāda Savienības mērķa uzņēmuma starpniecību, kas nepiedalās Savienības nozīmes projektā vai programmā vai nesaņem no tās līdzekļus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(49)

Lai ņemtu vērā norises saistībā ar Savienības nozīmes projektiem un programmām un lai pieņemtu tādu tehnoloģiju, materiālu, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstu, kas ir sevišķi svarīgas Savienībai drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ  – jo īpaši, ņemot vērā riska izvērtēšanu, kas jāveic saskaņā ar Savienības ekonomiskās drošības stratēģiju – , būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šīs regulas pielikumus. Savienības nozīmes projektu un programmu sarakstā, kas sniegts I pielikumā, būtu jāiekļauj projekti vai programmas, uz ko attiecas ES tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskas infrastruktūras, tehnoloģiju vai izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. II pielikumā sniegtajā to tehnoloģiju, materiālu, aktīvu, iekārtu, aprīkojuma, tīklu, sistēmu, pakalpojumu un saimniecisko darbību sarakstā, kas ir sevišķi svarīgas Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, būtu jāiekļauj jomas, kurās ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību vairāk nekā vienā dalībvalstī vai Savienībā kopumā ar tāda Savienības mērķa uzņēmuma starpniecību, kas nepiedalās Savienības nozīmes projektā vai programmā vai nesaņem no tās līdzekļus . Komisijai jo īpaši būtu jāatjaunina I pielikums, ja saistībā ar turpmākajām daudzgadu finanšu shēmām tiek noteikti jauni Savienības nozīmes projekti vai programmas . Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(50)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz veidlapu , kas izmantojama , lai sniegtu obligāto informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(50)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz veidlapām , kas izmantojamas , lai sniegtu obligāto minimālo informāciju par ārvalstu ieguldījumiem un iesniegtu atļaujas pieprasījumus , Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(51)

Regula (ES) Nr.  2019/452 būtu jāatceļ. Lai dalībvalstīm un vienībām būtu pietiekami daudz laika sagatavoties īstenošanai, šī regula būtu jāpiemēro no [norādīt datumu: 15  mēneši pēc stāšanās spēkā]. Pārejas periodā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz tās piemērošanai būtu jāturpina piemērot Regulu (ES) 2019/452,

(51)

Regula (ES) 2019/452 būtu jāatceļ. Lai dalībvalstīm un vienībām būtu pietiekami daudz laika sagatavoties īstenošanai, šī regula būtu jāpiemēro no [norādīt datumu: 12  mēneši pēc stāšanās spēkā]. Tai vajadzētu būt piemērojamai neatkarīgi no tā, vai ir izveidots vienotais portāls atļaujas pieprasījumu iesniegšanai. Pārejas periodā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz tās piemērošanai būtu jāturpina piemērot Regulu (ES) 2019/452,

(1)

“ārvalstu ieguldījumi” ir ārvalstu tiešie ieguldījumi vai ieguldījumi Savienībā ar ārvalstu kontroli , kas ļauj faktiski piedalīties Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

(1)

“ārvalstu ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi , kurus ārvalstu ieguldītājs veic vai nu pats vai ar sava meitasuzņēmuma Savienībā starpniecību un kuru mērķis ir izveidot vai saglabāt ilgstošu un tiešu saikni starp ārvalstu ieguldītāju un Savienības mērķa uzņēmumu, kam šis ārvalstu ieguldītājs dara pieejamu kapitālu saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī , tādējādi ļaujot tam faktiski piedalīties šā Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē;

(1a)

“ārvalstu ieguldījumi jaunos projektos” ir ārvalstu ieguldījumi, kurus veic, izveidojot jaunu objektu vai jaunu uzņēmumu jaunas saimnieciskās darbības veikšanai Savienībā;

(1b)

“noregulējuma instruments” ir jebkurš noregulējuma instruments saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, Regulu (ES) Nr. 806/2014, Regulu (ES) 2021/23, Regulu (ES) Nr. 1093/2010 vai Regulu (ES) Nr. 648/2012;

(1c)

“iekšēja pārstrukturēšana” ir izmaiņas faktiskajā līdzdalībā Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē, kuras notiek īpašumtiesību ķēdē un kuras galu galā neizraisa attiecīgā mērķa uzņēmuma īpašumtiesību vai kontroles maiņu;

(2)

“ārvalstu tiešie ieguldījumi” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un esošu vai plānotu Savienības mērķa uzņēmumu un kam ārvalstu ieguldītājs dara pieejamu kapitālu saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī;

(3)

“ieguldījumi Savienībā ar ārvalstu kontroli” ir jebkāda veida ieguldījumi, kurus ārvalstu ieguldītājs veic ar ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmuma Savienībā starpniecību ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu ieguldītāju un esošu vai plānotu Savienības mērķa uzņēmumu un kam ārvalstu ieguldītājs dara pieejamu kapitālu saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī;

(7)

“ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā” ir uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību, ir dibināts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (18) (2013. gada 26. jūnijs) 22. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un to tieši vai netieši kontrolē ārvalstu ieguldītājs;

(7)

“ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmums Savienībā” ir uzņēmums, kas ir dibināts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (18) (2013. gada 26. jūnijs) 22. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un to tieši vai netieši kontrolē ārvalstu ieguldītājs;

(7a)

“faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kurai faktiski pieder tiesību subjekts vai līdzīgs juridisks veidojums vai kura to kontrolē;

(7b)

“nepārredzama īpašumtiesību struktūra” ir kārtība, saskaņā ar kuru īpašumtiesības uz kādu vienību vai tās kontrole ir neskaidra, slēpta vai grūti nosakāma, cita starpā tāpēc, ka tiek izmantotas sarežģītas juridiskās struktūras, vairāki īpašumtiesību līmeņi, nominālie akcionāri, trasti vai citi mehānismi, kas padara neskaidru faktiskā īpašnieka identitāti;

(8)

“Savienības mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

(8)

“Savienības mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir dibināts vai ko plāno dibināt saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

(9)

“Savienības mērķa uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā minētajām jomām” ir Savienības mērķa uzņēmums, kas darbojas vai plāno darboties ar II pielikumā uzskaitītajām tehnoloģijām , aktīviem , iekārtām , aprīkojumu , tīkliem , sistēmām , pakalpojumiem vai veikt saimnieciskās darbības jomā , kas ir sevišķi svarīga Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ , tostarp saistībā ar to īpašumtiesībām , izmantošanu , ražošanu vai piegādi ;

(9)

“Savienības mērķa uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību kādā no II pielikumā minētajām jomām” ir Savienības mērķa uzņēmums, kas darbojas vai plāno darboties II pielikumā uzskaitīto tehnoloģiju , materiālu , aktīvu , iekārtu , aprīkojuma , tīklu , sistēmu , pakalpojumu un saimniecisko darbību projektēšanā , izstrādē, ieguvē, apstrādē , ražošanā , reciklēšanā vai piegādē ;

(18)

“Savienības nozīmes projekti vai programmas” ir projekti vai programmas, uz ko attiecas Savienības tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskas infrastruktūras, tehnoloģiju vai izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un ir uzskaitīti I pielikumā;

(18)

“Savienības nozīmes projekti vai programmas” ir projekti vai programmas, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti un kuros paredzēta tādas kritiskās infrastruktūras, kritisko tehnoloģiju , kritisko vai pamatpakalpojumu vai kritisko izejresursu izstrāde, uzturēšana vai iegāde, kas ir būtiski drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un ir uzskaitīti I pielikumā;

(18a)

“uzņemošā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir plānoti vai veikti ārvalstu ieguldījumi;

(23a)

“kritiskā infrastruktūra” ir aktīvs, objekts, aprīkojums, tīkls vai sistēma vai aktīva, objekta, aprīkojuma, tīkla vai sistēmas daļa, kas nepieciešama kāda pamatpakalpojuma sniegšanai;

a)

nodrošinātas atbilstošas procedūras, lai izvērtēšanas iestāde varētu noteikt, vai tās jurisdikcijā ir ārvalstu ieguldījumi , par kuriem iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai , un lai varētu veikt sākotnējo pārbaudi , kam vajadzības gadījumā seko padziļināta izmeklēšana , lai noteiktu, vai šie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Padziļinātās izmeklēšanas mērķis jo īpaši ir noteikt, vai 14. panta 1. punktā minētais izvērtēšanas lēmums ir atbilstošs, un noskaidrot tā saturu;

a)

nodrošinātas atbilstošas procedūras un resursi , lai izvērtēšanas iestāde varētu noteikt, vai tai ir jurisdikcija attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem , par kuriem iesniegts atļaujas pieprasījums. Izvērtēšana ietver sākotnēju pārbaudi , kas nav ilgāka par 35 kalendārajām dienām pēc pilnīga atļaujas pieprasījuma saņemšanas un kam vajadzības gadījumā seko padziļināta izpēte , lai noteiktu, vai šie ārvalstu ieguldījumi varētu negatīvi ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību , ņemot vērā vismaz kritērijus, kuri noteikti 13. pantā . Padziļinātās izpētes mērķis jo īpaši ir noteikt, vai 14. panta 1. punktā minētais izvērtēšanas lēmums ir atbilstošs, un noteikt tā saturu;

aa)

izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota izvērtēt ārvalstu ieguldījumus jaunos projektos;

b)

izvērtēšanas iestāde uzrauga un nodrošina atbilstību izvērtēšanas mehānismam un izvērtēšanas lēmumam. Jo īpaši tā ievieš atbilstošas procedūras, lai noteiktu un novērstu izvērtēšanas mehānisma un izvērtēšanas lēmuma apiešanas gadījumus;

b)

izvērtēšanas iestāde uzrauga un nodrošina atbilstību izvērtēšanas mehānismam un izvērtēšanas lēmumam. Jo īpaši tā nosaka atbilstošas procedūras un resursus, kas nepieciešami , lai konstatētu, izskatītu un novērstu izvērtēšanas mehānisma un izvērtēšanas lēmuma apiešanas gadījumus;

c)

izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota sākt ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu pēc savas iniciatīvas vismaz 15  mēnešus pēc tam, kad ir īstenoti tādi ārvalstu ieguldījumi, kuriem nav vajadzīga atļauja , ja izvērtēšanas iestādei ir pamats uzskatīt, ka ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību;

c)

izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota sākt ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu pēc savas iniciatīvas 15  mēnešu laikā pēc tam, kad ir īstenoti tādi ārvalstu ieguldījumi, uz kuriem neattiecas prasība saņemt atļauju , ja izvērtēšanas iestādei ir pamats uzskatīt, ka attiecīgie ārvalstu ieguldījumi varētu ietekmēt drošību vai sabiedrisko kārtību;

d)

konfidenciāla informācija , tostarp sensitīva komercinformācija, kas darīta pieejama dalībvalstij, kas veic izvērtēšanu, ir aizsargāta;

d)

konfidenciāla informācija  – tostarp sensitīva komercinformācija un informācija, kuru kā konfidenciālu norādījuši attiecīgie uzņēmumi – , kas darīta pieejama dalībvalstij, kura veic izvērtēšanu, ir aizsargāta;

e)

ārvalstu ieguldītājiem, ārvalstu ieguldītāju meitasuzņēmumiem Savienībā, ar kuru starpniecību tiek veikti ārvalstu ieguldījumi, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izvērtēšanas lēmums, ir iespēja vērsties tiesā pret šo izvērtēšanas lēmumu;

e)

ārvalstu ieguldītājiem, ārvalstu ieguldītāju meitasuzņēmumiem Savienībā, ar kuru starpniecību tiek veikti ārvalstu ieguldījumi, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izvērtēšanas lēmums, ir iespēja laicīgi un efektīvi vērsties tiesā pret šo izvērtēšanas lēmumu;

f)

gada ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu izmaiņām un apkopotus un anonimizētus datus par izvērtētajiem ieguldījumiem, tostarp izvērtēšanas lēmumu rezultātus, attiecīgā gadījumā valstspiederību vai reģistrācijas valsti, izvērtēšanas iestādei paziņoto ieguldījumu puses un ekonomikas nozares, kurās šie darījumi ir veikti;

f)

gada ziņojumu publisko, un tajā iekļauj informāciju par attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu izmaiņām un apkopotus un anonimizētus datus par izvērtētajiem ieguldījumiem, tostarp izvērtēšanas lēmumu rezultātus, attiecīgā gadījumā valstspiederību vai reģistrācijas valsti, izvērtēšanas iestādei paziņoto ieguldījumu puses un ekonomikas nozares, kurās šie darījumi ir veikti , kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgos Savienības nozīmes projektus vai programmas ;

g)

pieteikuma iesniedzējs, kurš lūdz atļauju tādiem ārvalstu ieguldījumiem , uz kuriem attiecas 4. punktā minētā prasība saņemt atļauju , iesniedz tos izvērtēšanas iestādei, un tā izvērtē minētos ārvalstu ieguldījumus pirms to īstenošanas;

g)

ārvalstu ieguldījumus , uz kuriem attiecas 4. un 4.a  punktā minētā atļaujas saņemšanas prasība , atļauju prasošais pieteikuma iesniedzējs iesniedz izvērtēšanas iestādei, un tā izvērtē minētos ārvalstu ieguldījumus pirms to īstenošanas;

ga)

dalībvalstis visā procesā īsteno standartizētus procedūras atskaites punktus un izmanto strukturētus komunikācijas punktus saziņai ar pieteikuma iesniedzējiem, tostarp veic atļaujas pieprasījumu pilnīgas iesniegšanas oficiālu apstiprināšanu piecu darbdienu laikā un attiecīgo uzņēmumu informēšanu, ja izvērtēšanas iestāde nolemj sākt padziļinātu izpēti;

h)

izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus, aizliegt ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas 4. punktā minētā prasība saņemt atļauju un kas netika iesniegti vai tika iesniegti pēc īstenošanas, vai nostiprināt īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī un attiecīgā gadījumā efektīvi novērst sekas, kas rodas, ja netiek ievēroti ietekmes mazināšanas pasākumi;

h)

izvērtēšanas iestāde ir pilnvarota noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus, aizliegt ārvalstu ieguldījumus, uz kuriem attiecas 4. un 4.a  punktā minētā prasība saņemt atļauju un kas netika iesniegti vai tika iesniegti pēc īstenošanas, vai nostiprināt īpašumtiesības sākotnējā stāvoklī un attiecīgā gadījumā efektīvi novērst sekas, kas rodas, ja netiek ievēroti ietekmes mazināšanas pasākumi;

ha)

izvērtēšanas iestādes ir pilnvarotas uzlikt iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu ārvalstu ieguldītājiem, kuri nav pieprasījuši atļauju gadījumos, kad tas tiem bija jādara, nav ievērojuši ietekmes mazināšanas pasākumus vai ir mēģinājuši citādi apiet izvērtēšanas mehānismu vai izvērtēšanas lēmumus. Sods atspoguļo izdarītā pārkāpuma apmēru un raksturu;

hb)

izvērtēšanas iestāde ievieš atbilstošas procedūras un drošus kanālus informācijas par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanai no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ekonomikas dalībniekiem un sociālajiem partneriem;

(a)

ir daļa no I pielikumā uzskaitītajiem Savienības nozīmes projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp kā līdzekļu saņēmējs, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2018 / 1046 2. panta 53.  punktā  (19) , vai

(a)

ir daļa no I pielikumā uzskaitītajiem Savienības nozīmes projektiem vai programmām vai piedalās tajos, tostarp kā līdzekļu saņēmējs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024 / 2509 2. panta 59)  punktā  (19a) , vai

a)

ir iestājušies šā panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi;

b)

ieguldītājs atbilst vienam vai vairākiem no 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem; un

c)

darījuma apjoms ir vismaz 250 miljoni EUR.

a)

atbilst 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem; vai

a)

atbilst 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā vai 4. panta 4.a punktā paredzētajiem nosacījumiem; vai

i)

ārvalstu ieguldītāju vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumu Savienībā tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp valsts struktūras, reģionālās vai vietējās iestādes vai bruņotie spēki, tostarp izmantojot īpašumtiesību struktūru, ievērojamu finansējumu, īpašas tiesības vai valsts ieceltus direktorus vai pārvaldniekus;

i)

ārvalstu ieguldītāju vai ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumu Savienībā tieši vai netieši kontrolē trešās valsts valdība, tostarp valsts struktūras, reģionālās vai vietējās iestādes vai bruņotie spēki, tostarp , izmantojot īpašumtiesību struktūru, ievērojamu finansējumu, īpašas tiesības vai valsts ieceltus direktorus vai pārvaldniekus vai citas iezīmes, kuru mērķis ir ietekmēt pārvaldības lēmumus ;

ii)

ārvalstu ieguldītājam, fiziskai personai vai vienībai, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskajam īpašniekam, kādam no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkurai citai personai, kas pieder šādam ārvalstu ieguldītājam, kuru tas kontrolē vai kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu; vai

ii)

ārvalstu ieguldītājam, fiziskai personai vai vienībai, kas kontrolē ārvalstu ieguldītāju, ārvalstu ieguldītāja faktiskajam īpašniekam, kādam no ārvalstu ieguldītāja meitasuzņēmumiem vai jebkurai citai personai, kas pieder šādam ārvalstu ieguldītājam, kuru tas kontrolē vai kas rīkojas šāda ārvalstu ieguldītāja vārdā vai vadībā, ir piemēroti Savienības ierobežojošie pasākumi saskaņā ar LESD 215. pantu;

iii)

ārvalstu ieguldītājs vai kāds no tā meitasuzņēmumiem ir bijis iesaistīts ārvalstu ieguldījumos, ko iepriekš izvērtējusi dalībvalsts un kas nebija atļauti vai bija atļauti tikai ar nosacījumiem; lai to noteiktu, paziņojošā dalībvalsts paļaujas uz tai pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iekļauta drošajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar 7. panta 10. punktu, un informāciju, ko šajā saistībā sniedzis ārvalstu ieguldītājs .

iii)

ārvalstu ieguldītājs vai kāds no tā meitasuzņēmumiem ir bijis iesaistīts ārvalstu ieguldījumos, ko iepriekš izvērtējusi dalībvalsts un kas nebija atļauti vai bija atļauti tikai ar nosacījumiem; lai to noteiktu, paziņojošā dalībvalsts paļaujas uz tai pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iekļauta drošajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar 7. panta 10. punktu, un informāciju, ko šajā saistībā sniedzis ārvalstu ieguldītājs , vai

iiia)

ieguldītāja īpašumtiesību struktūra ir nepārredzama.

a)

15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts atļaujas pieprasījums attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst kādam no 5. panta 1. vai 3. punktā minētajiem nosacījumiem;

a)

15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts pilnīgs atļaujas pieprasījums attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst kādam no 5. panta 1. , 2.a vai 3. punktā minētajiem nosacījumiem;

b)

60  kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts atļaujas pieprasījums attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

b)

piecu kalendāro dienu laikā pēc padziļinātas izpētes sākšanas attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

a)

pieteikuma iesniedzēji, kas lūdz atļauju, iesniedz savus atļaujas pieprasījumus visās attiecīgajās dalībvalstīs tajā pašā dienā, un katrā atļaujas pieprasījumā sniedz atsauci uz pārējiem pieprasījumiem;

b)

ja dalībvalsts saņem atļaujas pieprasījumu, kas atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā sadarbojas ar citām attiecīgajām dalībvalstīm, cita starpā, lai noteiktu, vai ir piemērojams šā punkta c) vai d) apakšpunkts; Komisija var piedalīties šādā koordinētā rīcībā pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma;

c)

ja atļaujas pieprasījumi attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst kādam no 5. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, attiecīgās dalībvalstis nosūta savus paziņojumus sadarbības mehānismam tajā pašā dienā un šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā;

d)

ja atļaujas pieprasījumi attiecas uz ārvalstu ieguldījumiem, kas atbilst 5. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, attiecīgās dalībvalstis cenšas nosūtīt savus paziņojumus sadarbības mehānismam tajā pašā dienā.

a)

nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, visām dalībvalstīm, kas sniegušas piezīmes, un informē pārējās dalībvalstis, ka atzinums ir sniegts , izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu ;

a)

nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, visām dalībvalstīm, kas sniegušas piezīmes, un informē pārējās dalībvalstis, ka atzinums ir sniegts;

b)

nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, un atzinumus, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, visām dalībvalstīm , izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu .

b)

nosūta atzinumus, kuri atbilst 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, un atzinumus, kas atbilst 3. punkta nosacījumiem, visām dalībvalstīm.

a)

paziņo savu izvērtēšanas lēmumu attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā trīs kalendārās dienas pēc tam, kad izvērtēšanas lēmums ir nosūtīts attiecīgajām ārvalstu ieguldījumu pusēm;

aa)

to, cik lielā mērā tā ir ņēmusi vērā attiecīgo dalībvalstu piezīmes vai Komisijas atzinumu; un

ab)

attiecīgā gadījumā – iemeslu, kāpēc tā nepiekrīt dalībvalstu piezīmēm vai Komisijas atzinumam.

b)

izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā septiņas kalendārās dienas pēc tam, kad izvērtēšanas paziņojums ir paziņots saskaņā ar a) apakšpunktu, sniedz rakstisku paskaidrojumu attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai par to:

i)

cik lielā mērā tā ir ņēmusi vērā dalībvalstu piezīmes vai Komisijas atzinumu; vai

ii)

kādēļ tā nepiekrīt dalībvalstu piezīmēm vai Komisijas atzinumam.

a)

atļaut attiecīgos ārvalstu ieguldījumus ar nosacījumu, ka tiek veikti ietekmes mazināšanas pasākumi, vai

b)

aizliegt attiecīgos ārvalstu ieguldījumus, ja tā konstatē, ka, Savienības drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējuma risku nav iespējams pienācīgi novērst, veicot ietekmes mazināšanas pasākumus.

a)

dalībvalstis informē paziņojošo dalībvalsti, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ka tās patur tiesības sniegt piezīmes ne vēlāk kā 15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu;

a)

dalībvalstis informē paziņojošo dalībvalsti, ka tās patur tiesības sniegt piezīmes ne vēlāk kā 15 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu;

b)

Komisija informē paziņojošo dalībvalsti, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ka tā patur tiesības sniegt atzinumu ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu.

b)

Komisija informē paziņojošo dalībvalsti, ka tā patur tiesības sniegt atzinumu ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar 5. pantu.

a)

ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā 35 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

a)

ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 35 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

b)

ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu adresē paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā 45 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

b)

ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem, nepieprasot paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu adresē paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 45 kalendārās dienas pēc pilnīga paziņojuma par ārvalstu ieguldījumiem saņemšanas;

c)

ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu., ne vēlāk kā 20 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācijas saņemšanas;

c)

ja dalībvalsts patur tiesības sniegt piezīmes par paziņotajiem ārvalstu ieguldījumiem un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgās piezīmes adresē paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 20 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācijas saņemšanas;

d)

ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu sniedz paziņojošajai dalībvalstij, izmantojot 12. panta 4. punktā minēto drošo un šifrēto sistēmu, ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācija saņemšanas.

d)

ja Komisija patur tiesības sniegt atzinumu un pieprasa paziņojošajai dalībvalstij papildu informāciju, attiecīgo atzinumu sniedz paziņojošajai dalībvalstij, ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pēc pilnīgas papildu informācija saņemšanas.

a)

7. panta 6. punktā minētā sapulce notiek 20 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad uzņemošā dalībvalsts saņēmusi pēdējo piezīmi vai atzinumu saskaņā ar 7. pantu – atkarībā no tā, kas saņemts vēlāk;

b)

uzņemošā dalībvalsts saskaņā ar 7. panta 8. punktu nosūta savu lēmuma projektu 10 kalendāro dienu laikā pēc 7. panta 6. punktā minētās sapulces;

c)

dalībvalsts vai Komisija iebildumus saskaņā ar 7. panta 9. punktu ceļ 10 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts saskaņā ar 7. panta 8. punktu nosūtītais izvērtēšanas lēmuma projekts.

a)

paziņojošā dalībvalsts pieņem izvērtēšanas lēmumu tikai pēc tam, kad ir beigušies šā panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā minētie termiņi;

b)

ja ne dalībvalstis, ne Komisija nav paturējušas tiesības līdz šā panta 1. punktā noteiktajam termiņam sniegt attiecīgi piezīmes vai atzinumu, paziņojošā dalībvalsts izvērtēšanas lēmumu pieņem 60 kalendāro dienu laikā pēc paziņošanas dienas;

c)

pēc iebildumu celšanas saskaņā ar 7. panta 9. punktu uzņemošā dalībvalsts un dalībvalsts, kas cēlusi iebildumus, 7. panta 9.a punktā minēto informāciju nosūta piecu kalendāro dienu laikā;

d)

pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 7. panta 9.b punktu, uzņemošā dalībvalsts pieņem izvērtēšanas lēmumu 15 kalendāro dienu laikā pēc 7. panta 9.d punktā minētās paziņošanas;

e)

izvērtēšanas lēmuma paziņošana saskaņā ar 7. panta 9.f punktu notiek trīs kalendāro dienu laikā.

a)

Komisija savu lēmumu pieņem 20 kalendāro dienu laikā pēc 7. panta 9.a punktā minētās pilnīgās informācijas saņemšanas;

b)

paziņošana saskaņā ar 7. panta 9.d punktu notiek trīs kalendāro dienu laikā.

a)

dalībvalstu piezīmes vai Komisijas atzinumu nosūta ne vēlāk kā 35 kalendārās dienas pēc tam, kad ir saņemta pilnīgas informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 5. punktu;

b)

tādu procedūru gadījumā, kas sāktas saskaņā ar 1. punktu, Komisijai ir 15 papildu kalendārās dienas, lai sniegtu atzinumu pēc tam, kad ir beidzies šā punkta a) apakšpunktā minētais dalībvalstij noteiktais termiņš.

a)

tajā ir norādīts tā juridiskais pamats un mērķis, precizēta prasītā informācija un noteikts atbilstošs termiņš tās sniegšanai;

b)

tas ir pienācīgi pamatots un tajā tiek prasīta tikai informācija, kas ir absolūti nepieciešama, lai izvērtētu darījuma iespējamo ietekmi uz drošību vai sabiedrisko kārtību;

c)

tas ietver paziņojumu, ka nepatiesas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanas gadījumā var tikt piemēroti 6. pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi;

d)

tas ietver paziņojumu, ka sadarbības trūkuma gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tai pieejamajiem faktiem.

a)

naudas sodu, kas nepārsniedz 1 % no attiecīgās puses vai vienības kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, vai

b)

periodiskus soda maksājumus, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija vai ja prasītā informācija nav sniegta noteiktajā termiņā. Šādi periodiski soda maksājumi nepārsniedz 5 % no attiecīgās puses vai vienības vidējā kopējā dienas apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā par katru kavējuma darbdienu, un tos aprēķina par laikposmu no lēmumā noteiktās dienas līdz dienai, kad ir panākta atbilstība.