—

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2024/2629, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 un astoņas tās apakškombinācijas, sastāv vai ir ražoti no tām (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (2) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2024. gada 8. jūlija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Pārsūdzības komitejas 2024. gada 3. septembra balsojumu, arī nesniedzot atzinumu,

—

ņemot vērā 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2024. gada 13. marta atzinumu, kas publicēts 2024. gada 29. aprīlī  (4),

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās tas iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2022. gada 7. oktobrī Beļģijā bāzētais uzņēmums “Corteva Agriscience Belgium BV” Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma “Corteva Agriscience LLC” vārdā un Beļģijā bāzētais uzņēmums “Bayer Agriculture BV” Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma “Bayer CropScience LP” vārdā kopīgi iesniedza Komisijai pieteikumu attiecībā uz ģenētiski modificētās kukurūzas MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 un astoņu tās apakškombināciju (“ĢM kukurūza”) atļaujas atjaunošanu;

B.

tā kā 2024. gada 13. martāEFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2024. gada 29. aprīlī;

C.

tā kā ĢM kukurūza ir pārveidota tā, lai būtu izturīga pret glufozinātu, glifozātu un ražotu insekticīdus (“Bt toksīnus”);

D.

tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 (6) ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto galējo punktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas ir izturīgi pret herbicīdiem;

E.

tā kā lielākā daļa ĢM kultūraugu ir ģenētiski modificēti tā, lai būtu izturīgi pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru gadījumā; tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus un tas lielā mērā notiek tādēļ, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles (7);

F.

tā kā herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu izmantošanas dēļ lauksaimnieki ir piesaistīti nezāļu pārvaldības sistēmai, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdiem, un to panāk, uzliekot piemaksu par ĢM sēklām, kas attaisnojama tikai tad, ja lauksaimnieki, kas iegādājas šādas sēklas, izsmidzina arī komplementārus herbicīdus; tā kā lielāka atkarība uz komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM kultūraugus, paātrina pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi rada vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu” (herbicide treadmill);

G.

tā kā negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību augsnē un zem tās, kā arī palielinās iedarbība uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tāpēc, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;

H.

tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (8) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā Savienībā termiņš atļaujai lietot glufozinātu beidzās 2018. gada 31. jūlijā;

I.

tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski salīdzinošie pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns (9);

J.

tā kā ĢM augos atrasto herbicīdu atlieku un metabolītu izvērtēšana neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē un līdz ar to ĢMO apstiprināšanas procesā šādu novērtējumu neveic;

K.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt toksīni var iedarboties kā palīgvielas (10), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, var palielināties šo citu proteīnu alergēniskums;

L.

tā kā zinātniskā pētījumā tika atklāts, ka Bt toksīnu toksiskumu var pastiprināt arī mijiedarbība ar atliekām, kas radušās no izsmidzināšanas ar herbicīdiem, un ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi par transformācijas notikumu kombinēto iedarbību (ĢM kultūras, kas pārveidotas tā, lai būtu izturīgas pret herbicīdiem un ražotu insekticīdus Bt toksīnu veidā) (11); tā kā tomēr tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetencē, un tāpēc tā netiek veikta kā daļa no riska novērtējuma;

M.

tā kā atšķirībā no insekticīdu lietošanas, ja iedarbība notiek izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt ĢM kultūraugu izmantošana izraisa pastāvīgu Bt toksīnu iedarbību uz mērķa organismiem un blakussugu organismiem;

N.

tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem ir vienots, mērķim atbilstīgs iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz blakussugu organismiem; tā kā tiek ziņots par dažādu ietekmi uz aizvien lielāku skaitu blakussugu organismu; tā kā jaunākajā pārskatā ir minētas39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās ziņots par Bt toksīnu būtiski negatīvu ietekmi uz daudzām “nepiederīgām” sugām (12);

O.

tā kā secinājumos, kas pieņemti stratēģiskajā dialogā par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā (13), Komisija ir aicināta pārskatīt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas produktu importam un eksportam, ņemot vērā izaicinājumu, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā taisnīgākas tirdzniecības attiecības globālā līmenī, kas saskan ar veselīgas vides mērķiem, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023. un 2024. gada demonstrāciju laikā;

P.

tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla iedarbība uz veselību (14); tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (ANO IAM) 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija (15);

Q.

tā kā Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars (“Kuņminas–Monreālas satvars”), par ko 2022. gada decembrī vienojās ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (ANO KBD) Pušu konferences 15. sesijā, ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu (16);

R.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības, kas izriet no ANO IAM un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību;

S.

tā kā viena no atziņām, kas gūta no Covid-19 krīzes un joprojām notiekošā kara Ukrainā, ir vajadzība Savienībai izbeigt atkarību no atsevišķām kritiski svarīgām izejvielām; tā kā komisāra amata kandidātam Kristofam Hansenam adresētajā pilnvarojuma vēstulē Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicina viņu meklēt veidus, kā samazināt kritiski svarīgu preču importu (17);

T.

tā kā Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās tas iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā Parlaments devītajā sasaukumā pieņēma 38 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO;

U.

tā kā Komisija, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem, turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

V.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu nepiešķirt atļaujas ĢMO, ja nav ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu sniegts labvēlīgs atzinums pārsūdzības komitejā (18);

W.

tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2024. gada 8. jūlija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt un tas nozīmē, ka atļaujas piešķiršanai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2024. gada 3. septembra balsojumā atzinums netika sniegts,

1.

uzskata, ka Īstenošanas lēmums (ES) 2024/2629 pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.

uzskata, ka Īstenošanas lēmums (ES) 2024/2629 neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, proti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (19) izklāstītiem vispārējiem principiem nodrošināt pamatu tam, ka saistībā ar ĢM pārtiku un barību augstā līmenī ir garantēta cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.

aicina Komisiju nodrošināt standartu konverģenci starp Savienību un tās partneriem sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, lai nodrošinātu atbilstību Savienības drošības standartiem;

4.

prasa Komisijai atsaukt Īstenošanas lēmumu (ES) 2024/2629 un iesniegt komitejai jaunu projektu;

5.

aicina Komisiju nepiešķirt atļaujas herbicīdizturīgiem ĢM kultūraugiem, ņemot vērā ar tiem saistīto komplementāro herbicīdu plašāku izmantošanu un līdz ar to lielāku apdraudējumu biodaudzveidībai, pārtikas drošībai un darba ņēmēju veselībai;

6.

šajā saistībā uzsver, ka atļauja izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā importēt ĢM augus, kas ir herbicīdizturīgi pret Savienībā aizliegtiem herbicīdiem, piemēram, glufozinātu, neatbilst Savienības starptautiskajām saistībām, cita starpā, ANO IAM un ANO KBD, tostarp nesen pieņemtajam Kuņminas-Monreālas satvaram (20);

7.

sagaida, ka Komisija steidzamības kārtā izpildīs savu apņemšanos nākt klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka bīstamās ķīmiskās vielas, kas ir aizliegtas Savienībā, netiek ražotas eksportam;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē deputātiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja (21); tomēr pauž dziļu vilšanos, jo kopš tā laika Komisija ir turpinājusi piešķirt atļaujas ĢMO importam Savienībā, lai gan Parlaments turpina pret to iebilst un šādai atļauju piešķiršanai nav dalībvalstu atbalsta ar kvalificētu balsu vairākumu;

9.

atkārtoti mudina Komisiju ņemt vērā Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes klimata nolīgumu, ANO KBD un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti aicina īstenošanas aktu projektiem pievienot paskaidrojumu, kurā skaidrots, kā tajos tiek ievērots princips “nenodarīt kaitējumu” (22);

10.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.