(1)

Mikroplastmasa ir visuresoša, noturīga un tai ir pārrobežu aspekts nepazīst robežu . Tā ir kaitīga gan videi un potenciāli kaitīga , gan cilvēka veselībai , jo īpaši tāpēc, ka ražošanas un pārveidošanas procesos tiek pievienotas kaitīgas ķīmiskās piedevas un citas vielas, kas rada bažas, piemēram, ftalāti, bisfenols A vai liesmu slāpētāji (3) . Mikroplastmasa viegli pārvietojas pa gaisu, sauszemes pa virszemes ūdeņiem uz sauszemes un pa un okeāna straumēm, un tās mobilitāte ir problēmu pastiprinošs faktors. Tā ir sastopama augsnē (arī lauksaimniecības zemēs), ezeros, upēs, grīvās, pludmalēs, lagūnās, jūrās, okeānos un reiz neskartos attālos reģionos, un tās klātbūtne augsnē var ietekmēt ietekmē augsnes īpašības un izraisīt izraisa augsnes izmaiņas, kas negatīvi ietekmē dažu augu augšanu. Mikroplastmasas ietekme uz jūras vidi ir plaši dokumentēta. Kad mikroplastmasa ir nonākusi jūras vidē, to ir gandrīz neiespējami savākt, un ir zināms, ka to ēd dažādi organismi un dzīvnieki un ka tā kaitē biodaudzveidībai bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām. Ir izmērīts, ka plastmasas granulas ūdensvidē paliek desmitiem gadu vai pat ilgāk, un, ja plastmasas granulas apēd jūras savvaļas dzīvnieki — parasti tie ir jūras putni un jūras bruņurupuči —, tās var nodarīt fizisku kaitējumu vai izraisīt nāvi. Mikroplastmasa kā papildu avots turklāt veicina klimata pārmaiņas gan siltumnīcefekta gāzu emisiju, gan ekosistēmu noslodzes ziņā. Neatņemama problēmas daļa ir mikroplastmasas spēja būt pildīt adsorbētu toksikantu vai patogēnisku mikroorganismu nesējai nesējas funkciju . Uz cilvēkiem mikroplastmasa kaitīgi iedarbojas caur gaisu un pārtiku. Pieaugošā izpratne par mikroplastmasas klātbūtni pārtikas apritē var mazināt patērētāju uzticēšanos un izraisīt ekonomiskas sekas. Piesārņojuma skartajās teritorijās var būt negatīva ekonomiskā ietekme uz tādām darbībām kā komerciālā zveja un lauksaimniecība, kā arī atpūta un tūrisms. [Gr. 1]

(2)

Komisijas Galveno zinātnisko padomdevēju grupa savā atzinumā “Mikroplastmasas piesārņojuma radītie draudi videi un veselībai” pauda viedokli, ka “ir nopietns pamats bažām un piesardzības pasākumiem” (4).

(3)

Plastmasas granulu zudumi ir Savienībā trešais lielākais vidē netīši nonākušās mikroplastmasas avots, un to cēlonis ir slikta manipulāciju prakse visos piegādes ķēdes posmos, arī ražošanā, pārstrādē, izplatīšanā, transportēšanā, arī pa jūru, un citās loģistikas operācijās. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka ekonomikas aktori, kas rīkojas ar plastmasas granulām, apņemas nepieļaut zudumus, ir jāizmanto piegādes ķēdes pieeja. Kopš 2015. gada Eiropas plastmasas rūpniecība ir brīvprātīgas apņemšanās formā pakāpeniski pieņēmusi starptautisko programmu Operation Clean Sweep® (OCS). Saskaņā ar šo programmu katrs uzņēmums, kas ražo granulas vai ar tām rīkojas, atzīst, ka ir svarīgi, lai granulu zudumu nebūtu, un apņemas īstenot paraugprakses. Lai gan OCS parakstītāji šādas prakses pārsvarā izprot labi, tās netiek īstenotas visaptveroši. Plastmasas rūpniecībā programmas īstenošana joprojām ir zemā līmenī.

(4)

Ietekme uz vidi un, iespējams, arī cilvēka veselību, kādu atstāj piesārņojums ar mikroplastmasu, ir raisījusi bažas lielākajā daļā pasaules. Dažas dalībvalstis ir jau pieņēmušas vai ierosinājušas jau ir apstiprinājušas vai piedāvājušas īpašus pasākumus. Tomēr valstu noteikto ierobežojumu dažādība noteiktie ierobežojumi ir ļoti dažādi, un tas varētu apgrūtināt iekšējā tirgus darbību. [Gr. 2]

(5)

Cenšoties novērst piesārņojumu ar plastmasu, Komisija 2018. gada janvārī pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu” (5), kurā tā atzina mikroplastmasas radītos riskus un aicināja pieņemt inovatīvus risinājumus, kas vērsti uz dažādiem mikroplastmasas avotiem. Šī apņemšanās tika atjaunota, 2019. gada decembrī pieņemot paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, 2020. gada martā — jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu (6) un 2021. gada maijā — Nulles piesārņojuma rīcības plānu (7). Pēdējā no minētajiem dokumentiem viens no 2030. gada mērķrādītājiem paredz vidē nonākušās mikroplastmasas daudzumu samazināt par 30 %.

(6)

Komisijas Regula (ES) 2023/2055 (8) piesārņojumam ar mikroplastmasu pievēršas ar ierobežojumu tirgū laist mikroplastmasu, kas produktiem pievienota ar nolūku (“ierobežojums”), jo ievērojamu piesārņojumu ar mikroplastmasu rada sintētisko polimēru mikrodaļiņu izmantojums vai nu atsevišķi, vai ar nolūku produktos, un piesārņojums rada nepieņemamu risku videi.

(7)

Konvencijas Puses, kas pievienojušās Konvencijai par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (OSPAR) puses , 2021. gadā pieņēma nesaistošo Ieteikumu 2021/06 (9) par to , kā samazināt plastmasas granulu zudumus zudumu jūras vidē, veicinot rezultatīvu un konsekventu granulu zudumu novēršanas standartu un sertifikācijas shēmu savlaicīgu izstrādi un īstenošanu granulu zuduma novēršanai visā plastmasas piegādes ķēdē. Ņemot vērā ievērojamo katastrofāla piesārņojuma risku, kas saistīts ar plastmasas granulu pārvadāšanu pa jūru, pasākumus, ar kuriem minimalizē līdz minimumam samazina risku, kas saistīts ar plastmasas granulu pārvadāšanu pa jūru, izskata Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) . Šajā kontekstā Savienībai būtu rūpīgi jāseko līdzi norisēm SJO un jāuzņemas vadošā loma, augstā līmenī nodrošinot vides aizsardzību šajā jautājumā. [Gr. 3]

(7a)

Savienībā ir reģistrētas vairākas pārrobežu mēroga avārijas, kuru rezultātā ir izbirušas plastmasas granulas un ir konstatēts to zudums, tāpēc vēl jo skaidrāka ir nepieciešamība pēc vērienīgiem, vispusīgiem pasākumiem, ar ko būtiski samazināt iespējamo piesārņojumu ar plastmasas granulām, vienlaikus stiprinot spēju reaģēt gadījumos, kad Savienības teritorijās un ūdeņos ir izbirušas plastmasas granulas. [Gr. 4]

(7b)

Gandrīz 90 % no pasaules precēm — tostarp plastmasas granulas — tiek pārvadātas pa jūru. Tomēr, pavirši strādājot ar granulām vai tad, ja nav uzraudzības pār dažām vienkāršām darbībām (piemēram, kuģu korpusa vai konteineru tīrīšanu), šādas granulas var izbirt un nonākt okeānā. Ir ziņots arī par daudziem katastrofāliem gadījumiem, kad granulas ir izbirušas jūrā, tāpēc piesārņojumam ar plastmasas granulām jūras pārvadājumi ir uzskatāmi par darbību ar ļoti lielu riska pakāpi. Šo granulu zudums katastrofāli ietekmē jūras un piekrastes ekosistēmas, kā arī sugas, kas šīs ekosistēmas veido, turklāt plastmasas granulas ir ārkārtīgi kustīgas, tāpēc to izbiršanu ir grūti ierobežot un sekmīgi savākt. Starptautiskā līmenī to, kā strādāt ar šādām granulām, reglamentē 1972. gada Konvencija par drošiem konteineriem, kuru papildina Kravu un konteineru pārvadājumu apakškomitejas 2023. gada apkārtraksts par pienākumu ziņot par nozaudētiem konteineriem, taču neviens no šiem dokumentiem nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nepieļautu piesārņojumu ar plastmasas granulām. Tāpēc, lai sasniegtu šī tiesību akta mērķus, regulu ir būtiski attiecināt uz jūras transportu un tajā iestrādāt tieši šim transporta veidam paredzētus noteikumus par to, kā strādāt ar plastmasas granulām. [Gr. 5]

(8)

Savienības paziņojumā, kas sniegts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmai (UNEP), gatavojoties Starpvaldību sarunu komitejas otrajai sesijai par starptautisku juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz piesārņotību ar plastmasu (INC-2) (10), Savienība un tās dalībvalstis uzsvēra, ka gaidāmajā instrumentā ir jāiekļauj pasākumi, kas samazinātu netīšu mikroplastmasas nonākšanu vidē.

(9)

Neraugoties uz Lai gan ir pieņemti Savienības tiesību aktiem par akti par pasākumiem, ar kuriem nepieļauj atkritumu rašanās novēršanu, rašanos, par piesārņojumu, par jūras piedrazojumu un par ķimikālijām, nav īpašu konkrētu Savienības noteikumu, kas visā piegādes ķēdē novērstu nepieļautu granulu zudumus, kas rada piesārņojumu zudumu, kura rezultātā rodas piesārņojums ar mikroplastmasu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Direktīvā 2008/98/EK (11) nosaka ir noteikti atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus pamatprincipi un dalībvalstīm uzliek vispārīgus pienākumus ir uzlikti vispārīgi pienākumi veikt pasākumus, ar ko nepieļauj atkritumu rašanās novēršanas pasākumus. Minētie rašanos. Šie vispārīgie pienākumi būtu jāpapildina, pievēršoties konkrētiem aspektiem un prasībām uzmanīgi strādāt ar plastmasas granulām rīkoties uzmanīgi, lai izvairītos no tā , lai nepieļautu , ka tās kļūst par atkritumiem. nonāk vidē. [Gr. 6]

(9a)

Šajā regulā ir izklāstīts, ar kādiem pasākumiem nepieļaut, ierobežot un savākt piesārņojumu ar plastmasas granulām, ja tāds ir radies pēc šīs regulas stāšanās spēkā, taču pasākumu jau esoša piesārņojuma novēršanai regulā nav. Lai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1991 (12) nospraustajiem mērķiem un Eiropas zaļā kursa mērķiem līdz 2030. gadam panāktu piesārņojuma samazināšanos par 30 %, ir būtiski attīrīt augsni, upes un straumes, kā arī atjaunot degradētās sauszemes, jūras, litorāles un piekrastes ekosistēmas. Komisijai būtu jāizstrādā pasākumu komplekss, kas nodrošinātu, ka šīs jau piesārņotās teritorijas tiek kartētas un attīrītas, un ko Komisijai vajadzētu īstenot kā daļu no Eiropas stratēģijas, kuras mērķis ir likvidēt piesārņojumu ar mikroplastmasu, vai arī ar dalībvalstīm paredzētiem atbalsta un papildu pasākumiem. Plašākā nozīmē Savienībai būtu jāiesaistās, veicinot risinājumus visā vērtības ķēdē, un šādi risinājumi jāapspriež sarunās, kas patlaban notiek, lai sagatavotu starptautisku līgumu par piesārņojumu ar plastmasu, kā arī jāskata gaidāmajā SJO Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) 81. sesijā. [Gr. 7]

(10)

Lai gan polimērisku materiālu ražošana rūpnieciskā mērogā ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (13) darbības jomā, minētā direktīva neattiecas uz citām darbībām, piemēram, granulu pārveidošanu, transportēšanu vai uzglabāšanu, ko parasti veic mazi un vidēji uzņēmumi. Turklāt 2007. gada augusta atsauces dokumentā par polimēru ražošanas labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (14), kas izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/61/EK (15) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, tieši granulu zudumu jautājums risināts nav.

(11)

Mikrodrazas, arī mikroplastmasas, ietekme uz piekrastes un jūras vidi monitorējama un novērtējama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (16). Tiek atjaunināti pirmie norādījumi par jūras piedrazojuma monitoringu, orientējoties uz saskaņotām metodikām, cita starpā ar mērķi monitorēt plastmasas granulu klātbūtni un izplatību gar piekrasti. Tomēr Direktīvā 2008/56/EK nav iekļautas konkrētas prasības attiecībā uz granulu zudumu novēršanu vai samazināšanu avotā.

(12)

Komisijas Regula (ES) 2023/2055 attiecas uz tādu izmantošanai rūpnieciskos objektos paredzētu sintētisko polimēru mikrodaļiņu zudumiem, ko izmanto rūpnieciskos objektos, t. i., uz plastmasas granulu zudumiem, kurus ir iespējams novērst. Šajā sakarā ir ieviesta prasība ik gadu ziņot par aplēsto lēsto mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk nonācis vidē. Lai gan zudumu aplēšanas Tomēr šai ziņošanas prasībai trūkst metodikas trūkst, šī prasība dos , pēc kuras lēst zudumus, un tā attiecas tikai uz gada lēsto apjomu. Lai gan, pateicoties šai prasībai, būs vairāk informācijas par granulu zudumiem un uzlabos tās informācijas kvalitāti, kas savākta kvalitatīvāka būs informācija, ko vāc , lai novērtētu ar šo mikroplastmasu saistītos nākotnes riskus , ar pārskatu par to, kas tie ir par zudumiem un kādi ir to cēloņi, vien nepietiek . [Gr. 8]

(13)

Lai nodrošinātu, ka darbības ar plastmasas granulām visos piegādes ķēdes posmos notiek droši un atbildīgi tā, lai nepieļautu to zudumus vidē, ir jānosaka prasības, kas piemērojamas darbībām ar plastmasas granulām visā piegādes ķēdē — ražošanā, pamatkoncentrātu sagatavošanā un kompaundēšanā, pārveidošanā, atkritumu apsaimniekošanā, arī reciklēšanā, izplatīšanā, pārpakošanā, transportēšanā, glabāšanā un tvertņu tīrīšanā tīrīšanas stacijās.

(14)

Šādās prasībās būtu jāņem vērā starptautiskā līmenī ieteiktās manipulāciju paraugprakses, kā arī prasības, kuras attiecībā uz darbībām ar plastmasas granulām jau noteikusi Savienības nozare.

(15)

Ekonomikas dalībniekiem, ES pārvadātājiem un trešo valstu pārvadātājiem prasības attiecībā uz darbībām darbam ar plastmasas granulām būtu jāievēro jāpilda , ievērojot darbību prioritātes prioritāro secību, kuras virsmērķis jo pats svarīgākais ir nepieļaut granulu nonākšanu vidē , kas ir galvenā prioritāte . Tāpēc pirmais solis ir nepieļaut plastmasas granulu izbiršanu no primārās tvertnes rutīnveida darbību laikā, tādējādi izbirumu , ikdienā ar granulām strādājot, un tā samazināt izbiršanas risku samazinot līdz iespējami zemākajam iespējamajam līmenim, cita starpā arī izvairoties no nevajadzīgām darbībām (piemēram, samazinot pārkraušanas punktu skaitu) , marķējot visas uzglabāšanas un pārvadāšanas tvertnes, kurās ir plastmasas granulas, un izmantojot nepārduramu piemērotu iepakojumu; šim solim seko izbirušo granulu ierobežošana, kas nodrošina, ka izbirumi nekļūst par zudumiem izbirušās granulas nepazūd vidē; pēdējais solis ir granulu savākšana pēc izbiruma vai zuduma to izbiršanas vai pazušanas gadījumā . [Gr. 9]

(16)

Lai gan mērķis nepieļaut panākt, ka plastmasas granulu zudumus vidē zudumi vidē ir nulles līmenī, attiecas uz visiem ekonomikas dalībniekiem, ES pārvadātājiem un trešo valstu pārvadātājiem, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu pienākumi mikrouzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri gada laikā strādā mazāk kā ar 1 000 tonnām plastmasas granulu, būtu jāpielāgo tā, lai tiem slogu mazinātu. [Gr. 10]

(17)

Lai varētu izsekot, ar kādām plastmasas granulām katrā dalībvalstī notiek darbības un kādas granulas tiek pārvadātas un lai kompetentās iestādes varētu efektīvi veikt atbilstības pārbaudes, iekārtas, kas ar plastmasas granulām veic darbības, un pārvadātāji, kuri tās transportē, ir jāreģistrē.

(18)

Lai nepieļautu plastmasas granulu zudumus un lai panāktu , ka plastmasas granulu zudumi ir nulles līmeni, būtu jānosaka, ka ekonomikas dalībniekiem dalībnieki , ņemot vērā iekārtas lielumu un operāciju darbības mērogu, būtu jāizstrādā, jāīsteno izstrādā, īsteno un pastāvīgi jāatjaunina atjaunina riska novērtēšanas plāns, kurā apzināti iespējamie izbirumi un zudumi un it sevišķi plānu, kurā ir norādītas izbiršanas un zudumu iespējas un ir dokumentēts , tieši kāds īpašais aprīkojums ir pieejams un kādas un procedūras, kas ir ieviestas, lai granulu zudumus nepieļautu un ierobežotu granulu izbiršanu un zudumus un lai un zudušās granulas šādos gadījumos savāktu. [Gr. 11]

(19)

Lai kompetentās iestādes varētu verificēt riska novērtēšanas plāna atbilstību prasībām, ekonomikas dalībniekiem izstrādātais riska novērtēšanas plāns kopā ar atbilstības pašdeklarāciju būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei.

(20)

Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties īpašo aprīkojumu, ko būtu jāievieš īpašs aprīkojums, kuru uzstādīt, vai procedūru procedūras , ko īstenot. Tomēr kompetentajām iestādēm, pārbaudot būtu jānodrošina, lai kompetentās iestādes, pārliecinoties par atbilstību, vajadzētu būt iespējai varētu pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki grozītu dalībniekiem grozīt riska novērtēšanas plānu, kā arī pieprasīt un noteiktā termiņā veikt jebkuru no šajā regulā norādītajām darbībām, lai nodrošinātu tā garantējot šīs regulas prasību pienācīgu īstenošanu. Būtu jādod iespēja atbrīvot ekonomikas dalībniekus no pienākuma uzstādīt konkrēta veida iekārtas vai pieņemt konkrētus pasākumus, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks kompetentajām iestādēm šādu izņēmumu var pienācīgi pamatot, ņemot vērā iekārtas veidu, lielumu un darbības mērogu. Mikrouzņēmumiem būtu jāapsver vismaz iespēja uzstādīt konkrētu iekārtu vai īstenot konkrētas procedūras, ņemot vērā iekārtas veidu un lielumu, kā arī tās darbību mērogu. [Gr. 12]

(21)

Lai varētu izvērtēt katras iekārtas riska novērtēšanas plāna atbilstību, ekonomikas dalībniekiem būtu jāuzskaita aplēstais granulu daudzums, kas gadā nonāk vidē, kā arī kopējais daudzums, ar ko tas veicis darbības. Lai samazinātu slogu ekonomikas dalībniekiem, informāciju par vidē nonākušo daudzumu aplēsēm var izmantot, lai izpildītu Komisijas Regulā (ES) 2023/2055 noteikto ziņošanas prasību.

(22)

Ņemot vērā, kāda ir pārvadātāju darbības specifika, tiem nevajadzētu uzlikt pienākumu izstrādāt riska novērtēšanas plānu. Tā vietā tiem būtu jāveic reāli pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot un novērst izbirumus un zudumus. Kompetentajām iestādēm būtu jāveic šo pasākumu verifikācija, galvenokārt transportēšanas laikā.

(23)

Lai Cenšoties sekmīgi īstenotu īstenot darbības, kas jāveic, lai nepieļautu plastmasas granulu zudumus un panāktu, ka plastmasas granulu zudumi ir nulles līmenī, ir vajadzīga attiecīga , ir nepieciešama ekonomikas dalībnieku, ES pārvadātāju un trešo valstu pārvadātāju darbinieku apņemšanās un pilnīga sadarbība un apņemšanās. Būtu jānosaka prasība ekonomikas dalībniekiem un ES pārvadātājiem savu personālu apmācīt atbilstoši darbinieku darba uzdevumiem un pienākumiem, lai nodrošinātu tā nodrošinot , ka viņi ir informēti par aprīkojumu un spēj to izmantot un izpilda ka viņi īsteno procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām noteikto prasību izpildei . Būtu arī jānosaka prasība ekonomikas dalībniekiem un ES pārvadātājiem uzraudzīt un reģistrēt attiecīgās darbības, kas tiek veiktas, lai īstenotu šajā regulā noteiktās prasības noteikto prasību īstenošanai , piemēram, tādas kā jaunu savācējierīču izvietošanu izvietošana . Attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpieņem korektīvi pasākumi, to vidū, ja nepieciešams, tostarp esošā aprīkojuma un procedūru uzlabošana , ja tāda ir nepieciešama . [Gr. 13]

(24)

Mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, kas ekspluatē iekārtas, kurās ar plastmasas granulas tiek apstrādātas granulām tiek strādāts daudzumos, kas pārsniedz 1 000 tonnas, var saskarties ar radīt lielāku risku, ka notiks granulu zudumi nonāks vidē. Šā iemesla dēļ Tādēļ šo uzņēmumu gadījumā būtu jānosaka prasība, lai katra iekārta īstenotu attiecībā uz katru iekārtu īstenot papildu darbības, piemēram, veiktu veikt ikgadēju iekšēju novērtējumu un pieņemtu pieņemt obligātu apmācības programmu par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar prevenciju, praksi, darba ņēmēju aizsardzību, savākšanas tehnoloģijām, aprīkojuma izmantošanu un uzturēšanu, procedūru izpildi, kā arī granulu zudumu monitoringu un ziņošanu par tiem , kas apmierina konkrētas apmācības vajadzības un aptver praktiskos aspektus. Turklāt šiem uzņēmumiem atbilstība šajā regulā noteiktajām prasībām noteikto prasību izpilde būtu jāpierāda, iegūstot un atjaunojot sertifikātu, ko izsniedz sertificētāji. Šie sertificētāji Sertificētājs var būt vai nu akreditēta atbilstības novērtēšanas struktūra, vai vidiskuma vides verificētājs, kam ir licence veikt verifikāciju un validāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (17)par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS). Lai nodrošinātu informācijas viendabību, sertifikātam vajadzētu būt vienotā formātā . Lai informācija būtu viendabīga, būtu vajadzīgs vienota formāta sertifikāts . Maziem uzņēmumiem, kas ekspluatē iekārtas, kurās ar plastmasas granulām tiek strādāts daudzumos, kas pārsniedz 1 000 tonnas, sertifikācija būtu jāsaņem tikai vienu reizi. Būtu jānodrošina, ka šāda sertifikācija ir derīga 5 gadus, un pēc tam attiecīgajiem uzņēmumiem reizi 5 gados būtu jāsniedz ziņas par savu riska novērtēšanas plānu atjaunināšanu un jāiesniedz atbilstības pašdeklarācija. [Gr. 14]

(25)

Uz mikrouzņēmumiem un Maziem uzņēmumiem, kā arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kas ekspluatē iekārtas, kurās darbības ar plastmasas granulām notiek tiek strādāts daudzumā, kas nepārsniedz nesasniedz 1 000 tonnas, un arī mikrouzņēmumiem būtu jāpilda prasība par būtu jāattiecina atbilstības pašdeklarācija pašdeklarāciju . Tiem arī būtu jādod pietiekami daudz laika atbilstības pierādīšanai. [Gr. 15]

(26)

Lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk verificēt atbilstību šīs regulas prasībām, sertificētājiem būtu kompetentās iestādes jāinformē par novērtējumu iznākumiem. Sertifikātiem nevajadzētu skart kompetento iestāžu veikto atbilstības novērtējumu.

(27)

Lai ekonomikas dalībnieki varētu reģistrēties EMAS, tiem ir jāatbilst vides tiesību aktu prasībām, arī šīs regulas prasībām. Līdz ar to ekonomikas dalībnieki, kas ir reģistrēti EMAS, būtu jāuzskata, ka tie ievēro šajā regulā noteiktās prasības, ja vidiskuma verificētājs ir verificējis, ka šajā regulā noteiktās prasības ir iekļautas to vidiskās pārvaldības sistēmās un tiek ievērotas. Tāpēc šādi ekonomikas dalībnieki būtu jāatbrīvo no pienākuma sertificēties un paziņot kompetentajām iestādēm, kad tie atjauno pašdeklarācijas un riska novērtējumus.

(28)

Kompetentajām iestādēm saskaņā ar riska izvērtēšanā balstītu pieeju būtu jāverificē, ka ekonomikas dalībnieki, ES pārvadātāji un trešo valstu pārvadātāji ir izpildījuši pienākumus, kas izriet no šīs regulas, attiecīgā gadījumā izmantojot sertifikācijas vai pašdeklarācijas ietvaros sniegtos konstatējumus un balstoties vai nu uz vidiskuma inspekcijām, vai citiem verifikācijas pasākumiem. Kur vien iespējams, inspekcijas būtu jāsaskaņo ar tām, kas prasītas citos Savienības tiesību aktos. Kompetentajām iestādēm būtu Komisijai jāsniedz informācija par šīs regulas īstenošanu.

(29)

Lai līdz minimumam samazinātu jebkādu zudumu ietekmi, ekonomikas dalībniekam, ES pārvadātājam vai trešās valsts pārvadātājam būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai atbilstību atjaunotu. Prasītajiem korektīvajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar konstatēto pārkāpumu un tā paredzamo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ja kompetentās iestādes atklāj šīs regulas pārkāpumu, tām par konstatēto pārkāpumu būtu jāinformē ekonomikas dalībnieks, ES pārvadātājs vai trešās valsts pārvadātājs un jāpieprasa veikt korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai atbilstību atjaunotu.

(30)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt inspekcijas un izpildes panākšanas pilnvaru minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu, ātrāk un efektīvāk savstarpēji sadarbotos un ekonomikas dalībniekus, ES pārvadātājus un trešo valstu pārvadātājus atturētu no šīs regulas pārkāpšanas. Minētajām pilnvarām vajadzētu būt apmērā, kas pietiekams, lai varētu panākt izpildi un novērstu to, ka neatbilstīgie ekonomikas dalībnieki izpildes panākšanas sistēmas nepilnības izmanto, pārceļoties uz dalībvalstīm, kuru kompetento iestāžu rīcībā nav līdzekļu, ar ko apturēt nelikumīgas prakses.

(31)

Kompetentajām iestādēm būtu jāvar par pierādījumiem inspekcijas vajadzībām izmantot visus lietas faktus un apstākļus.

(32)

Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir nozīmīga daļa no granulu piegādes ķēdē būtu jāizpilda ķēdes, tiem būtu jāpilda attiecīgie šajā regulā noteiktie pienākumi, kas noteikti šajā regulā, tomēr, izpildot dažus pienākumus, tie varētu saskarties ar būtu jāņem vērā, ka tiem var rasties dažādas grūtības saistībā ar šo pienākumu izpildi un, iespējams, proporcionāli lielākām izmaksām un grūtībām lielākas izmaksas . Komisijai un kompetentajām iestādēm būtu jāveicina ekonomikas dalībnieku un pārvadātāju izpratne par nepieciešamību novērst nepieļaut granulu zudumus. Turklāt Komisijai un kompetentajām iestādēm, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, būtu jāizstrādā apmācības materiāli, kas tiem ekonomikas dalībniekiem un pārvadātājiem palīdzētu izpildīt pienākumus izpildīt, jo īpaši attiecībā uz riska novērtēšanas prasībām. Tas būtu jādara, ņemot vērā nesaistošo ieteikumu, ko pieņēmušas puses, kuras pievienojušās Konvencijai par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (OSPAR). Dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve informācijai un jāpalīdz pienākumus informācijas pieejamība un palīdzība saistībā ar pienākumu un riska novērtēšanas prasības izpildīt prasību izpildi . Dalībvalstu palīdzība varētu ietvert tehnisku un finansiālu atbalstu būt tehnisks atbalsts un specializēta apmācība visiem darbiniekiem, kuri strādā ar granulām , kā arī specializētu apmācību MVU finansiāls atbalsts un pieejams finansējums mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī iekārtām, kurās ar plastmasas granulām tiek strādāts mazākos daudzumos . Dalībvalstīm būtu jārīkojas, ņemot vērā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus. [Gr. 16]

(33)

Lai panāktu, ka plastmasas granulu zudumi vidē tiek aprēķināti zudumus vidē būtu vieglāk lēst pēc vienota principa, ir vajadzīga standartizēta metodika, kas noteikta saskaņotā standartā ar saskaņotu standartu , kurš pieņemts saskaņā ar , ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (18). Kamēr nav pieņemta standartizētā metodika, ekonomikas dalībniekiem būtu jānorāda, kāda metodika ir izmantota, ziņojot par plastmasas granulu zudumiem. [Gr. 17]

(34)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 ir paredzēta procedūra iebildumu izvirzīšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti šajā regulā noteiktajām prasībām atbilst nepilnīgi.

(35)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu un rezultatīvi panāktu tās prasību izpildi, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kas būs atbildīgas par šīs regulas piemērošanu un izpildes panākšanu. Ja dalībvalsts teritorijā ir norīkota vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalstīm, lai nodrošinātu kompetento iestāžu pienākumu rezultatīvu izpildi, būtu jānodrošina cieša visu norīkoto kompetento iestāžu sadarbība.

(36)

Lai nodrošinātu atbilstību, kompetentajām iestādēm būtu arī jāveic vajadzīgie pasākumi, to skaitā inspekcijas un uzklausīšana, ja to rīcībā ir attiecīga informācija, arī pamatotas trešo personu iesniegtas sūdzības, un pamatojoties uz to. Trešām personām, kas iesniedz sūdzību, būtu jāspēj pierādīt pietiekamu ieinteresētību vai norādīt uz tiesību aizskārumu.

(37)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uz visiem pasākumiem, ko to kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu, attiecas efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (19) 47. pantu. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru dalībvalstu tiesām ir jānodrošina personas tiesību aizsardzība tiesā saskaņā ar Savienības tiesībām. Papildus tam Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkts prasa, lai dalībvalstis nodrošinātu tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai, arī fiziskām vai juridiskām personām, saskaņā ar šo regulu ir pieeja tiesu iestādēm atbilstoši saistībām, kam dalībvalstis ir piekritušas kā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) 1998. gada 25. jūnija Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”) (20) līgumslēdzējas puses.

(38)

Lai nodrošinātu, ka ekonomikas dalībnieki tiek dalībniekus rezultatīvi atturēti atturētu no šajā regulā noteikto prasību neievērošanas, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Paredzētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem Būtu jānosaka iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi . Lai veicinātu sodu konsekventāku sodu piemērošanu, ir jānosaka jāievieš vienoti kritēriji , pēc kuriem nosaka, kāds un cik liels sods ir piemērojams pārkāpuma gadījumā piemērojamo sodu veidu un līmeņu noteikšanai. Šiem . Tiem cita starpā vajadzētu būt tādiem kritērijiem cita starpā būtu jāaptver kā pārkāpuma veids un smagums, kā arī no pārkāpuma gūtais ekonomiskais labums, jo ir jānodrošina, lai par pārkāpumu atbildīgajiem šāds lai nodrošinātu, ka šis labums vainīgajiem tiek liegts tiek atņemts . Dalībvalstis cenšas panākt, lai ieņēmumi no sodiem vai līdzekļi līdzvērtīgā finanšu izteiksmē būtu izmantoti tādu projektu atbalstam, ar ko ir iecerēts attīrīt vietas, kuras ir piesārņotas ar plastmasu, un nepieļaut piesārņojumu ar plastmasas granulām. [Gr. 18]

(39)

Nosakot sodus par pārkāpumiem un veicamos pasākumus, dalībvalstīm būtu jāparedz, ka atkarībā no pārkāpuma smaguma naudas sodam būtu neatbilstīgajam sods par pārkāpumu atbildīgajam ekonomikas dalībniekam, ES pārvadātājiem un trešo valstu pārvadātājiem faktiski jāatņem ekonomiskais labums atņem ekonomisko labumu , kas gūts , nepildot no šajā regulā noteikto pienākumu neizpildes, kā arī no atkārtotiem pārkāpumiem noteiktos pienākumus, un tas ir jānodrošina arī atkārtotu pārkāpumu gadījumos . Par izpildes panākšanas iestāžu veikto pasākumu galvenajam kritērijam vajadzētu būt nodrošināšanu atbildīgajām iestādēm būtu attiecīgi jārīkojas, kā galveno kritēriju izmantojot pārkāpuma smagumam smagumu . Ja pārkāpumu izdarījusi juridiska persona, tad maksimālais naudas sodu maksimālajam apmēram vajadzētu būt soda apmērs būtu jānosaka vismaz 4 % 3 % apmērā no saimnieciskās darbības gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī Savienībā . [Gr. 19]

(40)

Gadījumos, kad, pārkāpjot šo regulu, ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka skartajām personām ir tiesības par šo kaitējumu no attiecīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām un attiecīgā gadījumā no attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas par pārkāpumu atbildīgas, pieprasīt un saņemt kaitējuma kompensāciju. Šādi noteikumi par kaitējuma kompensāciju palīdz sasniegt mērķus saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un aizsargāt cilvēka veselību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā. Tie arī atbalsta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2., 3. un 35. pantā noteiktās tiesības uz dzīvību, personas neaizskaramību un veselības aprūpi un hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (21) indivīdiem nepiešķir tiesības uz kompensāciju par kaitējumu videi vai tiešu šāda kaitējuma draudu gadījumā.

(41)

Lai nodrošinātu, ka indivīdi var aizstāvēt savas tiesības cīnīties pret kaitējumu veselībai, ko izraisījuši šīs regulas pārkāpumi, un tādējādi nodrošinātu efektīvāku tās izpildes panākšanu, nevalstiskajām organizācijām, kas iestājas par cilvēka veselības vai vides aizsardzību, arī tām, kuras veicina patērētāju aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktu prasībām, kā attiecīgās sabiedrības daļas loceklēm vajadzētu būt pilnvarotām iesaistīties procesos, kā noteikušas dalībvalstis, kāda cietušā vārdā vai cietušo atbalstot, neskarot valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās. Dalībvalstīm parasti ir procesuālā autonomija, lai nodrošinātu patiesu tiesisko aizsardzību pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, ievērojot līdzvērtības un iedarbīguma principus. Tomēr pieredze liecina, ka, lai gan ir pārliecinoši epidemioloģiskie pierādījumi par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, jo īpaši attiecībā uz gaisa piesārņojumu, cietušajiem ir grūti pierādīt cēloņsakarību starp nodarīto kaitējumu un pārkāpumu, kā paredz dalībvalstīs parasti piemērojamie procesuālie noteikumi par pierādīšanas pienākumu. Tāpēc šādās situācijās piemērojamais pierādīšanas pienākums ir jāpielāgo. Ja indivīds var sniegt pierādījumus, kas ir pietiekami pārliecinoši, lai varētu prezumēt, ka šīs regulas pārkāpums ir indivīda veselībai nodarītā kaitējuma cēlonis vai būtisks kaitējuma faktors, pienākumam šo prezumpciju atspēkot, lai izvairītos no atbildības, būtu jāgulstas uz atbildētāju.

(42)

Lai pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus ar mērķi pielikumus grozīt. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. (22). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(43)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz informācijas ziņošanu par šīs regulas īstenošanu.

(44)

Lai uzņēmējiem, ES pārvadātājiem un trešo valstu pārvadātājiem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties šajā regulā noteiktajām prasībām, tās piemērošana būtu jāatliek,

(a)

“plastmasas granulas” ir nelieli polimēru saturoša veidmateriāla graudiņi, kuriem iepriekš piešķirta noteikta forma, kuru izmēri konkrētā partijā ir relatīvi vienādi un kurus izmanto par ievadresursu kas ir dažādas formas un lieluma — un tas var būt arī pulveris, cilindri, lodītes un plēksnes — un kam var pievienot piedevas un izmantot kā izejmateriālu plastmasas produktu ražošanas operācijās un reciklēšanas procesos ; [Gr. 21]

aa)

“plastmasas granulu putekļi” ir atlikumi, kas rodas, strādājot ar granulām, tās slīpējot vai pārstrādājot, un ko neizmanto kā izejmateriālu plastmasas izstrādājumu ražošanas procesos; [Gr. 22]

(b)

“izbirums” vai“izbiršana”ir vienreizēja nozīmē, ka plastmasas granulu nokļūšana ārpus granulas vienreiz vai ilgstoši ir izbirušas no primārās tvertnes; [Gr. 23]

(c)

“zudums”ir plastmasas granulu vienreizēja vai ilgstoša nokļūšana ārpus iekārtas robežām vidē vai nokļūšana ārpus autotransporta līdzekļiem, dzelzceļa vagoniem vai iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kas pārvadā nozīmē, ka kādā piegādes ķēdes posmā plastmasas granulas vienreiz vai ilgstoši ir nonākušas vidē, arī aiz iekārtas robežām, vai ka tas ir noticis granulu pārvadāšanas rezultātā ; [Gr. 24]

(d)

“iekārta” ir jebkura teritorija, būve, vide objekts vai vieta, kurā veic vienu kur notiek viena vai vairākas saimnieciskas darbības, kas ietver rīkošanos kuru procesā tiek strādāts ar plastmasas granulām; [Gr. 25]

(e)

“ekonomikas dalībnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kas pilnībā vai daļēji ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai — gadījumos, kad to paredz valsts tiesību akti, — persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko darbību;

(f)

“ES pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta dalībvalstī un kas savas saimnieciskās darbības ietvaros , veicot savu saimniecisko darbību, nodarbojas ar plastmasas granulu transportēšanu, izmantojot autotransporta līdzekļus, dzelzceļa vagonus vai iekšzemes ūdensceļu kuģus; [Gr. 26]

(g)

“trešās valsts pārvadātājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta trešā valstī un kas , veicot savu saimniecisko darbību savas Savienībā veiktās saimnieciskās darbības ietvaros , nodarbojas ar plastmasas granulu transportēšanu, izmantojot autotransporta līdzekļus, dzelzceļa vagonus vai iekšzemes ūdensceļu kuģus; [Gr. 27]

(h)

“mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums” ir mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (23) pielikuma nozīmē;

(i)

“liels uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav ne mikrouzņēmums, ne mazs uzņēmums, ne vidējs uzņēmums.

(j)

“kompetentā iestāde” ir iestāde vai struktūra, ko dalībvalsts norīkojusi pildīt savus šajā regulā noteiktos pienākumus;

(k)

“sertificētājs” ir jebkurš no šiem:

(l)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai iekārta atbilst piemērojamiem noteikumiem, kas noteikti šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos aktos.

(a)

sertificētājs ir neatkarīgs no ekonomikas dalībnieka;

(b)

sertificētājs, tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas veikšanu, neiesaistās nekādās darbībās, kuras varētu ietekmēt viņu spriedumu neatkarību vai godprātību sertifikācijas darbību izpildē;

(c)

sertificētājs un tā darbinieki savas darbības veic ar visaugstāko profesionālo godprātību un vajadzīgo tehnisko kompetenci bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, arī finansiāliem, kas varētu ietekmēt spriedumus vai sertifikācijas darbību rezultātus;

(d)

sertificētājam ir zināšanas, aprīkojums un infrastruktūra, kas vajadzīga, lai veiktu atbilstības novērtēšanu, kuru tas ir akreditēts veikt;

(e)

sertificētājam ir pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu;

(f)

sertificētāja darbinieki visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas uzdevumus, tur dienesta noslēpumā;

(g)

ja sertificētājs slēdz apakšlīgumus par konkrētu ar sertifikāciju saistītu uzdevumu izpildi vai izmanto meitasuzņēmumu, tas uzņemas pilnīgu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem un novērtē un apseko apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju un veikto darbu.

(a)

pieredzi, kas gūta, pildot 3., 4., 5., 8. un 9 4. un 5. pantā noteiktos pienākumus; [Gr. 72]

(b)

attiecīgos starptautiskos standartus;

(c)

darbības nozaru īpatnības;

(d)

mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības.

a)

tehniskās iespējas ieviest unikālu, diferencējamu, ne videi, ne cilvēka veselībai nekaitīgu ķīmisko parakstu;

b)

Savienības līmenī izveidot visu ķīmisko parakstu datubāzi.