(1)

Muitas savienība ir Savienības un iekšējā tirgus darbības pamatā. Gan uzņēmēju, gan Savienības muitas dienestu interesēs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (“kodekss”), vienā tiesību aktā tika apvienoti tiesību akti muitas jomā no vairākiem dažādiem tiesību aktiem, ietverot vispārīgus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu Savienības līmenī ieviesto tarifu un citu pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Savienību un valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas, kā arī noteikumus par ievedmuitas maksājumu iekasēšanu. Dalībvalstu muitas dienesti ir atbildīgi par minēto noteikumu īstenošanu, veicot tādus darbības uzdevumus kā muitas procedūru piemērošana, riska analīzes un kontroles veikšana un sankciju piemērošana muitas jomas noteikumu pārkāpumu gadījumā.

(2)

Regulas (ES) Nr. 952/2013 īstenošanas gaitā ir atklājušies trūkumi vairākās jomās. Kā piemēri jāmin: nepietiekama/neefektīva rīcība, lai nodrošinātu Savienības un tās iedzīvotāju aizsardzību pret nefinanšu riskiem, kas skar preces un ir apzināti citās Savienības politikas jomās, nevis tiesību aktos muitas jomā; muitas dienestu spēja efektīvi apstrādāt pieaugošo no trešām valstīm importēto preču apjomu, ko rada tālpārdošana (e-komercijas darījumi); ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 izveidotās IT sistēmu arhitektūras spēja digitalizēt muitas procesus, lai neatpaliktu no tehnikas progresa tempa, proti, ar tehnoloģijām, kuru pamatā ir datu izmantošana; efektīvu muitas savienības pārvaldības struktūru trūkums, kas novedis pie atšķirīgas prakses un nevienveidīgas noteikumu īstenošanas dalībvalstīs. Šie trūkumi iekšējo un ārējo risku un apdraudējumu dēļ rada šķēršļus muitas savienības un līdz ar to iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

(3)

Ir lietderīgi tiesību aktos muitas jomā ņemt vērā pasaules tirdzniecības modeļu, tehnoloģiju, uzņēmējdarbības modeļu straujo attīstību un ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu, patērētāju un iedzīvotāju, vajadzības. Tāpēc Regulā (ES) Nr. 952/2013 ir jāveic daudzi grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj. [Gr. 2]

(4)

Lai nodrošinātu efektīvus līdzekļus muitas savienības mērķu sasniegšanai, būtu jāpārskata un , jāvienkāršo un jāsaskaņo vairāki noteikumi un procedūras, kas reglamentē to, kā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās. Būtu jānodrošina moderns, integrēts sadarbspējīgu elektronisko pakalpojumu kopums tādas informācijas vākšanai, apstrādei un apmaiņai, kas ir būtiska tiesību aktu muitas jomā īstenošanai (Eiropas Savienības muitas datu centrs, “ES muitas datu centrs”). Būtu jāizveido Eiropas Savienības Muitas dienests (“ES Muitas dienests”), kam būtu centrāla darbības spēja koordinēt muitas savienības pārvaldību konkrētās jomās. [Gr. 3]

(5)

Kopš Regulas (ES) Nr. 952/2013 pieņemšanas muitas dienestu funkcija ir pilnveidojusies, arvien vairāk aptverot tādu Savienības un nacionālo tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem nosaka prasības attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas muitas uzraudzība, jo īpaši nefinanšu prasības, kas attiecas uz precēm un ir nepieciešamas, lai šīs preces varētu ievest un laist apgrozībā iekšējā tirgū. Šādi nefinanšu uzdevumi gadu gaitā ir strauji palielinājušies atbilstoši Savienības uzņēmumu un iedzīvotāju pieaugošajām prasībām attiecībā uz drošumu, drošību, piekļūstamību personām ar invaliditāti, ilgtspēju, cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvību, vidi, cilvēktiesību un Savienības vērtību aizsardzību. Ir jāievieš jauni instrumenti, piemēram, digitālā produkta pase, lai nodrošinātu, ka citi ar produktiem saistīti tiesību akti, ko piemēro muitas dienesti, joprojām atbilst šīm prasībām. Tādēļ ir jāņem vērā šo nefinanšu risku pieaugošais skaits un sarežģītība, un muitas dienestu uzdevumā ir jāiekļauj arī konkrēta atsauce uz visu šo sabiedrības interešu aizsardzību ciešā sadarbībā ar citām iestādēm un attiecīgā gadījumā – uz nacionālajiem tiesību aktiem. Tikpat svarīgi ir atzīmēt, ka ievērojams daudzums preču, kas nonāk lielākajās ostās un lidostās, tiek pārkrautas un ievestas no citiem kontinentiem un nogādātas uz tiem, nenokļūstot Savienības tirgū. Šādām precēm nav vienmēr jāatbilst tiem pašiem Savienības drošuma un produktu standartiem, kas noteikti precēm, kuras ieved iekšējā tirgū. [Gr. 4]

(6)

Ievērojot to, ka ir pilnveidojusies gan muitas dienestu funkcija, gan darbības modeļi, kuros tie darbojas, un lai nodrošinātu to, ka muitas dienesti darbojas vienoti un sniedz ieguldījumu iekšējā tirgus netraucētā darbībā, ir nepieciešams detalizētāk aprakstīt uzdevumu, kas muitas dienestiem jāveic, precīzāk norādot to mērķus un uzdevumus.

(7)

Konkrētas definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 952/2013, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs regulas plašāko darbības jomu, lai tās saskaņotu ar citos Savienības aktos lietotajām definīcijām un precizētu terminus, kam dažādās nozarēs ir atšķirīga nozīme. Tiesību aktos muitas jomā būtu jāiekļauj jaunas definīcijas, lai precizētu konkrētu muitas procesu dalībnieku uzdevumus un pienākumus. Importētāja un eksportētāja , proti, jebkuras preču tālpārdošanā iesaistītas personas, gadījumā ar jaunām definīcijām būtu jānosaka, ka minētās personas attiecībā uz muitu ir atbildīgas par preču atbilstību, tostarp par finanšu un nefinanšu riskiem saskaņā ar tiesību aktiem produktu atbilstības jomā , ar nolūku stiprināt muitas uzraudzību. Attiecībā uz jauno jēdzienu “domājamais importētājs” jaunajām definīcijām būtu jānodrošina, ka dažos gadījumos saistībā ar pārdošanu tiešsaistē no valstīm ārpus Savienības uzņēmējs, nevis patērētājs tiek uzskatīts par importētāju un uzņemas attiecīgos pienākumus , un tām būtu jānodrošina, ka attiecīgais uzņēmējs, preces ievedot Savienības muitas teritorijā vai izvedot no tās, ir ievērojis attiecīgos muitas dienestu piemērotos tiesību aktus un nodrošina, glabā un dara pieejamus attiecīgus reģistrus par šādu tiesību aktu ievērošanu . Būtu jāievieš arī jaunas definīcijas attiecībā uz muitas uzraudzības, riska pārvaldības un muitas kontroles noteikumu plašāku darbības jomu. [Gr. 5]

(8)

Papildus tradicionālajai muitas nodokļu, PVN un akcīzes nodokļa iekasēšanas un tiesību aktu muitas jomā piemērošanas funkcijai muitas dienestiem ir arī izšķiroša nozīme citu Savienības un attiecīgā gadījumā citu nacionālo tiesību aktu muitas jomā izpildē. Būtu jāievieš jēdziena “citi tiesību akti, ko piemēro muitas dienesti” definīcija, lai izveidotu efektīvu sistēmu šo konkrēto prasību piemērošanas un uzraudzības regulēšanai attiecībā uz precēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020  (3) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un konkrētajām muitas kontrolēm un procedūrām, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu .Šos aizliegumus un ierobežojumus var pamatot, cita starpā, ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, vides aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, un rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, kā arī citām sabiedrības interesēm, tostarp kontroli attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem, precēm, ar kurām tiek pārkāptas konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības, un skaidru naudu. Citu tiesību aktu, ko piemēro muitas dienesti, jēdzienam būtu jāietver arī tirdzniecības politikas pasākumi , tostarp daudzpusēji vides nolīgumi, un zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kā arī ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 215. pantu. Atšķirības valstu aizliegumu un ierobežojumu sarakstos rada ievērojamas grūtības vienībām, kas importē vairākās dalībvalstīs. Lai atvieglotu tirdzniecību un muitas darbību, Savienībai būtu jāstrādā pie tā, lai pakāpeniski saskaņotu valstu aizliegumu un ierobežojumu sarakstus. Turklāt būtu jāpieņem saskaņotas juridisko terminu definīcijas, ko izmanto aizliegumu un ierobežojumu noteikšanai, lai novērstu atšķirīgas interpretācijas dalībvalstīs. [Gr. 6]

(9)

Lai palielinātu juridisko noteiktību, būtu jāgroza konkrēti noteikumi par muitas lēmumiem. Pirmkārt, ir lietderīgi precizēt, ka kompetentais muitas dienests muitas lēmuma pieņemšanai atrodas tajā vietā, kur pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, jo iedibināšana kļūst par galveno principu, saskaņā ar kuru konkrēti uzņēmēji noteiktos apstākļos un iepriekš noteiktā termiņā, uz kuru attiecas pārskatīšana, var izmantot vienkāršojumus, kas ieviesti ar šo regulu, un maksāt muitas nodokļus tajā vietā, kur tie ir iedibināti. Otrkārt, pilnīguma un juridiskās skaidrības labad būtu jāparedz arī termiņš, kas nepārsniedz 30 dienas, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam jāsniedz papildu informācija muitas dienestiem tādos gadījumos, kad tas uzskata, ka lēmumā nav ietverta visa prasītā informācija.

(10)

Būtu jāprecizē sekas tam, ka muitas dienests nav pieņēmis lēmumu par pieteikumu noteiktajā termiņā. Būtu jānosaka arī princips, ka šādā gadījumā jāuzskata, ka lēmums ir nelabvēlīgs, un ka pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pārsūdzību saskaņā ar vispārīgo noteikumu par muitas lēmumiem. Lai novērstu tirdzniecības paralīzi centralizēto elektronisko sistēmu liela mēroga atteices gadījumā, Komisijai un ES Muitas dienestam būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm saistībā ar darbības nepārtrauktības procedūrām. [Gr. 7]

(11)

Kā uzsvērusi Eiropas Revīzijas palāta (4) un kā konstatēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 īstenošanas izvērtēšanā, ir vēlams arī novērst muitas lēmumos noteikto kritēriju un pienākumu vienotas pārraudzības trūkumu, pastiprinot attiecīgos noteikumus. No vienas puses, lēmumu turētājiem būtu ne tikai jāievēro attiecīgajā lēmumā noteiktie pienākumi, bet arī pastāvīgi jāpārrauga to atbilstība un jānodrošina iekšēja kārtība gadījumiem, kad šādas [paš]pārraudzības darbības var novērst, mazināt vai labot jebkādas iespējamas kļūdas muitas procesos. No otras puses, muitas dienestiem būtu regulāri jāpārrauga, kā šādu lēmumu turētāji īsteno muitas lēmumus, lai nodrošinātu, ka minētā persona ievēro muitas lēmumos noteiktos pienākumus, jo īpaši, ja tie ir iedibināti mazāk nekā trīs gadus un tāpēc tiem ir lielāka iespējamība radīt riskus. Tas ir īpaši svarīgi, ja šīs personas gūst labumu no īpaša statusa, piemēram, atzītā uzņēmēja (AEO) vai uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja (Trust and Check EO, TCEO) statusa, kam ir paredzēti vairāki atvieglojumi muitas procesos. Turklāt, lai stiprinātu riska pārvaldību Savienības līmenī, muitas dienestiem būtu jāpaziņo ES Muitas dienestam visi lēmumi, kas pieņemti pēc pieteikuma saņemšanas, un jāinformē minētais dienests par pārraudzības darbībām, lai šo informāciju varētu ņemt vērā riska pārvaldības nolūkos.

(12)

Papildus lēmumiem par saistošu izziņu par tarifu (SIT lēmumi), un lēmumiem par saistošu izziņu par izcelsmi (SII lēmumi), ko muitas dienesti pieņem, pamatojoties uz pieteikumu un ievērojot konkrētus nosacījumus, tiesību aktos muitas jomā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES).../... (5) tika ieviesti lēmumi par saistošu izziņu par vērtību (SIV lēmumi). Tiesību aktu muitas jomā lietotāju interesēs ir lietderīgi noteikumus attiecībā uz šiem trim lēmumu veidiem, kas attiecas uz saistošu izziņu, paredzēt vienā tiesību aktā.

(13)

Būtu skaidrāk jānosaka to personu tiesības un pienākumi, kuras ir atbildīgas par precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās. Personu, kuras veic regulāras muitas operācijas, pirmajam pienākumam arī turpmāk vajadzētu būt reģistrācijai muitas dienestos, kuru kompetencē ir vieta, kur tās ir iedibinātas. Vienotajai reģistrācijai vajadzētu būt derīgai visā muitas savienībā, bet tai vajadzētu būt atjauninātai. Tādēļ vajadzētu noteikt uzņēmējiem pienākumu informēt muitas dienestus par visām izmaiņām to reģistrācijas datos. Personas, kas ir atbildīgas par precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās, ir atbildīgas par visiem riskiem, ko preces rada iedzīvotāju drošumam un drošībai, kā arī par visiem riskiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai un dzīvībai, videi vai patērētājiem. Būtu jānosaka arī importētāja pienākumi, jo īpaši pienākums būt iedibinātam Savienības muitas teritorijā un izņēmumi no minētā pienākuma. Tiem būtu jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem par to, ka deklarētājam jābūt iedibinātam Savienībā. Tāpat būtu jānosaka eksportētāja pienākumi.

(14)

Būtu jāprecizē arī domājamo importētāju pienākumi, kas atšķiras no pienākumiem, kuri piemērojami [pārējiem] importētājiem. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka domājamā importētāja jēdziens ir noteikts, lai efektīvi un lietderīgi iekasētu muitas nodokļus. Domājamais importētājs parasti nav preču īpašnieks, un preču īpašumtiesību nodošana notiek starp importētāju un pircēju. Līdz ar to domājamais importētājs bieži vien būs atkarīgs no importētāju sniegtās informācijas precizitātes pirms nosūtīšanas vai vēlākais tās laikā, lai nodrošinātu pareizu muitas procedūru attiecībā uz darījumu (maksāšanas un ziņošanas pienākumi). Turklāt būtu jāparedz, ka domājamais importētājs sniedz muitas dienestiem ne tikai datus, kas vajadzīgi pārdoto preču laišanai brīvā apgrozībā, bet arī informāciju, kas domājamajam importētājam ir jāvāc PVN vajadzībām. Šī informācija ir sīki izklāstīta Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (6). [Gr. 8]

(15)

Uzņēmēji, kas atbilst konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem, lai muitas dienesti tos uzskatītu par atbilstīgiem un uzticamiem uzņēmējiem, var iegūt AEO statusu un tādējādi izmantot muitas procesu atvieglojumus. Lai gan AEO režīms nodrošina to, ka Eiropas Savienības tirdzniecībā iesaistītie uzņēmēji lielākoties ir uzticami, tajā ir daži trūkumi, kas ir uzsvērti Regulas (ES) Nr. 952/2013 izvērtējumā un Eiropas Revīzijas palātas konstatējumos. Lai risinātu šīs problēmas, jo īpaši ar atšķirīgo praksi dalībvalstīs un ar AEO atbilstības pārraudzību saistītās, noteikumi būtu jāgroza, lai ieviestu muitas dienestu pienākumu atbilstību pārraudzīt vismaz reizi 3 gados. Šī pienākuma izpilde arī būtu jāpārrauga jaunajam ES Muitas dienestam. [Gr. 9]

(16)

Pārmaiņas muitas procesos un muitas dienestu darbības veidā ir par iemeslu tam, ka ir vajadzīga jauna partnerība ar uzņēmējiem, proti, uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju režīms. Kritērijiem un nosacījumiem, lai kļūtu par uzticamu un pārbaudītu uzņēmēju, būtu jābalstās uz AEO kritērijiem, bet tiem būtu arī jānodrošina, ka uzņēmējs tiek uzskatīts par pārskatāmu muitas dienestiem. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji piešķirtu muitas dienestiem piekļuvi savām elektroniskajām sistēmām, kurās glabājas reģistri, kas apliecina atbilstību un preču pārvietošanu , ja tāda piekļuve ir samērīga un noteikti nepieciešama . Pārskatāmība būtu jāpapildina ar konkrētām priekšrocībām, proti, iespēju izlaist preces muitas uzdevumā bez muitas aktīvas iejaukšanās, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, ir vajadzīgs pirmsizlaišanas apstiprinājums, kā arī atlikt muitas parāda samaksu. Tā kā šim darba veidam būtu pakāpeniski jāaizstāj uz muitas deklarācijām balstītais režīms, ir lietderīgi noteikt muitas dienestu pienākumu līdz pārejas perioda beigām atkārtoti novērtēt esošās AEO atļaujas muitas vienkāršojumiem. [Gr. 10]

(17)

Pārmaiņu muitas procesos dēļ ir arī jāprecizē pārstāvju muitā funkcija. Joprojām vajadzētu būt iespējamai gan tiešai, gan netiešai pārstāvībai, tomēr būtu jāprecizē, ka importētāja vai eksportētāja netiešais pārstāvis uzņemas visus importētāju vai eksportētāju pienākumus, ne tikai pienākumu samaksāt vai galvot muitas parādu, bet arī pienākumu ievērot citus tiesību aktus, ko piemēro muitas dienesti. Šā iemesla dēļ pārstāvjiem muitā jābūt rezidentiem Savienības muitas teritorijā, kurā tie pārstāv importētājus vai eksportētājus, lai nodrošinātu pienācīgu pārskatatbildību par finanšu un nefinanšu aspektiem. Tāpēc pieejama un samērīga alternatīva tādiem importētājiem un eksportētājiem, kuriem Savienībā nav komerciālas klātbūtnes, ir Savienībā iedibināta netieša pārstāvja muitā izmantošana. Turklāt pārstāvji muitā, kuri ir iedibināti trešās valstīs, var turpināt sniegt savus pakalpojumus Savienībā, ja tie pārstāv tādas personas, uz kurām neattiecas prasība būt iedibinātām Savienības muitas teritorijā. Uzņēmējiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir sarežģīti izvēlēties uzticamus pārstāvjus muitā. [Gr. 11]

(17a)

Tāpat ir svarīgi apzināt īpašās problēmas muitas prasību izpildē, ar kurām saskaras mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK  (7) , un to, kā minēto var atrisināt, īstenojot tiešu vai netiešu pārstāvību. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad mikrouzņēmumam vai mazajam un vidējam uzņēmumam nav uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusa. Tiem arī turpmāk vajadzētu būt iespējai izmantot netiešu pārstāvību. Komisijai un ES Muitas dienestam būtu jānovērtē šīs sistēmas darbība, pamatojoties uz informāciju, ko tie saņēmuši no attiecīgām iestādēm. Komisijai šis izvērtējums ziņojuma veidā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisijai būtu jālemj par leģislatīva risinājuma priekšlikuma iesniegšanu konkrētam režīmam, lai labāk noteiktu attiecības starp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un muitas pārstāvjiem nolūkā atvieglot tirdzniecību un nodrošināt pienākumu taisnīgu līdzsvaru. [Gr. 12]

(18)

Lai nodrošinātu vienādu digitalizācijas līmeni un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem visās dalībvalstīs, būtu jāizveido ES muitas datu centrs kā centralizētu, drošu un kibernoturīgu elektronisko pakalpojumu un sistēmu kopums muitas vajadzībām. ES muitas datu centram būtu jānodrošina tajā apstrādāto datu kvalitāte, integritāte, izsekojamība un nenoliedzamība, lai ne nosūtītājs, ne saņēmējs vēlāk nevarētu apstrīdēt, ka notikusi datu apmaiņa. ES muitas datu centram būtu jāatbilst attiecīgajiem noteikumiem par persondatu apstrādi un kiberdrošību. Komisijai un dalībvalstīm ES muitas datu centra izstrāde būtu jāveic kopīgi. Turklāt būtu jāuzdod Komisijai pārvaldīt, īstenot un uzturēt ES muitas datu centru, kurš var deleģēt pilnvaras citai Savienības struktūrai.

18a.

Pirms ES muitas datu centrs sāk pilnībā darboties, Komisijai būtu jābūt iespējai ieplānot un noteikt izmēģinājuma posmu, lai pārbaudītu minētajam centram būtiskas funkcijas. Muitas dienestiem, citām iestādēm un uzņēmumiem tādam izmēģinājuma posmam būtu jābūt brīvprātīgam. [Gr. 13]

(19)

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (8) ir lietderīgi precizēt, ka automatizētā informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitas dienestiem ES muitas datu centrā un ar tā starpniecību neizslēdz minēto dienestu vai minēto uzņēmēju atbildību saistībā ar attiecīgajiem muitas procesiem. Pat ja muitas dienestu iesaistīšanās aprobežojas ar minēto elektronisko saziņu ES muitas datu centrā, būtu jāuzskata, ka pasākumu pieņem minētie dienesti, savukārt ES muitas datu centrs rīkojas minēto dienestu uzdevumā.

(20)

ES muitas datu centram būtu jānodrošina datu apmaiņa ar citām sistēmām, platformām vai vidēm, lai uzlabotu to datu kvalitāti, kurus muita izmanto savu uzdevumu izpildē, kā arī lai kopīgotu attiecīgos muitas datus ar citām iestādēm nolūkā palielināt kontroles efektivitāti iekšējā tirgū. Saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES).../..., (9) un Eiropas sadarbspējas satvaru (10), ES muitas datu centram būtu jāveicina pārrobežu un starpnozaru sadarbspēja Eiropā. Tam būtu jāizmanto potenciāls, ko sniedz esošie riska informācijas avoti, kas pieejami Savienības līmenī, piemēram, ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā (RASFF) un nepārtikas preču jomā (Safety Gate), tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS), IĪ izpildes portāls. Tam vajadzētu būt par pamatu stratēģiskas un operatīvas sadarbības attīstībai, tostarp informācijas apmaiņai un sadarbspējai starp muitas dienestiem un citām iestādēm, struktūrām un dienestiem to attiecīgajās kompetences jomās. Turklāt ES muitas datu centram būtu jānodrošina plašs progresīvas datu analītikas klāsts, tostarp izmantojot mākslīgo intelektu. Minētajai datu analīzei būtu jārada iespēja veikt riska analīzi, ekonomisko analīzi un prognozējošu analīzi, lai prognozētu iespējamos riskus saistībā ar sūtījumiem, ko ieved Savienībā vai izved no tās. Lai nodrošinātu labāku tirdzniecības plūsmu uzraudzību un racionalizētu sadarbību ar nemuitas iestādēm, ES muitas datu centram vajadzētu būt spējīgam izmantot ES vienloga vides muitas jomā sadarbības sistēmu un, ja minēto sistēmu nevar izmantot, piedāvāt minētajām iestādēm īpašu pakalpojumu, ar kura palīdzību var iegūt attiecīgos datus, sniegt informāciju muitas dienestiem un to kopīgot ar muitas dienestiem un pārliecināties, ka tiek ievērotas nozaru prasības. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad citām iestādēm nav elektronisku sistēmu, kuras varētu savienot ar ES muitas datu centru.

(21)

Vienlaikus ar ES muitas datu centru dalībvalstis var izstrādāt savas lietojumprogrammas, kas paredzētas, lai izmantotu ES muitas datu centra datus. Šajā nolūkā un lai saīsinātu laiku līdz nodošanai ekspluatācijā, dalībvalstis var uzticēt ES Muitas dienestam finanses un pilnvaras šādu lietojumprogrammu izstrādei. Tādā gadījumā ES Muitas dienestam būtu jāizstrādā lietojumprogrammas, ko varētu izmantot visas dalībvalstis. To varētu izdarīt, izveidojot atklātā pirmkoda lietojumprogrammas, kas saslēgtas kopīgošanas un atkalizmantošanas sistēmā.

(22)

ES muitas datu centram būtu jānodrošina šāda datu plūsma. Uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt vai darīt pieejamus visus attiecīgos datus, kas vajadzīgi, lai izpildītu tiesību aktus muitas jomā. Minētie dati būtu jāapstrādā Savienības līmenī un jāpapildina ar Savienības mēroga riska analīzi. Iegūtie dati būtu jādara pieejami dalībvalstu muitas dienestiem, kas šos datus izmantotu savu pienākumu izpildei. Visbeidzot, ES muitas datu centrs būtu jāinformē par kontroles rezultātiem, kas veikta pēc datu izguves no minētā centra.

(23)

ES muitas datu centram iesniegtie dati lielākoties ir nepersondati, un tos iesniedz uzņēmēji par precēm, ar kurām tie tirgojas. Tomēr dati ietvers arī persondatus, jo īpaši to personu vārdu un uzvārdu, kas darbojas kā uzņēmēja vai iestādes pārstāvji. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu aizsardzību persondatiem un komerciālajai informācijai, ir lietderīgi ar šo regulu noteikt īpašus piekļuves noteikumus, noteikumus par konfidencialitāti un nosacījumus ES muitas datu centra izmantošanai. Konkrēti, būtu jānosaka, kādi subjekti papildus personām, Komisijai, muitas dienestiem un ES Muitas dienestam var piekļūt datiem vai apstrādāt datus, kuri glabājas vai ir citādi pieejami ES muitas datu centrā, tādējādi panākot līdzsvaru starp minēto struktūru vajadzībām un vajadzību nodrošināt to, ka persondati un konfidenciālie dati, ko vāc muitas vajadzībām, tiek izmantoti citiem mērķiem tikai tādā minimālā apmērā, kāds ir nepieciešams.

(23a)

Neskarot datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši noteikumus par sensitīviem muitas datiem un komerciāli sensitīviem datiem, nepersondati būtu jādara pieejami trešām personām konkrētos nolūkos, ja tiek sniegts pienācīgs pamatojums un tie tiek pieprasīti. Uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai neatļaut šādu izpaušanu. [Gr. 14]

(24)

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz krāpnieciskām darbībām, kas skar Savienības intereses, ir lietderīgi, lai tam būtu tāda piekļuve ES muitas datu centra datiem, kas būtu ļoti līdzīga Komisijas piekļuvei. Tādēļ OLAF vajadzētu būt tiesībām apstrādāt datus saskaņā ar nosacījumiem par datu aizsardzību attiecīgajos Savienības tiesību aktos, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11) un Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 (12). Lai nodrošinātu, ka Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu ar muitu saistītos jautājumos, tai vajadzētu būt tiesīgai pieprasīt tiesībām uz piekļuvi datiem ES muitas datu centrā. un šo datu apstrādi. Lai saglabātu funkcijas, kas tiek veiktas nacionālajās IT sistēmās, dalībvalstu nodokļu iestādēm vajadzētu vai nu iegūt iespēju datus apstrādāt tieši ES muitas datu centrā, vai izgūt datus no ES muitas datu centra un apstrādāt tos citādiem līdzekļiem. Tāpēc būtu jānodrošina, ka iestādēm, kas atbild par pārtikas nekaitīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (13), un iestādēm, kas atbild par tirgus uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020, ir pareizie pakalpojumi un rīki ES muitas datu centrā, lai tās varētu izmantot attiecīgos muitas datus nolūkā veicināt attiecīgo Savienības tiesību aktu izpildi un sadarboties ar muitas dienestiem, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka Savienībā nonāk neatbilstīgi produkti. Ir lietderīgi, ka Eiropolam pēc pieprasījuma ir piekļuve datiem ES muitas datu centrā, lai tas varētu veikt savus uzdevumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (14). Visām pārējām Savienības un valstu struktūrām un iestādēm, tostarp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex), būtu vajadzīga piekļuve ES muitas datu centrā uzkrātajiem nepersondatiem. [Gr. 15]

(24a)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2017/1939  (15) 24. pantu kompetentajām muitas iestādēm bez liekas kavēšanās būtu jāziņo EPPO par jebkādu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt tās kompetencē saskaņā ar minētās regulas 22. pantu un 25. panta 2. un 3. punktu. Pēc kompetentās valsts tiesu vai tiesībaizsardzības iestādes vai EPPO pieprasījuma kompetentajām muitas iestādēm būtu jāatturas no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu apdraudēt šo iestāžu kriminālizmeklēšanas konfidencialitāti attiecībā uz tiem pašiem faktiem. [Gr. 16]

(25)

Noteikumiem un normām par piekļuvi ES muitas datu centram un informācijas apmaiņu nebūtu jāskar muitas informācijas sistēma (“MIS”), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97, un ziņošanas pienākumi, kuri noteikti 24. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

(26)

Komisijai īstenošanas noteikumos būtu jānosaka visu šo iestāžu piekļuves kārtība pēc tam, kad tā ir novērtējusi spēkā esošos aizsardzības pasākumus, ko katra iestāde vai iestāžu kategorija ir ieviesusi, lai nodrošinātu persondatu un komerciāli sensitīvu datu pareizu apstrādi. [Gr. 17]

(27)

Ir lietderīgi, ka ES muitas datu centrs glabā persondatus ne ilgāk kā 10 gadus. Šis laikposms ir pamatots, ņemot vērā to, ka muitas dienestiem ir iespēja paziņot par muitas parādu vēlākais 10 gadus pēc tam, kad ir saņemta vajadzīgā informācija par sūtījumu, kā arī nodrošināt to, ka Komisija, ES Muitas dienests, OLAF , EPPO , muita un citas nemuitas iestādes var salīdzināt ES muitas datu centrā esošo informāciju ar to informāciju, kura tiek glabāta un kuras apmaiņa notikusi citās sistēmās. Turklāt šis laikposms būtu jāsaskaņo ar glabāšanas periodu, kas noteikts citos tiesību aktos, kurus piemēro muitas dienesti, ja šādi tiesību akti attiecas uz muitas kontroli. Turklāt ir lietderīgi, ka ikreiz, kad persondati ir vajadzīgi tiesvedību un administratīvo procedūru, izmeklēšanas un pēcmuitošanas kontroles vajadzībām, glabāšanas periods tiek apturēts, lai novērstu to, ka persondati tiek dzēsti un tos nevar izmantot minētajiem nolūkiem. [Gr. 18]

(28)

Persondatu un citu datu aizsardzībai ES muitas datu centrā būtu jāaptver arī noteikumi par datu subjektu tiesību ierobežošanu. Tāpēc ir lietderīgi, ka muitas dienesti, Komisija vai ES Muitas dienests vajadzības gadījumā varētu ierobežot datu subjektu tiesības, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas izpildes darbības, riska analīze un muitas kontrole. Turklāt šādus ierobežojumus varētu piemērot arī tad, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu tiesvedības vai administratīvās procedūras pēc izpildes darbībām. Ierobežojumi būtu pienācīgi jāpamato attiecībā uz muitas darbībām un prerogatīvām un jāierobežo līdz laikam, kas nepieciešams šo prerogatīvu saglabāšanai.

(29)

Persondatu apstrāde saskaņā ar šo regulu vienmēr būtu jāveic saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes regulās (ES) 2016/679, (ES) 2018/1725 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/680, atbilstoši konkrētajai piemērošanas jomai.

(30)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas […].sniedzis 2023. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu . Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atbilstīgi saviem deviņiem sniegtajiem ieteikumiem atgādina, ka riska kritērijiem, kas jāizmanto, lai veiktu personu atlasi, izmantojot automatizētu apstrādi, ja rezultātā tiek pieņemti individuāli lēmumi, būtu jābalstās uz apstākļiem, kas ir ticami un tieši saistīti ar objektīviem faktoriem, un tie nedrīkst radīt tiešu vai netiešu diskriminācijas risku, piemēram, saistībā ar rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, politisko orientāciju, seksuālo orientāciju. [Gr. 19]

(30a)

Lai izveidotu vienotu satvaru muitas savienībai, Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā (“ES vienloga vide muitas jomā”) ir nepieciešams integrēt Savienības Muitas kodeksā. Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2399  (16) būtu jāatceļ un ES vienloga vide muitas jomā tiek iekļauta šajā regulā. [Gr. 20]

30b.

Lai visām starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajām personām nodrošinātu pilnībā digitālu vidi un efektīvu preču muitošanas procesu, ir jāizstrādā kopīgi noteikumi saskaņotai un integrētai ES vienloga videi muitas jomā. Minētajā vidē būtu jāiekļauj ES muitas datu centrs un Savienības nemuitas sistēmas, kas minētas šīs regulas Ia pielikumā. ES muitas datu centram būtu jānodrošina informācijas apmaiņa ar Savienības nemuitas sistēmām saskaņā ar vienloga vidi muitas jomā. ES vienloga vide muitas jomā būtu jāattīsta, ņemot vērā drošas identifikācijas un autentifikācijas iespējas, ko piedāvā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014  (17) , un attiecīgā gadījumā saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu, kā tas atkārtoti uzsvērts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724  (18) . Lai ieviestu ES vienloga vidi muitas jomā, pamatojoties uz minēto izmēģinājuma projektu, ir jāizveido dokumentu apmaiņas sistēma, proti, elektroniska Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēma (EU CSW-CERTEX) —, kas savstarpēji savieno ES muitas datu centru un Savienības nemuitas sistēmas, ar kuru palīdzību pārvalda konkrētas nemuitas formalitātes. Ir nepieciešams arī integrēt ES muitas datu centru ES vienloga vidē muitas jomā un izstrādāt noteikumu kopumu par digitālu administratīvo sadarbību ES vienloga vidē muitas jomā. [Gr. 21]

(30c)

ES vienloga vide muitas jomā būtu jāsaskaņo un jāpadara pēc iespējas sadarbspējīgāka ar citām esošajām vai turpmākajām ar muitu saistītajām sistēmām, tādām kā šajā regulā paredzētā centralizētās muitošanas sistēma. Attiecīgā gadījumā būtu jācenšas panākt sinerģiju starp Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239  (19) , un ES vienloga vidi muitas jomā. [Gr. 22]

(30d)

ES vienloga vidē muitas jomā ir nepieciešams integrēt risinājumus, kas nodrošina augstu kiberdrošības līmeni, lai pēc iespējas novērstu uzbrukumus, kas varētu traucēt muitas un nemuitas sistēmu darbību, apdraudēt tirdzniecības drošību vai nodarīt kaitējumu Savienības ekonomikai. Kiberdrošības standarti būtu jāizstrādā tā, lai tie tiktu pilnveidoti tādā pašā tempā kā regulatīvās prasības attiecībā uz tīklu informācijas drošību. Izstrādājot, pārvaldot un uzturot ES vienloga vidi muitas jomā, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) atbilstošās pamatnostādnes par kiberdrošību. [Gr. 23]

(30e)

Digitālās informācijas apmaiņai, izmantojot EU CSW-CERTEX, būtu jāaptver Savienības tiesību aktos, kas nav tiesību akti muitas jomā, noteiktās Savienības nemuitas formalitātes, kuru izpildes nodrošināšana ir uzticēta muitas dienestiem. Savienības nemuitas formalitātes ietver visas operācijas, kas fiziskai personai, uzņēmējam vai kompetentajai partneriestādei ir jāizpilda saistībā ar preču starptautisko pārvietošanu, tostarp — gadījumos, kad tas nepieciešams, — ar pārvietošanu starp dalībvalstīm. Minētās formalitātes uzliek dažādus pienākumus attiecībā uz konkrētu preču importu, eksportu vai tranzītu, un to pārbaude, veicot muitas kontroli, ir ļoti svarīga, lai ES vienloga vide muitas jomā varētu darboties efektīvi. EU CSW-CERTEX būtu jāaptver digitalizētas formalitātes, kas noteiktas Savienības tiesību aktos un ko kompetentās partneriestādes pārvalda Savienības elektroniskās nemuitas sistēmās, uzglabājot preču muitošanai nepieciešamo informāciju no visām dalībvalstīm. Tādēļ ir lietderīgi noteikt Savienības nemuitas formalitātes un attiecīgās Savienības nemuitas sistēmas, uz kurām būtu jāattiecina digitālā sadarbība, izmantojot EU CSW-CERTEX. Īpaši svarīgi ir, lai Savienības nemuitas sistēmu definīcija būtu plaša un aptvertu dažādas situācijas un juridiskos formulējumus Savienības tiesību aktos, kas ļāva vai ļaus izveidot un izmantot minētās sistēmas. Turklāt ir lietderīgi arī precizēt datumus, līdz kuriem konkrētā Savienības nemuitas sistēma, kas aptver Savienības nemuitas formalitātes, un ES muitas datu centrs būtu savstarpēji savienojami ar EU CSW-CERTEX. Lai minēto formalitāti varētu izpildīt, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā, minēto datumu noteikšanā būtu jāņem vērā datumi, kuri Savienības tiesību aktos, kas nav tiesību akti muitas jomā, noteikti konkrētu Savienības nemuitas formalitāšu izpildei. Ir īpaši svarīgi, lai EU CSW-CERTEX sākotnēji aptvertu sanitārās un fitosanitārās prasības, noteikumus, kas reglamentē bioloģisko produktu importu, vides prasības attiecībā uz fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ozona slāni noārdošām vielām, kā arī formalitātes, kuras saistītas ar kultūras priekšmetu importu. [Gr. 24]

(30f)

EU CSW-CERTEX būtu jāatvieglo informācijas apmaiņa starp ES muitas datu centru un Savienības nemuitas sistēmām. Līdz ar to tad, kad uzņēmējs iesniedz muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, kurā prasīts izpildīt Savienības nemuitas formalitātes, muitas dienestiem un kompetentajām partneriestādēm vajadzētu būt iespējai automātiski un efektīvi apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama muitošanas procesā, un pārbaudīt šo informāciju. Ar uzlabojumiem muitas dienestu un kompetento partneriestāžu savstarpējā digitālajā sadarbībā un koordinācijā būtu jāpanāk integrētāki, ātrāki un vienkāršāki bezpapīra procesi preču muitošanai un labāka Savienības nemuitas formalitāšu izpildes nodrošināšana un to ievērošana. [Gr. 25]

(30g)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā, jāintegrē un jāpārvalda EU CSW-CERTEX, tostarp jānodrošina dalībvalstīm atbilstoša apmācība par tās darbību un ieviešanu. Lai Savienības līmenī nodrošinātu atbilstošus, saskaņotus un standartizētus vienloga pakalpojumus attiecībā uz Savienības nemuitas formalitātēm, Komisijai būtu jāsavieno ikviena Savienības nemuitas sistēma ar EU CSW-CERTEX. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par ES muitas datu centra savienošanu ar EU CSW-CERTEX, vajadzības gadījumā izmantojot ES Muitas dienesta palīdzību. [Gr. 26]

(31)

Muitas riska pārvaldība Savienības līmenī ir būtiska, lai nodrošinātu muitas kontroles saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs.Pašlaik pastāv kopēja riska pārvaldības sistēma, kas paredz iespēju noteikt kopējas prioritārās kontroles jomas un kopējus riska kritērijus un standartus finanšu riska jomā muitas kontroles veikšanai, taču tai ir būtiski trūkumi. Lai novērstu muitas kontroles saskaņotas piemērošanas un saskaņotas riska pārvaldības trūkumu, kas kaitē Savienības un dalībvalstu finanšu un nefinanšu interesēm, ir lietderīgi pārskatīt noteikumus, lai izveidotu stabilāku riska pārvaldības pieeju, kura pievērstos gan finanšu, gan nefinanšu riskiem. Tas ietver Eiropas Revīzijas palātas konstatēto strukturālo problēmu risināšanu saistībā ar finanšu risku pārvaldību. Jo īpaši ir lietderīgi, izmantojot ciklisku pieeju, aprakstīt, kādas darbības ietver muitas riska pārvaldība. Turklāt ir svarīgi noteikt Komisijas, ES Muitas dienesta un dalībvalstu muitas dienestu uzdevumus un pienākumus. Ir svarīgi arī paredzēt, ka Komisija var noteikt kopējas prioritārās kontroles jomas un kopējus riska kritērijus un standartus, kā arī var noteikt konkrētas muitas dienestu piemēroto citu tiesību aktu aptvertas jomas, kurām kopīgas riska pārvaldības un kontroles vajadzībām ir jāpiešķir prioritāte, neapdraudot drošību. Šajā nolūkā ir nepieciešama cieša sadarbība ar kompetentajām iestādēm, kas īsteno citus muitas piemērotos tiesību aktus, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar tirgus uzraudzības iestādēm. [Gr. 27]

(32)

Tāpēc ir lietderīgi ieviest Savienības līmeņa riska pārvaldības darbības un noteikumus, lai nodrošinātu, ka Savienības līmenī tiek vākti visaptveroši dati, kas ir būtiski riska pārvaldībai, tostarp visas veiktās kontroles rezultāti un izvērtējums. Tajā paredzēta kopēja riska analīze un attiecīgu Savienības kontroles ieteikumu izdošana muitas dienestiem. Minētie kontroles ieteikumi būtu jāīsteno, vai būtu jānorāda iemesli, kāpēc tie nav piemēroti . Saskaņā ar principu “ievēro vai paskaidro” šie kontroles ieteikumi būtu jāīsteno vai jānorāda pamatoti iemesli to nepiemērošanai. Būtu jāizveido sistēma, lai nodrošinātu noteiktību situācijās, kad ir atļauts atkāpties no šiem ieteikumiem, piemēram, ja dominē citas neatliekamas prioritātes . Būtu jāparedz arī iespēja izdot norādījumu, ka preces, kuru galamērķis ir Savienībā, nedrīkst iekraut vai pārvadāt. Savienības līmeņa risku un apdraudējumu analīzes pamatā vajadzētu būt pastāvīgi atjauninātiem Savienības līmeņa datiem, un tajā būtu jānosaka pasākumi un kontrole, kas jāveic robežšķērsošanas vietās, kur notiek ievešana Savienības teritorijā un izvešana no tās. Jo īpaši saistībā ar sadarbību ar tiesībaizsardzības un drošības iestādēm Savienības līmeņa riska pārvaldībai būtu, kad vien iespējams, jāveicina stratēģiskā analīze un draudu novērtējumi, ko veic Savienības līmenī, tostarp tie, ko veic Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), kā arī jāizmanto to rezultāti, lai palīdzētu efektīvi un iedarbīgi novērst noziedzību un cīnīties pret to. Nopietniem vai atkārtotiem citu muitas piemēroto tiesību aktu pārkāpumiem, ko konstatējusi muita vai citas kompetentās iestādes, būtu jāietekmē importētāju, eksportētāju vai domājamo importētāju riska profils. [Gr. 28]

(33)

Muitas procedūras piemērošanas precēm process ir jāpārskata, lai atspoguļotu procedūrā iesaistīto personu jaunos uzdevumus un pienākumus. Tādējādi atbildību par informācijas sniegšanu muitas dienestiem uzņemas persona, kas ir atbildīga par precēm: importētājs, eksportētājs vai tranzīta procedūras izmantotājs, nevis deklarētājs. Minētajām atbildīgajām personām būtu jāsniedz vai jādara pieejami dati muitai, tiklīdz tie ir pieejami un jebkurā gadījumā pirms preču izlaišanas muitas procedūrai, lai muitas dienesti varētu veikt riska analīzi un veikt attiecīgus pasākumus. Tā kā domājamiem importētājiem e-komercijā ir lielāks darījumu apjoms un pienākums aprēķināt muitas parādu pārdošanas brīdī, nevis tad, kad preces tiek izlaistas, tad ir lietderīgi pielāgot viņu ziņošanas pienākuma termiņu. Tāpēc domājamiem importētājiem dati par importējamo preču pārdošanu būtu jāsniedz vēlākais nākamajā dienā pēc maksājuma pieņemšanas. Savukārt pienācīgi pamatotos apstākļos muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai atļaut uzticamiem un pārbaudītiem uzņēmējiem datus par viņu izlaistajām precēm papildināt vēlāk, jo šiem uzņēmējiem ir pastāvīga datu apmaiņa ar muitu par saviem darījumiem, un viņi būtu jāuzskata par uzticamiem. Šādi apstākļi varētu būt neiespējamība noteikt preču galīgo muitas vērtību izlaišanas brīdī, jo tā ir saistīta ar nākotnes līgumu, vai nepieciešamība iegūt attiecīgos pavaddokumentus, bez kuriem būtu ietekme uz muitas parāda aprēķinu.

(34)

Lai vienkāršotu preču ievešanas Savienības muitas teritorijā muitas procesu, vienlaikus nodrošinot to, ka par šīm precēm ir atbildīga viena persona, dažādiem piegādes ķēdes dalībniekiem būtu jāsniedz sava attiecīgās informācijas daļa par attiecīgajām precēm un jāsasaista tā ar konkrētu sūtījumu. Preces būtu jāieved tikai tad, ja ir Savienībā iedibināts importētājs, kurš uzņemas atbildību par šīm precēm. Importētājam informācija par precēm un muitas procedūru, kura tām būtu jāpiemēro, būtu muitai jāsniedz pēc iespējas agrāk, – ja iespējams, pirms fiziskas preču ierašanās. Pakalpojumu sniedzējam vai muitas aģentam vajadzētu būt iespējai sniegt informāciju importētāja vārdā un uzdevumā, bet importētājs joprojām ir atbildīgs par preču atbilstību finanšu un nefinanšu riskiem. Pārvadātājiem, kas faktiski ieved preces, būtu arī jāsniedz daļa informācijas par precēm pirms iekraušanas vai ierašanās (“iepriekšēja kravas informācija”) un jāsasaista sava informācija ar importētāja informāciju, ja tāda iepriekš ir iesniegta, ne vienmēr ar iespēju piekļūt visiem importētāja sniegtajiem datiem. Turklāt, lai aptvertu sarežģītākas piegādes ķēdes un transporta tīklus, prasību papildināt informāciju par precēm, ko paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā, var noteikt citām personām. Importētājam, pārvadātājam vai jebkurai citai personai, kas iesniedz informāciju muitai, vajadzētu būt pienākumam to labot, ja tās zina, ka informācija vairs nav pareiza, bet pirms muitas dienesti ir konstatējuši pārkāpumus, kurus tie vēlētos kontrolēt.

(35)

Muitas dienestiem, kas ir atbildīgi par preču pirmās ievešanas vietu, būtu jāveic par šīm precēm pieejamās informācijas riska analīze un jābūt tiesīgiem veikt plašu riska mazināšanas pasākumu klāstu, ja tie atklāj risku, tostarp pieprasīt cita muitas dienesta vai citu iestāžu veiktu kontroli pirms preču iekraušanas vai ierašanās Savienības muitas teritorijā. Pārvadātājam parasti ir vislabāk zināms, kad preces ir ieradušās, tāpēc viņam būtu jāinformē muita par to , attiecīgā gadījumā izmantojot Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1239 . Tomēr, lai aptvertu sarežģītākas piegādes ķēdes un transporta tīklus, prasību paziņot muitas dienestiem par preču ierašanos var noteikt citām personām, lai tās varētu veikt riska analīzi. Lai nodrošinātu, ka muitas dienestiem ir iepriekšēja kravas informācija par visām precēm, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, būtu jāliedz pārvadātājam izkraut preces, par kurām nav informācijas, izņemot gadījumu, kad muitas dienesti ir pieprasījuši pārvadātājam uzrādīt preces vai kad ir ārkārtas situācija, kas prasa preču izkraušanu. Savukārt, lai atvieglotu tādu preču ievešanas procesu, par kurām muitas dienestiem ir atbilstoša iepriekšēja kravas informācija, nebūtu jāprasa pārvadātājam uzrādīt preces muitai visos gadījumos, bet tikai tad, ja to pieprasa muitas dienesti vai ja to prasa citi tiesību akti, ko piemēro muitas dienesti. [Gr. 29]

(36)

Ārpussavienības preces, ko ieved Savienības muitas teritorijā, būtu jāuzskata par pagaidu uzglabāšanā esošām no brīža, kad pārvadātājs paziņo par to ierašanos, līdz brīdim, kad tām piemēro muitas procedūru, izņemot gadījumu, kad tām ir jau piemērots tranzīts. Lai nodrošinātu pienācīgu muitas uzraudzību, šai situācijai vajadzētu būt ierobežotai laikā. Tā nedrīkst ilgt vairāk kā 10 dienas, izņemot izņēmuma gadījumus. Ja importētājam preces ir jāuzglabā ilgāku laiku, tad precēm ir jāatrodas muitas noliktavā, kur preces var uzglabāt bez termiņa ierobežojuma. Tāpēc esošās pagaidu uzglabāšanas vietu atļaujas būtu jāpārveido par muitas noliktavas atļaujām, ja ir izpildītas attiecīgās prasības.

(37)

Ir jāsaglabā noteikumi, kas nosaka to, vai preces ir Savienības vai ārpussavienības preces un vai to Savienības preču statusu var prezumēt, vai arī tas ir jāpierāda, jo īpaši tad, ja preces uz laiku izved no Savienības muitas teritorijas.

(38)

Tiklīdz muitas dienestu rīcībā ir attiecīgajai procedūrai vajadzīgā informācija, pamatojoties uz riska analīzi, tiem būtu jāizlemj, vai veikt preču turpmāku kontroli, izlaist tās, atteikt vai apturēt to izlaišanu, vai arī preces uzskatīt par izlaistām pēc konkrēta laika. Vajadzības gadījumā muitas dienestiem tas būtu jādara sadarbībā ar citām iestādēm. Attiecīgi muitas dienestiem būtu jāatsaka preču izlaišana, ja to rīcībā ir pierādījumi, ka preces neatbilst piemērojamajām tiesību aktu prasībām. Ja muitas dienestiem ir jāapspriežas ar citām iestādēm, lai noteiktu, vai preces atbilst vai neatbilst prasībām, tad tiem būtu jāaptur izlaišana vismaz tik ilgi, līdz notiek attiecīgā apspriede. Šādos gadījumos vēlāk pieņemtam muitas dienestu lēmumam par precēm vajadzētu būt atkarīgam no minēto citu iestāžu atbildes. Lai izvairītos no uzņēmēju un iestāžu bloķēšanas gadījumos, kad secinājums par atbilstību prasa kādu laiku, muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai izlaist preces ar nosacījumu, ka uzņēmējs ne ilgāk kā 15 dienas turpina informēt par preču atrašanās vietu. Visbeidzot, lai nodrošinātu juridisko noteiktību uzņēmējiem, kuri ir snieguši informāciju savlaicīgi, neuzliekot muitas dienestiem pienākumu reaģēt uz katru sūtījumu, preces, kas nav atlasītas kontrolei, pēc pieņemama laikposma iespējas drīz un ne vēlāk kā pēc 30 kalendārajām dienām būtu jāuzskata par izlaistām. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai noteikt šo laikposmu deleģētajos noteikumos, vajadzības gadījumā to pielāgojot satiksmes veidam vai robežšķērsošanas vietu veidam. [Gr. 30]

(39)

Ciktāl uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji nodrošina muitai pilnīgu piekļuvi savām sistēmām, reģistriem un darbībām un tiek uzskatīti par uzticamiem, tiem vajadzētu būt iespējai izlaist savas preces muitas dienestu uzraudzībā, bet negaidot to iejaukšanos. Attiecīgi uzticamiem un pārbaudītiem uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai izlaist preces jebkurai ievešanas procedūrai preču saņemšanas brīdī preču beidzamajā galamērķī vai jebkurai izvešanas procedūrai preču piegādes vietā. Tā kā uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji tiek uzskatīti par pārredzamiem, ierašanās un/vai piegāde būtu pienācīgi jāreģistrē ES muitas datu centrā. Šiem uzņēmējiem vajadzētu būt pienākumam informēt muitas dienestus, ja rodas problēma, lai minētie dienesti varētu pieņemt galīgo lēmumu par izlaišanu. Ja uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju iekšējās kontroles sistēmas ir pietiekami stabilas, muitas dienestiem sadarbībā ar citām iestādēm vajadzētu būt iespējai atļaut uzņēmējiem veikt konkrētas pārbaudes pašiem. Tomēr muitas dienestiem būtu jāsaglabā iespēja jebkurā laikā kontrolēt preces. Uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusu nevajadzētu piešķirt personām, kuras atkārtoti vai nopietni pārkāpj citus muitas dienestu piemērotos Savienības tiesību aktus. [Gr. 31]

(40)

Ir lietderīgi paredzēt pasākumus, kas reglamentē pāreju no sistēmas, kuras pamatā ir muitas deklarācijas, uz sistēmu, kuras pamatā ir informācijas sniegšana centrālajam ES muitas datu centram. Lai pārejas periodā paustu nodomu precēm piemērot muitas procedūru, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt muitas deklarācijas. Tomēr, tiklīdz ES muitas datu centrs sāks darboties, būtu jādod arī uzņēmējiem iespēja sniegt vai darīt pieejamu informāciju muitas dienestiem ES muitas datu centrā, un muitas dienestiem vairs nevajadzētu atļaut nevienam uzņēmējam pieteikties vienkāršojumiem saistībā ar muitas deklarāciju. Pārejas perioda beigās visām atļaujām būtu jāzaudē spēks, jo muitas deklarāciju vairs nebūs.

(41)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 29. pantā ir noteikts, ka ražojumus no trešām valstīm uzskata par esošiem brīvā apgrozībā, ja ir izpildītas importa formalitātes un ir iekasēti muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Tomēr nebūtu jāuzskata, ka laišana brīvā apgrozībā pierāda atbilstību citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, ja minētajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz precēm, ko paredzēts pārdot vai patērēt iekšējā tirgū.

(42)

Preču izvešana ārpus Savienības muitas teritorijas būtu jāracionalizē un jāvienkāršo atbilstoši ievešanas procesam. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai par precēm būtu atbildīga persona, kas ir iedibināta Savienībā, proti, eksportētājs. Eksportētājam pirms preču izvešanas no Savienības būtu jāsniedz vai jādara pieejama muitai attiecīgā informācija, norādot, vai izvešanai paredzētas Savienības vai ārpussavienības preces, un pielāgojot vajadzīgo informāciju. Lai vienkāršotu procesu un izvairītos no iespējamām nepilnībām, eksporta jēdzienā būtu jāiekļauj ārpussavienības preču izvešana, tādējādi aptverot arī “reeksporta” jēdzienu, kas iepriekš bija reglamentēts kā atsevišķs jēdziens.

(43)

Lai nodrošinātu no Savienības muitas teritorijas izvesto preču pienācīgu riska pārvaldību, būtu jānosaka prasība par eksportu atbildīgajai muitas iestādei veikt ar precēm saistītās informācijas riska analīzi un veikt vai pieprasīt attiecīgus pasākumus pirms preču izvešanas. Šajos pasākumos būtu jāietver kontroles pieprasīšana, kas papildus pasākumiem, kuri paredzēti izlaišanas muitas procedūrai ietvaros, būtu jāveic muitas iestādei, kas atbild par preču nosūtīšanas vietu, un izvešanas muitas iestādei un, vajadzības gadījumā, citām iestādēm, un kas ir piemērojama arī tad, ja precēm paredzēts piemērot eksportu.

(44)

Lai nodrošinātu, ka arī atliktās nodokļu maksāšanas procedūras ir pārredzamas, ir lietderīgi racionalizēt prasību noteikumus par atļaujām īpašajām procedūrām. Konkrēti, skaidrības un juridiskās noteiktības labad būtu jākodificē nosacījumi, pēc kuriem nosaka, vai novērtējumam par to, vai atļaujas piešķiršana varētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības ražotāju intereses, būtu vajadzīgs Savienības līmeņa atzinums jeb tā dēvētā ekonomisko nosacījumu pārbaude, nevis minētie nosacījumi jāreglamentē deleģētajos noteikumos. Turklāt, tā kā ietekme uz Savienības ražotāju interesēm var būt atkarīga no to preču daudzuma, kurām piemēro īpašo procedūru, ES Muitas dienestam vajadzētu būt tiesībām ierosināt konkrētu robežvērtību, kuru nepārsniedzot tiek uzskatīts, ka nav negatīvas ietekmes uz Savienības ražotāju interesēm.

(45)

Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 9. pantā ir atsauce uz pielikumu (Reinas manifests), kas atviegloja preču pārvietošanu pa Reinu un tās pietekām, uzskatot šādu pārvietošanu par muitas tranzīta procedūru pāri piecu dalībvalstu robežām (20). Saskaņā ar muitas administrāciju sniegto informāciju, Reinas manifests praksē vairs netiek izmantots kā muitas tranzīta procedūra Reinas caurteces valstīs. Tā vietā preces pa Reinu un tās pietekām tagad pārvadā saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, kas izveidota ar Kodeksu, izmantojot jauno datorizēto tranzīta sistēmu (NCTS). Tāpēc ir lietderīgi svītrot atsauci uz Reinas manifestu tādos gadījumos, kad preču pārvietošanu uzskata par ārējo tranzītu vai Savienības tranzītu.

(46)

Lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz personu, kas ir atbildīga par Savienības tranzīta procedūras pienākumu izpildi, un attiecībā uz sūtījuma saturu un riskiem, ir lietderīgi pieprasīt, lai tranzīta procedūras izmantotājs atklāj vismaz informāciju par importētāju vai eksportētāju, kurš ierosina pārvietošanu, par transportlīdzekli un par to preču identifikāciju, kurām piemērota minētā procedūra. Šāda informācija ļautu muitas dienestiem efektīvāk uzraudzīt attiecīgo Savienības tranzīta procedūru un veikt riska analīzi. Savienības tranzīta procedūrai vajadzētu būt obligātai, izņemot gadījumus, kad precēm tūlīt pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā vai izvešanas no tās tiek piemērots cits muitas režīms. Ja importētājs vai eksportētājs vēl nav zināms, tad par preču importētāju vai eksportētāju būtu jāuzskata preču valdītājs, kuram vajadzētu būt atbildīgam par muitas nodokļu un citu nodokļu un maksājumu nomaksu. Ja preces importē vai eksportē uzticamais un pārbaudītais uzņēmējs, Savienības tranzīta procedūra būtu jāaizstāj ar muitas uzraudzību.

(47)

Ar Muitas konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (“TIR konvencija”), 6. pielikuma grozījumu (21), kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā, tika grozīts paskaidrojums par 49. pantu, lai uzņēmējiem, kas atbilst konkrētām prasībām, dotu iespēju kļūt par “atzīto nosūtītāju”, paredzot tos pašus atvieglojumus, kas jau piešķirti uzņēmējiem, kuri atzīti par “atzītajiem saņēmējiem”. Tādēļ ir nepieciešams iekļaut jauno iespēju, kas paredzēta TIR konvencijā, lai Savienības tiesību aktus muitas jomā saskaņotu ar minēto starptautisko nolīgumu.

(48)

Nodokļu aprēķināšanas standarta noteikumu piemērošana e-komercijas darījumos daudzos gadījumos radītu nesamērīgu administratīvo slogu gan muitas administrācijām, gan uzņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz ieņēmumu iekasēšanu. Lai izveidotu stabilu un efektīvu fiskālo un muitas režīmu precēm, kas importētas no trešām valstīm e-komercijas darījumu ietvaros (“importēto preču tālpārdošana”), ir jāgroza Savienības tiesību akti, lai atceltu robežvērtību, līdz kurai preces ar niecīgu vērtību, kas nepārsniedz 150 EUR par sūtījumu, importē ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1186/2009 (22) , un ieviestu vienkāršotu tarifa režīmu no trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (23) (kombinētā nomenklatūra). Ņemot vērā šos ierosinātos grozījumus, Būtu jāgroza daži Kodeksa noteikumi par tarifa klasifikāciju, izcelsmi un muitas vērtību, lai paredzētu vienkāršojumus, ko domājamais importētājs piemēro pēc brīvprātības principa, nosakot muitas nodokli darījumā starp uzņēmumu un patērētāju, ko PVN vajadzībām kvalificē kā tālpārdošanu. Vienkāršojumiem būtu jāaptver iespēja aprēķināt maksājamo muitas nodokli, vērtībai, kas ir aprēķināta vienkāršākā veidā, piemērojot vienu no jaunajiem grupu tarifiem kombinētajā nomenklatūrā. Saskaņā ar vienkāršotajiem noteikumiem par e-komercijas darījumiem starp uzņēmumiem un patērētājiem par muitas vērtību būtu jāuzskata neto pirkuma cena bez PVN, bet ietverot kopējās pārvadājuma izmaksas līdz produkta beidzamajam galamērķim, un izcelsmes vieta nebūtu jāpieprasa. Tāpēc, ja domājamais importētājs vēlas izmantot preferenciālā tarifa likmes, pierādot preču noteiktas izcelsmes statusu, minētais importētājs to var darīt, piemērojot standarta procedūras. [Gr. 32]

(49)

Pašlaik muitas parādu iekasē tā dalībvalsts, kurā ir iesniegta muitas deklarācija. Uzņēmējs izvēlas, vai to darīt pirmās ievešanas valstī vai izmantot tranzīta procedūru un maksāt nodokļus citā dalībvalstī. 2025. gadā līdz ar centralizētās muitošanas IT sistēmas ieviešanu šī sistēma mainīsies, un tādējādi atzītajiem uzņēmējiem būs iespēja iesniegt muitas deklarāciju tajā dalībvalstī, kurā tie ir iedibināti. Ņemot vērā šīs norises, ir lietderīgi grozīt noteikumus, kas nosaka vietu, kur rodas muitas parāds, lai ievedmuitas nodokļi tiktu maksāti tajā dalībvalstī, kurā importētājs ir iedibināts, jo tā ir vieta, kur muitas dienestam var būt vispilnīgākās zināšanas par uzņēmēju reģistriem, darbībām un komerciālo uzvedību, jo īpaši tad, ja šiem uzņēmējiem ir piešķirts uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju statuss. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka tādu uzņēmēju muitas parāds, kuri nav uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji, rodas vietā, kur preces fiziski atrodas, vismaz līdz uzraudzības modeļa izvērtēšanai.

(50)

E-komercijas darījumu gadījumā ir svarīgi nodrošināt, ka muitas parādu pareizi samaksā tiešsaistes starpnieki, piemēram, interneta platformas, kuras pārvalda preču pārdošanu tiešsaistē privātiem patērētājiem. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka domājamais importētājs ir persona, kas atbild par muitas parādu, kurš rodas tajā brīdī, kad pircējs veic samaksu e-komercijas uzņēmējam, vairumā gadījumu – interneta platformai. Lai vienkāršotu slogu, kas saistīts ar šādu pienākumu, domājamajam importētājam var atļaut noteikt maksājamo ievedmuitas nodokli un periodiski maksāt savus muitas parādus, un muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai veikt vienreizēju ierakstu uzskaitē Savienības budžeta vajadzībām.

(51)

Ir lietderīgi uzlabot mehānismu, kura mērķis ir efektīvāk uzraudzīt, kā attiecībā uz preču plūsmu tiek īstenoti ierobežojošie pasākumi, kurus Padome var pieņemt saskaņā ar LESD 215. pantu. Šādā gadījumā ES Muitas dienestam būtu jāsniedz atbalsts Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka minētie pasākumi netiek apieti. Muitas dienestiem būtu jānodrošina, ka tie veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību minētajiem pasākumiem, un attiecīgi jāinformē Komisija un ES Muitas dienests.

(52)

Būtu jāievieš krīzes pārvaldības mehānisms, lai risinātu iespējamas krīzes muitas savienībā. Tas, ka Savienības līmenī nav šāda mehānisma, tika uzsvērts Muitas rīcības plānā (24). Tādēļ būtu jāizveido mehānisms, kas iesaista ES Muitas dienestu kā galveno dalībnieku to praktisko pasākumu un noteikumu īstenošanas sagatavošanā, koordinēšanā un pārraudzībā, kurus Komisija nolemj ieviest krīzes gadījumā. ES Muitas dienestam visā krīzes laikā būtu jāsaglabā nepārtraukta krīzes gatavība. ES Muitas dienestam būtu jāziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei par praktisko pasākumu un procedūru īstenošanu. [Gr. 33]

(53)

Pašreizējā muitas savienības pārvaldības sistēmā trūkst skaidras darbības pārvaldības struktūras, un tā neatspoguļo muitas attīstību kopš tās izveides 1968. gadā. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, par darbībām, kas saistītas ar tirdzniecības plūsmu risku pārvaldību, piemēram, par īstenošanu un lēmumiem par kontroli uz vietas, atbild dalībvalstu muitas dienesti . Ārējo robežu preču aprites intensitāte visā Savienībā nav vienāda . Neraugoties uz sadarbību starp valstu muitas administrācijām, kura ir pastāvējusi kopš muitas savienības izveides un kuras rezultātā ir notikusi paraugprakses, pieredzes apmaiņa un kopīgu vadlīniju izstrāde, tās rezultātā nav izstrādāta saskaņota pieeja un darbības sistēma. Pašlaik dalībvalstīs pastāv atšķirīga prakse, kas vājina muitas savienību. Nav centrālas riska analīzes spējas, vienota skatījuma uz riska prioritāšu noteikšanu, koordinēta muitas rīcība un kontrole ir ierobežota, kā arī nav sadarbības satvara starp dažādām iestādēm, kas darbojas vienotā iekšējā tirgus labā. Centrālai darbības spējai Savienības līmenī, kas apvienotu speciālās zināšanas, resursus un pieņemtu lēmumus, būtu jānovērš šādas nepilnības tādās jomās kā datu pārvaldība, riska pārvaldība un apmācība, lai muitas savienība darbotos vienoti. Tāpēc ir lietderīgi izveidot ES Muitas dienestu. Šī jaunā Dienesta izveide ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu muitas savienības darbību, centrālā līmenī koordinētu muitas rīcību un atbalstītu muitas dienestu darbības. [Gr. 34]

(54)

ES Muitas dienests būtu jāpārvalda un tam jādarbojas, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā un vienotajā pieejā par decentralizētām aģentūrām. (25)

(55)

Starp kritērijiem, kuri jāņem vērā, lai palīdzētu pieņemt lēmumu par ES Muitas dienesta atrašanās vietas izvēli, vajadzētu būt pārliecībai, ka konkrētajā vietā pēc šīs regulas stāšanās spēkā var izveidot Muitas dienestu, atrašanās vietas pieejamībai un atbilstošu izglītības iestāžu esībai darbinieku bērniem, kā arī pienācīgai piekļuvei darba tirgum, sociālajam nodrošinājumam un medicīniskajai aprūpei gan bērniem, gan darbinieku laulātajiem. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ES Muitas dienesta darbību ir vērstas uz sadarbību, un jo īpaši ciešo saikni, kas pastāvēs starp IT sistēmām, kuras Komisija uzturēs pārejas periodā, kamēr ES Muitas dienests izveidos un sāks ekspluatēt ES muitas datu centru, tam vajadzētu atrasties tādā vietā, kas ļauj īstenot šādu ciešu sadarbību ar Komisiju, iestādēm tādos Savienības reģionos, kas ir visbūtiskākie starptautiskajai tirdzniecībai, un attiecīgajām Savienības un starptautiskajām organizācijām (piemēram, Pasaules Muitas organizāciju, lai veicinātu praktisku savstarpēju apmaiņu konkrētos jautājumos). Ņemot vērā šos kritērijus, par ES Muitas dienesta atrašanās vietu būtu jānosaka [...].

(55a)

Dalībvalstīm un Komisijai ir pienākums nodrošināt, ka muitas iestādēm ir pienācīgi resursi, tai tiek nodrošināta pienācīga apmācība un aprīkojums, lai tā spētu pildīt savus uzdevumus, tostarp īstenot pienācīgas izmeklēšanas pilnvaras. [Gr. 35]

(55b)

Muitai ir vajadzīgi nopietni ieguldījumi, jo īpaši nolūkā nodrošināt to, ka ir pietiekami daudz pienācīgi apmācītu darbinieku, lai garantētu to Savienības muitas sistēmu darbību, kuras saskaras ar strauju pieprasījumu pieaugumu; savukārt bez nepieciešamajām investīcijām personālā digitālie risinājumi nevar pilnībā realizēt savu potenciālu. Tādēļ investīcijām digitālajās sistēmās būtu jāgarantē pietiekams finansējums darbiniekiem un viņu apmācībai, lai nodrošinātu prasmes, kas vajadzīgas modernam aprīkojumam, tehnoloģijām lielo datu analīzei, atklāšanai un kontrolei, un tādējādi garantētu, ka muitas kontrole visā Savienībā tiek veikta vienādi. [Gr. 36]

(56)

Lai nodrošinātu efektīvu ES Muitas dienesta darbību, tā valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un , Komisijai un Eiropas Parlamentam . Valdes sastāvam, ieskaitot priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatu, būtu jāatbilst dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principiem. Ņemot vērā Savienības ekskluzīvo kompetenci muitas savienībā un ciešo saikni starp muitu un citām politikas jomām, ir lietderīgi tās priekšsēdētāju ievēlēt no minēto Komisijas pārstāvju vidus. Lai nodrošinātu rezultatīvu un efektīvu ES Muitas dienesta darbību, valdei konkrēti būtu jāpieņem vienotais programmdokuments, tostarp gada un daudzgadu programma, jāveic funkcijas attiecībā uz ES Muitas dienesta budžetu, jāpieņem Dienestam piemērojamie finansiālie noteikumi, jāieceļ izpilddirektors un jānosaka procedūras, kas attiecas uz izpilddirektora lēmumu pieņemšanu par Dienesta darbības uzdevumiem. Valdes darbā būtu jāpalīdz izpildvaldei un konsultatīvai struktūrai, kas pārstāv patērētāju organizācijas, uzņēmumu apvienības un citus attiecīgus nevalstiskos dalībniekus . [Gr. 37]

(56a)

ES Muitas dienestam būtu jāizveido Muitas konsultatīvā padome, kura palīdzētu tā izpildvaldei. Tai būtu jāuzdod sniegt konsultācijas par tehnisko darbību un lēmumu īstenošanu, tostarp riska pārvaldību un prioritārām kontroles jomām, par īstenošanas un standartizācijas jautājumiem, tostarp saskaņošanas darbībām vai nepieciešamību pielāgot noteikumus, sniegt padomus par muitas aspektiem citos tiesību aktos, ko piemēro muita, un sniegt konsultācijas saistībā ar jebkādām citām Dienesta darbībām. Muitas konsultatīvajai padomei būtu jācenšas nodrošināt līdzsvarotu ieinteresēto personu pārstāvību attiecībā uz komerciālām un nekomerciālām interesēm un — komerciālo interešu kategorijā — attiecībā uz MVU un citiem uzņēmumiem. [Gr. 38]

(57)

Lai nodrošinātu rezultatīvu ES Muitas dienesta darbību, būtu jāpiešķir tam autonoms budžets ar ieņēmumiem no Savienības vispārējā budžeta un jebkādām brīvprātīgām dalībvalstu finanšu iemaksām. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos apstākļos ES Muitas dienestam vajadzētu būt arī iespējai saņemt papildu ieņēmumus no iemaksu nolīgumiem vai dotāciju nolīgumiem, kā arī maksu par publikācijām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, ko tas sniedz.

(58)

Lai izpildītu savu uzdevumu, muitas dienesti cieši un regulāri sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, sanitārās un fitosanitārās kontroles iestādēm, tiesībaizsardzības struktūrām, robežu pārvaldības iestādēm, vides aizsardzības struktūrām, kultūras priekšmetu ekspertiem un daudzām citām iestādēm, kas atbild par nozaru politiku. Ņemot vērā vienotā iekšējā tirgus attīstību un muitas pieaugošo nozīmi, aizliegumu un ierobežojumu, kā arī e-komercijas pieaugumu, ir nepieciešams strukturēt un stiprināt šo sadarbību valstu, Savienības un starptautiskā līmenī. Tā vietā, lai sadarbība būtu vērsta uz atsevišķiem sūtījumiem vai konkrētiem notikumiem piegādes ķēdē, būtu jāizveido strukturēta sadarbības sistēma starp muitas dienestiem un citām iestādēm, kuras atbild par attiecīgajām politikas jomām. Šādā sadarbības sistēmā būtu jāiekļauj šādi aspekti: tiesību aktu un politikas vajadzību izstrāde konkrētā jomā, informācijas apmaiņa un analīze, vispārējas sadarbības stratēģijas izveide kopīgu uzraudzības stratēģiju veidā un, visbeidzot, sadarbība praktiskās īstenošanas, pārraudzības un kontroles jomā. Turklāt Komisijai būtu jāatvieglo konkrētu citu tiesību aktu, kurus piemēro muitas dienesti, piemērošana, sagatavojot sarakstu ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem nosaka prasības attiecībā uz precēm, kurām piemērojama muitas kontrole, lai aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību un dzīvību, patērētājus un vidi. [Gr. 39]

(59)

Lai palielinātu skaidrību un padarītu efektīvāku muitas un citu partneriestāžu sadarbības sistēmu, ar muitas dienestu piedāvāto pakalpojumu sarakstu būtu skaidri jānosaka muitas iespējamā funkcija citu attiecīgo politikas jomu piemērošanā pie Savienības robežām. Turklāt sadarbības sistēmas piemērošana būtu jāuzrauga ES Muitas dienestam. ES Muitas dienestam būtu jāstrādā cieši kopā un jāsadarbojas ar Komisiju, OLAF, citām attiecīgām Savienības aģentūrām un struktūrām, piemēram, Eiropolu , EPPO un Frontex, kā arī ar specializētām aģentūrām un tīkliem attiecīgajās politikas jomās, piemēram, ES produktu atbilstības tīklu. [Gr. 40]

(60)

Arvien vairāk savienotā pasaulē muitas diplomātija un starptautiskā sadarbība ir svarīgi aspekti muitas dienestu darbā visā pasaulē. Starptautiskajā sadarbībā būtu jāparedz iespēja apmainīties ar muitas datiem, pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem vai autonomiem Savienības tiesību aktiem, izmantojot piemērotus un drošus saziņas līdzekļus, ievērojot informācijas konfidencialitāti un persondatu aizsardzību, piemēram, izmantojot ES muitas datu centru. Minētajam tiesiskajam regulējumam nebūtu jāskar dalībvalstu kompetence attiecībā uz divpusējām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm valsts uzdevumu jomā. [Gr. 41]

(61)

Neraugoties uz to, ka Kodekss paredzēja tiesību aktu muitas jomā saskaņošanu, Regulā (ES) Nr. 952/2013 bija iekļauts tikai dalībvalstu pienākums noteikt sankcijas par tiesību aktu muitas jomā neievērošanu un tika prasīts, lai šādas sankcijas būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Tāpēc dalībvalstis var pašas noteikt muitas sankcijas, kas dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas un var mainīties laika gaitā. Būtu jāizveido kopēja sistēma, kurā paredzēts muitas jomas noteikumu pārkāpumu un nekriminālsodu minimums . Importētāja, eksportētāja un domājamā importētāja pienākumu neievērošanu varētu iekļaut muitas noteikumu pārkāpumu sarakstā . Šāda sistēma ir nepieciešama, lai novērstu vienotas piemērošanas trūkumu un būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm sankciju piemērošanā par tādiem tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem, kuri var izraisīt konkurences kropļojumus, nepilnības un izdevīgākās muitošanas vietas meklēšanu. Sistēmā būtu jāparedz kopējs saraksts ar darbībām vai bezdarbības veidiem, kas visās dalībvalstīs būtu jāuzskata par muitas jomas noteikumu pārkāpumiem. Nosakot piemērojamo sankciju, muitas dienestiem būtu jānosaka, vai konkrētā darbība vai bezdarbība ir izdarīta tīši vai acīmredzamas nolaidības dēļ. Uzņēmējiem piemērotajām sankcijām un saistībām vajadzētu būt samērīgām ar to lomu darījuma procesā, un ir jānodrošina taisnīgums un skaidrība to piemērošanā. Komisijai, dalībvalstīm un ES Muitas dienestam būtu regulāri jāapmainās ar paraugpraksi revīzijas un sankciju jomā, lai uzlabotu saskaņotību sankciju piemērošanā. [Gr. 42]

(62)

Ir jāparedz kopīgi noteikumi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kā arī atbildību pastiprinošiem apstākļiem attiecībā uz muitas jomas noteikumu pārkāpumiem. Noilguma termiņš muitas jomas noteikumu pārkāpumu procedūras uzsākšanai būtu jānosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tam vajadzētu būt no 5 līdz 10 gadiem, lai paredzētu kopēju noteikumu, kura pamatā ir muitas parāda paziņošanas termiņš. Kompetentajai jurisdikcijai vajadzētu būt tai jurisdikcijai, kurā izdarīts pārkāpums. Sadarbība starp dalībvalstīm ir nepieciešama tādos gadījumos, kad muitas jomas noteikumu pārkāpums ir izdarīts vairāk nekā vienā dalībvalstī; šādos gadījumos dalībvalstij, kas pirmā uzsāk procedūru, būtu jāsadarbojas ar citiem muitas dienestiem, uz kuriem attiecas tas pats muitas jomas noteikumu pārkāpums.

(63)

Ir jāparedz kopējs muitas jomas noteikumu pārkāpumu minimums, tos definējot, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem pienākumiem un identiskiem pienākumiem, kas paredzēti citās tiesību aktu muitas jomā daļās.

(64)

Turklāt ir nepieciešams paredzēt kopēju nekriminālsodu minimumu, paredzot minimālos naudas sodus, iespēju atcelt, apturēt vai grozīt muitas atļaujas, tostarp atzītā uzņēmēja un uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja atļaujas, kā arī konfiscēt preces. Minimālajiem naudas sodiem vajadzētu būt atkarīgiem no tā, vai muitas jomas noteikumu pārkāpums ir izdarīts tīši, un no tā, vai tas ietekmē muitas nodokļu un citu maksājumu apmēru, kā arī aizliegumus vai ierobežojumus. Šis kopējais nekriminālsodu minimums būtu jāpiemēro, neskarot dalībvalstu tiesisko kārtību, kas tā vietā var paredzēt kriminālsodus. Dalībvalstīm, Komisijai un ES Muitas iestādei būtu jāsadarbojas, lai pakāpeniski palielinātu nekriminālsodu saskaņotību un to piemērošanu visā Savienībā. [Gr. 43]

(65)

Muitas savienības darbība būtu jāizvērtē vismaz reizi gadā, lai Komisija ar dalībvalstu palīdzību varētu veidot attiecīgas politikas ievirzes , un šāds izvērtējums būtu jāpublicē . Informācijas vākšana no muitas dienestiem būtu jāformalizē un jāpadziļina, jo visaptverošāka ziņošana uzlabotu salīdzinošo vērtēšanu un varētu palīdzēt vienādot praksi un novērtēt muitas politikas lēmumu ietekmi. Tādēļ ir lietderīgi ieviest tiesisko regulējumu muitas savienības darbības izvērtēšanai. Lai analīze būtu pietiekami detalizēta, darbības rezultātu mērīšana būtu jāveic ne tikai valsts līmenī, bet arī robežšķērsošanas vietu līmenī. ES Muitas dienestam būtu jāpalīdz Komisijai izvērtēšanas procesā, vācot un analizējot datus ES muitas datu centrā un apzinot to, kā muitas darbības un operācijas palīdz sasniegt muitas savienības stratēģiskos mērķus un prioritātes un veikt muitas dienestu uzdevumu. Jo īpaši ES Muitas dienestam būtu jāapzina galvenās tendences, stiprās un vājās puses, nepilnības, trūkumi un iespējamie riski un jāsniedz Komisijai ieteikumi uzlabojumiem. Jo īpaši saistībā ar sadarbību ar tiesībaizsardzības un drošības iestādēm ES Muitas dienestam no operatīvā viedokļa būtu jāpiedalās arī Savienības līmenī, tostarp Eiropola un Frontex veiktajā stratēģiskajā analīzē un draudu novērtējumos. [Gr. 44]

(66)

Lai sasniegtu galvenos mērķus – ļaut muitas savienībai darboties efektīvi un īstenot kopējo tirdzniecības politiku –, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešami un lietderīgi paredzēt noteikumus un procedūras, ko piemēro precēm, kuras tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(67)

Lai varētu papildināt vai grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus par:

(68)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus attiecībā uz deleģēto aktu pieņemšanu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (26).

(69)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras: lai pieņemtu procedūras noteikumus par tāda lēmuma izmantošanu, kas attiecas uz saistošu izziņu, pēc tam, kad tas vairs nav spēkā vai ir atcelts; lai pieņemtu procedūras noteikumus par paziņošanu muitas dienestiem par to, ka šādu lēmumu pieņemšana ir apturēta, un par šādas apturēšanas pārtraukšanu; lai pieņemtu lēmumus, ar ko pieprasa dalībvalstīm atcelt lēmumu, kas attiecas uz saistošu izziņu; lai pieņemtu kārtību, kā piemērot kritērijus atzītā uzņēmēja statusa un uzticamā un pārbaudītā uzņēmēja statusa piešķiršanai; lai noteiktu elektroniskās sistēmas, platformas vai vides, ar kurām savienojas ES muitas datu centrs; lai paredzētu noteikumus par piekļuvi konkrētiem ES muitas datu centra pakalpojumiem un sistēmām, tostarp īpašus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz persondatu aizsardzību, drošumu un drošību, un gadījumus, kad piekļuve ir ierobežota; muitas veiktas novērošanas pārvaldības pasākumus; lai pieņemtu procedūras noteikumus par kopīgo pārziņu pienākumiem attiecībā uz datu apstrādi, kas notiek, izmantojot ES muitas datu centra pakalpojumu vai sistēmu; lai pieņemtu procedūras noteikumus par to, kā nosaka kompetentās muitas iestādes, kas nav muitas iestāde, kura ir atbildīga par vietu, kur importētājs vai eksportētājs ir iedibināts; lai pieņemtu pasākumus attiecībā uz informācijas pārbaudi, preču pārbaudi un paraugu ņemšanu, pārbaudes rezultātiem un identifikāciju; lai pieņemtu pasākumus par pēcizlaišanas kontroles piemērošanu attiecībā uz darbībām, kas notiek vairāk nekā vienā dalībvalstī; lai noteiktu ostas vai lidostas, kurās jāveic rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas muitas kontrole un formalitātes; lai pieņemtu pasākumus, ar ko nodrošina saskaņotu muitas kontroles un riska pārvaldības piemērošanu, tostarp informācijas apmaiņu, kopēju riska kritēriju un standartu un kopēju prioritāru kontroles jomu noteikšanu, kā arī izvērtēšanas darbības šajās jomās; lai precizētu procedūras noteikumus par Savienības preču muitas statusa apliecinājuma sniegšanu un pārbaudīšanu; lai precizētu procedūras noteikumus informācijas grozīšanai un atzīšanai par nederīgu saistībā ar muitas procedūras piemērošanu precēm; lai pieņemtu procedūras noteikumus par kompetento muitas iestāžu noteikšanu un muitas deklarācijas iesniegšanu, ja tiek izmantoti līdzekļi, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes; procedūras noteikumus par standarta muitas deklarācijas iesniegšanu un pavaddokumentu pieejamību; procedūras noteikumus par vienkāršotas deklarācijas un papildu deklarācijas iesniegšanu; procedūras noteikumus par muitas deklarācijas iesniegšanu pirms preču uzrādīšanas muitai, muitas deklarācijas pieņemšanu un muitas deklarācijas grozīšanu pēc preču izlaišanas; lai paredzētu procedūras noteikumus par centralizētu muitošanu un to, kā tiek atcelts pienākums minētajā sakarā uzrādīt preces; procedūras noteikumus par ierakstu deklarētāja reģistros; procedūras noteikumus par preču atsavināšanu; procedūras noteikumus par informācijas sniegšanu, kas ļauj konstatēt, ka ir izpildīti nosacījumi, ar kuriem atpakaļnosūtītās preces atbrīvo no ievedmuitas nodokļa, un attiecībā uz pierādījumu sniegšanu par to, ka ir izpildīti nosacījumi, lai saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par jūras zvejas produktiem un citiem no jūras iegūtiem produktiem; lai paredzētu procedūras noteikumus par preču izvešanu; lai pieņemtu procedūras noteikumus par pirmsizvešanas informācijas sniegšanu, grozīšanu un atzīšanu par nederīgu, kā arī par izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu, grozīšanu un atzīšanu par nederīgu; lai pieņemtu procedūras noteikumus par PVN atmaksu fiziskām personām, kas nav iedibinātas Savienībā; lai paredzētu procedūras noteikumus par jūras kuģu un gaisa kuģu ierašanās paziņojumu un preču nogādāšanu piemērotā vietā; procedūras noteikumus attiecībā uz pagaidu uzglabāšanas deklarācijas iesniegšanu, grozīšanu un atzīšanu par nederīgu un pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošanu; lai pieņemtu procedūras noteikumus par atļaujas piešķiršanu īpašām procedūrām, par ekonomisko nosacījumu pārbaudi un par ES Muitas dienesta atzinuma sniegšanu, kurā novērtēts, vai atļaujas piešķiršana ievešanas pārstrādei vai izvešanas pārstrādei procedūrai nelabvēlīgi ietekmē Savienības ražotāju būtiskās intereses; lai pieņemtu procedūras noteikumus par īpašās procedūras noslēgšanu; procedūras noteikumus par tiesību un pienākumu tālāku nodošanu attiecībā uz preču pārvietošanu saistībā ar īpašām procedūrām; procedūras noteikumus par līdzvērtīgu preču izmantošanu saistībā ar īpašām procedūrām; procedūras noteikumus, lai Savienības muitas teritorijā piemērotu starptautisko tranzīta instrumentu noteikumus; procedūras noteikumus par Savienības tranzīta procedūras piemērošanu precēm, par minētās procedūras noslēgšanu, minētās procedūras vienkāršojumu darbību un tādu preču muitas uzraudzību, kas saskaņā ar Savienības ārējā tranzīta procedūru šķērso trešās valsts teritoriju; procedūras noteikumus par muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūras piemērošanu precēm un par muitas noliktavā novietotu preču pārvietošanu; lai pieņemtu pasākumus attiecībā uz tarifu kvotu un tarifu griestu vienotu pārvaldību, kā arī preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta novērošanas, ko veic muita, pārvaldību; lai pieņemtu pasākumus preču tarifa klasifikācijas noteikšanai; lai paredzētu procedūras noteikumus attiecībā uz nepreferenciālas izcelsmes pierādījumu sniegšanu un pārbaudīšanu; lai pieņemtu procedūras noteikumus par to, lai atvieglotu preču preferenciālas izcelsmes noteikšanu Savienībā; lai pieņemtu pasākumus konkrētu preču izcelsmes noteikšanai; lai piešķirtu pagaidu atkāpes no noteikumiem par tādu preču preferenciālu izcelsmi, kurām ir priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, ko Savienība pieņēmusi vienpusēji; lai paredzētu procedūras noteikumus par preču muitas vērtības noteikšanu; lai paredzētu procedūras noteikumus par galvojuma sniegšanu, tā summas noteikšanu, tā pārraudzību un atbrīvošanu un par galvinieka saistību atcelšanu un atsaukšanu; lai paredzētu procedūras noteikumus par pagaidu aizliegumiem izmantot vispārējos galvojumus; lai pieņemtu pasākumus, ar ko nodrošina savstarpēju palīdzību starp muitas dienestiem muitas parāda rašanās gadījumā; lai paredzētu procedūras noteikumus par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksu un atlaišanu, par informāciju, kas jāsniedz Komisijai, un par lēmumiem, kas Komisijai jāpieņem par atmaksu vai atlaišanu; lai pieņemtu pasākumus krīzes konstatēšanai un krīzes pārvaldības mehānisma aktivizēšanai; lai pieņemtu procedūras noteikumus par to, kā piešķirt un pārvaldīt atļauju dalībvalstij sākt sarunas ar trešo valsti, lai noslēgtu divpusēju nolīgumu vai vienošanos par informācijas apmaiņu; lai pieņemtu lēmumus par dalībvalsts pieteikumu atļaujai sākt sarunas ar trešo valsti, lai noslēgtu divpusēju nolīgumu vai vienošanos par informācijas apmaiņu; lai precizētu muitas savienības darbības rezultātu mērīšanas sistēmas struktūru un informāciju, kas dalībvalstīm būtu jāsniedz ES Muitas dienestam darbības rezultātu mērīšanas vajadzībām; lai paredzētu noteikumus par valūtas konvertāciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (27).

(70)

Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu: īstenošanas aktus, ar ko dalībvalstīm pieprasa atcelt lēmumus par saistošu izziņu, ja attiecīgie lēmumi skar tikai vienu dalībvalsti un to mērķis ir nodrošināt atbilstību tiesību aktiem muitas jomā; īstenošanas aktus, lai noteiktu konkrētu informāciju par nemuitas iestāžu piekļuvi konkrētiem ES muitas datu centra pakalpojumiem un sistēmām; īstenošanas aktus par dalībvalsts pieteikumu atļaujai sākt sarunas ar trešo valsti, lai noslēgtu divpusēju nolīgumu vai vienošanos par informācijas apmaiņu, jo tie skar tikai vienu dalībvalsti; īstenošanas aktus par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksu vai atlaišanu, ņemot vērā, ka šie lēmumi tieši ietekmē atmaksas vai atlaišanas pieteikuma iesniedzēju.

(71)

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties un kas attiecas uz: pasākumiem, ar ko nodrošina vienotu muitas kontroles piemērošanu, tostarp riska informācijas apmaiņu un analīzi, kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas; lēmumiem par dalībvalsts pieteikumu atļaujai sākt sarunas ar trešo valsti, lai noslēgtu divpusēju nolīgumu vai vienošanos par informācijas apmaiņu; pasākumiem preču tarifa klasifikācijas noteikšanai; pasākumiem konkrētu preču izcelsmes noteikšanai; pasākumiem, ar ko nosaka piemērotu muitas vērtības noteikšanas metodi vai kritērijus, kas izmantojami preču muitas vērtības noteikšanai konkrētās situācijās; pasākumiem par pagaidu aizliegumiem izmantot vispārējos galvojumus; krīzes situācijas apzināšanu un tās risināšanai vai tās negatīvās ietekmes mazināšanai piemērotu pasākumu pieņemšanu; lēmumiem, ar ko pilnvaro dalībvalsti risināt sarunas un noslēgt divpusēju nolīgumu ar trešo valsti par informācijas apmaiņu.

(72)

Komisijai būtu jāpieliek visas iespējamās pūles, lai deleģētie un īstenošanas akti, kas paredzēti šajā regulā, stātos spēkā pietiekami ilgu laiku pirms Kodeksa piemērošanas sākuma dienas, lai dalībvalstis to varētu laicīgi īstenot.

(73)

Noteikumi, kas attiecas uz ES Muitas dienestu, izņemot 238. pantu, būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra. Līdz minētajai dienai ES Muitas dienestam savi uzdevumi būtu jāveic, izmantojot esošās elektroniskās sistēmas muitas informācijas apmaiņai, ko izstrādājusi Komisija. Noteikumi par vienkāršotu tarifa režīmu tālpārdošanai un domājamajam importētājam būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra.

(74)

2032. gadā uzņēmēji var No 2029. gada 1. janvāra uzņēmējiem vajadzētu būt tiesībām brīvprātīgi sākt izmantot ES muitas datu centru. Līdz 2037. gada beigām 2032. gada 31. decembrim būtu pilnībā jāizstrādā ES muitas datu centrs un to izmanto visi uzņēmēji. Uzticamo un pārbaudīto uzņēmēju un domājamo importētāju uzraudzību veiks tā dalībvalsts, kurā tie ir iedibināti. Pieļaujot atkāpi un pārskatīšanu, uzņēmēji, kas nav ne uzticamie un pārbaudītie uzņēmēji, ne arī domājamie importētāji, paliks tās dalībvalsts muitas dienesta uzraudzībā, kurā preces fiziski atrodas. Līdz 2035. gada 31. decembrim Komisijai būtu jāizvērtē abi uzraudzības modeļi, tostarp attiecībā uz to efektivitāti krāpšanas atklāšanā un novēršanā. Izvērtējumā būtu jāņem vērā arī netiešo nodokļu aspekti. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar deleģēto aktu pieņemt lēmumu par to, vai būtu jāturpina abi modeļi, vai arī visos gadījumos preces būtu jāizlaiž par uzņēmēja iedibināšanas vietu atbildīgajam muitas dienestam. Muitas parāda rašanās vieta arī būtu jāreglamentē saskaņā ar normām par atbildīgā muitas dienesta noteikšanu, [Gr. 46]

a)

nodrošināt muitas nodokļu un citu maksājumu efektīvu un pienācīgu iekasēšanu; [Gr. 48]

b)

ieviešot pienācīgus pasākumus preču un piegādes ķēžu kontrolei, nodrošināt to, ka preces, kas ir paredzētas apritei iekšējā tirgū, bet rada risku pilsoņu vai iedzīvotāju drošumam un drošībai, netiek ievestas Savienības muitas teritorijā; [Gr. 49]

ba)

ieviešot pienācīgus pasākumus preču un piegādes ķēžu kontrolei, nodrošināt to, ka preces, kas rada risku pilsoņu vai iedzīvotāju drošībai, netiek ievestas Savienības muitas teritorijā; [Gr. 50]

c)

sniegt ieguldījumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības, vides, patērētāju un citu sabiedrības interešu aizsardzībā, kuru nodrošina ar citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, ciešā sadarbībā ar citām iestādēm, tādējādi nodrošinot, ka preces, kas rada saistītos riskus, netiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās;

(d)

aizsargāt Savienību no negodīgas, neatbilstīgas un nelikumīgas tirdzniecības, tostarp viltotu preču un tādu preču tirdzniecības, kuras neatbilst citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, nodrošinot uzņēmēju , nozaru un piegādes ķēžu ciešu pārraudzību un izmantojot muitas jomas noteikumu pārkāpumu un sankciju minimumu; [Gr. 51]

(e)

atbalstīt jebkādu likumīgu uzņēmējdarbību, saglabājot pienācīgu līdzsvaru starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības veicināšanu, kā arī vienkāršojot muitas procesus un procedūras ar stabilas un reāllaika riska analīzes palīdzību, ko cita starpā nodrošina 29 . panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās mākslīgā intelekta sistēmas. [Gr. 52]

ea)

veicināt izmaksu efektivitāti, izvairoties no muitas procesu dublēšanās un sekmējot to efektivitāti, kā arī saistīto resursu efektīvu izlietojumu Savienības un valstu līmenī; [Gr. 53]

eb)

vākt, analizēt un apmainīties ar atbilstīgu informāciju, kas ļauj pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus; [Gr. 54]

ec)

veicināt Savienības tiesību aktu citās jomās, piemēram, tiesību aktu iedzīvotāju, rezidentu un patērētāju drošuma un drošības, vides un piegādes ķēžu aizsardzībai, vispārējas izpildes uzlabošanu; [Gr. 55]

ed)

gadījumos, kad krīzes apstākļos iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa režīms ir aktivizēts saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/2747  (30) , nodrošina krīzes gadījumā būtisku preču plūsmu, kā definēts minētās regulas 3. panta 1. punkta 6. apakšpunktā. [Gr. 56]

(1)

“muitas dienesti” ir dalībvalstu muitas administrācijas, kas ir atbildīgas par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, un citas iestādes, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtas pilnvaras piemērot konkrētus tiesību aktus muitas jomā;

(2)

“tiesību akti muitas jomā” ir tiesību aktu kopums, ko veido viss turpmākais:

(3)

“citi tiesību akti, ko piemēro muitas dienesti” ir tiesību akti, kā īstenošanā ir iesaistīti muitas dienesti un kas nav tiesību akti muitas jomā, bet ir piemērojami precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā, izved no tās vai pārvieto, šķērsojot minēto teritoriju, vai kuras paredzēts laist Savienības tirgū;

(4)

“tirdzniecības politikas pasākumi” ir daļa no citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, un tie ir tādi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 207. pantu un kas nav pagaidu vai galīgie antidempinga maksājumi, kompensācijas maksājumi vai aizsardzības pasākumi paaugstinātu tarifu veidā konkrētām precēm, un kas jo īpaši ietver īpašus novērošanas pasākumus un aizsardzības pasākumus importa un eksporta atļauju veidā;

(5)

“persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības;

(6)

“uzņēmējs” ir persona, kas, veicot uzņēmējdarbību, ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti muitas jomā;

(7)

“Savienības muitas teritorijā iedibināta” ir

(8)

“pastāvīga uzņēmējdarbības vieta” ir konkrēta uzņēmējdarbības vieta, kurā pastāvīgi atrodas vajadzīgie cilvēkresursi un tehniskie resursi un caur kuru persona pilnībā vai daļēji veic ar muitu saistītas darbības;

(9)

“muitas lēmums” ir jebkāds muitas dienestu akts, kas attiecas uz tiesību aktiem muitas jomā, ar ko tiek pieņemts nolēmums par konkrētu gadījumu un kas izraisa juridiskas sekas attiecīgajai personai vai personām;

(10)

“muitas procedūra” ir jebkura no šādām procedūrām, ko saskaņā ar Kodeksu var piemērot precēm:

(11)

“muitas formalitātes” ir visas darbības, kas jāveic personai un muitas dienestiem, lai izpildītu tiesību aktus muitas jomā;

(12)

“importētājs” ir jebkura persona, kam ir tiesības lemt un kas ir nolēmusi, ka preces no trešās valsts paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā, un jebkura persona, kas tiek uzskatīta par domājamo importētāju, ja vien nav norādīts citādi;

(13)

“domājamais importētājs” ir jebkura persona, kas ir iesaistīta tādu preču tālpārdošanā, kuras ir paredzēts importēt no trešām valstīm Savienības muitas teritorijā, un kam tostarp personas, kurām ir atļauts izmantot Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā paredzēto īpašo režīmu; [Gr. 60]

(14)

“eksportētājs” ir jebkura persona, kam ir tiesības lemt un kas ir nolēmusi, ka preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas;

(15)

“pārstāvis muitā” ir jebkura persona, ko cita persona savās attiecībās ar muitas dienestiem ir iecēlusi veikt darbības un kārtot formalitātes, kuras paredzētas tiesību aktos muitas jomā;

(16)

“dati” ir aktu, faktu vai informācijas un šādu aktu, faktu vai informācijas apkopojuma digitāls vai nedigitāls atspoguļojums, arī dokumenta, skaņas, vizuāla vai audiovizuāla ieraksta veidā;

(17)

“muitas veikta novērošana” ir informācijas vākšana un analizēšana par preču ievešanu Savienības teritorijā, izvešanu no tās un par preču pārvietošanu, kura ietver Savienības muitas teritorijas šķērsošanu, ar nolūku Savienības līmenī pārraudzīt visu veidu preču pārvietošanu un nodrošināt vienotu muitas kontroles piemērošanu, atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, kā arī lai dotu ieguldījumu riska analīzē un pārvaldībā;

(18)

“risks” ir tāda notikuma iespējamība un ietekme, kas skar preces, kuras pārvieto starp Savienības muitas teritoriju un valstīm ārpus šīs teritorijas, un ārpussavienības preču klātbūtni Savienības muitas teritorijā, un tas:

(19)

“ekonomiskā analīze” ir saturisks vai skaitlisks politiskas vai ekonomiskas parādības izvērtējums, ko veic, lai saprastu, kā ekonomikas faktori ietekmē politikas darbību, ģeogrāfisku apgabalu vai kādu personu grupu, ar nolūku pieņemt labākus lēmumus nākotnei;

(20)

“riska pārvaldība” ir sistemātiska riska apzināšana, tostarp riskantu uzņēmēju profilu un aizdomīgu darījumu apzināšana, un visu to pasākumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ierobežotu riska ietekmi; [Gr. 63]

(21)

“muitas uzraudzība” ir darbība, ko parasti veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tiesību akti muitas jomā un vajadzības gadījumā – citi tiesību akti, ko piemēro muitas dienesti, vai citādā veidā dotu ieguldījumu tādu risku pārvaldībā, kas skar preces un to piegādes ķēdes;

(22)

“muitas kontrole” ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, ko piemēro muitas dienesti, vai citādā veidā dotu ieguldījumu tādu risku pārvaldībā, kas skar preces un to piegādes ķēdes;

(23)

“izlases veida kontrole” ir muitas kontrole, kuras pamatā ir nejauša izlase no interesējošās kopas;

(24)

“preču valdītājs” ir persona, kas preces fiziski kontrolē;

(25)

“pārvadātājs” ir:

(26)

“riska analīze” ir datu, informācijas vai dokumentu, tostarp persondatu, apstrāde ar nolūku identificēt vai kvantitatīvi apzināt iespējamos riskus, attiecīgi izmantojot analītiskās metodes un mākslīgo intelektu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) /.../... 3. panta 1) punktā (32);

(27)

“riska signāls” ir tāda norāde uz iespējamu risku, kas tiek sniegta, vadoties pēc automātiskām apstrādes darbībām, ar kurām īsteno riska analīzi attiecībā uz datiem, informāciju vai dokumentiem;

(28)

“riska analīzes rezultāts” ir – signāla gadījumā – konstatējums par to, vai risks pastāv vai nepastāv, kas izdarīts, vadoties pēc automātiskā procesa vai pēc tālāka riska signāla novērtējuma, ko veicis cilvēks;

(29)

“kontroles ieteikums” ir tāds muitas dienesta vai ES Muitas dienesta atzinums par to, vai ir jāveic muitas kontrole, un, ja ir jāveic, tad – kad, kur un kuram muitas dienestam –, kas ietver norādes par iespējamām papildu darbībām, kas nav muitas kontrole;

(30)

“kontroles lēmums” ir atsevišķa darbība, ar kuru muitas dienesti lemj par to, vai kontrole ir vai nav jāveic;

(31)

“kontroles rezultāts” ir kontroles sākotnējais vai galīgais iznākums, tostarp attiecīgā gadījumā norādītā turpmākā rīcība un attiecīgā gadījumā rīcības rezultātā skartās kompetentās iestādes;

(32)

“kopēja prioritārās kontroles joma” ir konkrētu muitas procedūru, preču veidu, pārvadājumu maršrutu, transporta veidu vai uzņēmēju izlase, kurai paredzēts piemērot paaugstināta līmeņa riska analīzi, riska mazināšanas pasākumus un muitas kontroli konkrētā laikposmā, neskarot citu kontroli, ko parasti veic muitas dienesti;

(33)

“kopēji riska kritēriji un standarti” ir parametri konkrētās riska jomas riska analīzei un saistītie standarti, kas apraksta kritēriju praktisko piemērošanu;

(34)

“uzraudzības stratēģija” ir pieeja konkrēta riska risināšanai ar mērķi proporcionālā un efektīvā veidā piegādes ķēdē līdzsvarot operatīvo muitas uzraudzību un riska mazināšanas pasākumus;

(35)

“sūtījums” ir preces, kas tiek pārvadātas no viena nosūtītāja vienam saņēmējam ar to pašu transportlīdzekli, tostarp multimodālo transportu, un kas nāk no tās pašas teritorijas vai trešās valsts, kas ir vai nu viena veida, vienas klasifikācijas vai ar vienādu aprakstu, vai arī kopā iepakotas, un uz ko attiecas viens pārvadāšanas līgums;

(36)

“muitas statuss” ir preču Savienības vai ārpussavienības preču statuss;

(37)

“Savienības preces” ir preces, kas ietilpst jebkurā no šādām kategorijām:

(38)

“ārpussavienības preces” ir preces, kas nav minētas 37. punktā vai kas ir zaudējušas Savienības preču muitas statusu;

(39)

“preču izlaišana” ir darbība, ar kuru muitas dienesti vai citas personas to uzdevumā atļauj izmantot preces mērķiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām paredzēts piemērot;

(40)

“ievešanas kopsavilkuma deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā un konkrētā termiņā informē muitas dienestus, ka Savienības muitas teritorijā paredzēts ievest preces;

(41)

“izvešanas kopsavilkuma deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā un konkrētā termiņā informē muitas dienestus, ka no Savienības muitas teritorijas paredzēts izvest preces;

(42)

“pagaidu uzglabāšanas deklarācija” ir darbība, ar kuru persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo, ka preces ir pagaidu uzglabāšanā;

(43)

“muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā pauž vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro;

(44)

“deklarētājs” ir persona, kas iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu savā vārdā, vai persona, kā vārdā tiek iesniegta šāda deklarācija vai paziņojums;

(45)

“reeksporta deklarācija” ir darbība, ar kuru persona noteiktā veidā un kārtībā pauž vēlmi izvest ārpussavienības preces, izņemot tās, uz kurām attiecas brīvās zonas procedūra vai kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, no Savienības muitas teritorijas;

(46)

“reeksporta paziņojums” ir darbība, ar kuru persona noteiktā veidā un kārtībā pauž vēlmi izvest ārpussavienības preces, uz kurām attiecas brīvās zonas procedūra vai kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, no Savienības muitas teritorijas;

(47)

“no trešām valstīm importētu preču tālpārdošana” ir no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana, kas definēta Direktīvas 2006/112/EK 14. panta 4. punkta 2) apakšpunktā;

(48)

“ražotājs” ir:

(49)

“produkta piegādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai personu apvienība piegādes ķēdē, kura ražo produktu pilnībā vai daļēji vai nu kā ražotājs, vai jebkādā citā statusā;

(50)

“pagaidu uzglabāšana” ir situācija, kad ārpussavienības preces īslaicīgi uzglabā muitas uzraudzībā no brīža, kad pārvadātājs paziņo par to ierašanos muitas teritorijā, līdz brīdim, kad tām piemēro muitas procedūru;

(51)

“pārstrādes produkti” ir preces, kam piemērota pārstrādes procedūra un kam ir veiktas pārstrādes darbības;

(52)

“pārstrādes darbības” ir jebkura no šādām darbībām:

(53)

“tranzīta procedūras izmantotājs” ir persona, kas iesniedz tranzīta deklarāciju vai sniedz informāciju, kura ir nepieciešama, lai precēm piemērotu minēto procedūru, vai persona, kā uzdevumā tiek iesniegta minētā deklarācija vai sniegta minētā informācija;

(54)

“ieguves norma” ir pārstrādes produktu daudzums vai procentuāla daļa, ko iegūst, pārstrādājot konkrētu daudzumu preču, kurām piemēro pārstrādes procedūru;

(55)

“trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus Savienības muitas teritorijas;

(56)

“vienkāršots tarifa režīms tālpārdošanai” ir Regulas (EEK) Nr. 2658/87 1. panta 4. un 5. punktā, kā arī I pielikuma pirmās daļas II sadaļas G iedaļā paredzētais vienkāršotais tarifa režīms tālpārdošanai;

(57)

“muitas parāds” ir personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un jebkādas citas maksas , ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā;

(58)

“parādnieks” ir jebkura persona, kas ir atbildīga par muitas parādu;

(59)

“ievedmuitas nodoklis” ir muitas nodoklis, kas jāmaksā, preces importējot;

(60)

“izvedmuitas nodoklis” ir muitas nodoklis, kas jāmaksā, preces eksportējot;

(61)

“atmaksāšana” ir samaksātā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atlīdzināšana;

(62)

“atlaišana” nozīmē, ka tiek atcelts pienākums maksāt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas nav samaksāta;

(63)

“pirkšanas starpniecības nauda” nozīmē maksu, ko importētājs maksā savam pārstāvim par pārstāvēšanu novērtējamo preču iepirkšanā.

(64)

“krīze” ir dabas vai cilvēka radīts notikums Savienībā vai ārpus tās vai situācija, kam ir ārkārtas raksturs un mērogs un kas pēkšņi apdraud iedzīvotāju, uzņēmēju un muitas dienestu personāla drošumu, drošību, veselību un dzīvību un prasa tūlītējus pasākumus attiecībā uz preču ievešanu, izvešanu vai tranzītu.; [Gr. 65]

64a)

“krīzes reaģēšanas vienība” ir kontaktpunkts ES Muitas dienestā, kas koordinē ES krīžu reaģēšanas pasākumus muitas savienībā; [Gr. 66]

64b)

“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 2. pantā; [Gr. 67]

64c)

“citas maksas” ir visas maksas, ko iekasē papildus muitas nodokļiem, PVN, maksām par muitas formalitātēm un maksām par kurjera pakalpojumiem; [Gr. 68]

64d)

“galapircējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas uzturas vai ir iedibināta Savienībā un kurai pārdevējs vai tirdzniecības vieta ir darījusi pieejamu produktu; [Gr. 69]

64e)

“valsts vienloga vide muitas jomā” ir elektronisko pakalpojumu kopums, ko noteikusi dalībvalsts, lai būtu iespējams veikt informācijas apmaiņu starp tās muitas dienesta elektroniskajām sistēmām, kompetentajām partneriestādēm un uzņēmējiem; [Gr. 70]

64f)

“kompetentā partneriestāde” ir jebkura dalībvalsts iestāde vai Komisija, kas ir pilnvarota veikt noteiktu funkciju saistībā ar attiecīgo Savienības nemuitas formalitāšu izpildi; [Gr. 71]

64g)

“Savienības nemuitas formalitāte” ir visas operācijas, kas uzņēmējam vai kompetentai partneriestādei ir jāveic, lai nodrošinātu preču starptautisko pārvietošanu, kā noteikts Savienības tiesību aktos, kas nav tiesību akti muitas jomā; [Gr. 72]

64h)

“nemuitas pavaddokuments” ir jebkurš prasītais dokuments, ko izdevusi kompetenta partneriestāde vai noformējis uzņēmējs, vai jebkāda prasītā informācija, kuru sniedz uzņēmējs, lai apliecinātu, ka ir izpildītas Savienības nemuitas formalitātes; [Gr. 73]

64i)

“daudzuma pārvaldība” ir tādu preču daudzuma uzraudzība un pārvaldība, kuras kompetentās partneriestādes ir atļāvušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas nav tiesību akti muitas jomā, pamatojoties uz muitas dienestu sniegto informāciju; [Gr. 74]

64j)

“Savienības nemuitas sistēma” ir Savienības elektroniska sistēma, kas izveidota ar Savienības tiesību aktiem, izmantota Savienības tiesību aktu mērķu sasniegšanai vai minēta Savienības tiesību aktos ar mērķi glabāt informāciju par attiecīgās Savienības nemuitas formalitātes izpildi; [Gr. 75]

64k)

“uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs)” ir uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs), kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446  (33) 1a 1. panta 18. punktā; [Gr. 76]

a)

darbojas kā valsts kontaktpunkts Komisijas vajadzībām visos ar ES vienloga vides muitas jomā īstenošanu saistītajos jautājumos; kā arī

b)

valsts līmenī veicina un atbalsta sadarbību starp muitas dienestiem un valstu kompetentajām partneriestādēm.