—

1. nodaļā ir ievads, kurā sniegts konteksts, kādā 101. pants ir piemērojams horizontālās sadarbības nolīgumiem. Minētajā nodaļā ir arī izskaidrotas attiecības starp šīm pamatnostādnēm un citiem norādījumiem, tiesību aktiem un judikatūru, kas skar horizontālās sadarbības nolīgumus. Norādījumi 2.–9. nodaļā, kas attiecas uz konkrētu veidu horizontālajiem nolīgumiem, papildina vispārīgākos norādījumus, kas sniegti šajā ievada nodaļā. Tāpēc ir ieteicams vienmēr vispirms izlasīt šo nodaļu, un tad – minētās citas nodaļas,

—

2. nodaļa attiecas uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kā arī norādījumiem par to, kā piemērot Komisijas Regulu (ES) 2023/1066 (turpmāk “Pētniecības un izstrādes nolīgumu GAR”) (3),

—

3. nodaļa attiecas uz ražošanas nolīgumiem, kā arī norādījumiem par to, kā piemērot Komisijas Regulu (ES) 2023/1067 (turpmāk “Specializācijas nolīgumu GAR”) (4),

—

4. nodaļa attiecas uz pirkšanas nolīgumiem,

—

5. nodaļa attiecas uz komercializācijas nolīgumiem,

—

6. nodaļa attiecas uz informācijas apmaiņu,

—

7. nodaļa attiecas uz standartizācijas nolīgumiem,

—

8. nodaļa attiecas uz tipveida noteikumiem.

a)

smaguma centrs horizontālās sadarbības nolīgumam, kas aptver gan kopīgu pētniecību un izstrādi, gan tās rezultātu kopīgu izmantošanu ražošanā (vai kopīgu izplatīšanu), parasti ir kopīgā pētniecība un izstrāde ar nosacījumu, ka kopīga ražošana (vai kopīga izplatīšana) notiek tikai tad, ja kopīgā pētniecība un izstrāde ir sekmīga. Ja kopīgās pētniecības un izstrādes rezultātiem ir izšķiroša nozīme turpmākajā kopīgajā ražošanā (vai kopīgajā izplatīšanā), noteicošie ir norādījumi nodaļā par pētniecības un izstrādes nolīgumiem. Sadarbības smaguma centrs būtu atšķirīgs, ja puses būtu iesaistījušās kopīgā ražošanā (vai kopīgā izplatīšanā) jebkurā gadījumā, tas ir, neatkarīgi no kopīgās pētniecības un izstrādes. Šādā gadījumā sadarbība būtu jānovērtē kā kopīgas ražošanas (vai kopīgas komercializācijas) nolīgums, un noteicošie ir norādījumi nodaļā par ražošanas (vai kopīgas komercializācijas) nolīgumiem. Ja nolīgums paredz pušu ražošanas darbību pilnīgu integrāciju un tikai daļēju dažu pētniecības un izstrādes darbību integrāciju, arī tad sadarbības smaguma centrs būtu kopīgā ražošana;

b)

smaguma centrs horizontālās sadarbības nolīgumam, kas attiecas gan uz specializāciju ražošanā, gan uz rezultātā saražoto produktu kopīgu komercializāciju, parasti ir specializācija, jo kopīga komercializācija parasti notiek tikai kā specializācijas sekas;

c)

smaguma centrs horizontālās sadarbības nolīgumam, kas attiecas uz kopīgu ražošanu un rezultātā saražoto produktu kopīgu komercializāciju, parasti ir kopīga ražošana, jo kopīga komercializācija parasti notiek tikai kā kopīgās ražošanas sekas.

a)

nolīgumi starp mātessabiedrībām ar mērķi izveidot kopuzņēmumu;

b)

nolīgumi starp mātessabiedrībām ar mērķi mainīt to kopuzņēmuma darbības jomu;

c)

nolīgumi starp mātessabiedrībām un to kopuzņēmumu par produktiem vai ģeogrāfiskajām teritorijām, kur kopuzņēmums nedarbojas, un

d)

nolīgumi starp mātessabiedrībām, kuri neattiecas uz to kopuzņēmumu, pat ja nolīgums attiecas uz produktiem vai ģeogrāfiskajām teritorijām, kur kopuzņēmums darbojas.

a)

vai uzņēmumam ir stingrs nodoms un piemīt spēja ienākt tirgū īsā laikā, un tas nesaskaras ar nepārvaramiem šķēršļiem ienākšanai (16);

b)

vai uzņēmums ir veicis pietiekamus sagatavošanās darbus, lai tas varētu ienākt attiecīgajā tirgū;

c)

uzņēmuma, kas vēl nedarbojas attiecīgajā tirgū, reālās un konkrētās iespējas ienākt tajā un konkurēt ar vienu vai vairākiem citiem uzņēmumiem – ar tīri hipotētisku iespēju vai vienkāršu vēlmi ienākt tirgū vien nepietiek;

d)

tirgus struktūra un ekonomiskais un juridiskais konteksts, kurā uzņēmums darbojas (17);

e)

tas, kā tiek uztverts uzņēmums, kas jau ir tirgū, ir faktors, pēc kura var novērtēt, vai starp šo pusi un uzņēmumu, kas ir ārpus tirgus, pastāv konkurences attiecības, jo, ja pēdējais minētais tiek uzskatīts par potenciālu jaunpienācēju šajā tirgū, tas ar to vien, ka pastāv, var radīt konkurences spiedienu uz uzņēmumu, kas jau ir tirgū.

a)

nolīguma saturs;

b)

mērķi, kurus ar nolīgumu tiecas sasniegt; un

c)

ekonomiskais un juridiskais konteksts, kura daļa tas ir.

a)

ietekmēto preču vai pakalpojumu veids; un

b)

faktiskie attiecīgā tirgus vai tirgu darbības un struktūras apstākļi (33).

a)

nolīguma veids un saturs;

b)

faktiskais konteksts, kādā notiek sadarbība, jo īpaši ekonomiskais un juridiskais konteksts, kādā attiecīgie uzņēmumi darbojas, ietekmēto preču vai pakalpojumu veids, kā arī faktiskie attiecīgā tirgus vai tirgu darbības un struktūras apstākļi (39);

c)

tas, cik lielā mērā pusēm atsevišķi vai kopīgi ir vai rodas zināma tirgus varas pakāpe un cik lielā mērā nolīgums veicina šīs tirgus varas rašanos, saglabāšanu un stiprināšanu vai ļauj pusēm izmantot šo tirgus varu (40);

d)

konkurenci ierobežojošā ietekme var būt faktiska vai potenciāla, bet tai katrā ziņā jābūt pietiekami ievērojamai (41).

a)

nolīgumam jārada efektivitātes pieaugums, proti, tam jāveicina produktu ražošanas vai izplatīšanas uzlabošanās vai jāveicina tehniskais vai ekonomiskais progress;

b)

ierobežojumiem jābūt obligāti vajadzīgiem, lai sasniegtu šos mērķus, proti, efektivitātes pieaugumu;

c)

patērētājiem jāsaņem pienācīga daļa no gūtajiem labumiem, proti, efektivitātes pieaugums – tostarp kvalitātes ziņā –, kas panākts ar obligāti vajadzīgo ierobežojumu palīdzību, pietiekamā apjomā jānodod patērētājiem, lai tādējādi patērētājiem kompensētu vismaz nolīguma ierobežojošo ietekmi. Tātad nepietiek, ja efektivitāte pieaug tikai nolīguma pusēm. Šajās pamatnostādnēs “patērētāji” ir nolīguma pušu klienti un vēlākie pircēji (48);

d)

nolīgums nedrīkst ļaut dot pusēm likvidēt konkurenci attiecībā uz attiecīgo produktu būtisku daļu.

a)

pušu kopējā tirgus daļa nevienā konkrētā Savienības tirgū, kuru skar nolīgums, nepārsniedz 5 %; un

b)

attiecīgo uzņēmumu kopējais gada apgrozījums Savienībā saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas nolīgums, nepārsniedz 40 miljonus EUR (54). Tādu nolīgumu gadījumā, kuri attiecas uz produktu kopīgu pirkšanu, attiecīgais apgrozījums ir nolīguma aptverto produktu pušu veikti kopīgi pirkumi.

a)

2.2. iedaļā ir sniegti norādījumi par Pētniecības un izstrādes nolīgumu GAR piemērošanu, tai skaitā nosacījumiem atbrīvojumu piemērošanai pētniecības un izstrādes nolīgumiem, robežlielumiem un stingrajiem un izslēgtajiem ierobežojumiem;

b)

2.3. iedaļā ir sniegti norādījumi par pētniecības un izstrādes nolīgumu individuālo novērtējumu saskaņā ar 101. panta 1. punktu;

c)

2.4. iedaļā ir sniegti norādījumi par pētniecības un izstrādes nolīgumu individuālo novērtējumu saskaņā ar 101. panta 3. punktu;

d)

2.5. iedaļā ir sniegti norādījumi par attiecīgo laikposmu pētniecības un izstrādes nolīgumu novērtēšanai;

e)

2.6. iedaļā ir sniegti hipotētisku pētniecības un izstrādes nolīgumu piemēri kopā ar norādījumiem par to novērtēšanu no konkurences viedokļa.

a)

līguma produktu vai līguma tehnoloģiju kopīgu pētniecību un izstrādi, kas var ietvert vai neietvert šādas pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, vai

b)

līguma produktu vai līguma tehnoloģiju maksas pētniecību un izstrādi, kas var ietvert vai neietvert šādas pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, vai

c)

līguma produktu vai līguma tehnoloģiju pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, ja pētniecība un izstrāde veikta saskaņā ar šo pušu iepriekšēju nolīgumu, kura mērķis ir kopīga pētniecība un izstrāde (definēta a) punktā iepriekš); vai

d)

līguma produktu vai līguma tehnoloģiju pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, ja pētniecība un izstrāde veikta saskaņā ar šo pušu iepriekšēju nolīgumu, kura mērķis ir maksas pētniecība un izstrāde (definēta b) punktā iepriekš).

a)

“līguma produkts” (77) ir produkts, kas ir kopīgās vai maksas pētniecības un izstrādes rezultāts vai ko ražo, pielietojot līguma tehnoloģijas; “produkts” ir prece vai pakalpojums, tai skaitā gan starppatēriņa preces un pakalpojumi, gan galapatēriņa preces vai pakalpojumi (78);

b)

“līguma tehnoloģija” (79) ir tehnoloģija vai process, kas ir kopīgās vai maksas pētniecības un izstrādes rezultāts.

a)

pētniecības un izstrādes darbības veic kopīga komanda, organizācija vai uzņēmums;

b)

puses kopīgi uztic pētniecības un izstrādes darbības trešai personai (81), vai

c)

puses sadala darbības savā starpā, “specializējoties attiecībā uz pētniecību un izstrādi”. Tas nozīmē, ka katra puse ir iesaistīta pētniecības un izstrādes darbībās, un puses sadala pētniecības un izstrādes darbu savā starpā tādā veidā, kādu tās uzskata par piemērotu. Te nav ietverta maksas pētniecība un izstrāde (82).

a)

obligāti vajadzīgi līguma produktu ražošanai vai līguma tehnoloģiju pielietošanai, un

b)

aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai tie ir zinātība (84).

a)

izmantošanu var kopīgi īstenot puses kopīgā komandā, kopīgā organizācijā vai kopuzņēmumā;

b)

puses var kopīgi uzticēt izmantošanas darbu trešai personai (87);

c)

puses var sadalīt darbu savā starpā, specializējoties attiecībā uz izmantošanu, kas nozīmē, ka (88):

a)

lai veiktu turpmāku pētniecību un izstrādi un

b)

lai izmantotu pētniecības un izstrādes rezultātus.

a)

pirmkārt, ja pētniecības un izstrādes nolīgums tiek noslēgts ar uzņēmumiem, kas pieder vienai vai vairākām turpmāk norādītajām kategorijām, un šie uzņēmumi vienojas izmantot pētniecības un izstrādes rezultātus tikai turpmākai pētniecībai (nevis izmantošanai). Šīs uzņēmumu kategorijas ir šādas:

b)

otrkārt, puses var vienoties ierobežot savas tiesības izmantot pētniecības un izstrādes rezultātus saskaņā ar Pētniecības un izstrādes nolīgumu GAR, it īpaši tad, ja tās vienojas specializēties attiecībā uz izmantošanu. Piemēram, ja pētniecības un izstrādes nolīgums paredz specializāciju attiecībā uz izmantošanu, puses var noteikt viena otrai rezultātu izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz konkrētām teritorijām, izmantošanas jomām vai klientiem.

a)

“faktisks konkurents” ir uzņēmums, kas konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū piegādā produktu, tehnoloģiju vai procesu, kuru ir iespējams uzlabot, aizstāt vai aizvietot ar līguma produktu vai līguma tehnoloģiju;

b)

“potenciāls konkurents” ir uzņēmums, kurš, ja pētniecības un izstrādes nolīguma nebūtu, konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū ne tikai teorētiski, bet reāli varētu ilgākais triju gadu laikā veikt vajadzīgās papildu investīcijas vai segt nepieciešamās izmaksas, lai piegādātu produktu, tehnoloģiju vai procesu, ko ir iespējams uzlabot, aizstāt vai aizvietot ar līguma produktu vai līguma tehnoloģiju.

a)

attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kas paredz kopīgu pētniecību un izstrādi, nolīguma pušu kopējā tirgus daļa konkrētajos produktu un tehnoloģiju tirgos nedrīkst pārsniegt 25 % (108);

b)

attiecībā uz pētniecības un izstrādes nolīgumiem, kas paredz maksas pētniecību un izstrādi, piemēro to pašu 25 % tirgus daļas robežlielumu, taču kopējā tirgus daļā ir jāņem vērā finansējošās puses tirgus daļa un visu to uzņēmumu tirgus daļas, ar kuriem finansējošā puse ir noslēgusi pētniecības un izstrādes nolīgumus par tiem pašiem līguma produktiem vai līguma tehnoloģijām (109).

a)

ja tikai viena puse atbilst Pētniecības un izstrādes nolīgumu GAR 1. panta 1. punkta 15) apakšpunktā sniegtajai faktiska vai potenciāla konkurenta definīcijai;

b)

ja pētniecības un izstrādes nolīgums attiecas uz tādu produktu vai tehnoloģiju izstrādi, kas neuzlabotu, neaizstātu vai neaizvietotu esošus produktus vai tehnoloģijas, bet gan radītu pilnīgi jaunu pieprasījumu, piemēram, vakcīna, kas aizsargā no vīrusa, pret kuru iepriekš vakcīnas nebija;

c)

ja pētniecības un izstrādes nolīgums attiecas uz inovācijas centieniem, kas pētniecības un izstrādes nolīguma noslēgšanas brīdī vēl nav cieši saistīti ar konkrētu produktu vai tehnoloģiju.

i)

jomā, kas nav saistīta ar jomu, uz kuru attiecas pētniecības un izstrādes nolīgums;

ii)

jomā, uz kuru attiecas pētniecības un izstrādes nolīgums, vai saistītā jomā pēc kopīgās vai maksas pētniecības un izstrādes pabeigšanas.

i)

ražošanas mērķrādītāju noteikšana, kur pētniecības un izstrādes nolīgums paredz pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu un kopīgā izmantošana ietver līguma produktu kopīgu ražošanu (120);

ii)

pārdošanas mērķrādītāju noteikšana, kur pētniecības un izstrādes rezultātu kopīga izmantošana 1) ietver līguma produktu kopīgu izplatīšanu vai līguma tehnoloģiju kopīgu licencēšanu, un 2) notiek kopīgā komandā, organizācijā vai uzņēmumā vai ja to kopīgi uztic trešai personai (121);

iii)

prakse, kas izpaužas kā specializācija attiecībā uz izmantošanu, piemēram, pusēm noteikti ierobežojumi attiecībā uz pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu attiecībā uz konkrētām teritorijām, klientiem vai izmantošanas jomām (122);

iv)

konkrētas nekonkurēšanas saistības (123), proti, ierobežojumi attiecībā uz pušu brīvību ražot, pārdot, cedēt vai licencēt produktus, tehnoloģijas vai procesus, kas konkurē ar līguma produktiem vai līguma tehnoloģijām, periodā, kurā puses ir vienojušās kopīgi izmantot rezultātus.

i)

“pasīvā pārdošana” (125) ir pārdošana pēc individuālu klientu pašiniciatīvas pieprasījumiem, tai skaitā produktu piegāde klientam gadījumos, kad pārdošanas darījumu nav izraisījusi aktīva vēršanās pie konkrētā klienta, klientu grupas vai teritorijas, un ietver pārdošanu, kas ir rezultāts dalībai publiskajā iepirkumā vai privātā konkursā;

ii)

“aktīvā pārdošana” (126) ir jebkāda veida pārdošana, kas nav pasīvā pārdošana. Tas ietver aktīvu vēršanos pie klientiem, nosūtot vēstules, e-pastus, uzaicinājumus vai citu veidu tiešu saziņu vai īstenojot mērķtiecīgas reklāmas vai popularizēšanas kampaņas bezsaistē vai tiešsaistē, piemēram, izmantojot drukātus vai digitālus medijus, tai skaitā tiešsaistes medijus, kā arī cenu salīdzināšanas pakalpojumus vai reklāmas meklētājprogrammās, tās vēršot uz klientiem konkrētās teritorijās vai klientu grupām, tīmekļa vietnes ar tāda augstākā līmeņa domēna uzturēšanu, kas atbilst konkrētām teritorijām, vai tādu valodu piedāvāšanu tīmekļa vietnē, kuras tiek plaši izmantotas konkrētās teritorijās, ja šādas valodas atšķiras no tām, ko parasti izmanto teritorijā, kurā ir pircēja mītnes vieta.

a)

pēc pētniecības un izstrādes pabeigšanas – to intelektuālā īpašuma tiesību derīgumu, kuras pusēm ir iekšējā tirgū un kuras ir būtiskas pētniecībai un izstrādei (128); vai

b)

pēc pētniecības un izstrādes nolīguma darbības beigām – to intelektuālā īpašuma tiesību derīgumu, kuras pusēm ir iekšējā tirgū un ar kurām tiek aizsargāti pētniecības un izstrādes rezultāti (129).

a)

pētniecības un izstrādes nolīguma pastāvēšana būtiski ierobežo trešo personu iespējas veikt pētniecību un izstrādi jomās, kas saistītas ar līguma produktiem vai līguma tehnoloģijām; iemesls tam var būt, piemēram, ierobežota pieejamā resursu spēja;

b)

pētniecības un izstrādes nolīguma pastāvēšana būtiski ierobežo trešo personu piekļuvi konkrētajam līguma produktu vai līguma tehnoloģiju tirgum, piemēram, tāpēc, ka vienai no pusēm ir piešķirta ekskluzīva licence ražot un izplatīt līguma produktus vai līguma tehnoloģijas;

c)

puses neizmanto kopīgas vai maksas pētniecības un izstrādes rezultātus attiecībā pret trešām personām bez objektīvi pamatota iemesla, piemēram, atsakoties licencēt pētniecības un izstrādes rezultātus;

d)

no pētniecības un izstrādes nolīguma izrietošie produkti vai tehnoloģijas visā iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā nav pakļauti efektīvai konkurencei;

e)

pētniecības un izstrādes nolīguma pastāvēšana būtiski ierobežotu konkurenci inovācijā vai konkurenci pētniecībā un izstrādē konkrētā jomā. Tas var notikt, piemēram, tad, ja līguma produkti vai līguma tehnoloģijas radītu pilnīgi jaunu pieprasījumu un ja līguma noslēgšanas brīdī ir mazs skaits salīdzināmu neatkarīgu pētniecības un izstrādes projektu tajā pašā jomā.

a)

apvienojot pušu papildinošās prasmes un aktīvus, kā rezultātā uzlabotu vai jaunu produktu vai tehnoloģiju attīstība un tirdzniecība notiek ātrāk nekā bez sadarbības;

b)

veicinot plašāku zināšanu izplatīšanu, kas, savukārt, var rosināt citu inovāciju;

c)

ļaujot samazināt izmaksas vai mazinot atkarību tādu produktu vai tehnoloģiju gadījumā, attiecībā uz kuriem piegādātāju skaits ir ierobežots.

i)

Konkurences ierobežojums 101. panta 1. punkta nozīmē. Pētniecības un izstrādes nolīguma rezultātā uzņēmums B atteiktos no sava komponenta prototipa izstrādes, ko tas citos gadījumos varētu ieviest tirgū aptuveni 18 mēnešu laikā. Brīdī, kad uzņēmumi A un B noslēdz pētniecības un izstrādes nolīgumu, tie ir vienīgie uzņēmumi, kas īsteno pētniecību un izstrādi attiecībā uz miniaturizēto elektronisko komponentu, un neviens cits uzņēmums neizstrādā aizstājošu komponentu. Turklāt uzņēmumi atrodas vēlā pētniecības un izstrādes procesa stadijā (tie cer komponentu ieviest tirgū aptuveni 18 mēnešu laikā), un, noslēdzot nolīgumu, abi uzņēmumi varētu izvairīties no sacensības par to, kurš pirmais sasniegs tirgu, tādējādi mazinot risku, ka tie nespēs atgūt visas savas jau veiktās investīcijas vai to daļu. Tāpēc šķiet, ka pētniecības un izstrādes nolīgums varētu ierobežot inovācijas konkurenci 101. panta 1. punkta nozīmē. Šo secinājumu nemaina fakts, ka katra puse jauno komponentu komercializēs neatkarīgi.

ii)

101. panta 3. punkta nosacījumu neizpilde. Kopuzņēmums sniegs pusēm iespēju ieviest jauno komponentu tirgū ātrāk, un tas ir objektīvs ieguvums, kas var dot labumu patērētājiem. Tomēr ir maz ticams, ka šis laika ietaupījums atsvērs inovācijas konkurences un produktu daudzveidības samazināšanos, kas izriet no tā, ka uzņēmums B atsakās no prototipa, ņemot vērā, ka ir iespējams, ka uzņēmuma B produkts citos gadījumos būtu ieviests tirgū jau pirms vai, vēlākais, neilgi pēc uzņēmuma A produkta un ka pusēm nav nekādu cita konkurences spiediena inovācijas līmenī. Tāpēc šķiet, ka pētniecības un izstrādes nolīgums neatbilst vismaz vienam no 101. panta 3. punkta četriem kumulatīvajiem nosacījumiem, proti, nosacījumam par pienācīgu labuma daļu patērētājiem. Šajā scenārijā grupu atbrīvojuma piemērošana, visticamāk, tiks atsaukta, kā to paredz Pētniecības un izstrādes nolīgumu GAR 10. pants, un nolīgums, visticamāk, tiks aizliegts, jo ar to tiek pārkāpts 101. pants.

a)

tie var paredzēt, ka ražošana tiek veikta kopīgi, piemēram, izveidojot kopuzņēmumu, kopīgu komandu vai kopīgu organizāciju; vai

b)

tie var paredzēt, ka ražošanu veic tikai viena puse vai divas vai vairākas puses, izmantojot brīvākas sadarbības formas, piemēram, apakšnolīgumus.

a)

3.2. iedaļā ir sniegti norādījumi par to tirgu novērtēšanu, kas ir konkrētie tirgi ražošanas nolīgumu novērtējuma nolūkos;

b)

3.3. iedaļā ir sniegti norādījumi par Specializācijas nolīgumu GAR piemērošanu, tai skaitā nosacījumiem atbrīvojumu piemērošanai specializācijas nolīgumiem, tirgus daļas robežlielumu un stingrajiem un izslēgtajiem ierobežojumiem;

c)

3.4. iedaļā ir sniegti norādījumi par ražošanas nolīgumu individuālo novērtējumu saskaņā ar 101. panta 1. punktu;

d)

3.5. iedaļā ir sniegti norādījumi par ražošanas nolīgumu individuālo novērtējumu saskaņā ar 101. panta 3. punktu;

e)

3.6. iedaļā ir sniegti īpaši norādījumi par mobilās telesakaru infrastruktūras koplietošanas nolīgumu novērtējumu saskaņā ar 101. panta 1. un 3. punktu.

a)

nolīgumam ir divas vai vairākas puses;

b)

nolīguma puses jau darbojas vienā un tajā pašā produktu tirgū;

c)

viena vai vairākas puses vienojas pilnīgi vai daļēji pārtraukt konkrētu produktu ražošanu vai atturēties no šo produktu ražošanas un pirkt tos no vienas vai vairākām citām pusēm; un

d)

cita puse vai puses apņemas ražot un piegādāt šos produktus citai pusei vai pusēm, kuras pārtraukušas šo produktu ražošanu vai atturējušās no to ražošanas.

a)

nolīgumam ir divas vai vairākas puses;

b)

nolīguma puses jau darbojas vienā un tajā pašā produktu tirgū;

c)

divas vai vairākas puses savstarpēji vienojas pilnīgi vai daļēji pārtraukt konkrētu, bet atšķirīgu produktu ražošanu vai atturēties no šo produktu ražošanas un pirkt šos produktus no vienas vai vairākām citām pusēm; un

d)

viena vai vairākas citas puses apņemas ražot un piegādāt šos produktus pusēm, kas pārtraukušas šo produktu ražošanu vai atturējušās no to ražošanas.

a)

nolīgumam ir divas vai vairākas puses; un

b)

puses vienojas ražot konkrētus produktus kopīgi.

a)

tie ir tieši saistīti ar specializācijas nolīgumu un ir nepieciešami tā īstenošanai; un

b)

tie nav nolīguma galvenais priekšmets.

a)

“ekskluzīvas piegādes pienākums” ir pienākums nepiegādāt specializācijas produktus konkurējošam uzņēmumam, kas nav nolīguma puse (sk. Specializācijas nolīgumu GAR 1. panta 1. punkta 10. apakšpunktu). “Specializācijas produkti” ir produkti, ko ražo saskaņā ar specializācijas nolīgumu (sk. Specializācijas nolīgumu GAR 1. panta 1. punkta 6. apakšpunktu);

b)

“ekskluzīvas pirkšanas pienākums” ir pienākums pirkt specializācijas produktus tikai no nolīguma puses vai pusēm (sk. Specializācijas nolīgumu GAR 1. panta 1. punkta 11. apakšpunktu).

a)

izplatīšana, ko veic kopīga komanda, kopīga organizācija vai kopuzņēmums; vai

b)

izplatīšana, ko veic izplatītājs, kurš ir trešā persona un atbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem:

a)

pušu kopējā tirgus daļa konkrētajā(-os) tirgū(-os), pie kura(-iem) pieder specializācijas produkti, nepārsniedz 20 %;

b)

ja specializācijas produkti ir starppatēriņa produkti, ko viena vai vairākas puses pilnībā vai daļēji izmanto pašu vajadzībām kā resursus tādu konkrētu lejupējo produktu ražošanā, kurus tās arī pārdod, Specializācijas nolīgumu GAR paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai tad, ja:

a)

cenu noteikšana specializācijas produktiem, ko pārdod trešām personām;

b)

ražošanas apjoma vai pārdošanas ierobežojumi; un

c)

tirgu vai klientu sadalīšana.

a)

Cenu noteikšana. Kopīgas izplatīšanas kontekstā Specializācijas nolīgumu GAR ļauj noteikt cenas tiešajiem klientiem (5. panta a) punkts).

b)

Ražošanas apjoma vai pārdošanas ierobežojumi.

a)

citu tirgus dalībnieku individuālais stāvoklis tirgū;

b)

saiknes starp citiem tirgus dalībniekiem, kas izveidojušās paralēlu specializācijas nolīgumu dēļ;

c)

saiknes starp pusēm un citiem tirgus dalībniekiem.

a)

tiešu konkurences ierobežošanu starp pusēm;

b)

pušu kā piegādātāju ar konkurenci saistītās rīcības koordināciju; vai

c)

ar konkurenci nesaderīgu tirgus piekļuves ierobežošanu trešām personām blakusietekmes tirgū.

a)

pusēm ir tirgus vara; un

b)

pastāv šādu koordināciju veicinoši faktori, piemēram,

a)

puses vienojas par izlaidi, uz kuru tieši attiecas ražošanas nolīgums (piemēram, par kopuzņēmuma jaudu un ražošanas apjomu vai ārēju uzņēmumu saražojamo produktu apjomu), ar noteikumu, ka netiek likvidēta konkurence citos aspektos (piemēram, attiecībā uz cenām); vai

b)

ražošanas nolīgums, kas paredz arī kopīgi saražoto produktu kopīgu izplatīšanu, paredz šo – un tikai šo – produktu pārdošanas cenu kopīgu noteikšanu, ar nosacījumu, ka ierobežojums ir objektīvi nepieciešams kopīgas ražošanas un izplatīšanas nolīguma īstenošana un ir samērīgs, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus.

a)

vai nolīguma puses ir faktiski vai potenciāli konkurenti (165);

b)

situācija, kāda pastāvētu, ja nebūtu nolīguma, tai skaitā jebkādi nolīgumā ietvertie ierobežojumi;

c)

konkrētā tirgus iezīmes un tas, vai nolīguma pusēm ir tirgus vara;

d)

sadarbības veids un tvērums;

e)

produkti, ko skar sadarbība.

a)

ražošanas nolīgumi starp uzņēmumiem, kas nav faktiski vai potenciāli konkurenti. Šādi nolīgumi parasti var ierobežot konkurenci tikai tad, ja tie ietver noteikumus, kas ierobežo trešo personu konkurenci;

b)

ražošanas nolīgumi, kas rada pusēm iespēju uzsākt tāda produkta ražošanu, kuru, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, tās citā gadījumā nespētu ražot (piemēram, to ierobežoto tehnisko spēju dēļ), un kas neizraisa aizliegtu vienošanos attiecībā uz citiem produktiem, par kuriem puses konkurē;

c)

ražošanas nolīgumi, kas ietekmē tirgus, kuros pusēm nav tirgus varas (166), tai skaitā nolīgumi, kam ir piemērojams De minimis paziņojums (167).

a)

ražošanas kopuzņēmuma puses var vienoties ierobežot kopuzņēmuma izlaidi salīdzinājumā ar izlaidi, kas tās būtu laidušas tirgū, ja katra no tām lēmumus par savu izlaidi pieņemtu neatkarīgi;

b)

ja galvenās produkta iezīmes nosaka ražošanas nolīgums, tas var likvidēt konkurenci starp pusēm attiecībā uz pamatfaktoriem (piemēram, produktu vai inovācijas kvalitāti un/vai klāstu) neatkarīgi no tā, vai nolīgums paredz arī kopīgu izplatīšanu. Šīs bažas ir īpaši nozīmīgas nozarēs, kurās ražošana ir galvenā saimnieciskā darbība, piemēram, ražošanas nozarēs vai pārtikas pārstrādes nozarē;

c)

Kopuzņēmums, kas nosaka pusēm augstas transfertcenas, var paaugstināt to resursu izmaksas, un tas, savukārt, var paaugstināt cenas lejupējos tirgos. Konkurentu, kas ir trešās personas, atbildes reakcija varētu būt tiem izdevīga cenu paaugstināšana, līdz ar to veicinot cenu pieaugumu konkrētajā tirgū.

a)

ļaujot uzņēmumiem ietaupīt citādi divkāršās izmaksas;

b)

palīdzot uzņēmumiem uzlabot produktu kvalitāti, tiem liekot kopā savas savstarpēji papildinošās prasmes un zinātību;

c)

ļaujot uzņēmumiem palielināt produktu daudzveidību, ko tie citādi nevarētu atļauties vai nebūtu spējuši panākt;

d)

ļaujot uzņēmumiem uzlabot ražošanas tehnoloģijas vai ieviest jaunus produktus (piemēram, ilgtspējīgus produktus), ko tie citādi nebūtu spējuši izdarīt (piemēram, to tehnisko spēju dēļ);

e)

stimulējot uzņēmumus un sniedzot tiem iespēju pielāgot to ražošanas jaudu pēkšņam konkrētu produktu pieprasījuma kāpumam vai piedāvājuma samazinājumam, kas var izraisīt deficītu;

f)

ļaujot uzņēmumiem ražot par zemākām izmaksām, ja sadarbība sniedz pusēm iespēju palielināt ražošanu un ja līdz ar izlaides pieaugumu samazinās robežizmaksas, tas ir, gūstot apjomradītus ietaupījumus;

g)

nodrošinot diversifikācijas radītus izmaksu ietaupījumus, ja nolīgums ļauj pusēm palielināt dažādu to ražoto produktu veidu skaitu.

a)

koplietošanas veids un apjoms (tostarp mobilo telesakaru tīkla operatoru neatkarības pakāpe) (191);

b)

koplietoto pakalpojumu un koplietoto tehnoloģiju tvērums, (spektra) koplietošanas mērķis, ar nolīgumu izveidotās sadarbības ilgums un struktūra;

c)

NSA ģeogrāfiskais tvērums un tirgus aptvērums (piemēram, iedzīvotāju īpatsvars un tas, vai nolīgums skar mazapdzīvotus apgabalus) (192);

d)

konkrētā tirgus iezīmes un struktūra (pušu tirgus daļas, pušu turējumā esošā spektra daļa, pušu savstarpējās konkurences ciešums, ārpus nolīguma esošo operatoru skaits un to radītā konkurences spiediena apmērs, šķēršļi ienākšanai tirgū, nolīgumi ar trešām personām (piemēram, tīkla infrastruktūras komponentu īpašniekiem, kas ir trešās personas, vai pakalpojumu sniedzējiem, kas ir trešās personas, piem., torņa pakalpojumu sniedzējiem));

e)

NSA skaits konkrētajā tirgū un iesaistīto tīkla operatoru skaits un identitāte.

a)

iesaistītie operatori katrs kontrolē un ekspluatē savu pamattīklu, un nav tehnisku, līgumisku, finansiālu vai citu atturošu apstākļu, kas liedz katram operatoram vienpusēji īstenot jebkādus infrastruktūras izvēršanas un modernizācijas darbus, ko tas vēlas īstenot;

b)

iesaistītie operatori veic neatkarīgas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības darbības (tehniskā un komerciālā neatkarība lēmumu pieņemšanā). Tas ietver brīvību noteikt cenas saviem pakalpojumiem, noteikt produktu/to kopumu parametrus un nošķirt savus pakalpojumus, pamatojoties uz kvalitāti un citiem kritērijiem;

c)

iesaistītajiem operatoriem ir spēja ievērot neatkarīgas spektra stratēģijas (193);

d)

iesaistītie operatori apmainās tikai ar tādu komerciāli sensitīvu informāciju, kas ir stingri nepieciešama mobilās infrastruktūras koplietošanai, un vajadzības gadījumā ir ieviesti šķēršļi informācijas apmaiņai.

a)

pasīvās koplietošanas nolīgumi (195) diez vai radīs konkurenci ierobežojošu ietekmi, ja vien i) tīkla operatori saglabā pietiekamu neatkarību un elastību savas komerciālās stratēģijas, savu pakalpojumu iezīmju un savu tīkla investīciju noteikšanā, un ii) netiek ierobežota piekļuve pasīvajai infrastruktūrai konkrētajā tirgū (šajā ziņā būtiskie faktori, kas jāņem vērā, ir, piemēram, normatīvie pienākumi vai pastāvošā komerciālā kārtība, kas ierobežo šādu piekļuvi);

b)

ir lielāka varbūtība, ka aktīvās koplietošanas nolīgumiem (196) būs konkurenci ierobežojoša ietekme. Proti, salīdzinājumā ar pasīvo koplietošanu aktīvā koplietošana parasti ietver plašāku sadarbību attiecībā uz tīkla komponentiem, kas var ietekmēt ne tikai aptvērumu, bet arī neatkarīgu jaudas izvēršanu;

c)

spektra koplietošanas nolīgumi (dēvēti arī par “spektra apvienotu lietošanu”) nozīmē daudz plašākas sadarbības veidu un var vēl vairāk ierobežot pušu spēju nošķirt savus mazumtirdzniecības un/vai vairumtirdzniecības piedāvājumus un tieši ierobežot konkurenci starp tām (197). Lai gan regulatīvās iestādes var atļaut radiospektra koplietošanu, kad tās piešķir tiesības izmantot radiospektru (198), par šiem nolīgumiem ir jāveic rūpīgāks novērtējums atbilstoši 101. pantam nekā par citiem tīkla koplietošanas veidiem (199).