52024PC0148

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.3.2024

COM(2024) 148 final

2024/0082(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā regulas priekšlikuma mērķis ir grozīt I pielikumu Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 1 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, lai palielinātu muitas nodokļus, kas piemērojami tādu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu importam, kuri pašlaik tiek klasificēti kombinētās nomenklatūras (KN) 10., 12., 14., 15. un 23. nodaļā un kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm. Ar priekšlikumu tiek palielināti importa tarifi minētajiem graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, par ko importētāji pašlaik maksā nulles tarifus vai zemus tarifus. Turklāt minētajām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportētas no minētajām valstīm, būtu liegta piekļuve Savienības tarifu kvotām.

Saskaņā ar Eurostat datiem pagājušajā gadā graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu imports no Krievijas Federācijas sasniedza 4,2 miljonus tonnu jeb 1,32 miljardus EUR. Lai gan Krievijas Federācija pašlaik ir salīdzinoši mazs graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu piegādātājs tieši Eiropas Savienības (ES) tirgum 2 , Krievijas Federācija ir ļoti liela šo produktu ražotāja un vadošā eksportētāja pasaules līmenī, un 2020.–2022. gadā eksporta apjoms visā pasaulē bija aptuveni 55 miljoni tonnu 3 . ES erga omnes tarifi, t. i., pašlaik vislielākās labvēlības (MFN) tarifi graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem ir ļoti atšķirīgi. Atkarībā no produkta tie ir vai nu nulles tarifi, vai arī ļoti zemi tarifi; vai arī tarifi jau ir augsti, un tirdzniecība nenotiek. Tāpēc graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu importētāji no Krievijas Federācijas pašlaik vai nu nemaksā MFN tarifus, vai arī maksā zemus MFN tarifus, lai iekļūtu ES tirgū, un šie tarifi nav būtisks šķērslis produktu ievešanai ES.

Ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija ražo ļoti lielus graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu apjomus, pašlaik Krievijas Federācijas eksportētāji varētu viegli un ātri pārorientēt ievērojamus piegāžu apjomus uz ES, tādējādi radot ievērojamus eksporta ieņēmumus Krievijas Federācijas ekonomikai, vienlaikus radot traucējumus šo produktu Savienības tirgū. Turklāt Krievijas Federācija pašlaik lielos apmēros nelikumīgi piesavinās graudaugus un eļļas augu sēklas, kas ražoti Ukrainas apgabalos, kurus tā pašlaik ir nelikumīgi okupējusi, un novirza šīs piegādes uz eksporta tirgiem kā potenciālus “Krievijas” produktus. Šis eksports, ņemot vērā to, ka importēšana ES ir nelikumīga 4 , bieži vien vispirms tiek ievests Krievijas Federācijā, un tam tiek pievienota viltota dokumentācija, tāpēc ir ļoti grūti pēc tam noteikt tā izcelsmi. Tāpēc ir jāveic atbilstīgi tarifa pasākumi, lai novērstu to, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas turpina ienākt ES tirgū ar nosacījumiem, kas ir vienlīdz labvēlīgi tiem, kurus piemēro šādiem produktiem ar citu nepreferenciālu izcelsmi.

Šādiem tarifu pasākumiem būtu jāpalīdz novērst to, ka Krievijas Federācija izmanto savu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportu, lai politiski un ekonomiski vājinātu ES, radot traucējumus ES tirgū, radot spriedzi un nesaskaņas Eiropas Savienībā, kā arī apdraudot muitas savienības pienācīgu darbību. Turklāt šie tarifu pasākumi nodrošinātu, ka Krievijas Federācija no šāda eksporta uz ES negūtu komerciālu labumu. Šāda ietekme būtu tiešā pretrunā ES interesēm un neatbilst ES tiesību aktiem un politikai.

Baltkrievijas Republika eksportē uz ES ierobežotu daudzumu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu, proti, 2023. gadā – 610 000 tonnu ar vērtību 246 miljoni EUR, un tā nav nozīmīga minēto produktu ražotāja vai eksportētāja. Tomēr ierosinātā regula ir attiecināta arī Baltkrievijas Republiku, ņemot vērā tās ciešās politiskās un ekonomiskās saites ar Krieviju un lai novērstu importa no Krievijas Federācijas nelikumīgu novirzīšanu caur Baltkrievijas Republiku, ja ES tarifi attiecīgo Baltkrievijas Republikas izcelsmes vai no tās eksportēto preču importam paliktu nemainīgi. Ņemot vērā pastāvīgo tuvināšanos un pieaugošo tirdzniecību starp Baltkrieviju un Krieviju, ir lietderīgi Baltkrievijas Republikas produktiem piemērot tādu pašu režīmu kā Krievijas Federācijas produktiem.

Ierosinātā regula nosaka tādus jaunus tarifus graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, kas ir pietiekami augsti, lai apturētu pašreizējo importu. Gandrīz visos gadījumos tarifi Krievijas un Baltkrievijas eksportam uz ES palielinātos vai nu līdz 95 EUR par tonnu, vai līdz ad valorem nodoklim 50 % apmērā, atkarībā no produkta. Tie ietekmētu preču importu Eiropas Savienībā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas 2023. gadā veidoja 4,8 miljonus tonnu importa ar komerciālo vērtību 1,6 miljardi EUR tajā pašā gadā. Lai nepieļautu, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūti produkti, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, tiek ievesti ES tirgū ar zemajām likmēm, kuras paredzētas saskaņā ar ES tarifu kvotām, ir arī nepieciešams izslēgt Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku no minētajām kvotām attiecībā uz produktiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

Nav paredzams, ka ierosinātā regula negatīvi ietekmēs globālo pārtikas nodrošinājumu. Pirmkārt, ES tarifu paaugstināšana neietekmētu attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas produktu tranzītu caur ES teritoriju uz trešām valstīm. Otrkārt, graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu vēsturiskās tirdzniecības plūsmas no Krievijas Federācijas uz ES salīdzinājumā ar pasaules tirgus tirdzniecības apjomu ir ļoti pieticīgas, un tām no barības piegādes viedokļa nebūs ievērojamas ietekmes uz ES pārtikas pārstrādes nozari un lopkopību. Visbeidzot, paredzams, ka ES ievedmuitas nodokļu palielinājums ievērojami samazinās šīs importa plūsmas uz ES, tādējādi faktiski palielinot pieejamos graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu daudzumus eksportam uz trešām valstīm, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pašlaik Ukraina ir trešā lielākā tādu produktu piegādātāja ES, uz kuriem attiecas ierosinātais tarifu palielinājums. Šis eksports atbilst preferenciāliem noteikumiem ES un Ukrainas asociācijas nolīgumā un jo īpaši tā IV sadaļā, ar ko izveido padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), un to pastiprina pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumi, ko ES pieņēmusi pēc Krievijas Federācijas nelikumīgā un neprovocētā iebrukuma Ukrainā. Tā kā Krievijas Federācijas nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu ir ievērojami apgrūtinājis Ukrainas spēju turpināt eksportēt uz pasaules valstīm tos produktus, kas iepriekš bija tās galvenais ekonomisko ieņēmumu avots – graudaugus, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtus produktus –, ES tirgus precēm no Ukrainas joprojām bija galvenais pieejamais eksporta tirgus, jo citos eksporta maršrutos bija grūtības. Muitas nodokļu būtiska palielināšana precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kuras eksportē no Krievijas Federācijas, kas ir viena no galvenajām Ukrainas konkurentēm ES tirgū, ir saskaņā ar milzīgajām tirgus piekļuves iespējām, kuras Savienība ir piedāvājusi Ukrainas graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportam Savienības tirgū. Citi nozīmīgi trešo valstu piegādātāji, kas eksportē graudaugus, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtus produktus uz ES, ir Brazīlija, Argentīna, Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šajā priekšlikumā paredzētais muitas nodokļu palielinājums graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nodrošina to, ka Savienības muitas politika, kura šajā regulā izteikta ar Savienības kopējā muitas tarifa piemērotajām likmēm, tiek īstenota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktā noteiktajiem Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem, kuri paredz, ka Savienībai ir jānodrošina konsekvence starp dažādām tās ārējās darbības jomām, kā arī starp šīm jomām un citām politikas jomām. Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu noteikt paaugstinātus tarifus graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, jo šāds palielinājums būtu saskaņā ar ierobežojošajiem pasākumiem, ko Savienība veikusi pret minētajām valstīm pēc neprovocētās un nepamatotās Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu, un ievērotu atbalstu, ko Baltkrievijas Republika turpina sniegt Krievijas agresijai.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ar šo regulu groza Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

Grozījumu pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 31. pants, kurā noteikts, ka Kopējā muitas tarifa nodokļus nosaka Padome pēc Komisijas priekšlikuma.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes principu nepiemēro, jo priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu un paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Līgumu mērķus, jo īpaši vajadzību nodrošināt, lai graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas neradītu traucējumus šo produktu ES tirgū un netraucētu muitas savienības pienācīgai darbībai. Tāpēc šiem produktiem nevajadzētu dot piekļuvi ES tirgum ar tikpat labvēlīgiem noteikumiem kā tie, ko piemēro graudu importam no citām trešām valstīm un izcelsmes vietām. Proporcionalitāti nodrošina tas, ka priekšlikumā paredzēts palielināt kopējā muitas tarifa nodokļus, kas piemērojami importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu tarifu pozīcijās, kurās pašlaik ir nulles tarifi vai zemi tarifi. Vienlaikus paredzams, ka palielinājums samazinās Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas spēju radīt traucējumus ES pārtikas tirgu pareizā darbībā. Ierosinātais tarifu palielinājums un piekļuves liegšana Savienības tarifu kvotām ierobežo pamattiesības tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šajā priekšlikumā ir paredzēti grozījumi Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā Krievijas Federācijas pašreizējo iebrukumu Ukrainā un Krievijas Federācijas pašreizējo spēju izmantot savu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportu, lai grautu ES vienotību Ukrainas atbalstīšanā un destabilizētu šo produktu ES tirgu, kā arī ņemot vērā Baltkrievijas Republikas atbalstu Krievijas Federācijas darbībām, ir svarīgi, lai regula stātos spēkā steidzamā kārtā, lai pēc iespējas drīzāk palielinātu nodokļu likmes, kas piemērojamas attiecīgajiem Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas produktiem. Tāpēc šā priekšlikuma ietekmes novērtējums nav veikts. Tomēr paredzams, ka ierosinātais pasākums būtiski samazinās tādu attiecīgo produktu importu Eiropas Savienībā, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, un ka tas radīs turpmāku tādu minēto produktu importa diversifikāciju, kas nav no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Pasākums nepalielina regulatīvo slogu uzņēmumiem nesamērīgi.

•Pamattiesības

Priekšlikums ir saderīgs ar Savienības cilvēktiesību politiku un ir saskaņā ar Pamattiesību hartu. Ja ievedmuitas nodokļu uzlikšana Savienībā skar brīvību piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā, kas ir daļa no brīvības veikt profesionālo darbību, īpašuma tiesības vai citas pamattiesības, tostarp vienlīdzīgu attieksmi, saskaņā ar Pamattiesību hartu to uzskata par Savienības leģitīmu darbību. Tas ir tāpēc, ka šī darbība atbilst prasībām par to, ka kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz pienācīgu juridisko pamatu, ir jārīkojas, lai sasniegtu leģitīmu mērķi radīt komerciāli neizdevīgus apstākļus konkrētu produktu importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ar nolūku izvairīties no nopietniem traucējumiem attiecīgajos tirgos un nodrošināt muitas savienības pienācīgu darbību saskaņā ar pašreizējiem Savienības ārējās darbības pasākumiem un saskaņā ar proporcionalitātes principu. Proti, no vienlīdzīgas attieksmes skatpunkta palielināts ievedmuitas nodoklis importētājiem tiek uzlikts par tādiem graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai ko eksportē no minētajām valstīm, bet ne citiem importētājiem, kuru produkti nav nedz ar izcelsmi Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, nedz eksportēti no minētajām valstīm. Tas ir saskaņā ar Savienības leģitīmo politikas mērķi aizsargāt Savienības tirgus pret to, ka Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika, iespējams, izmanto attiecīgo produktu tirdzniecību, lai destabilizētu ES.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, un tam ir ļoti minimāla finansiāla ietekme uz ieņēmumiem Paredzams, ka palielināto muitas nodokļu iekasētā summa atbilstoši ierosinātajam palielinājumam būs minimāla, tuvu nullei. Tas ir tāpēc, ka pašreizējais graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu imports no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ļoti lielā mērā aptver produktus ar nulles vai ļoti zemu MFN nodokļa likmi, savukārt ierosinātais nodokļu palielinājums varētu samazināt importa plūsmas no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas līdz nenozīmīgiem apjomiem.

Tomēr salīdzinājumā ar jaunākajiem pašu resursu ieņēmumiem ES budžetā ir paredzami zaudējumi – 2023. gadā 15,77 miljonu EUR apmērā. Precīza budžeta zaudējumu vērtība būs atkarīga no tā, ar ko tiks aizstāts imports no Krievijas Federācijas. Proti, ja importu aizstās ES iekšzemes produkcija vai preferenciālais imports, jo īpaši no Ukrainas, radīsies pašu resursu zaudējumi, savukārt ja importu aizstās pieaugošs imports no tādām trešām valstīm, kuras nav preferenciālas partneres, izņemot Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, tad joprojām būs tāds pats kopējo muitas tarifu līmenis kā bija importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, un tādējādi neradīsies nekādi pašu resursu zaudējumi. Tāpēc, ja pašreizējais ES imports no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tiktu pilnībā aizstāts ar ES iekšzemes produkciju un importu no preferenciālajām partnervalstīm, aplēstā ietekme uz ES budžeta tradicionālajiem pašu resursiem būtu zaudējumi ne vairāk kā 15,77 miljonu EUR apmērā (t. i., 75 % no kopējiem tarifu ieņēmumiem 21 miljona EUR apmērā). Tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējumu kompensē ar dalībvalstu pašu resursu iemaksām no nacionālā kopienākuma (NKI).

Priekšlikuma ietekme uz budžetu sīkāk ir izklāstīta tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tiešsaistes ziņojumi par graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu importa ES no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas dinamiku ir pieejami īpašās Eiropas Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnēs.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātā regula liedz piekļuves iespējas graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ES tirgum ar tikpat izdevīgiem nosacījumiem kā citādas izcelsmes produktiem, jo tiek paaugstināti ievedmuitas nodokļi visiem tiem graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem, kuriem pašlaik ES importa tarifi ir ar nulles likmi vai ļoti zemi, līdz augstākam līmenim 95 EUR/t vai līdz ad valorem nodoklim 50 % apmērā, atkarībā no produkta veida (95 EUR/t graudaugiem; ad valorem nodoklis 50 % apmērā eļļas augu sēklām un no tām iegūtiem produktiem, kas rodas pamatprodukta koncentrācijas rezultātā). Turklāt minētajām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportētas no minētajām valstīm, turklāt būtu liegta piekļuve Savienības tarifu kvotām. Minētās tarifu kvotas nodrošina piekļuvi ES tirgum ar zemāku tarifu līmeni nekā ierosinātie jaunie tarifi.

2024/0082 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Kopš Krievijas Federācijas 2022. gada 22. februāra pilna mēroga iebrukuma Ukrainā graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu imports no Ukrainas Savienībā ir ievērojami palielinājies.

(2)Pašlaik Krievijas Federācija joprojām ir salīdzinoši nelielu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu apjomu piegādātāja Savienības tirgū. Tomēr Krievijas Federācija ir pasaulē vadošā graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu ražotāja un eksportētāja. Ņemot vērā pašreizējo eksporta apjomu uz pasauli, Krievijas Federācija varētu viegli un ātri pārorientēt būtiskus piegāžu apjomus uz ES, izraisot pēkšņu produktu pieplūdumu no tās lielajiem esošajiem krājumiem, tādējādi radot traucējumus Savienības graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu tirgos. Turklāt ir pierādījumi par to, ka Krievijas Federācija pašlaik lielos apmēros nelikumīgi piesavinās graudaugus un eļļas augu sēklas, kas ražoti Ukrainas apgabalos, kurus tā ir nelikumīgi okupējusi, un novirza tos uz eksporta tirgiem kā potenciālus “Krievijas” produktus.

(3)Savienības erga omnes kopējie muitas nodokļi, t. i., pašlaik piemērojamie vislielākās labvēlības (MFN) tarifi graudaugiem, eļļas augu sēklām un no tiem iegūtiem produktiem ir ļoti atšķirīgi. Atkarībā no produkta tie ir vai nu nulles tarifi vai ļoti zemi tarifi, vai arī tarifi jau ir augsti un tirdzniecība nenotiek.

(4)Ir jāveic atbilstīgi tarifa pasākumi, lai novērstu to, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas turpina ienākt Savienības tirgū ar nosacījumiem, kas ir vienlīdz labvēlīgi tiem, kurus piemēro šādiem produktiem ar citu nepreferenciālu izcelsmi. Paredzams, ka minētie tarifa pasākumi palīdzēs aizkavēt Krievijas Federāciju no savu graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu eksportēšanas uz Savienību ar nolūku to politiski vājināt, novirzot ievērojamus attiecīgo produktu daudzumus uz Savienību, tādējādi radot traucējumus minēto produktu Savienības tirgū, radot spriedzi sabiedrībā un nesaskaņas Savienībā, kā arī apdraudot muitas savienības pienācīgu darbību. Šādi draudi būtu jāskata kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 32. panta d) punktu, un tādēļ saskaņā ar Līguma 31. pantu būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no nopietniem traucējumiem dalībvalstu ekonomikā.

(5)Tie paši tarifa pasākumi būtu vienlaikus jāveic attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, lai novērstu to, ka imports no Krievijas Federācijas uz Savienību, tiek novirzīts caur Baltkrievijas Republiku, ja ES tarifi attiecīgo preču importam no Baltkrievijas Republikas paliktu nemainīgi, ņemot vērā tās ciešās politiskās un ekonomiskās saites ar Krieviju.

(6)Attiecīgi visos gadījumos, kad pašlaik piemērojamie muitas nodokļi ir ar nulles likmi vai nav pietiekami augsti, graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūto produktu, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kurus eksportē no minētajām valstīm, importam būtu jānosaka augstāki muitas nodokļi nekā importam no citām trešām valstīm.

(7)Turklāt Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai nebūtu jāgūst labums no Savienības tarifu kvotām ar vislielākās labvēlības režīma noteikumiem. Tāpēc samazinātās likmes, kas noteiktas Savienības tarifu kvotās attiecībā uz šīs regulas pielikumā norādītajiem produktiem, nebūtu jāpiemēro tādiem produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kurus uz Savienību eksportē no minētajām valstīm.

(8)Nav paredzams, ka paredzētais muitas nodokļu palielinājums negatīvi ietekmēs globālo pārtikas nodrošinājumu, jo tas neietekmēs attiecīgo produktu tranzītu caur Savienības teritoriju uz galamērķa trešām valstīm; gluži pretēji, Savienības ievedmuitas nodokļu palielināšana var izraisīt minēto produktu eksportu uz trešām valstīm un palielināt piegāžu pieejamību.

(9)Muitas nodokļu palielinājums atbilst Savienības ārējai darbībai citās jomās, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktā. Pēdējo gadu laikā Savienības un Krievijas Federācijas attiecības ir attīstījušās ļoti negatīvā gultnē, tām pasliktinoties īpaši pēdējo divu gadu laikā sakarā ar starptautisko tiesību nerespektēšanu no Krievijas Federācijas puses un īpaši neprovocēto un nepamatoto tās pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kopš 2014. gada jūlija Savienība Krievijas Federācijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus.

(10)Lai arī Krievijas Federācija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, Savienība, ņemot vērā uz Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu un īpaši GATT 1994 XXI panta pamata spēkā esošos izņēmumus (atbrīvojumi drošības apsvērumu dēļ), ir atbrīvota no saistībām piešķirt no Krievijas Federācijas importētiem produktiem priekšrocības, kādas piešķirtas līdzīgiem no citām valstīm importētiem produktiem (lielākās labvēlības režīms).

(11)Pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies arī situācija starp Savienību un Baltkrievijas Republiku, jo režīms neievēro starptautiskās tiesības, pamatbrīvības un cilvēktiesības un ir atbalstījis Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Kopš 2020. gada oktobra Savienība Baltkrievijas Republikai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus.

(12)Tā kā Baltkrievijas Republika nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībniece, Savienībai saskaņā ar Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu nav pienākuma piešķirt Baltkrievijas Republikas produktiem vislielākās labvēlības režīmu. Turklāt spēkā esošie tirdzniecības nolīgumi atļauj darbības, kas pamatotas ar piemērojamām izņēmuma klauzulām, jo īpaši drošības izņēmumiem.

(13)Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi nodrošināt, ka graudaugi, eļļas augu sēklas un no tiem iegūtie produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nerada traucējumus ES tirgū un netraucē muitas savienības pienācīgai darbībai, ir nepieciešams un ir lietderīgi paredzēt noteikumus, ar kuriem nekavējoties palielina tarifus minētajiem produktiem. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs
[…]

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants: 12. nodaļa, 120. pants

Budžetā paredzētā summa 2024. gadam: 24 620 400 000 €

FINANSIĀLĀ IETEKME

◻ Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

X Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz tradicionālo pašu resursu ieņēmumiem, šādu iemeslu dēļ:

2023. gadā importa, kas nācis no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, ar KN kodiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma un uz kuriem attiecas ierosinātais palielinājums, kopējā vērtība pārsniedza 1,57 miljardus EUR. No tiem imports ar nodokli apliekamo preču pozīcijās bija 338 miljoni EUR. Lielākā daļa šā importa (83,4 miljoni EUR) tika klasificēta ar KN kodu 1514 11 90, kam piemēro 6,4 % tarifu. Ievērojams importa apjoms bija arī ar KN kodu 1518 00 95 (77,3 miljoni EUR), kam piemēro 2 % nodokli un ar KN kodu 2309 90 91 (76,4 miljoni EUR), kam piemēro ad-valorem tarifu 12 %. Vēl 32,4 miljonu EUR apmērā imports tika klasificēts ar KN kodu 2308 00 90, kam piemēro ad-valorem tarifu 1,6 %. Turklāt ar KN kodu 1008 10 00 2023. gadā ES tika importētas 14 760 tonnas, ar tarifu 37 EUR/t, savukārt ar KN kodu 1008 29 00 imports Eiropas Savienībā sasniedza 10 005 tonnas, ar tarifu 56 EUR/t. Imports ar KN kodu 1003 90 00 veidoja 54 706 tonnas, ar PTO ietvaros noteiktās kvotas likmi 62,25 EUR/t. Arī pārējie KN kodi bija apliekami ar nodokli, tomēr ar daudz mazākām summām, un maksimālā negūto nodokļu summa šiem KN kodiem ir aprēķināta zemāk, kā pēdējā summa.

Paredzams, ka pēc tarifu palielināšanas saskaņā ar šo regulu šīs tirdzniecības plūsmas ievērojami samazināsies vai pat apstāsies. Attiecībā uz palielināto muitas nodokļu iekasēšanu atbilstoši ierosinātajam palielinājumam tām precēm, kurām pašlaik piemēro nulles vai ļoti zemus tarifus, paredzams, ka iekasētie nodokļi būs minimāli, tuvu nullei, jo, ņemot vērā paaugstinātos tarifus, nav paredzams, ka tirdzniecības plūsmas saglabāsies.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs regulas paredzamā ietekme uz ES budžeta ieņēmumu zaudējumiem tiek lēsta 15,77 miljonu EUR apmērā gadā: [(6,7 miljoni EUR + 2,11 miljoni EUR + 9,17 miljoni EUR+ 0,88 miljoni EUR + 0,52 miljoni EUR + 0,53 miljoni EUR + 0,55 miljoni EUR + 0,56 miljoni EUR) = 21,03 miljoni EUR bruto summa, ieskaitot iekasēšanas izmaksas) x 0,75] 5 .

Attiecībā uz 2024. gadu ietekme uz tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējumiem ES budžetā tiek lēsta kā puse no iepriekš minētās summas, t. i., 7,9 miljoni EUR.

Tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējumu kompensē ar dalībvalstu pašu resursu iemaksām no nacionālā kopienākuma (NKI).

(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987.)

(2) Saskaņā ar ES oficiālajiem tirdzniecības un ražošanas datiem (2023. gads) no Krievijas tiek importēts tikai 1 % no ES patēriņa.

(3) ESAO/FAO dati

(4) Padomes Regula (ES) 2022/263 (2023. gada 23. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krievijas Federācijas īstenoto konkrētu valdības nekontrolētu Ukrainas teritoriju nelikumīgo atzīšanu, okupāciju vai aneksiju.

(5) Katra summa atbilst negūtajiem nodokļu ieņēmumiem pa iepriekš minētajiem KN kodiem, kārtas secībā.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.3.2024

COM(2024) 148 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes regulai,

ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

PIELIKUMS

Tekstu un zemsvītras piezīmes, kas ietvertas muitas nodokļu saraksta 3. slejā Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā, attiecībā uz Kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem, kas norādīti tabulas 1. slejā, aizstāj ar tekstu un zemsvītras piezīmēm, kas norādīti tabulas 3. slejā.

KN kods	Apraksts	Līgtā nodokļu likme (%)
1	2	3
10	Graudaugi
1001	Kvieši un kviešu un rudzu maisījums:
	- cietie kvieši
1001 11 00	- - sēklai	148 €/t (1) (4)
1001 19 00	- - citādi	148 €/t (1) (2) (4)
	- citādi:
1001 91	- - sēklai
1001 91 10	- - - speltas (3)	12,8 (5)
1001 91 20	- - - parasto kviešu un kviešu un rudzu maisījuma	95 €/t (1) (4)
1001 91 90	- - - citādi	95 €/t
1001 99 00	- - citādi	95 €/t (1) (2) (4)
1002	Rudzi:
1002 10 00	- sēklai	93 €/t (1) (4)
1002 90 00	- citādi	93 €/t (1) (4)
1003	Mieži:
1003 10 00	- sēklai	93 €/t (2)
1003 90 00	- citādi	93 €/t (2)
1005	Kukurūza:
1005 10	- sēkla:
	- - hibrīds (3):
1005 10 13	- - - trīskāršie hibrīdi	bez nod. (5)
1005 10 15	- - - vienkārši hibrīdi	bez nod. (5)
1005 10 18	- - - citādi	bez nod. (5)
1005 10 90	- - citādi	94 €/t (1) (2) (4)
1005 90 00	- citādi	94 €/t (1) (2) (4)
1007	Graudu sorgo:
1007 10	- sēklai:
1007 10 10	- - hibrīdi sējai (3)	6,4 (5)
1007 10 90	- - citādi	94 €/t (1) (2) (4)
1007 90 00	- citādi	94 €/t (1) (2) (4)
1008	Griķi, sāre un miežabrāļi; citādi graudaugu produkti:
1008 10 00	- griķi	37 €/t (5)
	- sāre
1008 21 00	- - sēklai	56 €/t (2) (5)
1008 29 00	- - citādi	56 €/t (2) (5)
1008 30 00	- miežabrāļi	bez nod. (5)
1008 40 00	- fonio (Digitaria spp.)	37 €/t (5)
1008 50 00	- kvinoja (Chenopodium quinoa)	37 €/t (5)
1008 90 00	- citi graudaugi	37 €/t (5)
12	Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība
1201	Sojas pupas, arī šķeltas:
1201 10 00	- sējai (3)	bez nod. (6)
1201 90 00	- citādas	bez nod. (6)
1202	Zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, arī lobīti vai šķelti:
1202 30 00	- sējai (3)	bez nod. (6)
	- citādi:
1202 41 00	- - nelobīti	bez nod. (6)
1202 42 00	- - lobīti, arī šķelti	bez nod. (6)
1203 00 00	Kopra	bez nod. (6)
1204 00	Linsēklas, arī šķeltas:
1204 00 10	- sējai (3)	bez nod. (6)
1204 00 90	- citādas	bez nod. (6)
1205	Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas:
1205 10	- rapšu vai ripšu sēklas ar zemu erukskābes saturu
1205 10 10	- - sējai (3)	bez nod. (6)
1205 10 90	- - citādas	bez nod. (6)
1205 90 00	- citādas	bez nod. (6)
1206 00	Saulespuķu sēklas, arī šķeltas:
1206 00 10	- sējai (3)	bez nod. (6)
	- citādas:
1206 00 91	- - lobītas; pelēkās vai baltsvītrainās čaumalās	bez nod. (6)
1206 00 99	- - citādas	bez nod. (6)
1207	Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī sasmalcināti:
1207 10 00	- palmu rieksti un kodoli	bez nod. (6)
	- kokvilnas sēklas:
1207 21 00	- - sējai (3)	bez nod. (6)
1207 29 00	- - citādas	bez nod. (6)
1207 30 00	- rīcinauga sēklas	bez nod. (6)
1207 40	- sezama sēklas:
1207 40 10	- - sējai (3)	bez nod. (6)
1207 40 90	- - citādas	bez nod. (6)
1207 50	- sinepju sēklas:
1207 50 10	- - sējai (3)	bez nod. (6)
1207 50 90	- - citādas	bez nod. (6)
1207 60 00	- saflora (Carthamus tinctorius) sēklas	bez nod. (6)
1207 70 00	- meloņu sēklas	bez nod. (6)
	- citādas:
1207 91	- - magoņu sēklas:
1207 91 10	- - - sējai (3)	bez nod. (6)
1207 91 90	- - - citādas	bez nod. (6)
1207 99	- - citādas:
1207 99 20	- - - sējai (3)	bez nod. (6)
	- - - citādas:
1207 99 91	- - - - kaņepju sēklas	bez nod. (6)
1207 99 96	- - - - citādas	bez nod. (6)
1208	Eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, milti un rupja maluma milti:
1208 10 00	- sojas pupu	4,5 (6)
1208 90 00	- citādi	bez nod. (6)
14	Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti
1404	Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur:
1404 90 00	- citādi	bez nod. (6)
15	Dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski
1507	Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:
1507 10	- neapstrādāta eļļa, attīrīta vai neattīrīta no līmvielām:
1507 10 10	- - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	3,2 (6)
1507 10 90	- - citādas	6,4 (6)
1507 90	- citādas:
1507 90 10	- - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1507 90 90	- - citādas	9,6 (6)
1508	Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:
1508 10	- neapstrādāta eļļa:
1508 10 10	- - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	bez nod. (6)
1508 10 90	- - citādas	6,4 (6)
1508 90	- citādas:
1508 90 10	- - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1508 90 90	- - citādas	9,6 (6)
1512	Saulespuķu eļļa, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:
	- saulespuķu vai saflora eļļa un tās frakcijas:
1512 11	- - neapstrādāta eļļa:
1512 11 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	3,2 (6)
	- - - citādas:
1512 11 91	- - - - saulespuķu eļļa	6,4 (6)
1512 11 99	- - - - saflora eļļa	6,4 (6)
1512 19	- - citādas
1512 19 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1512 19 90	- - - citādas	9,6 (6)
	- kokvilnas eļļa un tās frakcijas:
1512 21	- - neapstrādāta eļļa, ar atdalītu vai neatdalītu gosipolu:
1512 21 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	3,2 (6)
1512 21 90	- - - citādas	6,4 (6)
1512 29	- - citādas:
1512 29 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1512 29 90	- - - citādas	9,6 (6)
1514	Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:
	- rapšu eļļa ar zemu erukskābes saturu un tās frakcijas:
1514 11	- - neapstrādāta eļļa:
1514 11 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	3,2 (6)
1514 11 90	- - - citādas	6,4 (6)
1514 19	- - citādas:
1514 19 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1514 19 90	- - - citādas	9,6 (6)
	- citādi:
1514 91	- - neapstrādāta eļļa:
1514 91 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	3,2 (6)
1514 91 90	- - - citādas	6,4 (6)
1514 99	- - citādas:
1514 99 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1514 99 90	- - - citādas	9,6 (6)
1515	Citādas negaistošas augu vai mikrobu eļļas un tauki (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas:
	- linsēklu eļļa un tās frakcijas:
1515 11 00	- - neapstrādāta eļļa	3,2 (6)
1515 19	- - citādas:
1515 19 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1515 19 90	- - - citādas	9,6 (6)
	- kukurūzas eļļa un tās frakcijas
1515 21	- - neapstrādāta eļļa:
1515 21 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	3,2 (6)
1515 21 90	- - - citādas	6,4 (6)
1515 29	- - citādas:
1515 29 10	- - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
1515 29 90	- - - citādas	9,6 (6)
1515 90	- citādas:
	- - citas eļļas un to frakcijas:
	- - - neapstrādātas eļļas:
1515 90 40	- - - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	3,2 (6)
	- - - - citādas:
1515 90 51	- - - - - cietās frakcijas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg	12,8 (6)
1515 90 59	- - - - - citādas cietās frakcijas; šķidrums	6,4 (6)
	- - - citādas:
1515 90 60	- - - - tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
	- - - - citādas:
1515 90 91	- - - - - cietās frakcijas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg	12,8 (6)
1515 90 99	- - - - - citādas cietās frakcijas; šķidrums	9,6 (6)
1516	Dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:
1516 20	- augu tauki un eļļas un to frakcijas:
	- - citādas:
1516 20 91	- - - tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg	12,8 (6)
	- - - citādas:
1516 20 95	- - - - rapšu, linsēklu, ripšu, saulespuķu sēklu, illipju, sviestkoku, makoru sēklu, andirobu riekstu vai babasū eļļa tehniskām un rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7)	5,1 (6)
	- - - - citādas:
1516 20 96	- - - - - zemesriekstu, kokvilnas sēklu, sojas pupu vai saulespuķu eļļa; citādas eļļas, kas satur mazāk par 50 % no svara brīvās taukskābes, un izņemot palmu kodolu, illipju, kokosriekstu (kopras), rapšu, ripšu un kopaivas eļļu	9,6 (6)
1516 20 98	- - - - - citādas	10,9 (6)
1518 00	Dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā 1516 ietvertās; nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kuri iegūti no dzīvnieku, augu vai mikrobu taukiem vai eļļām vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas citur nav minēti vai iekļauti:
	- šķidras, jauktas negaistošas augu eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (7):
1518 00 31	- - neapstrādātas	3,2 (6)
1518 00 39	- - citādas	5,1 (6)
	- citādi
1518 00 91	- - dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā 1516 ietvertās	7,7 (6)
	- - citādi:
1518 00 95	- - - dzīvnieku vai dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi	2 (6)
1518 00 99	- - - citādi	7,7 (6)
23	Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība
2302	Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus:
2302 30	- kviešu
2302 30 10	- - ar cietes saturu ne vairāk par 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā ir 1,5 % no svara vai vairāk	44 €/t (2) (5)
2302 30 90	- - citādi	89 €/t (2)
2302 40	- citu graudaugu:
	- - citādi:
2302 40 10	- - - ar cietes saturu ne vairāk par 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā ir 1,5 % no svara vai vairāk	44 €/t (2) (5)
2302 40 90	- - - citādi	89 €/t (2)
2303	Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti:
2303 10	- cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas:
	- - kukurūzas cietes ražošanas atliekas (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ar proteīnu saturu sausnā:
2303 10 11	- - - vairāk par 40 % no svara	320 €/t (2)
2303 10 19	- - - līdz 40 % no svara	bez nod. (6)
2303 10 90	- - citādi	bez nod. (6)
2303 20	- biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi:
2303 20 10	- - biešu mīkstums	bez nod. (6)
2303 20 90	- - citādi	bez nod. (6)
2303 30 00	- alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi	bez nod. (6)
2304 00 00	Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu	bez nod. (6)
2305 00 00	Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu	bez nod. (6)
2306	Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu vai mikrobu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētās:
2306 10 00	- kokvilnas sēklas	bez nod. (6)
2306 20 00	- linsēklas	bez nod. (6)
2306 30 00	- saulespuķu sēklas	bez nod. (6)
	- rapšu vai ripšu sēklu:
2306 41 00	- - no rapšu sēklām ar zemu erukskābes saturu	bez nod. (6)
2306 49 00	- - citādas	bez nod. (6)
2306 50 00	- kokosriekstu vai kopras	bez nod. (6)
2306 60 00	- palmu riekstu vai kodolu	bez nod. (6)
2306 90	- citādi:
2306 90 05	- - kukurūzas dīgļu	bez nod. (6)
	- - citādi:
2306 90 90	- - - citādi	bez nod. (6)
2308 00	Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti un iekļauti:
2308 00 90	- citādi	1,6 (6)
2309	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:
2309 90	- citādi:
2309 90 20	- - produkti, kas minēti šīs nodaļas 5. papildu piezīmē	bez nod. (6)
	- - citādi, ieskaitot premiksus
	- - - kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produkti:
	- - - - kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups:
	- - - - - kuros nav cietes vai cietes saturs ir 10 % no svara vai mazāk:
2309 90 31	- - - - - - kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara	23 €/t (2) (6)
	- - - - - kura cietes saturs pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 30 % no svara:
2309 90 41	- - - - - - kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara	55 €/t (2) (6)
	- - - - - kuros cietes saturs pārsniedz 30 % no svara:
2309 90 51	- - - - - - kuros nav piena produktu vai šādu produktu saturs nepārsniedz 10 % no svara	102 €/t (2) (6)
	- - - citādi
2309 90 91	- - - - biešu mīkstums ar pievienotu melasi	12 (6)
2309 90 96	- - - - citādi	9,6 (6)

(1)Savienība apņemas piemērot produktiem, izņemot produktus, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuri eksportēti no minētajām valstīm, nodokli tādā apmērā un veidā, lai šādiem graudaugiem importa cena pēc nodokļa nomaksas nepārsniegtu faktisko intervences cenu (vai – pašreizējās sistēmas pārveidojuma gadījumā – faktisko pabalsta cenu), kas paaugstināta par 55 %. Piemērojamais nodoklis attiecībā uz graudaugiem, kas ietilpst turpmāk norādītajās pozīcijās, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 3. slejā norādīto:

–ex 1001 kvieši,

–1002 rudzi,

–ex 1005 kukurūza, izņemot hibrīdu sēklas, un

–ex 1007 sorgo, izņemot hibrīdus sēklai.

(2)PTO tarifa kvota. Šī kvota nav piemērojama produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuri eksportēti no minētajām valstīm.

(3)Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar ievada noteikumu II sadaļas F punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(4)Piemērojamais muitas nodoklis produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuri eksportēti no minētajām valstīm.

(5)Piemērojamais muitas nodoklis, izņemot produktus, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuri eksportēti no minētajām valstīm, un kuriem piemērojama likme 95 EUR/t.

(6)Piemērojamais muitas nodoklis, izņemot produktus, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuri eksportēti no minētajām valstīm, un kuriem piemērojama 50 % likme.

(7)Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. 254. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj)).

Top

Choose the experimental features you want to try