EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.6.2024

COM(2024) 620 final

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Austrijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku

{SWD(2024) 600 final} - {SWD(2024) 620 final}

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Austrijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 1 , un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 2 , ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms, stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošina finansiālu atbalstu dalībvalstīm reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot ES finansētu fiskālo stimulu. Atbilstīgi Eiropas pusgada prioritātēm tas palīdz panākt ekonomikas un sociālo atveseļošanu un īstenot ilgtspējīgas reformas un investīcijas, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai un dalībvalstu tautsaimniecību noturības stiprināšanai. Tas arī palīdz stiprināt publiskās finanses un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, uzlabot teritoriālo kohēziju ES un atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku īstenošanu.

(2)2023. gada 27. februārī pieņemtās REPowerEU regulas 3 mērķis ir pakāpeniski izbeigt Eiropas Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Tas palīdzēs iegūt enerģētisko drošību un dažādot ES energoapgādi, vienlaikus palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas iespējas un energoefektivitāti. Austrija savā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā iekļāva jaunu REPowerEU nodaļu, lai tiktu finansētas galvenās reformas un investīcijas, kas palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķus.

(3)Komisija 2023. gada 16. martā nāca klajā ar paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 4 , lai nodrošinātu informācijas bāzi lēmumiem par politiku un radītu pamatnosacījumus izaugsmes palielināšanai. Paziņojumā kā viens no deviņiem savstarpēji pastiprinošiem faktoriem bija minēta konkurētspēja. Citi faktori bija piekļuve privātajam kapitālam, pētniecība un inovācija, izglītība un prasmes, kā arī vienotais tirgus – ārkārtīgi svarīgas politikas prioritātes, kas palīdzētu reformām un investīcijām atrisināt pašreizējās produktivitātes problēmas, kā arī vairotu ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspēju. 2024. gada 14. februārī Komisija pēc minētā paziņojuma pieņēma ziņojumu par vienoto tirgu un konkurētspēju 5 . Ziņojumā detalizēti aprakstīts, kādas konkurētspējas priekšrocības sagādā Eiropas vienotais tirgus un kādi apgrūtinājumi vēl aizvien pastāv, tajā tiek analizētas gada norises, vadoties pēc deviņiem identificētajiem konkurētspējas faktoriem.

(4)2023. gada 21. novembrī Komisija pieņēma 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu 6 , tādējādi uzsākot 2024. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada ciklu. Eiropadome 2024. gada 22. martā apstiprināja 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā izvirzītās prioritātes saistībā ar konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām. Komisija 2023. gada 21. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī 2024. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā nenorādīja Austriju kā vienu no dalībvalstīm, kuras var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība un par kurām būs jāizstrādā padziļinātais pārskats. Tajā pašā dienā Komisija arī pieņēma atzinumu par Austrijas 2024. gada budžeta plāna projektu. Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kuru Padome pieņēma 2024. gada 12. aprīlī, kā arī priekšlikumu attiecībā uz 2024. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana un kuru Padome pieņēma 2024. gada 11. martā.

(5)ES jaunais ekonomikas pārvaldības satvars stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Šis satvars ietver jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97. Tas ietver arī grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un grozīto Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām 7 . Jaunais satvars ir vērsts uz valsts parāda atmaksājamību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kas panākama ar pakāpenisku fiskālo konsolidāciju, kā arī ar reformām un investīcijām. Tas veicina valstu līdzatbildību un vairāk orientējas uz vidēju termiņu, piedevām plānota efektīvāka un konsekventāka izpilde. Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Padomei un Komisijai savs vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns. Valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā ir iekļautas dalībvalsts fiskālās, reformu un investīciju saistības, plānošanas periodam aptverot 4 vai 5 gadus atkarībā no tā, cik ilgs ir valsts likumdevēja parastais darbības laiks. Neto izdevumu virzībai 8 valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos būtu jāatbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām, piemēram, par to, ka līdz korekcijas perioda beigām jāpanāk vai jānotur vispārējās valdības parāda ticama samazināšanās vai tam jāsaglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no IKP, un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā jāsamazina un/vai jāsaglabā zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu saskaņā ar Regulā (ES) 2024/1263 izklāstītajiem kritērijiem, korekcijas periodu var pagarināt ne vairāk kā par 3 gadiem. Lai palīdzētu sagatavot minētos plānus, Komisija ir paredzējusi 2024. gada 21. jūnijā nosūtīt dalībvalstīm norādījumus par ziņām, ko iekļaut plānā un turpmākajos gada progresa ziņojumos, kuri tām būs jāiesniedz, un saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 5. pantu nosūtīs tām tehniskos norādījumus par fiskālo korekciju (attiecīgā gadījumā atsauces trajektoriju un tehnisko informāciju). Dalībvalstīm savi vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni būtu jāiesniedz līdz 2024. gada 20. septembrim, izņemot, ja dalībvalsts un Komisija vienojas šo termiņu pagarināt par saprātīgu laikposmu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šajā procesā iesaistās arī valstu parlamenti, un pēc vajadzības būtu jāapspriežas ar neatkarīgām fiskālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un citām valstu ieinteresētajām personām. 2024. gadā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada norises turpinās atbilstoši Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, joprojām ir svarīgi pilnībā īstenot atveseļošanas un noturības plānus, jo šie plāni palīdz reāli novērst visas problēmas, kas minētas iepriekšējos gados konkrētām valstīm adresētajos attiecīgajos ieteikumos, vai arī būtisku to daļu. Konkrētām valstīm adresētie 2019., 2020., 2022. un 2023. gada ieteikumi joprojām ir vienlīdz svarīgi arī attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāniem, kas pārskatīti, atjaunināti vai grozīti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14., 18. un 21. pantu.

(6)Austrija savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai 2021. gada 30. aprīlī. Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2021. gada 13. jūlijā pieņēma lēmumu par Austrijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu 9 un 2023. gada 9. novembrī grozīja šo lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktu, ņemot vērā to, ka objektīvu iemeslu dēļ ANP daļēji vairs nebija izpildāms, kā arī lai iekļautu REPowerEU nodaļu 10 . Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Austrija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša izpilde nozīmē arī to, ka nav bijis regresa attiecībā uz iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.

(7)Komisija 2024. gada ziņojumu par Austriju 11 publicēja 2024. gada 19. jūnijā. Tajā tika izvērtēts, kā Austrija īstenojusi attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam, un kā Austrija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Balstoties uz šo analīzi, ziņojumā par valsti bija norādīti trūkumi attiecībā uz tādu problēmjautājumu risināšanu, kuri nav ietverti vai ir tikai daļēji ietverti atveseļošanas un noturības plānā, kā arī jauni un nupat iezīmējušies problēmjautājumi. Tajā bija arī novērtēts Austrijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un ES pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

(8)Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem 12 Austrijas vispārējās valdības budžeta deficīts no 3,3 % no IKP 2022. gadā samazinājās līdz 2,7 % 2023. gadā, savukārt vispārējās valdības parāds no 78,4 % no IKP 2022. gada beigās samazinājās līdz 77,8 % 2023. gada beigās.

(9)Padome 2022. gada 12. jūlijā ieteica 13 Austrijai rīkoties, lai nodrošinātu, ka 2023. gadā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai fiskālās politikas nostājai 14 , ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas. Austrijai tika ieteikts būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Austrijai tika arī ieteikts palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālās politikas nostāja 15 2023. gadā bija ierobežojoša: 0,9 % apmērā no IKP, šajā kontekstā ņemot vērā augstu inflāciju. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2023. gadā bija ierobežojoša ietekme uz fiskālo nostāju, kas atbilst 0,5 % no IKP. Tas ietver mērķorientēto ārkārtas atbalsta pasākumu izmaksu palielinājumu 0,2 % no IKP apmērā mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu. 2023. gada valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilda Padomes ieteikumam. Izdevumi, kas finansēti no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem, 2023. gadā veidoja 0,2 % no IKP. Valsts finansētās investīcijas 2023. gadā bija 3,5 % no IKP – salīdzinājumā ar 2022. gadu ir vērojams sarukums par 0,1 procentpunktu. Austrija no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansēja papildu investīcijas. Tā finansēja publiskās investīcijas, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tādās no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citiem ES fondiem daļēji finansētās jomās kā labāka piekļuve platjoslas internetam lauku un attālos apvidos un atbalsts mājsaimniecībām, kuras nomaina fosilās degvielas apkures sistēmas pret atjaunīgo energoresursu apkures tehnoloģiju.

(10)Austrijas ekonomikas un budžeta prognožu pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālais IKP 2024. gadā palielināsies par 0,2 % un 2025. gadā par 1,8 %, turklāt PCI inflācija 2024. gadā prognozēta 3,8 % apmērā un 2025. gadā 2,7 % apmērā. Sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts palielināsies līdz 2,9 % no IKP 2024. gadā un būs 2,8 % no IKP 2025. gadā, turklāt paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs samazinājusies līdz 77,5 % un 2025. gada beigās – līdz 77,4 %. Prognozēts, ka pēc 2025. gada vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazināsies līdz 2,8 % no IKP 2026. gadā un 2,7 % no IKP 2027. gadā. Līdz ar to tiek plānots, ka vispārējās valdības bilance visā programmas aptvertajā laikā saglabāsies zem deficīta atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Toties paredzams, ka pēc 2025. gada vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP saglabāsies stabila 77,4 % apmērā 2026. un 2027. gadā. Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka reālais IKP 2024. gadā palielināsies par 0,3 % un 2025. gadā par 1,6 %, taču SPCI inflācija 2024. gadā plānota 3,6 % apmērā un 2025. gadā 2,8 % apmērā.

(11)Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs 3,1 % no IKP, savukārt vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās samazināsies līdz 77,7 %. Deficīta pieaugums 2024. gadā galvenokārt atspoguļo inflācijas novēloto ietekmi uz izdevumiem (algas, pensijas, indeksēti sociālie pabalsti) un papildu izdevumus saskaņā ar valsts budžeta struktūru bērnu aprūpes, mājokļu un klimata jomā, kā arī nesen pieņemto mājokļu un būvniecības paketi. Turklāt vairāki ar enerģētiku saistīti ārkārtas atbalsta pasākumi, piemēram, elektroenerģijas cenu bremzēšana, ir pagarināti līdz 2024. gada beigām. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja 2024. gadā būs ekspansīva – tā palielināsies par 0,4 % no IKP.

(12)Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma neatmaksājamā atbalsta (“dotācijām”) 2024. gadā tiks finansēti izdevumi, kuru apjoms atbilst 0,1 % no IKP (salīdzinājumā ar 0,2 % no IKP 2023. gadā). No Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām finansētie izdevumi dos iespēju veikt kvalitatīvas investīcijas un produktivitāti palielinošas reformas, tiešā veidā neietekmējot Austrijas vispārējās valdības bilanci un parādu.

(13)Padome 2023. gada 14. jūlijā ieteica 16 Austrijai nodrošināt, ka 2024. gadā tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu 17 nominālo pieaugumu līdz ne vairāk kā 4,6 %. Dalībvalstis tika aicinātas sava 2023. gada budžeta izpildes un 2024. gada budžeta plāna projektu sagatavošanas gaitā ņemt vērā, ka Komisija, pamatojoties uz 2023. gada budžeta izpildes rezultātu datiem, ierosinās Padomei sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi Austrijas neto valsts finansētie primārie izdevumi 2024. gadā pieaugs par 5,9 %, tātad šis rādītājs pārsniegs ieteikto maksimālo pieauguma tempu. Šis izdevumu pārsniegums salīdzinājumā ar valsts finansēto neto primāro izdevumu ieteikto maksimālo pieauguma tempu 2024. gadā atbilst 0,6 % no IKP. Pastāv risks, ka tas neatbildīs Padomes ieteikumam.

(14)Turklāt Padome ieteica Austrijai 2023. un 2024. gadā pēc iespējas drīz izbeigt spēkā esošos ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumus un attiecīgos ietaupījumus izmantot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Padome arī precizēja, ka tad, ja enerģijas cenas atkal pieaugtu un tāpēc būtu nepieciešami jauni atbalsta pasākumi vai būtu jāturpina esošie pasākumi, Austrijai būtu jānodrošina, ka tie ir vērsti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, ir fiskāli pieņemami un saglabā stimulus taupīt enerģiju. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumu prognozētās neto budžeta izmaksas 18 ir 1,4 % no IKP 2023. gadā un, paredzams, 0,4 % 2024. gadā un 0,1 % 2025. gadā. Proti, tiek pieņemts, ka 2024. gadā paliks spēkā elektroenerģijas cenu bremzēšana mājsaimniecībām un enerģijas nodevas samazinājums, taču to ietekme būs neliela 19 . Ja attiecīgie ietaupījumi atbilstoši Padomes ieteikumam tiktu izmantoti valdības budžeta deficīta mazināšanai, minētās prognozes 2024. gadā nozīmētu fiskālo korekciju 1,0 % apmērā no IKP (neto valsts finansēto primāro izdevumu 20 ekspansīvā ietekme uz 2024. gada fiskālo nostāju būtu 0,4 % apmērā no IKP). Netiek prognozēts, ka ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumi tiks izbeigti pēc iespējas drīz 2023. un 2024. gadā. Pastāv risks, ka tas neatbildīs Padomes ieteikumam. Turklāt netiek prognozēts, ka attiecīgie ietaupījumi tiks pilnībā izmantoti valdības budžeta deficīta samazināšanai. Pastāv risks, ka tas nenodrošinās atbilstību Padomes ieteikumam. Tiek lēsts, ka uz mazaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību vērsto ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumu budžeta izmaksas 2024. gadā būs mazākas par 0,1 % no IKP (0,4 % 2023. gadā), turklāt, šo izmaksu vērtībai nesasniedzot 0,1 % no IKP, saglabājas cenas signāls samazināt enerģijas pieprasījumu un palielināt energoefektivitāti (0,4 % 2023. gadā).

(15)Padome turklāt Austrijai ieteica saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt Atveseļošanas un noturības mehānisma dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši nolūkā veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi valsts finansētās publiskās investīcijas 2024. gadā samazināsies līdz 3,3 % no IKP (2023. gadā tās bija 3,5 % no IKP). Tas ir saistīts ar ārkārtīgi lielām investīcijām 2023. gadā, ko daļēji veicināja pašvaldību investīciju likums. Ņemot vērā šos papildu faktorus, tiek vērtēts, ka 2024. gadā publiskās investīcijas atbilst Padomes ieteikumam. Savukārt publiskie izdevumi, kas tiek finansēti no ieņēmumiem no ES fondiem, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām, sagaidāms, 2024. gadā saglabāsies stabili, proti, 0,2 % apmērā no IKP. 

(16)Pamatojoties uz prognozes sagatavošanas termiņā zināmajiem politikas pasākumiem un pieņēmumu, ka politika netiks mainīta, Komisija savā 2024. gada pavasara prognozē paredz, ka valdības budžeta deficīts 2025. gadā būs 2,9 % no IKP. Deficīta samazinājums 2025. gadā galvenokārt atspoguļo mērenāku algu, pensiju un citu sociālo pabalstu pieaugumu, ko izraisīja inflācijas samazināšanās un tādu pasākumu pakāpeniska atcelšana, kuru mērķis ir mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2025. gada beigās palielināsies līdz 77,8 %. Parāda attiecības pret IKP pieaugums 2025. gadā galvenokārt atspoguļo augstākus izdevumus par procentu maksājumiem 2024. gadā un zemāku nominālā IKP pieauguma tempu. 

(17)Austrijas fiskālā sistēma ir balstīta uz sarežģītiem finansiālo kompensāciju mehānismiem starp federālajām un reģionālajām iestādēm, un tā nodrošina ierobežotus stimulus efektīviem publiskajiem izdevumiem. Nodokļu autonomijas trūkuma dēļ izdevumu finansēšana dažādos valdības līmeņos lielā mērā ir atkarīga no šīs sistēmas. 2023. gadā tikai neliels procents no visiem publiskajiem ieņēmumiem bija federālo zemju pašu ieņēmumi. Tajā pašā laikā finansējums tādiem pamatpakalpojumiem kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un sabiedriskais transports ir daļēji atkarīgs no federālo zemju un pašvaldību izdevumiem. Demogrāfiskās pārmaiņas un zaļā pārkārtošanās vēl vairāk palielina izmaksu slogu federālajām zemēm un pašvaldībām, taču nav saiknes starp ieņēmumiem no pašu avotiem un izdevumu dinamiku. Pašreizējā fiskālā sistēma rada neefektivitāti un pārredzamības trūkumu, jo tā padara neskaidru saikni starp nodokļu slogu un publiskajiem izdevumiem. Lai uzlabotu publisko izdevumu vispārējo kvalitāti, ir ļoti svarīgi labāk salāgot pašu ieņēmumus ar izdevumiem reģionu valdību un pašvaldību līmenī un stiprināt pārredzamību un koordināciju. Lai uzlabotu fiskālo federālismu un nodokļu sistēmu kopumā, varētu veikt īpašuma nodokļa sistēmas reformu.

(18)Nodokļu struktūra joprojām lielā mērā ir koncentrēta uz darbaspēka ienākumiem (algas nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas) un patēriņu. 2022. gadā Austrijā bija trešā augstākā nodokļu attiecība pret IKP Eiropas Savienībā un ļoti liels nodokļu ķīlis. Kopš 2023. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa kategorijas ir tikušas indeksētas atbilstoši inflācijai, tādējādi novēršot nodokļu ķīļa turpmāku pieaugumu, kas rastos no pārvirzes uz augstāku nodokļu kategoriju. Tajā pašā laikā 2022. gada ekosociālo nodokļu reforma nodrošināja atvieglojumu pasākumus nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā un ieviesa CO2 cenu noteikšanu transporta un apkures nozarēs, uzlabojot nodokļu struktūru. Tomēr vairākas ielaistas strukturālas problēmas nodokļu struktūrā joprojām nav atrisinātas. Izaugsmei labvēlīgāku nodokļu labāka izmantošana varētu arī palīdzēt radīt vajadzīgās budžeta iespējas un uzlabot nodokļu sistēmas taisnīgumu.

(19)Veselības aprūpes izdevumi ir vieni no augstākajiem ES, un daudzus veselības aprūpes pakalpojumus joprojām nodrošina slimnīcas; tas ir dārgs un ne pārāk efektīvs aprūpes sniegšanas veids. Paredzams, ka publiskie izdevumi veselības aprūpei palielināsies no 7,8 % no IKP 2022. gadā līdz 8,8 % no IKP 2050. gadā. Turklāt sagaidāms, ka iedzīvotāju skaita palielinājums un novecošana izraisīs veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas pieaugumu, vēl vairāk saasinot bažas par fiskālo ilgtspēju. 2023. gada veselības aprūpes reforma ietvēra ievērojamas investīcijas primārajā aprūpē, ambulatorajā aprūpē, digitalizācijā un profilaksē, kas ilgtermiņā varētu palīdzēt ierobežot izmaksas, ja tiktu veiktas arī strukturālas reformas. Būs ļoti svarīgi pacientiem nodrošināt saskaņotu orientāciju veselības aprūpes sistēmā, cita starpā nodrošinot, ka primārās veselības aprūpes pakalpojumu lielāka pieejamība vienlaikus nozīmēs esošo slimnīcu vai ambulatoro speciālistu veselības aprūpes pakalpojumu mazāku izmantošanu. Austrijas atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs stiprināt ambulatoro primāro veselības aprūpi, jo īpaši, atbalstot esošos un jaunus primārās veselības aprūpes centrus vietējās teritorijās. Tomēr 2023. gada reformu paketē trūka strukturālo reformu, kas saskaņotu finansēšanas un līdzekļu tērēšanas pienākumus, lai tādējādi palielinātu efektivitāti.

(20)2023. gada ilgtermiņa aprūpes reforma labāk pieskaņoja pakalpojumu sniegšanu novecojošas sabiedrības vajadzībām. Tajā pašā laikā, pieaugot sieviešu līdzdalībai darba tirgū un mainoties ģimenes modeļiem, ir jāstiprina formālās aprūpes struktūras. Lai gan ilgtermiņa aprūpes reforma palīdzēja uzlabot ilgtermiņa aprūpes darbinieku apmācības iespējas, darba apstākļus un atalgojumu, ir vajadzīgi arī turpmāki centieni, lai uzlabotu mājsaimniecībās dzīvojošo pašnodarbināto aprūpētāju situāciju. Turklāt reforma nepievērsās strukturālajai fiskālajai ilgtspējai. Paredzams, ka ilgtermiņa aprūpes izdevumi pieaugs gandrīz divkārt: no 1,6 % no IKP 2022. gadā līdz 3,1 % 2070. gadā. Ilgtermiņa aprūpes sistēmai ir raksturīga dalīta atbildība par finansēšanu un pakalpojumu sniegšanu. Būtu vēlams labāk saskaņot finansēšanu un pakalpojumu sniegšanu, veikt koordinēšanu starp dažādām nozarēm un ieviest kopīgus snieguma standartus visos reģionos. Aktīvu pārbaude tiek piemērota aprūpei mājās un kopienā, bet ne aprūpei iestādēs, tādējādi rodas finansiāls stimuls izmantot salīdzinoši dārgāko aprūpi iestādēs.

(21)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, Austrijas atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot līdz 2026. gadam. Paredzams, ka tās palīdzēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, – visas vai ievērojamu to daļu. Šajā saspringtajā termiņā ir svarīgi nekavējoties turpināt efektīvu plāna, arī REPowerEU nodaļas, īstenošanu, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās uzlabotu Austrijas ilgtermiņa konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu. Lai izpildītu plānā noteiktās saistības līdz 2026. gada augustam, Austrijai ir svarīgi turpināt reformu un investīciju īstenošanu, novēršot nesen parādījušos kavējumus. Sevišķi svarīgi ir virzīties tālāk ar otrā un trešā maksājuma pieprasījuma sagatavošanu. Joprojām ir būtiski sistemātiski iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu plašu līdzdalību atveseļošanas un noturības plāna sekmīgā īstenošanā.

(22)Gatavojot kohēzijas politikas fondu vidusposma pārskatu, Austrijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. pantu līdz 2025. gada martam jāpārskata katra programma, cita starpā ņemot vērā 2024. gada konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos norādītos problēmjautājumus, kā arī nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Uz pārskata pamata notiek katrā programmā iekļautā ES finansējuma galīgā piešķiršana. Lai gan Austrijai ir progress kohēzijas politikas un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, problēmjautājumi ir saglabājušies. Reģionālās atšķirības Austrijā ir vienas no mazākajām ES, taču pastāv risks, ka pašreizējās atšķirības nākotnē var palielināties, daļēji demogrāfisko problēmu un noteiktu attālu lauku teritoriju depopulācijas dēļ. Ir svarīgi paātrināt kohēzijas politikas īstenošanu, un programmās saskaņotās prioritātes joprojām ir aktuālas. Īpaši svarīgi ir uzlabot pētniecības un inovācijas sistēmas efektivitāti saskaņā ar valsts un reģionālajām viedas specializācijas stratēģijām un izmantot zinātnes un uzņēmējdarbības saiknes. Ir arī jāturpina zaļās investīcijas, sevišķi energoefektivitātes veicināšanā un oglekļa pēdas samazināšanā, tostarp izmantojot jaunās zaļās tehnoloģijas. Svarīgas ir integrētas teritoriālās attīstības pieejas iekļaujošas un ilgtspējīgas vietējās attīstības atbalstam. Joprojām ir svarīgi uzlabot izglītības, apmācības un mūžizglītības kvalitāti un iekļautību, sevišķi attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un būtu jāturpina arī investīcijas, kas atbalsta aktīvu iekļaušanu un nodarbināmību. Austrija varētu arī izmantot Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu, lai atbalstītu kritiski svarīgu tehnoloģiju, tostarp tīru un resursefektīvu tehnoloģiju, izstrādi vai ražošanu.

(23)Papildus ekonomiskajām un sociālajām problēmām, kas tiek risinātas ar atveseļošanas un noturības plānu un citiem ES fondiem, Austrija saskaras ar vairākām citām problēmām saistībā ar darba tirgu, uzņēmējdarbības dinamiku un piekļuvi riska kapitālam, kā arī ar pastāvīgu atkarību no Krievijas gāzes importa un ar salīdzinoši augstām emisijām transporta nozarē.

(24)Sieviešu nodarbinātības līmenis pilnslodzes ekvivalentos ir zemāks par ES vidējo rādītāju, lai gan ir vērojama augšupejoša tendence. Austrija ieņem otro vietu ES pēc sieviešu nepilnas slodzes nodarbinātības rādītāja. Svarīgākie faktori, kas veido sieviešu lielo īpatsvaru nepilnas slodzes nodarbinātībā, ir nepietiekams kvalitatīvu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu nodrošinājums, kā arī ievērojamas reģionālās atšķirības. 2023. gadā tikai 24,1 % bērnu vecumā līdz trim gadiem saņēma oficiālu bērnu aprūpi, tādējādi dalības līmenis agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē kopumā joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju: 34,9 %. Apmaksāta darba un aprūpes pienākumu divkāršais slogs skar sievietes daudz vairāk nekā vīriešus. Lai gan tiek veikti pasākumi, lai palielinātu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamību un kvalitāti, bērnu aprūpes iestāžu darba laiks būtiski nepalielina iespēju vecākiem ar aprūpes pienākumiem, būtībā sievietēm, strādāt ilgāk. Turklāt obligātu kvalitātes standartu ieviešana agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē varētu labāk nodrošināt kvalitatīvas aprūpes sniegšanu visā valstī.

(25)Austrijā ir vērojama uzņēmējdarbības dinamikas samazināšanās, un uzņēmumu izveides un likvidācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem ES. Jaunuzņēmumu un jaunu uzņēmumu īpatsvars samazinās, negatīvi ietekmējot ražīgumu (2013. gadā jauno uzņēmumu īpatsvars bija 5,4 %, bet 2020. gadā šis īpatsvars samazinājās līdz 3,8 %, kas ir zem ES vidējā rādītāja). Arī strauji augošu uzņēmumu īpatsvars ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju (2021. gadā 8,21 % uzņēmumu skaita ziņā un 7,29 % darbinieku skaita ziņā salīdzinājumā ar attiecīgi 9,18 % un 12,40 % ES). Pašu kapitāla finansējums pēc starptautiskajiem standartiem ir zems. Privātā riska kapitāla ierobežotais piedāvājums ir šķērslis inovatīviem uzņēmumiem un tehnoloģiju izplatībai. Riska kapitāla piedāvājums un pieprasījums Austrijā nav īpaši augsts, un tas varētu kavēt jaunu tehnoloģiju ietilpīgu vai inovatīvu uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Ierobežojumi piekļuvē iespējkapitāla finansējumam īpaši ietekmē inovatīvus MVU un jaunuzņēmumus. Riska kapitāla finansējums nav pietiekami attīstīts – privātais pašu kapitāls 2022. gadā bija tikai 0,14 % no IKP, kas ir ievērojami mazāk par ES  vidējo rādītāju, proti, 0,64 %, bet iespējkapitāls – 0,041 % no IKP (ES vidējais rādītājs: 0,09 %).

(26)Prasmju trūkums un neatbilstība ir viena no Austrijas akūtākajām problēmām, un paredzams, ka demogrāfiskā novecošana situāciju saasinās vēl vairāk. Austrijas brīvo darbvietu rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem ES un kopš 2021. gada beigām ir saglabājies virs 4 %. Lai gan gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenis pēdējo desmit gadu laikā ir pastāvīgi palielinājies un 2023. gadā sasniedzis 57,7 %, tas joprojām ir krietni zem ES vidējā rādītāja: 63,8 %. Tā kā gados vecāku darba ņēmēju digitālās prasmes ir ierobežotākas un viņi bieži saskaras ar diskriminējošu praksi sava vecuma dēļ, viņiem ir grūti reintegrēties darba tirgū. Mazkvalificētas personas, kam ir tikai obligātais skolas izglītības līmenis, ir īpaši neaizsargātas un veido lielāko bezdarbnieku īpatsvaru Austrijā. Tāpat migrantu izcelsmes personām un nelabvēlīgas sociālekonomiskās izcelsmes personām ir sliktāki darba tirgus rezultāti un viņi šajā tirgū saskaras ar šķēršļiem problēmu dēļ, kas saistītas arī ar pāreju no skolas uz darba dzīvi.  Saskaņā ar 2022. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) apsekojumu aptuveni katram ceturtajam 15 gadus vecajam Austrijas skolēnam trūka minimālā prasmes līmeņa matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs; nelabvēlīgas vai migrantu izcelsmes personu vidū šis īpatsvars matemātikā bija pat 45 %. Turklāt ārpus ES dzimušie jaunieši priekšlaikus pamet skolu gandrīz divas reizes biežāk, un tas negatīvi ietekmē viņu integrāciju darba tirgū. Austrijas atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi prasmju piedāvājuma, kā arī nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu izglītības rezultātu uzlabošanai tiek īstenoti, taču ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai samazinātu pašreizējo darbaspēka un prasmju trūkumu. Tie varētu ietvert gados vecāku, mazkvalificētu darba ņēmēju un migrantu izcelsmes personu piekļuves veicināšanu darba tirgum, priekšlaicīgas skolas pamešanas novēršanu migrantu izcelsmes jauniešu vidū, kā arī nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu un migrantu izcelsmes skolēnu pamatprasmju uzlabošanu.

(27)Neraugoties uz zināmiem diversifikācijas centieniem, Austrija joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes. Lai gan gāzes piegādes no Norvēģijas un mazākā mērā no Ziemeļāfrikas un Centrālāzijas 2023. gadā palielinājās, gāzes piegādē dominēja imports no Krievijas, sevišķi ziemā (98 % no kopējā importa 2023. gada decembrī). Lai palielinātu pārvades jaudu no kaimiņvalstīm, piemēram, Vācijas un Itālijas, Austrija atbalstīja mērķorientētas investīcijas gāzes cauruļvadu infrastruktūras modernizācijā. Tajā pašā laikā Austrijas atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi, piemēram, investīcijas energoefektivitātē un fosilās degvielas apsildes katlu nomaiņā, palīdz samazināt gāzes pieprasījumu un paātrināt zaļo pārkārtošanos. Valdība paziņoja par jaunu plānu izbeigt ilgtermiņa piegādes līgumu ar Krievijas uzņēmumu Gazprom un ieviest pienākumu vietējiem gāzes piegādātājiem mazināt atkarību no Krievijas, tomēr tam nav skaidra īstenošanas grafika. Tas, ka trūkst skaidras stratēģijas atsaistīšanai no Krievijas gāzes, padara Austrijas energoapgādi neaizsargātu.

(28)Austrijā uzstādītā atjaunīgās enerģijas jauda 2022. gadā palielinājās par 6 %. Lai gan saules enerģijas izmantošana, sevišķi fotoelementu veidā, turpināja strauji izplatīties, vēja enerģija līdzīgu pieauguma tempu uzrādīt nespēja. Ņemot vērā Austrijas mērķi līdz 2030. gadam pāriet uz 100 % atjaunīgo elektroenerģiju, par steidzamu jautājumu ir kļuvusi elektroenerģijas uzkrāšanas, kā arī pārvades un sadales tīklu modernizācija un paplašināšana, sevišķi starp Austrijas austrumiem un rietumiem. Tam nepieciešams gan vairāk investīciju, gan straujāka papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas integrēšana sistēmā, kā noteikts pirmajā integrētajā neto infrastruktūras plānā, kas publicēts 2024. gada aprīlī. Austrija ir nākusi klajā ar turpmākiem pasākumiem enerģētikas pārkārtošanas paātrināšanai, bet parlaments pārskatīto elektroenerģijas tirgus aktu un atjaunīgo gāzu aktu vēl nav pieņēmis.

(29)Austrijas pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai dažu pēdējo gadu laikā sāk uzrādīt rezultātus. Siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, 2022. gadā samazinājās par 5 %. Tomēr pašreizējās politikas rezultātā līdz Austrijas saskaņotajam kopīgo centienu mērķrādītājam – saskaņā ar Kopīgo centienu regulu līdz 2030. gadam panākt 48 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni – pietrūkst 21 procentpunkta. Austrija joprojām nav iesniegusi Komisijai sava nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu, kurā izklāstīts, kā tā novērsīs šo neatbilstību, un kurš bija jāiesniedz 2023. gada jūnijā. Austrija ieviesa CO2 cenu ETS neaptvertajiem sektoriem, kas ir solis pareizajā virzienā, taču transporta emisijas uz vienu iedzīvotāju joprojām pārsniedz ES vidējo rādītāju, citstarp tāpēc, ka dīzeļdegvielai ir salīdzinoši zema nodokļa likme, kas izraisa “degvielas tūrismu”. Austrijas atveseļošanas un noturības plānā ir iekļautas vairākas ilgtspējīga transporta reformas un investīcijas, taču ir iespējams veikt papildu emisiju samazināšanas pasākumus, tostarp stiprināt sabiedrisko transportu lauku apvidos.

(30)Ņemot vērā ciešās savstarpējās saiknes starp eurozonas dalībvalstu tautsaimniecībām un to kolektīvo devumu ekonomiskās un monetārās savienības darbībā, Padome eurozonas dalībvalstīm 2024. gadā ieteica rīkoties, tai skaitā izmantojot atveseļošanas un noturības plānus, lai īstenotu ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku. 1., 2., 3. un 4. ieteikuma īstenošana Austrijai palīdzēs īstenot pirmo, otro, trešo un ceturto eurozonai adresēto ieteikumu,

AR ŠO IESAKA Austrijai 2024. un 2025. gadā rīkoties šādi.

1.Laikus iesniegt vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Saskaņā ar reformētā Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām neto izdevumu pieaugumu 21 2025. gadā ierobežot līdz līmenim, kas atbilst vispārējās valdības parāda ticamai lejupejošai trajektorijai vidējā termiņā un Līgumā noteiktajai budžeta deficīta atsauces vērtībai 3 % no IKP. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas un ilgtermiņa aprūpes sistēmas fiskālo ilgtspēju. Vienkāršot un racionalizēt fiskālās attiecības un kompetences starp valdības līmeņiem un saskaņot atbildību par finansējumu un tēriņiem. Turpināt uzlabot nodokļu struktūru, lai samazinātu nodokļu ķīli un atbalstītu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi.

2.Novērst radušos kavējumus, lai turpinātu ātru un efektīvu atveseļošanas un noturības plāna, arī REPowerEU nodaļas, īstenošanu, nodrošinot reformu un investīciju pabeigšanu līdz 2026. gada augustam. Paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu. Turpināt koncentrēties uz saskaņotajām prioritātēm saistībā ar to vidusposma pārskatīšanu, vienlaikus ņemot vērā Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas piedāvātās iespējas uzlabot konkurētspēju.

3.Palielināt sieviešu un vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību darba tirgū, citstarp uzlabojot kvalitatīvas bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību. Uzlabot darba tirgus rezultātus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, mazkvalificētiem darba meklētājiem un migrantu izcelsmes personām, un uzlabot pamatprasmju līmeni, sākot no skolas sola. Veicināt uzņēmējdarbības dinamiku un jaunu uzņēmumu izveidi un izaugsmi, tostarp nodrošinot labāku piekļuvi riska kapitālam.

4.Uzlabot enerģētisko drošību, straujāk dažādojot gāzes piegādes, lai tās nenāktu no Krievijas. Vēl vairāk samazināt emisijas, sevišķi transporta nozarē.

Briselē,

(1)    OV L 2024/1263, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj .

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.), ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj .

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK (OV L 63, 28.2.2023., 1. lpp.), ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/435/oj .

(4)    COM(2023) 168 final.

(5)    COM(2024) 77 final.

(6)    COM(2023) 901 final.

(7)    Padomes Regula (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L, 2024/1264, 30.4.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1264/oj ) un Padomes Direktīva (ES) 2024/1265 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L, 2024/1265, 30.4.2024, ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1265/oj ).

(8)    Neto izdevumi, kā definēts 2. pantā Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulā (ES) 2024/1263 (OV L, 2024/1263, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1263/oj ). “Neto izdevumi” ir visi valdības izdevumi, atskaitot i) procentu izdevumus, ii) diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, iii) izdevumus par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst Savienības fondu ieņēmumiem, iv) valstu izdevumus par Savienības finansēto programmu līdzfinansēšanu, v) bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus un vi) vienreizējos un citus pagaidu pasākumus.

(9)    Padomes Īstenošanas lēmums (2021. gada 13. jūlijs) par Austrijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (10159/2021).

(10)    Padomes Īstenošanas lēmums (2023. gada 7. novembris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Austrijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (14472/2023).

(11)    SWD(2024) 620 final.

(12)    Eurostat euro rādītāji, 22.4.2024.

(13)    Padomes Ieteikums (2022. gada 12. jūlijs) par Austrijas valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas 2022. gada stabilitātes programmu (OV C 334, 1.9.2022., 162. lpp.).

(14)    Pamatojoties uz Komisijas 2024. gada pavasara prognozi, vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugums Austrijā 2023. gadā nominālā izteiksmē ir bijis 8,7 %, ņemot vērā 10 gadu vidējo reālo potenciālo izaugsmes tempu un 2023. gada IKP deflatoru.

(15)    Fiskālā nostāja tiek definēta kā vispārējās valdības pamata budžeta stāvokļa izmaiņas pret iepriekšējo gadu. Ar tās palīdzību novērtē ekonomikas stimulu, ko rada fiskālā politika – gan tā, kas attiecas uz valsts finansējumu, gan tā, kas attiecas uz finansējumu no ES budžeta. Fiskālā nostāja tiek mērīta kā starpība starp i) vidēja termiņa potenciālo izaugsmi un ii) primāro izdevumu izmaiņām, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (un neierēķinot ar Covid-19 krīzi saistītos pagaidu ārkārtas pasākumus) un ietverot izdevumus, ko finansē ar neatmaksājamu atbalstu (dotācijām) no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citiem Savienības fondiem.

(16)    Padomes Ieteikums (2023. gada 14. jūlijs) par Austrijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas 2023. gada stabilitātes programmu (OV C 312, 1.9.2023., 186. lpp.).

(17)    Neto primārie izdevumi tiek definēti kā valsts finansētie izdevumi, no kuriem atņemti i) diskrecionārie ieņēmumu pasākumi, ii) procentu izdevumi, iii) cikliskā bezdarba izdevumi un iv) vienreizējie un citi pagaidu pasākumi.

(18)    Šis lielums atspoguļo minēto pasākumu gada budžeta izmaksas, ievērojot ieņēmumus un izdevumus un attiecīgā gadījumā atskaitot ieņēmumus no nodokļiem par enerģijas piegādātāju negaidīto papildu peļņu.

(19)    Komisijas 2024. gada pavasara prognozē principā tiek pieņemts, ka pasākumi, kas saskaņā ar Austrijas sniegto informāciju paliek spēkā līdz 2024. gada beigām, ietekmēs budžetu arī 2025. gadā. 

(20)    Šī ietekme tiek noteikta kā vispārējās valdības primāro izdevumu izmaiņas, atskaitot i) diskrecionāro ieņēmumu pasākumu izmaiņu ietekmi uz budžetu, ii) vienreizējos izdevumus, iii) cikliskā bezdarba izdevumus un iv) no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu neatmaksājamā atbalsta (dotācijām) finansētos izdevumus, attiecībā pret nominālā IKP potenciālā pieauguma vidēja termiņa (10 gadu) vidējo rādītāju, izsakot kā attiecību pret nominālo IKP.

(21)    Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 2. panta 2. punktu “neto izdevumi” ir visi valdības izdevumi, atskaitot procentu izdevumus, diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, izdevumus par Savienības programmām, kas pilnībā atbilst Savienības fondu ieņēmumiem, valstu izdevumus par Savienības finansēto programmu līdzfinansēšanu, bezdarbnieka pabalstu izdevumu cikliskos elementus un vienreizējos un citus pagaidu pasākumus.