EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.11.2023

COM(2023) 753 final

2023/0437(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz pasažieru tiesību izpildes panākšanu Savienībā groza Regulas (EK) Nr. 261/2004, (EK) Nr. 1107/2006, (ES) Nr. 1177/2010, (ES) Nr. 181/2011 un (ES) 2021/782

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2023) 386-387}
{SWD(2023) 389}
{SEC(2023) 392}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis tiesību akta priekšlikums par pasažieru tiesību tiesiskā regulējuma 1 pārskatīšanu palīdzēs stimulēt kolektīvo transporta veidu izmantošanu un attiecīgi arī īstenot zaļo kursu. Tā ir viena no Komisijas 2020. gadā pieņemtās Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas 2 (IVMS) galvenajām darbībām.

Pasažieru tiesību pamatā ir vairākas atsevišķas un papildinošas tiesības, kas pasažieriem ir pirms brauciena, tā laikā un pēc tam, t. sk. personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM) tiesības uz piekļūstamību un palīdzību, tiesības saņemt informāciju pirms ceļojuma un dažādos tā posmos, tiesības uz pārvadājuma līguma izpildi traucējumu gadījumā, tiesības noteiktos apstākļos saņemt kompensāciju, tiesības uz ātru un pieejamu sistēmu sūdzību izskatīšanai. Tā kā katru gadu ES pasažieru tiesības ir piemērojamas vairāk nekā 13 miljardiem pasažieru ceļojumu ES, pasažieru aizsardzība ir kļuvusi par vienu no ES pamatiniciatīvām. Tomēr, neraugoties uz pēdējos 20 gados panākto ievērojamo progresu, joprojām ir daudz problēmu.

Kā liecina vairākas Eirobarometra aptaujas, pasažieru neinformētība par savām tiesībām un problēmas šo tiesību izpildes panākšanā ir problēmas, kas pastāvīgi atkārtojas. Jaunākā aptauja, kas veikta 2019. gadā 4 , liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa ES pilsoņu zina, ka, ceļojot ar kolektīvo transportu ES, viņus aizsargā konkrētas tiesības.

Uz pasažieru neinformētību un problēmām viņu tiesību izpildes panākšanā norādīja arī Eiropas Revīzijas palāta (ERP) savā 2018. gada ziņojumā “ES pasažieru tiesības ir visaptverošas, tomēr pasažieriem joprojām jācīnās par to ievērošanu” 5 . Tas apstiprinājās arī Covid-19 pandēmijas laikā — pasažieri nebija informēti par savām tiesībām un bieži nezināja, pie kā vērsties, kad vēlējās panākt šo tiesību izpildi. ERP 2021. gada īpašajā ziņojumā “Aviopasažieru tiesības Covid-19 pandēmijas laikā: svarīgas tiesības nav aizsargātas, lai gan Komisija centās rīkoties” 6 ir izdarīts tāds pats secinājums.

Attiecībā uz nepilnībām pasažieru tiesību īstenošanā un izpildes panākšanā visos transporta veidos mērķis ir divējs: pirmkārt, nodrošināt tiesību rezultatīvu un efektīvu izpildi visās dalībvalstīs, lai valstu izpildstruktūru rīcībā būtu iedarbīgāki rīki, kas ļauj uzraudzīt, kā operatori ievēro pasažieru tiesības, un, otrkārt, nodrošināt sūdzību rezultatīvāku izskatīšanu, piedāvājot pasažieriem ātru, vienkāršu un pieejamu sistēmu. Priekšlikums palīdzēs saskaņot dažādu transporta veidu noteikumus, maksimāli pamatojoties uz jaunākajām norisēm, ko paredz jaunā Dzelzceļa pasažieru tiesību regula (ES) 2021/782, un uz Komisijas 2013. gada priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 261/2004 8 . Šie jaunie pasākumi varētu sniegt labumu visiem pasažieriem, kas izmanto pasažieru tiesības.

Attiecībā uz atlīdzinājumu aviopasažieriem, kuri biļetes rezervējuši, izmantojot starpnieka pakalpojumus, mērķis ir nodrošināt skaidru atlīdzināšanas procedūru visiem iesaistītajiem dalībniekiem (piem., pārvadātājiem, starpniekiem un pasažieriem). Labumu no šiem pasākumiem potenciāli gūtu aptuveni 450 miljoni pasažieru gadā, kuri biļetes rezervē, izmantojot starpnieku pakalpojumus.

Jautājumam par standartizētiem rokas bagāžas izmēriem nesen ir pievērsies Eiropas Parlaments vienā no savām rezolūcijām 9 . Komisijas 2013. gada priekšlikumā grozīt Regulu (ES) Nr. 261/2004 jau ir ņemtas vērā dažas Eiropas Parlamenta paustās bažas, jo īpaši gaisa pārvadātāju pienākums informēt pasažierus par atļauto bagāžas apjomu, kas piemērojams viņu attiecīgajām rezervācijām. Tomēr pasažieriem arī bieži rodas apjukums par pieļaujamo rokas bagāžu atkarībā no aviokompānijas un gaisa pārvadājuma maksas klases, jo ir ļoti daudz dažādu izmēru un svaru, ko atļauj dažādas aviokompānijas un kas ir atļauti dažādām biļešu klasēm.  Lai apjukumu mazinātu, vajadzētu būt nelielam skaitam vispāratļautu izmēru un svaru, vienlaikus atzīstot gaisa pārvadātāju brīvību noteikt gaisa pārvadājuma maksu.  Gaisa pārvadātājiem vajadzības gadījumā būtu jāsadarbojas ar gaisa kuģu ražotājiem un bagāžas somu ražotājiem, lai vienotos par šiem standartiem, kā arī informētu par to, kā tie ievēro nozares standartus par rokas bagāžas svaru un izmēriem saistībā ar saviem pakalpojumu kvalitātes standartiem, par kuriem tiem arī ir jāziņo.

Visbeidzot, citos transporta veidos, ka nav gaisa transports, pārvadātājam, kas pieprasa, lai personu ar invaliditāti ceļojumā pavadītu asistents, ir jāļauj asistentam ceļot bez maksas. Noteikumi, kuri attiecas uz dažādajiem transporta veidiem un kuru mērķis ir turpināt piekļūstamības īstenošanu, kā noteikts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) 9. pantā, būtu vēl vairāk jāsalāgo, un tiem būtu jāaptver arī gaisa transports. Ja gaisa pārvadātājs pieprasa, lai likumā noteikto aviācijas drošuma prasību izpildes nolūkā personu ar invaliditāti ceļojumā pavadītu asistents, būtu jāpieprasa, lai gaisa pārvadātājs pavadošo personu pārvadātu bez maksas. Tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu izmantot gaisa transportu tāpat kā citas personas. Tāpēc tas būs svarīgs solis, ar ko UNCRPD paredzētos pienākumus attiecībā uz piekļūstamību īstenot Savienības tiesībās.

Kopumā ar reformu tiek risinātas nepilnības esošo pasažieru tiesību īstenošanā un izpildes panākšanā un netiek noteiktas jaunas pasažieru tiesības. Ar to tiek panākts līdzsvars starp pasažieru aizsardzību un pārvadātāju un infrastruktūras pārvaldītāju pienākumiem.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Komisija Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā apņēmās rīkoties, lai nodrošinātu, ka ES pasažieru tiesības tiek īstenotas labāk, ir skaidrākas gan pārvadātājiem, gan pasažieriem, nodrošina pienācīgu atbalstu un atlīdzinājumu (“cenas atlīdzinājumu”), arī gadījumā, kad rodas brauciena traucējumi, un ka tiek piemērotas atbilstošas sankcijas, ja noteikumi netiek pienācīgi ievēroti, kā arī lai izskatītu iespējas un ieguvumus, ko sniegtu multimodāls pasažieru tiesību satvars (63. darbība). Tādējādi šis priekšlikums ir saskaņā ar pasažieru tiesību politiku.

Ierosinātie grozījumi attiecībā uz izpildes panākšanu lielā mērā ir kopsavilkums gan jaunajiem noteikumiem jaunajā Dzelzceļa regulā (Regula (ES) 2021/782), gan Komisijas 2013. gada priekšlikumam grozīt Regulu (ES) Nr. 261/2004. Tas ļautu vienkāršot un saskaņot tiesisko regulējumu Eiropas pasažieru labā.

Ar jauno regulu par dzelzceļa pasažieru tiesībām ir ieviesti vairāki jauni noteikumi, kas varētu būt noderīgi arī to pasažieru aizsardzībai, kuri ceļo, izmantojot citus transporta veidus, piemēram, pienākums operatoriem kopīgot attiecīgo informāciju ar valstu izpildstruktūrām, labāki rīki valstu izpildstruktūru vajadzībām un jauna ES mēroga standartizēta veidlapa kompensācijai un atlīdzinājumam. Tāpēc šajā priekšlikumā paredzētie politikas pasākumi papildina jauno Dzelzceļa pasažieru tiesību regulu.

Šajā kontekstā ierosinātie noteikumi par tiesību labākas izpildes panākšanu, kas norādīti 2013. gada priekšlikumā par gaisa transportu (piemēram, iespēja Komisijai pieprasīt, lai valstu izpildstruktūras izmeklē gadījumus, kur pastāv aizdomas par pārvadātāju īstenotu konkrētu praksi) ir noderīgi arī to pasažieru aizsardzībai, kuri izmanto citus transporta veidus. Tāpēc tiek ierosināts paplašināt minētos noteikumus, tos attiecinot arī uz citiem transporta veidiem. Tāpēc attiecībā uz aviopasažieru tiesībām šajā priekšlikumā paredzētie politikas pasākumi papildina 2013. gada likumdošanas priekšlikumu.

Komisija 2021. gadā publicēja trīs tiesiskā regulējuma izvērtējumus par pasažieru tiesībām saistībā ar ūdens transportu un autobusu pārvadājumiem, kā arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras ceļo ar gaisa transportu 13 . Visi trīs izvērtējumi cita starpā liecina, ka attiecībā uz šo regulu izpildi vēl ir iespējami uzlabojumi.

Kā liecina vairākas Eirobarometra aptaujas, pasažieru neinformētība par savām tiesībām un problēmas šo tiesību izpildes panākšanā ir problēmas, kas pastāvīgi atkārtojas. Jaunākā aptauja, kas veikta 2019. gadā 14 , liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa ES pilsoņu zina, ka, izmantojot gaisa, dzelzceļa un ūdens transportu, kā arī autobusu pārvadājumus ES, viņus aizsargā konkrētas tiesības (šis rezultāts ir līdzīgs 2014. gada Eirobarometra aptaujas rezultātam). Šā iemesla dēļ Komisija regulāri organizē kampaņas, lai veicinātu informētību par pasažieru tiesībām, un sniedz informāciju vienotajā digitālajā vārtejā “Tava Eiropa”, kā arī pasažieru tiesību lietotnē, kas pieejama visās ES oficiālajās valodās.

Uz pasažieru neinformētību un problēmām savu tiesību izpildes panākšanā norādīja arī Eiropas Revīzijas palāta (ERP) savos 2018. un 2021. gada ziņojumos, kas minēti iepriekš.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci, šajā priekšlikumā ir ņemti vērā citi ES tiesību akti, kas pašlaik arī tiek pārskatīti vai izstrādāti. Starp tiem jo īpaši ir notiekošās iniciatīvas patērētāju aizsardzības jomā (ieskaitot ES Pasažieru tiesību regulu), kas arī papildina šo iniciatīvu, bet nepārklājas ar to.

Patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktu izpilde balstās uz diviem savstarpēji papildinošiem pīlāriem. Pirmkārt, patērētāji var izmantot privāttiesiskās izpildes rīkus — tiesisko aizsardzību tiesā vai strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā. Komisija 2023. gadā pieņēma priekšlikumu grozīt Direktīvu 2013/11/ES (Strīdu alternatīvās izšķiršanas direktīva), lai vēl vairāk uzlabotu strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā 17 vai nu individuāli, vai grupā. Ar šo priekšlikumu strīdu alternatīvā izšķiršana tiek uzlabota, jo tas nosaka pienākumu valstu izpildstruktūrām informēt pasažierus par strīdu alternatīvās izšķiršanas iespējām. Otrkārt, patērētājus var aizsargāt ar publiski tiesiskās izpildes nodrošināšanu, ko īsteno galvenokārt publiskās iestādes, kuras aizsargā patērētāju kolektīvās intereses. Patērētāju tiesību izpildi nodrošina galvenokārt valstu izpildstruktūras, kas atbild par ES pasažieru tiesību regulām. Regula (ES) 2017/2394 ( Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā ) ir papildinošs instruments, kas nosaka sadarbības satvaru, kurš valsts iestādēm no visām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ļauj kopīgi risināt jautājumus saistībā ar patērētāju noteikumu (t. sk. patērētāju tiesību) pārkāpumiem, ja pakalpojumu sniedzējs un patērētājs atrodas dažādās valstīs. Darbības, kuru pamatā ir Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un kuras tiek vērstas pret aviokompānijām un starpniekiem, ir parādījušas, ka dialogs var būt noderīgs instruments, ar ko atbalstīt pasažieru tiesību izpildes panākšanu, un arī to, ka spēkā esošie noteikumi ir jāpastiprina, jo īpaši tad, ja biļetes pirkšanā ir bijis iesaistīts starpnieks 18 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ES tiesību aktu pieņemšanai saistībā ar kopēju transporta politiku ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. panta 1. punkts. Minētā tiesību norma ir juridiskais pamats pašlaik spēkā esošajām pasažieru tiesību regulām. Turklāt saskaņā ar LESD 100. panta 2. punktu Savienības likumdevējs var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Pirms pasažieru tiesību regulu pieņemšanas pasažieru aizsardzības līmenis bija samērā ierobežots. Vienotajā tirgū daudzi pārvadātāji (ne tikai aviokompānijas, bet arī dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un kuģošanas sabiedrības, un arvien biežāk arī autobusu pārvadājumu uzņēmumi) sniedz pakalpojumus dažādās dalībvalstīs un pat ārpus tām. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem dalībniekiem (piem., pārvadātājiem, infrastruktūras pārvaldītājiem (tas īpaši attiecas uz PRM), starpniekiem u. c.), kuri bieži darbojas pāri robežām, ir vajadzīga pasažieru tiesību saskaņošana ES līmenī. Tiesību rezultatīvas izpildes panākšana joprojām ir atkarīga no sadarbības starp dalībvalstīm, un joprojām ir svarīgi, lai uzraudzības darbības tiktu veiktas valsts līmenī. Attiecībā uz atlīdzinājumu, ko piešķir starpnieki, jānorāda, ka avioceļojumu tirgum ES būtībā ir pārrobežu raksturs un daži no lielākajiem starpniekiem ir starptautiskā tirgus dalībnieki. Rīcība valstu līmenī var izraisīt kropļojumus iekšējā tirgū, bet pasažieriem ir jābūt spējīgiem aizstāvēt savas tiesības tādā pašā veidā un gūt labumu no vienādas aizsardzības neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi ceļo.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija 2020. un 2021. gadā izvērtēja pasažieru tiesību regulas attiecībā uz aviopasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām (Regula (EK) Nr. 1107/2006), ūdens transportu (Regula (ES) Nr. 1177/2010) un autobusu pārvadājumiem (Regula (ES) Nr. 181/2011). Visos trīs izvērtējumos uzsvērts tas, ka vēl joprojām ir problēmas, jo īpaši šo noteikumu piemērošanā, uzraudzībā un izpildes panākšanā. Tie parādīja, ka atbilstības uzraudzības darbību plašums dalībvalstīs ievērojami atšķiras un valstu izpildstruktūras bieži vien nepietiekami pārzina, vai un kā pasažieru tiesības tiek aizsargātas. Kopējais valstu izpildstruktūrām iesniegto sūdzību skaits joprojām kopumā ir mazs vai ļoti mazs — aptuveni 15 sūdzības uz miljonu pasažieru attiecībā uz aviopasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, aptuveni 1 sūdzība uz miljonu pasažieru attiecībā uz ūdens transporta pasažieru tiesībām un aptuveni 1,5 sūdzības uz miljonu pasažieru attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām, taču vēl joprojām nav skaidrs, vai tas tā ir tāpēc, ka pasažieru tiesības ir labi aizsargātas, vai tāpēc, ka pasažieri nesūdzas, un, ja tā, kādu iemeslu dēļ (arī tādēļ, ka viņi nezina par pasažieru tiesībām).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Kā ārējo ekspertu ieguldījums tika izmantoti arī visi trīs 2021. gadā publicētie izvērtējumi par pasažieru tiesībām attiecībā uz ūdens transportu, autobusu pārvadājumiem un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri ceļo ar gaisa transportu.

Tika ņemti vērā arī ārēji pētījumi par aviopasažieru tiesību pašreizējo aizsardzības līmeni ES 24 (2020. gads) un par pasažieru tiesībām, izmantojot multimodālo transportu 25 (2019. gads), kā arī 2019. gadā veiktā Eirobarometra aptauja par pasažieru tiesībām 26 .

Ietekmes novērtējumā tika sīki iztirzāti politikas risinājumi, kas skar divas problēmjomas, uz kurām attiecas šis priekšlikums: 1) pasažieri negūst pilnīgu labumu no savām tiesībām, jo ir nepilnības īstenošanā un izpildes panākšanā, un 2) neskaidri noteikumi par atlīdzinājumu gadījumā, ja lidojumi rezervēti, izmantojot starpnieka pakalpojumus.

Attiecībā uz šo priekšlikumu risinājums, kuram ietekmes novērtējumā dota priekšroka, ir to risinājumu apvienojums, kas sniedz vislabākos rezultātus katrā problēmjomā, t. i., 1.2. politikas risinājums (PR) attiecībā uz izpildes panākšanu un 3.2. PR attiecībā uz atlīdzinājumiem.

Attiecībā uz izpildes panākšanas jomu tika apsvērti divi politikas risinājumi:

1.1. PR mērķis ir saskaņot izpildes panākšanas un sūdzību izskatīšanas noteikumus, ieviešot pasākumus, kas paredzēti jaunajā Regulā (ES) 2021/782 par dzelzceļa pasažieru tiesībām (t. i., a)–d) pasākums) vai Komisijas 2013. gada priekšlikumā par aviopasažieru tiesībām (t. i., e) pasākums), attiecībā uz citiem transporta veidiem:

(a)pārvadātājiem, termināļu pārvaldītājiem un starpniekiem pēc valstu izpildstruktūru pieprasījuma būs jāsniedz tām attiecīgie dati; šim pasākumam būs ļoti pozitīva ietekme uz valstu izpildstruktūru veikto uzraudzības darbību, jo tas ievērojami uzlabos to zināšanas par ieinteresēto personu rīcību;

(b)pārvadātājiem un termināļu pārvaldītājiem būs jāpieņem un jāīsteno pakalpojumu kvalitātes standarti un jāziņo par to īstenošanu; pārvadātājiem būs arī jāinformē pasažieri un valstu izpildstruktūras par to, kā tie īsteno pasažieru tiesības;

(c)Komisijai tiks piešķirtas pilnvaras pieņemt standartizētas atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumu veidlapas, lai pasažieriem būtu vieglāk iesniegt pieprasījumus; šīs veidlapas atvieglos pilsoņiem pilnīgas dokumentācijas iesniegšanu ar visiem attiecīgajiem datiem, un pārvadātājiem būs pienākums tās pieņemt, paturot prātā, ka esošās pārvadātāju vai valstu izpildstruktūru veidlapas joprojām būs spēkā;

(d)valstu izpildstruktūrām vajadzības gadījumā būs jāinformē pasažieri par viņu tiesībām pieprasīt individuālu tiesisko aizsardzību, izmantojot strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūras;

(e)Komisija var pieprasīt valstu izpildstruktūrām veikt izmeklēšanu, jo īpaši lai gadījumos, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis, uzsāktu attiecīgu sadarbību starp dalībvalstīm.

1.2. PR risinājums veidots no visiem 1.1. PR pasākumiem un diviem papildu pasākumiem:

(f)uzlabotas informācijas sniegšana pasažieriem par viņu kā pasažieru tiesībām ar mērķi veicināt viņu informētību par šīm tiesībām, jo īpaši biļešu rezervēšanas un brauciena traucējumu laikā;

(g)pienākums valstu izpildstruktūrām veikt atbilstības uzraudzības darbības, pamatojoties uz riska novērtējumu; valstu izpildstruktūras pilnvērtīgi izmantos no ieinteresētajām personām saņemtos datus un izstrādās uzraudzības programmas, pamatojoties uz pasažieru tiesību noteikumu atkārtotas neievērošanas riska novērtējumu. Pārvadātāji un termināļu pārvaldītāji nodrošinās, ka valstu izpildstruktūru veikto uzraudzības darbību laikā atklātās neatbilstības tiek ātri novērstas.

Vēlamais politikas risinājums izpildes panākšanas jomā ir 1.2. PR, jo tas vislabāk nodrošina, ka pārvadātāji un termināļu operatori izpilda to attiecīgos pienākumus, sniedz ieguldījumu rezultatīvā pasažieru sūdzību izskatīšanā, kā arī optimāli panāk to, ka valstu izpildstruktūras maksimāli rezultatīvi un efektīvi nodrošina pasažieru tiesību izpildi visās dalībvalstīs. 1.2. PR rada lielākas papildu izmaksas pārvadātājiem, termināļu operatoriem un valstu izpildstruktūrām nekā 1.1. PR, taču atšķirība ir minimāla (130,7 miljoni EUR 1.1. PR salīdzinājumā ar 138 miljoniem EUR 1.2. PR, izsakot pašreizējā vērtībā, 2025.–2050. gadā attiecībā pret pamatscenāriju), un šīs papildu izmaksas atsver ieteikto pasākumu lielāks iedarbīgums. 1.2. PR ir arī visiedarbīgākais risinājums. Tas plašāk saskaņo izpildes panākšanas centienus starp dalībvalstīm.

Attiecībā uz atlīdzinājumu naudā gadījumos, kad aviobiļetes rezervētas, izmantojot starpnieku pakalpojumus, ietekmes novērtējumā tika aplūkoti trīs politikas risinājumi, proti, 3.1. PR, kas paredz, ka pasažieris var pieprasīt atlīdzinājumu tikai no pārvadātāja; 3.2. PR, kas paredz, ka pārvadātājs var izlemt, vai pasažierim ir jāpieprasa atlīdzinājums no starpnieka (ar nosacījumu, ka starpnieks tam piekrīt) vai no pārvadātāja, un 3.3. PR, kas paredz, ka pasažieris var izvēlēties, vai pieprasīt atlīdzinājumu no starpnieka vai no gaisa pārvadātāja. 3.1. PR un 3.2. PR tika uzskatīti par vienlīdz iedarbīgiem skaidrības nodrošināšanā par atlīdzināšanas procesu, jo gan starpnieks, gan gaisa pārvadātājs nodrošinātu skaidrību jau pirms rezervēšanas. Efektivitātes ziņā visaugstāk tika novērtēts 3.2. PR, kas radītu vismazākās izmaksas visām attiecīgajām personām; tam seko 3.3. PR un, visbeidzot, 3.1. PR. 3.2. PR un 3.3. PR tika uzskatīti par vienlīdz konsekventiem, jo īpaši tāpēc, ka tie nodrošina pielāgošanu Komplekso ceļojumu direktīvai un notiekošajai tās pārskatīšanai. Attiecībā uz subsidiaritāti un proporcionalitāti 3.2. PR tika novērtēts daudz augstāk nekā pārējie divi PR. Tas ir vienīgais risinājums, kas atspoguļo pašreizējos gaisa pārvadātāju sadalījuma modeļus, un paredz vismazāko iejaukšanos tirgus praksē. Šo iemeslu dēļ par vēlamo risinājumu tika izvēlēts 3.2. PR. Tiek pieņemts, ka tas radītu administratīvās izmaksas gaisa pārvadātājiem 0,07 miljonu EUR apmērā un starpniekiem 57,42 miljonu EUR apmērā, kā arī radītu apgrūtinājuma izmaksu ietaupījumus patērētājiem 1679,1 miljona EUR apmērā (visi skaitļi izteikti pašreizējā vērtībā 2025.–2050. gadā attiecībā pret pamatscenāriju) 27 .

Paredzams, ka vēlamajam risinājumam būs ļoti ierobežota ietekme uz nodarbinātību un vidi. Tas palielinās pasažieru pārliecību par pasažieru tiesību izpildes panākšanu, arī tad, kad aviobiļetes iegādātas, izmantojot starpnieka pakalpojumus, un tas savukārt veicinās pāreju uz ilgtspējīgākām patērētāju transporta izvēlēm konkrēta brauciena veikšanai. Vēlamais risinājums ir saskaņā ar Eiropas zaļā kursa un Eiropas Klimata akta vidiskajiem mērķiem. Tas palīdz sasniegt 13. ilgtspējīgas attīstības mērķi (Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi). Aplēsts, ka ietekme uz MVU papildu izmaksu ziņā būs ļoti ierobežota 28 .

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva ir iekļauta Komisijas darba programmā 2023. gadam, proti, tās II pielikumā (REFIT iniciatīvas) sadaļā “Ekonomika cilvēku labā” 29 . Tai piemīt svarīga REFIT dimensija, kas izpaužas kā tiesību saskaņošana starp transporta veidiem. Attiecībā uz pasažieriem un valstu izpildstruktūrām jāmin, ka ar ierosināto ES mēroga standartizēto pieprasījumu veidlapu, ko pasažieri vienmēr var izmantot (tā vietā, lai izmantotu pieprasījumu rīkus, kas katram pārvadātājam ir atšķirīgi), tiks vienkāršotas pasažieru un, iespējams, pārvadātāju un valstu izpildstruktūru veicamās darbības. Pārvadātājiem būs lielāka skaidrība par to, kā ievērot esošās tiesības, tādējādi palielinot īstenošanas efektivitāti. Operatoriem, kas pasažieru tiesības piemēro atbilstīgā veidā, papildu pienākumus būs iespējams izpildīt ar viszemākajām izmaksām. Operatorus, kas mēdz pieļaut atkārtotas neatbilstības dažu tiesību piemērošanā, jaunie pienākumi rosinās ieviest pārmaiņas. Valstu izpildstruktūru darbs kļūs efektīvāks, jo pārvadātājiem būs jākopīgo ar tām lielāks datu apjoms par to, kā tie izpilda noteikumus, līdz ar to būs iespējams izmantot uz risku balstītu pieeju to veiktajām pārraudzības darbībām.

Šī iniciatīva arī paredz vienkāršojumus pasažieriem, kuri izmanto starpnieku pakalpojumus, lai iegādātos aviobiļetes, jo kļūst skaidrs, kā viņiem tiks piešķirts atlīdzinājums (vēl jo svarīgāk — kurš un kad piešķirs atlīdzinājumu). Skaidri termiņi, kuros starpniekiem jāveic atlīdzinājuma maksājumi pasažieriem, aiztaupīs pasažieriem pūles iepazīties ar dažādiem noteikumiem, kuros pašlaik maksājumu kavējumi bieži vien nav paredzēti. Gan gaisa pārvadātāju, gan starpnieku atlīdzināšanas process kļūs efektīvāks, jo visām iesaistītajām personām būs skaidrība par procesu un termiņiem, kā arī informācijas kanāliem.

Iniciatīvas ietekmētie MVU būs 95 % gaisa pārvadātāju starpnieku, 85 % autobusu pārvadājumu uzņēmumu un 99 % ūdens transporta pasažieru pārvadājumu uzņēmumu 30 .

Paredzams, ka ietekme uz ES konkurētspēju un starptautisko tirdzniecību būs lielākoties neitrāla.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi

Šī iniciatīva palīdz sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) — 10. IAM “Mazināt nevienlīdzību valstīs un starp tām” (attiecībā uz pasažieriem ar invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām), 13. IAM “Rīcība klimata jomā” (uzlabotas pasažieru tiesības var motivēt cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, nevis privātos automobiļus) un 16. IAM “Nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību visiem un veidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas iestādes” (uzlaboti un pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi pasažieriem un labāki izpildes panākšanas rīki pārvaldes iestādēm).

Klimatatbilstības pārbaude

Priekšlikums ir saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi, kas noteikts Eiropas Klimata aktā, un Savienības mērķrādītājiem 2030. un 2050. gadam un palīdz sasniegt 13. IAM “Rīcība klimata jomā”, kā minēts iepriekš.

Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši 21., 26., 38. un 47. pantā attiecīgi par jebkāda veida diskriminācijas aizliegumu, personu ar invaliditāti integrāciju, augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

Pienākums kopīgot pasažieru personas datus ietekmē tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Hartas 8. pantu. Šis pienākums ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā mērķi nodrošināt, ka patērētāji tiek efektīvi aizsargāti saskaņā ar Hartas 38. pantu. Turklāt, lai vēl vairāk mazinātu ietekmi uz datu aizsardzību, tiek īstenoti datu aizsardzības pasākumi, proti, nolūka ierobežojums un skaidrs datu glabāšanas periods. Citi priekšlikuma noteikumi par pasažieru kontaktinformācijas izmantošanu palīdz ievērot tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Hartas 8. pantu, skaidri nosakot, kādus personas datus var izmantot noteiktiem nolūkiem (lai informētu pasažieri, piešķirtu viņam atlīdzinājumu, pārplānotu viņa ceļojuma maršrutu, kā arī drošuma un drošības apsvērumu dēļ) un ar kādiem nosacījumiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikumam būs ierobežota ietekme uz visu piecu grozīto regulu struktūru. Tas papildinās spēkā esošo tiesisko regulējumu, esošajiem konkrētiem transporta veidiem piemērojamajiem noteikumiem pievienojot visaptverošu prasību kopumu. Jaunās regulas struktūru veidos turpmāk aprakstītie panti.

Apsvērumi

Apsvērumos īpašs uzsvars tiks likts uz pasažieru tiesību ieguldījumu kopējā transporta politikā, patērētāju tiesību aizsardzības politikā un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas mērķu sasniegšanā. Apsvērumos ir arī īpaši izceltas priekšlikumā aplūkotās problēmas un mērķi un ierosināto pasākumu loģiskais pamats.

1. pants: grozījumi Regulā (EK) Nr. 261/2004 (par aviopasažieru tiesībām)

Šajā pantā ir ietvertas grozītajā regulā ieviesto jauno elementu definīcijas un īpaši noteikumi par jaunajām prasībām: atlīdzinājums gadījumā, kad biļete rezervēta, izmantojot starpnieka pakalpojumus; uzlabota informācija pasažieriem par viņu tiesībām, kuru sniedz biļešu rezervēšanas laikā un brauciena traucējumu laikā; pakalpojumu kvalitātes standarti, kopēja veidlapa atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem, uz risku balstīta pieeja atbilstības uzraudzībai, informācijas kopīgošana ar valstu izpildstruktūrām un informācija par strīdu alternatīvu izšķiršanu (SAI), ko sniedz valstu izpildstruktūras.

2. pants: grozījumi Regulā (EK) Nr. 1107/2006 (par invalīdu jeb personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu)

Ievērojot grozītajā regulā ietverto jauno elementu definīcijas, šis pants ietver īpašus noteikumus par jaunajām prasībām: pakalpojumu kvalitātes standarti, kopēja veidlapa atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem, uz risku balstīta pieeja atbilstības uzraudzībai, informācijas kopīgošana ar valstu izpildstruktūrām, informācija par SAI, ko sniedz valstu izpildstruktūras, sadarbība starp dalībvalstīm un starp Komisiju un Pasažieru tiesību komiteju.

3. pants: grozījumi Regulā (ES) Nr. 1177/2010 (par ūdens transporta pasažieru tiesībām)

Ievērojot grozītajā regulā ietverto jauno elementu definīcijas, šis pants ietver īpašus noteikumus par jaunajām prasībām: kopēja veidlapa atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem, uzlabota informācija pasažieriem par viņu tiesībām, kuru sniedz biļešu rezervēšanas laikā un brauciena traucējumu laikā; pakalpojumu kvalitātes standarti, uz risku balstīta pieeja atbilstības uzraudzībai, informācijas kopīgošana ar valstu izpildstruktūrām, informācija par SAI, ko sniedz valstu izpildstruktūras, sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju un Pasažieru tiesību komiteju.

4. pants: grozījumi Regulā (ES) Nr. 181/2011 (par autobusu pasažieru tiesībām)

Ievērojot grozītajā regulā ietverto jauno elementu definīcijas, šis pants ietver īpašus noteikumus par jaunajām prasībām: kopēja veidlapa atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem, uzlabota informācija pasažieriem par viņu tiesībām, kuru sniedz biļešu rezervēšanas laikā un brauciena traucējumu laikā; pakalpojumu kvalitātes standarti, uz risku balstīta pieeja pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzībai, informācijas kopīgošana ar valstu izpildstruktūrām, informācija par SAI, ko sniedz valstu izpildstruktūras, sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju un Pasažieru tiesību komiteju.

5. pants: grozījumi Regulā (ES) 2021/782 (par dzelzceļa pasažieru tiesībām)

Šajā pantā ietvertas grozītajā regulā ieviesto jauno elementu definīcijas un īpaši noteikumi par jaunajām prasībām: līdzekļi saziņai ar pasažieriem, uz risku balstīta pieeja pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzībai un sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju.

6. pants ietver kopējus regulas noteikumus par stāšanos spēkā.

Visbeidzot, regulas pielikumos ir ietvertas detalizētas pakalpojumu kvalitātes standartu specifikācijas visiem transporta veidiem, izņemot dzelzceļu.

2023/0437 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz pasažieru tiesību izpildes panākšanu Savienībā groza Regulas (EK) Nr. 261/2004, (EK) Nr. 1107/2006, (ES) Nr. 1177/2010, (ES) Nr. 181/2011 un (ES) 2021/782

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 34 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 35 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai nodrošinātu pasažieru tiesību rezultatīvu aizsardzību Savienībā, pasažieriem ceļojot ar gaisa, dzelzceļa, jūras un iekšzemes ūdensceļu transportu un ar autobusiem, būtu jāveic vairāki grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004, 36 Regulā (EK) Nr. 1107/2006 37 , Regulā (ES) Nr. 1177/2010 38 , Regulā (ES) Nr. 181/2011 39 un Regulā (ES) 2021/782 40 .

(2)Iedarbīgām pasažieru tiesībām būtu jāveicina ceļošana ar sabiedrisko transportu — šāds mērķis ir noteikts Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā, ko Komisija pieņēma 2020. gada decembrī.  

(3)Komisija visaptverošajos Regulas (EK) Nr. 1107/2006, Regulas (ES) Nr. 1177/2010 un Regulas (ES) Nr. 181/2011 izvērtējumos, ko tā veica laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam, secināja, ka pasažieru tiesību jomā pieņemto Savienības tiesību aktu iedarbīgumu apdraud pasažieru neinformētība par savām tiesībām un spēkā esošajiem noteikumiem par šo tiesību īstenošanu. Turklāt minētajos izvērtējumos arī tika secināts, ka pasažieri, ieskaitot personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, negūst pilnīgu labumu no savām tiesībām, jo pastāv nepilnības tajā, kā šīs tiesības piemēro pārvadātāji, lidostu vadības dienesti, staciju apsaimniekotāji, ostu termināļu operatori, autoostu pārvaldītāji un starpnieki, no vienas puses, un nepilnības tajā, kā šo tiesību izpildi panāk valstu izpildstruktūras, no otras puses 41 .

(4)Ir vajadzīga Regulas (EK) Nr. 261/2004, Regulas (EK) Nr. 1107/2006, Regulas (ES) Nr. 1177/2010 un Regulas (ES) Nr. 181/2011 noteikumu vienkāršošana, konsekvence un saskaņošana, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par pasažieru informēšanu par viņu tiesībām pirms brauciena un tā laikā, pasažieru tiesību izpildes panākšanu un pasažieru sūdzību izskatīšanu. Esošie noteikumi minētajās regulās būtu jāgroza, lai papildinātu nesen pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/782 42 noteikumus attiecībā uz veidlapām atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasīšanai, pakalpojumu kvalitātes standartiem, pārvadātāju pienākumiem kopīgot informāciju ar valstu izpildstruktūrām un pasažieru informēšanu, ko veic valstu izpildstruktūras, par strīdu alternatīvu izšķiršanu.

(5)Pašlaik attiecībā uz aviobiļetēm, ko rezervē, izmantojot starpnieka pakalpojumus, atlīdzināšanas process ir neskaidrs, tāpēc tas būtu jāprecizē. Starpnieki iesaistās atlīdzināšanas procesā divos dažādos veidos — vai nu tie nosūta pasažiera (kredītkartes) maksājuma rekvizītus tieši pārvadātājam (pārsūtošais starpnieks), un gaisa pārvadātājs apvērš sākotnējo maksājuma plūsmu tā, ka atlīdzinājums tiek ieskaitīts tieši pasažiera kontā, vai arī starpnieks samaksā gaisa pārvadātājam no sava konta (starpnieks, kas ir pilnvarotais tirgotājs), un, kad gaisa pārvadātājs apvērš maksājuma plūsmu, atlīdzinājuma maksājums tiek ieskaitīts starpnieka kontā. Tad starpnieks pārsūta galīgo atlīdzinājuma maksājumu pasažierim. Pasažieri bieži vien nezina, kuru atlīdzināšanas procesu starpnieks izvēlas. Starpniekam un gaisa pārvadātājam būtu jāinformē pasažieris par atlīdzināšanas procesu. Jo īpaši gaisa pārvadātājam būtu publiski jāpaziņo, vai tas sadarbojas ar starpniekiem atlīdzinājuma apstrādē un — ja tā ir — ar kuriem starpniekiem tas sadarbojas.

(6)Atlīdzinājuma maksājuma apstrāde ar tāda starpnieka palīdzību, kas veicis maksājumu gaisa pārvadātājam no sava konta (starpnieks, kas ir pilnvarotais tirgotājs), ir plaši izplatīta prakse aviācijas nozarē. Tāpēc būtu jānodrošina gaisa pārvadātājam šāda iespēja.

(7)Ja gaisa pārvadātājs atlīdzinājumus apstrādā, izmantojot šā veida starpnieka pakalpojumus, termiņš, kādā jāveic maksājums pasažierim, būtu jāpagarina līdz ne vairāk kā 14 dienām, lai ņemtu vērā abus šos atlīdzināšanas procesa posmus. Gaisa pārvadātājam būtu attiecīgi jāpārskaita atlīdzinājuma maksājums starpniekam ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, un starpniekam tas būtu jāpārskaita pasažierim nākamo septiņu dienu laikā. Ja pasažierim vēlākais 14 dienu laikā atlīdzinājums netiek samaksāts, pasažierim tomēr vajadzētu būt tiesībām saņemt atlīdzinājumu tieši no apkalpojošā gaisa pārvadātāja.

(8)Personas datu apstrādei, ko veic gaisa pārvadātāji un starpnieki, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 43 . Jebkurai personas datu apstrādei jo īpaši jānotiek saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2016/679 5. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā. Jāatzīmē, ka pienākumi sniegt pasažieriem informāciju par viņu tiesībām neskar datu pārziņa pienākumu sniegt informāciju datu subjektam atbilstīgi Regulas (ES) 2016/679 12., 13. un 14. pantam.

(9)Ja pasažieris iegādājas biļeti no starpnieka, gaisa pārvadātājam vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā tieši sazināties ar pasažieri, lai nodrošinātu, ka pasažieris saņem būtisko maršruta informāciju un ka gaisa pārvadātājs izpilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu un piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par aviācijas drošumu un drošību un par apkalpojošo pārvadātāju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 44 . Pārvadātājs drīkst izmantot šo kontaktinformāciju vienīgi nolūkā izpildīt šos pienākumus, un tas nedrīkstētu apstrādāt pasažieru kontaktinformāciju jebkādiem citiem nolūkiem. Šie personas dati būtu jādzēš 72 stundu laikā pēc pārvadājuma līguma izpildes, ja vien nav pamatoti personas datus glabāt ilgāk, lai izpildītu pienākumus attiecībā uz pasažiera tiesībām uz maršruta maiņu, atlīdzinājumu vai kompensāciju.

(10)Uz risku balstītai pieejai attiecībā uz pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzību, kuras pamatā ir ne tikai saņemtās sūdzības, bet arī atbilstības uzraudzības darbības, piemēram, inspekcijas, būtu jānodrošina, ka valstu izpildstruktūras var labāk atklāt un novērst gadījumus, kad pārvadātāji un termināļu pārvaldītāji neizpilda spēkā esošos noteikumus.

(11)Informācijas sniegšanai pasažieriem par viņu tiesībām pirms brauciena un tā laikā būtu jāveicina labāka informētība. Šādai informācijai vajadzētu būt kodolīgai, labi pamanāmai un viegli un tieši pieejamai. Tā būtu jāsniedz skaidri un saprotami, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ciktāl tas iespējams.

(12)Valstu izpildstruktūrām būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai nodrošinātu attiecīgo regulu saskaņotu interpretāciju un piemērošanu. Regulārai informācijas plūsmai no pārvadātājiem, termināļu pārvaldītājiem un starpniekiem uz valstu izpildstruktūrām par visiem ar attiecīgo regulu piemērošanu saistītajiem aspektiem būtu jāsniedz valstu izpildstruktūrām iespēja labāk izpildīt savu uzraudzības pienākumu.

(13)Pārvadātājiem un termināļu pārvaldītājiem būtu jādefinē, jāpārvalda un jāuzrauga pakalpojumu kvalitātes standarti visiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, atspoguļojot katra transporta veida darbības iezīmes. Minētajos pakalpojumu kvalitātes standartos cita starpā būtu jāiekļauj kavēšanās, reisu atcelšana, palīdzība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, sūdzību izskatīšanas mehānismi, klientu apmierinātība, kā arī tīrība. Pārvadātājiem informācija par saviem pakalpojumu kvalitātes standartiem arī būtu jādara publiski pieejama.

(14)Attiecībā uz aviopasažieru tiesībām gaisa pārvadātājiem būtu jācenšas izstrādāt nozares standartus par rokas bagāžas svaru un izmēriem nolūkā ierobežot pašreizējo atšķirīgo prakses veidu izplatību un uzlabot pasažieru ceļojumu pieredzi un būtu jāziņo par to, kā tie ievēro minētos standartus savu pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmu ietvaros. Tam, ka pārvadātāji publicē īstenošanas ziņojumus par saviem kvalitātes standartiem, būtu jāsniedz lietotājiem iespēja veikt salīdzināšanu un izdarīt pārdomātu izvēli, jāveicina konkurence, kuras pamatā ir pakalpojumu kvalitāte, un jāsekmē vienveidīga uzraudzība un izpildes panākšana, ko veic valstu izpildstruktūras.

(15)Lai pasažieriem būtu vieglāk pieprasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju saskaņā ar attiecīgajām regulām, šādiem pieprasījumiem būtu jāizveido veidlapas, kas ir derīgas visā Savienībā. Pasažieriem vajadzētu būt iespējai savus pieprasījumus iesniegt, izmantojot šādu veidlapu.

(16)Pasažieri, kuri pieprasa individuālu tiesisko aizsardzību, būtu jāinformē par iespējām iesniegt strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām sūdzības par iespējamiem attiecīgo regulu pārkāpumiem. Valstu izpildstruktūras ir vispiemērotākās šā uzdevuma izpildei.

(17)Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu un lai sniegtu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām iespējas ceļot ar gaisa transportu tāpat kā citiem pilsoņiem, gadījumā, ja gaisa pārvadātājs, tā aģenti vai ceļojumu rīkotājs pieprasa, lai personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavadītu cita persona, kura spēj sniegt palīdzību, ko nosaka piemērojamās drošuma prasības, kuras paredzētas starptautiskajos, Savienības vai valsts tiesību aktos vai kuras noteikušas kompetentās iestādes, pavadošajai personai būtu jāceļo bez maksas. Turklāt tas būtu jāsaskaņo ar esošajām tiesībām, kādas ir dzelzceļa, autobusu un ūdens transporta pasažieriem Savienībā. Turklāt, ja informācija personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek sniegta piekļūstamos formātos, tā būtu jāsniedz saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, piemēram, piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2019/882 45 I pielikumā.

(18)Šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt gaisa, dzelzceļa un ūdens transporta, kā arī autobusu pasažieru tiesību rezultatīvas izpildes panākšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā to, ka vienotajā tirgū ir jābūt vienādiem noteikumiem, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(19)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 46 . Kopējo atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumu veidlapu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. 

(20)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši 21., 26., 38. un 47. pantā attiecīgi par jebkāda veida diskriminācijas aizliegumu, personu ar invaliditāti integrāciju, augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(21)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 47 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas atzinumu sniedzis [datums],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 261/2004

Regulu (EK) Nr. 261/2004 groza šādi:

(1)regulas 2. pantā pievieno šādu definīciju:

“z) “starpnieks” ir jebkurš biļešu pārdevējs, organizators vai mazumtirgotājs – kā definēts attiecīgi Direktīvas (ES) 2015/2302 3. panta 8. un 9. punktā –, kas nav pārvadātājs.”;

(2)iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Atlīdzinājums gadījumā, kad biļete rezervēta, izmantojot starpnieka pakalpojumus

1.    Ja pasažieris biļeti iegādājies, izmantojot starpnieka pakalpojumus, apkalpojošais gaisa pārvadātājs 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atlīdzinājumu var veikt ar minētā starpnieka palīdzību saskaņā ar šo pantu.

2.    Starpnieks un gaisa pārvadātājs rezervācijas izdarīšanas un rezervācijas apstiprināšanas brīdī skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā informē pasažieri par atlīdzināšanas procesu, kas paredzēts šajā pantā.

3.     Atlīdzinājums, kas veikts, izmantojot starpnieka pakalpojumus, ir bez maksas pasažieriem un visām citām iesaistītajām personām.

4.     Gaisa pārvadātājs skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā publiski paziņo, vai tas piekrīt apstrādāt atlīdzinājumus, izmantojot starpnieku pakalpojumus, un ar kuriem starpniekiem tas piekrīt sadarboties šajā nolūkā.

5.     Ja atlīdzinājumu veic, izmantojot tādu starpnieku pakalpojumus, kas samaksājuši gaisa pārvadātājiem par biļetēm no sava konta, piemēro šādus noteikumus:

a)    gaisa pārvadātājs veic atlīdzinājumu starpniekam septiņu dienu laikā vienā darījumā, izmantojot tādu pašu maksājuma metodi, kāda izmantota rezervācijas laikā, un sasaistot maksājumu ar sākotnējo rezervācijas atsauci. Minētais septiņu dienu periods sākas dienā, kad pasažieris izdarījis izvēli par atlīdzinājumu saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Starpnieks vēlākais nākamo septiņu dienu laikā veic atlīdzinājumu pasažierim, izmantojot sākotnējo maksājuma metodi, un informē par to pasažieri un gaisa pārvadātāju;

b)    ja pasažieris 14 dienu laikā no dienas, kad izdarījis izvēli par atlīdzinājumu saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, nav saņēmis atlīdzinājumu, apkalpojošais gaisa pārvadātājs vēlākais nākamajā dienā pēc 14 dienu perioda beigām sazinās ar pasažieri, lai saņemtu maksājuma rekvizītus atlīdzinājuma veikšanai. Saņēmis minētos maksājuma rekvizītus, apkalpojošais gaisa pārvadātājs septiņu dienu laikā veic atlīdzinājumu pasažierim un informē par to pasažieri un starpnieku.

6.    Šis pants neskar apkalpojošo gaisa pārvadātāju pienākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2302.”;

(3)iekļauj šādu 14.a pantu:

“14.a pants

Informācijas nodošana

1.    Informāciju pasažieriem saskaņā ar šo regulu sniedz, izmantojot arī elektroniskus līdzekļus, ja tas ir tehniski iespējams. Ja informāciju sniedz, izmantojot šādus līdzekļus, gaisa pārvadātāji un starpnieki nodrošina, ka pasažierim ir iespēja visu saraksti, t. sk. šādas sarakstes datumus un laikus, saglabāt pastāvīgā informācijas nesējā. Visi saziņas līdzekļi ļauj pasažierim ātri sazināties un rezultatīvi komunicēt ar gaisa pārvadātāju un starpnieku.

2.    Ja pasažieris biļeti iegādājas nevis tieši no gaisa pārvadātāja, bet izmantojot starpnieka pakalpojumus, starpnieks sniedz gaisa pārvadātājam pasažiera kontaktinformāciju un rezervācijas datus. Gaisa pārvadātājs šo kontaktinformāciju drīkst izmantot tikai tiktāl, ciktāl nepieciešams, lai izpildītu tā informācijas sniegšanas, aprūpes, atlīdzinājuma, maršruta maiņas un kompensācijas pienākumus saskaņā ar šo regulu un izpildītu gaisa pārvadātāja pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par aviācijas drošumu un drošību, kā arī sniegtu informāciju pasažieriem par apkalpojošo pārvadātāju saskaņā ar tā pienākumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2111/2005 III nodaļā.

3.    Pārvadātājs dzēš kontaktinformāciju 72 stundu laikā pēc pārvadājuma līguma izpildes, ja vien nav pamatoti kontaktinformāciju glabāt ilgāk, lai izpildītu pienākumus attiecībā uz pasažiera tiesībām uz maršruta maiņu, atlīdzinājumu vai kompensāciju.

4.    Ja starpnieks iegādājas biļeti pasažiera vārdā, starpnieks biļetes rezervēšanas laikā informē gaisa pārvadātāju par to, ka tas ir rezervējis biļeti kā starpnieks. Tas sniedz gaisa pārvadātājam savu pasta un elektroniskās saziņas kontaktinformāciju. Ja starpnieks nolūkā izpildīt savus pienākumus saskaņā ar 2. punktu pieprasa saņemt informāciju, ko pasažieris saņem no gaisa pārvadātāja, starpnieks informē par to gaisa pārvadātāju, un gaisa pārvadātājs sniedz informāciju saskaņā ar 2. punktu vienlaikus starpniekam un pasažierim.

5.    Gaisa pārvadātājs sniedz starpniekam iespēju pārsūtīt un pieprasīt informāciju saskaņā ar 2. un 4. punktu biļešu rezervēšanas procesa ietvaros.”;

(4)iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

Pakalpojumu kvalitātes standarti

1.    Gaisa pārvadātāji izstrādā pakalpojumu kvalitātes standartus un ievieš kvalitātes vadības sistēmu pakalpojumu kvalitātes uzturēšanai. Pakalpojumu kvalitātes standarti attiecas vismaz uz II pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

2.    Gaisa pārvadātāji uzrauga savu sniegumu, kas tiek atspoguļots pakalpojumu kvalitātes standartu izpildē. Tie savā tīmekļvietnē publicē ziņojumu par savu pakalpojumu kvalitātes rādītājiem līdz [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma] un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Ziņojumā neietver personas datus.

3.    Lidostu vadības dienesti, kas atrodas dalībvalstī, izstrādā pakalpojumu kvalitātes standartus, pamatojoties uz attiecīgajiem II pielikumā minētajiem elementiem. Tie uzrauga savu sniegumu, ievērojot minētos standartus, un valsts publiskajām iestādēm pēc pieprasījuma nodrošina piekļuvi informācijai par saviem darbības rezultātiem.”;

(5)iekļauj šādu 16.aa pantu:

“16.aa pants

Kopēja veidlapa atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem

1.    Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido kopēju veidlapu kompensācijas un atlīdzinājuma pieprasījumiem saskaņā ar 7. un 8. pantu. Minēto kopējo veidlapu izveido formātā, kam var piekļūt personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/782 48 38. panta 2. punktā.

2.    Pasažieriem ir tiesības iesniegt savus pieprasījumus, izmantojot 1. punktā minēto kopējo veidlapu. Apkalpojošie gaisa pārvadātāji un starpnieki pieprasījumu nedrīkst noraidīt tikai tā iemesla dēļ, ka pasažieris nav izmantojis minēto veidlapu. Ja pieprasījums nav pietiekami precīzs, pārvadātājs lūdz pasažierim pieprasījumu precizēt un palīdz to izdarīt.

3.    Gaisa pārvadātāji un starpnieki savās tīmekļvietnēs norāda tādu informāciju kā e-pasta adresi, uz kuru saskaņā ar 1. punktu iesniedzamos pieprasījumus var nosūtīt elektroniskā veidā. Šo prasību nepiemēro, ja ir pieejami citi elektroniskās saziņas līdzekļi, ar kuru palīdzību pasažieri var pieprasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju, piemēram, veidlapa tīmekļvietnē vai mobilās lietotnes, ar nosacījumu, ka šie līdzekļi nodrošina kopējā veidlapā iekļautās izvēles iespējas un informāciju un ir arī pieejami kādā no Savienības oficiālajām valodām un šajā jomā starptautiski izmantotā valodā. Izmantojot šādus līdzekļus, pasažieriem nav liegts sniegt informāciju jebkurā no Savienības valodām.

4.    Komisija kopējo veidlapu dara pieejamu savā tīmekļvietnē visās Savienības valodās. Iestāde vai iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 16. panta 1. punktu un 16.a panta 3. punktu, nodrošina, ka pasažieriem ir piekļuve kopējai veidlapai.”;

(6)iekļauj šādu 16.ba, 16.bb un 16.bc pantu:

“16.ba pants

Uz risku balstīta pieeja pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzībai

1.    Valstu izpildiestādes izstrādā atbilstības uzraudzības programmu, lai, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzraudzītu, kā gaisa pārvadātāji, lidostu vadības dienesti un starpnieki izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Programma nodrošina iespēju atklāt un novērst atkārtotas neatbilstības pasažieru tiesību īstenošanā. Atbilstības uzraudzības programma ietver uzraudzības darbību reprezentatīvu izlasi.

2.    Riska novērtējuma pamatā ir faktu novērtējums, kurā ņem vērā, minētajām iestādēm iesniegtās pasažieru sūdzības, ja tādas ir, kā arī šo iestāžu veikto uzraudzības darbību konstatējumus, 16.bb panta 1. un 3. punktā minēto informāciju un citus informācijas avotus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.    Riska novērtējumu pirmo reizi veic līdz XXXX. gada [viens gads pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

4.    Atbilstības uzraudzības darbību pamatā ir risku novērtējums, un tās tiek īstenotas attiecīgā gadījumā veicot revīzijas, inspekcijas, intervijas, verifikācijas un izskatot dokumentāciju. Tās ietver gan plānotas, gan neplānotas darbības. Uzraudzības darbības ir samērīgas ar konstatētajiem riskiem.

5.    Valstu izpildiestādes nodrošina, ka gaisa pārvadātāji, lidostu vadības dienesti un starpnieki ātri izlabo uzraudzības darbību laikā konstatētās neatbilstības. Tās pieprasa, lai pārvadātāji vajadzības gadījumā iesniedz rīcības plānu neatbilstību novēršanai. 

6.    Atbilstības uzraudzības programmu saskaņā ar 1. punktu, riska novērtējumu saskaņā ar 2. punktu, kā arī to konstatējumus paziņo Komisijai līdz XXXX. gada [divi gadi pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

16.bb pants

Informācijas kopīgošana ar valstu izpildiestādēm

1.    Pārvadātāji valstu izpildiestādēm pēc to pieprasījuma bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz attiecīgos dokumentus un informāciju.

2.    Sarežģītos gadījumos valsts izpildiestāde šo laikposmu var pagarināt maksimāli līdz trim mēnešiem pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.    Valstu izpildiestādes, veicot savus uzdevumus, ņem vērā informāciju, ko tām iesniegusi iestāde, kas norīkota izskatīt sūdzības, ja tā ir cita iestāde.

16.bc pants

Informācija, ko valstu izpildiestādes sniedz par strīdu alternatīvu izšķiršanu

Valsts izpildiestāde, kam pasažieris iesniedzis sūdzību, vai jebkura cita iestāde, ko šim nolūkam izraudzījusies dalībvalsts, informē sūdzības iesniedzēju par viņa tiesībām vērsties pie strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām, lai panāktu individuālu tiesisko aizsardzību.”;

(7)šīs regulas I pielikumu pievieno kā II pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1107/2006

Regulu (EK) Nr. 1107/2006 groza šādi:

(1)regulas 4. panta 2. punktā pievieno šādu teikumu:

“Gaisa pārvadātāji, to aģenti vai ceļojumu rīkotājs nodrošina, ka šāda pavadošā persona ceļo bez maksas un, ja tas ir praktiski iespējams, sēž blakus invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.”;

(2)iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

Pakalpojumu kvalitātes standarti gaisa pārvadātājiem

1.    Gaisa pārvadātāji izstrādā pakalpojumu kvalitātes standartus un ievieš kvalitātes vadības sistēmu pakalpojumu kvalitātes uzturēšanai. Pakalpojumu kvalitātes standarti attiecas vismaz uz III pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

2.    Gaisa pārvadātāji uzrauga savu sniegumu, kas tiek atspoguļots pakalpojumu kvalitātes standartu izpildē. Tie savā tīmekļvietnē publicē ziņojumu par savu pakalpojumu kvalitātes rādītājiem līdz [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma] un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Minētajā ziņojumā neietver personas datus.”;

(3)iekļauj šādu 14.a–14.d pantu:

“14.a pants

Uz risku balstīta pieeja pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzībai

1.    Valstu izpildiestādes, kas minētas 14. panta 1. punktā, izstrādā atbilstības uzraudzības programmu, lai, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzraudzītu, kā gaisa pārvadātāji, lidostu vadības dienesti un ceļojumu rīkotāji izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Programma nodrošina iespēju atklāt un novērst atkārtotas neatbilstības pasažieru tiesību īstenošanā. Atbilstības uzraudzības programma ietver uzraudzības darbību reprezentatīvu izlasi.

2.    Riska novērtējuma pamatā ir faktu novērtējums, kurā ņem vērā, minētajām iestādēm iesniegtās pasažieru sūdzības, ja tādas ir, kā arī šo iestāžu veikto uzraudzības darbību konstatējumus, 10.a pantā un 14.b panta 1. un 3. punktā minēto informāciju un citus informācijas avotus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.    Riska novērtējumu pirmo reizi veic līdz XXXX. gada [viens gads pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

4.    Atbilstības uzraudzības darbību pamatā ir risku novērtējums, un tās tiek īstenotas attiecīgā gadījumā veicot revīzijas, inspekcijas, intervijas, verifikācijas un izskatot dokumentāciju. Tās ietver gan plānotas, gan neplānotas darbības. Uzraudzības darbības ir samērīgas ar konstatētajiem riskiem.

5.    Valstu izpildiestādes nodrošina, ka gaisa pārvadātāji, lidostu vadības dienesti un ceļojumu rīkotāji ātri izlabo uzraudzības darbību laikā konstatētās neatbilstības. Tās pieprasa, lai gaisa pārvadātāji, lidostu vadības dienesti un ceļojumu rīkotāji vajadzības gadījumā iesniedz rīcības plānu neatbilstību novēršanai. 

6.    Atbilstības uzraudzības programmu saskaņā ar 1. punktu, riska novērtējumu saskaņā ar 2. punktu, kā arī to konstatējumus paziņo Komisijai līdz XXXX. gada [divi gadi pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

14.b pants

Informācijas kopīgošana ar valstu izpildiestādēm

1.    Gaisa pārvadātāji, lidostu vadības dienesti un ceļojumu rīkotāji valstu izpildiestādēm pēc to pieprasījuma bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz attiecīgos dokumentus un informāciju.

2.    Sarežģītos gadījumos valsts izpildiestāde šo laikposmu var pagarināt maksimāli līdz trim mēnešiem pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.    Iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 14. panta 1. punktu, veicot savus uzdevumus, ņem vērā informāciju, ko tai iesniegusi iestāde, kura norīkota izskatīt sūdzības, ja tā ir cita iestāde.

14.c pants

Informācija, ko valstu izpildiestādes sniedz par strīdu alternatīvu izšķiršanu

Valsts izpildiestāde, kam pasažieris iesniedzis sūdzību, vai jebkura cita iestāde, ko šim nolūkam saskaņā ar 15. panta 2. punktu izraudzījusies dalībvalsts, informē sūdzības iesniedzēju par viņa tiesībām vērsties pie strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām, lai panāktu individuālu tiesisko aizsardzību.

14.d pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

1.    Dalībvalstis regulāri nosūta Komisijai attiecīgo informāciju par šīs regulas piemērošanu, un Komisija šo informāciju elektroniski dara pieejamu pārējām dalībvalstīm.

2.    Pēc Komisijas pieprasījuma valsts izpildiestādes izmeklē gadījumus, kur pastāv aizdomas par viena vai vairāku gaisa pārvadātāju, lidostu vadības dienestu un ceļojumu rīkotāju šajā regulā noteikto pienākumu neizpildes konkrētu praksi, un četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo savus konstatējumus Komisijai.”;

(4)iekļauj šādu 16.a pantu:

“16.a pants

Pasažieru tiesību komiteja

1.    Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/782 49 38. pantā.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

(5)šīs regulas II pielikumu pievieno kā III pielikumu.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1177/2010

Regulu (ES) Nr. 1177/2010 groza šādi:

(1)regulas 16. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu: 

“1. Ja pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniegšana vai kruīza atiešana tiek atcelta vai aizkavējas, pārvadātājs vai attiecīgā gadījumā termināļa operators informē pasažierus, kuri izbrauc no ostas termināļiem, vai, ja iespējams, pasažierus, kuri izbrauc no ostām, pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 30 minūtes pēc plānotā atiešanas laika par situāciju un par viņu kā pasažieru tiesībām saskaņā ar šo regulu, un par paredzamo atiešanas laiku un paredzamo pienākšanas laiku, tiklīdz šāda informācija ir pieejama.”;

(b)pievieno šādu daļu:

“4. Informāciju, kas prasīta 1. un 2. punktā, 1. punktā noteiktajā termiņā sniedz elektroniskiem līdzekļiem visiem pasažieriem, ja pasažieris ir tam piekritis un, pērkot biļeti, ir sniedzis pārvadātājam vai attiecīgā gadījumā termināļa operatoram nepieciešamo kontaktinformāciju.”;

(2)iekļauj šādu 19.a pantu:

“19.a pants

Kopēja veidlapa atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem

1.    Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido kopēju veidlapu atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem saskaņā ar 18. un 19. pantu. Minēto kopējo veidlapu izveido formātā, kam var piekļūt personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/782 50 38. panta 2. punktā.

2.    Pasažieriem ir tiesības iesniegt savus pieprasījumus, izmantojot 1. punktā minēto kopējo veidlapu. Pārvadātāji atlīdzinājuma vai kompensācijas pieprasījumu nedrīkst noraidīt tikai tikai tā iemesla dēļ, ka pasažieris nav izmantojis minēto veidlapu. Ja pieprasījums nav pietiekami precīzs, pārvadātāji lūdz pasažierim pieprasījumu precizēt un palīdz to izdarīt.

3.    Pārvadātāji savās tīmekļvietnēs norāda elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, e-pasta adresi, uz kuru pasažieri var nosūtīt saskaņā ar 1. punktu iesniedzamos pieprasījumus. Šo prasību nepiemēro, ja ir pieejami citi elektroniskās saziņas līdzekļi, ar kuru palīdzību pasažieri var pieprasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju, piemēram, veidlapa tīmekļvietnē vai mobilās lietotnes, ar nosacījumu, ka šie līdzekļi nodrošina kopējā veidlapā iekļautās izvēles iespējas un informāciju un ir arī pieejami kādā no Savienības oficiālajām valodām un šajā jomā starptautiski izmantotā valodā. Izmantojot šādus līdzekļus, pasažieriem nav liegts sniegt informāciju jebkurā no Savienības valodām.

4.    Komisija kopējo veidlapu dara pieejamu savā tīmekļvietnē visās Savienības valodās. Struktūra vai struktūras, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 25. panta 1. un 3. punktu, nodrošina, ka pasažieriem ir piekļuve kopējai veidlapai.”;

(3)regulas 23. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu groza šādi:

i) pirms pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu:

“Pārdodot tādu pārvadājumu pakalpojumu biļetes, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, pārvadātāji, biļešu pārdevēji, ceļojumu aģenti, ceļojumu rīkotāji un termināļa operatori savās attiecīgajās kompetences jomās nodrošina, ka pasažieriem tiek sniegta atbilstoša un visaptveroša informācija par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu.”;

ii) otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Pārvadātāji, termināļa operatori un attiecīgos gadījumos ostas iestādes savās attiecīgajās kompetences jomās arī nodrošina, ka informācija par pasažieru tiesībām saskaņā ar šo regulu ir publiski pieejama gan uz kuģiem un, ja iespējams, ostās, gan ostas termināļos.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. “Pārvadātāji, termināļa operatori un attiecīgos gadījumos ostas iestādes atbilstīgā veidā pasažieriem uz kuģiem, ostās, ja tas ir iespējams, un ostas termināļos dara zināmu savu kontaktinformāciju un tās izpildstruktūras kontaktinformāciju, ko attiecīgā dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 25. panta 1. punktu.”;

(4)iekļauj šādu 23.a pantu:

“23.a pants

Līdzekļi saziņai ar pasažieriem

Šīs regulas 16., 22. un 23. pantā minēto informāciju sniedz visatbilstīgākajā formātā, ja tas ir tehniski iespējams — elektroniskiem līdzekļiem.

Ja informāciju sniedz, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, pārvadātāji, termināļa operatori, ostas iestādes, ceļojumu aģenti, ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji nodrošina, ka pasažierim ir iespēja visu saraksti, t. sk. šādas sarakstes datumus un laikus, saglabāt pastāvīgā informācijas nesējā. Visi saziņas līdzekļi ļauj pasažieriem ātri sazināties un efektīvi komunicēt ar minētajām struktūrām.”;

(5)iekļauj šādu 24.a pantu:

“24.a pants

Pakalpojumu kvalitātes standarti

1.    Pārvadātāji izstrādā pakalpojumu kvalitātes standartus un ievieš kvalitātes vadības sistēmu pakalpojumu kvalitātes uzturēšanai. Pakalpojumu kvalitātes standarti attiecas vismaz uz V pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

2.    Pārvadātāji uzrauga savu sniegumu, kas tiek atspoguļots pakalpojumu kvalitātes standartu izpildē. Tie internetā publicē ziņojumu par savu pakalpojumu kvalitātes rādītājiem līdz [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma] un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Ziņojumā neietver personas datus.

3.    Termināļu operatori nosaka pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standartus, pamatojoties uz attiecīgajiem V pielikumā minētajiem elementiem. Tie uzrauga savu sniegumu, ievērojot minētos standartus, un valsts publiskajām iestādēm pēc pieprasījuma nodrošina piekļuvi informācijai par saviem darbības rezultātiem.”;

(6)iekļauj šādu 25.a, 25.b un 25.c pantu:

“25.a pants

Uz risku balstīta pieeja pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzībai

1.    Valstu izpildstruktūras izstrādā atbilstības uzraudzības programmu, lai, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzraudzītu, kā pārvadātāji, termināļa operatori, ostas iestādes, ceļojumu aģenti, ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Programma nodrošina iespēju atklāt un novērst atkārtotas neatbilstības pasažieru tiesību īstenošanā. Atbilstības uzraudzības programma ietver uzraudzības darbību reprezentatīvu izlasi.

2.    Riska novērtējuma pamatā ir faktu novērtējums, kurā ņem vērā, minētajām struktūrām iesniegtās pasažieru sūdzības, ja tādas ir, kā arī šo struktūru veikto uzraudzības darbību konstatējumus, 25.b panta 1. un 3. punktā minēto informāciju un citus informācijas avotus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.    Riska novērtējumu pirmo reizi veic līdz XXXX. gada [viens gads pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

4.    Atbilstības uzraudzības darbību pamatā ir risku novērtējums, un tās tiek īstenotas attiecīgā gadījumā veicot revīzijas, inspekcijas, intervijas, verifikācijas un izskatot dokumentāciju. Tās ietver gan plānotas, gan neplānotas darbības. Uzraudzības darbības ir samērīgas ar konstatētajiem riskiem.

5.    Valstu izpildstruktūras nodrošina, ka pārvadātāji, termināļa operatori, ostas iestādes, ceļojumu aģenti, ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji ātri izlabo uzraudzības darbību laikā konstatētās neatbilstības. Tās pieprasa, lai pārvadātāji vajadzības gadījumā iesniedz rīcības plānu neatbilstību novēršanai. 

6.    Atbilstības uzraudzības programmu saskaņā ar 1. punktu, riska novērtējumu saskaņā ar 2. punktu, kā arī to konstatējumus paziņo Komisijai līdz XXXX. gada [divi gadi pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Attiecīgā gadījumā tos iekļauj 26. pantā minētajos ziņojumos.

25.b pants

Informācijas kopīgošana ar valstu izpildstruktūrām

1.    Pārvadātāji, termināļa operatori un ostas iestādes attiecīgā gadījumā valstu izpildstruktūrām pēc to pieprasījuma bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz attiecīgos dokumentus un informāciju.

2.    Sarežģītos gadījumos valsts izpildstruktūra šo laikposmu var pagarināt maksimāli līdz trim mēnešiem pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.    Valstu izpildstruktūras, veicot savus uzdevumus, ņem vērā informāciju, ko tām iesniegusi struktūra, kas saskaņā ar 25. panta 3. punktu norīkota izskatīt sūdzības, ja tā ir cita struktūra.

25.c pants

Informācija, ko valstu izpildstruktūras sniedz par strīdu alternatīvu izšķiršanu

Valsts izpildstruktūra, kam pasažieris iesniedzis sūdzību, vai jebkura cita struktūra, ko šim nolūkam saskaņā ar 25. panta 3. punktu izraudzījusies dalībvalsts, informē sūdzības iesniedzēju par viņa tiesībām vērsties pie strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām, lai panāktu individuālu tiesisko aizsardzību.”;

(7)iekļauj šādu 27.a pantu:

“27.a pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

1.    Dalībvalstis regulāri nosūta Komisijai attiecīgo informāciju par šīs regulas piemērošanu, un Komisija šo informāciju elektroniski dara pieejamu pārējām dalībvalstīm.

2.    Pēc Komisijas pieprasījuma valstu izpildstruktūras izmeklē gadījumus, kur pastāv aizdomas par viena vai vairāku pārvadātāju, termināļa operatoru, ostas iestāžu, ceļojumu aģentu, biļešu pārdevēju un ceļojumu rīkotāju šajā regulā noteikto pienākumu neizpildes konkrētu praksi, un četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo savus konstatējumus Komisijai.”;

(8)iekļauj šādu 28.a pantu:

“28.a pants

Pasažieru tiesību komiteja

1.    Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Regulas (ES) 2021/782 51 38. pantā.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

(9)šīs regulas III pielikumu pievieno kā V pielikumu.

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 181/2011

Regulu (ES) Nr. 181/2011 groza šādi:

(1)iekļauj šādu 19.a pantu:

“19.a pants

Kopēja veidlapa atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem

1.    Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido kopēju veidlapu atlīdzinājuma un kompensācijas pieprasījumiem saskaņā ar šīs regulas 19. pantu. Minēto kopējo veidlapu izveido formātā, kam var piekļūt personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/782 52 38. panta 2. punktā.

2.    Pasažieriem ir tiesības iesniegt savus pieprasījumus, izmantojot 1. punktā minēto kopējo veidlapu. Pārvadātāji atlīdzinājuma vai kompensācijas pieprasījumu nedrīkst noraidīt tikai tikai tā iemesla dēļ, ka pasažieris nav izmantojis minēto veidlapu. Ja pieprasījums nav pietiekami precīzs, pārvadātājs lūdz pasažierim pieprasījumu precizēt un palīdz to izdarīt.

3.    Pārvadātāji savās tīmekļvietnēs norāda elektroniskos saziņas līdzekļus, piemēram, e-pasta adresi, uz kuru pasažieri var nosūtīt saskaņā ar 1. punktu iesniedzamos pieprasījumus. Šo prasību nepiemēro, ja ir pieejami citi elektroniskās saziņas līdzekļi, ar kuru palīdzību pasažieri var pieprasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju, piemēram, veidlapa tīmekļvietnē vai mobilās lietotnes, ar nosacījumu, ka šie līdzekļi nodrošina kopējā veidlapā iekļautās izvēles iespējas un informāciju un ir arī pieejami kādā no Savienības oficiālajām valodām un šajā jomā starptautiski izmantotā valodā. Izmantojot šādus līdzekļus, pasažieriem nav liegts sniegt informāciju jebkurā no Savienības valodām.

4.    Komisija kopējo veidlapu dara pieejamu savā tīmekļvietnē visās Savienības valodās. Struktūra vai struktūras, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 28. panta 1. un 3. punktu, nodrošina, ka pasažieriem ir piekļuve kopējai veidlapai.”;

(2)regulas 20. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja regulārais pārvadājums tiek atcelts vai aizkavējas tā atiešanas laiks, pārvadātājs vai attiecīgā gadījumā autoostas pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 30 minūtes pēc publiskotā atiešanas laika informē pasažierus, kuri izbrauc no autoostām, par situāciju un par viņu kā pasažieru tiesībām saskaņā ar šo regulu, un par paredzamo atiešanas laiku, tiklīdz šāda informācija ir pieejama.”;

(b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Informāciju, kas prasīta 1. un 2. punktā, 1. punktā noteiktajā termiņā sniedz arī elektroniskiem līdzekļiem visiem pasažieriem, arī tiem, kuri izbrauc no autobusu pieturām, ja pasažieris ir tam piekritis un, pērkot biļeti, ir sniedzis pārvadātājam vai attiecīgā gadījumā autoostas pārvaldītājam nepieciešamo kontaktinformāciju.”;

(3)V nodaļas virsrakstu aizstāj ar virsrakstu “Vispārīgi noteikumi, pakalpojumu kvalitāte un sūdzības”;

(4)regulas 24. pantu groza šādi:

(a)pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās visa brauciena laikā sniedz pasažieriem atbilstīgu informāciju visiem pieejamā formātā un tajās pašās valodās, kurās informāciju parasti sniedz visiem pasažieriem.”;

(b)otro teikumu svītro;

(5)regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pārdodot autobusu pārvadājumu biļetes, pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji savās attiecīgajās kompetences jomās nodrošina, ka pasažieriem sniedz:

a) atbilstošu un visaptverošu informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

b) pārvadātāju vai attiecīgā gadījumā autoostas pārvaldītāju kontaktinformāciju;

c) tās izpildstruktūras vai to izpildstruktūru kontaktinformāciju, ko dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 28. panta 1. punktu.

Ja iespējams, šo informāciju sniedz arī elektroniskiem līdzekļiem, arī autoostās un attiecīgā gadījumā internetā. Pēc personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām lūguma informāciju, ja iespējams, sniedz piekļūstamā formātā.”;

(6)iekļauj šādu 25.a pantu:

“25.a pants

Līdzekļi saziņai ar pasažieriem

Šīs regulas 20., 24. pantā un 25. panta 1. punktā minēto informāciju sniedz visatbilstīgākajā formātā, ja tas ir tehniski iespējams — elektroniskiem līdzekļiem.

Ja informāciju sniedz, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, biļešu pārdevēji, ceļojumu aģenti un ceļojumu rīkotāji nodrošina, ka pasažierim ir iespēja visu saraksti, t. sk. šādas sarakstes datumus un laikus, saglabāt pastāvīgā informācijas nesējā. Visi saziņas līdzekļi ļauj pasažieriem ātri sazināties un efektīvi komunicēt ar minētajām struktūrām.”;

(7)iekļauj šādu 26.a pantu:

“26.a pants

Pakalpojumu kvalitātes standarti

1.    Pārvadātāji izstrādā pakalpojumu kvalitātes standartus un ievieš kvalitātes vadības sistēmu pakalpojumu kvalitātes uzturēšanai. Pakalpojumu kvalitātes standarti attiecas vismaz uz III pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

2.    Pārvadātāji uzrauga savu sniegumu, kas tiek atspoguļots pakalpojumu kvalitātes standartu izpildē. Tie internetā publicē ziņojumu par savu pakalpojumu kvalitātes rādītājiem līdz [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma] un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Ziņojumā neietver personas datus.

3.    Autoostu pārvaldītāji nosaka pakalpojumu kvalitātes standartus, pamatojoties uz attiecīgajiem III pielikumā minētajiem elementiem. Tie uzrauga savu sniegumu, ievērojot minētos standartus, un valsts publiskajām iestādēm pēc pieprasījuma nodrošina piekļuvi informācijai par saviem darbības rezultātiem.”;

(8)iekļauj šādu 28.a, 28.b un 28.c pantu:

“28.a pants

Uz risku balstīta pieeja pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzībai

1.    Valstu izpildstruktūras izstrādā atbilstības uzraudzības programmu, lai, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzraudzītu, kā pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Programma nodrošina iespēju atklāt un novērst atkārtotas neatbilstības pasažieru tiesību īstenošanā. Atbilstības uzraudzības programma ietver uzraudzības darbību reprezentatīvu izlasi.

2.    Riska novērtējuma pamatā ir faktu novērtējums, kurā ņem vērā, minētajām struktūrām iesniegtās pasažieru sūdzības, ja tādas ir, kā arī šo struktūru veikto uzraudzības darbību konstatējumus, 28.b panta 1. un 3. punktā minēto informāciju un citus informācijas avotus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.    Riska novērtējumu pirmo reizi veic līdz XXXX. gada [viens gads pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

4.    Atbilstības uzraudzības darbību pamatā ir risku novērtējums, un tās tiek īstenotas attiecīgā gadījumā veicot revīzijas, inspekcijas, intervijas, verifikācijas un izskatot dokumentāciju. Tās ietver gan plānotas, gan neplānotas darbības. Uzraudzības darbības ir samērīgas ar konstatētajiem riskiem.

5.    Valstu izpildstruktūras nodrošina, ka pārvadātāji, autoostu pārvaldītāji, ceļojumu aģenti, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji ātri izlabo uzraudzības darbību laikā konstatētās neatbilstības. Tās pieprasa, lai pārvadātāji vajadzības gadījumā iesniedz rīcības plānu neatbilstību novēršanai. 

6.    Atbilstības uzraudzības programmu saskaņā ar 1. punktu, riska novērtējumu saskaņā ar 2. punktu, kā arī to konstatējumus paziņo Komisijai līdz XXXX. gada [divi gadi pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Attiecīgā gadījumā tos iekļauj 29. pantā minētajos ziņojumos.

28.b pants

Informācijas kopīgošana ar valstu izpildstruktūrām

1.    Pārvadātāji un autoostu pārvaldītāji valstu izpildstruktūrām pēc to pieprasījuma bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz attiecīgos dokumentus un informāciju.

2.    Sarežģītos gadījumos valsts izpildstruktūra šo laikposmu var pagarināt maksimāli līdz trim mēnešiem pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.    Valstu izpildstruktūras, veicot savus uzdevumus, ņem vērā informāciju, ko tām iesniegusi struktūra, kas saskaņā ar 28. panta 3. punktu norīkota izskatīt sūdzības, ja tā ir cita struktūra.

28.c pants

Informācija, ko valstu izpildstruktūras sniedz par strīdu alternatīvu izšķiršanu

Valsts izpildstruktūra, kam pasažieris iesniedzis sūdzību, vai jebkura cita struktūra, ko šim nolūkam saskaņā ar 28. panta 3. punktu izraudzījusies dalībvalsts, informē sūdzības iesniedzēju par viņa tiesībām vērsties pie strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām, lai panāktu individuālu tiesisko aizsardzību.”;

(9)iekļauj šādu 30.a pantu:

“30.a pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

1.    Dalībvalstis regulāri nosūta Komisijai attiecīgo informāciju par šīs regulas piemērošanu, un Komisija šo informāciju elektroniski dara pieejamu pārējām dalībvalstīm.

2.    Pēc Komisijas pieprasījuma valstu izpildstruktūras izmeklē gadījumus, kur pastāv aizdomas par viena vai vairāku pārvadātāju, autoostu pārvaldītāju, biļešu pārdevēju, ceļojumu aģentu un ceļojumu rīkotāju šajā regulā noteikto pienākumu neizpildes konkrētu praksi, un četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo savus konstatējumus Komisijai.”;

(10)regulā iekļauj šādu 31.a pantu:

“31.a pants

Pasažieru tiesību komiteja

1.    Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Regulas (ES) 2021/782 53 38. pantā.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

(11)šīs regulas IV pielikumu iekļauj kā III pielikumu.

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/782

Regulu (ES) 2021/782 groza šādi:

(1)iekļauj šādu 30.a pantu:

“30.a pants

Līdzekļi saziņai ar pasažieriem

Ja informāciju saskaņā ar šo regulu pasažieriem sniedz, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji nodrošina, ka pasažierim ir iespēja visu saraksti, t. sk. šādas sarakstes datumus un laikus, saglabāt pastāvīgā informācijas nesējā. Visi saziņas līdzekļi ļauj pasažieriem ātri sazināties un efektīvi komunicēt ar minētajām struktūrām.”;

(2)iekļauj šādu 32.a pantu:

“32.a pants

Uz risku balstīta pieeja pasažieru tiesību ievērošanas uzraudzībai

1.    Valstu izpildes struktūras izstrādā atbilstības uzraudzības programmu, lai, pamatojoties uz riska novērtējumu, uzraudzītu, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji izpilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Programma nodrošina iespēju atklāt un novērst atkārtotas neatbilstības pasažieru tiesību īstenošanā. Atbilstības uzraudzības programma ietver uzraudzības darbību reprezentatīvu izlasi.

2.    Riska novērtējuma pamatā ir faktu novērtējums, kurā ņem vērā, minētajām struktūrām iesniegtās pasažieru sūdzības, ja tādas ir, kā arī šo struktūru veikto uzraudzības darbību konstatējumus, 32. panta 2. punktā minēto informāciju un citus informācijas avotus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.    Riska novērtējumu pirmo reizi veic līdz XXXX. gada [viens gads pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem.

4.    Atbilstības uzraudzības darbību pamatā ir risku novērtējums, un tās tiek īstenotas attiecīgā gadījumā veicot revīzijas, inspekcijas, intervijas, verifikācijas un izskatot dokumentāciju. Tās ietver gan plānotas, gan neplānotas darbības. Uzraudzības darbības ir samērīgas ar konstatētajiem riskiem.

5.    Valstu izpildes struktūras nodrošina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji ātri izlabo uzraudzības darbību laikā konstatētās neatbilstības. Tās pieprasa, lai pārvadātāji vajadzības gadījumā iesniedz rīcības plānu neatbilstību novēršanai. 

6.    Atbilstības uzraudzības programmu saskaņā ar 1. punktu, riska novērtējumu saskaņā ar 2. punktu, kā arī to konstatējumus paziņo Komisijai līdz XXXX. gada [divi gadi pēc dienas, kad šī regula kļūst piemērojama] 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Attiecīgā gadījumā tos iekļauj 32. panta 3. punktā minētajos ziņojumos.”;

(3)iekļauj šādu 34.a pantu:

“34.a pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

1.    Dalībvalstis regulāri nosūta Komisijai attiecīgo informāciju par šīs regulas piemērošanu, un Komisija šo informāciju elektroniski dara pieejamu pārējām dalībvalstīm.

2.    Pēc Komisijas pieprasījuma valstu izpildes struktūras izmeklē gadījumus, kur pastāv aizdomas par viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju, staciju apsaimniekotāju, biļešu pārdevēju un ceļojumu rīkotāju šajā regulā noteikto pienākumu neizpildes konkrētu praksi, un četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo savus konstatējumus Komisijai.”.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [viens gads pēc stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Pasažieru tiesību tiesisko regulējumu veido piecas regulas: Regula (EK) Nr. 261/2004 un Regula (EK) Nr. 1107/2006 attiecībā uz gaisa transportu, Regula (ES) Nr. 1177/2010 attiecībā uz ūdens transportu, Regula (ES) Nr. 181/2011 attiecībā uz autobusu pārvadājumiem un Regula (ES) 2021/782, ar ko aizstāj Regulu (EK) Nr. 1371/2007, attiecībā uz dzelzceļa transportu.

(2)    COM(2020) 789 final: Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni.

(3)    Sk. ietekmes novērtējumu SWD(2023) 386, 2. iedaļu par problēmas izklāstu.

(4)     https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_19_6814 . Tiek gatavota jauna Eirobarometra aptauja par pasažieru tiesībām, kuras rezultāti gaidāmi 2024. gada 1. ceturksnī.

(5)    Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 30/ 2018: “ES pasažieru tiesības ir visaptverošas, tomēr pasažieriem joprojām jācīnās par to ievērošanu” .

(6)     Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 15/2021: “Aviopasažieru tiesības Covid-19 pandēmijas laikā: svarīgas tiesības nav aizsargātas, lai gan Komisija centās rīkoties” .

(7)    Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru tiesībām multimodālu braucienu kontekstā (COM(2023) 752 final, 29.11.2023.).

(8)    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus (COM(2013) 130 final, 13.3.2013.).

(9)     https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2023-0344_LV.html .

(10)    Komisijas darba programma 2023. gadam “Stabila un vienota Savienība” (COM(2022) 548 final, 18.10.2022.).

(11)    Komisijas 2024. gada darba programma “Rezultāti šodien un gatavība rītdienai” (COM(2023) 638 final, 17.10.2023.), III pielikums, 26. lpp., Nr. 109.

(12)    Sk. iestāžu procedūru 2013/0072(COD) https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?reference=2013/0072(COD)&l=en . un kopīgo 2023. un 2024. gada likumdošanas prioritāšu sarakstu: https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/thematicnote.do?id=41380&l=en .

(13)     SWD(2021) 417 , SWD(2021) 413 un SWD(2021) 415 .  https://transport.ec.europa.eu/news-events/news/evaluation-confirms-better-protection-air-ship-and-bus-passengers-thanks-eu-law-2021-12-15_en .

(14)    Eirobarometra 2019. gada speciālaptauja par ES pilsoņu viedokli par pasažieru tiesībām, https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2200 .

(15)    Priekšlikums attiecībā uz pasažieru tiesību izpildes panākšanu Savienībā grozīt Regulas (EK) Nr. 261/2004, (EK) Nr. 1107/2006, (ES) Nr. 1177/20, (ES) Nr. 181/2011 un (ES) 2021/782 (COM(2023) 753 final, 29.11.2023.).

(16)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13255-Revision-of-the-Air-Services-Regulation_lv .

(17)    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvu 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu, kā arī Direktīvas (ES) 2015/2302, (ES) 2019/2161 un (ES) 2020/1828 (COM(2023) 649 final, 17.10.2023.).

(18)     https://commission.europa.eu/live-work-travel-eu/consumer-rights-and-complaints/enforcement-consumer-protection/coordinated-actions/air-travel_lv .

(19)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1926 (2017. gada 31. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu (OV L 272, 21.10.2017., 1. lpp.).

(20)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12912-EU-wide-multimodal-travel-new-specifications-for-information-services_lv .

(21)    Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (COM(2021) 813 final — 2021/0419 (COD)) — (EP un Padome par provizorisko tekstu vienojās 2023. gada jūnijā).

(22)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par kopīgas Eiropas mobilitātes datu telpas izveidi (COM(2023)751 final, 29.11.2023.).

(23)    Plašāku informāciju par apspriešanos ar ieinteresētajām personām sk. kopsavilkuma ziņojumā ietekmes novērtējuma (SWD(2023) 386) 2. pielikumā.

(24)     Pētījums par aviopasažieru tiesību pašreizējo aizsardzības līmeni ES — ES Publikāciju birojs (europa.eu) .

(25)    Pētījums par pasažieru tiesībām multimodālā transporta kontekstā (2019. gada jūnijs): https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/f176da6f-d9ca-11e9-9c4e-01aa75ed71a1 .

(26)    Eirobarometra 2019. gada speciālaptauja par ES pilsoņu viedokli par pasažieru tiesībām, https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2200 .

(27)    SWD(2023) 386.

(28)    SWD(2023) 386.

(29)    COM(2022) 548 final, II pielikums, REFIT priekšlikumi, 7. lpp., Nr. 6.

(30)    SWD(2023) 386.

(31)    SWD(2023) 386.

(32)    COM(2023) 168 final.

(33)    Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem šāds pienākums jau ir saskaņā ar 29. pantu Regulā (ES) 2021/782 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem.

(34)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(35)    OV C [..], [..], [..]. lpp.

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/261/oj ).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1107/oj ).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1177/oj ).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (2011. gada 16. februāris) par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.1.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/181/oj ).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

(41)     SWD(2021) 417 , SWD(2021) 413 un SWD(2021) 415 .

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (OV L 344, 27.12.2004., 15. lpp.).

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.), ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj .

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1245/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

(52)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/782 (2021. gada 29. aprīlis) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 172, 17.5.2021., 1. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/782/oj ).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.11.2023

COM(2023) 753 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula,

ar ko attiecībā uz pasažieru tiesību izpildes panākšanu Savienībā groza Regulas (EK) Nr. 261/2004, (EK) Nr. 1107/2006, (ES) Nr. 1177/2010, (ES) Nr. 181/2011 un (ES) 2021/782

I PIELIKUMS

2. PIELIKUMS

MINIMĀLIE PAKALPOJUMU KVALITĀTES STANDARTI

Pasažieru informēšana par viņu tiesībām, kā prasīts šajā regulā (pārredzamā, piekļūstamā, nediskriminējošā, rezultatīvā un samērīgā veidā), un biļetēm

Lidojumu precizitāte un vispārīgie principi, kas piemērojami lidojumu traucējumu gadījumā 

Kavēšanās 

(a)kopējā vidējā lidojumu kavēšanās; 

(b)kavēšanās procentuālā daļa, ko izraisīja: 

–ārkārtēji apstākļi, 

–pasažiera vaina vai 

–trešās personas rīcība; 

(c)to reisu procentuālā daļa, kuru izlidošana ir kavējusies: 

–divas stundas vai ilgāk lidojumiem 1500 kilometru vai mazākā attālumā,

–trīs stundas vai ilgāk visiem lidojumiem Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500 kilometru attālumā,

–četras stundas vai ilgāk visiem citiem lidojumiem;

(d)to reisu procentuālā daļa, kuru ielidošana ir kavējusies: 

–to reisu procentuālā daļa, kuru ielidošana ir kavējusies ilgāk nekā trīs stundas (piecas stundas). 

Lidojumu atcelšana 

(a)lidojumu atcelšana; 

(b)to lidojumu procentuālā daļa, kuru atcelšanu izraisīja: 

–ārkārtēji apstākļi, 

–pasažiera vaina vai 

–trešās personas rīcība. 

Pasažieru pārvadājumiem izmantoto transportlīdzekļu un termināļa telpu tīrība (gaisa kvalitātes un temperatūras vadība iekšienē, sanitāro telpu higiēna u. c.)

Nozares standartu ievērošana attiecībā uz rokas bagāžas svaru un izmēriem

Klientu apmierinātības aptaujas(-u) rezultāti 

Sūdzību izskatīšana  

(a)sūdzību skaits;

(b)sūdzību veidi;

(c)sūdzību iznākums;

(d)atlīdzinājumi un  

(e)kompensācija par neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem.

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE PAKALPOJUMU KVALITĀTES STANDARTI

Pasažieru informēšana par viņu tiesībām, kā prasīts šajā regulā (pārredzamā, piekļūstamā, nediskriminējošā, rezultatīvā un samērīgā veidā)

Klientu apmierinātības aptaujas(-u) rezultāti, galveno uzmanību pievēršot personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām un to pavadošo personu pieredzei

Sūdzību izskatīšana

(a)sūdzību skaits;

(b)sūdzību veidi;

(c)sūdzību iznākums; un

(d)kompensācija par pārvietošanās palīglīdzekļu pazaudēšanu vai bojājumiem.

Palīdzība, kas sniegta personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM)  

(a)PRM atteikto pārvadājumu pakalpojumu skaits un atteikšanas iemesls; 

(b)šīm personām atteikto atzīta pavadoņsuņa vai pārvietošanās palīglīdzekļa pārvadājumu pakalpojumu skaits un atteikšanas iemesli;

(c)ar pārvietošanās palīglīdzekļu pazaudēšanu vai bojājumiem saistīto gadījumu skaits un to iznākums; 

(d)to gadījumu skaits, kad pārvadātājs pieprasījis, lai personu ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām pavadītu cita persona drošuma prasību izpildei; 

(e)pārrunas par šo palīdzību ar pārstāvības organizācijām un attiecīgā gadījumā ar PRM pārstāvjiem;

(f)izglītošanas par invaliditāti un palīdzības apmācības īstenošana.  

III PIELIKUMS

V PIELIKUMS

MINIMĀLIE PAKALPOJUMU KVALITĀTES STANDARTI

Pasažieru informēšana par viņu tiesībām, kā prasīts šajā regulā (pārredzamā, piekļūstamā, nediskriminējošā, rezultatīvā un samērīgā veidā), un biļetēm

Pārvadājumu precizitāte un vispārīgie principi, kas piemērojami pārvadājumu traucējumu gadījumā

Kavēšanās

(a)kopējā vidējā pārvadājumu kavēšanās;

(b)kavēšanās procentuālā daļa, ko izraisīja:

–pasažiera vaina,

–laikapstākļi, kas apdraud drošu kuģa ekspluatāciju, vai

–ārkārtēji apstākļi, kas kavē pasažieru pārvadājuma veikšanu;

(c)to reisu procentuālā daļa, kuru atiešana ir kavējusies:

–to kavējumu procentuālā daļa, kuri nepārsniedz 90 minūtes,

–to kavējumu procentuālā daļa, kuri pārsniedz 90 minūtes;

(d)to reisu procentuālā daļa, kuru pienākšana ir kavējusies:

–to kavējumu procentuālā daļa, kuri nepārsniedz 1 stundu,

–to reisu procentuālā daļa, kuri kavējušies vismaz 1 stundu, ja plānotais brauciens nepārsniedz 4 stundas;

–to reisu procentuālā daļa, kuri kavējušies vismaz 2 stundas, ja plānotais brauciens pārsniedz 4 stundas, bet nepārsniedz 8 stundas;

–to reisu procentuālā daļa, kuri kavējušies vismaz 3 stundas, ja plānotais brauciens pārsniedz 8 stundas, bet nepārsniedz 24 stundas;

–to reisu procentuālā daļa, kuri kavējušies vismaz 6 stundas, ja plānotais brauciens pārsniedz 24 stundas.

Reisu atcelšana:

(a)reisu atcelšana;

(b)to reisu procentuālā daļa, kuru atcelšanu izraisīja:

–pasažiera vaina,

–laikapstākļi, kas apdraud drošu kuģa ekspluatāciju, vai

–ārkārtēji apstākļi, kas kavē pasažieru pārvadājuma veikšanu.

Pasažieru pārvadājumiem izmantoto transportlīdzekļu un termināļa telpu tīrība (gaisa kvalitātes un temperatūras vadība iekšienē, sanitāro telpu higiēna u. c.)

Klientu apmierinātības aptaujas(-u) rezultāti

Sūdzību izskatīšana

(a)sūdzību skaits;

(b)sūdzību veidi;

(c)sūdzību iznākums;

(d)atlīdzinājumi un

(e)kompensācija par neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem.

Palīdzība, kas sniegta personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM)

(a)PRM atteikto pārvadājumu pakalpojumu skaits un atteikšanas iemesls;

(b)šīm personām atteikto atzīta pavadoņsuņa vai pārvietošanās palīglīdzekļa pārvadājumu pakalpojumu skaits un atteikšanas iemesli;

(c)ar pārvietošanās palīglīdzekļu pazaudēšanu vai bojājumiem saistīto gadījumu skaits un to iznākums;

(d)to gadījumu skaits, kad pārvadātājs pieprasījis, lai personu ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām pavadītu cita persona drošuma prasību izpildei;

(e)pārrunas par šo palīdzību ar pārstāvības organizācijām un attiecīgā gadījumā ar PRM pārstāvjiem;

(f)izglītošanas par invaliditāti un palīdzības apmācības īstenošana.

IV PIELIKUMS

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE PAKALPOJUMU KVALITĀTES STANDARTI

Pasažieru informēšana par viņu tiesībām, kā prasīts šajā regulā (pārredzamā, piekļūstamā, nediskriminējošā, rezultatīvā un samērīgā veidā), un biļetēm 

Regulāro pārvadājumu precizitāte un vispārīgie principi, kas piemērojami regulāro pārvadājumu traucējumu gadījumā 

Kavēšanās 

(a)kopējā vidējā regulāro pārvadājumu kavēšanās; 

(b)kavēšanās procentuālā daļa, ko izraisīja:

–nelabvēlīgi laikapstākļi vai lielas dabas katastrofas, kas apdraud autobusu pārvadājumu drošu veikšanu; 

–tas, ka autobuss brauciena laikā kļuvis neekspluatējams;

(c)to regulāro reisu procentuālā daļa, kuru atiešana ir kavējusies:

–to reisu procentuālā daļa, kuri kavējušies 120 minūtes vai mazāk;

–to reisu procentuālā daļa, kuri kavējušies vairāk nekā 120 minūtes. 

Regulāro reisu atcelšana: 

(a)atcelto regulāro reisu procentuālā daļa; 

(b)to regulāro reisu procentuālā daļa, kuru atcelšanu izraisīja: 

–nelabvēlīgi laikapstākļi vai lielas dabas katastrofas, kas apdraud autobusu pārvadājumu drošu veikšanu;

–tas, ka autobuss brauciena laikā kļuvis neekspluatējams. 

Autobusu tīrība (gaisa kondicionēšana, sanitāro telpu higiēna, ja tādas ir, u. c.) un termināļa telpu tīrība (gaisa kvalitātes un temperatūras vadība iekštelpās, sanitāro telpu higiēna u. c.)

Klientu apmierinātības aptaujas(-u) rezultāti 

Sūdzību izskatīšana  

(a)sūdzību skaits;

(b)sūdzību veidi;

(c)sūdzību iznākums;

(d)atlīdzinājumi un  

(e)kompensācija par neatbilstību pakalpojumu kvalitātes standartiem.

Palīdzība, kas sniegta personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM)  

(a)PRM atteikto pārvadājumu pakalpojumu skaits un atteikšanas iemesls; 

(b)šīm personām atteikto atzīta pavadoņsuņa vai pārvietošanās palīglīdzekļa pārvadājumu pakalpojumu skaits un atteikšanas iemesli;

(c)ar pārvietošanās palīglīdzekļu pazaudēšanu vai bojājumiem saistīto gadījumu skaits un to iznākums; 

(d)to gadījumu skaits, kad pārvadātājs pieprasījis, lai personu ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām pavadītu cita persona drošuma prasību izpildei;

(e)pārrunas par šo palīdzību ar pārstāvības organizācijām un attiecīgā gadījumā ar PRM pārstāvjiem;

(f)izglītošanas par invaliditāti un palīdzības apmācības īstenošana.