This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52024PC0224
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the Union in the Council of Europe bodies on the change of status of the European Union from Associate Member to Participant in the Enlarged Partial Agreement on the Register of Damage caused by the Aggression of the Russian Federation against Ukraine
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes struktūrās attiecībā uz Eiropas Savienības statusa maiņu Paplašinātajā daļējā nolīgumā par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru, mainot to no asociētās locekles uz dalībnieci
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes struktūrās attiecībā uz Eiropas Savienības statusa maiņu Paplašinātajā daļējā nolīgumā par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru, mainot to no asociētās locekles uz dalībnieci
COM/2024/224 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.5.2024
COM(2024) 224 final
2024/0125(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes struktūrās attiecībā uz Eiropas Savienības statusa maiņu Paplašinātajā daļējā nolīgumā par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru, mainot to no asociētās locekles uz dalībnieci
PASKAIDROJUMA RAKSTS
Šis priekšlikums attiecas uz Eiropas Savienības statusa maiņu no asociētās locekles uz dalībnieci Paplašinātajā daļējā nolīgumā par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru (“Zaudējumu reģistrs” vai “Reģistrs”).
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 12. maijā pieņēma rezolūciju, ar ko izveido Paplašinātu daļēju nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru 1 .
Zaudējumu reģistrs dokumentāri reģistrē pierādījumus un prasības par zaudējumiem, kaitējumu vai ievainojumiem, kas nodarīti visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, ko kopš 2022. gada 24. februāra Ukrainas teritorijā izraisījusi Krievijas Federācijas starptautiski nelikumīgā rīcība Ukrainā vai pret Ukrainu.
Ņemot vērā laika ierobežojumus pirms Eiropas Padomes ceturtā samita, kurš notika 2023. gada 16.–17. maijā Reikjavīkā un kurā tika paziņots par Zaudējumu reģistra izveidi, vienīgais veids, kā Savienība varētu kļūt par Zaudējumu reģistra dibinātāju, bija pievienoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam asociētās locekles statusā saskaņā ar minētā Paplašinātā daļējā nolīguma statūtu 4. panta 2. punktu.
Šajā nolūkā pēc tam, kad Padome bija pieņēmusi politikas veidošanas lēmumu, ar ko atbalsta šādu rīcību 2 , Komisija 2023. gada 11. maijā pieņēma lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 220. pantu par to, lai pilnvarotu Komisijas priekšsēdētāju paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par Savienības nodomu pievienoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam par zaudējumu reģistru vispirms kā asociētajai dibinātājai 3 . Savienības kā asociētās locekles dalība Paplašinātajā daļējā nolīgumā neradīja un tai nebija paredzēts Savienībai radīt nekādas juridiskas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Pašlaik līdztekus Savienībai Zaudējumu reģistram ir pievienojušās 43 valstis, no kurām 40 valstīm ir dalībnieču statuss 4 , tostarp 26 dalībvalstīm 5 , un trīs valstīm – asociēto locekļu statuss 6 .
Saskaņā ar Zaudējumu reģistra nolikuma 5. panta 7. punktu asociētajiem locekļiem, kuri veic brīvprātīgas iemaksas reģistrā par summu, kas vienāda ar summu, kura tiem būtu jāmaksā, ja tie būtu dalībnieki, ir visas dalībnieku tiesības tajā finanšu gadā, par kuru tie veikuši šādas iemaksas. Savienība jau ir veikusi brīvprātīgu iemaksu 1 miljona EUR apmērā par 2023. gadu un ir apņēmusies samaksāt 2024. gadā ieteikto ikgadējo iemaksu. Tāpēc tai pašlaik ir tādas pašas tiesības kā dalībniekiem.
Ņemot vērā Savienības ieinteresētību nodrošināt, ka Krievijas Federācija uzņemas savas starptautiski prettiesiskās rīcības juridiskās sekas, un ņemot vērā to, ka Zaudējumu reģistra izveide ir nozīmīgs pirmais solis, lai nodrošinātu savlaicīgu kompensāciju cietušajiem, tagad ir lietderīgi Paplašinātajā daļējā nolīgumā Savienības statusu mainīt no asociētās locekles uz dalībnieci, tādējādi atkārtoti apliecinot Savienības stingro apņemšanos veikt Reģistrā paredzētās darbības, tostarp veicot ikgadējo obligāto iemaksu.
Statusa maiņa būtu ne tikai politiski nozīmīga Zaudējumu reģistram, bet arī sniegtu praktisku labumu, jo tā sniegtu finansiālu stabilitāti Reģistram, pamatojoties uz Savienības garantēto obligāto finanšu iemaksu.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Savienības statusa maiņa Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējumu reģistru saskaņā ar Savienības apņemšanos nodrošināt, ka zaudējumi, ko radījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu un citi starptautisko tiesību pārkāpumi, tiek pienācīgi kompensēti, kā to jau pierāda Savienības agrīna dalība tajā pašā Paplašinātajā daļējā nolīgumā asociētās dibinātājas statusā. Komisijas 2023. gada 11. maija lēmumā, ar kuru Komisijas priekšsēdētāja tika pilnvarota paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par Savienības nodomu pievienoties Paplašinātajam daļējam nolīgumam par zaudējumu reģistru asociētās locekles statusā, jau ir atzīts, ka šāds statuss ir paredzēts tikai kā pirmais solis Savienības līdzdalībā Paplašinātajā daļējā nolīgumā.
Turklāt kļūšana par Zaudējumu reģistra dalībnieci papildina vairākas iniciatīvas, kuras Eiropas līmenī īstenotas kopš 2022. gada februāra beigām un kuru mērķis ir nodrošināt, ka pie atbildības tiek saukta gan Krievijas Federācija par tās agresijas karu pret Ukrainu, gan personas, kas ir atbildīgas par Ukrainā un pret Ukrainu izdarītiem starptautiskiem noziegumiem. Tas jo īpaši attiecas uz Eurojust Starptautiskā centra saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA) izveidi. Šis priekšlikums arī atbilst Savienības dalībai dažādos forumos un struktūrās, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm, kas izmeklē starptautiskos noziegumus, kuri pastrādāti Ukrainā un pret Ukrainu, un nodrošināt, ka šādi noziegumi nepaliek nesodīti, piemēram, Dialoga grupā un Padomdevējā grupā saistībā ar zvērību noziegumiem.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Savienības nelokāmais atbalsts Ukrainai atspoguļo kopīgu apņemšanos ievērot demokrātijas principus un aizsargāt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un mieru Eiropā. Tāpēc šis priekšlikums ir saskanīgs ar citām Savienības politikas jomām, kuru mērķis ir aizsargāt starptautisko kārtību un mieru Eiropā, jo īpaši saistībā ar pašreizējo agresijas karu pret Ukrainu. Konkrētāk, Savienība ir pieņēmusi vēl nepieredzētus ierobežojošus pasākumus pret Krievijas Federāciju, lai palielinātu Krievijas Federācijas izmaksas par tās nelikumīgajām darbībām un kavētu tās spēju turpināt agresiju. Lai uzlabotu šo ierobežojošo pasākumu izpildi, Savienība cita starpā ir izveidojusi darba grupu “Freeze and Seize”, pieņēmusi direktīvu, ar ko saskaņo Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu definīciju un kriminālsodus par tiem. 7 Komisija iecēla ES sankciju sūtni, lai nodrošinātu nepārtrauktas augsta līmeņa diskusijas ar trešām valstīm nolūkā izvairīties no Savienības ierobežojošo pasākumu apiešanas vai izvairīšanās no tiem, un ir publicējusi norādījumus valstu iestādēm un privātiem operatoriem par attiecīgo Savienības noteikumu interpretāciju šajā jautājumā.
Turklāt Savienības dalība Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējumu reģistru atbilst ilgstošajai sadarbībai starp Savienību un Eiropas Padomi cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma jomā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
LESD 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jānorāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regula (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu 8 , jau nodrošina juridisko pamatu Savienības ieguldījumam Zaudējumu reģistrā.
Materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no paredzētā akta mērķa un satura. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, tiesību akts jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam. Šim priekšlikumam ir viens galvenais mērķis, proti, Savienības sadarbība ar Eiropas Padomes iestāžu sistēmā izveidoto Zaudējumu reģistru. Zaudējumu reģistram ir izšķiroša nozīme starptautiskās justīcijas atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā, jo tas ir pirmais solis ceļā uz starptautisku kompensācijas mehānismu personām, kas cietušas Krievijas Federācijas agresijā pret Ukrainu. Šāda iniciatīva tiek īstenota saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem, jo īpaši saistībā ar tās apņemšanos nodrošināt, ka Krievijas Federācija tiek saukta pie atbildības par tās agresijas karu pret Ukrainu. Tāpēc šā priekšlikuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 212. pants.
Tāpēc šā priekšlikuma pamatā ir LESD 212. pants saistībā ar LESD 218. panta un 9. punktu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu sadarbība starp Savienību un Zaudējumu reģistru un no tās izrietošā Savienības dalība Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējumu reģistru ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Tādēļ uz šo priekšlikumu neattiecas subsidiaritātes pārbaude.
•Proporcionalitāte
Savienības iepriekš izklāstītos mērķus attiecībā uz šo priekšlikumu var sasniegt tikai tad, ja Savienība kā dalībniece pievienojas saistošam starptautiskam nolīgumam, kurā paredzētas ilgtermiņa saistības veikt ikgadējās obligātās iemaksas.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Dalībai Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējumu reģistru, ņemot vērā tā vispārējo struktūru un preskriptīvo formulējumu, ir juridiskas sekas, un tāpēc Savienības nostāja ir jānosaka ar Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu ir starptautisko tiesību pārkāpums un jau ir radījusi milzīgus postījumus Ukrainā un zaudējumus Ukrainas iedzīvotājiem. Šā priekšlikuma mērķis ir stiprināt Savienības apņemšanos nodrošināt, ka, izmantojot Zaudējumu reģistru, šādus zaudējumus var pienācīgi kompensēt, tostarp tos, kas radušies, Krievijas Federācijai pārkāpjot pamattiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību, personas neaizskaramību un īpašumu, kā arī spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Savienības kā dalībnieces statuss Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējumu reģistru paredz finanšu saistības veikt ikgadējo obligāto iemaksu.
Saskaņā ar Zaudējumu reģistra statūtu 10. panta 3. punktu gan dalībnieku gada obligāto iemaksu summa, gan asociēto locekļu ieteikto brīvprātīgo iemaksu summa ir balstīta uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka gada iemaksu apmēru Eiropas Padomes vispārējā budžetā.
Reģistrs sākotnēji ir izveidots uz trim gadiem saskaņā ar rezolūciju, ar ko izveido Paplašināto daļējo nolīgumu par zaudējumu reģistru. Reģistra darbības pārskatīšana, lai apsvērtu tā darbības turpināšanu, ir paredzēta sākotnējā trīs gadu laikposma beigās, t. i., 2026. gada maijā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regula (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu 9 , paredz juridisko pamatu Savienības iemaksām Zaudējumu reģistrā. Pamatojoties uz Regulā (ES) 2024/792 izklāstītajiem mērķiem un jo īpaši uz V nodaļā paredzēto palīdzību, Regulas (ES) 2024/792 34. panta 3. punktā ir noteikts, ka “[p]alīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, arī stiprina konflikta novēršanas, miera veidošanas un pirmskrīzes un pēckrīzes vajadzību apmierināšanas spējas un ietver cita starpā uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, kas veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu, visaptverošu pēckonflikta atjaunošanu iekļaujošai un miermīlīgai sabiedrībai, kā arī pierādījumu vākšanu par kara laikā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar šo nodaļu finansējumu var piešķirt iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.” Tā kā Paplašinātā daļējā nolīguma par zaudējumu reģistru mērķis ir panākt starptautisko tiesiskumu Ukrainā, palīdzot izveidot mehānismu, kas kompensēs zaudējumus, kas nodarīti Ukrainai un tās iedzīvotājiem un ko izraisījuši Krievijas Federācijas starptautisko tiesību pārkāpumi, Regulas (ES) 2024/792 34. panta 3. punktā ir paredzēts atbilstošs juridiskais pamats, saskaņā ar kuru Savienība var veikt finanšu iemaksas Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējumu reģistru.
Budžeta pozīcija, kas paredzēta šo izdevumu segšanai, būtu 16 06 03 01. pozīcija — Savienības pievienošanās palīdzība un citi pasākumi, kur relatīvās budžeta piezīmēs ir paskaidrots, ka šī pozīcija “segs arī atbalstu [...] citiem pasākumiem, kas papildina ES rīcību, piemēram, pārskatatbildības mehānismiem par Krievijas agresijas karu”.
Attiecībā uz īstenošanas metodi – Savienības obligātajām iemaksām Reģistrā ir piemērojams 239. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 10 , kas ļauj Savienībai maksāt dalības maksu struktūrām, kurās Savienība ir locekle, un jau ir iesniegts pieteikums Savienības 2023. gada brīvprātīgajai iemaksai Reģistrā.
Zaudējumu reģistra dalībnieku konferencē 2023. gada 16. novembrī tika pieņemts 2024. gada budžets. Savienības iemaksa 2024. gadam tika noteikta 845 863,71 EUR apmērā, un Savienībai tika izdots attiecīgs uzaicinājums veikt iemaksas. Iemaksa būtu jāveic pirms 2024. gada 1. jūlija saskaņā ar iepriekš minēto kārtību.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Neattiecas.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
1. pantā ir iekļauta nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Savienības statusa maiņu Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējumu reģistru, mainot to no asociētās locekles uz dalībnieci.
2. pantā noteikta lēmuma stāšanās spēkā.
2024/0125 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes struktūrās attiecībā uz Eiropas Savienības statusa maiņu Paplašinātajā daļējā nolīgumā par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru, mainot to no asociētās locekles uz dalībnieci
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu, lasot to saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2022. gada 14. novembrī pieņēma rezolūciju, kurā atzīta nepieciešamība izveidot starptautisku mehānismu tādu zaudējumu, kaitējuma vai ievainojumu atlīdzināšanai, kuri radušies Krievijas Federācijas starptautiski nelikumīgo darbību pret Ukrainu rezultātā. Rezolūcijā arī ieteikts dalībvalstīm sadarbībā ar Ukrainu izveidot starptautisku zaudējumu reģistru, kas kalpotu kā attiecīgo pierādījumu un ar tiem saistīto prasību informācijas reģistrs.
(2)Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 12. maijā pieņēma rezolūciju, ar ko izveido Paplašināto daļējo nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru.
(3)Zaudējumu reģistrs dokumentāri reģistrētu pierādījumus un prasības par zaudējumiem, kaitējumu vai ievainojumiem, kas nodarīti visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, ko kopš 2022. gada 24. februāra Ukrainas teritorijā izraisījusi Krievijas Federācijas starptautiski nelikumīgā rīcība Ukrainā vai pret Ukrainu.
(4)Savienība pievienojās Paplašinātajam daļējam nolīgumam par zaudējumu reģistru kā asociētā dibinātāja ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts 2023. gada 11. maijā saskaņā ar LESD 220. pantu, un tajā pašā dienā par to paziņoja Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija apspriedās ar Padomi par Savienības kā asociētās dibinātājas dalību Zaudējumu reģistrā, un tā politiski atbalstīja lēmumu par dalību.
(5)Komisijas 2023. gada 11. maija lēmumā, ar kuru Savienība pievienojās Paplašinātajam daļējam nolīgumam par zaudējumu reģistru, jau ir atzīts, ka Savienības asociētās locekles statuss ir paredzēts tikai kā pirmais solis Savienības līdzdalībā minētajā paplašinātajā daļējā nolīgumā.
(6)Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 29. februārī pieņēma Regulu (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu, ar kuru likumdevēji cita starpā ir nodrošinājuši juridisko pamatu tādu iniciatīvu un struktūru finansēšanai, kas iesaistītas starptautiskā tiesiskuma atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.
(7)Ņemot vērā Savienības ieinteresētību nodrošināt, ka Krievijas Federācija uzņemas tiesiskās sekas, kas izriet no tās starptautiski nelikumīgajām darbībām pret Ukrainu, tostarp pienākumu atlīdzināt jebkādus zaudējumus, kaitējumu un ievainojumus, ko radījušas minētās darbības, un atkārtoti apliecināt Savienības stingro apņemšanos piedalīties Zaudējumu reģistrā, kā arī tās interesi izmantot visas dalībnieces tiesības, ir lietderīgi mainīt Savienības statusu Paplašinātajā daļējā nolīgumā par zaudējuma reģistru no asociētās locekles uz dalībnieci.
(8)Paplašinātā daļējā nolīguma par zaudējumu reģistru dalībniekiem ir jāveic ikgadējā obligātā iemaksa Zaudējumu reģistrā. Attiecībā uz Savienību šis maksājums būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regulā (ES) 2024/792, ar ko izveido Ukrainas mehānismu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā, ir paziņot par Savienības statusa maiņu “Paplašinātajā daļējā nolīgumā par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru”, mainot to no asociētās locekles uz dalībnieci.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Rezolūcija CM/Res(2023)3, ar ko izveido Paplašinātu daļēju nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru (pieņemta Ministru komitejā 2023. gada 12. maijā ministru vietnieku 1466. sanāksmē).