52024IR1799

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52024IR1799 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52024IR1799

Help

Eiropas Reģionu komitejas atzinums – Atjaunināta tāda kohēzijas politika pēc 2027. gada, kas nevienu neatstāj novārtā

COR 2024/01799

OV C, C/2025/285, 24.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/285/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/285/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

C sērija

C/2025/285

24.1.2025

Eiropas Reģionu komitejas atzinums – Atjaunināta tāda kohēzijas politika pēc 2027. gada, kas nevienu neatstāj novārtā

(C/2025/285)

Ziņotāji

Vasco ALVES CORDEIRO (PT/PSE), Azoru salu autonomā reģiona parlamenta deputāts

Emil BOC (RO/PPE), Klužas-Napokas mērs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par 9. kohēzijas ziņojumu –

COM(2024) 149

Forging a sustainable future together – Cohesion for a competitive and inclusive Europe – Report of the High-Level Group on the Future of Cohesion Policy

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

atzinīgi vērtē to, ka publicēts 9. ziņojums par kohēziju, kas apliecina kohēzijas politikas neapstrīdamo pievienoto vērtību, jo tā gadu gaitā sekmīgi īstenota, atbalstot teritorijas, lai tās spētu risināt svarīgas ES iekšējās un ārējās problēmas; atzīmē tomēr, ka ziņojums atklāj reģionālās nevienlīdzības rašanos, noturību un daudzos gadījumos tās palielināšanos gan Eiropas, gan valstu līmenī;

vēlreiz norāda, ka kohēzijas politikas pamatā ir ekonomiskā konverģence un iespēju vienlīdzība visiem ES iedzīvotājiem, kohēzijas politikai pēc 2027. gada būtu jāveicina visu ES teritoriju, tostarp to, kuras pašlaik atpaliek, attīstība un tāpēc ir jābalstās uz vietējām priekšrocībām un aktīviem, lai veicinātu izaugsmi, mazinātu nelīdzsvarotību un ieguldītu neizmantota ekonomikas potenciāla mobilizēšanā, it īpaši mazāk attīstītos reģionos, kā uzsvērts augsta līmeņa speciālistu grupas ziņojumā par kohēzijas politikas nākotni;

norāda, ka vairākās valstīs ievērojams skaits vidēju ienākumu reģionu, kā arī daži attīstītāki reģioni piedzīvo gausu vai negatīvu izaugsmi un nonākuši “attīstības slazdos”; aicina Eiropas Komisiju sniegt skaidru “attīstības slazdu” definīciju, lai izvairītos no politiskas ekspluatācijas riska un strīdiem par šo koncepciju, un rūpīgi izvērtēt tā ietekmi uz pašreizējo reģionu klasifikācijas sistēmu; norāda arī, ka skaidras definīcijas trūkums var novest pie šā jēdziena pārmērīgas vispārināšanas, nepareizi piemērojot to dažādām un atšķirīgām situācijām; norāda arī, ka globalizācijas un tehnoloģiskā progresa izraisītās straujās pārmaiņas var mainīt attīstības dinamiku. “Attīstības slazdu” jēdziens var pilnībā neaptvert iespējas un problēmas, ko rada šīs globālās tendences, piemēram, digitālā iekļaušana, globālās piegādes ķēdes un jauninājumu izplatīšana;

uzsver, ka pieaugošā saimnieciskās darbības koncentrācija lielpilsētu reģionos un lielās pilsētās bieži vien notiek uz citu teritoriju (lauku apvidu, vidēja lieluma pilsētu utt.) rēķina, vienlaikus saasinot problēmas (piemēram, mājokļu trūkumu), kas rada lielāku ekonomisko un sociālo nevienlīdzību. Komiteja atzīmē, ka tas varētu būt vēl lielāks izaicinājums, it īpaši valstīs, kurās liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo ārpus lielpilsētu teritorijām, lauku apvidos vai mazpilsētās;

atzinīgi vērtē augsta līmeņa speciālistu grupas ziņojumā pausto vēstījumu, ka Eiropas turpmākā konkurētspēja ir atkarīga arī no visu tās teritoriju, tostarp mazāk attīstīto un perifēro teritoriju, neizmantotā potenciāla atraisīšanas;

atzīmē: 9. ziņojumā par kohēziju norādīts, ka līdztekus ilgstošām strukturālām problēmām (piemēram, darba tirgus neefektivitāte, zems cilvēkkapitāla līmenis, vājas inovācijas spējas u. c.) Eiropas reģioni saskaras arī ar klimata pārmaiņām, energoatkarību, demogrāfiskajām pārmaiņām un ģeopolitisko spriedzi, kā arī ar satricinājumiem, kuru temps un intensitāte pieaug;

uzskata, ka iepriekš minētās teritoriālās attīstības tendences un steidzamā nepieciešamība uz tām reaģēt, lai saglabātu Eiropas ekonomisko, sociālo un pat demokrātisko stabilitāti, liecina par kohēzijas politikas izšķirošo nozīmi turpmākajos gados;

uzskata: tā kā Eiropa un tās teritorijas saskaras ar jaunu problēmu kombināciju, ir vajadzīga politikas reforma, kuras panākumi reģionālās nevienlīdzības mazināšanā būs atkarīgi no tās mērķu un principu stiprināšanas, nevis to vājināšanas vai pārveidošanas;

Vēstījums un mērķi

atzinīgi vērtē to, ka pastiprinātas un uzlabotas kohēzijas politikas nozīme tiek atzīta Eiropadomes Stratēģiskajā programmā 2024.–2029. gadam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam un vairākos citos augsta līmeņa dokumentos, piemēram, E. Letta ziņojumā par vienotā tirgus nākotni (1), M. Draghi ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni (2), kopīgajā deklarācijā, kas pieņemta Višegrādas grupas ministru 2024. gada maija sanāksmē par kohēzijas politiku, vairāku Eiropas Parlamenta politisko grupu nesenās prasībās un vēstulēs, kas liecina par plašu politisko konsensu attiecībā uz nepieciešamību pēc spēcīgas un decentralizētas kohēzijas politikas;

10.

uzskata, ka Eiropas politiskā darbakārtība strauji mainās, reaģējot uz jauniem apstākļiem, un kohēzijas politiku nevar nošķirt no šā procesa. Kohēzijas politikai pēc 2027. gada būs nozīmīga loma ar jaunajām prioritātēm saistīto politikas pasākumu īstenošanā, jo tiem bieži vien ir vajadzīga vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja un tie skar vietējo un reģionālo pašvaldību pilnvaras (piemēram, klimata politikas pasākumi). Tāpēc vēl jo svarīgāk ir īstenot kohēzijas politiku, kas pieejama visiem Eiropas reģioniem, diferencēti ņemot vērā to īpašo situāciju;

11.

norāda, ka teritoriālās kohēzijas mērķis ir cieši saistīts ar plašāku mērķi veicināt konkurētspējīgu, noturīgu un klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam; uzsver, ka ar teritoriālās kohēzijas politiku nodrošināti ieguldījumi infrastruktūrā, inovācijā, cilvēkkapitālā un ilgtspējīgā praksē palīdz sasniegt plašāku mērķi – padarīt ES par konkurētspējīgāku un dinamiskāku pasaules mēroga rīcībspēku. Augsta līmeņa speciālistu grupas ziņojums sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka Eiropas vispārējās konkurētspējas uzlabošana atkarīga ne tikai no attīstīto reģionu potenciāla, bet arī no mazāk attīstīto reģionu potenciāla atraisīšanas;

12.

uzsver, ka teritoriālās kohēzijas politikā bieži uzsvars tiek likts uz ilgtspējīgu attīstību, kas kļūst arvien svarīgāka ilgtermiņa konkurētspējai. Veicinot ekoloģiski ilgtspējīgu praksi, reģioni var attīstīt zaļās tehnoloģijas un nozares, kļūstot par līderiem jaunajā zaļajā ekonomikā. Šādi pūliņi atbilst globālajām attīstības tendencēm un uzlabo ES konkurētspēju ilgtspējīgos tirgos;

13.

norāda, ka ir ļoti svarīgi ar turpmāko kohēzijas politiku nodrošināt, ka Eiropas centieni būt konkurētspējīgai pasaules mērogā, tostarp apturēt rūpniecības lejupslīdi, atbalstīt MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, panākt līderību jauno tehnoloģiju jomā, īstenot trīskāršo — zaļo, digitālo un demogrāfisko — pārkārtošanos un nodrošināt stratēģisku autonomiju, paver izaugsmes iespējas visām teritorijām un nepadziļina pastāvošo nevienlīdzību;

14.

uzsver, ka pārkārtošanās procesam visos tā veidos vajadzētu būt nākamās kohēzijas politikas centrā un noteikt politikas mainīgo identitāti, lai nodrošinātu tās piemērotību nākotnes vajadzībām;

15.

norāda, ka reģionālajā attīstībā noturība un konkurētspēja ir savstarpēji saistītas, un atzīst, ka centienos nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas konkurētspēju būtiska loma ir iedarbīgām noturības stratēģijām; uzsver kohēzijas politikas izšķirošo lomu ES reģionu noturības stiprināšanā un tādējādi atšķirīgās neaizsargātības (piemēram, pret klimata pārmaiņām, ģeopolitiskām, demogrāfiskām, ekonomiskām un vidiskām problēmām) novēršanā. Augsta līmeņa speciālistu grupas ziņojumā norādīts, ka politikai vajadzētu būt preventīvam instrumentam, lai ar strukturālām ilgtermiņa investīcijām nodrošinātu ES vispārējo gatavību risināt nākotnes problēmas un veidotu sistēmas noturību; tāpēc nākamā kohēzijas politikas satvara prioritātēs līdztekus zaļajai un digitālajai pārejai jāiekļauj demogrāfiskā pāreja;

16.

norāda uz īpašajām problēmām, kas saistītas ar digitālo pārkārtošanos, ar kuru jāgādā par digitālo iekļaušanu un jāveicina jauninājumu izplatīšana visos reģionos. Šie aspekti ir būtiski, lai nodrošinātu, ka visi reģioni gūst labumu no tehnoloģiskajiem sasniegumiem un spēj kļūt par globālās ekonomikas dalībniekiem;

17.

uzsver, ka ir svarīgi ar kohēzijas politiku stiprināt Eiropas sociālo tiesību pīlāram (ESTP) paredzēta pašreizējā un gaidāmā rīcības plāna īstenošanu, palielināt atbalstu sociālajiem jauninājumiem un sabiedrisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanai teritorijās (piemēram, lauku apvidos), kurās šādu pakalpojumu sniegšana saskaras ar aizvien lielākām problēmām;

18.

tomēr brīdina, ka arvien vairāk izpaužas nozaru virzīta loģika un tādēļ politika pakļauta spiedienam pievērsties pārāk daudzām prioritātēm, un aicina nākotnē atkārtoti apstiprināt, ka primāra ir politikas teritoriālā pieeja. Visām kohēzijas politikas investīcijām būtu jākalpo tās galvenajam mērķim – saskaņā ar LESD 174. pantu mazināt ģeogrāfisko nevienlīdzību;

19.

brīdina arī, ka politikai ar pārāk daudzām prioritātēm var trūkt skaidra virziena un mērķtiecības. Ieinteresētajām personām, tostarp politikas veidotājiem, reģionālajām iestādēm un atbalsta saņēmējiem, var būt grūti izprast politikas galvenos mērķus un uzdevumus. Tas var radīt neskaidrības un izraisīt programmu un projektu neefektīvu īstenošanu;

20.

uzsver, ka šāda virzība uz prioritāšu pārblīvētību, kas vājina politikas pasākumu ietekmi, būtu arī jālīdzsvaro, sadarbībā ar reģioniem citās ES tematiskajās politikas jomās un instrumentos iekļaujot skaidrāku teritoriālo pieeju kohēzijas mērķiem, lai radītu labāku sinerģiju un saikni starp instrumentiem un rīcībpolitikām, tostarp valstu rīcībpolitikām; tāpēc atzinīgi vērtē 9. ziņojumā par kohēziju pausto vēstījumu, ka kohēziju nevar panākt tikai ar kohēzijas politiku vien, bet tam vajadzētu būt koordinētā veidā īstenojamam visu ES un valstu ieguldījumu politikas kopīgam mērķim;

21.

atkārtoti aicina principu “nekaitēt kohēzijai” nostiprināt kā transversālu principu, kas attiecas uz ES politikas pasākumiem. Lai nodrošinātu šā principa ievērošanu, būtu ne tikai jāstiprina teritoriālās ietekmes novērtēšanas instruments, bet arī jāizveido stabila ES uzraudzības sistēma, kas dod iespēju novērtēt, vai politikas pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar minēto principu;

22.

atgādina par kohēzijas politikas ļoti nozīmīgo, bet bieži vien novārtā atstāto lomu vienotā tirgus veicināšanā, mazinot tā neparedzēto ietekmi noteiktās jomās un vienlaikus palīdzot daudzām teritorijām attīstīt spējas izmantot tā sniegtos labumus. Kā uzsvērts E. Letta ziņojumā, bez stabilas kohēzijas politikas tiks būtiski mazināta vienotā tirgus pozitīvā ietekme;

23.

norāda, ka kohēzijas politika ietver pasākumus reģionālo un vietējo pašvaldību institucionālo spēju stiprināšanai. Labāka pārvaldība un administratīvās spējas nodrošina, ka reģioni var efektīvi īstenot politikas pasākumus un projektus, kas atbilst vienotā tirgus mērķiem. Jaudīgām iestādēm ir izšķiroša nozīme labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanā un investīciju piesaistīšanā. Turklāt kohēzijas politika ar dažādām pārrobežu, transnacionālām un reģionālām programmām veicina reģionu sadarbību. Šīs iniciatīvas veicina sadarbību un zināšanu apmaiņu, palīdzot reģioniem apvienot resursus, dalīties ar labas prakses piemēriem un izstrādāt kopīgas stratēģijas ekonomikas attīstībai. Šāda sadarbība stiprina vienoto tirgu, radot integrētāku un saliedētāku ekonomisko telpu;

Budžeta aspekti

24.

vēlreiz atzīmē, ka iepriekšējos punktos izklāstīto teritoriālo problēmu mēroga dēļ jānodrošina, ka kohēzijas politikai laikposmā pēc 2027. gada tiek piešķirts šim uzdevumam atbilstošs budžets, kas reālā izteiksmē ir vismaz līdzvērtīgs 2021.–2027. gada budžetam (tostarp REACT-EU), savukārt Eiropas teritoriālās sadarbības komponenta budžets būtu jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, un tam jāveido ne mazāk kā 8 % no kopējās summas, kamēr pārrobežu sadarbības komponents būtu vismaz jādivkāršo;

25.

uzsver, ka visiem reģioniem arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu, un uzskata, ka politikas ģeogrāfiskās darbības jomas ierobežošana ir atkarīga no šauras un maldinošas izpratnes par tās ietekmi un ieguvumiem; uzsver, ka ģeogrāfiskie ierobežojumi var apdraudēt vienotības sajūtu un kopīgo mērķi, ko paredzēts sasniegt ar šo politiku. Tas varētu vājināt vispārējo saliedētību un solidaritāti Eiropas Savienībā, apgrūtinot kolektīvo mērķu sasniegšanu. Reģioni, kuri jūtas atstāti novārtā vai pret kuriem izturas netaisnīgi, var vilties Eiropas Savienībā, radot politisku nestabilitāti un problēmas integrācijas procesā;

26.

vēlreiz atgādina par RK izsenis pausto aicinājumu reformēt DFS ieņēmumu daļu, izveidojot jaunus pašu resursus, kas mazinātu “taisnīgas atdeves” (juste retour) loģikas ietekmi uz kohēzijas politikas piešķīrumiem un dotu iespēju priekšplānā izvirzīt kritērijus, kuri vislabāk atspoguļo faktiskās teritoriju vajadzības;

27.

atzīst ieguvumus, ko sniegtu nākamās DFS arhitektūras racionalizēšana, tostarp dalītās pārvaldības grupā, taču uzsver, ka jebkurā šādā risinājumā būtu visaptveroši jāņem vērā dažādo struktūrfondu īpašā Līgumos noteiktā darbības joma un mērķis, it īpaši to teritoriālā un pielāgotības konkrētai vietai dimensija. Fondu noteikumu saskaņošanai vienotā sistēmā vajadzētu būt galvenajai prioritātei neatkarīgi no fondu skaita un ar nosacījumu, ka šāda saskaņošana nekaitē turpmākās kohēzijas politikas daudzlīmeņu pārvaldībai;

28.

tāpēc vēlreiz norāda uz RK priekšlikumu izveidot vienotu stratēģisko satvaru, kurā noteikta galvenā darbības joma un mērķi laikposmam pēc 2027. gada: šim “Eiropas partnerības paktam” būtu jābalstās uz iepriekšējām iniciatīvām, piemēram, vienoto stratēģisko satvaru, un jānodrošina saskaņotība un virzība politikas īstenošanā. Komiteja saskaņā ar vienotu stratēģisko satvaru uzsver: lai nodrošinātu saskaņotu finansēšanas struktūru un integrētu politikas intervenci lauku apvidos, ir svarīgi Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) plānot un īstenot tādā pašā reģionālajā līmenī kā struktūrfondus;

29.

tomēr uzsver, ka pašreizējā finansēšanas instrumentu sadrumstalotība (palielinot administratīvo sarežģītību, kavējot koordināciju, samazinot stratēģisko saskaņotību un radot neefektivitāti) joprojām kavē līdzekļu efektīvu izlietošanu; uzskata, ka, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonds vislabāk varētu izmantot savu darbības jomu kā papildinājumu ERAF un ESF, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās tā līdzekļu apguvē; tomēr atzīmē, ka ir būtiski saglabāt TPF īpašo ievirzi un tādu pašu finanšu piešķīrumu vai to palielināt. Ja šī problēma tiek risināta, papildināšanas pieeja var sniegt visaptverošu atbalstu reģioniem, kuros notiek būtiska pārkārtošanās, un veicināt to ekonomisko un sociālo noturību;

30.

iebilst pret jaunu sektorālu ES fondu izveidi bez skaidras papildināmības ar esošajiem instrumentiem; šajā saistībā pauž nožēlu par to, ka Eiropas Komisijas politisko pamatnostādņu sadaļā nav atsauces uz kohēzijas politikas lomu un ieguldījumu, bet gan paziņots par turpmāku jaunu konkurētspējas fondu jaunajās Komisijas pamatnostādnēs; lai arī atzinīgi vērtē Konkurētspējas fonda izveides motīvus, uzsver, ka jebkurš šāds jauns fonds varētu radīt papildu birokrātiju un mazināt kohēzijas politikas ietekmi sava “telpiskā akluma” dēļ; uzsver: lai saglabātu kohēzijas politikas integritāti un ietekmi, ir svarīgi jaunu iniciatīvu ieviešanu līdzsvarot ar nepieciešamību pēc integrētām, saskaņotām un racionalizētām pieejām, kas efektīvi mazina reģionālo nevienlīdzību un veicina līdzsvarotu attīstību visā Eiropas Savienībā;

31.

uzsver, ka turpmākās kohēzijas politikas budžets būtu jāizstrādā tā, lai gaidāmā jauno dalībvalstu pievienošanās 2028.–2034. gada perioda beigās neradītu nekādus finanšu traucējumus;

32.

aicina regulā atjaunot papildināmības principu, lai apturētu aizvien pieaugošo kohēzijas politikas izmantošanu, kuras mērķis ir kompensēt dalībvalstu nepietiekamo finansējumu savām ES teritorijām;

Īstenošanas mehānisms un daudzlīmeņu pārvaldība

33.

uzskata, ka zināmos apstākļos un atsevišķās finansēšanas jomās var īstenot kohēzijas politikas pāreju uz modeli, kas vairāk balstīts uz sniegumu, jo tas var nodrošināt vienkāršošanu un augstāku efektivitāti, taču brīdina, ka šī pieeja nebūtu jāizmanto kā panaceja un universāls risinājums visās finansēšanas jomās un ka papildus vajadzīgi citi pasākumi kohēzijas politikas sarežģītības mazināšanai;

34.

uzskata, ka uz sniegumu orientēts modelis radīs pievienoto vērtību tikai tad, ja tas nodrošinās vienkāršošanu un ja vadošajām iestādēm būs pietiekama autonomija attiecībā uz tā piemērošanu, tostarp iespēja vajadzības gadījumā izraudzīties uz izmaksām balstītus modeļus. Turklāt visiem mērķiem, kas izvirzīti, izmantojot uz darbības rezultātiem balstītus mehānismus, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt vietējiem apstākļiem pielāgotiem;

35.

uzsver, ka uz sniegumu balstītu modeli nevar uzskatīt par universālu risinājumu visām kohēzijas politikas īstenošanas problēmām, jo to varētu efektīvi izmantot dažu veidu intervencēm vai mērķiem, un vienlaikus tas var nebūt optimāls instruments citiem mērķiem, un tādēļ vēl jo vairāk laikposmā pēc 2027. gada ir vajadzīga elastīga piemērošana;

36.

stingri uzstāj uz to, ka kohēzijas politikas pamatprincipiem arī laikposmā pēc 2027. gada jābūt kopīgas pārvaldības modelim, daudzlīmeņu pārvaldībai un partnerības principam, kā minēts RK atzinumā par vietējo un reģionālo pašvaldību efektīvu iesaistīšanu partnerības nolīgumu un darbības programmu sagatavošanā (3), jo veiksmīga kohēzijas politikas īstenošana ir ļoti atkarīga no vietējo un reģionālo pašvaldību zināšanām un iesaistes ar mērķi nodrošināt, ka šīs iniciatīvas ir piemērotas, efektīvas un ilgtspējīgas. To zināšanas par vietējo līmeni, saiknes ar ieinteresētajām personām un atbilstība ES noteikumiem padara tās par nenovērtējamiem partneriem attīstības procesā;

37.

vēlreiz norāda, ka subsidiaritātes princips ir viens no ES projekta pamatelementiem un ka tas saskaņā ar LES 5. pantu būtu rūpīgi jāievēro fondu apguvē, it īpaši saistībā ar vietējo un reģionālo pašvaldību pilnvarām; norāda, ka subsidiaritātes aizsardzība kohēzijas politikā nodrošina, ka lēmumi tiek pieņemti pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, respektējot vietējo autonomiju, uzlabojot politikas atbilstību un paaugstinot tās efektivitāti, uzlabojot pārskatatbildību un veicinot resursu efektīvu izmantošanu;

38.

pauž pārliecību, ka pašreizējā sistēma, kas pieļauj dažāda veida programmas (reģionālas, starpreģionālas, valstu, vairāku fondu utt.) un to pārvaldības funkcijas (vadošās iestādes, starpniekstruktūras utt.), ir vislabāk piemērota dalībvalstu atšķirīgajai institucionālajai struktūrai, savukārt universāli risinājumi, piemēram, vienoti valstu plāni, būtu daudz mazāk efektīvi;

39.

tāpēc iebilst pret jebkādiem tiešiem vai netiešiem centralizācijas pasākumiem kohēzijas politikā un pauž gatavību apsvērt visus iespējamos juridiskos līdzekļus, it īpaši saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu un LESD 263. pantu, lai bloķētu jebkādus mēģinājumus šajā virzienā; uzskata, ka sistēmā laikposmam pēc 2027. gada ir jāparedz vairāk juridisku garantiju, lai nodrošinātu lielāku decentralizāciju un vietējo un reģionālo pašvaldību visaptverošu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos;

40.

vēlreiz norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir nozīmīgi partneri kohēzijas politikas jomā, jo tām ir zināšanas par vietējo līmeni, īstenošanas spējas, kā arī spēja veicināt vietējo iesaisti un saskaņotību ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem. Pašvaldību iesaistīšana nodrošina, ka kohēzijas politika ir efektīva, piemērota un atbilst dažādu reģionu vajadzībām un sekmē reģionu attīstības centienus, lai tie kopumā būtu sekmīgi;

41.

aicina, balstoties uz partnerības principu, ieviest īpašu veicinošu nosacījumu, kas liktu pieņemt valstu plānus un skaidri noteiktu pienākumu vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt kohēzijas politikas izstrādē un īstenošanā; visnotaļ aicina Eiropas Komisiju reizi gadā ziņot Reģionu komitejai par šā nosacījuma izpildi;

42.

uzsver, ka kohēzijas politikā ārkārtīgi svarīga ir konkrētai vietai pielāgota pieeja un ka ir vajadzīgi īpaši pielāgoti integrēti instrumenti (piemēram, pilsētu un lauku sadarbība, integrēta pilsētu attīstība, sabiedrības virzīta vietējā attīstība), lai iedzīvotājiem tuvas Eiropas interesēs palielinātu politiskās pieejas atbalstu reģionos; ņemot vērā teritoriālo pieeju, uzsver vietējā un reģionālā līmeņa vajadzības kā sākumpunktu un pamatu un ierosina izpētīt, cik piemērots ir īpašs tiesiskais regulējums attiecībā uz šīm konkrētajām prasībām;

Eiropas ekonomikas pārvaldība un reformas

43.

atzinīgi vērtē pamatojumu kohēzijas politikas ciešākai integrēšanai Eiropas pusgadā un uzskata, ka šo ieceri varētu daļēji īstenot, pašreizējo valstu ziņojumu prioritātes paplašinot ar teritoriālām tendencēm un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos nosakot, ka reformu ietekme uz teritoriālo taisnīgumu ir horizontāls kritērijs;

44.

uzsver tomēr, ka kohēzijas politika tiek izstrādāta tā, lai apmierinātu reģionālās un vietējās vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot intervences pasākumu pielāgošanai konkrētiem vietējiem apstākļiem, taču Eiropas pusgads, no otras puses, darbojas valstu līmenī, uzmanību pievēršot ekonomikas pārvaldībai un strukturālām reformām;

45.

uzskata, ka būtu jāievēro ļoti piesardzīga pieeja, sasaistot kohēzijas politikas finansējumu ar strukturālajām reformām, jo tās nereti netiek īstenotas tajā līmenī, kurā īsteno kohēzijas politiku; atzinīgi vērtē 9. ziņojumā par kohēziju pausto ierosinājumu šim nolūkam izmantot veicinošu nosacījumu instrumentu un pārbaudīt, kā varētu stiprināt saikni starp investīcijām un reformām, taču uzsver, ka šis risinājums ir dzīvotspējīgs tikai tad, ja izraudzītās reformas ir tieši piemērotas teritoriālajām problēmām un ja sarunas par tām tiek risinātas, pilnībā ievērojot partnerības principu;

46.

tomēr vēlreiz norāda, ka RK nekādā gadījuma neatbalsta ieceri kohēzijas politiku sasaistīt ar Eiropas ekonomikas pārvaldību, izmantojot “burkāna un pātagas” principu, jo tas nozīmētu vismaz makroekonomisko nosacījumu atcelšanu;

47.

uzsver, ka Stabilitātes un izaugsmes paktam nekādā gadījumā nevajadzētu ierobežot piekļuvi kohēzijas politikas līdzekļiem, un tāpēc atzinīgi vērtē to, ka pārskatītajā ekonomikas pārvaldības sistēmā no neto izdevumu definīcijas ir izslēgts ES programmu līdzfinansējums; tas pastiprina ES politikas pasākumu saskaņotību, vienlaikus atvieglojot ES fondu, tostarp kohēzijas politikas fondu, apguvi;

Plānošana un teritoriālā perspektīva

48.

norāda, ka īstenošanas kavējumu cēlonis bieži vien ir ilgstošās sarunas par budžetu, tiesību aktiem un plānošanu, kā arī regulējuma sarežģītība, un aicina Komisiju, ES Padomi un Eiropas Parlamentu, gatavojoties laikposmam pēc 2027. gada, izstrādāt dzīvotspējīgu plānu, lai nepieļautu šo risku. Varētu apsvērt tādas iespējas kā regulas budžeta aspektu atsaistīšana vai esošo programmu daļēja pārcelšana uz jauno periodu, tādējādi nodrošinot paredzamību vadošajām iestādēm;

49.

atzīst, ka reģioni iepriekš ir pierādījuši, ka, pateicoties izveidotajām struktūrām un procedūrām, tie spēj atbilstoši vajadzībām elastīgi reaģēt arī uz sociālekonomiskajām krīzēm, tādējādi palielinot ES noturību; tomēr uzsver, ka kohēzijas politika nav krīzes pārvarēšanas instruments, un, lai nepieļautu mēģinājumus izdarīt attiecīgu spiedienu uz kohēzijas politiku, aicina daudzgadu finanšu shēmā izveidot atbilstošu īpašu mehānismu satricinājumu pārvarēšanai;

50.

uzsver, ka kohēzijas politikas plānošanā un īstenošanā varētu turpināt vienkāršošanu, uzmanību pievēršot saņēmējiem, vadošajām un revīzijas iestādēm, kā uzsvērts arī platformas “Gatavi nākotnei” atzinumos “Evaluation of the European Regional Development Fund, the Cohesion Fund and the Just Transition Fund” (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda novērtējums) un “Evaluation of the European Social Fund+” (Eiropas Sociālā fonda+ novērtējums), kas pieņemti 2024. gada oktobrī (4), un izstrādājot, piemēram, “uzticamības līgumus” ar programmām, kuras jau darbojas labi, lai pazeminātu revīzijas un kontroles līmeni un ar ziņošanu, finansēšanu, uzraudzību un revīziju saistītās prasības, un uzskata, ka obligāti jāveic konkrēti vienkāršošanas pasākumi attiecībā uz līdz šim novārtā atstātajiem saņēmējiem;

51.

atgādina, ka Reģionu komiteja jau ir aicinājusi paplašināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda 2021.–2027. gadam darbības jomu, lai tajā iekļautu arī citas pārkārtošanās procesā esošas nozares; turklāt atgādina, ka to reģionu pārkārtošanās, kas patlaban ir Taisnīgas pārkārtošanās fonda saņēmēji, vēl nav pabeigta un ka tiem arī turpmāk būs vajadzīgs diferencēts atbalsts; šajā sakarā prasa taisnīgu pārkārtošanos padarīt par būtisku daļu no reformētās kohēzijas politikas, kas vērsta uz pārmaiņu prognozēšanu un atbalstu reģioniem, kuriem jātiek galā ar to stratēģiskāko un energoietilpīgāko rūpniecības nozaru pārveidi, kuras rada lielu daudzumu siltumnīcefekta gāzu un ir darbietilpīgas, kā arī reģioniem, kas saistīti ar autobūves un sastāvdaļu piegādes nozaru pārveidi;

52.

joprojām ir visnotaļ pārliecināta, ka Eiropas teritoriālā sadarbība ir Eiropas pievienotās vērtības paraugs un nākotnē tā būtu jāstiprina. Eiropas teritoriālā sadarbība ir Eiropas integrācijas un solidaritātes galvenais instruments. Eiropas teritoriālā sadarbība stiprina Eiropas vienotības izjūtu, veicinot sadarbību starp dažādu ES dalībvalstu reģioniem un iedzīvinot kopīgas Eiropas telpas koncepciju. Tā arī veicina pārrobežu Eiropas pilsoniskuma attīstību, proti, cilvēki no dažādiem reģioniem sadarbojas un veido attiecības pāri valstu robežām. Tāpēc tās turpmākais budžets būtu jāpalielina tā, lai tas veidotu ne mazāk kā 8 % no kohēzijas politikas budžeta kopsummas nākamajā plānošanas periodā; šajā saistībā Komiteja vēlreiz norāda, ka pārrobežu sadarbība ir īpaši nozīmīga un ka nākamajā plānošanas periodā, pamatojoties uz elastīgāku tematisko koncentrāciju, tās budžets būtu vismaz jādivkāršo, jo pierobežas reģioni veido 40 % no ES teritorijas un 30 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pierobežas reģionos;

53.

uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas ir kļuvušas par dominējošu politikas satvaru reģionu līmenī un nākotnē tām var būt vēl lielāka nozīme kā teritoriāliem īstenošanas mehānismiem Eiropas rūpniecības pārkārtošanās mērķu sasniegšanai. Komiteja ierosina, ka papildus budžetam, kas piešķirts instrumentam starpreģionālajām investīcijām inovācijā, noteiktu procentuālo daļu no ERAF reģionālo programmu līdzekļiem varētu izmantot pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanai starpreģionālos investīciju projektos, lai stiprinātu rūpniecības vērtības radīšanas ķēdes, palīdzētu attīstības slazdā nonākušajiem reģioniem un īstenotu starpreģionālos projektus un partnerības;

54.

atgādina, ka tālākie reģioni ir ES ārējās robežas; norāda, ka liela nozīme ir Interreg D programmām un šo reģionu sadarbībai ar kaimiņos esošajām trešām valstīm, lai stiprinātu gan to reģionālo integrāciju, gan ES klātbūtni un ārējo darbību ģeogrāfiskajos apgabalos, kuros atrodas tālākie reģioni, un uzsver, ka ir jāpanāk progress īpašu attīstības stratēģiju izstrādē tālākajiem reģioniem un kaimiņos esošajām trešām valstīm;

55.

uzsver kohēzijas politikas nozīmi tādu teritoriju atbalstīšanā, kurās ir būtiski un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, lauku apvidos, apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī tālākos reģionos, mazapdzīvotās ziemeļu teritorijās, salās, pārrobežu un kalnu reģionos. Sniedzot mērķtiecīgu finansiālu palīdzību, atbalstot ekonomikas dažādošanu, risinot sociālās un demogrāfiskās problēmas un veicinot ilgtspējīgu attīstību, kohēzijas politika palīdz šiem reģioniem pārvarēt šos nelabvēlīgos apstākļus un panākt līdzsvarotāku un iekļaujošāku izaugsmi;

56.

uzsver, ka spēcīgiem ārējās pierobežas reģioniem ir stratēģiska nozīme ES drošības un noturības ziņā; ņemot vērā pašreizējā ģeopolitiskā konteksta ietekmi uz ārējās pierobežas reģioniem, aicina kohēzijas politikā rēķināties arī ar šādiem apstākļiem;

57.

uzsver, ka īpašajām problēmām, kas raksturīgas tālākajiem reģioniem, būtu jāveltī arī īpaša uzmanība, kā noteikts LESD 349. pantā, un ka šajos reģionos teritoriālās pieejamības, transporta un savienotības jautājumi ir cieši saistīti, un to risināšanai būtu jānotiek līdztekus ar virzību uz kohēzijas mērķiem.

Briselē, 2024. gada 21. novembrī

Eiropas Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO

(1) https://www.consilium.europa.eu/media/ny3j24sm/much-more-than-a-market-report-by-enrico-letta.pdf.

(2) https://commission.europa.eu/topics/strengthening-european-competitiveness/eu-competitiveness-looking-ahead_en.

(3) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Vietējo un reģionālo pašvaldību efektīva iesaistīšana partnerības nolīgumu un darbības programmu sagatavošanā 2021.–2027. gadam” (OV C 61, 4.2.2022., 15. lpp.).

(4) https://commission.europa.eu/law/law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/refit-making-eu-law-simpler-less-costly-and-future-proof/fit-future-platform-f4f/adopted-opinions_en.

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/285/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)

Top

Choose the experimental features you want to try